1.   Aģentūra ir Savienības struktūra. Tā ir tiesību subjekts.

2.   Visās dalībvalstīs Aģentūrai ir visplašākā tiesībspēja un rīcībspēja, ko šo valstu tiesību akti paredz juridiskām personām. Tā jo īpaši var iegādāties vai atsavināt kustamu un nekustamu īpašumu un būt puse tiesas procesā.

3.   Aģentūra var nolemt izveidot vietējos birojus dalībvalstīs, ja tās devušas savu piekrišanu, vai trešās valstīs, kas piedalās Aģentūras darbā saskaņā ar 23. pantu.

4.   Ievērojot 11. panta 9. punktu, Aģentūru pārstāv tās izpilddirektors.

1.   Ar šo izveido Administratīvo padomi, kas pilda 6. punktā uzskaitītos uzdevumus.

2.   Administratīvajā padomē ir pa vienam pārstāvim, ko ieceļ katra dalībvalsts, pieci Komisijas iecelti pārstāvji un viens Eiropas Parlamenta iecelts pārstāvis, kurš balsošanā nepiedalās. Administratīvās padomes locekļu amata pilnvaru laiks ir pieci gadi. Pilnvaru termiņu var atjaunināt ne ilgāk kā uz pieciem gadiem. Administratīvās padomes sanāksmēs novērotāja statusā ir aicināts piedalīties AP pārstāvis un ESA pārstāvis.

3.   Vajadzības gadījumā trešo valstu pārstāvju dalību un tās nosacījumus paredz 23. pantā minētajā kārtībā.

4.   Administratīvā padome no savu locekļu vidus ievēl priekšsēdētāju un priekšsēdētāja vietnieku. Priekšsēdētāja vietnieks automātiski ieņem priekšsēdētāja vietu, ja priekšsēdētājs nevar pildīt savus pienākumus. Priekšsēdētāja un priekšsēdētāja vietnieka amata pilnvaru laiks ir divi ar pusi gadi, tas ir atjaunināms vienu reizi un beidzas, kad priekšsēdētājs un priekšsēdētāja vietnieks pārstāj būt Administratīvās padomes loceklis.

5.   Administratīvās padomes sanāksmes sasauc tās priekšsēdētājs.

Izpilddirektors parasti piedalās apspriedēs, ja vien priekšsēdētājs nav pieņēmis citādu lēmumu.

Administratīvā padome sanāk uz tās parasto sanāksmi divreiz gadā. Administratīvā padome sanāk arī tad, ja to ierosina priekšsēdētājs vai ja to lūdz vismaz viena trešdaļa padomes locekļu.

Administratīvā padome var aicināt piedalīties savās sanāksmēs novērotāja statusā jebkuru personu, kuras viedoklis var to interesēt. Administratīvās padomes locekļiem saskaņā ar tās reglamentu var palīdzēt padomdevēji vai eksperti.

Administratīvās padomes sekretariāta funkcijas nodrošina Aģentūra.

6.   Ja šajā regulā nav paredzēts citādi, Administratīvā padome pieņem lēmumus ar divu trešdaļu tās locekļu balsu vairākumu.

7.   Katram dalībvalsts un Komisijas pārstāvim ir viena balss. Lēmumus, kas pamatojas uz 6. panta b) un e) punktu, nevar pieņemt bez Komisijas pārstāvju pozitīva balsojuma. Izpilddirektors balsošanā nepiedalās.

Administratīvās padomes reglamentā paredz sīkāk izstrādātus balsošanas noteikumus, jo īpaši nosacījumus, atbilstīgi kuriem loceklis var pārstāvēt kādu citu locekli.

1.   Aģentūru pārvalda tās izpilddirektors, kurš savus pienākumus veic Administratīvās padomes uzraudzībā.

2.   Izpilddirektoru ieceļ Administratīvā padome, pamatojoties uz amata kandidāta nopelniem, dokumentāri apstiprinātām administratīvām un vadītāja spējām, kā arī atbilstīgām zināšanām un pieredzi un izvēloties no Komisijas piedāvātā saraksta, kurā ir vismaz trīs kandidāti – pirms tam notiek atklāts konkurss, ko rīko pēc Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī un citur publicēta aicinājuma pietiekties. Lēmumu par izpilddirektora iecelšanu Administratīvā padome pieņem ar trīs ceturtdaļu tās locekļu balsu vairākumu.

