27.2.2015   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 56/12

(1)

Eiropas Komisija (“Komisija”) ar Īstenošanas regulu (ES) Nr. 1195/2014 (2) (“pagaidu regula”) noteica pagaidu kompensācijas maksājumu konkrētu Turcijas izcelsmes varavīksnes foreļu importam.

(2)

Komisija, publicējot paziņojumu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī (“paziņojums par procedūras sākšanu”) (3), sāka izmeklēšanu pēc tam, kad 2014. gada 3. janvārī Dānijas Akvakultūras apvienība (“sūdzības iesniedzējs”) iesniedza sūdzību to ražotāju vārdā, kuri ražo vairāk nekā 25 % no Savienības konkrēto varavīksnes foreļu kopējā ražošanas apjoma. Kā minēts pagaidu regulas 1. apsvērumā, paziņojums par procedūras sākšanu tika labots ar Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī2014. gada 4. septembrī publicēto labojumu (“labojums”) (4).

(3)

Kā izklāstīts pagaidu regulas 23. apsvērumā, subsīdiju un kaitējuma izmeklēšana aptvēra laikposmu no 2013. gada 1. janvāra līdz 2013. gada 31. decembrim (“izmeklēšanas periods”). Kaitējuma noteikšanai būtisko tendenču pārbaude attiecās uz laikposmu no 2010. gada 1. janvāra līdz izmeklēšanas perioda beigām (“attiecīgais periods”).

(4)

Pēc tam, kad tika izpausti būtiskie fakti un apsvērumi, pamatojoties uz kuriem bija noteikts pagaidu kompensācijas maksājums (“pagaidu informācijas izpaušana”), vairākas ieinteresētās personas iesniedza rakstisku informāciju, izsakot savu viedokli par pagaidu konstatējumiem. Personām, kas to lūdza, bija iespēja tikt uzklausītām.

(5)

Egejas jūras eksportētāju apvienība (EEA) pieprasīja uzklausīšanu pie tirdzniecības procedūru uzklausīšanas amatpersonas (“uzklausīšanas amatpersona”). Uzklausīšana notika 2014. gada 26. novembrī. Uzklausīšanas laikā tika apspriesta varbūtējās ražojuma klāsta izmaiņas, kas radušās, līdz ar labojumu, kūpinātu varavīksnes foreļu iekļaušana ražojuma klāstā un reprezentativitātes aprēķināšana. Otrā tikšanās ar uzklausīšanas amatpersonu notika 2015. gada 8. janvārī. Papildus jautājumiem, kas tika apspriesti 2014. gada 26. novembra uzklausīšanā, tika apspriesta kaitējuma analīzē izmantotā metodoloģija un ierosinātā pieeja attiecībā uz saistībām.

(6)

Tika ņemtas vērā ieinteresēto personu mutiski un rakstiski sniegtās piezīmes un vajadzības gadījumā attiecīgi grozīti pagaidu konstatējumi.

(7)

Komisija visas personas informēja par būtiskajiem faktiem un apsvērumiem, uz kuru pamata bija paredzēts noteikt galīgo kompensācijas maksājumu Turcijas izcelsmes varavīksnes foreļu importam un galīgi iekasēt ar pagaidu maksājumu nodrošinātās summas (“informācijas galīgā izpaušana”). Visām personām tika atvēlēts termiņš, kurā tās varēja sniegt piezīmes saistībā ar galīgo informācijas izpaušanu.

(8)

Ieinteresēto personu iesniegtās piezīmes tika izskatītas un attiecīgā gadījumā ņemtas vērā.

(9)

Pēc pagaidu informācijas izpaušanas EEA atsaucās uz 2. apsvērumā minēto labojumu paziņojumā par procedūras sākšanu un apgalvoja, ka Komisija ar minēto labojumu ir paplašinājusi ražojuma definīciju. Varbūtējās definīcijas paplašināšanas dēļ nevarot izslēgt, ka daži Turcijas eksportētāji nav pieteikušies un nav aizpildījuši atlases veidlapu. Tāpēc ražotāju eksportētāju izlase var vairs nebūt reprezentatīva. Pēc galīgās informācijas izpaušanas tā pati persona atkārtoti pauda savu viedokli, nesniedzot papildu pamatojumu vai skaidrojumu.

(10)

Kopumā astoņpadsmit Turcijas ražotāju eksportētāju grupas sniedza pieprasīto informāciju un piekrita, ka tās iekļauj atlasē. Šo uzņēmumu 2013. gadā deklarētais kopējais uz Savienību eksportētais apjoms atbilda visam Turcijas eksportam uz Savienību, kā norādīts pagaidu regulas 14. apsvērumā. Kā minēts pagaidu regulas 15. apsvērumā, saskaņā ar pamatregulas 27. panta 1. punktu Komisija izveidoja izlasi no četrām ražotāju eksportētāju grupām, pamatojoties uz lielāko reprezentatīvo eksporta uz Savienību apjomu. Izlase veido 64 % no attiecīgā ražojuma eksporta uz Savienību. Tāpēc izlase ir reprezentatīva, un personas apgalvojumi šajā sakarā tika noraidīti.

(11)

Citas piezīmes par atlasi netika saņemtas, tāpēc tiek apstiprināts pagaidu regulas 9. līdz 17. apsvērums.

(12)

Vienpadsmit uzņēmumi vai uzņēmumu grupas pieprasīja atsevišķu pārbaudi saskaņā ar pamatregulas 27. panta 3. punktu.

(13)

Komisija noraidīja minētos pieprasījumus, jo ražotāju eksportētāju skaits ir tik liels, ka individuāla izskatīšana būtu pārmērīgi apgrūtinoša un neļautu savlaicīgi pabeigt izmeklēšanu.

(14)

Kā izklāstīts pagaidu regulas 24. apsvērumā, attiecīgais ražojums ir šādas varavīksnes foreles (Oncorhynchus mykiss):

kuru izcelsme ir Turcijā un kuras patlaban klasificē ar KN kodiem ex 0301 91 90, ex 0302 11 80, ex 0303 14 90, ex 0304 42 90, ex 0304 82 90 un ex 0305 43 00 (“attiecīgais ražojums”).

(15)

Pēc pagaidu informācijas izpaušanas, kā jau minēts 9. apsvērumā, viena ieinteresētā persona apgalvoja, ka Komisija ir paplašinājusi izmeklējamā ražojuma klāstu ar labojumu, kas, kā apgalvots, tika apstiprināts pagaidu regulas 1. panta 1. punktā. Minētā persona apgalvoja, ka šāda ražojuma klāsta paplašināšana ir nelikumīga. Turklāt tā apgalvoja, ka būtu vajadzējis apspriesties ar ieinteresētajām personām par varbūtējo ražojuma klāsta paplašināšanu. Pēc galīgās informācijas izpaušanas tā pati persona atkārtoti pauda savu viedokli, nesniedzot papildu pamatojumu vai skaidrojumu.

(16)

Kā norādīts pagaidu regulas 25. apsvērumā, labojums neietekmēja ražojuma klāstu, bet bija tikai redakcionāls. Tādējādi no paša sākuma ražojuma klāsts attiecās uz porciju lieluma varavīksnes forelēm visos dažādajos ražojuma veidos. Izmeklēšanas laikā kļuva skaidrs, ka ražojuma klāsta dažādo ražojuma veidu apraksts ir neskaidrs un ka pastāv dažas neatbilstības starp Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī publicētajām dažādu valodu versijām, kas ir jāprecizē. Piemēram, ražojumu klāsta gramatiska interpretācija nozīmētu, ka dzīvas zivis ir izķidātas. Tomēr šķiet, ka visas ieinteresētās personas, kurām lūdza aizpildīt attiecīgās anketas, uzrādīja visus ražojuma veidus, neraugoties uz pārrakstīšanās kļūdu, un tādēļ tika secināts, ka pastāv vienota izpratne par to, ka no pašreizējās procedūras sākuma ražojuma klāstā ir iekļauti visi ražojuma veidi. Uzreiz pēc labojuma publicēšanas ieinteresētās personas tika informētas pa e-pastu, bet neviena no tām neiesniedza nekādas piezīmes vai apgalvojumus par to, ka pārkāptas to tiesības uz aizstāvību. Arī izmeklēšanas laikā ražotāji eksportētāji ziņoja Komisijai par visiem ražotajiem veidiem, uz kuriem attiecās ražojuma definīcija. Tāpēc šajā sakarā izteiktie personas apgalvojumi tika noraidīti.

(17)

Divas ieinteresētās personas atkārtoti apgalvoja, ka kūpinātas foreles būtu jāizslēdz no ražojumu klāsta. Tās apstrīdēja pagaidu regulas 29. apsvērumā izklāstīto Komisijas secinājumu, ka attiecīgā ražojuma definīcijā ietvertajiem dažādajiem ražojuma veidiem – “dzīvas”, “atdzesētas”, “saldētas” vai “kūpinātas” – ir vienādas fizikālās, tehniskās un ķīmiskās pamatīpašības, un atkārtoti atsaucās uz divām iepriekšējām antidempinga izmeklēšanām, kuras attiecās uz citiem zivju produktiem (lielās varavīksnes foreles un laši) un tika pabeigtas attiecīgi 2004. (5) un 2005. gadā (6), un kurās tika konstatēts, ka kūpināti ražojumi ir ārpus ražojuma klāsta. Personas iesniedza informāciju par ietekmi, kuru rada kūpināšanas process, kas, kā apgalvots, maina iepriekš minētās īpašības. Turklāt tās atkārtoti apgalvoja, ka kūpinātu fileju izmaksu struktūra būtiski atšķiras no citiem ražojuma veidiem un ka kūpinātu fileju ražošanas process ietver būtiskas kūpināšanas izmaksas.

(18)

Pēc galīgās informācijas izpaušanas EEA apgalvoja, ka Komisija nav paskaidrojusi, kādas ir kūpinātu un nekūpinātu foreļu fizikālās, tehniskās un ķīmiskās pamatīpašības, par kurām tika konstatēts, ka tās ir līdzīgas. Turklāt EEA apgalvoja, ka tā ir sniegusi pierādījumus tam, ka kūpinātām forelēm ir, piemēram, no nekūpinātām forelēm atšķirīga ķīmiskā struktūra, atšķirīgas organoleptiskās īpašības un atšķirīga uzturvērtība.

(19)

Neraugoties uz kūpināšanas procesa ietekmi, Komisija uzskatīja, ka galvenās pamatiezīmes, kā skaidrots pagaidu regulas 29. apsvērumā, joprojām ir līdzīgas un ka tās neattaisno kūpinātu produktu izslēgšanu no ražojumu klāsta. Pretēji EEA apgalvotajam ražojums, kas ir foreles dažādos ražojuma veidos, kuri paredzēti lietošanai pārtikā, saglabā savas īpašības un ķīmiskās un uzturvērtības pamatīpašības arī tad, ja tas tiek kūpināts. Personu iesniegtā informācija par kūpināšanas procesa ietekmi nesniedza pierādījumus tam, ka iepriekš minētās pamatīpašības kūpināšanas procesā varētu būtiski mainīties. Šis jautājums tika apspriests arī 5. apsvērumā minētajā uzklausīšanā pie uzklausīšanas amatpersonas. Turklāt uz visām attiecīgā ražojuma kategorijām, tostarp kūpinātām forelēm, attiecas kombinētās nomenklatūras 3. nodaļa (7), un tās tiek skaidri nošķirtas no zivju izstrādājumiem, kas ietilpst tās pašas nomenklatūras 16. nodaļā. Attiecībā uz atšķirīgām izmaksu struktūrām attiecīgās personas turpmāk nepamatoja savu prasību. Turklāt, kā jau minēts pagaidu regulas 30. apsvērumā, izmeklēšana liecināja, ka kūpināto fileju un citu ražojuma veidu izmaksu struktūra patiešām ir līdzīga. Galvenais izmaksu elements, kas veido vairāk nekā 50 % no katra ražojuma veida kopējām izmaksām, ir audzēšanas izmaksas, kas sastāv galvenokārt no barības (zivju milti un zivju eļļa), kā arī enerģijas izmaksām un ikru vai mazuļu izmaksām. Jebkurā gadījumā, kā paskaidrots pagaidu regulas 112. un 113. apsvērumā, cenu samazinājums tika aprēķināts, salīdzinot cenas katram ražojuma veidam. Visbeidzot, kā jau izskaidrots pagaidu regulas 31. apsvērumā, iepriekšējās izmeklēšanās netika konstatēts vai īpaši secināts, ka kūpināti ražojumi būtu jāizslēdz no ražojuma klāsta. Tāpēc šajā saistībā minētie apgalvojumi tika noraidīti.

(20)

Pēc galīgās informācijas izpaušanas EEA un Turcijas valdība (TV) atkārtoti pauda viedokli, ka kūpinātu varavīksnes foreļu iekļaušana pašreizējās izmeklēšanas ražojuma klāstā būtu pretrunā iepriekšējai praksei un ka Komisija nav pietiekami paskaidrojusi varbūtējo novirzi no iepriekšējās prakses.

(21)

Kā jau izskaidrots pagaidu regulas 31. apsvērumā, iepriekšējās izmeklēšanās netika konstatēts vai īpaši secināts, ka kūpināti ražojumi būtu jāizslēdz no ražojuma klāsta. Faktiski, tā kā minēto iepriekšējo izmeklēšanu sūdzības neattiecās uz kūpinātiem ražojumiem, Komisija nepārbaudīja, vai tie hipotētiski varētu būt bijuši iekļauti izmeklēšanās, ja tie būtu bijuši iekļauti sūdzībā. Līdz ar to apgalvojums par to, ka pašreizējā izmeklēšana atšķiras no iepriekšējas prakses, ir nepareizs un tāpēc tika noraidīts.

(22)

Citas piezīmes par attiecīgo ražojumu vai līdzīgo ražojumu netika saņemtas, tāpēc tiek apstiprināts pagaidu regulas 24. līdz 32. apsvērums.

(23)

Piezīmes par valsts atbalstu akvakultūras nozarē netika saņemtas, tāpēc tiek apstiprināts pagaidu regulas 38. līdz 49. apsvērums.

(24)

Pēc pagaidu informācijas izpaušanas viens atlasītais ražotājs eksportētājs un TV apšaubīja Komisijas metodoloģiju vidējās netiešās subsīdijas summas aprēķināšanai, kurā tikai ņemta vērā foreļu ražošana, par ko saņem tiešos maksājumus. Minētās personas pieprasīja, lai Komisija izmanto kopējos iekšzemes ūdeņu foreļu ražošanas rādītājus saskaņā ar Turcijas Statistikas institūta (8) 2014. gada septembrī publicētajiem datiem. Pēc galīgās informācijas izpaušanas abas personas atkārtoti pauda savu prasību. Komisija uzskata, ka iesniegtie dati par kopējo iekšzemes ūdeņu foreļu ražošanu Turcijā izmeklēšanas periodā, neskatoties uz to, ka tie tika iesniegti pēc pārbaudes apmeklējumiem, ir ticami un tādēļ piekrita minētajai prasībai.

(25)

Līdz ar to vidējā netiešo subsīdiju summa, kas aprēķināta attiecībā uz divu atlasīto ražotāju eksportētāju iepirkumiem no nesaistītiem piegādātājiem, tika grozīta no 0,60 TRY/kg uz 0,51 TRY/kg, rēķinot “veselu zivju ekvivalentos”, pamatojoties uz šādu aprēķinu:

Tad šī summa tika dalīta ar kopējo iekšzemes ūdeņu foreļu ražošanas apjomu mīnus atlasīto ražotāju eksportētāju (Özpekler, Kilic, GMS) foreļu ražošanas apjomu, kā TV ziņojusi atbildēs uz anketas jautājumiem.

(26)

Līdz ar to vidējais subsīdijas apjoms uz vienu kg, rēķinot “veselu zivju ekvivalentos”, attiecībā uz atlasītajiem ražotājiem eksportētājiem bija balstīts uz tiešās subsīdijas summu, kas saņemta par audzēšanu, un TV piešķirto vidējo subsīdijas summu, t. i., 0,51 TRY/kg, rēķinot “veselu zivju ekvivalentos”, par iepirkumiem no nesaistītiem piegādātājiem, ja tādi ir. Kopējais ieguvums tad tika izteikts procentos no CIF vērtības.

(27)

Pēc pagaidu informācijas izpaušanas viens atlasītais ražotājs eksportētājs ierosināja aprēķina metodi nedaudz grozīt attiecībā uz subsīdijas summu, kas piešķirta izejvielu iegādei no cita atlasītā ražotāja eksportētāja. Komisija pieņēma šo ierosinājumu un attiecīgi atjaunināja turpmāk 33. apsvērumā norādīto tabulu.

(28)

Pēc pagaidu informācijas izpaušanas un vēlāk pēc galīgās informācijas izpaušanas divi atlasītie ražotāji eksportētāji apgalvoja, ka Komisija ir kompensējusi tiem izmaksāto tiešās subsīdijas summu, bet ne faktisko ieguvumu. Taču saņemtās summas veido ar nodokli apliekamus ienākumus. Tāpēc no saņemtās kopējās tiešās subsīdijas summas būtu jāatskaita Turcijā piemērojamā uzņēmuma ienākuma nodokļa likme, kas ir 20 %. Pamatregulas 7. panta 1. punkta a) apakšpunkts liecina, ka “jebkura pieteikuma iesniegšanas maksa vai citas nepieciešamās izmaksas, kas jāmaksā, lai pieteiktos uz subsīdiju vai lai saņemtu to” būtu jāatskaita no ieguvuma summas. Ražotāji eksportētāji uzskatīja, ka piemērojamo uzņēmumu ienākuma nodokļu maksājums ir priekšnoteikums tam, lai saņemtu tiem izmaksātos līdzekļus, un tādēļ to būtu jāuzlūko kā “citas izmaksas”, kas jāmaksā, lai pieteiktos uz subsīdiju vai lai saņemtu to.

(29)

Komisija noraidīja minēto apgalvojumu. Pamatregulā nav juridiska pamata ierosinātās metodoloģijas atbalstam. Nodokļus nevar uzskatīt par izmaksām saskaņā ar pamatregulas 7. panta 1. punkta a) apakšpunktu. Uzņēmuma ienākuma nodokļa maksājums ir Turcijas nodokļu likumā noteikts pienākums, kas attiecas uz visiem uzņēmumiem neatkarīgi no tā, vai tie saņem subsīdijas. Pretēji ražotāju eksportētāju uzskatam priekšnoteikums līdzekļu saņemšanai ir nevis uzņēmuma ienākuma nodokļa maksājums, bet gan attiecīgā ražojuma faktiskā audzēšana.

(30)

Pēc pagaidu informācijas izpaušanas un vēlāk pēc galīgās informācijas izpaušanas divi atlasītie ražotāji eksportētāji apgalvoja, ka, tā kā tiem ilgu laiku jāgaida līdz subsīdiju izmaksai, tiem šajā laikā rodas būtiski finansiāli izdevumi. Tāpēc tie sagaida, ka Komisija saņemtā ieguvuma summu koriģēs uz leju, lai atspoguļotu minētās finansēšanas izmaksas. Šajā sakarā atlasītie ražotāji eksportētāji atsaucās uz pagaidu regulas 42. apsvērumu, kurā Komisija ieguvuma pastāvēšanu konstatēja, pamatojoties uz pievienotās vērtības nodokļa (PVN) atbrīvojumiem attiecībā uz iegādātām mašīnām, un minēto ieguvumu kvantificēja kā “procentus, kas maksājami komercbankai par laikposmu līdz brīdim, kad PVN tiek atmaksāts”.

(31)

Šis apgalvojums ir nepamatots. Faktiski atbildīgajām administratīvajām struktūrām ir jāievieš vajadzīgās procedūras un uzraudzības mehānismi, lai pārvaldītu tik lielu subsīdiju shēmu. Tā kā daudzi audzētāji akvakultūras nozarē Turcijā ir tiesīgi pieteikties uz šādu shēmu, ir normāli, ka var paiet zināms laiks līdz subsīdiju piešķiršanai. Veidot analoģiju ar pagaidu regulas 42. apsvērumu ir maldinoši. Apsvērumā aprakstītais PVN ieguvums ir TV paredzēta subsīdijas shēma, savukārt iespējamie finansiālie izdevumi ir papildu izmaksas, kuras parasti rodas un kuru kompensāciju TV nav paredzējusi.

(32)

Citas piezīmes par tiešajām un netiešajām subsīdijām ražotājiem netika saņemtas, tāpēc tiek apstiprināts pagaidu regulas 50. līdz 64. apsvērums.

(33)

Ņemot vērā ieinteresēto personu iesniegtās piezīmes pēc pagaidu informācijas izpaušanas, tiešās un netiešās subsīdijas starpības ir šādas:

(34)

Pēc pagaidu informācijas izpaušanas un vēlāk pēc galīgās informācijas izpaušanas viens atlasītais ražotājs eksportētājs apgalvoja, ka Komisija aizdevumu ir uzskatījusi par kompensējamu subsīdiju, lai gan tas bija paredzēts ieguldījumam, kas nav saistīts ar attiecīgo ražojumu.

(35)

Komisija noraidīja minēto apgalvojumu. Izmeklēšanas gaitā tika konstatēts, ka varavīksnes foreļu ražotājs eksportētājs ir saņēmis tādu aizdevumu, kas ir kompensējams, jo tas ir specifisks akvakultūras nozarei. Tika uzskatīts par nenozīmīgu tas, ka attiecīgā shēma nav specifiska juridiskajai personai, kura ražo izmeklējamo ražojumu, ja vien pati programma ir specifiska un tās piedāvāto ieguvumu var saistīt ar attiecīgā ražojuma ražošanu. Tieši tā ir šajā gadījumā, jo subsidētais aizdevums samazināja ražotāja kopējās finansēšanas izmaksas, no kā gūst labumu arī attiecīgais ražojums. Netika iesniegti pierādījumi, ka attiecīgo ražotāju eksportētāju finanšu resursi būtu pārvaldīti tā, lai aizdevuma piešķiršana neietekmētu uzņēmuma kopējās finansēšanas izmaksas.

(36)

Pēc pagaidu informācijas izpaušanas cits atlasītais ražotājs eksportētājs apgalvoja, ka Komisija nav pareizi iedalījusi subsidēta aizdevuma radīto ieguvumu starp divām dažādām tās pašas grupas juridiskām personām, jo tikai viena juridiskā persona ražo attiecīgo ražojumu.

(37)

Komisija piekrita šim apgalvojumam un iedalīja ieguvumu, pamatojoties uz attiecīgo juridisko personu apgrozījumu. Attiecīgajam ražojumam iedalītais ieguvums ir niecīgs un tādēļ nebūtu jāņem vērā kopējā subsidēšanas summā.

(38)

Pēc pagaidu informācijas izpaušanas un vēlāk pēc galīgās informācijas izpaušanas viens atlasītais ražotājs eksportētājs attiecībā uz aizdevumiem, kas tika kompensēti, apšaubīja Komisijas aprēķināto apgrozījuma koeficientu, kurš tika izmantots, iedalot ieguvumus attiecīgā ražojuma eksportam uz Savienību. Minētais ražotājs eksportētājs apgalvoja, ka attiecīgā ražojuma eksporta pārdošanas apjomu būtu jādala ar uzņēmuma kopējo apgrozījumu, iekļaujot pārdošanas apjomu no iekšzemes tirgū un eksportam uz ES pārdotajām forelēm un citiem izstrādājumiem, lai aprēķinātu apgrozījuma koeficientu ar mērķi noteikt subsidēto aizdevumu summu.

(39)

Komisija piekrita minētajam apgalvojumam. Tomēr, neraugoties uz šo jauno metodoloģiju, subsidēto aizdevumu starpības nemainījās.

(40)

Citas piezīmes par subsidētajiem aizdevumiem netika saņemtas, tāpēc tiek apstiprināts pagaidu regulas 65. līdz 81. apsvērums.

(41)

Ņemot vērā ieinteresēto personu iesniegtās piezīmes pēc pagaidu informācijas izpaušanas, subsidēto aizdevumu starpības ir šādas:

(42)

Piezīmes par lauksaimniecības apdrošināšanas kopfondu un prēmiju atbalsta likmēm netika saņemtas, tāpēc tiek apstiprināts pagaidu regulas 82. līdz 90. apsvērums.

(43)

Piezīmes par konsultāciju subsīdijām netika saņemtas, tāpēc ar šo tiek apstiprināts pagaidu regulas 91. apsvērums.

(44)

Piezīmes par subsīdijām degvielai un lai atbrīvotos no zvejas kuģiem netika saņemtas, tāpēc ar šo tiek apstiprināts pagaidu regulas 92. apsvērums.

(45)

Pēc pagaidu informācijas izpaušanas divi atlasītie uzņēmumi norādīja uz pārrakstīšanās kļūdu saistībā ar noapaļošanu kopējās subsīdiju starpības aprēķinā. Komisija piekrita šim apgalvojumam un attiecīgi atjaunināja turpmāk norādīto tabulu.

(46)

Piezīmes par metodoloģiju, pēc kuras aprēķina kopējās subsīdiju starpības, netika saņemtas, tāpēc ar šo tiek apstiprināta pagaidu regulas 93. līdz 98. apsvērumā izklāstītā metodoloģija.

(47)

Ņemot vērā ieinteresēto personu iesniegtās piezīmes, galīgās subsīdiju starpības, kas piemērojamas neto cenai pirms nodokļu samaksas, ietverot piegādi līdz Savienības robežai, ir šādas.

(48)

Pēc pagaidu informācijas izpaušanas viena ieinteresētā persona apgalvoja, ka Komisija Savienības ražošanas kopējā apjomā nav ietvērusi datus no Savienības ražotājiem, kuri pārstrādāja dzīvas zivis, kas iepirktas no citiem Savienības ražotājiem. Minētā ieinteresētā persona apgalvoja, ka zivju pārstrādes nozare Savienībā tādējādi de facto netika ietverta izmeklēšanā.

(49)

Pēc galīgās informācijas izpaušanas tā pati persona atkārtoti iesniedza savas piezīmes un ierosināja, ka Komisijai būtu vajadzējis veikt i) vai nu integrētu analīzi, pamatojoties uz Savienības audzētāju un pārstrādātāju kopējo kombinēto izlaidi, vai arī ii) divpakāpju analīzi, pamatojoties uz sākotnēju segmentētu analīzi par kaitējumu, kas nodarīts audzētāju segmentam, no vienas puses, un pārstrādātāju segmentam, no otras puses, kura pēc tam tiktu integrēta visas ražošanas nozares analīzē. Tika apgalvots, ka otrā metode atbilstu PTO judikatūrai lietā EK – Laši (9), kā arī Komisijas līdzšinējai praksei (10). Taču minētā persona nesniedza nekādas aplēses par alternatīvo metožu ietekmi, ja tāda vispār būtu, uz kaitējuma analīzi. Visbeidzot, tā pati ieinteresētā persona apgalvoja, ka metodoloģija nav saderīga ar faktu, ka pārstrādei paredzēts imports ir iekļauts gan importa apjomā, gan Savienības ražošanas apjomā.

(50)

Pēc galīgās informācijas izpaušanas arī TV izvirzīja argumentu, ka dati no Savienības ražotājiem, kuri pārstrādāja dzīvas zivis, kas iepirktas no citiem Savienības ražotājiem, būtu jāiekļauj kopējā Savienības ražošanas apjomā.

(51)

Turklāt TV apgalvoja, ka kaitējuma analīzē izmantotais ražošanas apjoms atšķiras no ražojumu apjoma, kas izmantots reprezentativitātes analīzē, un līdz ar to, iespējams, ir nepareizs. TV arī atkārtoti pauda savu viedokli par reprezentativitātes analīzes varbūtējām nepilnībām.

(52)

Pašreizējā izmeklēšana attiecās uz visiem dzīvu, svaigu, saldētu, filejās sagrieztu un kūpinātu foreļu ražotājiem Savienībā. Kā paskaidrots pagaidu regulas 10. apsvērumā, Savienības ražotāju atlasē bija iekļauti dažādi ražošanas posmi un veidi (dzīvu, svaigu, saldētu, filejās sagrieztu un kūpinātu foreļu ražošana), un tika uzskatīts, ka izlase reprezentē Savienības ražošanas nozari kopumā. Tāpēc iepriekš minētais apgalvojums, ka zivju pārstrādes nozare de facto netika ietverta analīzē, ir kļūdains un tika noraidīts.

(53)

Turklāt nebija pieejami dati, kas ļautu Komisijai veikt dažādo ražošanas posmu un veidu segmentētu analīzi. Turklāt, kā minēts pagaidu regulas 10. apsvērumā, Savienības ražošanas nozare ir ļoti sadrumstalota – tajā darbojas vairāk nekā 700 mazo un vidējo uzņēmumu –, tāpēc Komisijai nebija iespējams apkopot datus par dažādiem segmentiem. Tādēļ ierosinātā segmentētā analīze šajā gadījumā nebija iespējama.

(54)

Visbeidzot, pārstrādei paredzētais imports tika iekļauts ražošanas rādītājā ar nolūku iegūt visprecīzāko ražošanas apjoma aplēsi. Jebkurā gadījumā, pārstrādei paredzētais attiecīgā ražojuma imports (izņemot kūpinātas foreles) veidoja mazāk nekā 3 % no kopējā Savienības ražošanas apjoma, ko aprēķina saskaņā ar minēto metodi, un tādēļ alternatīvai metodei, ar kuru minētais imports netiktu iekļauts Savienības ražošanas rādītājā, nebūtu būtiskas ietekmes uz šo kaitējuma rādītāju.

(55)

Fakts, ka reprezentativitātes analīzes un kaitējuma analīzes vajadzībām tika aprēķināts atšķirīgs ražošanas apjoms, atspoguļo to, ka izmeklēšanas laikā kļuva pieejama precīzāka informācija, savukārt reprezentativitātes analīzes pamatā bija piesardzīgs novērtējums par prima facie pierādījumiem, kas bija pieejami reprezentativitātes analīzes laikā. Turklāt Komisija uz konkrētiem TV jautājumiem par reprezentativitātes analīzi atbildēja, individuāli nosūtot informāciju 2014. gada 18. decembrī, un uzklausīšanas laikā pie uzklausīšanas amatpersonas 2015. gada 8. janvārī. Tāpēc arguments par to, ka kaitējuma analīzē izmantotais ražošanas apjoms ir, iespējams, kļūdains, jo starp reprezentativitātes analīzes un kaitējuma analīzes avotiem pastāv atšķirības, tiek noraidīts.

(56)

Kā paskaidrots pagaidu regulas 123. apsvērumā, ražošanas apjoms bija balstīts uz Eiropas Akvakultūras produktu ražotāju federācijas (FEAP) datiem, kas tiek apkopoti, pamatojoties uz cenām audzētāju (ex-farm) līmenī, un tie attiecas uz dzīvām zivīm, kuras iegūtas katrā dalībvalstī. Pamatojoties uz informāciju, kas ievākta un pārbaudīta izmeklēšanas laikā, pārstrādei paredzētā importa daļa tika pieskaitīta Savienības dzīvu zivju ražošanas apjomam. Tā kā ražošanas apjomu aprēķina “veselu zivju ekvivalentos”, nav nekādas atšķirības, vai to aprēķina no pirmā pārdošanas veida, t. i., “dzīvas” zivis, vai no pēdējā iespējamā pārdošanas veida, t. i., “pārstrādātas” zivis. Līdz ar to, ja pārstrādātu zivju apjoms tiktu pieskaitīts dzīvu zivju apjomam, kā ierosināja ieinteresētā persona, tā rezultātā notiktu dubulta uzskaite. Neraugoties uz to, ka kopējā ražošanas apjoma pamatā galvenokārt bija dati par dzīvu zivju ražošanu nolūkā izvairīties no dubultas uzskaites, izmantotā metodoloģija neizslēdza arī citus Savienības ražošanas veidus (svaigu, saldētu, filejās sagrieztu un kūpinātu foreļu ražošana), un kaitējuma faktori attiecas uz visu Savienības ražošanas nozari, proti, dzīvām zivīm un tālāku pārstrādi. Tāpēc pretēji minētās personas apgalvotajam metode, kas izmantota, lai noteiktu kopējo Savienības ražošanas apjomu, neizslēdza foreļu pārstrādes nozari. Tāpēc šis arguments tika noraidīts.

(57)

Jebkurā gadījumā, pat ja tiktu pieņemta ieinteresētās personas ierosinātā metodoloģija un Savienības dzīvu zivju pārstrādātāju dati tiktu pievienoti Savienības dzīvu zivju ražotāju datiem un pat ja tā rezultātā tiktu pārāk augstu novērtēti daži kaitējuma rādītāji, piemēram, ražošanas apjoms, pārdošanas apjoms, ražošanas jauda un nodarbinātība, tajos attiecīgajā periodā joprojām būtu vērojamas tādas pašas tendences, jo pārstrādes nozares pārstrādātais apjoms ir saistīts ar dzīvu zivju ražošanas apjomu.

(58)

Citas piezīmes netika iesniegtas, tāpēc tiek apstiprināts pagaidu regulas 99. un 100. apsvērums.

(59)

Pēc pagaidu informācijas izpaušanas, kā jau minēts 48. apsvērumā, viena ieinteresētā persona apgalvoja, ka Komisija nav iekļāvusi datus no Savienības ražotājiem, kuri pārstrādāja dzīvas zivis, kas iepirktas no citiem Savienības dzīvu zivju ražotājiem, un ka tā ir iekļāvusi tikai to Savienības ražotāju ražošanas apjomu, kas importēja dzīvas zivis tālākai pārstrādei. Minētā persona apgalvoja, ka Savienības kopējais patēriņš tādējādi ir novērtēts par zemu. Pēc galīgās informācijas izpaušanas tā pati persona atkārtoti pauda savu viedokli, nesniedzot nekādu papildu pamatojumu, izņemot hipotētisku piemēru par tirgus daļām, apgalvojot, ka Komisijas metodoloģija attiecībā uz patēriņa noteikšanu Savienībā ir iekšēji neloģiska, un tās rezultātā Turcijas importa tirgus daļa tiek novērtēta pārāk augstu.

(60)

Kā paskaidrots 52. un 56. apsvērumā, zivju pārstrādes nozare Savienībā faktiski netika izslēgta no analīzes. Tomēr ražošanas datus noteica, pamatojoties uz dzīvām zivīm, rēķinot “veselu zivju ekvivalentos”, lai izvairītos no dubultas uzskaites. Tāds pats rezultāts tiktu sasniegts, ja kopējais ražošanas apjoms būtu noteikts, pamatojoties uz turpmāk pārstrādātām forelēm, kas konvertētas “veselu zivju ekvivalentos”. Tomēr, ja pārstrādātu zivju apjoms tiktu pieskaitīts dzīvu zivju apjomam, kā ierosināja ieinteresētā persona, notiktu dubulta uzskaite un tādējādi tiktu mākslīgi palielināts kopējais ražošanas apjoms un patēriņš Savienībā. Vienlaikus, kā paskaidrots 57. apsvērumā, attiecīgajā periodā būtu vērojamas tādas pašas minēto rādītāju tendences. Tāpēc šie argumenti tika noraidīti.

(61)

Varbūtējā ietekme uz Turcijas importa tirgus daļu ir aplūkota 64. apsvērumā.

(62)

Citas piezīmes netika iesniegtas, tāpēc tiek apstiprināts pagaidu regulas 101. līdz 105. apsvērums.

(63)

Pēc galīgās informācijas izpaušanas viena ieinteresētā persona apgalvoja, ka Komisija nav iekļāvusi datus no Savienības ražotājiem, kuri pārstrādāja dzīvas zivis, kas iepirktas no citiem Savienības dzīvu zivju ražotājiem, un ka tā ir iekļāvusi tikai to Savienības ražotāju ražošanas apjomu, kas importēja dzīvas zivis turpmākai pārstrādei. Minētā persona apgalvoja, ka šādas metodikas rezultātā Turcijas importa tirgus daļa tiek novērtēta pārāk augstu. Kā minēts 59. apsvērumā, minētā persona nesniedza pamatojumu savai prasībai, izņemot hipotētisku piemēru par tirgus daļām.

(64)

Kā paskaidrots 60. apsvērumā, ražošanas dati tika noteikti, pamatojoties uz dzīvām zivīm, rēķinot “veselu zivju ekvivalentos”, lai izvairītos no dubultas uzskaites. Ja pārstrādātu zivju apjoms tiktu pieskaitīts dzīvu zivju apjomam, kā ierosināja ieinteresētā persona, notiktu dubulta uzskaite un tādējādi Turcijas importa tirgus daļa tiktu novērtēta pārāk zemu. Vienlaikus, kā paskaidrots 57. apsvērumā, attiecīgajā periodā būtu vērojamas tādas pašas minēto rādītāju tendences. Tāpēc šo argumentu noraida.

(65)

Citas piezīmes netika iesniegtas, tāpēc tiek apstiprināts pagaidu regulas 106. līdz 108. apsvērums.

(66)

Pēc pagaidu informācijas izpaušanas viena persona apgalvoja, ka Turcijas izcelsmes importa cenas nebūtu jānosaka, pamatojoties uz vidējo lielumu, bet gan pamatojoties uz ražojuma veidu, jo ražojuma veida sastāvs un kāda konkrēta veida svars šajā sastāvā būtiski ietekmējot vidējo cenu. Pēc galīgās informācijas izpaušanas tā pati persona atkārtoti pauda savu viedokli, nesniedzot papildu pamatojumu savam apgalvojumam.

(67)

Nosakot un pārbaudot kopējā kaitējuma rādītāju tendences saistībā ar attiecīgā ražojuma cenām attiecīgajā periodā, kā noteikts pamatregulas 3. pantā, tiek uzskatīts par lietderīgu izmantot vidējo svērto importa cenu, kas attiecas uz attiecīgo ražojumu atbilstīgi definīcijai. Faktiski, sīki izstrādātus datus apkopo tikai par izmeklēšanas periodu. Tādēļ dati ražojuma veida līmenī nav pieejami par visu attiecīgo periodu. Jebkurā gadījumā, vidējā svērtā importa cena ļauj pārbaudīt tendenci, kas attiecināma uz attiecīgo ražojumu. Tas, ka dažādu ražojuma veidu tendences, iespējams, atšķirtos, neatspēko vispārējo tendenci. Visbeidzot, cena ir svērta, lai ņemtu vērā tieši jebkura ražojuma veida svaru dažādos sastāvos.

(68)

No otras puses, lai noteiktu cenu samazinājumu izmeklēšanas periodā, kā paskaidrots pagaidu regulas 112. un 113. apsvērumā, Komisija izmantoja vidējās svērtās pārdošanas cenas pa atlasīto Savienības ražotāju ražojumu veidiem, kas iekasētas no nesaistītiem pircējiem Savienības tirgū, koriģētas līdz EXW līmenim, un salīdzināja tās ar atbilstošajām vidējām svērtajām cenām pa ražojuma veidiem atlasīto Turcijas ražotāju, kas sadarbojās, attiecīgā ražojuma importam pirmajam neatkarīgajam pircējam Savienības tirgū, kuras noteiktas kā izmaksu, apdrošināšanas un frakta summa (CIF) ar atbilstīgām korekcijām attiecībā uz parastā muitas nodokļa un pēcimporta izmaksām.

(69)

Iepriekš minēto iemeslu dēļ arguments tika noraidīts.

(70)

Pēc pagaidu informācijas izpaušanas tā pati persona iebilda pret to, ka Komisija neveica korekcijas attiecībā uz pēcimportēšanas izmaksām. Pēc šā apgalvojuma Komisija sīkāk analizēja pieejamo informāciju, un tika izmantotas vidējās pēcimportēšanas izmaksas, kas radušās atlasītā ražotāja eksportētāja saistītajam importētājam.

(71)

Šāds cenu salīdzinājums tika veikts darījumiem pa ražojuma veidiem vienā un tajā pašā tirdzniecības līmenī, vajadzības gadījumā veicot atbilstīgas korekcijas un atskaitot rabatus un atlaides. Salīdzinājuma rezultāts tika izteikts procentos no Savienības ražotāju apgrozījuma izmeklēšanas periodā. Ņemot vērā iepriekš 70. apsvērumā aprakstītās korekcijas, vidējā svērtā cenu samazinājuma starpība importam no attiecīgās valsts Savienības tirgū bija no 2 % līdz 16 % (vidējā cenu samazinājuma starpība bija 6 %).

(72)

Citas piezīmes netika iesniegtas, tāpēc tiek apstiprināts pagaidu regulas 109. līdz 111. un 114. līdz 117. apsvērums.

(73)

Pēc pagaidu informācijas izpaušanas TV pieprasīja, lai Komisija sniedz informāciju par kaitējuma makroekonomiskajiem rādītājiem, kuri apkopoti atlasīto Savienības ražotāju līmenī. Minētā persona pēc galīgās informācijas izpaušanas atkārtoti iesniedza savu prasību. Komisijas prakse ir makroekonomiskos rādītājus noteikt un analizēt Savienības līmenī, nevis atlasīto Savienības ražotāju līmenī. Patiešām tiek uzskatīts, ka makroekonomisko rādītāju gadījumā tādi pilnīgi visas Savienības ražošanas nozares dati, kas ietver arī atlasīto uzņēmumu datus, situāciju attiecīgajā periodā atspoguļo labāk, nekā dati par tikai vienu nozares daļu. Tāpēc šo pieprasījumu noraidīja.

(74)

Citas piezīmes netika iesniegtas, tāpēc tiek apstiprināts pagaidu regulas 118. līdz 122. apsvērums.

(75)

Pēc pagaidu informācijas izpaušanas, kā jau minēts 9. apsvērumā, viena ieinteresētā persona apgalvoja, ka Komisija nav iekļāvusi datus no Savienības ražotājiem, kuri pārstrādāja dzīvas zivis, kas iepirktas no citiem Savienības dzīvu zivju ražotājiem, un ka tā ir iekļāvusi tikai to Savienības ražotāju ražošanas apjomu, kas importēja dzīvas zivis tālākai pārstrādei. Minētā persona apgalvoja, ka Savienības kopējais ražošanas apjoms tādējādi ir novērtēts par zemu.

(76)

Kā paskaidrots 52. apsvērumā, Komisija analizēja visu Savienības ražošanas nozari, tostarp dzīvu, svaigu, saldētu, filejās sagrieztu un kūpinātu foreļu ražotājus, un kā paskaidrots 56. un 60. apsvērumā, Komisijas izmantotā metodoloģija neietekmēja kopējo ražošanas apjomu Savienībā. Tāpēc šis arguments tika noraidīts.

(77)

TV apgalvoja, ka FEAP dati ietvēra datus tikai no 13 dalībvalstīm un ka šā iemesla dēļ Savienības kopējais ražošanas apjoms ir novērtēts par zemu.

(78)

FEAP dati patiesi neietvēra dalībvalstis, kurās kopējais ražošanas apjoms ir mazāks par 1 000 tonnām (“veselu zivju ekvivalentos”) gadā, tomēr, ņemot vērā nelielos daudzumus, tas nevarētu būtiski ietekmēt pastāvošās tendences. Turklāt minētā persona nevarēja pierādīt jebkādu iespējamu ietekmi, kāda būtu pārējo dalībvalstu ietveršanai kopējos datos. Tāpēc šis arguments tika noraidīts.

(79)

Pēc galīgās informācijas izpaušanas TV apgalvoja, ka divas dalībvalstis, kuru ražošanas rādītāji netika ietverti, proti, Bulgārija un Rumānija, 2011. gadā faktiski saražoja vairāk nekā 1 000 tonnas. Tomēr TV uzrādītais ražošanas apjoms galvenokārt attiecas uz lielo foreļu ražošanu, kas ir ražojums, uz kuru neattiecas pašreizējā izmeklēšana. Tāpēc šis apgalvojums tika noraidīts.

(80)

Pēc pagaidu informācijas izpaušanas viena ieinteresētā persona apgalvoja, ka pagaidu regulas 124. apsvērumā uzrādītā ražošanas jauda ir nepareiza, jo tā ir aprēķināta, pamatojoties uz nepareizi noteiktu ražošanas apjomu, kā apgalvots 75. apsvērumā. Turklāt šī ieinteresētā persona apgalvoja, ka jaudas izmantojumu nevajadzētu balstīt uz atlasīto Savienības ražotāju sniegto informāciju, jo atlasē bija iekļauti Savienības ražotāji, kas pārstāv dažādus ražošanas posmus, piemēram, kūpināšanu, savukārt ražošanas apjoms, kā apgalvots, ietver tikai dzīvas foreles. Pēc galīgās informācijas izpaušanas minētā persona apgalvoja, ka izmantotā formula ir kļūdaini balstīta uz atlasīto ražotāju vidējo jaudas izmantošanas līmeni, nevis dzīvu zivju ražotāju nozares specifiskajiem datiem, no vienas puses, un pārstrādes nozares specifiskajiem datiem, no otras puses. Turklāt persona apgalvoja, ka papildus tam nav iekļauti dati no pārstrādes nozares, kas iepirka dzīvas foreles Savienībā, kam esot būtiska ietekme uz kopējās ražošanas jaudas noteikšanu Savienībā. Visbeidzot, minētā persona apgalvoja, ka jauda jebkurā gadījumā būtu jānosaka, nevis balstoties uz formulu, bet gan uz faktiskajiem datiem no Savienības ražotājiem.

(81)

Kā izklāstīts apsvērumā 52., 56. un 60. apsvērumā, Komisija neizslēdza Savienības pārstrādes nozari no savas analīzes, un arguments, ka ražošanas apjoms bijis nepareizi aprēķināts, tika noraidīts. Turklāt, kā paskaidrots 53. apsvērumā, nebija pieejami dati, kas būtu Komisijai ļāvuši veikt segmentētu analīzi, izmantojot konkrēto divu nozaru datus. Tā paša iemesla dēļ jaudu nebija iespējams noteikt, pamatojoties uz faktiskajiem datiem no vairāk nekā 700 Savienības mazajiem un vidējiem ražotājiem. Kā paskaidrots pagaidu regulas 123. un 124. apsvērumā, Komisijas noteiktais jaudas izmantošanas līmenis atbilst Savienības ražošanas apjomam. Tāpēc tika noraidīts arguments par to, ka jauda noteikta, pamatojoties uz nepilnīgiem datiem par kopējo ražošanas apjomu, un ka jaudas izmantošanas koeficients nedrīkstētu balstīties uz informāciju no atlasītajiem Savienības ražotājiem. Jebkurā gadījumā, pat ja tiktu pieņemta ieinteresētās personas ierosinātā alternatīvā metodoloģija un ja dati no Savienības pārstrādes nozares, kas iepērk dzīvas foreles Savienībā, tiktu pieskaitīti Savienības dzīvu zivju ražotāju datiem, rezultātā radot dubultu uzskaiti, kā skaidrots 56. apsvērumā, jaudas izmantošanas likmes attīstībā attiecīgajā periodā būtu vērojamas tādas pašas tendences. Tāpēc šis arguments tika noraidīts.

(82)

Citas piezīmes netika iesniegtas, tāpēc tiek apstiprināts pagaidu regulas 123. līdz 128. apsvērums.

(83)

Pēc pagaidu informācijas izpaušanas, kā jau minēts 9. apsvērumā, viena ieinteresētā persona apgalvoja, ka Komisija nav iekļāvusi datus no Savienības ražotājiem, kuri pārstrādāja dzīvas zivis, kas iepirktas no citiem Savienības dzīvu zivju ražotājiem, un ka tā ir iekļāvusi tikai to Savienības ražotāju ražošanas apjomu, kas importēja dzīvas zivis tālākai pārstrādei. Minētā persona apgalvoja, ka attiecīgā Savienības pārstrādes nozares daļa kā tāda netika iekļauta analīzē. Tāpēc minētā ieinteresētā persona apgalvoja, ka Savienības ražošanas nozares pārdošanas apjoms bijis novērtēts par zemu un ka uz to balstītā tirgus daļa tikusi aprēķināta nepareizi. Pēc galīgās informācijas izpaušanas tā pati persona, nesniedzot nekādu pamatojumu savam konstatējumam, atkārtoja savu viedokli un ierosināja, ka Komisijai būtu bijis jābalstās uz alternatīvām metodēm, kas aprakstītas 49. apsvērumā.

(84)

Arguments, ka ražošanas apjoms bijis nepareizi aprēķināts un ka analīzē nav ņemta vērā daļa Savienības ražošanas nozares tika noraidīts 52., 56. un 60. apsvērumā norādīto iemeslu dēļ. Līdz ar to arguments, ka pārdošanas apjoms un tirgus daļa bijusi kļūdaini noteikta, arī tika noraidīts. Kā paskaidrots 53. apsvērumā, segmentēta analīze nebija iespējama un tika noraidīta. Tomēr, ja tiktu pieņemta ieinteresētās personas ierosinātā metodoloģija pārdošanas apjoma aprēķināšanai, tā rezultātā notiktu dubulta uzskaite, un līdz ar to Savienības ražošanas nozares pārdošanas apjoms un tirgus daļa tiktu novērtēta pārāk augstu. Vienlaikus, kā paskaidrots 57. apsvērumā, attiecīgajā periodā būtu vērojamas tādas pašas minēto rādītāju tendences. Tāpēc šo argumentu noraida.

(85)

Citas piezīmes netika iesniegtas, tāpēc tiek apstiprināts pagaidu regulas 129. un 133. apsvērums.

(86)

Piezīmes netika saņemtas, tāpēc tiek apstiprināts pagaidu regulas 134. apsvērums.

(87)

Pēc pagaidu informācijas izpaušanas, kā jau minēts 9. apsvērumā, viena persona apgalvoja, ka Komisija nav iekļāvusi datus no Savienības ražotājiem, kuri pārstrādāja dzīvas zivis, kas iepirktas no citiem Savienības dzīvu zivju ražotājiem, un ka tādēļ nodarbinātība tikusi novērtēta par zemu. Pēc galīgās informācijas izpaušanas minētā persona apgalvoja, ka izmantotā formula ir kļūdaini balstīta uz atlasīto ražotāju nodarbinātības rādītajiem, nevis šo divu konkrēto nozaru datiem. Turklāt persona apgalvoja, ka papildus tam netika iekļauti dati no pārstrādes nozares, kas iepirka dzīvas foreles Savienībā, kam, kā apgalvots, esot bijusi būtiska ietekme uz kopējās nodarbinātības noteikšanu Savienībā. Visbeidzot, minētā personas apgalvoja, ka nodarbinātība jebkurā gadījumā būtu jānosaka, nevis balstoties uz formulu, bet gan uz faktiskajiem datiem no Savienības ražotājiem.

(88)

Arguments, ka analīzē nav ņemta vērā daļa Savienības ražošanas nozares tika noraidīts 52., 56. un 60. apsvērumā norādīto iemeslu dēļ. Turklāt, kā paskaidrots 53. apsvērumā, nebija pieejami dati, kas būtu ļāvuši Komisijai veikt segmentētu analīzi, izmantojot specifiskus datus par dzīvu zivju nozari, no vienas puses, un pārstrādes nozari, no otras puses. Tā paša iemesla dēļ, nodarbinātību nebija iespējams noteikt, pamatojoties uz faktiskajiem datiem no vairāk nekā 700 Savienības mazajiem un vidējiem ražotājiem. Kā paskaidrots pagaidu regulas 136. apsvērumā, Komisijas noteiktais nodarbinātības rādītājs atbilst Savienības ražošanas apjomam. Komisija, nosakot nodarbinātības datus, ņēma vērā visu Savienības ražošanas nozari kopumā, tostarp pārstrādes nozari. Līdz ar to arguments, ka nodarbinātība bijusi noteikta kļūdaini, arī tika noraidīts. Jebkurā gadījumā, pat ja tiktu pieņemta ieinteresētās personas ierosinātā alternatīvā metodoloģija un ja dati no Savienības pārstrādes nozares, kas iepirka dzīvas foreles Savienībā, tiktu pieskaitīti Savienības dzīvu zivju ražotāju datiem, rezultātā radot dubultu uzskaiti, kā skaidrots 56. apsvērumā, nodarbinātības attīstībā attiecīgajā periodā būtu vērojamas tādas pašas tendences. Tāpēc šis arguments tika noraidīts.

(89)

Citas piezīmes netika iesniegtas, tāpēc tiek apstiprināts pagaidu regulas 135. līdz 137. apsvērums.

(90)

Pēc informācijas pagaidu izpaušanas viena persona apgalvoja, ka Savienības ražošanas nozares pārdošanas cenas nebūtu jānosaka, pamatojoties uz vidējo lielumu, bet gan pamatojoties uz ražojuma veidu, jo ražojuma veida sastāvs un kāda konkrēta veida svars šajā sastāvā būtiski ietekmētu vidējo pārdošanas cenu. Pēc galīgās informācijas izpaušanas tā pati persona atkārtoti pauda savu viedokli, nesniedzot papildu pamatojumu savam apgalvojumam.

(91)

Tomēr pēc analoģijas šis arguments tika noraidīts 67. un 68. apsvērumā minēto iemeslu dēļ.

(92)

Citas piezīmes netika iesniegtas, tāpēc tiek apstiprināts pagaidu regulas 140. līdz 142. apsvērums.

(93)

Piezīmes netika iesniegtas, tāpēc tiek apstiprināts pagaidu regulas 143. un 144. apsvērums.

(94)

Piezīmes netika saņemtas, tāpēc tiek apstiprināts pagaidu regulas 145. apsvērums.

(95)

Piezīmes netika iesniegtas, tāpēc tiek apstiprināts pagaidu regulas 146. līdz 151. apsvērums.

(96)

Pamatojoties uz iepriekš minēto vispārējo analīzi par atbilstīgajiem makroekonomiskajiem un mikroekonomiskajiem faktoriem, un tā kā citas piezīmes netika saņemtas, tiek apstiprināti pagaidu regulas 152. līdz 155. apsvērumā izklāstītie secinājumi, ka visai Savienības ražošanas nozarei, tostarp visiem dažādajiem ražošanas posmiem un veidiem (dzīvu, svaigu, saldētu, filejās sagrieztu un kūpinātu foreļu ražošanai) ir nodarīts būtisks kaitējums pamatregulas 8. panta 4. punkta nozīmē.

(97)

Piezīmes netika iesniegtas, tāpēc tiek apstiprināts pagaidu regulas 157. līdz 161. apsvērums.

(98)

Piezīmes netika iesniegtas, tāpēc tiek apstiprināts pagaidu regulas 162. līdz 165. apsvērums.

(99)

Piezīmes netika iesniegtas, tāpēc tiek apstiprināts pagaidu regulas 166. un 168. apsvērums.

(100)

Piezīmes netika iesniegtas, tāpēc tiek apstiprināts pagaidu regulas 169. un 170. apsvērums.

(101)

Pēc pagaidu informācijas izpaušanas dažas ieinteresētās personas atkārtoti apgalvoja, ka Savienības ražošanas nozarei nodarīto būtisko kaitējumu ir radījusi konkurence ar citām zivju sugām. Minētās personas atsaucās uz pētījumiem (11), kas, kā apgalvots, liecina, ka Vācijas tirgū citas zivju sugas rada konkurenci porciju lieluma varavīksnes forelēm. Attiecīgās personas apgalvoja, ka, neņemot vērā varbūtējo konkurenci ar lielajām forelēm, lašiem un pangasīdsamiem, ir pastāvējusi arī konkurence ar mencām, paltusiem, makrelēm un sarkanasariem, kas Savienības ražošanas nozarei nodarījis kaitējumu.

(102)

Iepriekš minētie pētījumi, uz kuriem atsaucās attiecīgās personas, nesniedza tādus neapgāžamus pierādījumus attiecībā uz Vācijas tirgu vai Savienības tirgu kopumā, kas pamatotu minētos apgalvojumus. Minētie apgalvojumi bija arī ir pretrunā ar faktu, ka visā attiecīgajā periodā palielinājās Turcijas izcelsmes varavīksnes foreļu importa tirgus daļa un pārdošanas apjoms Savienībā.

(103)

Jebkurā gadījumā, varbūtējā konkurence ar citām zivju sugām nevarētu izskaidrot Savienības ražošanas nozares vispārējo ekonomiskā un finansiālā stāvokļa pasliktināšanos un jo īpaši tirgus daļas samazināšanos salīdzinājumā ar importu no Turcijas, kas attiecīgajā periodā palielinājās.

(104)

Pamatojoties uz iepriekš minēto, apgalvojumi šajā sakarā tika noraidīti.

(105)

Citas piezīmes netika iesniegtas, tāpēc tiek apstiprināts pagaidu regulas 171. līdz 175. apsvērums.

(106)

Pēc pagaidu informācijas izpaušanas dažas ieinteresētās personas atkārtoti apgalvoja, ka analīzē netika ņemta vērā dalībvalstu administratīvā sloga negatīvā ietekme.

(107)

Jautājums par administratīvo un regulatīvo slogu, tostarp varbūtējiem ierobežojumiem attiecībā uz noteiktu ģeogrāfisku apgabalu izmantošanu akvakultūras vajadzībām dalībvalstīs, kā iespējamo citu faktoru, kas būtu izraisījis kaitējumu Savienības ražošanas nozarei, tika aplūkots pagaidu regulas 176. līdz 178. apsvērumā. Attiecīgās personas turpmāk nepamatoja savu prasību, kā arī nesniedza nekādu papildu informāciju šajā sakarā. Tāpēc šis apgalvojums tika noraidīts.

(108)

Citas piezīmes netika iesniegtas, tāpēc ar šo tiek apstiprināts pagaidu regulas 176. līdz 178. apsvērums.

(109)

Pēc pagaidu informācijas izpaušanas dažas ieinteresētās personas atkārtoti apgalvoja, ka analīzē netika ņemta vērā negatīvā ietekme, kas izriet no mazumtirdzniecības nozares cenu spiediena un lielās spējas panākt sev izdevīgākus noteikumus.

(110)

Mazumtirdzniecības nozares radītais cenu spiediens un spēja panākt sev izdevīgākus nosacījumus kā citi iespējamie pārējie faktori, kas izraisījuši kaitējumu Savienības ražošanas nozarei, tika aplūkoti pagaidu regulas 179. līdz 181. apsvērumā. Attiecīgās personas turpmāk nepamatoja savu prasību, kā arī nesniedza nekādu papildu informāciju šajā sakarā. Tāpēc šis apgalvojums tika noraidīts.

(111)

Citas piezīmes netika iesniegtas, tāpēc tiek apstiprināts pagaidu regulas 179. līdz 181. apsvērums.

(112)

Pēc pagaidu informācijas izpaušanas dažas ieinteresētās personas atkārtoti apgalvoja, ka analīzē netika ņemta vērā vairāku citu faktoru negatīvā ietekme uz atsevišķiem ražotājiem Savienībā, piemēram, varbūtēji pārmērīgi ieguldījumi, vides jautājumi un tiesvedības.

(113)

Tomēr minētie faktori tika aplūkoti pagaidu regulas 182. līdz 186. apsvērumā. Attiecīgās personas turpmāk nepamatoja savu prasību, kā arī nesniedza nekādu papildu informāciju šajā sakarā. Tāpēc šis apgalvojums tika noraidīts.

(114)

Citas piezīmes netika iesniegtas, tāpēc tiek apstiprināts pagaidu regulas 182. līdz 186. apsvērums.

(115)

Pamatojoties uz iepriekš minēto un to, ka netika saņemtas citas piezīmes, tiek apstiprināts pagaidu regulas 187. līdz 189. apsvērums, proti, ka subsidētais imports ir nodarījis būtisku kaitējumu Savienības ražošanas nozarei un ka nekādi citi faktori kopā vai atsevišķi nepārtrauc minēto cēloņsakarību.

(116)

Piezīmes netika iesniegtas, tāpēc tiek apstiprināts pagaidu regulas 191. līdz 194. apsvērums.

(117)

Pēc pagaidu pasākumu ieviešanas pieteicās vēl divi importētāji un apgalvoja, ka maksājumu noteikšana foreļu importam no Turcijas negatīvi ietekmētu tos. Tomēr minētās personas nepamatoja savu apgalvojumu. Tāpēc šīs prasības noraidīja.

(118)

Citas piezīmes netika iesniegtas, tāpēc tiek apstiprināts pagaidu regulas 195. un 198. apsvērums.

(119)

Piezīmes netika iesniegtas, tāpēc tiek apstiprināts pagaidu regulas 199. līdz 203. apsvērums.

(120)

Pamatojoties uz iepriekš minēto un to, ka netika saņemtas citas piezīmes, tiek apstiprināts pagaidu regulas 204. apsvērums, proti, ka nav nepārvaramu iemeslu, kas liecinātu par to, ka noteikt pasākumus attiecīgā ražojuma importam no Turcijas nav Savienības interesēs.

(121)

Ņemot vērā Komisijas secinājumus par subsidēšanu, kaitējumu, cēloņsakarību un Savienības interesēm un lai novērstu turpmāku subsidēta importa uzraisītu kaitējumu Savienības ražošanas nozarei, būtu jānosaka galīgi kompensācijas pasākumi.

(122)

Ņemot vērā iepriekš 70. un 71. apsvērumā aprakstītās korekcijas, kaitējuma starpība ir pārskatīta atbilstīgi turpmāk 127. apsvērumā aprakstītajam.

(123)

Citas piezīmes netika iesniegtas, tāpēc tiek apstiprināts pagaidu regulas 206. līdz 217. apsvērums.

(124)

Ņemot vērā iepriekš minēto un pamatregulas 15. pantu, galīgie kompensācijas maksājumi būtu jānosaka saskaņā ar mazākā maksājuma noteikumu pamatregulas 15. panta 1. punktā. Komisija salīdzināja kaitējuma starpības ar subsīdiju starpībām. Maksājuma summa būtu jānosaka subsīdiju vai kaitējuma starpības apmērā, atkarībā no tā, kurš no šiem lielumiem ir mazāks.

(125)

Ņemot vērā Turcijas ražotāju eksportētāju augsto sadarbības līmeni, maksājums “visiem pārējiem uzņēmumiem” tika noteikts līmenī, kas atbilst vislielākajam maksājumam, kurš nosakāms atlasītajiem uzņēmumiem vai uzņēmumiem, kas sadarbojās izmeklēšanā. Maksājums “visiem pārējiem uzņēmumiem” tiks piemērots tiem uzņēmumiem, kas izmeklēšanā nesadarbojās.

(126)

Neatlasītajiem Turcijas uzņēmumiem, kas sadarbojās un ir norādīti pielikumā, galīgā maksājuma likme tiek noteikta atlasītajiem uzņēmumiem piemērojamās vidējās svērtās likmes līmenī.

(127)

Pamatojoties uz iepriekš minēto, galīgās kompensācijas maksājumu likmes, kas izteiktas kā CIF cenas līdz Savienības robežai pirms nodokļu samaksas, ir šādas:

(128)

Iepriekš minētie kompensācijas pasākumi ir noteikti ad valorem maksājumu veidā, proti, proporcionāli importa vērtībai.

(129)

Individuālās uzņēmumu kompensācijas maksājuma likmes, kas norādītas šajā regulā, tika noteiktas, pamatojoties uz šīs izmeklēšanas konstatējumiem. Tāpēc tās atspoguļo izmeklēšanas gaitā konstatēto stāvokli attiecībā uz minētajiem uzņēmumiem. Tādējādi šīs maksājumu likmes piemēro tikai tāda attiecīgā ražojuma importam, kura izcelsme ir attiecīgajā valstī un ko ražojušas konkrēti minētās juridiskās personas.

(130)

Importētajam attiecīgajam ražojumam, kuru ražojis kāds cits, šīs regulas rezolutīvajā daļā konkrēti neminēts uzņēmums, tostarp tiesību subjekti, kas ir saistīti ar konkrēti minētajiem, būtu jāpiemēro maksājuma likme, kura piemērojama “visiem pārējiem uzņēmumiem”.

(131)

Uzņēmums var pieprasīt piemērot minētās individuālās kompensācijas maksājuma likmes, ja tas nomaina pēc tam tā struktūras nosaukumu. Šāds pieprasījums adresējams Komisijai (12). Pieprasījumā jāietver visa attiecīgā informācija, kas apliecina, ka nosaukuma maiņa neietekmē uzņēmuma tiesības izmantot tam piemērojamo maksājuma likmi. Ja uzņēmuma nosaukuma maiņa neietekmē uzņēmuma tiesības izmantot tam piemērojamo maksājuma likmi, paziņojums par nosaukuma maiņu tiks publicēts Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

(132)

Lai pienācīgi piemērotu kompensācijas maksājumus, atlikušais maksājums visiem pārējiem uzņēmumiem būtu jāpiemēro ne vien ražotājiem eksportētājiem, kas šajā izmeklēšanā nesadarbojās, bet arī ražotājiem, kas izmeklēšanas periodā neeksportēja uz Savienību.

(133)

Pēc pagaidu regulas informācijas izpaušanas 15 ražotāji eksportētāji piedāvāja cenu saistības saskaņā ar pamatregulas 13. pantu.

(134)

Komisija rūpīgi analizēja šos piedāvājumus, ņemot vērā attiecību ar Turciju īpašo kontekstu. Tomēr Komisija uzskatīja, ka minētās saistības pašreizējā procedūrā nebūtu praktiskas. Tam par iemeslu ir lielais skaits attiecīgā ražojuma veidu, ievērojamās cenu atšķirības starp dažādajiem attiecīgā ražojuma veidiem un šķērskompensācijas risks saistībā ar citu ražojumu pārdošanu tiem pašiem pircējiem.

(135)

Pēc galīgās informācijas izpaušanas viena ieinteresētā persona (EEA) apgalvoja, ka iemesli, kuru dēļ saistības uzskatītas par nepraktiskām, nav pareizi. Minētā persona apgalvoja, ka, pirmkārt, ražojuma veidu skaits ir ierobežots, ka tie ir skaidri identificējami ar Taric kodiem un, vajadzības gadījumā, dažus ražojuma veidus var grupēt, otrkārt, ka lielās cenu atšķirības starp dažādajiem ražojuma veidiem nepadara saistības neizpildāmas, jo dažādiem ražojuma veidiem varētu noteikt dažādas minimālās importa cenas, un, visbeidzot, ka agrāk līdzīgas saistības ir pieņemtas citu zivju izstrādājumu (lašu) (13) gadījumā.

(136)

Pirmkārt, atlasītie ražotāji eksportētāji, kuri bija piedāvājuši saistības un par kuriem Komisijai bija sīki izstrādāta informācija, izmeklēšanas periodā bija eksportējuši septiņus dažādus attiecīgā ražojuma veidus. Šādus ražojuma veidus nevar skaidri identificēt ar Taric kodiem. Turklāt, grupējot ražojuma veidus, kuriem ir dažādas cenas, var rasties šķērskompensācija starp dažādu ražojuma veidu minimālajām importa cenām. Otrkārt, ja ražotāju eksportētāju un ražojuma veidu lielais skaits apvienojumā ar ievērojamām cenu atšķirībām starp ražojumu veidiem tiktu samazināts ar lielu skaitu minimālo importa cenu, kā to ierosinājusi ieinteresētā persona, tas saistību uzraudzību padarītu vēl nepraktiskāku. Treškārt, šķērskompensācijas riska mazināšana, pastāvīgi uzraugot klauzulu par citu ražojumu nepārdošanu tiem pašiem pircējiem, patērētu nesamērīgi lielus resursus un tādējādi būtu nepraktiska. Visbeidzot, ciktāl tas attiecas uz lietu par lašiem, tajā laikā pieņemtās saistības ir izrādījušās nepraktiskas, kā to pierāda daudzie gadījumi, kad pasākumu darbības laikā ir notikusi atteikšanās no saistībām. Iepriekš minēto iemeslu dēļ arguments, ka šajā lietā saistības būtu praktiskas, tiek noraidīts.

(137)

Tādēļ piedāvātās cenu saistības tika noraidītas.

(138)

Ņemot vērā konstatētās subsīdiju starpības un Savienības ražošanas nozarei nodarītā kaitējuma apmēru, būtu galīgi jāiekasē summas, kas nodrošinātas ar pagaidu regulā noteikto pagaidu kompensācijas maksājumu. Summas, kas nodrošinātas, pārsniedzot galīgās kompensācijas maksājuma likmes, būtu jāatbrīvo.

(139)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar komitejas atzinumu, kas izveidota atbilstīgi Padomes Regulas (EK) Nr. 1225/2009 (14) 15. panta 1. punktam,

—

dzīvas, kas katra sver 1,2 kg vai mazāk, vai

—

svaigas, atdzesētas, saldētas un/vai kūpinātas:

—

izmeklēšanas periodā (no 2013. gada 1. janvāra līdz 2013. gada 31. decembrim) tas nav eksportējis uz Savienību 1. panta 1. punktā aprakstīto ražojumu,

—

tas nav saistīts ne ar vienu Turcijas eksportētāju vai ražotāju, uz kuru attiecas ar šo regulu noteiktie pasākumi, un

—

tas ir eksportējis uz Savienību attiecīgo ražojumu pēc izmeklēšanas perioda, kas ir pasākumu noteikšanas pamatā, vai tas ir uzņēmies neatsaucamas līgumsaistības par ievērojama daudzuma eksportēšanu uz Savienību,