7.6.2014   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 169/27

(1)

Komisija 2010. gada 3. marta paziņojumā “Eiropa 2020 – stratēģija gudrai, ilgtspējīgai un iekļaujošai izaugsmei” (stratēģija “Eiropa 2020”) uzsvēra vajadzību radīt labvēlīgus apstākļus ieguldījumiem zināšanās un inovācijā, lai Savienībā panāktu gudru, ilgtspējīgu un integrējošu izaugsmi. Šo stratēģiju ir apstiprinājis Eiropas Parlaments un Padome.

(2)

Ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1291/2013 (3) tika izveidota pētniecības un inovācijas pamatprogramma 2014.–2020. gadam “Apvārsnis 2020” (“Apvārsnis 2020”). “Apvāršņa 2020” mērķis ir panākt lielāku ietekmi uz pētniecību un inovāciju, veicinot publiskā-publiskā sektora partnerības, tostarp izmantojot Savienības dalību programmās, ko saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 185. pantu īsteno vairākas dalībvalstis.

(3)

Ar publiskā–publiskā sektora partnerībām būtu jācenšas attīstīt ciešākas sinerģijas, palielināt koordināciju un izvairīties no nevajadzīgas dublēšanās ar Savienības, starptautiskām, valstu un reģionālām pētniecības programmām un būtu pilnībā jāievēro “Apvāršņa 2020” galvenos principus, jo īpaši tos, kas attiecas uz atvērtību un pārredzamību. Turklāt būtu jānodrošina atklāta piekļuve zinātniskām publikācijām.

(4)

Ar Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumu Nr. 912/2009/EK (4) Kopiena nolēma veikt Eiropas metroloģijas pētniecības programmā (“EMPP”) finansiālu ieguldījumu, kas ir atbilstīgs iesaistīto valstu ieguldījumam, bet nepārsniedz EUR 200 000 000 ar Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumu Nr. 1982/2006/EK (5) izveidotās Eiropas Kopienas Septītās pamatprogrammas pētniecībai, tehnoloģiju attīstībai un demonstrējumu pasākumiem (2007.–2013. gadam) darbības laikā.

(5)

Komisija 2012. gada aprīlī iesniedza Eiropas Parlamentam un Padomei ziņojumu par Eiropas metroloģijas pētniecības programmas (EMPP) starpposma novērtējumu. Minēto starpposma novērtējumu ekspertu grupa izstrādāja trīs gadus pēc programmas sākuma. Ekspertu grupa kopumā atzina, ka EMPP ir labi pārvaldīta kopīga Eiropas pētniecības programma, kas jau ir sasniegusi samērā augstu zinātnes, pārvaldības un finansiālās integrācijas līmeni. Tomēr ekspertu grupa norādīja uz nepietiekamu izmantošanu rūpniecībā, nepietiekamu atvērtību izcilai zinātnei ārpus metroloģijas institūtiem un nepietiekamu spēju veidošanu. Ekspertu grupa arī uzskatīja, ka, īstenojot EMPP, varētu izveidot iekļaujošāku Eiropas metroloģijas pētniecības telpu.

(6)

EMPP var sniegt turpmāku atbalstu, ievērojot Padomes Lēmumu 2013/743/ES (6).

(7)

Eiropas metroloģijas pētniecības un inovācijas programma (“EMPIR”), kas saskaņota ar stratēģiju “Eiropa 2020” un ar tās pamatiniciatīvām, jo īpaši ar “Inovācijas Savienību”, “Eiropas digitalizācijas programmu”, “Resursu ziņā efektīvu Eiropu” un “Rūpniecības politiku globalizācijas laikmetā”, būs vēl vērienīgāka un iekļaujošāka programma, kuru 28 iesaistītās valstis īstenos desmit gadu laikposmā (2014.–2024. gadā). Lai pilnveidotu iepriekšējo programmu, EMPIR ietvers darbības, kas saistītas ar inovāciju un izmantošanu rūpniecībā, normu, standartizācijas un regulatīvu mērķu pētniecību un spēju veidošanu.

(8)

Iesaistītās valstis plāno piedalīties EMPIR īstenošanā laikposmā, ko aptver EMPIR (2014.–2024. gads). Lai ņemtu vērā “Apvāršņa 2020” darbības laiku, uzaicinājumi iesniegt priekšlikumus saistībā ar EMPIR būtu jāizsludina vēlākais līdz 2020. gada 31. decembrim. Pienācīgi pamatotos gadījumos uzaicinājumus iesniegt priekšlikumus var izsludināt līdz 2021. gada 31. decembrim.