Administratīvā padome ir tiesīga atlaist izpilddirektoru un lēmumu par to pieņem ar trīs ceturtdaļu tās locekļu balsu vairākumu.

Izpilddirektora amata pilnvaru laiks ir pieci gadi. Šo pilnvaru laiku var vienu reizi atjaunināt uz vēl vienu piecu gadu posmu.

3.   Eiropas Parlaments vai Padome var prasīt, lai izpilddirektors iesniedz ziņojumu par savu pienākumu izpildi un sniedz šīm iestādēm savus paskaidrojumus.

1.   Atbilstīgi Regulas (EK) Nr. 683/2008 (EK) 13. panta 4. punktam, ja sistēmu darbība var ietekmēt Eiropas Savienības vai dalībvalstu drošību, piemēro procedūras, kas norādītas Vienotajā rīcībā 2004/552/KĀDP.

2.   Par drošības akreditācijas lēmumiem, kas pieņemti saskaņā ar III nodaļu, kā arī par apzinātajiem atlikušajiem apdraudējumiem Komisija informatīvos nolūkos paziņo Padomei.

1.   Aģentūras struktūrā izveido Eiropas GNSS sistēmu Drošības akreditācijas padomi (turpmāk “Drošības akreditācijas padome”). Attiecībā uz Eiropas GNSS sistēmām Drošības akreditācijas padome veic drošības akreditācijas iestādes uzdevumus, kā minēts Padomei un Komisijai piemērojamos attiecīgajos drošības noteikumos.

2.   Drošības akreditācijas padome veic uzdevumus, kas Aģentūrai uzticēti attiecībā uz drošības akreditāciju saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 683/2008 16. panta a) punkta i) apakšpunktu, un pieņem “drošības akreditācijas lēmumus”, kā paredzēts šajā pantā, jo īpaši par drošības akreditācijas stratēģijas un satelītu palaišanas apstiprināšanu, atļauju ekspluatēt sistēmas to dažādās konfigurācijās un attiecībā uz dažādiem pakalpojumiem, atļauju ekspluatēt zemes stacijas un jo īpaši sensoru stacijas, kas atrodas trešās valstīs, kā arī atļauju ražot uztvērējus ar PRS tehnoloģiju un to sastāvdaļas.

3.   Veicot sistēmu drošības akreditāciju, Drošības akreditācijas padome novērtē, vai sistēmas atbilst drošības prasībām, kas minētas Regulas (EK) Nr. 683/2008 13. pantā, un vai tās atbilst attiecīgiem drošības noteikumiem, ko piemēro Padomei un Komisijai.

4.   Pamatojoties uz 11. punktā minētajiem apdraudējuma ziņojumiem, Drošības akreditācijas padome attiecībā uz konkrētu drošības akreditācijas lēmumu informē Komisiju par tās veikto riska novērtējumu un sniedz Komisijai ieteikumus par iespējām novērst atlikušos apdraudējumus.

5.   Komisija pastāvīgi informē Drošības akreditācijas padomi par to, kā Drošības akreditācijas padomes paredzētie lēmumi ietekmētu programmu pareizu izpildi, un par atlikušo apdraudējumu novēršanas plānu īstenošanu. Drošības akreditācijas padome ņem vērā ikvienu šādu Komisijas atzinumu.

6.   Drošības akreditācijas padomes lēmumus nosūta Komisijai.

7.   Drošības akreditācijas padomē ir pa vienam pārstāvim no katras dalībvalsts, viens pārstāvis no Komisijas un viens AP iecelts pārstāvis. EKA pārstāvi aicina piedalīties Drošības akreditācijas padomes sanāksmēs novērotāja statusā.

8.   Drošības akreditācijas padome izstrādā savu reglamentu un ieceļ savu priekšsēdētāju.

9.   Drošības akreditācijas padomes priekšsēdētājs atbild par Aģentūras pārstāvēšanu tiktāl, ciktāl izpilddirektors saskaņā ar 8. pantu nav atbildīgs.

