31.12.2008

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 354/82

---

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA (EK) Nr. 1339/2008

(2008. gada 16. decembris),

ar ko izveido Eiropas Izglītības fondu

(pārstrādāts)

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu un jo īpaši tā 150. pantu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu (1),

pēc apspriešanās ar Reģionu komiteju,

saskaņā ar Līguma 251. pantā noteikto procedūru (2),

tā kā:

(1)

Eiropadomes 1989. gada 8. un 9. decembra sanāksmē Strasbūrā Padome tika aicināta, 1990. gada sākumā pieņemt nepieciešamos lēmumus par Eiropas Izglītības fonda izveidi Centrāleiropā un Austrumeiropā, pamatojoties uz Komisijas priekšlikumu. Tāpēc 1990. gada 7. maijā Padome pieņēma Regulu (EEK) Nr. 1360/90.

(2)	Padomes Regula (EEK) Nr. 1360/90 (1990. gada 7. maijs), ar ko izveido Eiropas Izglītības fondu (3), ir vairākkārt būtiski grozīta. Tā kā tajā ir jāizdara turpmāki grozījumi, skaidrības labad būtu lietderīgi to pārstrādāt.

(3)	Padome 1989. gada 18. decembrī pieņēma Regulu (EEK) Nr. 3906/89 par ekonomisko palīdzību Ungārijas Republikai un Polijas Tautas Republikai (4), kas nodrošina palīdzību jomās, ieskaitot mācības, lai atbalstītu ekonomiskās un sociālās reformas procesu Ungārijā un Polijā.

(4)	Pēc tam Padome ir paplašinājusi šādu atbalstu attiecībā uz citām Centrāleiropas un Austrumeiropas valstīm saskaņā ar atbilstīgiem tiesību aktiem.

(5)

Padome 1994. gada 27. jūlijā pieņēma Regulu (EK) Nr. 2063/94 (5), ar ko groza Regulu (EEK) Nr. 1360/90, lai Eiropas Izglītības fonda darbības attiecinātu arī uz valstīm, kas saņem atbalstu atbilstīgi Regulai (Euratom, EK) Nr. 2053/93 (1993. gada 13. jūlijs), kas attiecas uz tehniskās palīdzības nodrošināšanu ekonomikas reformai un atjaunošanai neatkarīgajās bijušās Padomju Savienības valstīs un Mongolijā (6) (programma TACIS).

(6)

Padome 1998. gada 17. jūlijā pieņēma Regulu (EK) Nr. 1572/98 (7), ar ko groza Regulu (EEK) Nr. 1360/90, lai Eiropas Izglītības fonda darbības attiecinātu arī uz Vidusjūras reģiona valstīm, kas nav dalībvalstis, un teritorijām, kuras ir sociālo un ekonomisko struktūru reformas pavadošo finansiālo un tehnisko pasākumu saņēmējvalstis saskaņā ar Padomes Regulu (EK) Nr. 1488/96 (1996. gada 23. jūlijs) par finansiāliem un tehniskiem pasākumiem (MEDA) ekonomikas un sociālo struktūru reformu atbalstam Eiropas – Vidusjūras reģiona partnerattiecībās (8).

(7)

Padome 2000. gada 5. decembrī pieņēma Regulu (EK) Nr. 2666/2000 par palīdzību Albānijai, Bosnijai un Hercegovinai, Horvātijai, Dienvidslāvijas Federatīvajai Republikai un Bijušajai Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikai (9) un par grozījumiem Regulā (EEK) Nr. 1360/90, lai Eiropas Izglītības fonda darbības attiecinātu arī uz Rietumbalkānu valstīm, uz kurām attiecas Regula (EK) 2666/2000.

(8)

Ārējās palīdzības programma valstīm, uz kurām attiecas Eiropas Izglītības fonda darbībās, jāaizstāj ar jauniem ārējo attiecību politikas instrumentiem, kas galvenokārt izveidoti ar Padomes Regulu (EK) Nr. 1085/2006 (2006. gada 17. jūlijs), ar ko izveido Pirmspievienošanās palīdzības instrumentu (IPA) (10), un instrumentu, kas izveidots ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1638/2006 (2006. gada 24. oktobris), ar ko paredz vispārējos noteikumus Eiropas kaimiņattiecību un partnerības instrumenta izveidošanai (11).

(9)	Atbalstot cilvēkkapitāla attīstību ārējo attiecību politikas jomā, Eiropas Savienība sniedz ieguldījumu šo valstu ekonomiskajā attīstībā, nodrošinot vajadzīgās prasmes, lai veicinātu ražīgumu un nodarbinātību un atbalstītu sociālo kohēziju, sekmējot pilsoniskās sabiedrības līdzdalību.

(10)	Minēto valstu centienos pārveidot to ekonomiskās un sociālās struktūras jo īpaši svarīga ir cilvēkkapitāla attīstība, lai panāktu ilgtermiņa stabilitāti un labklājību, jo īpaši sociālekonomisko līdzsvaru.

(11)	Eiropas Izglītības fonds varētu dot nozīmīgu ieguldījumu ES ārējo attiecību politikas jomā, uzlabojot cilvēkkapitāla attīstību, jo īpaši izglītību un apmācību mūžizglītības ietvaros.