(9)

EMPIR darbībām būtu jāatbilst “Apvāršņa 2020” mērķiem un pētniecības un inovācijas prioritātēmun Regulas (ES) Nr. 1291/2013 26. pantā noteiktajiem vispārējiem principiem un nosacījumiem.

(10)

“Apvāršņa 2020” darbības laikā būtu jānosaka maksimālais apjoms attiecībā uz Savienības finansiālo dalību EMPIR. Saskaņā ar šo maksimālo apjomu robežām Savienības ieguldījumam vajadzētu būt vienādam ar EMPIR iesaistīto valstu ieguldījumu, lai panāktu spēcīgu sviras efektu un nodrošinātu iesaistīto valstu programmu plašāku integrāciju.

(11)

Saskaņā ar Regulā (ES) Nr. 1291/2013 noteiktajiem mērķiem jebkurai dalībvalstij un jebkurai “Apvāršņa 2020” asociētajai valstij vajadzētu būt tiesībām piedalīties EMPIR.

(12)

Savienības finansiālais ieguldījums būtu jāpiešķir ar nosacījumu, ka iesaistītās valstis uzņemas oficiālas saistības piedalīties EMPIR īstenošanā un izpilda minētās saistības. No iesaistīto valstu ieguldījumiem EMPIR būtu jāsedz administratīvās izmaksas, ievērojot maksimālo apjomu 5 % apmērā no EMPIR budžeta. Iesaistītajām valstīm būtu jāapņemas vajadzības gadījumā palielināt savu ieguldījumu EMPIR par iespējamo rezerves finansējumu 50 % apmērā no savas apņemšanās, lai nodrošinātu to spēju finansēt savas valstu vienības, tādas kā valstu metroloģijas institūti (“VMI”) un norīkotie institūti (“NI”), kas piedalās izvēlētajos projektos.

(13)

Lai kopīgi īstenotu EMPIR, ir vajadzīga īstenošanas struktūra. Iesaistītās valstis ir vienojušās par EMPP īstenošanas struktūru un 2007. gadā izveidojušas EURAMET e.V. (“EURAMET”) – Eiropas reģionālo metroloģijas organizāciju un bezpeļņas asociāciju, kas darbojas saskaņā ar Vācijas tiesību aktiem. EURAMET ir arī uzdevumi un pienākumi, kas saistīti ar metroloģijas saskaņošanu plašākā Eiropas un pasaules mērogā. Par EURAMET biedriem var kļūt visi Eiropas VMI, bet NI – par asociētiem biedriem. Dalība EURAMET nav atkarīga no tā, vai valstī ir metroloģijas pētniecības programmas. Tā kā saskaņā ar EMPP starpposma novērtējuma ziņojumu EURAMET pārvaldības struktūra sevi ir pierādījusi kā efektīvu un augsti kvalitatīvu, lai īstenotu EMPP, EURAMET būtu jāizmanto arī EMPIR īstenošanai. EURAMET tāpēc vajadzētu būt Savienības finansiālā ieguldījuma saņēmējam.

(14)

Lai sasniegtu EMPIR mērķus, EURAMET būtu jāsniedz finansiāls atbalsts galvenokārt dotāciju veidā to darbību dalībniekiem, kuras izvēlētas EURAMET līmenī. Minētās darbības būtu jāizvēlas pēc uzaicinājumiem iesniegt priekšlikumus, par kuriem atbild EURAMET. Sarindojumam vajadzētu būt saistošam attiecībā uz priekšlikumu izraudzīšanos un finansējuma piešķiršanu no Savienības finansiālā ieguldījuma un no EMPIR projektos iesaistīto valstu ieguldījuma.

(15)

Savienības finansiālais ieguldījums būtu jāpārvalda saskaņā ar pareizas finanšu pārvaldības principu un attiecīgajiem netiešas pārvaldības noteikumiem, kas noteikti Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES, Euratom) Nr. 966/2012 (7) un Komisijas Deleģētajā regulā (ES) Nr. 1268/2012 (8).

(16)

Lai aizsargātu Savienības finansiālās intereses, Komisijai vajadzētu būt tiesībām samazināt, apturēt vai izbeigt Savienības finansiālo ieguldījumu, ja EMPIR tiek īstenota nepienācīgi, daļēji vai novēloti vai ja iesaistītās valstis neveic ieguldījumu EMPIR finansēšanā vai veic to daļēji vai novēloti. Minētās tiesības būtu jāparedz deleģēšanas nolīgumā, kas jānoslēdz starp Savienību un EURAMET.

(17)

Vienkāršošanas nolūkā būtu jāsamazina visu dalībnieku administratīvā slodze. Būtu jāizvairās no dubultām revīzijām un nesamērīgi liela skaita dokumentu un ziņojumu. Veicot revīzijas, attiecīgi būtu jāņem vērā valstu programmu īpatnības.

(18)

Saskaņā ar šo lēmumu piešķirta Savienības finansējuma saņēmēju revīzijām būtu jānodrošina administratīvā sloga samazināšana saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1291/2013.

(19)

Uz dalību EMPIR finansētās netiešās darbībās attiecas Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1290/2013 (9). Tomēr, tā kā EMPIR ir īpašas darbības vajadzības, ir jāparedz atkāpes no minētās regulas saskaņā ar minētās regulas 1. panta 3. punktu.

(20)

Iesaistīto valstu ieguldījumu galvenokārt veido to VMI un NI institucionālais finansējums, kuri piedalās izvēlētajos projektos. Iesaistīto valstu ieguldījumam būtu jāietver arī naudas ieguldījums EMPIR administratīvajās izmaksās. Savienības ieguldījuma daļa būtu jāpiešķir subjektiem, kas nav VMI un NI, kuri piedalās izvēlētajos projektos. Savienības finansiālā ieguldījuma aprēķinam VMI un NI, kas piedalās EMPIR projektos, būtu jānodrošina, ka Savienības ieguldījums EMPIR nepārsniedz iesaistīto valstu ieguldījumu. Ņemot vērā to, ka iesaistīto valstu sniegtais VMI un NI institucionālais finansējums atbilst pieskaitāmajām izmaksām, kas piešķirtas EMPIR projektiem un kuras neatmaksā no Savienības ieguldījuma, VMI un NI netiešo attiecināmo izmaksu finansējuma vienotā likme būtu jāpielāgo atbilstīgi vienotajai likmei, kas noteikta Regulā (ES) Nr. 1290/2013. Vienotā likme VMI un NI attiecināmo netiešo izmaksu finansēšanai būtu jānosaka, pamatojoties uz visām netiešajām izmaksām, kuras VMI un NI, kas piedalās EMPP projektos, deklarē kā attiecināmas un kuras ir stabilas un ir ticams to netiešo izmaksu tuvinājums, kas radušās VMI un NI, kuri piedalās EMPIR projektos. Tā kā minētās netiešās izmaksas veido 140 % no VMI un NI kopējām tiešajām attiecināmajām izmaksām, izņemot tiešās izmaksas, kas saistītas ar noslēgtajiem apakšlīgumiem un bezmaksas ieguldījumiem natūrā, ko neizmanto saņēmēju telpās, VMI un NI netiešo izmaksu finansējuma vienotā likme kā noteikts Regulā (ES) Nr. 1290/2013 būtu jāpazemina no 25 % līdz 5 %. Tāpēc attiecībā uz VMI un NI būtu jāparedz atkāpe no minētās regulas 29. panta. Citas vienības, kas piedalās EMPIR projektos, būtu jāfinansē saskaņā ar minēto regulu.

(21)

EMPIR izsludinātie uzaicinājumi iesniegt priekšlikumus būtu jāpublicē arī vienotajā dalībnieku portālā, kā arī izmantojot citus pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” elektroniskos izplatīšanas līdzekļus, ko pārvalda Komisija.

(22)

Finansēšanas modeļa piemērotība, ņemot vērā Savienības un ārpussavienības finansējuma atbilstības principu, būtu atkārtoti jānovērtē EMPIR starpposma novērtējuma laikā.

(23)

Visā izdevumu ciklā Savienības finansiālās intereses būtu jāaizsargā, izmantojot tādus samērīgus pasākumus kā pārkāpumu novēršana, atklāšana un izmeklēšana, zaudēto, kļūdaini izmaksāto vai nepareizi izlietoto līdzekļu atgūšana un – vajadzības gadījumā – administratīvu un finansiālu sodu piemērošana saskaņā ar Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012.

(24)

Komisijai būtu jāveic starpposma novērtējums, ar ko jo īpaši novērtē EMPIR kvalitāti, efektivitāti, panākumus izvirzīto mērķu sasniegšanā, un nobeiguma novērtējums un būtu jāsagatavo ziņojums par minētajiem novērtējumiem.

(25)

Pēc Komisijas pieprasījuma EURAMET un iesaistītajām valstīm būtu jāsniedz jebkura informācija, kas Komisijai jāiekļauj ziņojumos par EMPIR novērtēšanu.

(26)

Lēmuma mērķis ir Savienības dalība EMPIR, proti, lai sekmētu piemērotu, integrētu un mērķim atbilstīgu metroloģijas risinājumu nodrošināšanu un integrētas Eiropas metroloģijas pētniecības sistēmas izveidi, lai panāktu kritisko masu un aktīvu iesaisti reģionālā, valstu, Eiropas un starptautiskā līmenī, kuru dalībvalstis vienas pašas nevar pietiekami labi sasniegt. Metroloģijas prasību mēroga un sarežģītības dēļ ir vajadzīgi ieguldījumi, kas pārsniedz VMI un to NI pētniecības pamatbudžetus. Mūsdienīgu metroloģijas risinājumu pētniecībai un izstrādei nepieciešamā izcilība sniedzas pāri valstu robežām, un tāpēc to nevar piesaistīt tikai valsts līmenī. Tā kā minēto mērķi var labāk sasniegt Savienības līmenī, integrējot valstu centienus saskaņotā Eiropas pieejā, apvienojot sadrumstalotas valstu pētniecības programmas, palīdzot izstrādāt vienotas pētniecības un finansēšanas stratēģijas, kas sniedzas pāri valstu robežām, un izveidojot dalībnieku un vajadzīgo ieguldījumu kritisko masu, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā lēmumā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi minētā mērķa sasniegšanai,

a)

iesaistītās valstis pierāda, ka EMPIR ir izveidota saskaņā ar I un II pielikumu;

b)

iesaistītās valstis vai VMI ir izraudzījušies EURAMET e.V. (“EURAMET”) par struktūru, kura atbild par EMPIR īstenošanu un Savienības finansiālā ieguldījuma saņemšanu, piešķiršanu un uzraudzību;

c)

visas iesaistītās valstis ir apņēmušās piedalīties EMPIR finansēšanā un izveidot iespējamo rezerves finansējumu 50 % apmērā no saistību summas;

d)

EURAMET ir pierādījusi savu spēju īstenot EMPIR, tostarp saņemt, piešķirt un uzraudzīt Savienības finansiālo ieguldījumu Savienības budžeta netiešās pārvaldības ietvaros saskaņā ar 58., 60. un 61. pantu Regulā (ES, Euratom) Nr. 966/2012; un

e)

ir izveidots EMPIR pārvaldības modelis saskaņā ar III pielikumu.

a)

EURAMET īsteno I pielikumā noteiktos EMPIR mērķus un II pielikumā noteiktās darbības saskaņā ar 5. pantā minētajiem dalības un rezultātu izplatīšanas noteikumiem;

b)

tiek uzturēts piemērots un efektīvs pārvaldības modelis saskaņā ar III pielikumu;

c)

EURAMET ievēro prasības par ziņošanu, kas noteiktas 60. panta 5. punktā Regulā (ES, Euratom) Nr. 966/2012; un

d)

tiek pildītas šā panta 1. punkta c) apakšpunktā minētās saistības.

a)

ieguldījumi, ko sniedz, izmantojot to VMI un NI institucionālu finansējumu, kuri piedalās EMPIR projektos;

b)

finansiālie ieguldījumi EMPIR administratīvajās izmaksās.

a)

prasības par EURAMET ieguldījumu attiecībā uz rezultātu rādītājiem, kas noteikti Lēmuma 2013/743/ES II pielikumā;

b)

prasības par EURAMET ieguldījumu uzraudzībā, kas minēta Lēmuma (ES) 2013/743/ES III pielikumā;

c)

konkrētus rezultātu rādītājus, kas saistīti ar EURAMET darbību;

d)

prasības EURAMET par to, kā sniedzama informācija par administratīvajām izmaksām un detalizēti skaitļi saistībā ar EMPIR īstenošanu;

e)

kārtību, kādā sniedz datus, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu, ka Komisija var izpildīt savus rezultātu izplatīšanas un ziņošanas pienākumus;

f)

noteikumus EMPIR izsludināto uzaicinājumu iesniegt priekšlikumus publicēšanai vienotajā dalībnieku portālā, kā arī izmantojot citus “Apvāršņa 2020” elektroniskos izplatīšanas līdzekļus, ko pārvalda Komisija.