10.   Drošības akreditācijas padomei ir piekļuve visiem cilvēkresursiem un materiāliem resursiem, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu atbilstīgas administratīva atbalsta funkcijas un lai tā spētu kopā ar 11. punktā minētajām struktūrām neatkarīgi veikt savus uzdevumus – jo īpaši izskatot lietas, uzsākot drošības procedūras un pārraugot to īstenošanu un veicot sistēmas drošības revīziju, gatavojot lēmumus un organizējot sanāksmes.

11.   Drošības akreditācijas padome izveido īpašas tai pakļautas struktūras konkrētu jautājumu risināšanai saskaņā ar padomes rīkojumiem. Nodrošinot darba nepieciešamo nepārtrauktību, tā jo īpaši izveido:

12.   Ja nevar panākt konsensu saskaņā ar šīs regulas 10. pantā minētajiem vispārējiem principiem, Drošības akreditācijas padome savus lēmumus pieņem ar balsu vairākumu, kā paredzēts Līguma par Eiropas Savienību 16. pantā, un neskarot šīs regulas 9. pantu. Komisijas pārstāvis un AP pārstāvis balsojumā nepiedalās. Drošības akreditācijas padomes priekšsēdētājs Drošības akreditācijas padomes vārdā paraksta tās pieņemtos lēmumus.

13.   Komisija bez nepamatotas kavēšanās informē Eiropas Parlamentu un Padomi par drošības akreditācijas lēmumu pieņemšanas ietekmi uz programmu pienācīgu norisi. Ja Komisija uzskata, ka Drošības akreditācijas padomes lēmums var būtiski ietekmēt programmu pareizu izpildi, piemēram, saistībā ar izmaksām un laika grafiku, tā nekavējoties informē Eiropas Parlamentu un Padomi.

14.   Ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes viedokli, ko dara zināmu viena mēneša laikā, Komisija var pieņemt jebkādus piemērotus pasākumus, kas atbilst Regulai (EK) Nr. 683/2008.

15.   Administratīvo padomi regulāri informē par Drošības akreditācijas padomes darba virzību.

16.   Drošības akreditācijas padomes darba grafikā ņem vērā Komisijas GNSS darba programmu.

1.   Neskarot citus resursus un vēl nedefinētus maksājumus, Aģentūras ieņēmumi ietver Savienības subsīdiju, kas ir iekļauta Eiropas Savienības vispārējā budžetā, lai nodrošinātu līdzsvaru starp ieņēmumiem un izdevumiem.

2.   Aģentūras izdevumi ietver personāla, administrācijas un infrastruktūras izmaksas, darbības izmaksas, kā arī izmaksas, kas saistītas ar Drošības akreditācijas padomes darbību, tostarp 11. panta 11. punktā minēto struktūru darbību, un līgumiem un vienošanām, ko Aģentūra noslēgusi, lai pildītu tai uzticētos uzdevumus.

3.   Izpilddirektors sagatavo Aģentūras ieņēmumu un izdevumu tāmes projektu nākamajam gadam un nosūta to Administratīvajai padomei kopā ar štatu saraksta projektu.

4.   Ieņēmumiem un izdevumiem ir jābūt līdzsvarā.

5.   Ņemot par pamatu ieņēmumu un izdevumu tāmes projektu, Administratīvā padome katru gadu sagatavo Aģentūras ieņēmumu un izdevumu tāmes projektu nākamajam finanšu gadam.

6.   Administratīvā padome šo tāmi, kas ietver štatu saraksta projektu un provizorisko darba programmu, līdz 31. martam nosūta Komisijai un trešām valstīm, ar kurām Savienība ir noslēgusi nolīgumus saskaņā ar 23. pantu.

7.   Komisija tāmi nosūta Eiropas Parlamentam un Padomei (turpmāk “budžeta lēmējinstitūcija”) kopā ar Eiropas Savienības vispārējā budžeta projektu.

8.   Ņemot par pamatu tāmes, Komisija Eiropas Savienības vispārējā budžeta projektā iekļauj tāmes, kuras tā uzskata par vajadzīgām saistībā ar štatu sarakstu, un subsīdijas apjomu, kas maksājams no vispārējā budžeta, un iesniedz to budžeta lēmējinstitūcijai saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 314. pantu.

9.   Budžeta lēmējinstitūcija piešķir apropriācijas Aģentūras subsidēšanai un pieņem Aģentūras štatu sarakstu.

10.   Administratīvā padome pieņem budžetu. Tas kļūst par galīgo variantu pēc Eiropas Savienības vispārējā budžeta pieņemšanas galīgā variantā. Vajadzības gadījumā to attiecīgi koriģē.

11.   Administratīvā padome iespējami ātri paziņo budžeta lēmējinstitūcijai par savu nodomu īstenot ikvienu projektu, kas var nozīmīgi finansiāli ietekmēt budžeta finansēšanu, jo īpaši par projektiem, kas saistīti ar īpašumu, piemēram, ēku nomu vai pirkšanu. Tā attiecīgi informē Komisiju.

12.   Ja kāda no budžeta lēmējinstitūcijas iestādēm ir paziņojusi par savu nodomu iesniegt atzinumu, tā savu atzinumu nosūta Administratīvajai padomei sešās nedēļās no attiecīgā projekta paziņošanas dienas.

1.   Aģentūras budžeta izpildi nodrošina izpilddirektors.

2.   Pēc katra finanšu gada beigām Aģentūras grāmatvedis līdz 1. martam iesniedz Komisijas grāmatvedim provizoriskus pārskatus kopā ar ziņojumu par budžeta un finanšu pārvaldību attiecīgajā finanšu gadā. Komisijas grāmatvedis konsolidē iestāžu un decentralizēto struktūru provizoriskos pārskatus saskaņā ar Regulas (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 128. pantu.

3.   Pēc katra finanšu gada beigām Komisijas grāmatvedis līdz 31. martam nosūta Aģentūras provizoriskos pārskatus Revīzijas palātai kopā ar ziņojumu par budžeta un finanšu pārvaldību attiecīgajā finanšu gadā. Ziņojumu nosūta arī Eiropas Parlamentam un Padomei.

4.   Pēc tam, kad ir saņemti Revīzijas palātas apsvērumi par Aģentūras provizoriskajiem pārskatiem saskaņā ar Regulas (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 129. pantu, izpilddirektors sagatavo Aģentūras gala pārskatus, par to uzņemoties personisku atbildību, un iesniedz tos Administratīvajai padomei atzinuma sniegšanai.

5.   Administratīvā padome sniedz atzinumu par Aģentūras gala pārskatiem.

6.   Pēc katra finanšu gada beigām izpilddirektors līdz 1. jūlijam nosūta Eiropas Parlamentam, Padomei, Komisijai un Revīzijas palātai gala pārskatus kopā ar Administratīvās padomes atzinumu.

7.   Gala pārskatus publicē.

8.   Līdz 30. septembrim izpilddirektors Revīzijas palātai nosūta atbildi par tās apsvērumiem. Viņš nosūta šo atbildi arī Administratīvajai padomei.

9.   Izpilddirektors iesniedz Eiropas Parlamentam pēc tā pieprasījuma visu informāciju, kas vajadzīga netraucētai attiecīgā finanšu gada budžeta izpildes apstiprinājuma procedūras piemērošanai saskaņā ar Regulas (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 146. panta 3. punktu.

10.   Eiropas Parlaments pēc Padomes ieteikuma, ko tā pieņēmusi ar kvalificētu balsu vairākumu, pirms N + 2. gada 30. aprīļa izpilddirektoru atbrīvo no atbildības par budžeta izpildi N gadā.

1.   Lai apkarotu krāpšanu, korupciju un citas nelikumīgas darbības, bez ierobežojumiem piemēro Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1073/1999 (1999. gada 25. maijs) par izmeklēšanu, ko veic Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF) (9).

2.   Aģentūra pievienojas Eiropas Parlamenta, Eiropas Savienības Padomes un Eiropas Kopienu Komisijas Iestāžu nolīgumam (1999. gada 25. maijs) par iekšējo izmeklēšanu, ko veic Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF) (10), un nekavējoties pieņem atbilstīgus noteikumus, kas attiecas uz visiem Aģentūras darbiniekiem.

3.   Lēmumos par finansēšanu un no tiem izrietošajos īstenošanas nolīgumos un instrumentos skaidri nosaka, ka Revīzijas palāta un OLAF vajadzības gadījumā var uz vietas pārbaudīt Aģentūras finansējuma saņēmējus un pārstāvjus, kas ir atbildīgi par tā izmaksu.

1.   Uz Aģentūras darbiniekiem attiecas Eiropas Savienības Civildienesta noteikumi, Eiropas Savienības pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtība un noteikumi, ko Eiropas Savienības iestādes kopīgi pieņēmušas Civildienesta noteikumu un Nodarbināšanas kārtības piemērošanai. Administratīvā padome ar Komisijas piekrišanu pieņem vajadzīgos sīki izstrādātos piemērošanas noteikumus.

2.   Neskarot 8. pantu, Aģentūra attiecībā uz savu personālu īsteno pilnvaras, kas iecēlējinstitūcijai paredzētas Civildienesta noteikumos un Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtībā.

3.   Aģentūras personāls ir darbinieki, ko Aģentūra pieņēmusi darbā, lai pildītu tās uzdevumus, bet personāls var būt arī ierēdņi, kam ir atbilstīga pielaide un ko Komisija vai dalībvalstis īslaicīgi norīkojušas vai nosūtījušas.

4.   Šā panta 1. un 3. punktā paredzētie noteikumi attiecas arī uz GSMC darbiniekiem.

1.   Aģentūras līgumisko atbildību reglamentē ar tiesību aktiem, ko piemēro attiecīgiem līgumiem. Tiesas jurisdikcijā ir pieņemt spriedumu atbilstīgi šķīrējtiesas klauzulām, kas ietvertas Aģentūras noslēgtajos līgumos.

2.   Saistībā ar atbildību, kas nav līgumiskā atbildība, Aģentūra saskaņā ar vispārējiem principiem, kas ir kopīgi dalībvalstu tiesību aktiem, kompensē jebkādu kaitējumu, ko tās struktūras vai darbinieki radījuši, pildot savus pienākumus.

3.   Tiesas jurisdikcijā ir jebkuras domstarpības, kas attiecas uz kompensāciju par 2. punktā minēto kaitējumu.

4.   Iestādes darbinieku personisko atbildību pret Aģentūru reglamentē Civildienesta noteikumi vai Nodarbināšanas kārtība, kas uz viņiem attiecas.

1.   Uz Aģentūru attiecas Regula Nr. 1 (1958. gada 15. aprīlis), ar ko nosaka Eiropas Ekonomikas kopienā lietojamās valodas (11).

2.   Aģentūras darbībai vajadzīgos tulkošanas pakalpojumus nodrošina Eiropas Savienības iestāžu Tulkošanas centrs.

1.   Uz Aģentūras rīcībā esošajiem dokumentiem attiecas Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1049/2001 (2001. gada 30. maijs) par publisku piekļuvi Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas dokumentiem (12).

2.   Administratīvā padome sešos mēnešos no šīs regulas stāšanās spēkā pieņem noteikumus Regulas (EK) Nr. 1049/2001 īstenošanai.

3.   Par lēmumiem, ko Aģentūra pieņem saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1049/2001 8. pantu, var iesniegt sūdzību ombudam vai prasību Eiropas Savienības Tiesā saskaņā ar, attiecīgi, Līguma par Eiropas Savienības darbību 228. un 263. pantu.

4.   Apstrādājot datus, kas attiecas uz personām, uz Aģentūru attiecas Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 45/2001 (2000. gada 18. decembris) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi Kopienas iestādēs un struktūrās un par šādu datu brīvu apriti (13).

1.   Aģentūra ir atvērta to trešo valstu dalībai, kuras ir noslēgušas attiecīgus nolīgumus ar Eiropas Savienību.

2.   Saskaņā ar šo nolīgumu attiecīgajiem noteikumiem izstrādā kārtību, ar ko jo īpaši nosaka to, kādās jomās, kādā apjomā un kādā veidā šīs valstis piedalās Aģentūras darbā, tostarp noteikumus par šo valstu dalību Aģentūras iniciatīvās, finanšu iemaksās un personāla sastāvā.