(12)	Lai dotu savu ieguldījumu, Eiropas Izglītības fondam būs jāizmanto gan ES iegūtā pieredze saistībā ar izglītību un apmācību mūžizglītības ietvaros, gan arī tās iestādes, kas iesaistītas šajā darbībā.

(13)

Kopienā un trešās valstīs, tostarp valstīs, uz kurām attiecas Eiropas Izglītības fonda darbības, pastāv reģionālās un/vai valsts, valsts un/vai privātās iestādes, kuras var aicināt sadarboties efektīvā atbalsta nodrošināšanā cilvēkkapitāla attīstības jomā, jo īpaši izglītībā un apmācībā mūžizglītības ietvaros.

(14)	Eiropas Izglītības fonda statusam un struktūrai būtu jāveicina elastīga reakcija uz īpašajām un atšķirīgajām to atsevišķu valstu prasībām, kam tiek sniegts atbalsts, un jādod tam iespēja pildīt savas funkcijas ciešā sadarbībā ar esošajām valstu un starptautiskajām iestādēm.

(15)	Eiropas Izglītības fondam būtu jāpiešķir juridiskas personas statuss, uzturot ciešas korporatīvas attiecības ar Komisiju un ievērojot Kopienas un tās iestāžu vispārējo politisko atbildību un ar darbību saistītos pienākumus.

(16)

Eiropas Izglītības fondam būtu jāveido ciešas saiknes ar Eiropas Profesionālās izglītības attīstības centru (Cedefop), Eiropas Mobilitātes projektu universitātes studijām (Tempus) un visām pārējām Padomes izveidotām atbalsta sniegšanas programmām izglītības jomā valstīm, uz kurām attiecas Fonda darbības.

(17)

Eiropas Izglītības fondam būtu jābūt atvērtam to valstu dalībai, kas nav Kopienas dalībvalstis un kas uzņēmušās Kopienas un dalībvalstu saistības attiecībā uz atbalsta sniegšanu valstīm, uz kurām attiecas Eiropas Izglītības fonda darbības cilvēkkapitāla attīstības jomā, jo īpaši izglītībā un apmācībā mūžizglītības ietvaros, saskaņā ar kārtību, kas jānosaka līgumos starp Kopienu un šīm valstīm.

(18)	Visām dalībvalstīm, Eiropas Parlamentam un Komisijai būtu jābūt pārstāvētām valdē, lai efektīvi pārraudzītu Fonda funkcijas.

(19)

Lai nodrošinātu Fonda pilnīgu autonomiju un neatkarību, būtu jāgarantē autonoms budžets, kura ienākumus galvenokārt veido Kopienas iemaksas. Kopienas budžeta procedūra būtu jāpiemēro attiecībā uz Kopienas iemaksu un visām citām subsīdijām, ko piešķir no Eiropas Savienības vispārējā budžeta. Finanšu revīzija būtu jāveic Revīzijas palātai.

(20)	Fonds ir iestāde, ko izveidojušas Kopienas 185. panta 1. punkta nozīmē Padomes Regulā (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 (2002. gada 25. jūnijs) par Finanšu regulu, ko piemēro Eiropas Kopienu vispārējam budžetam (turpmāk “Finanšu regula”) (12), un attiecīgi Fondam būtu jāpieņem finanšu noteikumi.

(21)	Komisijas Regula (EK, Euratom) Nr. 2343/2002 (2002. gada 19. novembris) par pamata Finanšu regulu struktūrām, kas minētas 185. pantā Padomes Regulā (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 (13) (turpmāk “pamata Finanšu regula”), būtu jāattiecina uz Fondu.

(22)	Lai apkarotu krāpšanu, korupciju un citas nelikumīgas darbības, Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1073/1999 (1999. gada 25. maijs) par izmeklēšanu, ko veic Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF) (14), bez ierobežojumiem būtu jāattiecina uz Fondu.

(23)	Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1049/2001 (2001. gada 30. maijs) par publisku piekļuvi Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas dokumentiem (15) būtu jāpiemēro Fonda dokumentiem.

(24)	Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 45/2001 (2000. gada 18. decembris) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi Kopienas iestādēs un struktūrās un par šādu datu brīvu apriti (16) būtu jāpiemēro personu datu apstrādē, ko izmanto Fonds.

(25)	Saskaņā ar 1993. gada 29. oktobra lēmumu, kas pieņemts, vienojoties dalībvalstu valdību pārstāvjiem, kuri tikās valstu un valdību vadītāju līmenī, par dažu Eiropas kopienu un Eiropola organizāciju un struktūrvienību atrašanās vietu (17), Fonda galvenā mītne atradīsies Turīnā, Itālijā.

(26)

Ņemot vērā to, ka piedāvātās rīcības mērķus, proti, atbalstīt trešās valstis cilvēkkapitāla attīstības jomā, nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, un to, ka šos mērķus var labāk sasniegt Kopienas līmenī, Kopiena var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā regulā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi šā mērķa sasniegšanai.

(27)	Šajā regulā ir ievērotas pamattiesības, kas iekļautas Eiropas Savienības Pamattiesību hartā, jo īpaši tās 43. pantā,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU.

1. pants

Mēķis un darbības joma

1.   Ar šo tiek izveidots Eiropas Izglītības fonds (turpmāk “Fonds”). Fonda mērķis ES ārējo attiecību politikas kontekstā ir dot ieguldījumu, lai uzlabotu cilvēkkapitāla attīstību šādās valstīs:

a)	valstis, kas ir tiesīgas saņemt atbalstu saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1085/2006 un attiecīgi vēlāk pieņemtiem tiesību aktiem;

b)	valstis, kas ir tiesīgas saņemt atbalstu saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1638/2006 un attiecīgi vēlāk pieņemtiem tiesību aktiem;

c)

pārējās valstis, kuras apstiprina ar valdes lēmumu, pamatojoties uz priekšlikumu, ko atbalsta divas trešdaļas tās locekļu, un Komisijas atzinumu, un uz kurām attiecas Kopienas instruments vai starptautisks nolīgums, kurā iekļauts cilvēkkapitāla attīstības aspekts, un ciktāl to ļauj pieejamie resursi.

Valstis, kas minētas a), b) un c) punktā, turpmāk minētas kā “partnervalstis”.

2.   Šajā regulā cilvēkkapitāla attīstību definē kā “darbu, kas veicina indivīda prasmju un kompetences attīstību visa mūža garumā, uzlabojot profesionālās izglītības un mācību sistēmas.”

3.   Lai sasniegtu šo mērķi, Fonds var sniegt partnervalstīm šādu palīdzību:

a)	palīdzēt pielāgoties pārmaiņām rūpniecībā, jo īpaši, izmantojot arodmācības un pārkvalificēšanu;

b)	uzlabot arodmācību pamatus un padziļinātas arodmācības, lai veicinātu integrāciju un reintegrāciju darba tirgū;

c)	padarīt pieejamākas arodmācības un veicināt mācībspēku un mācāmo, un jo īpaši jaunatnes mobilitāti;

d)	veicināt izglītības vai arodmācību iestāžu un uzņēmumu sadarbību apmācības jautājumos;

e)	attīstīt informācijas un pieredzes apmaiņu par jautājumiem, kas ir kopīgi dalībvalstu mācību sistēmām;

f)	palielināt darba ņēmēju pielāgošanās spējas, jo īpaši pastiprināti iesaistot izglītībā un apmācībā mūžizglītības ietvaros;

g)	izstrādāt, ieviest un īstenot izglītības un mācību sistēmu reformas, lai veicinātu nodarbinātības izredzes un piemērotību darba tirgum.

2. pants

Funkcijas

Lai sasniegtu 1. panta 1. punktā noteiktos mērķus, Fonds, valdes piešķirto pilnvaru robežās un sekojot Kopienas līmenī noteiktām vispārējām pamatnostādnēm, veiks šādas funkcijas:

a)	sniegs informāciju, politikas analīzi un ieteikumus par cilvēkkapitāla attīstīšanas jautājumiem partnervalstīs;

b)	sekmēs zināšanas par spēju pieprasījumu un tā analīzi valsts un vietējos darba tirgos;

c)	atbalstīs attiecīgās ieinteresētās personas partnervalstīs, lai uzlabotu cilvēkkapitāla attīstīšanas spējas;

d)	veicinās informācijas un pieredzes apmaiņu starp līdzekļu sniedzējiem, kuri partnervalstīs ir iesaistīti cilvēkkapitāla attīstības reformā;

e)	veicinās Kopienas atbalsta nodrošināšanu partnervalstīm cilvēkkapitāla attīstības jomā;

f)	izplatīs informāciju un veicinās sakaru veidošanu, pieredzes un labas prakses apmaiņu starp ES un partnervalstīm un starp partnervalstīm cilvēkkapitāla attīstīšanas jautājumos;

g)	pēc Komisijas pieprasījuma dos ieguldījumu analīzē par partnervalstīm sniegtā atbalsta apmācību jomā vispārējo efektivitāti;

h)	veiks citus tādus uzdevumus, par kuriem vienojusies valde un Komisija atbilstīgi šīs regulas pamatnoteikumiem.

3. pants

Vispārīgi noteikumi

1.   Fonds ir juridiska persona un katrā dalībvalstī tam ir visplašākais juridiskais statuss, kāds tiek piešķirts juridiskām personām saskaņā ar attiecīgās valsts tiesību aktiem. Fonds var, jo īpaši, iegūt vai atsavināt kustamu un nekustamu īpašumu un būt par pusi tiesvedībā. Fonds ir bezpeļņas organizācija.

2.   Fonda galvenā mītne ir Turīnā, Itālijā.

3.   Fonds ar Komisijas atbalstu sadarbojas ar citām attiecīgām Kopienas iestādēm. Kopējās gada programmas ietvaros, kas pievienota katras aģentūras gada darba programmai, Fonds jo īpaši sadarbojas ar Eiropas Profesionālās izglītības attīstības centru (Cedefop), lai veicinātu sinerģiju un papildināmību starp abu aģentūru darbībām.

4.   Sociālo partneru pārstāvjus Eiropas līmenī, kas jau darbojas Kopienas iestādēs, un apmācības jomā aktīvās starpvalstu organizācijas vajadzības gadījumā var uzaicināt piedalīties Fonda darbā.

5.   Fonda administratīvo pārraudzību var veikt Eiropas ombuds atbilstīgi Līguma 195. panta nosacījumiem.

6.   Fonds var slēgt sadarbības nolīgumus ar citām attiecīgām iestādēm, kas darbojas cilvēkkapitāla attīstības jomā ES un pasaules līmenī. Valde pieņem šādus nolīgumus, pamatojoties uz direktora iesniegto nolīguma projektu, pēc tam, kad Komisija ir sniegusi savu atzinumu. Projektā norādītajiem sadarbības noteikumiem jāatbilst Kopienas tiesību aktiem.

4. pants

Pārsktāmība

1.   Fonds darbojas, nodrošinot maksimālu pārsktāmību jo īpaši ievērojot 2. līdz 4. punktu.

2.   Fonds sešu mēnešu laikā pēc valdes izveides publisko

a)	Fonda un valdes reglamentu;

b)	Fonda gada darbības pārskatu.

3.   Attiecīgos gadījumos valde var atļaut ieinteresēto personu pārstāvjiem kā novērotājiem piedalīties Fonda struktūru sanāksmēs.

4.   Regulu (EK) Nr. 1049/2001 piemēro Fonda dokumentiem.

Valde paredz praktiskus pasākumus, lai piemērotu minēto regulu.

5. pants

Konfidencialitāte

1.   Neskarot 4. panta 4. punktu, Fonds nedrīkst trešām personām izpaust saņemto konfidenciālo informāciju, attiecībā uz kuru ir pieprasīta un pamatota konfidencialitāte.

2.   Uz valdes locekļiem un direktoru attiecas pienākums glabāt dienesta noslēpumus, kas minēts Līguma 287. pantā.

3.   Regula (EK) Nr. 45/2001 attiecas uz informāciju, ko apkopojis Fonds saskaņā ar izveidošanas aktu.

6. pants

Koriģējoši pasākumi

Par Fonda lēmumiem, kas pieņemti saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1049/2001 8. pantu, var iesniegt sūdzību ombudam vai prasību Eiropas Kopienu Tiesā, ievērojot attiecīgi Līguma 195. un 230. pantā paredzētos nosacījumus.

7. pants

Valde

1.   Fondam ir valde, kurā ir viens pārstāvis no katras dalībvalsts, trīs Komisijas pārstāvji, kā arī trīs Eiropas Parlamenta iecelti eksperti, kam nav balsstiesību.

Turklāt trīs partnervalstu pārstāvji var piedalīties valdes sanāksmēs kā novērotāji.

Pārstāvjus var aizstāt viņu vietnieki, kurus ieceļ tajā pašā laikā.

2.   Gan dalībvalstis, gan Komisija ieceļ savus pārstāvjus un to vietniekus valdē.

Partnervalstu pārstāvjus ieceļ Komisija no attiecīgo valstu ierosināto kandidātu saraksta, ņemot vērā viņu pieredzi un īpašās zināšanas Fonda darbības jomās.

Dalībvalstis, Eiropas Parlaments un Komisija cenšas panākt, lai valdē būtu līdzsvarots vīriešu un sieviešu skaits.

3.   Pārstāvju pilnvaru termiņš ir pieci gadi. Pilnvaras var atjaunot vienreiz.

4.   Valdes priekšsēdētājs ir viens no Komisijas pārstāvjiem. Priekšsēdētāja pilnvaru termiņš beidzas, kad beidzas viņa dalība attiecīgajā valdē.

5.   Valde pieņem savu reglamentu.

8. pants

Balsošanas noteikumi un priekšsēdētāja uzdevumi

1.   Katram dalībvalstu pārstāvim valdē ir viena balss. Visiem Komisijas pārstāvjiem kopā ir viena balss.

Valdes lēmumu pieņemšanai ir nepieciešams balsstiesīgo valdes locekļu divu trešdaļu balsu vairākums, izņemot gadījumus, kas minēti 2. un 3. punktā.

2.   Ar balsstiesīgo valdes locekļu vienbalsīgu lēmumu valde pieņem noteikumus, kas reglamentē valodu lietojumu Fondā, ņemot vērā to, ka ieinteresētajām personām ir jānodrošina pieeja Fonda darbam un dalībai tajā.

3.   Priekšsēdētājs sasauc valdi vismaz reizi gadā. Papildu sanāksmes var sasaukt, ja to pieprasa ar balsstiesīgo valdes locekļu vienkāršu vairākumu.

Priekšsēdētājs atbild par valdes informēšanu par citām Kopienas darbībām, kas attiecas uz tās darbu, un par Komisijas iecerēm saistībā ar Fonda darbībām nākamajā gadā.

9. pants

Valdes pilnvaras

Valdei ir šādas funkcijas un pilnvaras:

a)	iecelt amatā un vajadzības gadījumā atlaist direktoru saskaņā ar 10. panta 5. punktu;

b)	īstenot disciplinārās pilnvaras attiecībā uz direktoru;

c)	pieņemt Fonda gada darba programmu, pamatojoties uz direktora iesniegto projektu, pēc tam, kad Komisija ir sniegusi atzinumu, un saskaņā ar 12. pantu;

d)	izstrādāt Fonda izdevumu un ieņēmumu gada tāmi un iesniegt to Komisijai;

e)	pieņemt Fonda štatu saraksta projektu un galīgo budžetu pēc tam, kad pabeigta ikgadējā budžeta procedūra saskaņā ar 16. pantu;

f)	pieņemt Fonda gada darbības pārskatu saskaņā ar 13. pantā noteikto procedūru un nosūtīt to Kopienas iestādēm un dalībvalstīm;

g)	pieņemt Fonda reglamentu, pamatojoties uz direktora iesniegto projektu, pēc tam, kad Komisija ir sniegusi savu atzinumu;

h)	pieņemt Fondam piemērojamos finanšu noteikumus, pamatojoties uz direktora iesniegto projektu, pēc tam, kad Komisija ir sniegusi atzinumu, un saskaņā ar 19. pantu;

i)	pieņemt procedūras Regulas (EK) Nr. 1049/2001 piemērošanai saskaņā ar šīs regulas 4. pantu.

10. pants

Direktors

1.   Valde ieceļ Fonda direktoru uz pieciem gadiem, izraugoties no Komisijas iesniegta kandidātu saraksta ar vismaz trīs kandidātiem. Pirms iecelšanas amatā Eiropas Parlamenta kompetentā(-s) komiteja(-s) uzaicina valdes izvēlēto kandidātu sniegt paziņojumu un atbildēt uz komitejas(-u) locekļu jautājumiem.

Šā piecu gadu perioda pēdējo deviņu mēnešu laikā Komisija veic novērtējumu, pamatojoties uz iepriekš sagatavotu ārēju ekspertu novērtējumu, kurā jo īpaši izskata:

—	direktora paveikto;

—	Fonda pienākumus un prasības nākamo gadu laikā.

Tikai gadījumos, kad to pamato Fonda pienākumi un prasības, valde pēc Komisijas priekšlikuma un ņemot vērā novērtējuma ziņojumu, var vienu reizi pagarināt direktora pilnvaru termiņu, bet ne ilgāk par trim gadiem.

Valdei jāinformē Eiropas Parlaments par to, ka tā plāno pagarināt direktora pilnvaru termiņu. Mēnesi pirms direktora pilnvaru termiņa pagarināšanas Eiropas Parlamenta kompetentā(-s) komiteja(-s) var uzaicināt direktoru sniegt paziņojumu un atbildēt uz komitejas(-u) locekļu jautājumiem.

Ja pilnvaru termiņu nepagarina, direktors pilda savus pienākumus, kamēr neieceļ viņa pilnvaru pārņēmēju.

2.   Direktoru ieceļ amatā, ņemot vērā nopelnus, administratīvās un vadības prasmes un īpašās zināšanas un pieredzi Fonda darbības jomā.

3.   Direktors ir Fonda likumīgs pārstāvis.

4.   Direktoram ir šādas funkcijas un pilnvaras:

a)	ievērojot Komisijas noteiktās vispārējās pamatnostādnes, sagatavot gada darba programmas projektu, Fonda izdevumu un ieņēmumu tāmes projektu, Fonda un valdes reglamenta projektu, Fonda finanšu noteikumu projektu, un valdes un jebkuras valdes sasauktās ad hoc darba grupas darbu;

b)	piedalīties valdes sēdēs, bet bez balsstiesībām;

c)	īstenot valdes lēmumus;

d)	īstenot Fonda gada darba programmu un atbildēt uz pieprasījumiem par atbalstu no Komisijas;

e)	veikt kredītrīkotāja pienākumus saskaņā ar Finanšu pamatregulas 33. līdz 42. pantu;

f)	veikt Fonda budžeta izpildi;

g)	ieviest efektīvu pārraudzības sistēmu, lai varētu veikt 24. pantā minētos regulāros novērtējumus un, pamatojoties uz to, sagatavot darbības gada pārskata projektu;

h)	iesniegt darbības gada pārskatu Eiropas Parlamentam;

i)	risināt visus ar personālu saistītos jautājumus un jo īpaši īstenot pilnvaras, ko paredz 21. pants;

j)	noteikt Fonda organizatorisko struktūru un iesniegt to valdei apstiprināšanai;

k)	pārstāvēt Fondu Eiropas Parlamentā un Padomē saskaņā ar 18. pantu.

5.   Direktors ir atbildīgs par savām darbībām valdei, kas pēc Komisijas priekšlikuma var atstādināt direktoru no amata pirms pilnvaru termiņa beigām.

11. pants

Sabiedriskās intereses un neatkarība

Valdes locekļi un direktors rīkojas sabiedrības interesēs un ir neatkarīgi no jebkādas ārējas ietekmes. Tāpēc katru gadu viņi iesniedz rakstiskas deklarācijas par saistībām un interesēm.

