31.12.2008   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 354/62

(1)

Nesenā pārtikas cenu nepastāvība ir radījusi dramatisku situāciju vairākās jaunattīstības valstīs un to iedzīvotājiem. Šī pārtikas krīze, ko pavada krīze finanšu un enerģētikas jomās, kā arī vides pasliktināšanās, rada risku, ka vēl simtiem miljonu cilvēku nonāks galējā nabadzībā, badā un uztura nepietiekamības apstākļos, un nepieciešamību pēc lielākas solidaritātes ar šiem iedzīvotājiem. Visi dati par stāvokli pārtikas tirgos liek secināt, ka šāda augsta pārtikas produktu cenu nepastāvība varētu turpināties vēl vairākus gadus.

(2)

Tāpēc, lai papildinātu Eiropas Savienības pašreizējos attīstības politikas instrumentus, ar šo regulu būtu jāizveido finansēšanas mehānisms ātrai reaģēšanai uz krīzi, ko izraisījušas nepastāvīgas pārtikas cenas jaunattīstības valstīs.

(3)

Padomes un dalībvalstu valdību pārstāvju, kas tikās Padomē, kā arī Eiropas Parlamenta un Komisijas 2005. gada 20. decembrī pieņemtajā Eiropas Konsensā attīstības jomā (2) noteikts, ka Eiropas Kopiena (turpmāk “Kopiena”) turpinās strādāt, lai uzlabotu nodrošinātību ar pārtiku starptautiskā, reģionālā un valstu līmenī – mērķis, kura sasniegšana šai regulai būtu jāveicina.

(4)

Eiropas Parlaments 2008. gada 22. maijā pieņēma rezolūciju par pārtikas cenu paaugstināšanos Eiropas Savienībā un jaunattīstības valstīs, mudinot Padomi nodrošināt saskaņotību starp visiem ar pārtiku saistītajiem valstu un starptautiskajiem politikas virzieniem, kuru mērķis ir īstenot tiesības uz pārtiku.

(5)

Eiropadome 2008. gada 20. jūnija sanāksmē vēlreiz stingri apliecināja apņemšanos līdz 2010. gadam sasniegt kopējo oficiālās attīstības palīdzības (OAP) mērķi – 0,56 % no NKP un līdz 2015. gadam – 0,7 % no NKP, kā paredzēts Padomes 2005. gada 24. maija secinājumos, Eiropadomes 2005. gada 16. un 17. jūnija secinājumos un Eiropas Konsensā attīstības jomā.

(6)

2008. gada 20. jūnija secinājumos atzīstot, ka augstās pārtikas cenas ietekmē pasaules nabadzīgāko iedzīvotāju stāvokli un apdraud visu Tūkstošgades attīstības mērķu (TAM) sasniegšanā gūto progresu, Eiropadome pieņēma ES Rīcības programmu saistībā ar TAM, kurā teikts, ka Eiropas Savienība ir apņēmusies saskaņā ar Pārtikas un lauksaimniecības organizācijas (FAO) konferences deklarāciju, ko 2008. gada 5. jūnijā pieņēma FAO augsta līmeņa konferencē par pasaules pārtikas nodrošinājumu (“FAO konferences deklarācija”) veicināt pasaules mēroga partnerattiecības pārtikas un lauksaimniecības jomā un vēlas ieņemt nozīmīgu vietu, palīdzot segt daļu no trūkstošā finansējuma līdz 2010. gadam lauksaimniecības, nodrošinātības ar pārtiku un lauku attīstības jomā.

(7)

Eiropadome arī secināja, ka šajos centienos ES mudinās starptautisko sabiedrību, īpaši saistībā ar Apvienoto Nāciju Organizāciju (ANO) un starptautiskām finanšu iestādēm, reaģēt uz pašreizējo pārtikas krīzi ar labāku koordināciju un ilgtermiņa skatījumu; ka tā atzinīgi vērtē ANO ģenerālsekretāra izveidoto augsta līmeņa darba grupu pasaules pārtikas nodrošinājuma krīzes jomā (HLTF) un ir apņēmusies piedalīties FAO konferences deklarācijas īstenošanā. Šajā sakarā HLTF ir pieņēmusi visaptverošu rīcības sistēmu (CAF), un starptautiskas organizācijas un reģionālas organizācijas ir sākušas savas ierosmes. Eiropadome arī secināja, ka tā atbalstīs stingru rīcību attiecībā uz lauksaimniecības piedāvājumu jaunattīstības valstīs, jo īpaši nodrošinot vajadzīgo finansējumu lauksaimniecības izejvielām un palīdzību tirgus riska pārvaldības instrumentu izmantošanā, un būtiski uzlabos atbalstu valsts un privātām investīcijām lauksaimniecībā un kopumā mudinās jaunattīstības valstis izstrādāt labāku lauksaimniecības politiku, sevišķi lai sekmētu nodrošinātību ar pārtiku un stiprinātu reģionālu integrāciju. Eiropas Savienība piesaistīs resursus, lai papildus pārtikas palīdzībai finansētu drošības tīklus nabadzīgām un neaizsargātām iedzīvotāju grupām.

(8)

Finansiālās un materiālās vajadzības, lai pilnībā novērstu augsto pārtikas cenu sekas un cēloņus, ir ļoti lielas. Jāreaģē būtu starptautiskajai sabiedrībai kopumā, un Kopiena ir apņēmusies ieguldīt atbilstīgu daļu no savas puses. Eiropadome 2008. gada 20. jūnijā pauda gandarījumu par Komisijas ierosmi nākt klajā ar priekšlikumu izveidot jaunu fondu lauksaimniecības atbalstam jaunattīstības valstīs saskaņā ar pašreizējo finanšu plānu.

(9)

Kopienas rīcības stratēģijai vajadzētu būt īpaši vērstai uz to, lai stingri veicinātu pozitīvu īstermiņa un vidēja termiņa piedāvājumu no lauksaimniecības nozares jaunattīstības valstīs, vienlaikus ievērojami samazinot pārtikas cenu nepastāvības negatīvo ietekmi uz šo valstu nabadzīgākajiem iedzīvotājiem. Reaģēšana uz piedāvājumu ir arī Kopienas interesēs, lai mazinātu pašreizējo spiedienu uz lauksaimniecības cenām.

(10)

Kopienas rīcībā ir vairāki instrumenti, kas ir vērsti uz palīdzību attīstības jomā ilgtermiņa perspektīvā, jo īpaši Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1905/2006 (2006. gada 18. decembris), ar ko izveido finanšu instrumentu sadarbībai attīstības jomā (3), un Eiropas Attīstības fonds (turpmāk “EAF”), kas sniedz OAP Āfrikas, Karību jūras reģiona un Klusā okeāna (ĀKK) valstīm un aizjūras zemēm un teritorijām (AZT); šie instrumenti pēdējā laikā ir plānoti, ņemot vērā atbilstīgo valstu vidēja termiņa un ilgtermiņa attīstības prioritātes. Liela mēroga pārplānošana šo instrumentu ietvaros, lai reaģētu uz īstermiņa krīzi, apdraudētu līdzsvaru un saskaņotību esošajās sadarbības stratēģijās ar šīm valstīm. Kopienas rīcībā ir arī Padomes Regula (EK) Nr. 1257/96 (1996. gada 20. jūnijs) par humāno palīdzību (4), lai sniegtu neatliekamu palīdzību, un Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1717/2006 (2006. gada 15. novembris), ar ko izveido Stabilitātes instrumentu (5).

(11)

Tomēr minētie instrumenti 2008. gadā jau ir izmantoti vai pārplānoti pēc iespējas plašāk, lai novērstu nepastāvīgo pārtikas cenu situācijas negatīvās sekas jaunattīstības valstīs. Ļoti ierobežotā apjomā to pašu varētu veikt 2009. gadā; tomēr tas absolūti nebūtu pietiekami, lai reaģētu uz vajadzībām.

