17.12.2010   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 333/6

(1)

Komisijas Regula (EK) Nr. 1794/2006 (3) nosaka nepieciešamos pasākumus, lai izveidotu tādu aeronavigācijas pakalpojumu tarifikācijas sistēmu, kas atbilst Eurocontrol maršuta maksājumu sistēmai. Lai īstenotu Eiropas vienoto gaisa telpu, ļoti svarīgi ir izstrādāt kopēju tarifikācijas sistēmu visos lidojuma posmos sniegtajiem aeronavigācijas pakalpojumiem. Sistēmai būtu jāpanāk lielāka pārredzamība attiecībā uz gaisa telpas izmantotāju maksājumu noteikšanu, piemērošanu un iekasēšanu un izmaksu efektivitāti, nodrošinot aeronavigācijas pakalpojumus. Tai būtu jāveicina arī lidojumu efektivitāte, vienlaikus saglabājot optimālu drošības līmeni, un jāstimulē integrētu pakalpojumu sniegšana.

(2)

Lai nodrošinātu, ka vispārējais mērķis – uzlabot aeronavigācijas pakalpojumu rentabilitāti – ir efektīvs, tarifikācijas sistēmai būtu jāveicina rentabilitātes un ekspluatācijas efektivitātes uzlabošana atbilstoši Eiropas Gaisa satiksmes pārvaldības ģenerālplānam un šis plāns jāatbalsta.

(3)

Regula (EK) Nr. 1794/2006 ir jāatjaunina, lai darbības uzlabošanas sistēmas finanšu sekas atspoguļotu tarifikācijas sistēmā, jo īpaši attiecībā uz izmaksu un satiksmes riska dalīšanas mehānismiem, kā arī veicināšanas pasākumu sistēmām, kas aprakstītas Komisijas 2010. gada 29. jūlija Regulā (ES) Nr. 691/2010, ar ko nosaka aeronavigācijas pakalpojumu un tīkla funkciju darbības uzlabošanas sistēmu un ar ko groza Regulu (EK) Nr. 2096/2005, ar kuru paredz kopīgas prasības aeronavigācijas pakalpojumu sniegšanai (4). Tādējādi Regula (EK) Nr. 1794/2006 būtu attiecīgi jāgroza.

(4)

Būtu jāparedz attiecīgi noteikumi, lai nodrošinātu netraucētu pāreju uz atjaunināto tarifikācijas sistēmu.

(5)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Vienotās gaisa telpas komitejas atzinumu,

1)

1. pantu groza šādi:

2)

2. pantā, pievieno šādus punktus:

3)

3. pantā, 1., 2. un 3. punktu aizstāj ar šādu:

“1.   Tarifikācijas sistēma ievēro principus, kas izklāstīti Regulas (EK) Nr. 550/2004 15 pantā.

2.   Maršruta aeronavigācijas pakalpojumu noteiktās izmaksas finansē, izmantojot aeronavigācijas pakalpojumu izmantotājiem piemērotos maršruta maksājumus saskaņā ar III nodaļas noteikumiem un/vai citus ieņēmumus.

3.   Termināla aeronavigācijas pakalpojumu noteiktās izmaksas finansē, izmantojot aeronavigācijas pakalpojumu izmantotājiem piemērotos termināla maksājumus saskaņā ar III nodaļas noteikumiem un/vai citus ieņēmumus. Tie var ietvert šķērssubsīdijas, kas piešķirtas saskaņā ar Savienības tiesību aktiem.”.

4)

4. pantā, 3. un 4. punktu aizstāj ar šādu:

“3.   Maršruta tarifikācijas zona sniedzas no zemes līdz gaisa telpas augšējai daļai, to ieskaitot. Dalībvalstis var izveidot īpašu zonu kompleksās termināla teritorijās, kas atrodas tarifikācijas zonā.

4.   Ja tarifikācijas zona attiecas uz vairāku dalībvalstu gaisa telpu, kā rezultātā var tikt izveidota kopēja tarifikācijas zona funkcionālā gaisa telpas blokā, attiecīgās dalībvalstis maksimāli iespējamā apjomā nodrošina konsekventu un vienādu šīs regulas piemērošanu attiecīgajā gaisa telpā.

Ja attiecīgajā gaida telpā nav iespējama šīs regulas vienāda piemērošana, dalībvalstis pārredzamā veidā informē lietotājus par šādām šīs regulas piemērošanas atšķirībām un paziņo par tām Komisijai un Eurocontrol.”.

5)

5. pantā, 2. un 3. punktu aizstāj ar šādu:

“2.   Dalībvalstis var noteikt šādas izmaksas kā noteiktās izmaksas saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 550/2004 15. panta 2. punkta a) apakšpunktu, ja tās radušās aeronavigācijas pakalpojumu sniegšanas rezultātā:

3.   Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 550/2004 15.a panta 3. punktu, neskarot citus finansējuma avotus un saskaņā ar Savienības tiesību aktiem, daļu no ienākumiem, kas izriet no maksājumiem var izmantot, lai finansētu kopīgus projektus ar tīklu saistītām funkcijām, kas ir īpaši svarīgi, lai kopumā uzlabotu gaisa satiksmes pārvaldības darbību un aeronavigācijas pakalpojumus Eiropā. Šādos gadījumos dalībvalstis nodrošina, ka pastāv visaptveroša un pārredzama uzskaite, lai gaisa telpas izmantotājiem nebūtu jāmaksā divreiz. Minētās noteiktās izmaksas, kas finansē kopējo projektu ir skaidri jānorāda saskaņā ar II pielikumu.”.

6)

6. pantu groza šādi:

7)

7. panta 2. punktā, pievieno šādu daļu:

“Pirmās daļas b) punkta mērķiem dalībvalstis, pirms katra pārskata perioda sākuma, nosaka kritērijus, ko izmanto, lai sadalītu izmaksas starp terminālu un maršruta pakalpojumiem katrai lidostai, un par tiem informē Komisiju.”.

8)

8. pantu aizstāj ar šādu:

“8. pants

Izmaksu un maksājumu iekasēšanas mehānisma pārredzamība

1.   Dalībvalstis, vēlākais sešus mēnešus pirms katra pārskata perioda sākuma, piedāvā apspriesties ar gaisa telpas izmantotāju pārstāvjiem, klātesot aeronavigācijas pakalpojumu sniedzējiem, par noteiktajām izmaksām, plānotajiem ieguldījumiem, prognozētajām pakalpojuma vienībām, tarifikācijas politiku un galīgajām vienības likmēm. Dalībvalstis pārredzamā veidā nodrošina saskaņā ar 5. pantu noteikto valsts vai funkcionālo gaisa telpas bloku izmaksu un vienības likmju pieejamību gaisa telpas izmantotāju pārstāvjiem, Komisijai un, attiecīgā gadījumā, Eurocontrol.

Pārskata periodā dalībvalstis katru gadu gaisa telpas izmantotāju pārstāvjiem piedāvā apspriesties ar tiem par jebkuru novirzi no prognozes, jo īpaši attiecībā uz:

Apspriešanos var organizēt reģionāli. Gaisa telpas lietotāju pārstāvji patur tiesības pieprasīt vairāk konsultāciju. Arī apspriešanos ar izmantotājiem organizē sistemātiski pēc tam, kad aktivizēts brīdinājuma mehānisms, saistībā ar kuru pārskata vienības likmes.

2.   Informācija, kas minēta 1. punktā, pamatojas uz ziņojuma tabulām un sīki izstrādātiem noteikumiem, kas izklāstīti II un VI pielikumā vai, ja dalībvalsts valsts vai funkcionālo gaisa telpas bloku līmenī ir nolēmusi neaprēķināt noteiktās izmaksas vai nenoteikt termināla vienības likmes saskaņā ar 1. panta 6. punktu, 1. punktā minētā informācija pamatojas uz ziņojuma tabulām un sīki izstrādātiem noteikumiem, kas izklāstīti III pielikumā. Attiecīgajai dokumentācijai ir jābūt pieejamai gaisa telpas izmantotāju pārstāvjiem, Komisijai, Eurocontrol un valsts uzraudzības iestādēm trīs nedēļas pirms apspriešanās sanāksmes. Attiecībā uz 1. punkta otrajā daļā minēto ikgadējo apspriedi, attiecīgajai dokumentācijai ir jābūt pieejamai gaisa telpas izmantotāju pārstāvjiem, Komisijai, Eurocontrol un valsts uzraudzības iestādēm katru gadu ne vēlāk kā 1. novembrī.”.

9)

9. pantu groza šādi:

10)

10. un 11. pantu aizstāj ar šādu:

“10. pants

Maršuta maksājumu aprēķināšana

1.   Neskarot iespēju atbilstīgi 3. panta 2. punktam aeronavigācijas maršruta pakalpojumu finansēšanai izmantot citus ienākumus, maršruta maksājums par konkrētu lidojumu konkrētā maršruta tarifikācijas zonā atbilst šai maršruta tarifikācijas zonai noteiktās vienības likmes produktam un šā konkrētā lidojuma maršruta pakalpojuma vienībām.

2.   Vienības likmi un maršruta pakalpojumu vienības aprēķina saskaņā ar IV pielikumu.

11. pants

Termināla maksājumu aprēķināšana

1.   Neskarot iespēju atbilstīgi 3. panta 3. punktam finansēt termināla aeronavigācijas pakalpojumus, izmantojot citus ienākumus, termināla maksājumam, kas attiecīgajā tarifikācijas zonā tiek piemērots konkrētajam lidojumam, ir jāatbilst šai termināla tarifikācijas zonai noteiktajai vienības likmei un šim lidojumam noteiktajām termināla pakalpojuma vienībām. Iekasēšanas nolūkā nolaišanās un pacelšanās tiek uzskatīta par vienu lidojumu. Vienība, kas tiek skaitīta ir vai nu ielidojošais vai izlidojošais reiss.

2.   Vienības likmi un termināla pakalpojumu vienības aprēķina saskaņā ar V pielikumu.”.

11)

Iekļauj šādu 11.a pantu:

“11.a pants

Riska dalīšana

1.   Šis pants nosaka satiksmes un izmaksu riska dalīšanas mehānismu. To piemēro saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 691/2010 11. pantā minētajiem principiem.

2.   Šādas izmaksas neiesniedz satiksmes riska dalīšanai un atgūst, neatkarīgi no satiksmes attīstības:

Turklāt dalībvalstis no satiksmes riska dalīšanas var atbrīvot to aeronavigācijas pakalpojumu sniedzēju noteiktās izmaksas, kuri saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 550/2004 7. panta 5. punktu ir saņēmuši atļauju sniegt aeronavigācijas pakalpojumus bez sertifikācijas.

3.   Ja kādā noteiktā gadā faktiskais pakalpojuma vienību skaits nav augstāks vai zemāks par vairāk kā 2 % no pārskata perioda sākumā prognozētā, aeronavigācijas pakalpojumu sniedzēja papildu ieņēmumus vai ieņēmumu zaudējumus attiecībā uz noteiktajām izmaksām nevar pārnest.

4.   Ja kādā noteiktā periodā n gadā faktiskais pakalpojuma vienību skaits ir augstāks par vairāk nekā 2 % no pārskata perioda sākumā prognozētā, vismaz 70 % no papildu ieņēmumiem, ko iegūst attiecīgais(-ie) gaisa satiksmes pakalpojumu sniedzējs(-i), kuri pārsniedz 2 % no starpības starp faktiskajām pakalpojumu vienībām un prognozētajām attiecībā uz noteiktajām izmaksām, jāatmaksā gaisa telpas lietotājiem ne vēlāk kā n+2 gadā.