12. pants

Gada darba programma

1.   Gada darba programma atbilst Fonda mērķim, darbības jomai un funkcijām, kā noteikts 1. un 2. pantā.

2.   Gada darba programmu izstrādā četriem gadiem paredzētas daudzgadu darba programmas ietvaros sadarbībā ar Komisijas dienestiem un ņemot vērā ārējo attiecību politikas prioritātes attiecīgajās valstīs un reģionos, un pamatojoties uz pieredzi, kas gūta izglītībā un mācībās Kopienā.

3.   Gada darba programmā paredzētajiem projektiem un pasākumiem pievieno nepieciešamo izdevumu tāmi un personāla un budžeta resursu sadali.

4.   Direktors iesniedz gada darba programmas projektu valdei pēc tam, kad Komisija ir sniegusi savu atzinumu.

5.   Valde vēlākais līdz iepriekšējā gada 30. novembrim pieņem gada darba programmas projektu nākamajam gadam. Gada darba programmas galīgā apstiprināšana notiek attiecīgā finanšu gada sākumā.

6.   Lai nodrošinātu Kopienas stratēģisko pieeju lielāku efektivitāti, vajadzības gadījumā gada darba programmu gada laikā var pielāgot, izmantojot to pašu procedūru.

13. pants

Gada darbības pārskats

1.   Gada darbības pārskatā direktors ziņo valdei par savu pienākumu izpildi.

2.   Gada darbības pārskatā ir informācija par finansēm un vadību, norādot darbību rezultātus, salīdzinot tos ar daudzgadu darba programmu un nospraustajiem mērķiem, ar minētajām darbībām saistītos riskus, sniegto resursu izlietojumu un informāciju par iekšējās pārbaudes sistēmas darbību.

3.   Valde sagatavo gada darbības pārskata projekta analīzi un novērtējumu par iepriekšējo finanšu gadu.

4.   Valde pieņem gada darbības pārskatu un vēlākais līdz nākamā gada 15. jūnijam nodod to kopā ar pārskata analīzi un novērtējumu kompetentajām struktūrām Eiropas Parlamentā, Padomē, Komisijā, Revīzijas palātā un Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejā. Pārskatu nodod arī dalībvalstīm un informācijai partnervalstīm.

5.   Direktors iesniedz Fonda gada darbības pārskatu Eiropas Parlamenta attiecīgajām komitejām un Padomes darba sagatavošanas struktūrām.

14. pants

Saiknes ar citiem Kopienas pasākumiem

Komisija sadarbībā ar valdi nodrošina saskaņotību un savstarpēju papildināmību starp Fonda darbu un citām darbībām Kopienas līmenī gan Kopienā, gan sniedzot atbalstu partnervalstīm.

15. pants

Budžets

1.   Visu Fonda ienākumu un izdevumu tāmi sagatavo katram finanšu gadam un norāda Fonda budžetā, kas ietver arī štatu sarakstu. Katrs finanšu gads atbilst kalendārajam gadam.

2.   Fonda budžetā norādītie ieņēmumi un izdevumi ir līdzsvarā.

3.   Neierobežojot cita veida ienākumus, Fonda ienākumi ietver subsīdijas no vispārējā ES budžeta, maksājumus, kas veikti kā atlīdzība par sniegtiem pakalpojumiem, kā arī finansējumu no citiem avotiem.

4.   Budžets arī ietver sīkas ziņas par jebkuru finansējumu, ko piešķīrušas pašas partnervalstis ir piešķīrušas projektiem, kurus atbalsta no Fonda finansiālā atbalsta.

16. pants

Budžeta procedūra

1.   Katru gadu, pamatojoties uz direktora sastādīto projektu, valde sagatavo Fonda ieņēmumu un izdevumu tāmi nākamajam finanšu gadam. Šo tāmi, kas ietver štatu saraksta projektu, valde nodod Komisijai vēlākais līdz 31. martam.

2.   Komisija pārbauda sastādīto tāmi, ņemot vērā ārējām attiecībām paredzēto kopējo summu, un iekļauj Eiropas Savienības vispārējā budžeta provizoriskajā projektā līdzekļus, kurus tā uzskata par vajadzīgiem štatu sarakstam un subsīdiju apjomam, ko sedz no Eiropas Savienības vispārējā budžeta.

3.   Komisija iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei (turpmāk kopā “budžeta lēmējinstitūcija”) tāmi kopā ar provizorisko Eiropas Savienības vispārējā budžeta projektu.

4.   Budžeta lēmējinstitūcija nosaka apropriācijas Fonda subsidēšanai.

Budžeta lēmējinstitūcija pieņem Fonda štatu sarakstu.

5.   Valde pieņem Fonda budžetu. Tas kļūst par galīgo variantu pēc ES vispārējā budžeta pieņemšanas galīgā variantā. Attiecīgā gadījumā to atbilstīgi precizē.

6.   Valde iespējami īsā laikā paziņo budžeta lēmējinstitūcijai par saviem nodomiem īstenot tādus projektus, kuriem var būt ievērojamas finansiālas sekas Fonda budžeta finansēšanā, jo īpaši ar īpašumu saistītus projektus, piemēram, ēku noma vai iegāde. Tā par tiem informē Komisiju.

Ja kāda no budžeta lēmējinstitūcijas daļām ir paziņojusi par nodomu sniegt atzinumu, tā iesniedz savu atzinumu valdei sešu nedēļu laikā no projekta paziņojuma saņemšanas dienas.

17. pants

Budžeta izpilde un kontrole

1.   Vēlākais līdz 1. martam pēc katra finanšu gada beigām Fonda grāmatvedis provizoriskos pārskatus kopā ar pārskatu par budžeta un finanšu vadību attiecīgajam finanšu gadam nodod Komisijas grāmatvedim. Komisijas grāmatvedis konsolidē iestāžu un decentralizēto struktūru provizoriskos pārskatus saskaņā ar Finanšu regulas 128. pantu.

2.   Vēlākais līdz 31. martam pēc katra finanšu gada beigām Komisijas grāmatvedis Fonda provizoriskos pārskatus kopā ar pārskatu par budžeta un finanšu vadību attiecīgajam finanšu gadam iesniedz Revīzijas palātai. Pārskatu par budžeta un finanšu vadību attiecīgajam finanšu gadam iesniedz arī Eiropas Parlamentam un Padomei.

3.   Par Fonda budžeta izpildi atbild tā direktors.

4.   Pēc Revīzijas palātas apsvērumu saņemšanas par Fonda provizoriskos pārskatu, ievērojot Finanšu regulas 129. pantu, direktors sagatavo galīgos pārskatus uz savu atbildību un nodod tos Valdei atzinuma izteikšanai.

5.   Valde sniedz atzinumu par Fonda galīgajiem pārskatiem.

6.   Vēlākais līdz 1. jūlijam pēc katra finanšu gada beigām direktors šos galīgos pārskatus nodod Eiropas Parlamentam, Padomei, Komisijai un Revīzijas palātai kopā ar valdes atzinumu.

7.   Galīgos pārskatus publicē.

8.   Direktors nosūta Revīzijas palātai atbildi par tās apsvērumiem vēlākais līdz 30. septembrim pēc katra finanšu gada. Šo atbildi direktors nosūta arī Valdei.

9.   Direktors iesniedz Eiropas Parlamentam, ja tas pieprasa, jebkādu informāciju, kas vajadzīga budžeta izpildes apstiprinājuma procedūras netraucētai piemērošanai attiecīgajam finanšu gadam, kā paredzēts Finanšu regulas 146. panta 3. punktā.

10.   Eiropas Parlaments pēc Padomes ieteikuma, kas pieņēmusi lēmumu ar kvalificētu balsu vairākumu, līdz N + 2. gada 30. aprīlim atbrīvo direktoru no atbildības par budžeta izpildi N gadam.

11.   Direktors veic visus nepieciešamos pasākumus, kas minēti lēmumam par budžeta izpildi pievienotajos apsvērumos.

18. pants

Eiropas Parlaments un Padome

Neskarot pārbaudes, kas minētas 17. pantā, un jo īpaši budžeta procedūru un procedūru atbrīvošanai no atbildības par tā izpildi procedūru, Eiropas Parlaments vai Padome jebkurā laikā var pieprasīt direktora uzklausīšanu par jebkuru jautājumu saistībā ar Fonda darbībām.

19. pants

Finanšu noteikumi

1.   Fondam piemērojamos finanšu noteikumus pieņem valde pēc apspriešanās ar Komisiju. Tie nedrīkst atkāpties no Finanšu pamatregulas, izņemot gadījumus, ja tas ir īpaši vajadzīgs Fonda darbībai un Komisija ir devusi iepriekšēju piekrišanu.

2.   Saskaņā ar Finanšu regulas 133. panta 1. punktu Fonds piemēro grāmatvedības noteikumus, ko pieņēmis Komisijas grāmatvedis, lai Fonda pārskatus varētu konsolidēt ar Komisijas pārskatiem.

3.   Regulu (EK) Nr. 1073/1999 Fondam piemēro pilnībā.

4.   Fonds ievēro 1999. gada 25. maija Starpiestāžu nolīgumu starp Eiropas Parlamentu, Padomi un Komisiju attiecībā uz iekšējām izmeklēšanām, ko veic Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF) (18). Valde pieņem vajadzīgos pasākumus, lai palīdzētu OLAF veikt šādas iekšējas izmeklēšanas.

20. pants

Privilēģijas un neaizskaramība

Fondam piemēro Protokolu par privilēģijām un imunitāti Eiropas Kopienās.

21. pants

Personāla noteikumi

1.   Fonda personālu reglamentē noteikumi un normas, ko piemēro Eiropas Kopienu ierēdņiem un citiem darbiniekiem.

2.   Pret savu personālu Fonds īsteno pilnvaras, kas nodotas iecēlējinstitūcijai.

3.   Valde, vienojoties ar Komisiju, pieņem attiecīgus īstenošanas noteikumus saskaņā ar kārtību, kas minēta Eiropas Kopienu Civildienesta noteikumu 110. pantā un Eiropas Kopienu Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtības 127. pantā.

4.   Valde var pieņemt noteikumus, lai varētu pieņemt darbā tos dalībvalstu vai partnervalstu ekspertus, kuri no iepriekš minētajām valstīm norīkoti strādāt Fondā.

22. pants

Atbildība

1.   Fonda līgumisko atbildību reglamentē tiesību akti, kurus piemēro attiecīgajam līgumam.

2.   Gadījumos, kurus neaptver līgumiskā atbildība, Fonds saskaņā ar vispārējiem tiesību principiem, kas kopīgi visu dalībvalstu tiesību sistēmām, atlīdzina jebkurus Fonda vai tā darbinieku pienākumu izpildes laikā radītos zaudējumus.

Strīdi par šādu zaudējumu atlīdzināšanu ir Eiropas Kopienu Tiesas piekritībā.

3.   Ierēdņu personīgo atbildību pret Fondu reglamentē attiecīgi noteikumi, kurus piemēro Fonda personālam.

23. pants

Trešo valstu dalība

1.   Fonds ir atvērts to valstu dalībai, kuras nav Kopienas dalībvalstis, bet kuras tāpat kā Kopiena un tās dalībvalstis ir apņēmušās sniegt atbalstu cilvēkkapitāla attīstības jomā 1. panta 1. punktā minētajām partnervalstīm saskaņā ar kārtību, kas jānosaka nolīgumos starp Kopienu un šīm valstīm, ievērojot Līguma 300. pantā paredzēto procedūru.

Nolīgumi inter alia nosaka raksturu, apmēru un sīki izstrādātus noteikumus šo valstu dalībai Fonda darbībā, tostarp noteikumus par finanšu ieguldījumu un personālu. Šādi nolīgumi nedrīkst paredzēt to, ka trešās valstis ir pārstāvētas valdē ar balsstiesībām, vai ietvert noteikumus, kuri neatbilst personāla noteikumiem, kas minēti šīs regulas 21. pantā.

2.   Par trešo valstu dalību ad hoc darba grupās valde var lemt pēc vajadzības bez 1. punktā minētā nolīguma.

24. pants

Novērtējums

1.   Saskaņā ar 25. panta 4. punktu Finanšu pamatregulā Fonds regulāri veic savu darbību iepriekšējo un faktisko novērtējumu, ja tās paredz būtiskus izdevumus. Minēto novērtējumu rezultāti ir jāpaziņo valdei.

2.   Komisija, apspriežoties ar valdi, ik pēc četriem gadiem veic minētās regulas, Fonda sasniegto rezultātu un tā darbības metožu īstenošanas novērtējumu, ņemot vērā šajā regulā noteiktos mērķus, pilnvaras un funkcijas. Novērtējumu veic neatkarīgi eksperti. Šā novērtējuma rezultātus Komisija iesniedz Eiropas Parlamentam, Padomei un Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai.

3.   Fonds veic visus atbilstošus pasākumus, lai risinātu jebkādas problēmas, kas var rasties novērtēšanas procesā.

25. pants

Pārskatīšana

Pēc novērtējuma Komisija vajadzības gadījumā iesniedz priekšlikumu šīs regulas pārskatīšanai. Ja Komisija uzskata, ka Fonda pastāvēšana vairs neatbilst tam noteiktajiem mērķiem, tā var ierosināt atcelt šo regulu.

26. pants

Atcelšana

Ir atceltas šīs regulas I pielikumā uzskaitītās Regula (EEK) Nr. 1360/90, Regula (EK) Nr. 2063/94, Regula (EK) Nr. 1572/98, Regula (EK) Nr. 1648/2003 un 16. pants Regulā (EK) Nr. 2666/2000.

Atsauces uz atceltajām regulām uzskata par atsaucēm uz šo regulu un lasa saskaņā ar šīs regulas II pielikumā iekļauto atbilstības tabulu.

27. pants

Stāšanās spēkā

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

---

(1)  2008. gada 22. oktobra atzinums (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēts).

(2)  Eiropas Parlamenta 2008. gada 22. maija atzinums (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēts) un Padomes 2008. gada 18. novembra Kopējā nostāja (OV C 310 E, 5.12.2008., 1. lpp.) un Eiropas Parlamenta 2008. gada 16. decembra Nostāja (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēta).

(3)  OV L 131, 23.5.1990., 1. lpp.

(4)  OV L 375, 23.12.1989., 11. lpp.

(5)  OV L 216, 20.8.1994., 9. lpp.

(6)  OV L 187, 29.7.1993., 1. lpp.

(7)  OV L 206, 23.7.1998., 1. lpp.

(8)  OV L 189, 30.7.1996., 1. lpp. Regula atcelta ar Regulu (EK) Nr. 1638/2006.

(9)  OV L 306, 7.12.2000., 1. lpp.

(10)  OV L 210, 31.7.2006., 82. lpp.

(11)  OV L 310, 9.11.2006., 1. lpp.

(12)  OV L 248, 16.9.2002., 1. lpp.

(13)  OV L 357, 31.12.2002., 72. lpp.

(14)  OV L 136, 31.5.1999., 1. lpp.

(15)  OV L 145, 31.5.2001., 43. lpp.

(16)  OV L 8, 12.1.2001., 1. lpp.

(17)  OV C 323, 30.11.1993., 1. lpp.

(18)  OV L 136, 31.5.1999., 15. lpp.

---

---

---