20.1.2009   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 15/14

(1)

Eiropas Centrālās bankas 2001. gada 22. novembra Regulā (EK) Nr. 2423/2001 par monetāro finanšu iestāžu nozares konsolidēto bilanci (ECB/2001/13) (5) vairākkārt veikti atsevišķi nozīmīgi grozījumi. Tā kā šajā regulā ir vajadzīgi turpmāki grozījumi, tā skaidrības un pārskatāmības nolūkā ir jāpārstrādā.

(2)

Lai Eiropas Centrālo banku sistēma (ECBS) izpildītu savus uzdevumus, ir noteikta prasība apkopot monetāro finanšu iestāžu (MFI) nozares konsolidēto bilanci. Tās galvenais mērķis ir nodrošināt Eiropas Centrālo banku (ECB) ar visaptverošu statistisko atspoguļojumu par monetārajām norisēm iesaistītajās dalībvalstīs, kuras tiek uzskatītas par vienotu ekonomisko teritoriju. Šajā statistikā ir ietverti dati par kopējiem finanšu aktīviem un pasīviem krājumu un darījumu veidā, aptverot visu vienoto MFI nozari pilnībā, kā arī ziņotāju pārskata grupu, un šos datus apkopo regulāri. Pietiekami detalizēti statistiskie dati vajadzīgi arī, lai nodrošinātu attiecībā uz šo teritoriju aprēķināto monetāro rādītāju un bilances posteņu turpmākās analīzes lietderīgumu.

(3)

ECB saskaņā ar EK Līgumu un noteikumiem, kas izklāstīti Eiropas Centrālo banku sistēmas un Eiropas Centrālās bankas Statūtos (“ECBS Statūti”), ir prasība noteikt regulējumu, ciktāl tas vajadzīgs ECBS uzdevumu īstenošanai, kā paredzēts ECBS Statūtos un, atsevišķos gadījumos, noteikumos, ko pieņēmusi Padome atbilstoši Līguma 107. panta 6. punktam.

(4)

ECBS Statūtu 5.1. pantā ir noteikts, ka ECB ar nacionālo centrālo banku (NCB) atbalstu ECBS uzdevumu veikšanai vāc vajadzīgo statistisko informāciju vai nu no kompetentām valsts iestādēm, vai arī tieši no uzņēmējiem. ECBS Statūtu 5.2. pantā ir paredzēts, ka nacionālajām centrālajām bankām, ciktāl iespējams, ir jāveic 5.1. pantā aprakstītie uzdevumi.

(5)

Turklāt Regulas (EK) Nr. 2533/98 3. pantā ECB ir paredzēts precizēt faktiskos ziņotājus pārskata grupas ietvaros, kā arī noteiktas ECB tiesības pilnībā vai daļēji atbrīvot dažas ziņotāju kategorijas no to statistikas ziņošanas prasībām. Ar 6. panta 4. punktu ir noteikts, ka ECB var pieņemt noteikumus, sīkāk norādot nosacījumus, kādos var īstenot tiesības pārbaudīt vai piespiedu kārtā vākt statistikas informāciju.

(6)

Regulas (EK) Nr. 2533/98 4. pantā dalībvalstīm ir paredzēts uzdevums pašām organizēt darbu statistikas jomā un pilnībā sadarboties ar ECBS, lai nodrošinātu pienākumu izpildi, kas izriet no ECBS Statūtu 5. panta.

(7)

NCB uzdevums ir no faktisko ziņotāju grupas vākt statistikas informāciju, kas vajadzīga ECB statistikas prasību izpildei kā plašāka statistikas ziņošanas regulējuma daļa, kuru NCB izveido savā atbildībā atbilstoši Kopienas vai nacionālajiem tiesību aktiem vai iedibinātai praksei un kas paredzēts arī citiem statistikas mērķiem ar nosacījumu, ka netiek skartas ECB statistikas prasības. Tas var arī samazināt ziņošanas pienākumu apjomu. Lai veicinātu pārskatāmību, šādos gadījumos ziņotājus jāinformē par to, ka dati tiek vākti citiem statistikas mērķiem. Konkrētos gadījumos ECB var izmantot šādiem citiem mērķiem savāktu statistisko informāciju savu prasību izpildei.

(8)

Visdetalizētākās statistikas prasības attiecas uz darījumu partneriem, kuri veido naudas tirgus sektora daļu. Detalizētus datus pieprasa par: a) noguldījumu saistībām dalījumā atbilstoši katram apakšsektoram un termiņam, kuri turpmāk iedalīti atbilstoši valūtai, lai ļautu veikt sīkāku M3 ietverto ārvalstu valūtas komponentu tendenču analīzi un atvieglotu pētījumus par ārzemju valūtas un M3 ietverto euro nomināla komponentu aizvietojamības pakāpi; b) kredītiem dalījumā atbilstoši apakšsektoram, termiņam, mērķim, procentu likmes pārskatīšanai un valūtai, jo šī informācija monetārās analīzes nolūkā tiek uzskatīta par būtisku; c) pozīcijas attiecībā pret citām MFI, ciktāl tas vajadzīgs, lai varētu aprēķināt MFI savstarpējo darījumu saldo vai rezerves bāzi; d) pozīcijas attiecībā pret ārpus euro zonas rezidentiem (pārējo pasauli) kategorijās “noguldījumi ar noteikto termiņu ilgāku par diviem gadiem”, “noguldījumi ar brīdinājuma termiņu par izņemšanu ilgāku par diviem gadiem” un “repo”, lai aprēķinātu rezerves bāzi, uz ko attiecas pozitīva rezervju norma; e) pozīcijas attiecībā pret pārējo pasauli attiecībā uz kopējām noguldījumu saistībām, lai apkopotu ārējos bilances posteņus; f) noguldījumu saistībām un kredītiem attiecībā pret pārējo pasauli to kredītu kategorijā, kuru sākotnējais atmaksas termiņš ir mazāk vai vairāk par vienu gadu, maksājumu bilances un finanšu pārskatu sagatavošanas nolūkā.

(9)

Ja tas var samazināt ziņošanas pienākumu apjomu kredītiestādēm un veicināt labākas statistikas attīstību, NCB tiek aicinātas veicināt to, ka šajā regulā prasītās statistiskās informācijas par MFI vērtspapīru portfeļiem vākšanai tiek izmantotas ziņošanas procedūras, kas novērtē atsevišķus vērtspapīrus. Lai attiecībā uz naudas tirgus fondiem (NTF) atvieglotu fondu menedžeru pienākumus, NCB var šiem fondiem atļaut ziņot saskaņā ar Eiropas Centrālās bankas 2007. gada 27. jūlija Regulu (EK) Nr. 958/2007 par ieguldījumu fondu aktīvu un pasīvu statistiku (ECB/2007/8) (6).

(10)

Finanšu darījumus ECB aprēķina kā laikposma beigu ziņošanas datumu krājumu pozīciju starpību, kurai atņem to pārmaiņu ietekmi, kas nav saistīta ar darījumiem. Ziņotājiem izvirzītā prasība neaptver maiņas kursa izmaiņas, ko ECB aprēķina, pamatojoties uz ziņotāju piegādātajiem datiem par krājumiem valūtu dalījumā, vai datiem par pārkvalifikācijas korekciju, ko NCB vāc pašas, izmantojot dažādus pieejamos informācijas avotus.

(11)

Ar Regulas (EK) Nr. 2531/98 5. pantu ECB ir pilnvarota pieņemt regulas vai lēmumus, lai atbrīvotu iestādes no obligāto rezervju prasībām, precizētu nosacījumus neietvert vai atskaitīt no to rezervju bāzes saistības pret jebkuru citu iestādi, kā arī noteikt atšķirīgas rezervju normas konkrētām saistību kategorijām. Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 2531/98 6. pantu ECB ir tiesības no iestādēm vākt informāciju, kas vajadzīga, lai piemērotu obligāto rezervju prasības un pārbaudītu iestāžu piegādātās informācijas precizitāti un kvalitāti saistībā ar to atbilstību obligāto rezervju prasībām. Lai samazinātu vispārējo ziņošanas pienākumu apjomu, ir vēlams, lai statistikas informācija par mēneša bilanci tiktu izmantota regulārai obligāto rezervju aprēķināšanai kredītiestādēm, kuras iekļautas ECB obligāto rezervju sistēmā saskaņā ar Eiropas Centrālās bankas 2003. gada 12. septembra Regulu (EK) Nr. 1745/2003 par obligāto rezervju piemērošanu (ECB/2003/9) (7)

(12)

Ir jānosaka īpašas procedūras apvienošanās un dalīšanās gadījumos, kuros tiek iesaistītas kredītiestādes, lai precizētu šo iestāžu saistības attiecībā uz rezervju prasībām.

(13)

ECB vajadzīga informācija par MFI aktivitātēm vērtspapīrošanas jomā, lai tā varētu novērtēt kreditēšanas attīstību euro zonā. Šāda informācija papildina datus, kas tiek ziņoti saskaņā ar Eiropas Centrālās bankas 2008. gada 19. decembra Regulu (EK) Nr. 24/2009 par vērtspapīrošanas darījumos iesaistīto finanšu instrumentsabiedrību aktīvu un pasīvu statistiku (ECB/2008/30) (8).

(14)

Lai gan ir atzīts, ka ECB pieņemtās regulas neparedz nekādas tiesības vai neuzliek pienākumus neiesaistītajām dalībvalstīm, ECBS Statūtu 5. pants attiecas kā uz iesaistītajām, tā arī uz neiesaistītajām dalībvalstīm. Ar Regulu (EK) Nr. 2533/98 tiek atgādināts, ka ECBS Statūtu 5. pants, kā arī Līguma 10. pants nosaka neiesaistīto dalībvalstu pienākumu izstrādāt un īstenot valstī visus pasākumus, ko tās uzskata par lietderīgiem, lai savāktu ECB statistikas ziņošanas prasību izpildei nepieciešamo statistisko informāciju un statistikas jomā laikus sagatavotos kļūt par iesaistītajām dalībvalstīm,

—

“monetārā finanšu iestāde” (MFI) ir rezidentu kredītiestāde, kas definēta Kopienas tiesību aktos, vai cita rezidentu finanšu iestāde, kas nodarbojas ar noguldījumu un/vai to tuvu aizstājēju piesaisti no iestādēm, kas nav MFI, kā arī kredītu izsniegšanu un/vai ieguldījumu veikšanu vērtspapīros savā vārdā (vismaz ekonomiskā nozīmē). MFI sektors ietver (9): a) centrālās bankas; b) kredītiestādes, kā definētas Direktīvas 2006/48/EK 4. panta 1. punktā (uzņēmums, kura uzņēmējdarbība ir noguldījumu vai citu atmaksājamu līdzekļu pieņemšana no sabiedrības (10) un kredītu piešķiršana uz sava rēķina, vai elektroniskās naudas iestādes Eiropas Parlamenta un Padomes 2000. gada 18. septembra Direktīvas 2000/46/EK par elektroniskās naudas iestāžu darbības sākšanu, veikšanu un konsultatīvu uzraudzību (11) nozīmē); un c) pārējās MFI, t. i., citas rezidentu finanšu iestādes, kas atbilst MFI definīcijai neatkarīgi no to uzņēmējdarbības veida. To klasifikāciju nosaka aizvietojamības pakāpe starp instrumentiem, ko izveido šīs iestādes, un noguldījumiem kredītiestādēs ar nosacījumu, ka tās atbilst MFI definīcijai pārējos aspektos. Kolektīvo ieguldījumu uzņēmumu gadījumā NTF atbilst pieņemtajiem likviditātes nosacījumiem un tādēļ tos ietver MFI sektorā (sk. MFI noteikšanas principus I pielikuma 1. daļā),

—

“iesaistītā dalībvalsts” ir iesaistītā dalībvalsts Regulas (EK) Nr. 2533/98 1. panta nozīmē,

—

“neiesaistītā dalībvalsts” ir dalībvalsts, kura nav ieviesusi euro,

—

“ziņotājs” ir ziņotājs Regulas (EK) Nr. 2533/98 1. panta nozīmē,

—

“rezidents” ir rezidents Regulas (EK) Nr. 2533/98 1. panta nozīmē,

—

“finanšu instrumentsabiedrība” (FIS) ir finanšu instrumentsabiedrība, kas definēta Regulas (EK) Nr. 24/2009 (ECB/2008/30) 1. pantā,

—

“vērtspapīrošana” ir darījums, kas: a) ir parastā vērtspapīrošana, kas definēta Direktīvas 2006/48/EK 4. pantā, un/vai b) vērtspapīrošana, kas definēta Regulas (EK) Nr. 24/2009 (ECB/2008/30) 1. pantā un kas saistīta ar to kredītu atsavināšanu, kas vērtspapīroti FIS,

—

“elektroniskās naudas iestāde” un “elektroniskā nauda” ir elektroniskās naudas iestāde un elektroniskā nauda, kas definētas Direktīvas 2000/46/EK 1. panta 3. punktā,

—

“samazināšana” ir tieša kredīta summas samazināšana bilancē tā vērtības samazināšanās dēļ,

—

“pakalpojumu sniedzējs” ir MFI, kas ikdienā pārvalda vērtspapīrošanas pamatā esošos kredītus, saņemot no parādniekiem pamatsummas un procentu maksājumus, kas tālāk tiek nodoti vērtspapīrošanas shēmas ieguldītājiem,

—

“kredītu atsavināšana” ir ziņotāju veikta kredīta vai kredītu kopuma nodošana ne-MFI saņēmējam, izmantojot īpašumtiesību pāreju vai pakārtoto līdzdalību,

—

“kredītu iegūšana” ir ne-MFI saņēmēja veikta kredīta vai kredītu kopuma nodošana ziņotājam, izmantojot īpašumtiesību pāreju vai pakārtoto līdzdalību.

1.

Kredītu vērtspapīrošanas neto plūsmu un citiem ziņošanas periodā veiktajiem darījumiem ar kredītiem;

2.

Ceturkšņa beigu atlikumu attiecībā uz visiem kredītiem, kuriem MFI ir vērtspapīrošanas pakalpojumu sniedzējs;

3.

Piemērojot 39. starptautisko grāmatvedības standartu (SGS 39) vai līdzīgus nacionālos grāmatvedības noteikumus, ziņo perioda beigu atlikumu attiecībā uz kredītiem, kas atsavināti, izmantojot vērtspapīrošanu, un nav svītroti no bilances.

a)

NCB var piešķirt atbrīvojumus nelielām MFI ar nosacījumu, ka to kopējā daļa nacionālajā MFI bilancē nepārsniedz 5 % no krājumiem;

b)

attiecībā uz kredītiestādēm a) apakšpunktā minētie atbrīvojumi samazina to kredītiestāžu, uz kurām tie attiecas, statistikas ziņošanas pienākumus, neierobežojot III pielikumā izklāstītās prasības, kas attiecas uz obligāto rezervju aprēķināšanu;

c)

attiecībā uz mazām MFI, kas nav kredītiestādes, a) apakšpunktā minēto atbrīvojumu piemērošanas gadījumā NCB turpina vākt vismaz datus attiecībā uz kopējo bilanci ne retāk kā reizi gadā, lai būtu iespējams uzraudzīt mazietekmīgo iestāžu grupas izmēru;

d)

neierobežojot a) apakšpunktu, NCB var piešķirt atbrīvojumus kredītiestādēm, kas negūst labumu no a) un b) apakšpunktā noteiktās kārtības, samazinot to ziņošanas pienākumus līdz apmēram, kas noteikts I pielikuma 7. daļā, ar nosacījumu, ka to kopējā daļa krājumu ziņā nepārsniedz ne 10 % nacionālajā MFI bilancē, ne arī 1 % euro zonas MFI bilancē;

e)

NCB pārbauda a)–d) apakšpunktā minēto nosacījumu izpildi pietiekamu laiku iepriekš, lai varētu piešķirt vai vajadzības gadījumā atsaukt atbrīvojumu, tam stājoties spēkā katra gada sākumā;

f)

Mazās MFI var nolemt neizmantot atbrīvojumu un pilnībā ievērot ziņošanas prasības.