Ja noteiktā laika periodā n gadā faktiskais pakalpojuma vienību skaits ir zemāks par vairāk nekā 2 % no pārskata perioda sākumā prognozētā, ne vairāk kā 70 % no ieņēmumu zaudējumiem, kas radušies attiecīgajam(-iem) gaisa aeronavigācijas pakalpojumu sniedzējam(-iem), kas pārsniedz 2 % no starpības starp faktiskajām pakalpojumu vienībām un prognozētajām attiecībā uz noteiktajām izmaksām, principā sedz gaisa telpas izmantotāji ne vēlāk kā n+2 gadā. Tomēr dalībvalstis var izlemt sadalīt šādu ieņēmumu zaudējumu pārnesi uz vairākiem gadiem, lai saglabātu vienības likmes stabilitāti.

5.   4. punktā minēto satiksmes risku sadali nosaka valsts vai funkcionālās gaisa telpas bloku darbības plānā visam pārskata periodam pēc 8. pantā minētās apspriešanās.

6.   Ja noteiktā laika periodā n gadā faktiskais pakalpojumu vienību skaits ir zemāks par 90 % no pārskata periodā sākumā prognozētā, to ieņēmumu zaudējumus pilnā apmērā, kas radušies aeronavigācijas pakalpojumu sniedzējam(-iem), pārsniedzot 10 % no starpības starp faktisko pakalpojumu vienībām un prognozētajām attiecībā uz noteiktajām izmaksām, sedz gaisa telpas izmantotāji principā ne vēlāk kā n+2 gadā. Tomēr dalībvalstis var izlemt sadalīt šādu ieņēmumu zaudējumu pārnesi uz vairākiem gadiem, lai saglabātu vienības likmes stabilitāti.

Ja noteiktā laika periodā n gadā faktisko pakalpojumu vienību skaits ir lielāks nekā 110 % no pārskata periodā sākumā prognozētā, papildu ieņēmumus pilnā apmērā, kurus iegūst aeronavigācijas pakalpojumu sniedzējs(-i), kurš(-i) pārsniedz 10 % no starpības starp faktisko pakalpojumu vienībām un prognozētajām attiecībā uz noteiktajām izmaksām, atmaksā gaisa telpas izmantotājiem n+2 gadā.

7.   Aeronavigācijas pakalpojumu sniedzējus, kam 2011. gada 31. decembrī nav pašu kapitāla vai kam pašu kapitāls ir mazāks par 5 % no kopējiem pasīviem, var atbrīvot no satiksmes riska dalīšanas pirmajā pārskata periodā, lai ļautu panākt mazāku parādu finansēšanas daļu. Aeronavigācijas pakalpojumu sniedzēji, kas ir atbrīvoti no satiksmes riska dalīšanas, tiek precizēti darbības plānā, ko pārskata Komisija, un papildu informācijā, kas jāsniedz saskaņā ar II pielikumu. Dalībvalstis apraksta un pamato pasākumus, ko tās plāno, lai panāktu mazāku parāda finansēšanas daļu, kā arī šo pasākumu īstenošanas grafiku.

8.   Izmaksu riska dalīšanai piemēro šādus principus:

Neskarot 6. panta 1. punkta trešo daļu, nekontrolējamu izmaksu faktoru sarakstu nosaka valsts uzraudzības iestāde no pirmās daļas i) līdz v) punktā izklāstītā saraksta un tie ir darbības plāna daļa.

Ja visā pārskata periodā faktiskās izmaksas ir zemākas par noteiktajām izmaksām, kas noteiktas pārskata perioda sākumā, summas atlikumu atmaksā gaisa telpas izmantotājiem ar pārnesumu uz nākamo pārskata periodu.

Ja visā pārskata periodā faktiskās izmaksas ir lielākas par noteiktajām izmaksām, kas noteiktas pārskata perioda sākumā, summas atlikumu izmaksā gaisa telpas izmantotājiem ar pārnesumu uz nākamo pārskata periodu. Attiecīgā valsts uzraudzības iestāde skaidri piekrīt pārnesumam pēc tam, kad tā ir pārliecinājusies, ka:

Pārnesuma summu nosaka faktori, un tā tiek aprakstīta papildinformācijā, kuru jāsniedz saskaņā ar VI pielikumu.”.

12)

12. pantā, 1., 2. un 3. punktu aizstāja ar šādu:

“1.   Dalībvalstis valsts vai funkcionālo gaisa telpas bloku līmenī var, nediskriminējošā un pārredzamā veidā, ieviest vai atļaut stimulējošas shēmas, lai atbalstītu uzlabojumus aeronavigācijas pakalpojumu sniegšanā vai samazinātu aviācijas ietekmi uz vidi, kas tiktu panākts, atšķirīgā veidā aprēķinot maksājumus atbilstīgi 2. un 3. punktam. Šādus stimulus var attiecināt uz aeronavigācijas pakalpojumu sniedzējiem vai gaisa telpas izmantotājiem.

2.   Saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 691/2010 11. pantu dalībvalstis valsts vai funkcionālo gaisa telpas bloku līmenī var pieņemt finansiālus stimulus, lai to aeronavigācijas pakalpojumu sniedzēji sasniegtu attiecībā uz to darbību noteiktos mērķus. Vienību likmi var koriģēt, lai nodrošinātu prēmiju vai sodu atkarībā no aeronavigācijas pakalpojumu sniedzēja faktiskā darbības rezultātu līmeņa salīdzinājumā ar attiecīgo mērķi. Šādas prēmijas vai sodus aktivizē tikai tad, ja darbības rezultātu izmaiņām ir būtiska ietekme uz izmantotājiem. Prēmiju un sodu piemērojamais līmenis atbilst sasniedzamajiem mērķiem un sasniedzamajai darbībai. Darbības rezultātu izmaiņu līmeņus un prēmiju un sodu piemērošanas līmeni nosaka pēc 8. pantā minētā apspriešanās piedāvājuma un ietver valsts vai funkcionālo gaisa telpas bloku darbības plānā.

3.   Ja dalībvalsts attiecībā uz aeronavigācijas pakalpojumu izmantotājiem nolemj piemērot stimulējošu shēmu, tai pēc 8. pantā minētās apspriešanās piedāvājuma jāpielāgo izmantotājiem radušās izmaksas tā, lai tās atspoguļotu šo izmantotāju centienus, jo īpaši:

13)

13. pantu groza šādi:

14)

14. Pantā, 1. punktu aizstāj ar šādu:

“1.   Dalībvalstis var iekasēt maksājumus kā vienotu maksājumu par katru lidojumu. Ja maksājumi tiek aprēķināti un iekasēti reģionāli, norēķinu valūta var būt euro, un administratīvās vienības likmi, kas atlīdzina norēķinu un maksājumu iekasēšanas izmaksas, var pievienot attiecīgajai vienības likmei.”.

15)

15. pantu svītro.

16)

17. Pantā, pirmās daļas ievadfrāzi aizstāj ar šādu:

“Aeronavigācijas pakalpojumu sniedzējiem ir jāsekmē pārbaudes un apsekojumi, tostarp objektu apmeklējumi, ko veic valsts uzraudzības iestāde vai kvalificēta struktūra, kas rīkojas šo iestāžu vārdā. Šo iestāžu pilnvarotas personas ir tiesīgas:”.

17)

iekļauj šādu 17.a pantu:

“17.a pants

Pārskats

Regulas (ES) Nr. 691/2010 24. pantā minētajā Komisijas veiktajā darbības shēmas pārskatā iekļauj riska dalīšanas mehānismu, kas noteikts šīs regulas 11.a pantā, stimulējošās shēmas, kas izveidotas atbilstoši šīs regulas 12. pantam, un to ietekmi un efektivitāti noteikto darbības mērķu sasniegšanā.”.

18)

I līdz VI pielikumu groza saskaņā ar šīs regulas pielikumu.