(12)

Rezultātā ir jāpieņem īpašs finansēšanas mehānisms, kas papildina esošos ārējos finansēšanas instrumentus, lai pieņemtu steidzamus un papildu pasākumus, kas ātri novērstu pašreizējās pārtikas cenu nepastāvības situācijas sekas jaunattīstības valstīs.

(13)

Šajā regulā noteiktā palīdzība būtu jāpārvalda tā, lai palielinātu pārtikas produktu piedāvājumu vietējiem iedzīvotājiem.

(14)

Ar šo finansēšanas mehānismu pieņemtajiem pasākumiem būtu jāpalīdz jaunattīstības valstīm palielināt lauksaimniecības ražību nākamajās sezonās, ātri reaģēt uz valstu un to iedzīvotāju neatliekamām vajadzībām un veikt sākotnējos pasākumus, kas ir vajadzīgi, lai pēc iespējas novērstu turpmākas pārtikas nedrošības situācijas, kā arī sekmēt nepastāvīgo pārtikas cenu seku mazināšanu pasaulē nabadzīgāko iedzīvotāju un sīkzemnieku labā, kā arī Eiropas patērētāju un lauksaimnieku labā.

(15)

Šajā regulā paredzēto pasākumu būtība prasa izveidot iedarbīgas, elastīgas, pārredzamas un ātras lēmumu pieņemšanas procedūras to finansēšanai ar stabilu sadarbību starp visām attiecīgajām iestādēm.

(16)

Ir jānodrošina saskaņotība un nepārtrauktība starp īstermiņa pasākumiem, kas vērsti uz to, lai sniegtu palīdzību iedzīvotājiem, kurus pārtikas cenu paaugstināšanās un/vai nepastāvība ir skārusi vistiešākajā un vissmagākajā veidā, un strukturālākiem pasākumiem, lai nepieļautu pašreizējās pārtikas krīzes atkārtošanos.

(17)

Ir jānodrošina Kopienas finanšu interešu aizsardzība atbilstīgi Padomes Regulai (EK, Euratom) Nr. 2988/95 (1995. gada 18. decembris) par Eiropas Kopienu finanšu interešu aizsardzību (6), Padomes Regulai (Euratom, EK) Nr. 2185/96 (1996. gada 11. novembris) par pārbaudēm un apskatēm uz vietas, ko Komisija veic, lai aizsargātu Eiropas Kopienu finanšu intereses pret krāpšanu un citām nelikumībām (7), un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (EK) Nr. 1073/1999 (1999. gada 25. maijs) par izmeklēšanu, ko veic Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF) (8).

(18)

Ņemot vērā to, ka šīs regulas mērķus nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstī, un to, ka nepieciešamās rīcības mēroga dēļ šos mērķus var labāk sasniegt Kopienas līmenī, Kopiena var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā regulā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi šo mērķu sasniegšanai.

(19)

Šīs regulas īstenošanai vajadzīgie pasākumi būtu jāpieņem saskaņā ar Padomes Lēmumu 1999/468/EK (1999. gada 28. jūnijs), ar ko nosaka Komisijai piešķirto ieviešanas pilnvaru īstenošanas kārtību (9).

(20)

Dažādos attīstības instrumentus un šo finansēšanas mehānismu piemēro tā, lai nodrošinātu sadarbības nepārtrauktību, jo īpaši attiecībā uz pāreju no neatliekamiem pasākumiem uz vidēja termiņa un ilgtermiņa pasākumiem. Šai regulai būtu jāatbilst ilgtermiņa stratēģijai, lai sekmētu pārtikas nodrošinātību jaunattīstības valstīs, pamatojoties uz šo valstu vajadzībām un plāniem.

(21)

Lai nodrošinātu šajā regulā paredzēto pasākumu iedarbīgumu un ņemot vērā to neatliekamo raksturu, šai regulai būtu jāstājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas,

a)

veicināt lauksaimniecības nozares pozitīvu reaģēšanu uz piedāvājumu mērķa valstīs un reģionos;

b)

atbalstīt darbības, lai ātri un tieši reaģētu nolūkā samazināt nepastāvīgu pārtikas cenu negatīvo ietekmi uz vietējiem iedzīvotājiem atbilstoši vispārējiem pārtikas nodrošinātības mērķiem, tostarp ANO uzturvērtības prasību standartiem;

c)

stiprināt lauksaimniecības nozares ražošanas spējas un pārvaldību, lai sekmētu intervences pasākumu ilgtspējību.

a)

pasākumi, lai uzlabotu piekļuvi lauksaimniecības izejvielām un pakalpojumiem, tostarp mēslošanas līdzekļiem un sēklām, īpašu uzmanību pievēršot vietējām iekārtām un pieejamībai;

b)

drošības tīkla pasākumi, kuru mērķis ir saglabāt vai uzlabot lauksaimnieciskās ražošanas jaudu un nodrošināt neaizsargātāko iedzīvotāju, tostarp bērnu, pamata pārtikas vajadzības;

c)

citi neliela mēroga pasākumi, kuru mērķis ir palielināt ražošanu, ņemot vērā valsts vajadzības: mikrokredīti, ieguldījumi, iekārtas, infrastruktūra un uzglabāšana, kā arī arodmācības un atbalsts profesionāļu grupām lauksaimniecības nozarē.

a)

partnervalstis un reģioni, un to iestādes;

b)

decentralizētas partnervalstu struktūras, piemēram, pašvaldības, provinces, departamenti un reģioni;

c)

apvienotas struktūras, ko dibinājušas partnervalstis un reģioni kopā ar Kopienu;

d)

starptautiskas organizācijas, tostarp reģionālas organizācijas, ANO struktūras, dienesti un misijas, starptautiskas un reģionālas finanšu iestādes un attīstības bankas;

e)

Kopienas iestādes un struktūras, bet tikai, lai īstenotu 3. panta 4. punktā minētos atbalsta pasākumus;

f)

ES aģentūras;

g)

turpmāk norādītās dalībvalstu, partnervalstu un reģionu vai jebkuras trešās valsts iestādes un struktūras, kas atbilst Regulā (EK) Nr. 1905/2006 paredzētajiem noteikumiem par Kopienas ārējās palīdzības pieejamību, ciktāl tās palīdz sasniegt šīs regulas mērķus:

a)

projekti un programmas;

b)

budžeta atbalsts, jo īpaši nozares budžeta atbalsts, ja partnervalsts izdevumu pārvaldība ir pietiekami pārredzama, ticama, efektīva un ja tiek ievēroti atbilstīgajā ģeogrāfiskajā finansēšanas instrumentā paredzētie noteikumi budžeta atbalsta saņemšanai;

c)

iemaksas starptautiskās vai reģionālās organizācijās un starptautiskos fondos, ko pārvalda šādas organizācijas;

d)

iemaksas valsts fondos, ko dibinājušas partnervalstis un reģioni, lai piesaistītu vairāku līdzekļu devēju vienoto līdzfinansējumu, vai ieguldījumi fondos, ko dibinājis viens vai vairāki līdzekļu devēji, lai kopīgi īstenotu projektus;

e)

līdzfinansējums kopā ar finansējumam atbilstīgajām struktūrām, kā tās definētas 4. pantā.

f)

līdzekļi, kas atbilstīgi Komisijas programmām nodoti Eiropas Investīciju bankas (EIB) vai citu finanšu starpnieku rīcībā, lai nodrošinātu aizdevumus (jo īpaši ieguldījumu un attīstības atbalstam privātajā sektorā), riska kapitālu (pakārtotu vai nosacītu aizdevumu formā), vai citus mazākus pagaidu līdzdalības veidus uzņēmumu kapitālā, kā arī ieguldījumus garantiju fondos atbilstīgi Regulas (EK) Nr. 1905/2006 32. pantā paredzētajiem nosacījumiem, tādā apjomā, lai Kopienas finansiālais risks būtu tikai šo līdzekļu apjomā.