—

NTF šādus datus ziņo katru mēnesi, ievērojot Regulas (EK) Nr. 958/2007 (ECB/2007/6) I pielikumā izklāstīto “kombinēto pieeju”, un saskaņā ar tās 9. pantā izklāstītajām savlaicīguma prasībām;

—

NTF ziņo mēneša beigu krājumu datus par NTF akcijām/daļām saskaņā ar 6. panta 2. punktā izklāstītajām savlaicīguma prasībām.

a)

“NTF reģistrētās akcijas/daļas” ir NTF akcijas/daļas, saistībā ar kurām saskaņā valsts tiesību aktiem notiek to turētāja(-u) identifikācija, t. sk. arī attiecībā uz informāciju par turētāja(-u) rezidenci. “NTF uzrādītāja akcijas/daļas” ir NTF akcijas/daļas, saistībā ar kurām saskaņā valsts tiesību aktiem nenotiek to turētāja(-u) identifikācija vai saistībā ar kurām netiek reģistrēta informācija par turētāja(-u) rezidenci;

b)

Ja reģistrētās akcijas/daļas vai uzrādītāja akcijas/daļas tiek emitētas pirmo reizi vai ja attīstība tirgū liek mainīt izvēli vai izvēles iespēju kombināciju (kā noteikts I pielikuma 2. daļas 5.5. punktā), NCB attiecībā uz I pielikuma 2. daļas 5.5. punktā izklāstītajām prasībām var piešķirt atbrīvojumus uz vienu gadu.

c)

Saistībā ar NTF akciju/daļu turētāju rezidenci NCB var piešķirt atbrīvojumus ar nosacījumu, ka prasītā statistikas informācija tiek vākta no citiem pieejamiem avotiem saskaņā ar I pielikuma 2. daļas 5.5. punktu. VCB savlaicīgi pārbauda šā nosacījuma izpildi, lai, vienojoties ar ECB, vajadzības gadījumā katra gada sākumā piešķirtu vai anulētu jebkuru atbrīvojumu. Šīs regulas nolūkiem NCB var izveidot un uzturēt ziņotāju CFS sarakstu saskaņā ar I pielikuma 2. daļas 5.5. punktā noteiktajiem principiem.

a)

Neskarot Direktīvu 2006/48/EK un 2. pantu Regulā (EK) Nr. 1745/2003 (ECB/2003/9), kā arī ievērojot b) apakšpunktu, NCB var piešķirt atkāpes atsevišķām elektroniskās naudas iestādēm. NCB savlaicīgi pārbauda atbilstību b) apakšpunktā minētajai prasībai, lai varētu piešķirt vai, nepieciešamības gadījumā, atsaukt jebkuru atkāpi. Jebkura NCB, kas piešķir šādu atkāpi, par to informē ECB;

b)

NCB var piešķirt atkāpes atsevišķām elektroniskās naudas iestādēm, ja tās izpildījušas vismaz vienu no šiem nosacījumiem:

c)

Ja elektroniskās naudas iestāde, kam piešķirts atbrīvojums, nav atbrīvota no obligāto rezervju prasībām, tā ziņo vismaz tos ceturkšņa datus, kas vajadzīgi rezervju bāzes aprēķināšanai, kā tas noteikts III pielikumā. Iestāde var izvēlēties reizi mēnesī ziņot rezervju bāzes datu ierobežoto kopumu;

d)

Visos gadījumos, kuros atsevišķai elektroniskās naudas iestādei piešķirts atbrīvojums, ECB statistikas mērķiem šo iestādi iekļauj MFI sarakstā kā nefinanšu sabiedrību. Šo iestādi par nefinanšu sabiedrību uzskatīs arī gadījumos, kuros tā ir MFI darījumu partneris. ECB obligāto rezervju prasību mērķiem šo iestādi arī turpmāk uzskatīs par kredītiestādi.

a)

Neskarot 1. punktu, NCB var piešķirt atkāpes saistībā ar pārvērtēšanas korekciju datu ziņošanu NTF, atbrīvojot NTF no prasības ziņot par pārvērtēšanas korekcijām;

b)

NCB var piešķirt atkāpes saistībā ar biežumu un savlaicīgumu attiecībā uz vērtspapīru cenu pārvērtējumiem un pieprasīt šos datus ik ceturksni un, nosakot to pašu savlaicīgumu, ko attiecībā uz ceturksnī ziņojamiem datiem par krājumiem, ja tiek ievērotas šādas prasības:

c)

NCB var piešķirt atbrīvojumus attiecībā uz vērtspapīru cenas pārvērtēšanas ziņošanu, t. sk. piešķirt pilnīgu atbrīvojumu no šādas ziņošanas, kredītiestādēm, kas ziņo par mēneša krājumiem, novērtējot katru vērtspapīru atsevišķi, ievērojot šādas prasības: