1.

Pamatojoties uz EEZ līguma 61. panta 3. punkta a) un c) apakšpunktu, EBTA Uzraudzības iestāde (“Iestāde”) var uzskatīt par saderīgu ar iekšējo tirgu valsts atbalstu, kas paredzēts, lai veicinātu atsevišķu EEZ mazāk attīstītu teritoriju ekonomisko attīstību (1). Šāda veida valsts atbalstu sauc par reģionālo atbalstu.

2.

Šajās pamatnostādnēs Iestāde izklāsta nosacījumus, saskaņā ar kuriem reģionālo atbalstu var uzskatīt par saderīgu ar iekšējo tirgu, un paredz kritērijus, lai noteiktu apgabalus, kas atbilst nosacījumiem EEZ līguma 61. panta 3. punkta a) un c) apakšpunktā (2).

3.

Valsts atbalsta kontroles galvenais mērķis reģionālā atbalsta jomā ir atļaut atbalstu reģionālai attīstībai, vienlaikus nodrošinot līdzvērtīgus konkurences apstākļus dalībvalstīm, jo īpaši novēršot cīņu par subsīdijām, kura var rasties, mēģinot piesaistīt vai saglabāt uzņēmējdarbību EEZ mazāk attīstītās teritorijās, un līdz minimumam ierobežot reģionālā atbalsta ietekmi uz tirdzniecību un konkurenci.

4.

Ģeogrāfiskās attīstības mērķis reģionālo atbalstu atšķir no citiem atbalsta veidiem, piemēram, no atbalsta pētniecībai, attīstībai un inovācijai, nodarbinātībai, mācībām, enerģētikai vai vides aizsardzībai, kam ir citi vispārējas nozīmes mērķi saskaņā ar EEZ līguma 61. panta 3. punktu. Dažos apstākļos šādiem citiem atbalsta veidiem var tikt atļauta lielāka atbalsta intensitāte, ja vien atbalsts tiek piešķirts uzņēmumiem, kas izveidoti mazāk attīstītās teritorijās, tādējādi atzīstot īpašās grūtības, kas uzņēmumiem rodas šādās teritorijās (3).

5.

Reģionālais atbalsts var būt iedarbīgs tikai tad, ja to izmanto ierobežotā apjomā un samērīgi un ja tas koncentrējas EEZ vismazāk attīstītajos reģionos (4). Proti, atbalsta pieļautajai augšējai robežai jāatspoguļo attiecīgo reģionu attīstību ietekmējošo problēmu relatīvais smagums. Turklāt atbalsta radītajiem ieguvumiem no mazāk attīstītā reģiona attīstīšanas ir jābūt lielākiem par attiecīgajiem konkurences kropļojumiem (5). Atbalsta labvēlīgās ietekmes relatīvais svars var atšķirties atkarībā no piemērotās atkāpes no EEZ līguma 61. panta 3. punkta, tāpēc vismazāk attīstītajos reģionos, uz kuriem attiecas 61. panta 3. punkta a) apakšpunkts, var tikt pieļauts lielāks konkurences izkropļojums nekā reģionos, uz kuriem attiecas 61. panta 3. punkta c) apakšpunkts (6).

6.

Turklāt reģionālais atbalsts var būt noderīgs mazāk attīstītu teritoriju ekonomikas attīstības veicināšanā tikai tad, ja tas tiek piešķirts, lai šajos apgabalos veicinātu papildu ieguldījumus vai saimnieciskās darbības. Atsevišķos ļoti retos un skaidri definētos gadījumos šķēršļi, kas šīm īpašajām teritorijām var rasties, piesaistot vai saglabājot saimniecisko darbību, var būt tik būtiski vai pastāvīgi, ka ieguldījumu atbalsts var būt nepietiekams, lai ļautu konkrētajai teritorijai attīstīties. Tikai šādos gadījumos reģionālo ieguldījumu atbalstu var papildināt ar tādu reģionālo darbības atbalstu, kas nav saistīts ar ieguldījumu.

7.

Komisija 2012. gada 8. maija paziņojumā par valsts atbalsta modernizēšanu (7) noteica trīs mērķus, kas sasniedzami, modernizējot valsts atbalsta kontroli:

8.

Komisijas paziņojumā pausts aicinājums izmantot kopīgu pieeju, pārskatot dažādas pamatnostādnes un regulējumus, lai stiprinātu iekšējo tirgu, palielinātu valsts izdevumu efektivitāti, valsts atbalstu labāk izmantojot vispārējas nozīmes mērķu sasniegšanai, rūpīgāk pārbaudītu stimulējošo ietekmi, atbalstu ierobežotu līdz minimumam un lai izvairītos no atbalsta iespējamās negatīvās ietekmes uz konkurenci un tirdzniecību. Iestāde piekrīt šim viedoklim. Šajās pamatnostādnēs paredzēto saderības nosacījumu pamatā ir šie kopīgie novērtēšanas principi, un šādi nosacījumi ir piemērojami gan paziņotām atbalsta shēmām, gan individuālam atbalstam.

9.

Reģionālo atbalstu tērauda (8) un sintētisko šķiedru (9) nozarē neuzskata par saderīgu ar iekšējo tirgu.

10.

Šajās pamatnostādnēs izklāstītos principus Iestāde piemēros reģionālajam atbalstam visās tautsaimniecības nozarēs, uz kurām attiecas EEZ līguma piemērošanas joma (10), izņemot transporta nozari (11), uz kuru attiecas īpaši noteikumi, kas izklāstīti konkrētos tiesību aktos, kuri var paredzēt daļējas vai pilnīgas atkāpes no minētajām pamatnostādnēm. Iestāde attiecinās minētās pamatnostādnes uz tādu lauksaimniecības produktu pārstrādi un tirdzniecību, kuru rezultātā tiek iegūti produkti, kas nav lauksaimniecības produkti.

11.

Šīs pamatnostādnes nebūs piemērojamas valsts atbalstam, ko piešķir lidostām (12) vai enerģētikas nozarei (13).

12.

Reģionālo ieguldījumu atbalstu platjoslas tīkliem var uzskatīt par saderīgu ar iekšējo tirgu, ja papildus šajās pamatnostādnēs paredzētajiem vispārējiem nosacījumiem tas atbilst arī šādiem īpašiem nosacījumiem: i) atbalsts tiek piešķirts tikai tām teritorijām, kurās nav tādas pašas kategorijas tīkla (platjoslas pamattīkla vai NGA) un kurās šāda tīkla izstrāde tuvākajā laikā nav paredzēta; ii) subsidētais tīkla operators piedāvā aktīvās un pasīvās vairumtirdzniecības piekļuvi atbilstoši taisnīgiem un nediskriminējošiem nosacījumiem ar iespēju veikt faktisku un pilnīgu atsaistīšanu; iii) atbalsts būtu jāpiešķir, pamatojoties uz konkursa atlases procesu saskaņā ar Platjoslas pamatnostādņu 74. punkta c) un d) apakšpunktu (14).

13.

Reģionālo ieguldījumu atbalstu pētniecības infrastruktūrai (15) var uzskatīt par saderīgu ar iekšējo tirgu, ja papildus šajās pamatnostādnēs paredzētajiem vispārējiem nosacījumiem atbalsts tiek piešķirts ar nosacījumu, ka tiks nodrošināta pārredzama un nediskriminējoša piekļuve attiecīgajai infrastruktūrai.

14.

Reģionu problēmas saistībā ar ieguldījumiem vai saimnieciskās darbības uzturēšanu mazāk attīstītos apgabalos vairāk skar mazos un vidējos uzņēmumus (MVU) nekā lielus uzņēmumus. Pirmkārt, lieli uzņēmumi var vieglāk iegūt kapitālu un kredītus pasaules tirgos, un tiem retāk ir problēmas ierobežotāka finanšu pakalpojumu piedāvājuma dēļ konkrētā mazāk attīstītā reģionā. Otrkārt, lielu uzņēmumu ieguldījumi var radīt apjomradītus ietaupījumus, kas samazina ar atrašanās vietu saistītās sākotnējās izmaksas, un daudzos gadījumos tie nav piesaistīti reģionam, kurā veic ieguldījumus. Treškārt, lieliem uzņēmumiem, kas veic ieguldījumus, parasti ir lielas iespējas aizstāvēt savu viedokli sarunās ar iestādēm, kā dēļ atbalsta piešķiršana var būt nevajadzīga vai nepamatota. Visbeidzot, lieli uzņēmumi, visticamāk, būs nozīmīgi attiecīgā tirgus dalībnieki, un tādēļ ieguldījumi, kuriem tiek piešķirts atbalsts, var izkropļot konkurenci un tirdzniecību iekšējā tirgū.

15.

Tā kā ir maz ticams, ka reģionālam atbalstam, ko piešķir lieliem uzņēmumiem ieguldījumu veikšanai, varētu būt stimulējoša ietekme, to nevar uzskatīt par saderīgu ar iekšējo tirgu saskaņā ar EEZ līguma 61. panta 3. punkta c) apakšpunktu, izņemot, ja šādu atbalstu piešķir sākotnējiem ieguldījumiem, lai uzsāktu jaunas saimnieciskās darbības attiecīgajās teritorijās (16) vai dažādotu esošo uzņēmumu produkciju ar jauniem produktiem vai jaunām procesa inovācijām.

16.

Reģionālais atbalsts, kura mērķis ir mazināt uzņēmuma kārtējos izdevumus, ir darbības atbalsts, un to nevar uzskatīt par saderīgu ar iekšējo tirgu, izņemot, ja to piešķir, lai novērstu īpašas vai pastāvīgas problēmas, kas rodas uzņēmumiem mazāk attīstītos reģionos. Darbības atbalstu var uzskatīt par saderīgu, ja tā mērķis ir mazināt konkrētas īpašas grūtības, ar kurām saskaras MVU īpaši mazattīstītās teritorijās, uz ko attiecas EEZ līguma 61. panta 3. punkta a) apakšpunkts, vai kompensēt papildu izmaksas, lai veiktu saimniecisko darbību attālākajos reģionos, vai arī novērst vai mazināt apdzīvotības sarukšanu ļoti mazapdzīvotos apgabalos.

17.

Darbības atbalstu, ko piešķir uzņēmumiem, kuru galvenā darbības joma iekļauta NACE  (17) 2. red. saimniecisko darbību statistiskās klasifikācijas (18) K iedaļā “Finanšu un apdrošināšanas darbības”, vai uzņēmumiem, kuri veic grupu iekšējos darījumus un kuru galvenā darbības joma iekļauta NACE 2. red. klasē 70.10 “Centrālo biroju darbība” vai 70.22 “Konsultēšana komercdarbībā un vadībzinībās”, nevar uzskatīt par saderīgu ar iekšējo tirgu.

18.

Reģionālo atbalstu nedrīkst piešķirt grūtībās nonākušiem uzņēmumiem, kuri šo pamatnostādņu izpratnē definēti Iestādes pamatnostādnēs par valsts atbalstu grūtībās nonākušu uzņēmumu glābšanai un pārstrukturēšanai (19), kas grozītas vai aizstātas.

19.

Novērtējot reģionālo atbalstu, ko piešķir uzņēmumam, uz kuru attiecas līdzekļu atgūšanas rīkojums, kas izdots pēc Iestādes iepriekšēja lēmuma, ar kuru atbalsts atzīts par nelikumīgu un nesaderīgu ar kopējo tirgu, Iestāde ņems vērā atbalsta summu, kas vēl ir jāatgūst (20).

20.

Šajās pamatnostādnēs piemēro šādas definīcijas:

21.

Principā EBTA valstīm jāpaziņo par reģionālo atbalstu saskaņā ar Uzraudzības iestādes un Tiesas nolīguma 3. protokola I daļas 1. panta 3. punktu, izņemot pasākumus, kas atbilst nosacījumiem, kuri izklāstīti grupu atbrīvojuma regulā, kura iestrādāta EEZ līgumā ar XV pielikumu.

22.

Iestāde piemēros šīs pamatnostādnes paziņotām reģionālā atbalsta shēmām un individuālam atbalstam.

23.

Uz individuālu atbalstu, kas tiek piešķirts atbilstoši paziņotai shēmai, joprojām attiecas paziņošanas pienākums saskaņā ar Uzraudzības iestādes un Tiesas nolīguma 3. protokola I daļas 1. panta 3. punktu, ja atbalsts no visiem avotiem pārsniedz paziņošanas robežlielumu (23) vai ja tas ir piešķirts saņēmējam, kas ir slēdzis tādu pašu vai līdzīgu darbību EEZ divu gadu laikā pirms pieteikšanās atbalsta saņemšanai vai brīdī, kad tas piesakās atbalstam, plāno slēgt šādu darbību divu gadu laikposmā pēc subsidējamo ieguldījumu pabeigšanas.

24.

Uz ieguldījumu atbalstu, ko piešķir lielam uzņēmumam, lai dažādotu esoša “c” apgabala uzņēmuma produkciju ar jauniem produktiem, joprojām attiecas paziņošanas pienākums atbilstoši Uzraudzības iestādes un Tiesas nolīguma 3. protokola I daļas 1. panta 3. punktam.

25.

Lai novērtētu, vai paziņoto atbalsta pasākumu var uzskatīt par saderīgu ar iekšējo tirgu, Iestāde parasti analizē, vai atbalsta pasākuma struktūra nodrošina, ka atbalsta pasākuma pozitīvā iedarbība vispārējas nozīmes mērķu sasniegšanā pārsniedz tā potenciāli negatīvo iedarbību uz tirdzniecību un konkurenci.

26.

Komisijas 2012. gada 8. maija Paziņojumā par valsts atbalstu tika izteikts aicinājums noteikt un definēt kopējus principus, kas piemērojami, novērtējot visu Komisijas īstenoto atbalsta pasākumu saderību. Tie paši kopējie principi attiecas uz saderības novērtējumu, ko veic Iestāde. Šajā nolūkā Iestāde uzskatīs atbalsta pasākumu par saderīgu ar EEZ līgumu tikai tad, ja tas atbildīs katram no šiem kritērijiem:

27.

Turklāt attiecībā uz konkrētu shēmu kategoriju kopējo bilanci var noteikt prasību veikt ex post vērtējumu, kā aprakstīts šo pamatnostādņu 4. sadaļā. Tādos gadījumos Iestāde var ierobežot šo shēmu darbības ilgumu (parasti uz laikposmu līdz četriem gadiem vai mazāk) ar iespēju pēc tam atkal paziņot par to darbības ilguma pagarināšanu.

28.

Ja valsts atbalsta pasākums vai tā nosacījumi (tostarp pasākuma finansēšanas metode, ja tā ir valsts atbalsta pasākuma sastāvdaļa) nozīmētu EEZ tiesību nedalāmu pārkāpumu, šādu atbalstu nevar atzīt par saderīgu ar iekšējo tirgu (24).

29.

Novērtējot jebkura individuāla atbalsta saderību ar iekšējo tirgu, Iestāde ņems vērā visus tiesas procesus saistībā ar EEZ līguma 53. vai 54. panta pārkāpumiem, kuri var attiekties uz atbalsta saņēmēju un kuri var būt būtiski saderības novērtēšanai saskaņā ar EEZ līguma 61. panta 3. punktu (25).

30.

Reģionālā atbalsta pamatmērķis ir samazināt attīstības atšķirības starp dažādiem EEZ reģioniem. Izmantojot taisnīguma vai kohēzijas mērķi, reģionālais atbalsts var sniegt ieguldījumu stratēģijas “Eiropa 2020” īstenošanā, nodrošinot iekļaujošu un ilgtspējīgu izaugsmi.

31.

Reģionālā atbalsta shēmām vajadzētu būt attiecīgās reģionālās attīstības stratēģijas neatņemamai sastāvdaļai ar skaidri noteiktiem mērķiem, un tām vajadzētu būt saskaņotām ar šiem mērķiem un sniegt ieguldījumu to sasniegšanā.

32.

Shēmas “c” apgabalos var ieviest, lai atbalstītu MVU sākotnējos ieguldījumus un sākotnējos ieguldījumus lielu uzņēmumu jaunai darbībai.

33.

Piešķirot individuāliem ieguldījumu projektiem atbalstu saskaņā ar shēmu, piešķīrējai iestādei jāapstiprina, ka atlasītais projekts sniegs ieguldījumu shēmas mērķī un līdz ar to arī attiecīgā apgabala attīstības stratēģijā. Šajā nolūkā EBTA valsts var atsaukties uz informāciju, ko sniedzis atbalsta pieteikuma iesniedzējs atbilstoši veidlapai, kura pievienota šīm pamatnostādnēm, ja ir jāraksturo ieguldījumu pozitīvā ietekme uz attiecīgo apgabalu (26).

34.

Lai nodrošinātu, ka ieguldījumi veicina reālu un ilgtspējīgu konkrētā apgabala attīstību, ieguldījumiem jāpaliek attiecīgajā apgabalā vismaz piecus gadus vai (attiecībā uz MVU) trīs gadus kopš to veikšanas (27).

35.

Ja atbalsts ir aprēķināts, pamatojoties uz algu izmaksām, attiecīgajiem darbiniekiem jābūt pieņemtiem darbā trīs gadu laikā kopš darbu beigšanas. Katrai ieguldījumu rezultātā radītajai darba vietai jāpaliek attiecīgajā apgabalā piecus gadus kopš datuma, kad šajā darba vietā pirmo reizi tika pieņemts darbinieks. Ja ieguldījumus veicis MVU, EBTA valstis var samazināt šo ieguldījumu vai radīto darba vietu saglabāšanas piecu gadu periodu ne mazāk kā līdz trim gadiem.

36.

Lai nodrošinātu, ka ieguldījumi ir dzīvotspējīgi, EBTA valstij jānodrošina, ka atbalsta saņēmējs vismaz 25 % apmērā no attaisnotajām izmaksām nodrošina tādu finansiālu ieguldījumu no saviem līdzekļiem vai ārēja finansējuma, kurā nav nekāda publiska finansiālā atbalsta (28).

37.

Lai izvairītos no tā, ka valsts atbalsta pasākumi varētu nodarīt kaitējumu videi, EBTA valstīm arī jānodrošina atbilstība EEZ tiesību aktiem vides jomā, tostarp ietekmes uz vidi novērtējuma veikšana, kad to paredz tiesību akti, un visu attiecīgo atļauju saņemšana.

38.

Lai pierādītu Iestādei paziņotā individuālā ieguldījumu atbalsta reģionālo devumu, EBTA valstis var izmantot dažādus, tostarp šādus, tiešos rādītājus (piemēram, tieša jaunu darba vietu radīšana) un netiešos rādītājus (piemēram, vietējās inovācijas):

39.

EBTA valstis var pamatoties arī uz atbalsta saņēmēja biznesa plānu, kas varētu sniegt informāciju par izveidojamo darba vietu skaitu, izmaksājamām algām (mājsaimniecību turības pieaugums kā papildu pozitīvs rādītājs), no vietējiem ražotājiem iegādātajiem apjomiem, ieguldījumu radīto apgrozījumu un apgabala iespējamo ieguvumu no papildu nodokļu ieņēmumiem.

40.

Ad hoc atbalsta (29) gadījumā EBTA valstij papildus 33.–37. punktā noteiktajām prasībām ir jāpierāda, ka projekts atbilst attiecīgā apgabala attīstības stratēģijai un sniedz ieguldījumu tās mērķu sasniegšanā.

41.

Darbības atbalsta shēmas veicinās mazāk attīstītu teritoriju attīstību tikai tad, ja šo teritoriju problēmas būs iepriekš skaidri definētas. Šķēršļi saimnieciskās darbības piesaistīšanai vai saglabāšanai var būt tik būtiski vai pastāvīgi, ka ar ieguldījumu atbalstu vien var nebūt pietiekami, lai ļautu konkrētajiem apgabaliem attīstīties.

42.

Attiecībā uz atbalstu, lai mazinātu konkrētas īpašas grūtības, ar kurām “a” apgabalos saskaras MVU, attiecīgajām EBTA valstīm ir jāpierāda, ka šādas īpašas grūtības patiešām pastāv un ir nozīmīgas, un arī jāpierāda, ka darbības atbalsta shēma ir vajadzīga, jo minētās īpašās grūtības nevar atrisināt ar ieguldījumu atbalstu.

43.

Attiecībā uz darbības atbalstu, lai novērstu vai mazinātu apdzīvotības sarukšanu ļoti mazapdzīvotos apgabalos, attiecīgajai EBTA valstij ir jāpierāda apdzīvotības sarukšanas risks attiecīgajā apgabalā gadījumā, ja darbības atbalsts netiks piešķirts.

44.

Lai izvērtētu, vai valsts atbalsts ir nepieciešams vispārējas nozīmes mērķa sasniegšanai, vispirms jāveic risināmās problēmas cēloņu analīze. Valsts atbalstam vajadzētu būt vērstam uz tādas situācijas risināšanu, kurā ar atbalstu var panākt būtisku uzlabojumu, ko tirgus pats nespētu nodrošināt. Tas ir īpaši svarīgi ierobežotu publisko resursu apstākļos.

45.

Konkrētos apstākļos valsts atbalsts patiešām var novērst tirgus nepilnības, tādējādi veicinot tirgu efektīvu darbību un uzlabojot konkurētspēju. Turklāt, ja tirgi nodrošina efektīvus rezultātus, bet no taisnīguma vai kohēzijas viedokļa tos uzskata par nepietiekamiem, valsts atbalstu var izmantot, lai iegūtu vēlamāku un taisnīgāku rezultātu tirgū.

46.

Attiecībā uz atbalstu, ko piešķir reģionālā atbalsta plānā iekļautu apgabalu attīstībai saskaņā ar noteikumiem, kuri paredzēti šo pamatnostādņu 5. sadaļā, Iestāde uzskata, ka tirgus nesasniedz EEZ līgumā noteiktos gaidītos kohēzijas mērķus bez valsts iejaukšanās. Tāpēc atbalsts, ko piešķir šādos apgabalos, būtu jāuzskata par saderīgu ar iekšējo tirgu atbilstoši EEZ līguma 61. panta 3. punkta a) un c) apakšpunktam.

47.

Paziņotajam atbalsta pasākumam jābūt tādam, lai to varētu izmantot kā politikas instrumentu attiecīgā politikas mērķa sasniegšanai. Atbalsta pasākumu neuzskatīs par saderīgu, ja tādu pašu pozitīvu devumu reģionālajā attīstībā var panākt ar citiem mazāk izkropļojošiem politikas instrumentiem vai citiem mazāk izkropļojošiem atbalsta instrumenta veidiem.

48.

Reģionālo ieguldījumu atbalsts nav vienīgais EBTA valstīm pieejamais politikas instruments, ar kuru var atbalstīt ieguldījumus un jaunu darba vietu radīšanu mazāk attīstītos reģionos. EBTA valstis var izmantot citus pasākumus, piemēram, attīstīt infrastruktūru, uzlabot izglītības un mācību kvalitāti vai pilnveidot uzņēmējdarbības vidi.

49.

Ieviešot shēmu, kas neietilpst darbības programmā, kuru finansē no kohēzijas politikas fondiem, EBTA valstīm jānorāda, kādēļ reģionālais atbalsts ir piemērots instruments, kas palīdz sasniegt kopējo taisnīguma vai kohēzijas mērķi.

50.

Iestāde īpaši ņem vērā visus ierosinātās atbalsta shēmas ietekmes novērtējumus, ko EBTA valsts var darīt pieejamus. Lai novērtētu ierosinātās shēmas piemērotību, var arī ņemt vērā 4. sadaļā aprakstītos ex post vērtējumus.

51.

Ad hoc atbalsta gadījumā EBTA valstij jāpierāda, kādā veidā šāds atbalsts nodrošinās attiecīgā apgabala attīstību labāk nekā atbalsts, ko piešķir saskaņā ar shēmu vai cita veida pasākumiem.

52.

EBTA valstij jāpierāda, ka atbalsts ir piemērots, lai sasniegtu shēmas mērķi attiecībā uz problēmām, kuru risināšanai šis atbalsts ir paredzēts. Lai pierādītu atbalsta piemērotību, EBTA valsts var aprēķināt atbalsta summu ex ante kā fiksētu summu, kas sedz gaidāmās papildu izmaksas noteiktā laikposmā, lai stimulētu uzņēmumus ierobežot izmaksas un attīstīt to uzņēmējdarbību efektīvāk laika gaitā. (30)

53.

Reģionālo atbalstu var piešķirt dažādos veidos. Tomēr EBTA valstij būtu jānodrošina atbalsta piešķiršana tādā veidā, kas radītu vismazākos tirdzniecības un konkurences izkropļojumus. Šajā sakarā, ja atbalsts ir piešķirts veidos, kas sniedz tiešas finansiālas priekšrocības (piemēram, tiešas dotācijas, atbrīvojumi no nodokļiem vai to samazinājums, atbrīvojumi no sociālās apdrošināšanas iemaksām vai citiem obligātiem maksājumiem vai to samazinājums, zemes, preču vai pakalpojumu piedāvāšana par izdevīgām cenām utt.), EBTA valstij jāpierāda, kādēļ nav piemēroti citi iespējami mazāk izkropļojoši atbalsta veidi, piemēram, atmaksājami aizņēmumi vai atbalsta veidi, kuru pamatā ir parāda vai pašu kapitāla instrumenti (piemēram, aizdevumi ar zemām procentu likmēm vai procentu atlaides, valsts garantijas, akciju iegāde vai cita veida kapitāla nodrošinājums ar izdevīgiem nosacījumiem).

54.

Atbalsta shēmām, ar kurām īsteno darbības programmu mērķus un prioritātes, šajā programmā izvēlētais finansēšanas instruments tiek uzskatīts par piemērotu instrumentu.

55.

Lai novērtētu ierosinātā atbalsta shēmu piemērotību, var ņemt vērā 4. sadaļā aprakstītos ex post vērtējumus.

56.

Reģionālo atbalstu var uzskatīt par saderīgu ar iekšējo tirgu, ja tam ir stimulējoša ietekme. Stimulējoša ietekme ir tad, ja atbalsts maina uzņēmuma attieksmi tā, ka tas iesaistās apgabala attīstību veicinošās papildu darbībās, kurās tas neiesaistītos bez šāda atbalsta vai iesaistītos ierobežotā vai atšķirīgā veidā vai vietā. Atbalsts nedrīkst subsidēt darbības izmaksas, kas uzņēmumam būtu radušās jebkurā gadījumā, un nedrīkst kompensēt saimnieciskās darbības parastu uzņēmējdarbības risku.

57.

Stimulējošo ietekmi var pierādīt, izmantojot divus iespējamos turpmāk minētos scenārijus:

58.

Ja atbalsts nemaina saņēmēja attieksmi, stimulējot veikt (papildu) ieguldījumus attiecīgajā apgabalā, var uzskatīt, ka tie paši ieguldījumi šajā reģionā tiktu veikti arī bez atbalsta. Šādam atbalstam trūkst stimulējošās ietekmes, lai sasniegtu reģionālo mērķi, un to nevar apstiprināt kā saderīgu ar iekšējo tirgu.

59.

Tomēr attiecībā uz reģionālo atbalstu, kas piešķirts ar kohēzijas politikas fondu starpniecību “a” apgabalos ieguldījumiem, kuri nepieciešami EEZ tiesību aktos noteiktu standartu sasniegšanai, var uzskatīt, ka tam ir stimulējoša ietekme, ja bez atbalsta saņēmējam nebūtu bijis izdevīgi veikt ieguldījumus attiecīgajā apgabalā un tā rezultātā minētajā apgabalā tiktu slēgts esošs uzņēmums.

60.

Darbus saistībā ar individuāliem ieguldījumiem drīkst sākt tikai pēc tam, kad ir iesniegta pieteikuma veidlapa atbalsta saņemšanai.

61.

Ja darbi tiek sākti, pirms tiek iesniegta pieteikuma veidlapa atbalsta saņemšanai, tad atbalstu, kas piešķirts attiecībā uz individuālajiem ieguldījumiem, neuzskatīs par saderīgu ar iekšējo tirgu.

62.

EBTA valstīm jāievieš standarta pieteikuma veidlapa atbalsta saņemšanai, kas pievienota šo pamatnostādņu pieteikumā (32). Pieteikuma veidlapā MVU un lieliem uzņēmumiem hipotētiski jāpaskaidro, kas notiktu, ja tie nesaņemtu atbalstu, norādot, kurš no 57. punktā aprakstītajiem scenārijiem ir piemērojams.

63.

Turklāt lieliem uzņēmumiem ir jāiesniedz dokumentāri pierādījumi, kas apliecinātu hipotētisku scenāriju, kurš aprakstīts pieteikuma veidlapā. MVU šāda pienākuma nav.

64.

Piešķīrējai iestādei jāveic hipotētisko elementu ticamības pārbaude un jāapstiprina, ka reģionālajam atbalstam ir nepieciešamā stimulējošā ietekme, kas atbilst vienam no 57. punktā aprakstītajiem scenārijiem. Hipotētisks scenārijs ir ticams tad, ja tas ir patiess un atspoguļo lēmuma pieņemšanas faktorus laikā, kad atbalsta saņēmējs pieņēmis lēmumu par ieguldījumu.

65.

Papildus 60.–64. punktā noteiktajām prasībām attiecībā uz paziņotu atbalstu (33) EBTA valstij ir jāsniedz nepārprotami pierādījumi, ka atbalstam ir efektīva ietekme uz ieguldījumu izvēli vai atrašanās vietas izvēli (34). Tai jānorāda, kurš no 57. punktā aprakstītajiem scenārijiem ir piemērojams. Lai varētu sagatavot visaptverošu novērtējumu, EBTA valstij jāsniedz ne tikai informācija par atbalstāmo projektu, bet arī visaptverošs hipotētiskā scenārija apraksts par gadījumu, ja neviena valsts iestāde EEZ saņēmējam nepiešķir nekādu atbalstu.

66.

Pirmajā scenārijā EBTA valsts varētu pierādīt atbalsta stimulējošo ietekmi ar uzņēmuma dokumentiem, kuri parāda, ka ieguldījumi nebūtu pietiekami ienesīgi bez atbalsta.

67.

Otrajā scenārijā EBTA valsts varētu pierādīt atbalsta stimulējošo ietekmi ar uzņēmuma dokumentiem, kuros redzams, ka ir veikts izmaksu un ieguvumu salīdzinājums attiecībā uz gadījumu, ja atrašanās vieta ir attiecīgajā apgabalā un citā(-os) alternatīvā(-os) apgabalā(-os). Iestāde pārbauda, vai šādi salīdzinājumi ir reāli pamatoti.

68.

EBTA valstis īpaši tiek aicinātas paļauties uz oficiāliem valdes dokumentiem, riska novērtējumiem (tostarp ar atrašanās vietu saistīto risku novērtēšanu), finanšu pārskatiem, iekšējiem biznesa plāniem, ekspertu atzinumiem un citiem pētījumiem, kas attiecas uz novērtējamo ieguldījumu projektu. Dokumenti, kuros ir informācija par pieprasījuma prognozēm, izmaksu prognozēm, finanšu prognozēm, kā arī dokumenti, kuri ir iesniegti ieguldījumu komitejai un kuros ir izstrādāti daži ieguldījumu scenāriji, vai dokumenti, kuri ir sagatavoti finanšu iestādēm, varētu palīdzēt EBTA valstīm pierādīt stimulējošo ietekmi.

69.

Šajā saistībā, jo īpaši pirmajā scenārijā, ienesīguma līmeni var novērtēt, izmantojot metodoloģijas, kuras parasti tiek piemērotas attiecīgajā nozarē un kurās var ietvert metodes, lai novērtētu projekta neto pašreizējo vērtību (NPV) (35), iekšējās atdeves koeficientu (IRR) (36) vai ieguldītā kapitāla vidējo atdevi (ROCE). Projekta rentabilitāte ir jāsalīdzina ar parastajiem atdeves koeficientiem, ko uzņēmums piemērojis citos līdzīgos ieguldījumu projektos. Ja šādi koeficienti nav pieejami, projekta rentabilitāte jāsalīdzina ar uzņēmuma kopējām kapitāla izmaksām vai atdeves koeficientiem, kas tiek parasti novēroti attiecīgajā nozarē.

70.

Ja atbalsts nemaina saņēmēja attieksmi, stimulējot veikt (papildu) ieguldījumus attiecīgajā apgabalā, tam nav pozitīvas ietekmes uz reģionu. Tāpēc atbalsts netiks uzskatīts par saderīgu ar iekšējo tirgu gadījumos, kad izrādīsies, ka tie paši ieguldījumi šajā reģionā tiktu veikti arī tad, ja atbalsts netiktu piešķirts.

71.

Attiecībā uz darbības atbalsta shēmām uzskatīs, ka atbalstam ir stimulējoša ietekme, ja pastāv iespēja, ka bez atbalsta saimnieciskās darbības līmenis attiecīgajā apgabalā vai reģionā būtu būtiski zemāks problēmu dēļ, kuras paredzēts risināt, izmantojot atbalstu.

72.

Tāpēc Iestāde uzskatīs, ka atbalsts veicina papildu saimniecisko darbību attiecīgajos apgabalos vai reģionos, ja EBTA valsts ir pierādījusi, ka attiecīgajā apgabalā pastāv minētās problēmas un ka tās ir būtiskas (sk. 42. un 43. punktu).

73.

Principā reģionālā atbalsta summa ir jāierobežo līdz minimumam, kas nepieciešams, lai stimulētu papildu ieguldījumus vai darbību attiecīgajā apgabalā.

74.

Kopumā individuāli paziņojamu atbalstu uzskatīs par ierobežotu līdz minimumam, ja atbalsta summa atbilst ieguldījumu īstenošanas neto papildu izmaksām attiecīgajā apgabalā, salīdzinot ar hipotētisko scenāriju gadījumam, kad atbalsts netiek sniegts. Līdzīgi attiecībā uz ieguldījumu atbalstu, ko piešķir lieliem uzņēmumiem atbilstoši paziņotām shēmām, EBTA valstīm jānodrošina, ka atbalsta summa nepārsniedz minimumu, pamatojoties uz “neto papildu izmaksu pieeju”.

75.

Tāpēc attiecībā uz pirmā scenārija situācijām (lēmumi par ieguldījumiem) atbalsta summa nedrīkstētu pārsniegt minimumu, kas nepieciešams, lai projekts būtu pietiekami rentabls, piemēram, lai palielinātu tā IRR virs parastajiem atdeves koeficientiem, ko attiecīgais uzņēmums piemērojis citos līdzīgos ieguldījumu projektos, vai lai palielinātu tā IRR virs uzņēmuma kopējām kapitāla izmaksām vai atdeves koeficientiem, kas tiek parasti novēroti attiecīgajā nozarē, ja tie ir pieejami.

76.

Otrā scenārija situācijās (atrašanās vietas stimulēšana) atbalsta summa nedrīkstētu pārsniegt starpību starp ieguldījumu neto pašreizējo vērtību mērķa apgabalā un ieguldījumu neto pašreizējo vērtību alternatīvajā atrašanās vietā. Jāņem vērā visas saistītās izmaksas un ieguvumi, tostarp arī, piemēram, administratīvās izmaksas, transporta izmaksas, mācību izmaksas, kuras nesedz atbalsts mācībām, kā arī algu starpības. Tomēr, ja alternatīvā atrašanās vieta atrodas EEZ, minētajā citā atrašanās vietā piešķirtās subsīdijas netiks ņemtas vērā.

77.

Lai nodrošinātu paredzamību un vienlīdzīgus konkurences apstākļus, Iestāde ieguldījumu atbalstam turpmāk piemēro ieguldījumu atbalsta maksimālo intensitāti (37). Atbalsta maksimālajai intensitātei ir divkāršs mērķis.

78.

Pirmkārt, attiecībā uz paziņotām shēmām šī atbalsta maksimālā intensitāte ir sava veida garantija MVU – kamēr atbalsta intensitāte nepārsniedz pieļaujamo maksimālo intensitāti, tiek uzskatīts, ka ir izpildīts “līdz minimumam ierobežota atbalsta” kritērijs.

79.

Otrkārt, visos pārējos gadījumos atbalsta intensitāti izmanto kā maksimālo ierobežojumu neto papildu izmaksu pieejai, kas aprakstīta 75. un 76. punktā.

80.

Atbalsta maksimālo intensitāti modulē attiecībā uz trim kritērijiem:

81.

Tādēļ – jo mazāk attīstīts ir mērķa reģions un ja atbalsta saņēmējs ir MVU, jo augstāka atbalsta intensitāte ir pieļaujama (un, iespējams, augstāks tirdzniecības un konkurences izkropļojumu līmenis).

82.

Ņemot vērā paredzamos lielākus konkurences un tirdzniecības izkropļojumus, atbalsta maksimālā intensitāte attiecībā uz lieliem ieguldījumu projektiem jāsamazina, izmantojot 20. punkta c) apakšpunktā noteiktos mehānismus.

83.

Attiecībā uz atbalstu MVU var izmantot palielināto atbalsta maksimālo intensitāti, kas aprakstīta 5.4. iedaļā. Tomēr MVU nedrīkst gūt labumu no šīs palielinātās intensitātes, ja ieguldījumi ir saistīti ar lielu ieguldījumu projektu.

84.

Attiecībā uz atbalstu lieliem uzņēmumiem EBTA valstij jānodrošina, ka atbalsta summa atbilst ieguldījumu īstenošanas neto papildu izmaksām attiecīgajā apgabalā salīdzinājumā ar hipotētisko scenāriju, kurā atbalsts netiek sniegts. Šo pamatnostādņu 75. un 76. punktā izskaidrotā metode jāizmanto kopā ar atbalsta maksimālo intensitāti kā maksimālo ierobežojumu.

85.

Attiecībā uz lieliem ieguldījumu projektiem jānodrošina, ka atbalsts nepārsniedz samazināto intensitāti. Ja saņēmējam atbalstu piešķir ieguldījumiem, ko uzskata par daļu no viena vienota ieguldījumu projekta, atbalsts ir jāsamazina attiecībā uz attaisnotajām izmaksām, kas pārsniedz EUR 50 miljonus (38).

86.

Atbalsta maksimālo intensitāti un atbalsta summu vienam projektam aprēķina piešķīrēja iestāde, piešķirot atbalstu. Atbalsta intensitāte jāaprēķina, pamatojoties uz bruto dotācijas ekvivalentu saistībā ar ieguldījumu kopējām attaisnotajām izmaksām vai saistībā ar algu izmaksām, ko, piesakoties atbalstam, norādījis tā saņēmējs.

87.

Ja ieguldījumu atbalsts, kas aprēķināts, pamatojoties uz ieguldījumu izmaksām, ir apvienots ar reģionālo ieguldījumu atbalstu, kas aprēķināts, pamatojoties uz algu izmaksām, atbalsta kopējā summa nedrīkst pārsniegt vislielāko atbalsta summu, kas iegūta kādā no aprēķiniem, līdz maksimāli pieļaujamajai atbalsta intensitātei konkrētajam apgabalam.

88.

Ieguldījumu atbalstu var paralēli piešķirt no dažādām reģionālā atbalsta shēmām vai kopā ar ad hoc atbalstu ar nosacījumu, ka no visiem avotiem kopējais atbalsts nedrīkst pārsniegt maksimāli pieļaujamo atbalsta intensitāti vienam projektam, kas iepriekš jāaprēķina pirmajai piešķīrējai iestādei.

89.

Attiecībā uz sākotnējiem ieguldījumiem, kas saistīti ar Eiropas teritoriālās sadarbības (ETS) projektiem, kuri atbilst kritērijiem, kas noteikti Regulā par īpašiem noteikumiem par atbalstu no Eiropas Reģionālās attīstības fonda saistībā ar ETS mērķi (39), atbalsta intensitāte, kas attiecas uz apgabalu, kurā atrodas sākotnējie ieguldījumi, ir piemērojama visiem atbalsta saņēmējiem, kas piedalās projektā. Ja sākotnējie ieguldījumi atrodas divos vai vairākos atbalstāmos reģionos, atbalsta maksimālā intensitāte sākotnējiem ieguldījumiem ir tā, kas ir piemērojama atbalstāmajā reģionā, kurā radusies lielākā daļa attaisnoto izmaksu. Par sākotnējiem ieguldījumiem, ko veic lieli uzņēmumi “c” apgabalos, reģionālo atbalstu saistībā ar ETS projektiem var saņemt tikai tad, ja tie ir sākotnējie ieguldījumi jaunām darbībām vai jauniem produktiem.

90.

Iegādātajiem aktīviem vajadzētu būt jauniem, izņemot attiecībā uz MVU un uzņēmuma iegādi (40).

91.

MVU gadījumā par attaisnotām var uzskatīt arī līdz 50 % no priekšizpētes vai konsultāciju izmaksām, kas saistītas ar ieguldījumiem.

92.

Attiecībā uz atbalstu, kas piešķirts būtiskām pārmaiņām ražošanas procesā, attaisnotajām izmaksām jābūt lielākām nekā ar modernizējamo darbību saistīto aktīvu amortizācijai iepriekšējo trīs finanšu gadu laikā.

93.

Attiecībā uz atbalstu, ko piešķir esoša uzņēmuma produkcijas dažādošanai, attaisnotajām izmaksām vismaz par 200 % jāpārsniedz atkārtoti izmantoto aktīvu uzskaites vērtība, kas reģistrēta iepriekšējā finanšu gadā pirms darbu sākšanas.

94.

Ar materiālo aktīvu nomu saistītas izmaksas var ņemt vērā, tikai ievērojot šādus nosacījumus:

95.

Iegādājoties uzņēmumu, būtu jāsedz tikai tās izmaksas aktīvu pirkšanai no trešām personām, kas nav saistītas ar pircēju. Darījumam jābūt veiktam saskaņā ar tirgus nosacījumiem. Ja atbalsts aktīvu iegādei jau ir piešķirts pirms to iegādes, šādu aktīvu izmaksas būtu jāatskaita no attaisnotajām izmaksām, kas saistītas ar uzņēmuma iegādi. Ja uzņēmuma iegāde ir apvienota ar papildu ieguldījumiem, par kuriem var saņemt atbalstu, šādu vēlāku ieguldījumu attaisnotās izmaksas būtu jāpieskaita uzņēmuma aktīvu iegādes izmaksām.

96.

Attiecībā uz lieliem uzņēmumiem nemateriālo aktīvu izmaksas ir attaisnotas tikai līdz 50 % no projekta kopējām attaisnotajām ieguldījumu izmaksām. MVU gadījumā var pilnīgi segt nemateriālo aktīvu izmaksas.

97.

Nemateriālajiem aktīviem, ko var ņemt vērā ieguldījumu izmaksu aprēķinā, joprojām jābūt saistītiem ar attiecīgo atbalstāmo apgabalu, un tos nevar novirzīt citiem apgabaliem. Šajā nolūkā nemateriālajiem aktīviem ir jāatbilst šādiem nosacījumiem:

98.

Nemateriālajiem aktīviem jābūt iekļautiem atbalstu saņemošā uzņēmuma aktīvos un vismaz piecus gadus (trīs gadus MVU gadījumā) jābūt saistītiem ar projektu, kam piešķirts atbalsts.

99.

Reģionālo atbalstu var aprēķināt arī, pamatojoties uz paredzamajām algu izmaksām, kas saistītas ar darba vietu radīšanu sākotnējo ieguldījumu rezultātā. Atbalsts var kompensēt tikai darbā pieņemtās personas algu izmaksas, ko aprēķina par divu gadu laikposmu, un atbalsta intensitāte nedrīkst pārsniegt piemērojamo atbalsta intensitāti attiecīgajā apgabalā.

100.

Pirmā scenārija situācijās (lēmums par ieguldījumu) Iestāde, izmantojot 75. punktā izklāstīto metodi, pārbaudīs, vai atbalsta summa pārsniedz nepieciešamo minimumu, lai projekts būtu pietiekami ienesīgs.

101.

Otrā scenārija situācijās (lēmums par atrašanās vietu) attiecībā uz atrašanās vietas stimulēšanu Iestāde, izmantojot šo pamatnostādņu 76. punktā noteikto metodi, salīdzinās ieguldījumu neto pašreizējo vērtību mērķa apgabalam ar ieguldījumu neto pašreizējo vērtību alternatīvā atrašanās vietā.

102.

Aprēķinus, ar kuriem veic stimulējošās ietekmes analīzi, var izmantot arī tam, lai novērtētu, vai atbalsts ir samērīgs. EBTA valstij jāpierāda samērīgums, pamatojoties uz attiecīgu dokumentāciju, kas minēta 68. punktā.

103.

Atbalsta intensitāte nedrīkst pārsniegt pieļaujamo koriģēto atbalsta intensitāti.

104.

EBTA valstij jāpierāda, ka atbalsta līmenis ir samērīgs ar problēmām, kuru risināšanai tas paredzēts.

105.

Proti, jābūt izpildītiem šādiem nosacījumiem:

106.

Lai atbalsts būtu saderīgs, atbalsta pasākumu negatīvajai ietekmei, kas izpaužas kā konkurences izkropļojumi, un ietekmei uz tirdzniecību starp EBTA valstīm jābūt ierobežotai un kompensētai ar pozitīvo ietekmi, kas izpaužas kā ieguldījumi vispārējas nozīmes mērķa sasniegšanā. Var tikt apzinātas konkrētas situācijas, kurās negatīvā ietekme acīmredzami pārsniedz jebkādu pozitīvo ietekmi, un tas nozīmē, ka atbalstu nevar atzīt par saderīgu ar iekšējo tirgu.

107.

Reģionālais atbalsts var izraisīt pamatā divu veidu iespējamus konkurences un tirdzniecības izkropļojumus. Tie ir produktu tirgus izkropļojumi un atrašanās vietas ietekme. Abi šie veidi var būt par iemeslu neefektīvai sadalei (tādējādi negatīvi ietekmējot iekšējā tirgus ekonomisko efektivitāti) un sadales problēmām (saimnieciskās darbības sadalījums starp reģioniem).

108.

Viena no valsts atbalsta iespējami nelabvēlīgām ietekmēm ir tā, ka valsts atbalsts neļauj tirgus mehānismam sniegt efektīvus rezultātus, atbalstot visproduktīvākos ražotājus un izdarot spiedienu uz vismazāk produktīvajiem ražotājiem uzlabot, pārstrukturizēt vai pamest tirgu. Valsts atbalsta izraisītā būtiskā jaudas paplašināšanās tirgū, kura darbības rādītāji nav optimāli, varētu īpaši pārmērīgi traucēt konkurenci, jo pārprodukcijas rašanās vai saglabāšanās varētu samazināt peļņas daļu un konkurentu ieguldījumus vai pat novest pie konkurentu aiziešanas no tirgus. Tas varētu radīt situāciju, kurā konkurenti, kas citkārt varētu palikt tirgū, tiek izspiesti no tirgus. Tas var arī kavēt uzņēmumu ienākšanu vai to darbības paplašināšanu tirgū un mazināt konkurentu vēlmi ieviest jauninājumus. Tas rada neefektīvas tirgus struktūras, kuras ilgtermiņā ir nelabvēlīgas arī patērētājiem. Turklāt atbalsta pieejamība var mudināt iespējamos atbalsta saņēmējus kļūt bezrūpīgiem vai nepamatoti riskēt. Ilgtermiņa ietekme uz nozares vispārēju darbību, visticamāk, būtu negatīva.

109.

Atbalstam var būt kaitējoša ietekme, arī palielinot vai saglabājot atbalsta saņēmēja būtisku ietekmi tirgū. Pat tad, ja atbalsts tieši nenostiprina būtisku ietekmi tirgū, tas šādu efektu var radīt netieši, nemotivējot esošos konkurentus paplašināt darbību vai veicinot to aiziešanu no tirgus, vai atturot jaunu konkurentu ienākšanu tirgū.

110.

Reģionālais atbalsts pēc būtības ne tikai traucē produktu tirgu darbību, bet arī ietekmē saimnieciskās darbības izvietojumu. Ja kāds apgabals, pateicoties atbalstam, piesaista ieguldījumu, cits apgabals tādēļ šo iespēju zaudē. Apgabalos, kurus atbalsts ir nelabvēlīgi ietekmējis, šīs negatīvās ietekmes sekas var izpausties kā zaudēta saimnieciskā darbība un zaudētas darba vietas, tostarp apakšuzņēmēju līmenī. Tās var izpausties arī kā pozitīvu ārējo faktoru (piemēram, klasteru veidošanās, zināšanu izplatība, izglītība un mācības utt.) zaudējums.

111.

Ģeogrāfiskais faktors reģionālo atbalstu atšķir no citiem horizontālā atbalsta veidiem. Reģionālā atbalsta īpašā pazīme ir tā, ka tas ir paredzēts, lai ietekmētu ieguldītāju izvēli attiecībā uz vietu, kur īstenot ieguldījumu projektus. Ja reģionālais atbalsts kompensē papildu izmaksas, kas rodas reģionālo problēmu dēļ, un atbalsta papildu ieguldījumus atbalstāmajos apgabalos, neatņemot to citiem atbalstāmiem apgabaliem, tas ne tikai veicina reģiona attīstību, bet arī kohēziju, galu galā dodot labumu visai EEZ. Reģionālā atbalsta iespējamo negatīvo ietekmi saistībā ar atrašanās vietu zināmā mērā jau ierobežo reģionālā atbalsta plāni, kuros ir precīzi noteikti apgabali, kam var piešķirt reģionālo atbalstu, ņemot vērā taisnīguma un kohēzijas politikas mērķus, kā arī atbalsta maksimālo pieļaujamo intensitāti. Tomēr izpratnei par to, kas būtu noticis, ja atbalsts nebūtu piešķirts, ir svarīga nozīme, lai novērtētu atbalsta faktisko ietekmi uz kohēzijas mērķa sasniegšanu.

112.

Iestāde identificē vairākas situācijas, kurās atbalsta negatīvā ietekme acīmredzami pārsniedz jebkādu pozitīvo ietekmi, tāpēc atbalstu nevar atzīt par saderīgu ar iekšējo tirgu.

113.

Iestāde nosaka atbalsta maksimālo intensitāti. Šī ir saderības pamatprasība, kuras mērķis ir nepieļaut valsts atbalsta izmantošanu projektiem, kur attiecība starp atbalsta summu un attaisnotajām izmaksām tiek uzskatīta par ļoti augstu un tādu, kurai ir īpaši liela kropļojošas ietekmes iespējamība. Parasti, jo lielāka ir pozitīvā ietekme, ko atbalstītais projekts varētu radīt, un jo lielāka ir iespējamā vajadzība pēc atbalsta, jo lielāks ir arī atbalsta intensitātes maksimālais ierobežojums.

114.

Attiecībā uz pirmā scenārija gadījumiem (lēmumi par ieguldījumiem), ja projekta radītā jauda vērojama tirgū, kurā aktivitātes samazinājums strukturālā ziņā ir absolūts, Iestāde to uzskata par negatīvu ietekmi, ko diez vai kompensēs jebkāda pozitīvā ietekme.

115.

Otrā scenārija gadījumos (lēmumi par atrašanās vietu), ja, nepiešķirot atbalstu, ieguldījumus veiktu reģionā ar augstāku vai tādu pašu atbalsta intensitāti kā mērķa reģionā, tam būs negatīva ietekme, kuru, maz ticams, kompensēs jebkāda pozitīva ietekme, jo tas ir pretrunā reģionālā atbalsta loģiskajam pamatam.

116.

Ja saņēmējs slēdz tādu pašu vai līdzīgu darbību citā EEZ apgabalā un pārvieto to uz mērķa apgabalu un ja pastāv cēloņsakarība starp atbalstu un darbības pārvietošanu, tā ir negatīva ietekme, ko, maz ticams, kompensēs kādi pozitīvi faktori.

117.

Izvērtējot paziņotos pasākumus, Iestāde pieprasīs visu vajadzīgo informāciju, lai apsvērtu, vai valsts atbalsts neradītu ievērojamu darba vietu zudumu pašreizējās atrašanās vietās EEZ.

118.

Ieguldījumu atbalsta shēmas nedrīkst radīt būtiskus konkurences un tirdzniecības izkropļojumus. Proti, pat tad, ja izkropļojumus var uzskatīt par ierobežotiem individuālā līmenī (ja ievēroti visi nosacījumi par ieguldījumu atbalstu), kumulatīvi shēmas joprojām var radīt lielus izkropļojumus. Šādi izkropļojumi var attiekties uz produktu tirgiem, radot vai palielinot pārprodukciju vai izveidojot, palielinot vai saglabājot kāda atbalsta saņēmēja būtisku ietekmi tirgū tādā veidā, kas negatīvi ietekmēs dinamiskus stimulus. Atbalsts, kas pieejams atbilstoši shēmām, var arī būtiski mazināt saimniecisko darbību citos EEZ apgabalos. Ja shēma ir vērsta uz konkrētām nozarēm, šādu izkropļojumu risks ir vēl izteiktāks.

119.

Tādēļ EBTA valstij ir jāpierāda, ka šāda negatīva ietekme tiks ierobežota līdz minimumam, ņemot vērā, piemēram, attiecīgo projektu lielumu, atbalsta individuālo un kumulatīvo apjomu, paredzamos saņēmējus, kā arī mērķa nozaru īpašības. Lai Iestāde varētu novērtēt iespējamo negatīvo ietekmi, EBTA valsts var iesniegt jebkuru tās rīcībā esošu ietekmes novērtējumu, kā arī ex post vērtējumus, kas veikti līdzīgām iepriekšējām shēmām.

120.

Piešķirot atbalstu individuāliem projektiem atbilstoši shēmai, piešķīrējai iestādei ir jāpārbauda un jāapstiprina, ka atbalsts nerada acīmredzamu negatīvu ietekmi, kas aprakstīta 115. punktā. Šo pārbaudi var veikt, pamatojoties uz informāciju, kas saņemta no atbalsta saņēmēja, kad tas pieteicies atbalstam, un uz deklarāciju, kas sniegta standarta pieteikuma veidlapā atbalsta saņemšanai, kurā jābūt norādītai alternatīvai vietai gadījumam, ja atbalsts netiek piešķirts.

121.

Izvērtējot paziņota atbalsta negatīvo ietekmi, Iestāde atšķir divus hipotētiskus scenārijus, kas aprakstīti 100. un 101. punktā.

122.

Pirmā scenārija gadījumos Iestāde īpaši uzsver negatīvo ietekmi, kas saistīta ar pārprodukcijas radīšanu nozarēs, kurās vērojams aktivitātes samazinājums, aizkavēšanu iziet no tirgus un būtisku ietekmi tirgū. Šī negatīvā ietekme ir aprakstīta 123.–132. punktā, un tai jābūt līdzsvarā ar atbalsta pozitīvo ietekmi. Tomēr, ja tiek konstatēts, ka atbalsts radītu acīmredzamu negatīvu ietekmi, kas aprakstīta 114. punktā, to nevar atzīt par saderīgu ar iekšējo tirgu, jo ir maz ticams, ka to varēs kompensēt jebkādi pozitīvi faktori.

123.

Lai noteiktu un novērtētu iespējamos konkurences un tirdzniecības izkropļojumus, EBTA valstīm jāsniedz pierādījumi, kas ļauj Iestādei noteikt attiecīgos produktu tirgus (tas ir, produktus, ko ietekmē atbalsta saņēmēja attieksmes maiņa) un noteikt skartos konkurentus un klientus/patērētājus.

124.

Lai novērtētu iespējamos izkropļojumus, Iestāde izmantos dažādus kritērijus, piemēram, attiecīgā produkta tirgus struktūru, tirgus darbību (tirgus, kura aktivitāte samazinās, vai tirgus, kura aktivitāte palielinās), atbalsta saņēmēju atlases procesu, šķēršļus, ar kuriem jāsaskaras, ienākot tirgū un aizejot no tā, un produktu diferenciāciju.

125.

Ja uzņēmums sistemātiski paļaujas uz valsts atbalstu, tā varētu būt norāde, ka uzņēmums nav spējīgs patstāvīgi izturēt konkurenci vai ka tas saņem pārmērīgas priekšrocības salīdzinājumā ar saviem konkurentiem.

126.

Iestāde nošķir divus galvenos avotus, kas varētu negatīvi ietekmēt produktu tirgus:

127.

Lai novērtētu to, vai atbalsts var palīdzēt radīt vai saglabāt neefektīvas tirgus struktūras, Iestāde ņems vērā projekta radīto papildu ražošanas jaudu, kā arī to, vai tirgus darbības rādītāji nav optimāli.

128.

Ja attiecīgā tirgus aktivitāte palielinās, parasti ir mazāk iemeslu raizēties par atbalsta negatīvu ietekmi uz dinamiskiem stimuliem vai ka tas radīs pārmērīgus šķēršļus aiziešanai no tirgus vai ienākšanai tirgū.

129.

Lielākas raizes ir tādos gadījumos, kad vērojama tirgu aktivitātes samazināšanās. Šajā sakarā Iestāde nošķir gadījumus, kad ilgtermiņā konkrētā tirgus aktivitātes samazinājums ir strukturāls (tas ir, ja tirgus pieauguma rādītājs ir negatīvs) un kad konkrētā tirgus aktivitātes samazinājums ir relatīvs (tas ir, ja tirgus pieauguma rādītājs ir pozitīvs, bet nepārsniedz standarta pieauguma rādītāju).

130.

To, cik optimāli ir tirgus darbības rādītāji, parasti mēra, salīdzinot ar EEZ IKP pēdējos trijos gados pirms projekta sākšanas (standarta rādītājs); to var arī noteikt, pamatojoties uz plānotajiem izaugsmes rādītājiem nākamajos trīs līdz piecos gados. Indikatori var būt attiecīgā tirgus paredzamā izaugsme nākotnē un no tās izrietošie gaidāmās jaudas izmantošanas rādītāji, kā arī iespējamā jaudas palielināšanas ietekme uz konkurentiem, tās iedarbība uz cenām un peļņu.

131.

Atsevišķos gadījumos ar produktu tirgus izaugsmes EEZ novērtēšanu var nebūt pietiekami, lai novērtētu visu atbalsta ietekmi, jo īpaši tad, ja ģeogrāfiski tirgus ir pasaules mēroga tirgus. Tādos gadījumos Iestāde ņems vērā atbalsta ietekmi uz attiecīgajām tirgus struktūrām, jo īpaši tā iespēju izspiest EEZ ražotājus no tirgus.

132.

Lai izvērtētu būtisku ietekmi tirgū, Iestāde ņems vērā atbalsta saņēmēja stāvokli tirgū laikposmā pirms atbalsta saņemšanas un gaidāmo stāvokli tirgū pēc ieguldījumu pabeigšanas. Iestāde ņems vērā atbalsta saņēmēja tirgus daļu, kā arī tā konkurentu tirgus daļu un citus būtiskus faktorus, tostarp, piemēram, tirgus struktūru, vērtējot tirgus koncentrāciju, iespējamos šķēršļus ienākšanai tirgū (41), pirktspēju (42) un šķēršļus darbības paplašināšanai tirgū vai aiziešanai no tā.

133.

Ja hipotētiska analīze pieļauj varbūtību, ka bez atbalsta ieguldījumi būtu veikti citā vietā (otrais scenārijs), kas pieder pie tā paša attiecīgā produkta ģeogrāfiskā tirgus, un ja atbalsts ir samērīgs, iespējamie rezultāti attiecībā uz pārprodukciju vai būtisku ietekmi tirgū principā būtu tādi paši neatkarīgi no atbalsta. Šādos gadījumos atbalsta pozitīvā ietekme, visticamāk, kompensēs ierobežoto negatīvo ietekmi uz konkurenci. Tomēr, ja alternatīvā atrašanās vieta atrodas EEZ, Iestāde īpaši ņem vērā negatīvo ietekmi, kas saistīta ar alternatīvo atrašanās vietu, un tāpēc, ja atbalsts rada acīmredzamu negatīvu ietekmi, kas aprakstīta 115. un 116. punktā, to nevar atzīt par saderīgu ar iekšējo tirgu, jo ir maz ticams, ka to kompensēs jebkādi pozitīvi faktori.

134.

Ja atbalsts ir vajadzīgs un samērīgs, lai sasniegtu kopējo mērķi, kas aprakstīts 3.2.3. apakšiedaļā, atbalsta negatīvo ietekmi varētu kompensēt pozitīvi faktori. Tomēr dažos gadījumos atbalsts var mainīt tirgus struktūru vai nozares vai jomas īpašības, kas var būtiski traucēt konkurenci, radot šķēršļus ienākšanai tirgū vai aiziešanai no tā, aizstāšanas efektu vai tirdzniecības plūsmu novirzīšanos. Maz ticams, ka minētajos gadījumos konstatēto negatīvo ietekmi kompensēs kāda pozitīva ietekme.

135.

EBTA valstīm ir jāpublicē centrālajā tīmekļa vietnē vai atsevišķā tīmekļa vietnē, kurā apkopota informācija no vairākām tīmekļa vietnēm (piemēram, reģionālām), vismaz šāda informācija par paziņotiem valsts atbalsta pasākumiem: paziņotās atbalsta shēmas teksts un tās īstenošanas noteikumi, piešķīrēja iestāde, individuālie atbalsta saņēmēji, atbalsta summa vienam saņēmējam un atbalsta intensitāte. Šīs prasības attiecas uz individuālu atbalstu, kas piešķirts atbilstoši paziņotām shēmām, un arī ad hoc atbalstu. Šāda informācija jāpublicē pēc tam, kad ir pieņemts lēmums par atbalsta piešķiršanu, un to saglabā vismaz 10 gadus, un tai bez ierobežojumiem jābūt pieejamai plašai sabiedrībai (43).

136.

Lai turpmāk nodrošinātu, ka konkurences un tirdzniecības izkropļojumi ir ierobežoti, Iestāde var pieprasīt, lai konkrētām shēmām tiktu piemērots laika ierobežojums (kas parasti ir četri gadi vai mazāk) un 27. punktā minētais novērtējums.

137.

Novērtējumus veic attiecībā uz shēmām, kurām iespējamie izkropļojumi ir īpaši lieli, tas ir, kuras varētu būtiski ierobežot konkurenci, ja to īstenošana netiek laikus pārskatīta.

138.

Ņemot vērā novērtējuma mērķus un lai neradītu nesamērīgu slogu EBTA valstīm saistībā ar mazākām atbalsta summām, minēto pienākumu var attiecināt tikai uz atbalsta shēmām ar lielu atbalsta budžetu, kurām ir jaunas iezīmes, vai gadījumiem, kad tiek paredzētas būtiskas pārmaiņas tirgū, tehnoloģijās vai regulējumā. Novērtējums jāveic no valsts atbalsta piešķīrējas iestādes neatkarīgam ekspertam, pamatojoties uz kopēju metodiku (44), un tas ir jāpublisko. Novērtējums jāiesniedz Iestādē pietiekami laicīgi, lai varētu izvērtēt atbalsta pasākuma darbības iespējamo pagarināšanu, un jebkurā gadījumā pēc shēmas darbības beigām. Šāda novērtējuma precīzs apjoms un metodika tiks noteikti lēmumā, ar ko apstiprina atbalsta shēmu. Ja pēc tam tiek īstenots atbalsta pasākums ar līdzīgu mērķi, tajā jāņem vērā minētā novērtējuma rezultāti.

139.

Šajā sadaļā Iestāde izklāsta kritērijus, lai noteiktu apgabalus, kas atbilst EEZ līguma 61. panta 3. punkta a) un c) apakšpunkta nosacījumiem. Apgabaliem, kas atbilst šiem nosacījumiem un ko EBTA valsts vēlas noteikt kā “a” vai “c” apgabalus, jābūt norādītiem reģionālā atbalsta plānā, kas jāpaziņo Iestādei un kas Iestādei jāapstiprina, pirms reģionālo atbalstu var piešķirt uzņēmumiem, kuri atrodas noteiktajos apgabalos. Plānos jānorāda arī atbalsta maksimālā intensitāte, kas piemērojama šajos apgabalos.

140.

Ņemot vērā to, ka reģionāla valsts atbalsta piešķiršana ir izņēmums no vispārējā valsts atbalsta aizlieguma principa, kas noteikts EEZ līguma 61. panta 1. punktā, EBTA Uzraudzības iestāde uzskata, ka EBTA valstu “a” un “c” apgabalu iedzīvotāju kopējam skaitam jābūt mazākam nekā to apgabalu iedzīvotāju skaitam, kuri nesaņem šādu atbalstu.

141.

Iestādes Valstu reģionālā atbalsta pamatnostādnēs 2007.–2013. gadam (45) kopējais iedzīvotāju īpatsvars ir noteikts, pamatojoties uz reģioniem ar zemu iedzīvotāju blīvumu saskaņā ar EEZ līguma 61. panta 3. punkta c) apakšpunktu. Valsts iedzīvotāju īpatsvara maksimālā robeža Norvēģijai ir 29,08 % un Islandei tā tika noteikta 31,6 %.

142.

EBTA valstīm ir jāņem vērā noteikta specifika, nosakot aptverto iedzīvotāju skaitu:

Ņemot vērā šādu specifiku, Iestāde noteiks valsts iedzīvotāju īpatsvaru, pamatojoties uz reģioniem ar zemu iedzīvotāju blīvumu, kā noteikts Valstu reģionālā atbalsta pamatnostādnēs 2007.–2013. gadam (47).

Norvēģijā ir astoņi 3. līmeņa statistikas reģioni ar zemu iedzīvotāju blīvumu, kas veido 25,51 % no Norvēģijas iedzīvotāju skaita. Tāpēc valsts iedzīvotāju īpatsvars Norvēģijai no 2014. līdz 2020. gadam ir 25,51 %.

Islandē ir divi 3. līmeņa statistikas reģioni, un viens no tiem ir ar zemu iedzīvotāju blīvumu, kas veido 36,5 % no Islandes iedzīvotāju skaita. Tāpēc valsts iedzīvotāju īpatsvars Islandei no 2014. līdz 2020. gadam ir 36,5 %.

Lihtenšteinā nav reģionu ar zemu iedzīvotāju blīvumu, un tāpēc nav arī reģionu, kas būtu piemēroti šā kritērija dēļ.

143.

EEZ līguma 61. panta 3. punkta a) apakšpunktā ir noteikts, ka “atbalstu, kas veicina ekonomikas attīstību apgabalos, kur dzīves līmenis ir ārkārtīgi zems vai kur valda liels bezdarbs”, var uzskatīt par saderīgu ar iekšējo tirgu. Saskaņā ar Tiesas judikatūru “vārdu “ārkārtīgi” un “liels” izmantošana [Līguma par Eiropas Savienības darbību] [107. panta] 3. punkta a) apakšpunktā norāda, ka atkāpe attiecas tikai uz apgabaliem, kuros ekonomikas stāvoklis ir ārkārtīgi nelabvēlīgs salīdzinājumā ar visu [Savienību].” (48).

144.

Iestāde uzskata, ka nosacījumi, kas paredzēti EEZ līguma 61. panta 3. punkta a) apakšpunktā, ir izpildīti attiecībā uz 2. līmeņa statistikas reģioniem, kuru iekšzemes kopprodukts (EKP) uz vienu iedzīvotāju, mērot ar pirktspējas līmeni (PSL), ir mazāks par 75 % no EEZ vidējā rādītāja. IKP uz vienu iedzīvotāju (49) par katru reģionu un EEZ vidējo rādītāju, kas jāizmanto analīzē, nosaka, ņemot vērā attiecīgo oficiālo statistiku. Tomēr EBTA valstīs nav 2. līmeņa statistikas reģionu, kas pašlaik atbilstu šim nosacījumam (50). Tāpēc nevienam EBTA valstu reģionam nav piemērojama EEZ līguma 61. panta 3. punkta a) apakšpunktā paredzētā atkāpe.

145.

EEZ līguma 61. panta 3. punkta c) apakšpunkts nosaka, ka “atbalstu, kas veicina konkrētu saimniecisko darbību vai konkrētu tautsaimniecības jomu attīstību, ja šādam atbalstam nav tāds nelabvēlīgs iespaids uz tirdzniecības apstākļiem, kas ir pretrunā kopīgām interesēm”, var uzskatīt par saderīgu ar iekšējo tirgu. Saskaņā ar Tiesu “atkāpe, kas paredzēta [107.] panta 3. punkta c) apakšpunktā (…) ļauj neizvirzīt dažu apgabalu attīstībai ekonomiskos nosacījumus, kas paredzēti [107.] panta 3. punkta a) apakšpunktā, ar nosacījumu, ka šādam atbalstam “nav tāds nelabvēlīgs iespaids uz tirdzniecības apstākļiem, kas būtu pretrunā vispārējām interesēm”. Šis noteikums Komisijai dod tiesības atļaut piešķirt atbalstu, kas veicina saimniecisku izaugsmi kādas ES dalībvalsts apgabalos, kuri ir mazāk attīstīti salīdzinājumā ar valsts vidējo attīstības līmeni” (51). Iestāde uzskata, ka tas pats ir spēkā saskaņā ar EEZ līguma 61. panta 3. punkta c) apakšpunktu.

146.

Eiropas Komisija savās attiecīgajās pamatnostādnēs ir definējusi metodiku, ko piemēro, lai noteiktu valsts iedzīvotāju īpatsvaru attiecībā uz tiesībām saņemt reģionālo atbalstu dalībvalstīs. Šajā metodikā ietilpst šādi posmi.

147.

Ir divas “c” apgabalu kategorijas saskaņā ar Komisijas pamatnostādnēm:

148.

Īpatsvaru iepriekš definētiem “c” apgabaliem saskaņā ar Komisijas pamatnostādnēm piešķir saskaņā ar īpašu piešķīruma metodi, kas paredzēta minēto pamatnostādņu 5.3.1. iedaļā. Šī metode nozīmē, ka apgabali, kas laikposmā no 2011. līdz 2013. gadam bijuši “a” apgabali, kā arī mazapdzīvotie apgabali ir uzskatāmi par iepriekš definētiem “c” apgabaliem. Tā kā EBTA valstīs nebija “a” apgabalu šajā laikposmā, tikai mazapdzīvotie apgabali ietilpst šajā kategorijā.

149.

Attiecībā uz mazapdzīvotiem apgabaliem EBTA valstij principā jānosaka 2. līmeņa statistikas reģioni ar mazāk par astoņiem iedzīvotājiem uz km2 vai 3. līmeņa statistiskas reģioni ar mazāk par 12,5 iedzīvotājiem uz km2. Tomēr EBTA valsts var norādīt daļas no 3. līmeņa statistikas reģioniem ar mazāk nekā 12,5 iedzīvotājiem uz km2 vai citus tuvējos apgabalus, kas robežojas ar šiem 3. līmeņa statistikas reģioniem, ja šajos noteiktajos apgabalos ir mazāk par 12,5 iedzīvotājiem uz km2 un ja šo apgabalu noteikšanas rezultātā netiks pārsniegts konkrētais “c” īpatsvars, kas minēts 142. punktā. Attiecībā uz ļoti mazapdzīvotiem apgabaliem EBTA valsts var norādīt daļas no 2. līmeņa statistikas reģioniem Norvēģijai un 3. līmeņa statistikas reģionus Islandei ar mazāk nekā astoņiem iedzīvotājiem uz km2 vai citus mazākus tuvējos apgabalus, kas robežojas ar šiem statistikas reģioniem, ja šajos noteiktajos apgabalos ir mazāk par astoņiem iedzīvotājiem uz km2 un ja šo apgabalu noteikšanas rezultātā netiks pārsniegts konkrētais “c” īpatsvars, kas minēts 142. punktā.

150.

Iestāde uzskata, ka kritērijiem, ko EBTA valstis izmanto “c” apgabalu noteikšanai, būtu jāatspoguļo dažādās situācijas, kurās reģionālā atbalsta piešķiršana var būt attaisnojama. Tādēļ kritērijiem būtu jāattiecas uz konkrētām sociālekonomiskām, ģeogrāfiskām vai strukturālām problēmām, kas varētu rasties “c” apgabalos, un jānodrošina pietiekama garantija, ka valsts reģionālā atbalsta piešķiršana nelabvēlīgi neietekmēs tirdzniecības apstākļus, kas būtu pretrunā vispārējām interesēm.

151.

Attiecīgi dalībvalsts par “c” apgabaliem var noteikt iepriekš nedefinētus “c” apgabalus, kas izraudzīti, pamatojoties uz šādiem kritērijiem:

152.

Piemērojot kritērijus, kas minēti 151. punktā, tuvējo apgabalu jēdziens attiecas uz visiem vietējo administratīvo vienību 2. līmeņa (VAV 2. līmeņa) (58) apgabaliem vai visu VAV 2. līmeņa apgabalu grupu (59). Uzskatīs, ka VAV 2. līmeņa apgabalu grupa veido tuvējo apgabalu, ja visiem šiem apgabaliem grupā ir administratīva robeža ar citu apgabalu grupā (60).

153.

Atbilstību iedzīvotāju īpatsvaram, kas atļauts katrai EBTA valstij, noteiks, pamatojoties uz valsts statistikas biroja jaunākajiem publicētajiem datiem par attiecīgo apgabalu kopējo pastāvīgo iedzīvotāju skaitu.

154.

Atbalsta intensitāte “c” apgabalos nedrīkst pārsniegt:

155.

Maksimālo atbalsta intensitāti, kas noteikta 154. punktā, var palielināt par 20 procentpunktiem mazu uzņēmumu gadījumā vai par 10 procentpunktiem vidēju uzņēmumu gadījumā (61).

156.

Pēc šo pamatnostādņu pieņemšanas katrai EBTA valstij jāiesniedz Iestādei vienots reģionālā atbalsta plāns, kas piemērojams laikposmā no 2014. gada 1. jūlija līdz 2020. gada 31. decembrim. Katrā paziņojumā būtu jāiekļauj III pielikumā pievienotajā veidlapā norādītā informācija.

157.

Iestāde pārbaudīs katru paziņoto reģionālā atbalsta plānu, pamatojoties uz šīm pamatnostādnēm, un pieņems lēmumu apstiprināt attiecīgās EBTA valsts reģionālā atbalsta plānu. Katru reģionālā atbalsta plānu publicēs Oficiālajā Vēstnesī un tā EEZ papildinājumā, un tas būs šo pamatnostādņu sastāvdaļa.

158.

EBTA valsts pēc savas iniciatīvas var nolemt izveidot valsts iedzīvotāju īpatsvara rezervi, kuru veido starpība starp attiecīgās EBTA valsts iedzīvotāju īpatsvara maksimālo apjomu atbilstoši Iestādes piešķīrumam (62) un īpatsvaru, kas izmantots “a” un “c” apgabalu noteikšanai EBTA valstu reģionālā atbalsta plānā.

159.

Ja EBTA valsts ir izlēmusi izveidot šādu rezervi, tā jebkurā laikā var izmantot rezervi, lai savā plānā pievienotu jaunus “c” apgabalus, līdz ir sasniegts valsts īpatsvara maksimālais apjoms. Šajā nolūkā EBTA valsts var atsaukties uz Eurostat vai tās statistikas biroja vai citu atzītu avotu jaunākajiem sociālekonomiskajiem datiem. Attiecīgais “c” apgabalu iedzīvotāju skaits būtu jāaprēķina, pamatojoties uz iedzīvotāju skaita datiem, ko izmanto sākotnējā plāna izstrādei.

160.

Par katru gadījumu, kad EBTA valsts plāno izmantot savu iedzīvotāju īpatsvara rezervi, lai pievienotu jaunus “c” apgabalus, EBTA valstij ir jāpaziņo Iestādei pirms šādu grozījumu īstenošanas.

161.

Ja nepieciešams, Iestāde tajā pašā laikā, kad Eiropas Komisija, 2016. gada jūnijā veiks termiņa vidusposma pārskatīšanu, lai noteiktu iespējamos apgabalus, kas var pretendēt uz reģionālo atbalstu saskaņā ar EEZ līguma 61. panta 1. punkta a) apakšpunktu, un atbalsta intensitāti, kas atbilst to IKP uz vienu iedzīvotāju.

162.

Iestāde pagarina līdz 2014. gada 30. jūnijam darbības termiņu Valstu reģionālā atbalsta pamatnostādnēm 2007.–2013. gadam (63) un Paziņojumam par kritērijiem reģionālā atbalsta lieliem ieguldījumu projektiem padziļinātam novērtējumam (64).

163.

Darbības termiņš reģionālajiem atbalsta plāniem, kas apstiprināti, pamatojoties uz Valstu reģionālā atbalsta pamatnostādnēm 2007.–2013. gadam, beidzas 2013. gada 31. decembrī. Tāpēc sešu mēnešu pārejas periods, kas noteikts vispārējās grupu atbrīvojuma regulas (GBER) (65) 44. panta 3. punktā, neattiecas uz reģionālā atbalsta shēmām, kas īstenotas atbilstoši GBER. Lai piešķirtu reģionālo atbalstu pēc 2013. gada 31. decembra, pamatojoties uz esošām grupu atbrīvojuma shēmām, EBTA valstis ir aicinātas laikus informēt par reģionālā atbalsta plānu termiņa pagarināšanu, lai Iestāde varētu apstiprināt minēto plānu termiņa pagarināšanu līdz 2013. gada 31. decembrim. Kopumā darbības termiņš shēmām, kas apstiprinātas, pamatojoties uz Reģionālā atbalsta pamatnostādnēm 2007.–2013. gadam, beidzas 2013. gada beigās, kā noteikts attiecīgajā Iestādes lēmumā. Par visiem šādu shēmu darbības termiņa pagarinājumiem ir laikus jāpaziņo Iestādei.

164.

Iestāde piemēros šajās pamatnostādnēs noteiktos principus, veicot atbilstības novērtējumu par visu reģionālo atbalstu, ko plānots piešķirt pēc 2014. gada 30. jūnija. Reģionālais atbalsts, kas piešķirts nelikumīgi, vai reģionālais atbalsts, ko plānots piešķirt pēc 2013. gada 31. decembra un pirms 2014. gada 1. jūlija, tiks novērtēts saskaņā ar Valstu reģionālā atbalsta pamatnostādnēm 2007.–2013. gadam.

165.

Tā kā paziņojumiem par reģionālā atbalsta shēmām vai atbalsta pasākumiem, kas piešķirami pēc 2014. gada 30. jūnija, ir jābūt saskaņā ar reģionālā atbalsta plānu, paziņojumus nevar uzskatīt par galīgiem, pirms Iestāde ir pieņēmusi lēmumu apstiprināt attiecīgās EBTA valsts reģionālā atbalsta plānu saskaņā ar 5.5. apakšiedaļā aprakstīto kārtību. Tāpēc paziņojumus par reģionālā atbalsta shēmām, ko plānots piemērot pēc 2014. gada 30. jūnija, vai paziņojumus par individuālu atbalstu, ko plānots piešķirt pēc minētā datuma, Iestāde principā neizskatīs, pirms tā būs pieņēmusi lēmumu apstiprināt attiecīgās EBTA valsts reģionālā atbalsta plānu.

166.

Iestāde uzskata, ka šo pamatnostādņu īstenošana izraisīs būtiskas pārmaiņas noteikumos, ko EEZ piemēro reģionālajam atbalstam. Turklāt, ņemot vērā ekonomisko un sociālo apstākļu pārmaiņas EEZ, šķiet, ir nepieciešamība pārskatīt, vai joprojām ir pamatotas un iedarbīgas visas reģionālā atbalsta shēmas, tostarp gan ieguldījumu atbalsta, gan darbības atbalsta shēmas.

167.

Minēto iemeslu dēļ Iestāde saskaņā ar Uzraudzības iestādes un Tiesas nolīguma 3. protokola I daļas 1. panta 1. punktu EBTA valstīm ierosina šādus piemērotus pasākumus:

168.

Saskaņā ar Uzraudzības iestādes un Tiesas nolīguma 3. protokola II daļas 21. pantu saistībā ar 5. un 6. pantu Lēmumā Nr. 195/04/COL EBTA valstīm jāiesniedz Iestādei gada ziņojumi.

169.

Informāciju par katru individuālo atbalstu, kura summa pārsniedz EUR 3 miljonus un kurš piešķirts atbilstoši shēmai, EBTA valstis nosūta Iestādei VI pielikumā noteiktajā formātā 20 darbdienu laikā no atbalsta piešķiršanas dienas.

170.

EBTA valstīm jāveic visu atbalsta pasākumu sīka uzskaite. Šādā uzskaitē jābūt ietvertai informācijai, kas nepieciešama, lai konstatētu, ka ir izpildīti nosacījumi attiecībā uz attaisnotajām izmaksām un atbalsta maksimālo intensitāti. Šāda uzskaite jāsaglabā 10 gadus no atbalsta piešķiršanas dienas un jāiesniedz Iestādei pēc pieprasījuma.

171.

Iestāde var jebkurā laikā pieņemt lēmumu grozīt šīs pamatnostādnes, ja tas ir nepieciešams ar konkurences politiku saistītu iemeslu dēļ vai lai ņemtu vērā citas EEZ politikas iestrādnes un starptautiskās saistības, vai jebkāda cita pamatota iemesla dēļ.

1.

EBTA valstīm attiecīgā gadījumā ir jāsniedz informācija par katru no apgabaliem, kuru ierosināts noteikt, turpmāk minētajās kategorijās:

2.

Katrā kategorijā attiecīgajai EBTA valstij par katru ierosināto apgabalu jāsniedz šāda informācija:

3.

Attiecībā uz mazapdzīvotiem apgabaliem un iepriekš nedefinētajiem apgabaliem, kas noteikti, pamatojoties uz 1.–5. kritēriju, EBTA valstij jāsniedz atbilstošs pierādījums, ka ir izpildīti visi piemērojamie nosacījumi, kas noteikti 149. punktā un 151.–153. punktā.

a)

pārstrādāts čuguns un ferosakausējumi: pārstrādāts čuguns tērauda ražošanai, liešanai un citi pārstrādāta čuguna veidi, spoguļčuguns un augsta oglekļa satura feromangāns, neskaitot citus ferosakausējumus;

b)

neapstrādāti dzelzs izstrādājumi un pusfabrikāti, parastais tērauds vai īpašais tērauds: šķidrs tērauds, liets vai neliets lietņos, ieskaitot lietņus pusfabrikātu kalšanai: velmējumi, sagataves un plāksnes; lokšņu stieņi un baltā skārda sagataves; karsti velmēti platprofila tinumi, izņemot šķidrā tērauda ražošanu mazo un vidējo lietuvju lējumiem;

c)

karsti apstrādāti dzelzs, parastā tērauda vai speciālā tērauda ražojumi: sliedes, gulšņi, uzliktņi, balstpaliktņi, sijas, smagie profili 80 mm un vairāk, rievkonstrukcijas, stieņi un profili mazāki par 80 mm un joslas mazākas par 150 mm, stiepļu stieņi, apaļš un kvadrātveidīgs tērauds caurulēm, karsti velmētas stīpas un lentes (tostarp cauruļu sloksnes), karsti velmētas loksnes (pārklātas vai nepārklātas), plāksnes un loksnes ar 3 mm un lielāku biezumu, universālās plāksnes ar 150 mm un lielāku biezumu, izņemot stieples un stiepļu izstrādājumus, pulētos stieņus un dzelzs lējumus;

d)

auksti apstrādāti ražojumi: baltais skārds, skārds ar alvas un svina klājumu, melnais skārds, cinkotas loksnes, citādas pārklātas loksnes, auksti velmētas loksnes, elektriskās loksnes un lentes baltā skārda ražošanai, auksti velmētas plāksnes tinumos un lentēs;

e)

caurules: visas bezšuvju tērauda caurules, metinātas tērauda caurules ar diametru lielāku par 406,4 mm.

a)

visu veidu poliestera, poliamīda, akrila vai polipropilēna šķiedru un diegu ekstrūzija/teksturēšana neatkarīgi no to izmantošanas veida; vai

b)

polimerizācija (ieskaitot polikondensāciju), ja tā ir apvienota ar ekstrūziju izmantoto iekārtu ziņā; vai

c)

jebkādi palīgprocesi, kas saistīti ar vienlaicīgu ekstrūzijas/teksturēšanas jaudu uzstādīšanu, ko veic potenciālais atbalsta saņēmējs vai cits tās grupas uzņēmums, kurā tas ietilpst, un kurā attiecīgajā uzņēmējdarbības veidā izmantoto iekārtu ziņā parasti tiek apvienoti uzņēmumi ar šādām jaudām.

1.

Informācija par atbalsta saņēmēju:

2.

Informācija par atbalstāmo projektu/darbību:

3.

Informācija par projekta/darbības finansēšanu:

4.

Informācija par atbalsta nepieciešamību un tā paredzamo ietekmi: