30.6.2016

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 176/1

---

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA (ES) 2016/1035

(2016. gada 8. jūnijs)

par aizsardzību pret zaudējumus radošu cenu noteikšanu kuģiem

(kodificēta redakcija)

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 207. panta 2. punktu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

pēc leģislatīvā akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem,

saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru (1),

tā kā:

(1)	Padomes Regula (EK) Nr. 385/96 (2) ir vairākas reizes būtiski grozīta (3). Skaidrības un praktisku iemeslu dēļ minētā regula būtu jākodificē.

(2)	Pēc daudzpusējām sarunām, kas notikušas Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijā, 1994. gada 21. decembrī ir noslēgts Nolīgums par parasto konkurences noteikumu ievērošanu komerciālās kuģu būvniecības un remonta nozarē (“Kuģu būvniecības nolīgums”).

(3)

Kuģu būvniecības nolīgumā ir atzīts, ka sakarā ar kuģu pirkšanas īpašajām iezīmēm, praksē nav iespējams piemērot kompensācijas un antidempinga maksājumus, kas paredzēti 1994. gada Vispārējā nolīguma par tarifiem un tirdzniecību VI pantā, Nolīgumā par subsīdijām un kompensācijas pasākumiem, kā arī Nolīgumā par 1994. gada Vispārējā nolīguma par tarifiem un tirdzniecību (“1994. gada Antidempinga nolīgums”) VI panta īstenošanu, kas ir pievienoti Nolīgumam, ar kuru izveido Pasaules Tirdzniecības organizāciju. Sakarā ar vajadzību paredzēt efektīvus līdzekļus aizsardzībai pret kuģu pārdošanu zem to parastās vērtības, kas rada zaudējumus, ir pieņemts Zaudējumus radošu cenu noteikšanas kodekss kuģu būvniecībā (“IPI kodekss”), kurš kopā ar tā pamatprincipiem ir pievienots kā III pielikums Kuģu būvniecības nolīgumam.

(4)

IPI kodeksa teksta pamatā galvenokārt ir 1994. gada Antidempinga nolīgums, tomēr no tā atkāpjas, ja to pieprasa kuģu pirkšanas darījumu īpašās iezīmes. Tādēļ IPI kodeksa teksts būtu jāatspoguļo Savienības tiesību aktos, ciktāl iespējams, ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2016/1036 (4) tekstu.

(5)	Kuģu būvniecības nolīgums un normatīvie noteikumi, kas no tā izriet, Savienības tiesībās ir ļoti nozīmīgi.

(6)	Lai saglabātu Kuģu būvniecības nolīguma izveidoto līdzsvaru starp tiesībām un pienākumiem, Savienībai būtu jāveic pasākumi pret kuģu pārdošanu par zaudējumus radošu cenu, ja kuģi pārdod par vērtību, kas ir zemāka par tā parasto vērtību, radot zaudējumus Savienības ražošanas nozarei.

(7)	Attiecībā uz kuģu būvētājiem no valstīm, kas ir Līgumslēdzējas puses Kuģu būvniecības nolīgumā, Savienība kuģa pārdošanu var izmeklēt tikai tad, ja kuģa pircējs ir Savienības pircējs un ja attiecīgais kuģis nav karakuģis.

(8)

Ir vēlams izklāstīt skaidrus un sīki izstrādātus noteikumus attiecībā uz parastās vērtības aprēķināšanu. Ja iespējams, šī vērtība būtu jāpamato jo īpaši ar līdzīga kuģa reprezentatīvu pārdošanu parastā tirdzniecības gaitā eksportējošajā valstī. Ir lietderīgi noteikt apstākļus, kad pārdošanu pašu valstī var uzskatīt par pārdošanu ar zaudējumiem un var neņemt vērā un kad var atsaukties uz līdzīga kuģa pārdošanu trešai valstij vai uz aprēķināto parasto vērtību. Ir vēlams arī paredzēt pareizu izmaksu sadalījumu, arī uzsākšanas situācijās. Aprēķinot parasto vērtību, ir jānorāda metode, kuru piemēro summām attiecībā uz pārdošanu, vispārējiem un administratīviem izdevumiem un peļņu, ko šajā vērtībā ietver.

(9)	Lai instrumentu pareizi varētu piemērot zaudējumus radošu cenu noteikšanas apkarošanai, Komisijai būtu jāveic visi vajadzīgie pasākumi, lai lielos konglomerātos un trešām valstīm piederošās daļās pārbaudītu norēķinu pareizību, kad jānosaka pašizmaksas struktūra.

(10)

Nosakot parasto vērtību valstīs, kurās nav tirgus ekonomikas, ir prātīgi ieviest noteikumus, lai šim nolūkam varētu izvēlēties atbilstīgu trešo valsti ar tirgus ekonomiku, un, ja nav iespējams atrast piemērotu trešo valsti, paredzēt, ka parasto vērtību var noteikt, izmantojot jebkuru citu piemērotu metodi.

(11)	Ir lietderīgi definēt eksporta cenu un uzskaitīt korekcijas, kādas būtu jāveic gadījumos, kad ir nepieciešams rekonstruēt šo cenu, ņemot vērā pirmo atvērtā tirgus cenu.

(12)	Lai nodrošinātu eksporta cenas un parastās vērtības taisnīgu salīdzinājumu, ir ieteicams uzskaitīt tos faktorus, tostarp līgumsodus, kas var ietekmēt cenas un cenu salīdzināmību.

(13)

Ir vēlams paredzēt skaidras un sīki izstrādātas pamatnostādnes attiecībā uz faktoriem, ko var izmantot, lai noteiktu, vai pārdošana par zaudējumus radošu cenu ir radījusi materiālus zaudējumus vai var radīt šādus zaudējumus. Parādot, ka attiecīgās pārdošanas cena ir radījusi zaudējumus Savienības ražošanas nozarei, uzmanība būtu jāpievērš citu faktoru ietekmei un jo īpaši valdošajiem tirgus apstākļiem Savienībā.

(14)	Ir ieteicams definēt jēdzienu “Savienības ražošanas nozare”, atsaucoties uz spēju uzbūvēt līdzīgu kuģi, un paredzēt, ka ar eksportētājiem saistītas puses var izslēgt no šādas ražošanas nozares, kā arī definēt jēdzienu “saistītas”.

(15)

Ir jānosaka kārtība un nosacījumi pēc būtības attiecībā uz sūdzību iesniegšanu par zaudējumus radošām cenām, tai skaitā to, ciktāl Savienības ražošanas nozarei tas būtu jāatbalsta, kā arī attiecībā uz informāciju par kuģa pircēju, zaudējumus radošu cenu noteikšanu, zaudējumiem un cēloņsakarību, kas šajās sūdzībās būtu jāietver. Ir vēlams noteikt arī kārtību, kādā sūdzības noraida vai uzsāk lietas izskatīšanu.

(16)

Ja tāda kuģa pircējs, kam ir noteikta zaudējumus radoša cena, ir reģistrēts citas Kuģu būvniecības nolīguma Līgumslēdzējas puses teritorijā, sūdzībā var ietvert arī lūgumu, lai izmeklēšanu uzsāk šīs Līgumslēdzējas puses iestādes. Šāds lūgums būtu jānosūta Līgumslēdzējas puses iestādēm, ja šāda rīcība ir pamatota.

(17)	Vajadzības gadījumā izmeklēšanu var uzsākt arī pēc kādas Kuģu būvniecības nolīguma Līgumslēdzējas puses iestāžu rakstiskas sūdzības saskaņā ar šo regulu un atbilstīgi Kuģu būvniecības nolīguma nosacījumiem.

(18)

Ir jānosaka veids, kādā ieinteresētajām pusēm būtu jāpaziņo informācija, kas iestādēm vajadzīga. Ieinteresētajām pusēm būtu jāpiešķir plašas iespējas iesniegt visus attiecīgos pierādījumus un aizstāvēt savas intereses. Ir lietderīgi arī skaidri noteikt izmeklēšanas noteikumus un kārtību, jo īpaši noteikumus attiecībā uz to, kā ieinteresētās puses noteiktā laikā piesakās, iesniedz savas nostājas un informāciju, ja šīs nostājas un informāciju ņem vērā. Ir lietderīgi izstrādāt noteikumus, saskaņā ar kuriem ieinteresētai pusei ir pieejama citu ieinteresēto pušu iesniegtā informācija un tā var izteikt savu viedokli par šo informāciju. Būtu jāpastāv dalībvalstu un Komisijas sadarbībai informācijas vākšanā.

(19)	Ir jāparedz, ka neatkarīgi no tā, vai par zaudējumus radošu cenu noteikšanu tiek uzlikts maksājums vai ne, lietas izbeidz ne vēlāk kā vienu gadu pēc to uzsākšanas vai no kuģa piegādes brīža – atkarībā no apstākļiem.

(20)	Izmeklēšanas vai lietas izskatīšanas ir jāizbeidz, ja starpība starp parasto cenu un zaudējumus radošu cenu ir de minimis.

(21)

Izmeklēšanu var beigt, neuzliekot maksājumu par zaudējumus radošu cenu noteikšanu, ja kuģa pārdošana par zaudējumus radošu cenu tiek galīgi un bez nosacījumiem atcelta vai ja ir pieņemams kāds alternatīvs līdzeklis. Tomēr būtu īpaši jāņem vērā vajadzība izvairīties no tā, ka pakļauj briesmām šīs regulas mērķa sasniegšanu.

(22)

Maksājumu par zaudējumus radošu cenu noteikšanu, kas ir vienāds ar starpību starp parasto cenu un zaudējumus radošu cenu, būtu ar lēmumu jāuzliek tam kuģu būvētājam, kura kuģa pārdošana par zaudējumus radošu cenu ir nodarījusi zaudējumus Savienības ražošanas nozarei, ja ir izpildīti visi šajā regulā paredzētie nosacījumi. Būtu jānosaka precīzi un sīki izstrādāti noteikumi šāda lēmuma īstenošanai, ietverot pasākumus tā faktiskai izpildei, jo īpaši pretpasākumu veikšanu, ja kuģu būvētājs maksājumu par zaudējumus radošu cenu noteikšanu noteiktajā laikā nesamaksā.

(23)	Ir jāizstrādā precīzi noteikumi, kā atteikt piekraušanas un izkraušanas tiesības Savienības ostās tiem kuģiem, ko būvējuši kuģu būvētāji, uz kuriem attiecas pretpasākumi.

(24)	Pienākums samaksāt maksājumu par zaudējumus radošu cenu noteikšanu vairs nav spēkā tikai tad, kad šo maksājumu pilnībā samaksā, vai beidzoties tam laika periodam, kad piemēro pretpasākumus.

(25)	Visiem pasākumiem, ko veic atbilstīgi šai regulai, nebūtu jābūt pretrunā ar Savienības interesēm.

(26)	Rīkojoties saskaņā ar šo regulu, Savienībai būtu jāņem vērā vajadzība rīkoties ātri un efektīvi.

(27)	Ir lietderīgi paredzēt pārbaudes apmeklējumus, lai pārbaudītu iesniegto informāciju par zaudējumus radošu cenu noteikšanu un zaudējumiem, tomēr šādiem apmeklējumiem vajadzētu būt atkarīgiem no tā, cik aptverošas atbildes ir saņemtas uz aptaujas jautājumiem.

(28)	Gadījumos, kad pušu sadarbība nav apmierinoša, ir jāparedz citas informācijas izmantošana, lai konstatētu faktus, un tas, ka šāda informācija pusēm var nebūt tik labvēlīga kā tad, ja tās būtu sadarbojušās.

(29)	Būtu jāparedz noteikums par konfidenciālas informācijas apstrādi, lai netiktu izpausti darījumu noslēpumi.

(30)	Ir svarīgi paredzēt noteikumu par būtisku faktu un apsvērumu izpaušanu pusēm, kuras atbilst attiecīgajiem nosacījumiem, un par to, ka šādai izpaušanai jānotiek saskaņā ar Savienības lēmumu pieņemšanas procesu tādā laika periodā, lai puses varētu aizstāvēt savas intereses.

(31)	Šajā regulā paredzēto procedūru īstenošanai nepieciešami vienādi nosacījumi, lai pieņemtu pasākumus, kas vajadzīgi, lai to īstenotu saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 182/2011 (5),

IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU.

1. pants

Principi un definīcijas

1.   Maksājumu par zaudējumus radošu cenu noteikšanu var uzlikt kuģu būvētājam, kura uzbūvētam kuģim ir noteikta zaudējumus radoša cena, un zaudējumus rada šā kuģa pārdošana pircējam, kas nav no šā kuģa izcelsmes valsts.

2.   Tiek uzskatīts, ka kuģim ir noteikta zaudējumus radoša cena, ja pārdotā kuģa eksporta cena ir mazāka nekā līdzīga kuģa salīdzināma cena parastā tirdzniecības gaitā, to pārdodot eksportējošās valsts pircējam.

3.   Šajā regulā piemēro šādas definīcijas:

a)	“kuģis” ir pašpiedziņas kuģis, kura bruto tonnāža ir 100 tonnu vai vairāk, ko izmanto preču vai cilvēku pārvadāšanai vai īpašu pakalpojumu veikšanai (piemēram, ledlauži un bagarkuģi), kā arī jebkurš velkonis, kura jauda ir 365 kW un vairāk;

b)	“līdzīgs kuģis” ir tāda paša tipa, nolūka un aptuvena lieluma kuģis kā attiecīgais kuģis, ar ko to salīdzina, un kura īpašības lielā mērā atgādina attiecīgā kuģa īpašības, ar ko to salīdzina;

c)	“tās pašas vispārējās kategorijas kuģis” nozīmē tā paša tipa un nolūka kuģi, kura izmērs tomēr ievērojami atšķiras;

d)	“pārdošana” aptver kuģa īpašuma tiesību izveidošanu vai nodošanu, izņemot īpašuma tiesības, ko izveido vai iegūst vienīgi ar nolūku nodrošināt garantiju parastam komerciālam aizņēmumam;

e)

“īpašuma tiesības” ietver visas līgumtiesības vai īpašuma tiesības, kas ļauj to saņēmējam vai saņēmējiem izmantot kuģa darbību tā, ka tas ir ievērojami salīdzināms ar to, kā īpašnieks var gūt labumu no kuģa darbības. Nosakot, vai šāda ievērojama salīdzināmība pastāv, inter alia, ņem vērā šādus faktorus: i) darījuma noteikumus un apstākļus; ii) ražošanas nozares komerciālo praksi; iii) vai darījumam pakļautais kuģis ir vai nav integrēts saņēmēja vai saņēmēju operācijās; un iv) vai praksē pastāv vai nepastāv iespēja, ka šādu tiesību saņēmējs vai saņēmēji izmantos kuģa darbību, kas būs ievērojama daļa no kuģa ekspluatācijas laika, kā arī uzņemsies attiecīgo risku;

f)

“pircējs” ir jebkura persona vai kompānija, kas iegūst īpašuma tiesības, arī īres ceļā vai kuģa ilgtermiņa fraktēšanā bez apkalpes saistībā ar to tiešu vai netiešu sākotnējo saņemšanu no kuģu būvētāja, kā arī persona vai kompānija, kurai pieder pircējs vai kura kontrolē pircēju vai dod tam norādījumus. Pircējs pieder personai vai kompānijai, ja tai pieder vairāk nekā 50 % no pircēja kapitāla. Persona vai kompānija kontrolē pircēju, ja šī persona vai kompānija juridiski vai faktiski spēj ietekmēt vai vadīt pircēju, ko uzskata par faktu, ja tai pieder 25 % no pircēja kapitāla. Ja pircēja tiesības ir nostiprinātas, uzskata, ka tā atsevišķa kontrole nepastāv, ja vien nenosaka pretējo. Jebkuram kuģim var būt vairāk nekā viens pircējs;

g)	“kompānija” ir jebkura kompānija vai uzņēmums, kas izveidots saskaņā ar civiltiesībām vai komerctiesībām, kā arī kooperatīvi un citas juridiskas personas, kas pakļautas publiskajām tiesībām vai privāttiesībām, izņemot bezpeļņas sabiedrības;

h)	“Līgumslēdzēja puse” ir jebkura trešā valsts, kas ir puse Kuģu būvniecības nolīgumā.

2. pants

Zaudējumus radošu cenu noteikšana

1.   Parasto vērtību parasti nosaka, ņemot vērā cenu, kādu eksportētājvalstī par līdzīgu kuģi ir maksājis vai maksās neatkarīgs pircējs.

2.   Cenas, ko izmanto puses, kuras izrādās saistītas vai ir savstarpēji vienojušās par kompensāciju mehānismu, nedrīkst uzskatīt par parastajās tirdzniecības darbībās izmantojamām cenām un nedrīkst izmantot, lai noteiktu parasto vērtību, ja vien nav noteikts, ka šādas attiecības cenu neietekmē.

3.   Ja parastā tirdzniecības gaitā līdzīgus kuģus nepārdod vai ja sakarā ar īpašu tirgus situāciju to pārdošana neļauj veikt pareizu salīdzinājumu, līdzīga kuģa parasto vērtību aprēķina, ņemot vērā kāda līdzīga kuģa eksporta cenu atbilstīgā trešā valstī parastā tirdzniecības gaitā, ja šī cena ir reprezentatīva. Ja šāda pārdošana atbilstīgā trešā valstī nav notikusi vai ja tā neļauj veikt pareizu salīdzinājumu, līdzīgu kuģu parasto vērtību aprēķina, ņemot vērā ražošanas izmaksas izcelsmes valstī, pieskaitot saprātīgu summu par pārdošanu, vispārējiem un administratīviem izdevumiem un peļņu.

4.   Līdzīgu kuģu pārdošanu eksportētājvalsts pašmāju tirgū vai pārdošanu, eksportējot uz trešo valsti, par cenām, kas ir zemākas par vienas vienības ražošanas izmaksām (nemainīgajām un mainīgajām), kurām pieskaitītas pārdošanas, vispārējās un administratīvās izmaksas, cenas dēļ var neuzskatīt par darbībām parastā tirdzniecības gaitā un var neņemt vērā, nosakot parasto vērtību, tikai tad, ja ir konstatēts, ka šāda pārdošana notiek par cenām, kas neļauj segt izmaksas saprātīgā laika periodā, kam parasti vajadzētu būt pieciem gadiem.

5.   Izmaksas parasti aprēķina, ņemot vērā izmeklēšanai pakļautā kuģu būvētāja saglabāto dokumentāciju, ar noteikumu, ka šāda dokumentācija ir saskaņā ar vispārpieņemtajiem grāmatvedības principiem attiecīgajā valstī un ka ir parādīts, ka dokumentācija pieņemami atspoguļo ar attiecīgā kuģa ražošanu un pārdošanu saistītās izmaksas.

Jāaplūko iesniegtie pierādījumi par izmaksu pienācīgu sadalījumu ar noteikumu, ka ir parādīta šāda sadalījuma izmantošana vēsturiskā aspektā. Ja trūkst piemērotākas metodes, priekšroku dod izmaksu sadalījumam, ņemot vērā apgrozījumu. Ja vien tas jau nav atspoguļots izmaksu sadalījumā saskaņā ar šo daļu, izmaksas attiecīgi koriģē, ņemot vērā tos vienreizējos izmaksu posteņus, kas attiecas uz ražošanu šobrīd un/vai nākotnē, kā arī apstākļus, kur izmaksas ietekmē uzsākšanas darbības.

6.   Pārdošanas, vispārējo un administratīvo izmaksu, kā arī peļņas summu pamatā ir faktiskie dati par līdzīgu kuģu ražošanu un pārdošanu parastā tirdzniecības gaitā, ko veic izmeklēšanai pakļautais kuģu būvētājs. Ja, pamatojoties uz minēto, šādas summas nav iespējams noteikt, tās var noteikt, ņemot vērā:

a)	vidējo svērto no faktiskajiem apjomiem, kas noteikti citiem izcelsmes valsts kuģu būvētājiem attiecībā uz līdzīgu kuģu ražošanu un pārdošanu šīs valsts iekšējā tirgū;

b)	faktiskos apjomus, kas attiecas uz tās pašas vispārējās kategorijas kuģu ražošanu un pārdošanu parastā tirdzniecības gaitā, ko veic attiecīgais kuģu būvētājs izcelsmes valsts iekšējā tirgū;

c)	jebkuras citas saprātīgas metodes ar noteikumu, ka šādi noteiktās peļņas apjoms nepārsniedz to peļņu, ko parasti gūst citi kuģu būvētāji, pārdodot tās pašas vispārējās kategorijas kuģus izcelsmes valsts iekšējā tirgū.

Turklāt peļņas pamatā, kas pievienota, aprēķinot vērtību, visos gadījumos ir vidējā peļņa, kura gūta saprātīgā laika periodā, kas parasti ir seši mēneši pirms un pēc izmeklējamās pārdošanas, un atspoguļo saprātīgu peļņu šīs pārdošanas brīdī. Veicot šos aprēķinus, neņem vērā nekādus sagrozījumus, kas uzrāda peļņu, kura pārdošanas brīdī nav saprātīgi iespējama.

7.   Ņemot vērā ilgo laiku, kas paiet no līguma slēgšanas līdz kuģu piegādei, parastā vērtība neietver faktiskās izmaksas, attiecībā uz kurām kuģu būvētājs pierāda, ka tās ir sakarā ar nepārvaramu varu un ka tās ievērojami pārsniedz izmaksu palielinājumu, ko kuģu būvētājs būtu varējis paredzēt un ņemt vērā, nosakot pārdošanas materiālos aspektus.

8.   Attiecībā uz pirkšanu no valstīm, kurās nepastāv tirgus ekonomika, un jo īpaši no tām valstīm, uz ko attiecas Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2015/755 (6), parasto vērtību nosaka, ņemot vērā aprēķināto vērtību kādā trešā valstī, kur ir tirgus ekonomika, vai pārdošanas cenu no šīs trešās valsts uz citām valstīm, tai skaitā Savienību, vai, ja tas nav iespējams, uz cita saprātīga pamata, tostarp Savienībā faktiski samaksātu vai maksājamu cenu par līdzīgu kuģi, kas ir pienācīgi koriģēta, lai ietvertu saprātīgu peļņu.

Trešo valsti ar atbilstīgu tirgus ekonomiku izvēlas pieņemamā veidā, pievēršot īpašu uzmanību jebkādai ticamai informācijai, kas ir pieejama izvēles izdarīšanas laikā. Ņem vērā laika ierobežojumus.

Pēc izmeklēšanas uzsākšanas ieinteresētās puses tiek informētas par izvēlēto trešo valsti ar tirgus ekonomiku un tām tiek atvēlētas 10 dienas viedokļu sniegšanai.

9.   Eksporta cena ir tā cena, kas ir faktiski samaksāta vai maksājama par attiecīgo kuģi.

10.   Gadījumos, kad eksporta cenas nav vai izrādās, ka tā nav ticama, jo kuģu būvētājs un pircējs vai trešā persona ir savstarpēji saistīti vai ir vienojušies par kompensāciju mehānismu, eksporta cenu var noteikt, ņemot vērā cenu, par kādu kuģis pirmo reizi ir pārdots tālāk neatkarīgam pircējam, vai, ja kuģis nav pārdots tālāk neatkarīgam pircējam vai nav pārdots tālāk tādā stāvoklī, kādā tas tika sākotnēji pārdots, izmanto kādu citu pieņemamu pamatu.

Lai noteiktu drošu eksporta cenu, šādos gadījumos tiek koriģētas visas izmaksas, tostarp maksājumi un nodokļi, kas rodas laikā starp sākotnējo pārdošanu un tālāku pārdošanu, kā arī uzkrāto peļņu.

Koriģējamās izmaksas ietver visas izmaksas, kuras parasti uzņemas pircējs, bet maksā jebkura no pusēm Savienībā vai ārpus tās, kas ir saistīta ar kuģu būvētāju vai pircēju vai ir vienojusies ar to par kompensācijas mehānismu, ietverot parastas pārvadāšanas, apdrošināšanas, kraušanas, iekraušanas un papildu izmaksas, muitas nodokļus un citus nodokļus, kas jāmaksā ievešanas valstī sakarā ar kuģa pirkšanu, kā arī saprātīgu uzrēķinu attiecībā uz pārdošanu, vispārējām un administratīvām izmaksām un peļņu.

11.   Eksporta cenu un parasto vērtību salīdzina taisnīgi. Šo salīdzinājumu veic tādā pašā tirdzniecības līmenī un attiecībā uz pārdošanu, kas notikusi cik iespējams vienā laikā, kas parasti nozīmē pārdošanu, kas notiek trīs mēnešu laikā pirms vai pēc izmeklējamās pārdošanas vai, ja šāda pārdošana nav notikusi, jebkurā saprātīgā laika periodā. Katrā gadījumā pienācīgi ņem vērā atšķirības, kas skar cenu salīdzināmību, ietverot atšķirības pārdošanas noteikumos, līgumsodus, nodokļus, tirdzniecības līmeni, daudzumu, fiziskās iezīmes un citas atšķirības, kas arī var ietekmēt cenu salīdzināmību. Ja 10. punktā minētajos gadījumos ir skarta cenu salīdzināmība, parasto vērtību nosaka tirdzniecības līmenī, kas ir līdzvērtīgs aprēķinātās eksporta cenas tirdzniecības līmenim vai pienācīgi ņem vērā elementus, ko šis punkts ļauj ņemt vērā. Izdarot korekcijas, izvairās no jebkādas pārklāšanās, jo īpaši attiecībā uz atlaidēm un līgumsodiem. Ja nepieciešams konvertēt valūtas, lai varētu salīdzināt cenas, šādu konvertēšanu veic, izmantojot pārdošanas datuma valūtas kursu, izņemot gadījumus, kad ārvalstu valūtas pārdošana gaidāmajos tirgos ir tieši saistīta ar attiecīgo eksporta noietu, tad izmanto nākotnes darījuma valūtas kursu. Šā noteikuma mērķiem pārdošanas datums ir tas datums, kurā tiek noteikti pārdošanas materiālie aspekti, parasti – līguma slēgšanas datums. Tomēr, ja pārdošanas materiālos aspektus citā datumā ievērojami maina, būtu jāizmanto valūtas kurss šajā maiņas datumā. Šādā gadījumā veic atbilstīgas korekcijas, lai ņemtu vērā tādu ietekmi uz starpību starp parasto cenu un zaudējumus radošu cenu, kura ir radusies tikai sakarā ar valūtas kursa svārstībām laikā starp sākotnējo pārdošanas datumu un maiņas datumu.

12.   Ņemot vērā attiecīgos taisnīgas salīdzināšanas noteikumus, to, ka pastāv starpība starp parasto cenu un zaudējumus radošu cenu, parasti nosaka, ņemot vērā vidējo svērto parasto vērtību un visu pārdošanas darījumu vidējo svērto cenu salīdzinājumu vai arī atsevišķu parasto vērtību un atsevišķu eksporta cenu salīdzinājumu atsevišķos darījumos. Taču parasto vērtību, kas noteikta, ņemot vērā vidējo svērto lielumu, var salīdzināt ar visu atsevišķo pārdošanas darījumu cenām tad, ja ir eksporta cenas, kas ievērojami atšķiras atkarībā no pircējiem, reģioniem vai laika periodiem, un ja šā punkta pirmajā teikumā norādītās metodes pilnībā neatspoguļo zaudējumus radošu cenu noteikšanas apmērus.

13.   Starpība starp parasto cenu un zaudējumus radošu cenu ir summa, par kādu parastā vērtība pārsniedz eksporta cenu. Ja minētā starpība ir mainīga, var noteikt vidējo svērto starpību.

3. pants

Zaudējumu noteikšana

1.   Ja nav norādīts citādi, šajā regulā “zaudējumi” nozīmē būtiskus materiālus zaudējumus Savienības ražošanas nozarei, būtisku materiālu zaudējumu draudus Savienības ražošanas nozarei vai šādas ražošanas nozares veidošanās būtisku materiālu aizkavēšanu, un šo jēdzienu interpretē saskaņā ar šā panta noteikumiem.

2.   Zaudējumu noteikšanā ņem vērā tiešus pierādījumus un objektīvi pārbauda:

a)	pārdošanas par zemāku vērtību ietekmi uz līdzīgu kuģu cenām Savienības tirgū; un

b)	šādas pārdošanas turpmāko ietekmi uz Savienības ražošanas nozari.

3.   Attiecībā uz to, kā pārdošana par zemāku cenu ietekmē cenas, ņem vērā to, vai sakarā ar pārdošanu par zemāku cenu nekā parastā vērtība, tas ir noticis par ievērojami zemāku cenu salīdzinājumā ar līdzīgu Savienības ražošanas nozares kuģu cenu, kā arī to, vai šādas pārdošanas dēļ kā citādi ievērojami samazinās cenas vai arī tiek ievērojami kavēts cenu pieaugums, kas citādi būtu noticis. Neviens no šiem faktoriem atsevišķi vai kopumā nav pamats izšķirīgām vadlīnijām.

4.   Ja vienlaicīgi zaudējumus radošu cenu noteikšanas izmeklēšanai tiek pakļauta kuģu pārdošana no vairākām valstīm, šādas pārdošanas ietekmi izvērtē kopumā tikai tad, ja konstatē, ka:

a)	starpība starp parasto cenu un zaudējumus radošu cenu, kas noteikta saistībā ar iepirkumiem no katras valsts, pārsniedz 7. panta 3. punktā noteikto minimālo apjomu; un

b)	pārdošanas ietekmes novērtējums kopumā ir lietderīgs, ievērojot to kuģu būvētāju, kuri neatrodas Savienībā, kuģu savstarpējo konkurenci un šo kuģu un līdzīgu Savienības kuģu konkurenci.

5.   Izvērtējot pārdošanas par zemāku cenu nekā parastā vērtība ietekmi uz attiecīgo Savienības ražošanas nozari, ietver visu to attiecīgo ekonomisko faktoru un rādītāju novērtējumu, kam ir ietekme uz ražošanas nozares stāvokli, tostarp faktu, ka ražošanas nozare joprojām atgūstas no iepriekšēja dempinga, zaudējumus radošu cenu noteikšanas vai subsidēšanas sekām, pašreizējās starpības starp parasto cenu un zaudējumus radošu cenu lielumu, faktisko un iespējamo samazinājumu pārdošanā, peļņā, ražošanā, tirgus daļā, produktivitātē, ieguldījumu atgūšanā un jaudas izmantošanā, faktorus, kas ietekmē Savienības cenas, faktisko un iespējamo negatīvo ietekmi uz naudas plūsmu, uzkrājumiem, nodarbinātību, algām, pieaugumu, spēju mobilizēt kapitālu vai investīcijas. Šis saraksts nav pilnīgs, un arī neviens no šiem faktoriem atsevišķi vai vairāki kopā nevar būt par pamatu izšķirīgām vadlīnijām.

6.   Ar visiem attiecīgajiem pierādījumiem, kas iesniegti saistībā ar 2. punktu, ir jāpierāda, ka pārdošana par zemāku vērtību nekā parastā vērtība rada vai ir radījusi zaudējumu šīs regulas nozīmē. Īpaši ir jāpierāda, ka cenu līmeņi, kas noteikti saskaņā ar 3. punktu, rada ietekmi uz Savienības ražošanas nozari, kā paredzēts 5. punktā, un ka šī ietekme ir tik liela, ka to var klasificēt kā būtisku.

7.   Pēta arī zināmus faktorus, kas nav pārdošana par zemāku cenu kā parastā vērtība, bet kas tāpat rada zaudējumu Savienības ražošanas nozarei, lai nodrošinātu to, ka zaudējumu, ko rada minētie citi faktori, nepiedēvē pārdošanai par zemāku cenu kā parastā vērtība saskaņā ar 6. punktu. Faktori, kurus minētajā sakarā var ņemt vērā, ietver apjomu un cenas pārdošanai, ko veic kuģu būvētāji no citām valstīm, izņemot eksportējošo valsti, un kas nav veikta par zemāku cenu kā parastā vērtība, kā arī pieprasījuma samazināšanos vai izmaiņas patēriņa modelī, tirdzniecības ierobežojumus no trešo valstu ražotājiem un Savienības ražotājiem un konkurenci starp tiem, tehnoloģijas attīstību, kā arī Savienības ražošanas nozares eksporta apjomu un produktivitāti.

8.   Pārdošanas par zemāku cenu nekā parastā vērtība ietekmi novērtē saistībā ar līdzīgu kuģu ražošanu Savienības ražošanas nozarē, kad pieejamie dati ļauj atsevišķi noteikt minēto ražošanu, ņemot vērā tādus kritērijus kā ražošanas process, ražotāju pārdošanas apjoms un peļņa. Ja šāda atsevišķa minētās ražošanas noteikšana nav iespējama, pārdošanas par zemāku cenu nekā parastā vērtība ietekmi novērtē, pārbaudot kuģu visšaurāko grupu vai klāstu, kas ietver līdzīgu kuģi un par ko vajadzīgā informācija ir pieejama.

9.   Būtisku materiālu zaudējumu draudus nosaka, ņemot vērā faktus, nevis tikai apgalvojumus, pieņēmumus vai maznozīmīgu iespēju. Izmaiņām apstākļos, kas varētu radīt situāciju, kurā pārdošana par zemāku cenu nekā parastā vērtība radītu zaudējumus, vajadzēja būt skaidri paredzamām un ir jābūt nenovēršamām.

Nosakot būtisku materiālu zaudējumu draudu pastāvēšanu, būtu jāņem vērā tādi faktori kā:

a)	vai pastāv pietiekami liela kuģu būvētāja spēja pārdot savu produkciju vai nenovēršams un ievērojams šādas spējas pieaugums, kas norāda uz ievērojamu pārdošanas par zemāku cenu nekā parastā vērtība palielināšanās iespēju, ņemot vērā citu eksporta tirgu pieejamību papildu eksporta uzņemšanai;

b)	vai kuģus eksportē par cenām, kas ievērojami samazina cenas vai kavē cenu pieaugumu, kas pretējā gadījumā būtu noticis, un, iespējams, palielina pieprasījumu pēc turpmākiem iepirkumiem no citām valstīm.

Neviens no iepriekš minētajiem faktoriem viens pats nevar nebūt pamats izšķirīgajām vadlīnijām, bet aplūkoto faktoru kopums ir tāds, kas nodrošina slēdzienu, ka draud turpmāka pārdošana par zemākām cenām nekā parastā vērtība un ka tiks radīti būtiski materiāli zaudējumi, ja netiks veikti aizsargpasākumi.

4. pants

Savienības ražošanas nozares definīcija

1.   Šajā regulā “Savienības ražošanas nozare” ir jēdziens, kas attiecas uz tiem Savienības ražotājiem kopumā, kuri ar to pašreizējām iekārtām spēj ražot līdzīgus kuģus vai kuru iekārtas var savlaicīgi pielāgot tā, lai tie varētu ražot līdzīgus kuģus, kā arī uz tiem Savienības ražotājiem, kuru kopējā spēja ražot līdzīgus kuģus sastāda lielu daļu no Savienības kopējās spējas ražot līdzīgus kuģus, kā definēts 5. panta 6. punktā. Tomēr, ja ražotāji ir saistīti ar kuģu būvētājiem, eksportētājiem vai pircējiem vai ja tie paši ir, iespējams, par zaudējumus radošu cenu pārdotā kuģa pircēji, tad jēdzienu “Savienības ražošanas nozare” var interpretēt kā attiecināmu uz pārējiem ražotājiem.

2.   Ražotājus 1. punkta nolūkā uzskata par saistītiem ar kuģu būvētāju, eksportētājiem vai pircējiem tikai tad, ja:

a)	kāds no tiem tieši vai netieši kontrolē otru;

b)	tos abus tieši vai netieši kontrolē trešā persona; vai

c)	tie kopā tieši vai netieši kontrolē trešo personu – ar noteikumu, ka ir pamats uzskatīt vai domāt, ka šādas attiecības liek attiecīgajam ražotājam rīkoties atšķirīgi no citiem, nesaistītiem ražotājiem.

Šā punkta nolūkā uzskata, ka viena persona kontrolē otru tad, ja pirmā juridiski vai faktiski spēj uzspiest pēdējai ierobežojumus vai dot norādes.

3.   Šim pantam piemēro 3. panta 8. punkta noteikumus.

5. pants

Lietas izskatīšanas uzsākšana

1.   Izņemot gadījumus, kas paredzēti 8. punktā, izmeklēšanu, lai noteiktu, ka, iespējams, pastāv pārdošana par zemāku cenu nekā parastā vērtība, tās pakāpi un sekas uzsāk pēc rakstiskas sūdzības saņemšanas no fiziskas vai juridiskas personas vai no apvienības, kas nav juridiska persona, bet kas rīkojas Savienības ražošanas nozares vārdā.

Sūdzību var iesniegt Komisijai vai kādai dalībvalstij, kas to pārsūta Komisijai. Komisija tai iesniegto sūdzību kopijas nosūta dalībvalstīm. Sūdzību uzskata par iesniegtu pirmajā darbdienā pēc tās piegādes Komisijai ar ierakstītu sūtījumu vai pēc tam, kad Komisija ir izsniegusi rakstisku apliecinājumu par saņemšanu.

Ja nav nekādas sūdzības, tomēr dalībvalsts rīcībā ir pietiekami pierādījumi par pārdošanu par zemāku cenu nekā parastā vērtība un par zaudējumu, kas rodas no tās Savienības ražošanas nozarei, šī dalībvalsts tūlīt dara šos pierādījumus zināmus Komisijai.

2.   Sūdzību atbilstīgi 1. punktam iesniedz ne vēlāk kā:

a)

sešus mēnešus pēc brīža, kad sūdzības iesniedzējs ir uzzinājis par kuģa pārdošanu vai kad tam būtu par to bijis jāzina, ja: i) sūdzības iesniedzējs ir bijis uzaicināts piedalīties atklātā konkursā par attiecīgo līgumu vai citādi; ii) sūdzības iesniedzējs faktiski šādā konkursā ir piedalījies; un iii) sūdzības iesniedzēja piedāvājums konkursā pēc būtības ir atbildis konkursa specifikācijām;

b)

deviņus mēnešus pēc brīža, kad sūdzības iesniedzējs ir uzzinājis par kuģa pārdošanu vai kad tam būtu bijis jāzina par to, ja konkurss nav ticis izsludināts, ar noteikumu, ka Komisijai vai kādai dalībvalstij ne vēlāk kā sešus mēnešus pēc tā brīža ir iesniegts paziņojums par nodomu iesniegt sūdzību, ietverot informāciju, kas sūdzības iesniedzējam ir pamatoti pieejama, lai identificētu attiecīgo darījumu.

Sūdzību nekādā gadījumā nevar iesniegt vēlāk kā sešus mēnešus pēc kuģa piegādes datuma.

Var uzskatīt, ka sūdzības iesniedzējs ir zinājis par kuģa pārdošanu, kā arī ļoti vispārēju informāciju par kuģi pēc brīža, kad informācija par līguma noslēgšanu ir publicēta starptautiskajā tirdzniecības presē.

Šā panta nolūkā atklāts konkurss ir tāds konkurss, kurā potenciālais pircējs uzaicina piedalīties vismaz visus tam zināmos kuģu būvētājus, kas spēj uzbūvēt attiecīgo kuģi.

3.   Sūdzībā saskaņā ar 1. punktu ietver pierādījumus:

a)	par zaudējumus radošu cenu noteikšanu;

b)	par zaudējumiem;

c)	par cēloņsakarību starp pārdošanu par zaudējumus radošu cenu un šķietamajiem zaudējumiem; un

d)

i) ka gadījumā, ja kuģi pārdod atklātā konkursā, sūdzības iesniedzējs ir bijis uzaicināts piedalīties konkursā par attiecīgo līgumu, faktiski ir piedalījies konkursā un tā piedāvājums pēc būtības ir atbildis konkursa specifikācijām (proti, iesniegšanas datumam un tehniskajām prasībām); vai ii) ka gadījumā, ja kuģi pārdod citādā konkursā un sūdzības iesniedzējs ir bijis uzaicināts piedalīties konkursā par attiecīgo līgumu, tas faktiski ir piedalījies konkursā un tā piedāvājums pēc būtības ir atbildis konkursa specifikācijām; vai iii) ka gadījumā, ja nav bijis uzaicinājuma piedalīties konkursā, kas nav atklāts konkurss, sūdzības iesniedzējs ir bijis spējīgs uzbūvēt attiecīgo kuģi un, ja sūdzības iesniedzējs ir zinājis par potenciālo pirkumu vai tam par to būtu vajadzējis zināt, tas ir pielicis ievērojamas pūles, lai noslēgtu darījumu ar pircēju, kas ir saskaņā ar attiecīgā konkursa specifikācijām. Uzskata, ka sūdzības iesniedzējs ir zinājis par potenciālo pirkumu, ja atklājas, ka lielākā daļa no attiecīgās ražošanas nozares ir pielikusi pūles, lai ar šo pircēju noslēgtu līgumu par attiecīgā kuģa pārdošanu, vai ja atklājas, ka vispārēja informācija par potenciālo pirkumu ir bijusi pieejama no brokeriem, finansētājiem, klasifikācijas apvienībām, tirdzniecības asociācijām vai citām vienībām, kas parasti ir iesaistītas kuģu būvniecības darījumos un ar ko sūdzības iesniedzējam ir regulāri kontakti var darījumi.

4.   Sūdzība ietver šādu informāciju, ciktāl tā ir pieejama sūdzības iesniedzējam:

a)

sūdzības iesniedzēja identitāte un apraksts par līdzīgu kuģu ražošanas apjomu un vērtību Savienībā no sūdzības iesniedzēja. Ja rakstisku sūdzību iesniedz Savienības ražošanas nozares vārdā, tajā precizē ražošanas nozari, kuras vārdā sūdzība tiek iesniegta, ar sarakstu, kurā ietver visus zināmos Savienības kuģu būvētājus, kas spēj uzbūvēt līdzīgu kuģi, un – iespēju robežās – ar šo kuģu būvētāju Savienībā būvēto līdzīgo kuģu apjoma un vērtības aprakstu;

b)	kuģa, ko pārdod par zaudējumus radošu cenu, pilnīgs apraksts, izcelsmes vai eksporta valsts vai valstu nosaukumi, dati par katru zināmo eksportētāju vai kuģu būvētāju ārzemēs un dati par attiecīgā kuģa pircēju;

c)

cenas, par kādām šādus kuģus pārdod eksporta vai izcelsmes valsts tirgos vai valstu iekšējā tirgū (vai vajadzības gadījumā cenas, par kādām eksporta vai izcelsmes valsts vai valstis šādus kuģus pārdod trešai valstij vai valstīm, vai par preces aprēķināto vērtību), kā arī eksporta cenas vai vajadzības gadījumā cenas, par kādām šādus kuģus pirmo reizi pārdod tālāk neatkarīgam pircējam;

d)

informācija par tādas pārdošanas ietekmi, kas notiek par cenām, kas rada zaudējumus, uz līdzīgu kuģu cenām Savienībā un ar to saistīto ietekmi uz pārdošanu Savienības ražošanas nozarē, kā to parāda būtiski faktori un rādītāji, kas ietekmē Savienības ražošanas nozares stāvokli, piemēram, tie, kas minēti 3. panta 3. un 5. punktā.

5.   Ciktāl iespējams, Komisija pārbauda sūdzībā ietverto pierādījumu precizitāti un atbilstību, lai noteiktu, vai pietiek pierādījumu izmeklēšanas uzsākšanai.

6.   Izmeklēšanu atbilstīgi 1. punktam neuzsāk, ja vien, ņemot vērā to, kādā mērā Savienības kuģu būvētāji, kuri spēj būvēt līdzīgus kuģus, atbalsta sūdzību vai iebilst pret to, nav noteikts, ka sūdzību iesniegusi Savienības ražošanas nozare vai sūdzība ir iesniegta tās vārdā. Uzskata, ka sūdzību ir iesniegusi Savienības ražošanas nozare vai sūdzība ir iesniegta tās vārdā, ja to atbalsta tie Savienības kuģu būvētāji, kuru kopējā spēja uzbūvēt līdzīgu kuģi veido vairāk nekā 50 % no šīs Savienības ražošanas nozares daļas, kas vai nu atbalsta sūdzību, vai iebilst pret to. Izmeklēšanu tomēr nevar uzsākt, ja tie Savienības kuģu būvētāji, kuri skaidri ir pauduši savu atbalstu sūdzībai, kopumā pārstāv mazāk nekā 25 % no to Savienības kuģu būvētāju jaudas, kas spēj uzbūvēt līdzīgus kuģus.

7.   Ja vien nav pieņemts lēmums uzsākt izmeklēšanu, varas iestādes izvairās sūdzību darīt zināmu atklātībai, cenšoties panākt izmeklēšanas uzsākšanu. Tomēr pirms izmeklēšanas uzsākšanas par to paziņo attiecīgās eksportējošās valsts valdībai.

8.   Ja sakarā ar īpašiem apstākļiem Komisija nolemj uzsākt izmeklēšanu, kaut arī šim nolūkam nav saņemta ne sūdzība no Savienības ražošanas nozares, ne arī sūdzība tās vārdā, izmeklēšanu uzsāk un to attaisno, pamatojot ar pietiekamiem pierādījumiem par zaudējumus radošu cenu noteikšanu, zaudējumiem un cēloņsakarību, kā arī ar to, ka potenciāli zaudējumus cietušās Savienības ražošanas nozares loceklis atbilst šā panta 3. punkta d) apakšpunktā minētajiem kritērijiem.

Vajadzības gadījumā izmeklēšanu var uzsākt arī pēc kādas Līgumslēdzējas puses iestāžu iesniegtas rakstiskas sūdzības. Kopā ar šādu sūdzību jāiesniedz pietiekami pierādījumi, ka kuģim ir vai ir bijusi noteikta zaudējumus radoša cena un ka pārdošana Savienības pircējam par cenu, kas ir zemāka par parasto vērtību, nodara vai ir nodarījusi zaudējumus attiecīgās Līgumslēdzējas puses iekšzemes ražošanas nozarei.

9.   Lēmumā par to, vai uzsākt vai neuzsākt izmeklēšanu, vienlaikus apsver pierādījumus gan par zaudējumus radošu cenu noteikšanu, gan par zaudējumiem. Sūdzību noraida, ja pierādījumi vai nu par zaudējumus radošu cenu noteikšanu, vai par zaudējumiem nav pietiekami, lai attaisnotu lietas izskatīšanu.

10.   Sūdzību var atsaukt pirms izmeklēšanas sākuma, un tādā gadījumā uzskata, ka tā nekad nav tikusi iesniegta.

11.   Ja ir skaidrs, ka pastāv pietiekami pierādījumi, lai pamatotu procedūras sākšanu, Komisija to sāk 45 dienu laikā pēc sūdzības iesniegšanas dienas vai, ja procedūru sāk, ievērojot 8. punktu, ne vēlāk kā sešus mēnešus pēc fakta, kas kļuvis zināms vai kam būtu vajadzējis kļūt zināmam par kuģa pārdošanu, un publicē paziņojumu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī. Ja iesniegtie pierādījumi nav pietiekami, tad 45 dienu laikā pēc sūdzības iesniegšanas dienas Komisijai par to informē sūdzības iesniedzēju. Tiklīdz Komisija ir noteikusi, ka pastāv nepieciešamība uzsākt šādu procedūru, tā dalībvalstīm sniedz informāciju.

12.   Paziņojumā par lietas izskatīšanas uzsākšanu norāda izmeklēšanas uzsākšanu, kuģu būvētāja un pircēja vai pircēju nosaukumu un valsti, attiecīgā kuģa aprakstu, saņemtās informācijas kopsavilkumu, kā arī paredz, ka visa būtiskā informācija ir jāpaziņo Komisijai.

Tajā nosaka laiku, kad ieinteresētās puses rakstiski var darīt zināmus savus viedokļus un sniegt informāciju, ja šie viedokļi un informācija izmeklēšanā jāņem vērā. Tajā tāpat nosaka laiku, kad ieinteresētās puses var pieteikties, lai tās uzklausītu Komisija saskaņā ar 6. panta 5. punktu.

13.   Komisija paziņo tai zināmajam iesaistītajam šādu kuģu eksportētājam, kuģa pircējam vai pircējiem un kuģu būvētāju, eksportētāju vai pircēju pārstāvības apvienībām, kā arī tās valsts, kuras kuģi pakļauj izmeklēšanai, un sūdzības iesniedzēju pārstāvjiem par lietas izskatīšanas uzsākšanu un, pienācīgi ņemot vērā konfidenciālas informācijas aizsardzības prasību, iesniedz rakstiskās sūdzības, kas saņemta atbilstīgi 1. punktam, pilnu tekstu eksportētājam un eksportētājvalsts iestādēm, kā arī pēc lūguma izsniedz to pārējām iesaistītajām pusēm.

6. pants

Izmeklēšana

1.   Pēc lietas izskatīšanas uzsākšanas Komisija, sadarbojoties ar dalībvalstīm un vajadzības gadījumā ar trešo valstu iestādēm, sāk izmeklēšanu Savienības līmenī. Šāda izmeklēšana ietver gan zaudējumus radošu cenu noteikšanas izmeklēšanu, gan zaudējumu izmeklēšanu, un abas izmeklēšanas veic vienlaicīgi.

2.   Pusēm, kurām nosūta izmeklēšanas aptaujas lapas par zaudējumus radošu cenu noteikšanu, atvēl vismaz 30 dienas atbilžu sagatavošanai. Eksportētājiem atvēlēto termiņu nosaka, sākot no aptaujas lapas saņemšanas datuma, un uzskata, ka eksportētājs aptaujas lapu ir saņēmis vienu nedēļu pēc tās nosūtīšanas eksportētājam vai nodošanas attiecīgajam eksportētājvalsts diplomātiskajam pārstāvim. Var piešķirt pagarinājumu līdz 30 dienām, pienācīgi ņemot vērā izmeklēšanas termiņus, ar noteikumu, ka attiecīgā puse, norādot uz īpašiem apstākļiem, pienācīgi pamato šādu pagarinājumu.

3.   Vajadzības gadījumā Komisija var lūgt trešo valstu, kā arī dalībvalstu iestādes sniegt informāciju, un dalībvalstis veic visus vajadzīgos pasākumus, lai šādus lūgumus izpildītu.

Tās nosūta Komisijai prasīto informāciju kopā ar visu veikto pārbaužu, kontroļu vai izmeklēšanas rezultātiem.

Ja šī informācija var interesēt visus vai arī ja tās nosūtīšanu pieprasa kāda dalībvalsts, tad Komisija to nosūta dalībvalstīm ar noteikumu, ka tā nav konfidenciāla. Ja informācija ir konfidenciāla, tad nosūta nekonfidenciālu kopsavilkumu.

4.   Vajadzības gadījumā Komisija var lūgt trešo valstu, kā arī dalībvalstu iestādēm veikt visas vajadzīgās pārbaudes un kontroles, jo īpaši attiecībā uz Savienības kuģu būvētājiem, kā arī veikt izmeklēšanu trešās valstīs ar noteikumu, ka attiecīgie uzņēmumi ir devuši savu piekrišanu un ka attiecīgās valsts valdība ir par to oficiāli brīdināta un pret to neiebilst.

Dalībvalstis veic visus vajadzīgos pasākumus, lai izpildītu šādus Komisijas lūgumus.

Komisijas ierēdņi tiek pilnvaroti palīdzēt dalībvalstu ierēdņiem veikt to pienākumus, ja Komisija vai kāda dalībvalsts to lūdz. Tāpat pēc vienošanās starp Komisiju un trešo valstu iestādēm Komisijas ierēdņi var palīdzēt trešo valstu iestāžu ierēdņiem veikt to pienākumus.

5.   Ieinteresētās puses, kas ir informējušas par sevi saskaņā ar 5. panta 12. punktu, uzklausa, ja tās Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī publicētajā paziņojumā norādītajā termiņā ir iesniegušas rakstisku lūgumu tikt uzklausītām, parādot, ka tās ir ieinteresētās puses, kuras, iespējams, ietekmēs lietas izskatīšanas rezultāti un kurām ir konkrēti iemesli, kādēļ tās būtu jāuzklausa.

6.   Pēc to lūguma, kuģu būvētājam, pircējam vai pircējiem, eksportētājvalsts valdības pārstāvjiem, sūdzības iesniedzējiem un citām ieinteresētajām pusēm, kas ir informējušas par sevi saskaņā ar 5. panta 12. punktu, ir jādod iespēja uzklausīt puses ar pretējām interesēm, lai būtu pārstāvēti pretēji viedokļi un piedāvāti atspēkojoši argumenti.

Piedāvājot šādu iespēju, ņem vērā vajadzību saglabāt konfidencialitāti, kā arī pušu vajadzības.

Nevienai pusei nav obligāti jāpiedalās sanāksmē, un nepiedalīšanās neiespaido šīs puses lietu.

Saskaņā ar šo punktu sniegto mutisko informāciju ņem vērā tikai tādā mērā, kādā to pēc tam apstiprina rakstveidā.

7.   Atbildot uz rakstisku lūgumu, prasītāji, kuģu būvētājs, pircējs vai pircēji un citas ieinteresētās puses, kas ir informējušas par sevi saskaņā ar 5. panta 12. punktu, kā arī eksportētājvalsts pārstāvji pēc rakstiska lūguma var pārbaudīt visu to informāciju, kuru kāda puse ir darījusi zināmu izmeklēšanai un kas neietilpst Savienības vai tās dalībvalstu iestāžu sagatavotos iekšējos dokumentos, bet kas ir būtiska to lietai, nav konfidenciāla 13. panta nozīmē un ko izmanto izmeklēšanā.

Puses var sagatavot atbildes uz šo informāciju, un to komentārus ņem vērā, ja tie ir pietiekami pamatoti.

8.   Izņemot 12. pantā paredzētos apstākļus, ciktāl iespējams, pārbauda ieinteresēto pušu sniegtās informācijas, uz kuras balstīti izmeklēšanas rezultāti, precizitāti.

9.   Attiecībā uz lietu izskatīšanu, kas saistās ar cenu salīdzināšanu, ja ir piegādāts līdzīgs kuģis, izmeklēšanu pabeidz ne vēlāk kā viena gada laikā pēc tās uzsākšanas.

Attiecībā uz lietu izskatīšanu, kur līdzīgs kuģis atrodas būvēšanas procesā, izmeklēšanu pabeidz ne vēlāk kā viena gada laikā pēc šā līdzīgā kuģa piegādes brīža.

Izmeklēšanu, kas saistās ar aprēķināto vērtību, pabeidz viena gada laikā pēc tās uzsākšanas vai pēc kuģa piegādes brīža atkarībā no tā, kurš no šiem datumiem ir vēlāks.

Šos termiņus atliek atbilstīgi apmēram, kādā piemēro 16. panta 2. punktu.

7. pants

Izbeigšana bez pasākumu veikšanas, bez maksājumu uzlikšanas un iekasēšanas par zaudējumus radošu cenu noteikšanu

1.   Ja sūdzību atsauc, lietas izskatīšanu var izbeigt.

2.   Ja pasākumi nav nepieciešami, izmeklēšanu vai lietas izskatīšanu izbeidz. Komisija izbeidz izmeklēšanu saskaņā ar 10. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.

3.   Lietas izskatīšanu nekavējoties izbeidz, ja tiek noteikts, ka starpība starp parasto cenu un zaudējumus radošu cenu ir mazāka nekā 2 %, kas ir izteikti procentos no eksporta cenas.

4.   Ja galīgi konstatētie fakti liecina, ka pastāv zaudējumu radoša cena un tās radīts kaitējums, Komisija, rīkojoties saskaņā ar 10. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru, uzliek kuģu būvētājam maksājumu par zaudējumu radošu cenu noteikšanu. Maksājumu par zaudējumu radošu cenu apjoms ir vienāds ar noteikto starpību starp parasto cenu un zaudējumu radošu cenu. Komisija pēc tam, kad tā ir informējusi dalībvalstis, veic visus vajadzīgos pasākumus sava lēmuma īstenošanai, jo īpaši maksājuma par zaudējumu radošu cenu iekasēšanai.

5.   Kuģu būvētājs maksājumu par zaudējumus radošu cenu noteikšanu samaksā 180 dienu laikā pēc brīža, kad tam paziņo par maksājuma uzlikšanu, un uzskata, ka šis paziņojums ir saņemts vienu nedēļu pēc tam, kad tas ir nosūtīts kuģu būvētājam. Komisija var atvēlēt kuģu būvētājam saprātīgu maksājuma termiņa pagarinājumu, ja kuģu būvētājs pierāda, ka maksāšana 180 dienu laikā padarītu to maksātnespējīgu vai būtu pretrunā ar tiesu iestāžu pārraudzītu reorganizāciju, un šādā gadījumā iekasē procentus par nenomaksāto daudzumu; procentu likme ir vienāda ar ienākumiem sekundārajā tirgū par vidēja termiņa euro obligācijām Luksemburgas biržā, pieskaitot 50 pamatpunktus.

8. pants

Alternatīvi līdzekļi

Izmeklēšanu var izbeigt, nenosakot zaudējumus radošu cenu, ja kuģu būvētājs galīgi un bez nosacījumiem anulē kuģa pārdošanu par zaudējumus radošu cenu vai izpilda līdzvērtīgu pasākumu, kam ir piekritusi Komisija.

Pārdošanu var uzskatīt par atceltu tikai tad, ja starp pusēm, kas ir iesaistītas attiecīgajā pārdošanā, ir pārtrauktas visas līgumsaistības, ir atlīdzinātas visas iemaksas, kas izdarītas saistībā ar šo pārdošanu, un visas tiesības uz attiecīgo kuģi vai tā daļām ir nodotas atpakaļ kuģu būvētājam.

9. pants

Pretpasākumi – piekraušanas un izkraušanas tiesību atteikšana

1.   Ja attiecīgais kuģu būvētājs neveic samaksu saskaņā ar 7. pantā noteikto maksājumu par zaudējumus radošu cenu noteikšanu, Komisija attiecībā uz šā kuģu būvētāja būvētiem kuģiem ievieš pretpasākumus iekraušanas un izkraušanas tiesību atteikšanas veidā.

Ja rodas pirmajā daļā minētais pamatojums pretpasākumiem, Komisija par to informē dalībvalstis.

2.   Lēmums par pretpasākumu ieviešanu stājas spēkā pēc 30 dienām pēc tā publicēšanas Eiropas Savienība Oficiālajā Vēstnesī, un to atceļ tad, kad attiecīgais kuģu būvētājs ir pilnībā samaksājis maksājumu par zaudējumus radošu cenu noteikšanu. Pretpasākumi aptver visus kuģus, kas ir pasūtīti četru gadu laikā pēc lēmuma spēkā stāšanās brīža. Katru kuģi pakļauj pretpasākumiem četrus gadus pēc tā piegādes brīža. Minētos laika periodus var samazināt tikai pēc starptautiskas strīdu risināšanas procedūras pabeigšanas un saskaņā ar tās iznākumu.

Kuģus, uz kuriem attiecas piekraušanas un izkraušanas tiesību atteikšana, norāda Komisijas pieņemtajā lēmumā un publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

3.   Dalībvalstu muitas iestādes nedod atļauju piekraut un izkraut tos kuģus, uz kuriem attiecas piekraušanas un izkraušanas tiesību atteikšana.

10. pants

Komiteju procedūra

1.   Komisijai palīdz komiteja, kura izveidota ar Regulu (ES) 2016/1036. Minētā komiteja ir komiteja Regulas (ES) Nr. 182/2011 nozīmē.

2.   Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Regulas (ES) Nr. 182/2011 5. pantu.

11. pants

Pārbaudes apmeklējumi

1.   Ja Komisija to uzskata par lietderīgu, tā veic apmeklējumus, lai pārbaudītu eksportētāju, kuģu būvētāju, tirgotāju, aģentu, ražotāju, tirdzniecības apvienību un organizāciju dokumentus, lai apstiprinātu informāciju, kas saņemta par zaudējumus radošu cenu noteikšanu un zaudējumiem. Ja netiek saņemta pienācīga un savlaicīga atbilde, Komisija var izvēlēties neveikt pārbaudes apmeklējumu.

2.   Komisija pēc vajadzības var veikt izmeklēšanu trešās valstīs ar noteikumu, ka tā ir saņēmusi attiecīgo uzņēmumu piekrišanu, ir informējusi attiecīgās valsts valdības pārstāvjus un valsts valdībai nav iebildumu pret šādu izmeklēšanu. Tiklīdz ir saņemta attiecīgo uzņēmumu piekrišana, Komisija dara zināmus eksportētājvalsts iestādēm to uzņēmumu nosaukumus un adreses, kuri tiks apmeklēti, kā arī norunāto apmeklējuma laiku.

3.   Attiecīgos uzņēmumus brīdina par tās informācijas būtību, kas tiks pārbaudīta pārbaudes apmeklējumu laikā, kā arī par to, kāda vēl informācija būs jāiesniedz šādu apmeklējumu laikā, lai gan tas neizslēdz iespēju pārbaudes laikā pieprasīt sīkākus datus par jau iegūto informāciju.

4.   Izmeklēšanā, ko veic atbilstīgi 1., 2. un 3. punktam, Komisijai palīdz to dalībvalstu amatpersonas, kuras to lūdz.

12. pants

Nesadarbošanās

1.   Gadījumos, kad kāda ieinteresētā puse atsaka piekļuvi vajadzīgajai informācijai vai kā citādi to nesniedz šajā regulā noteiktajā termiņā, vai arī ievērojami kavē izmeklēšanu, pagaidu vai galīgo pozitīvo vai negatīvo slēdzienu var sagatavot, ņemot vērā pieejamos faktus.

Ja atklājas, ka kāda no ieinteresētajām pusēm ir sniegusi nepatiesu vai maldinošu informāciju, minēto informāciju neņem vērā un izmanto pieejamos faktus.

Ieinteresētās puses brīdina par nesadarbošanās sekām.

2.   Ja atbildi nesniedz datorizētā veidā, to neuzskata par nesadarbošanos ar noteikumu, ka ieinteresētā puse pierāda, ka atbildes sniegšana prasītajā veidā sagādātu nesaprātīgu papildu apgrūtinājumu vai nesaprātīgus papildu izdevumus.

3.   Pat ja informācija, ko piegādā ieinteresētā puse, nav ideāla visos aspektos, to neignorē – ar noteikumu, ka trūkumi nav tādi, kas radītu pārmērīgas grūtības, izstrādājot pieņemami precīzu slēdzienu, ka informācija ir iesniegta pienācīgi un laikus un ir pārbaudāma un ka puse ir rīkojusies, cik vien labi iespējams.

4.   Ja pierādījumus vai informāciju nepieņem, iesniedzēju tūlīt informē par iemesliem un dod tam iespēju sniegt turpmākus paskaidrojumus noteiktajā termiņā. Ja paskaidrojumus uzskata par neapmierinošiem, šādu pierādījumu vai informācijas noraidīšanas iemeslus nodod atklātībai un norāda publicētajā slēdzienā.

5.   Ja konstatējumu, tostarp to, kas attiecas uz parasto vērtību, pamatā ir 1. punkta noteikumi, tostarp sūdzībā ietvertā informācija, tos, ja iespējams un arī pienācīgi ņemot vērā izmeklēšanas termiņa ierobežojumus, pārbauda, salīdzinot ar citu pieejamo informāciju no neatkarīgiem avotiem, piemēram, ar publicētajām cenu lapām, oficiālo pārdošanas un muitas ieņēmumu statistiku vai informāciju, ko izmeklēšanas laikā iegūst no pārējām ieinteresētajām pusēm.

6.   Ja kāda ieinteresētā puse nesadarbojas vai sadarbojas tikai daļēji un līdz ar to netiek atklāta būtiska informācija, izmeklēšanas rezultāts var būt šai pusei mazāk labvēlīgs nekā tad, ja tā būtu sadarbojusies.

13. pants

Konfidencialitāte

1.   Ar informāciju, kas pēc sava rakstura ir konfidenciāla (piemēram, tādēļ, ka tās atklāšana sniegtu ievērojamas priekšrocības konkurentam vai ļoti negatīvi ietekmētu personu, kura to ir sniegusi, vai personu, no kuras persona, kura sniegusi informāciju, informāciju ir ieguvusi) vai kuru izmeklēšanai pakļautās puses sniedz konfidenciāli, iestādes apietas kā ar konfidenciālu, ja tam ir pamatots iemesls.

2.   Ieinteresētajām pusēm, kas iesniedz konfidenciālu informāciju, jāiesniedz nekonfidenciāls tās kopsavilkums. Minētie kopsavilkumi ir pietiekami precīzi, lai no tiem varētu pienācīgi saprast konfidenciāli iesniegtās informācijas būtību. Izņēmuma gadījumos šādas puses var norādīt, ka šādai informācijai kopsavilkumu sastādīt nav iespējams. Šādos izņēmuma gadījumos sniedz paziņojumu, kurā izklāsta iemeslus, kāpēc tas nav iespējams.

3.   Ja uzskata, ka lūgums rīkoties ar informāciju kā ar konfidenciālu nav pamatots, un ja informācijas sniedzējs vai nu nevēlas atļaut piekļuvi informācijai, vai atļaut tās nodošanu atklātībā vispārīgā vai kopsavilkuma formā, šādu informāciju var neņemt vērā, ja vien no uzticamiem avotiem nevar pietiekami pierādīt, ka informācija ir pareiza. Konfidencialitātes lūgumus nenoraida patvaļīgi.

4.   Šis pants neliedz Savienības iestādēm atklāt vispārīgu informāciju un jo īpaši iemeslus, kas pamato lēmumus, kuri ir pieņemti atbilstīgi šai regulai, ne arī atklāt pierādījumus, ko Savienības institūcijas izmanto, ciktāl tas vajadzīgs, lai izskaidrotu šos iemeslus tiesā. Veicot šādu atklāšanu, ņem vērā ieinteresēto pušu likumīgās intereses attiecībā uz to komercnoslēpumu neizpaušanu.

5.   Komisija un dalībvalstis, ietverot to abu ierēdņus, neizpauž informāciju, kas saņemta, ievērojot šo regulu, un kuru ziņu sniedzējs lūdz uzskatīt par konfidenciālu, bez minētā ziņu sniedzēja īpašas atļaujas. Informācijas apmaiņu starp Komisiju un dalībvalstīm vai iekšējos dokumentus, ko sagatavojušas Savienības vai dalībvalstu iestādes, neizpauž, izņemot šajā regulā īpaši paredzētus gadījumus.

6.   Saskaņā ar šo regulu saņemto informāciju izmanto tikai tam mērķim, kuram tā pieprasīta.

14. pants

Nodošana atklātībā

1.   Sūdzību iesniedzēji, kuģu būvētājs, eksportētājs, pircējs vai pircēji un to pārstāvības apvienības, kā arī eksportētājvalsts pārstāvji var lūgt atklāt sīkāku informāciju, kas ir pamatā būtiskiem faktiem un apsvērumiem, uz kuriem balstoties gatavojas ieteikt uzlikt maksājumu par zaudējumus radošu cenu noteikšanu vai izbeigt izmeklēšanu vai lietas izskatīšanu bez maksājuma uzlikšanas.

2.   Lūgumus par informācijas izpaušanu, kā noteikts 1. punktā, nosūta Komisijai rakstveidā un saņem Komisijas noteiktajā termiņā.

3.   Beigu informāciju sniedz rakstiski. To veic, pienācīgi ņemot vērā konfidenciālās informācijas aizsardzību, cik drīz vien iespējams un parasti ne vēlāk kā vienu mēnesi pirms galīgā lēmuma datuma. Ja Komisija minētajā laikā nevar atklāt konkrētus faktus vai apsvērumus, tad tos atklāj, tiklīdz tas iespējams pēc tam.

Informācijas izpaušana neskar turpmākus iespējamus Komisijas lēmumus, bet, ja šādi lēmumi pamatojas uz atšķirīgiem faktiem un apsvērumiem, tos atklāj, tiklīdz tas ir iespējams.

4.   Piezīmes, kas izdarītas pēc informācijas nodošanas atklātībā, ņem vērā tikai tad, ja tās ir saņemtas termiņā, ko Komisija nosaka katrā atsevišķā gadījumā un kas ir vismaz 10 dienas, pienācīgi ņemot vērā lietas steidzamību.

15. pants

Ziņojums

Komisija iekļauj informāciju par šīs regulas īstenošanu savā gada ziņojumā par tirdzniecības aizsardzības pasākumu piemērošanu un īstenošanu, ko iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei, ievērojot Regulas (ES) 2016/1036 23. pantu.

16. pants

Nobeiguma noteikumi

1.   Šī regula neliedz piemērot:

a)	jebkādus īpašus noteikumus, ko nosaka starp Savienību un trešām valstīm noslēgtie nolīgumi;

b)	īpašus pasākumus ar noteikumu, ka šāda rīcība nav pretrunā ar saistībām atbilstīgi Kuģu būvniecības nolīgumam.

2.   Izmeklēšanu atbilstīgi šai regulai neveic un pasākumus nenosaka vai neuztur spēkā, ja šie pasākumi ir pretrunā ar Savienības pienākumiem, kas izriet no Kuģu būvniecības nolīguma vai citiem starptautiskajiem nolīgumiem.

Nekas šajā regulā nekavē Savienību izpildīt savus pienākumus atbilstīgi Kuģu būvniecības nolīgumam attiecībā uz strīdu izšķiršanu.

17. pants

Atcelšana

Regulu (EK) Nr. 385/96 atceļ.

Atsauces uz atcelto regulu uzskata par atsaucēm uz šo regulu un tās lasa saskaņā ar atbilstības tabulu, kas atrodas II pielikumā.

18. pants

Stāšanās spēkā

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

To piemēro no Kuģu būvniecības nolīguma spēkā stāšanās brīža (7).

To nepiemēro kuģiem, kas ir pasūtīti līdz Kuģu būvniecības nolīguma spēkā stāšanās brīdim, izņemot kuģus, kas ir pasūtīti pēc 1994. gada 21. decembra un kuri jāpiegādā pēc vairāk nekā pieciem gadiem pēc līguma slēgšanas brīža. Uz šādiem kuģiem šī regula attiecas, ja vien kuģu būvētājs nepierāda, ka paildzinātā piegāde ir sakarā ar parastiem komerciāliem iemesliem, nevis lai izvairītos no šīs regulas piemērošanas.

---

(1)  Eiropas Parlamenta 2015. gada 7. jūlija nostāja (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēta) un Padomes 2016. gada 15. janvāra lēmums.

(2)  Padomes Regula (EK) Nr. 385/96 (1996. gada 29. janvāris) par aizsardzību pret zaudējumus radošu cenu noteikšanu kuģiem (OV L 56, 6.3.1996., 21. lpp.).

(3)  Skatīt I pielikumu.

(4)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2016/1036 (2016. gada 8. jūnijs) par aizsardzību pret importu par dempinga cenām no valstīm, kas nav Eiropas Savienības dalībvalstis (skatīt šā Oficiālā Vēstneša 21. lpp.).

(5)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 182/2011 (2011. gada 16. februāris), ar ko nosaka normas un vispārīgus principus par dalībvalstu kontroles mehānismiem, kuri attiecas uz Komisijas īstenošanas pilnvaru izmantošanu (OV L 55, 28.2.2011., 13. lpp.).

(6)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2015/755 (2015. gada 29. aprīlis) par kopējiem noteikumiem importam no dažām trešām valstīm (OV L 123, 19.5.2015., 33. lpp.).

(7)  Kuģu būvniecības nolīguma spēkā stāšanās datumu publicēs Eiropas Savienības Oficiālā Vēstneša L sērijā.

---

---

---