(1)

Starptautiskā sabiedrība saskaras ar iepriekš nepieredzētu migrācijas un bēgļu krīzi, kam ir nepieciešama solidaritāte un efektīva finanšu resursu mobilizācija un kas prasa saskaņotu esošo problēmu apzināšanu un pārvarēšanu. Visiem dalībniekiem ir jāsadarbojas, piemērojot ilgtspējīgu vidēja termiņa un ilgtermiņa politiku un efektīvi izmantojot esošās programmas, lai izstrādātu un atbalstītu iniciatīvas, kuras palīdz sasniegt Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) ilgtspējīgas attīstības mērķus un risināt politiskos, sociālos, ekonomiskos un vides faktorus, kas ir migrācijas pamatcēloņi, tostarp – bet ne tikai – nabadzība, nevienlīdzība, demogrāfiskā izaugsme, darbvietu trūkums, ierobežota piekļuve izglītībai un ekonomikas iespējām, nestabilitāte, konflikti, klimata pārmaiņas un ilgtermiņa piespiedu pārvietošanas sekas.

(2)

Lai gan ir ārkārtīgi svarīgi nodrošināt migrācijas pamatcēloņu risināšanai nepieciešamos resursus, Savienība joprojām ir apņēmības pilna īstenot rīcībpolitikas arī citās stratēģiski svarīgākajās jeb prioritārajās jomās, kā noteikts Eiropas Savienības globālajā ārpolitikas un drošības politikas stratēģijā.

(3)

Ir izstrādāta jauna, uz rezultātiem vērsta sistēma partnerattiecībām ar trešām valstīm, kurā ņemtas vērā visas Savienības politikas jomas un instrumenti. Minētās jaunās partnerattiecību sistēmas ietvaros ir izveidots Savienības ārējo investīciju plāns, lai atbalstītu ieguldījumus reģionos ārpus Savienības, vienlaikus palīdzot sasniegt ANO ilgtspējīgas attīstības mērķus un risinot migrācijas pamatcēloņus. Tam būtu arī jāpalīdz īstenot Ilgtspējīgas attīstības programmā 2030. gadam un ANO Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām ietvaros pieņemtajā Parīzes nolīgumā (“Parīzes nolīgums”) noteiktos mērķus, kā arī mērķus, kurus īsteno ar citiem ārējās darbības finansēšanas instrumentiem.

(4)

Eiropadome 2016. gada 28. jūnijā apstiprināja Eiropas Investīciju bankas (EIB) priekšlikumu ieguldījumam ārējo investīciju plānā, izmantojot EIB noturības iniciatīvu, kas paredzēta, lai veicinātu ieguldījumus dienvidu kaimiņreģionā un Rietumbalkānu valstīs.

(5)

EIB noturības iniciatīvas svarīgākais elements ir EIB ārējo aizdevumu mandāta paplašināšana gan kvantitatīvi, gan kvalitatīvi. Tas ļautu EIB ātri veicināt ārējo investīciju plāna mērķu sasniegšanu, jo īpaši, sniedzot papildu finansējumu privātā sektora saņēmējiem, lai piesaistītu privātos ieguldījumus un stimulētu ilgtermiņa ieguldījumus.

(6)

Eiropas Fonda ilgtspējīgai attīstībai stratēģiskā padome, kurā ir pārstāvēta EIB, sniegs norādes par papildināmību starp EIB noturības iniciatīvu un ārējo investīciju plāna elementiem saskaņā ar tās reglamentu un neskarot EIB iekšējās pārvaldības noteikumus.

(7)

EIB ar Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumu Nr. 466/2014/ES (2) tika piešķirta budžeta garantija ārpus Savienības veiktiem finansēšanas darījumiem (“ES garantija”).

(8)

Saskaņā ar Lēmumu Nr. 466/2014/ES Komisija sadarbībā ar EIB sagatavoja starpposma pārskata ziņojumu, kurā, balstoties uz neatkarīgu ārējo novērtējumu, novērtēta minētā lēmuma piemērošana.

(9)

Bēgļu, migrantu, uzņēmējkopienu un tranzīta kopienu un izcelsmes kopienu ekonomiskā noturība ilgtermiņā, kas kā stratēģiska atbilde, ar ko risina migrācijas pamatcēloņus, būtu jāiekļauj kā jauns mērķis, ko atbalsta ar ES garantiju (“jaunais mērķis”).

(10)

Darījumi, ko atbalsta saskaņā ar jauno mērķi, būtu jānošķir no Savienības centieniem robežkontroles jomā.

(11)

Lai ar ārējo aizdevumu mandāta palīdzību varētu risināt iespējamās turpmākās problēmas un pievērsties Savienības prioritātēm, kā arī sasniegt jauno mērķi, maksimālais EIB finansēšanas darījumu apjoms, kam piešķirta ES garantija, būtu jāpalielina līdz EUR 32 300 000 000.

(12)

Saskaņā ar vispārējo mandātu EUR 1 400 000 000 būtu jāparedz publiskā sektora projektiem, kuru mērķis ir sasniegt jauno mērķi.

(13)

Saskaņā ar jauno privātā sektora aizdevumu mandātu maksimālā summa EUR 2 300 000 000 apmērā, nepārsniedzot palielināto maksimālo apjomu, būtu jāatvēl projektiem, kuru mērķis ir sasniegt jauno mērķi un uz to būtu attiecināma Savienības vispārējā garantija.

(14)

Viena no EIB galvenajiem mērķiem saskaņā ar ārējo aizdevumu mandātu, proti, atbalsts vietējā privātā sektora attīstībai, jo īpaši atbalsts mikrouzņēmumiem, maziem un vidējiem uzņēmumiem (MVU), sekmīga sasniegšana ir atkarīga no tādiem faktoriem kā MVU piekļuve finansējumam, kredītiem un tehniskajai palīdzībai, no uzņēmējdarbības veicināšanas un no centieniem veicināt pāreju no nepastāvīgas neoficiālās ekonomikas uz oficiālo sektoru. Šajā sakarā ar EIB finansēšanas darījumiem būtu jācenšas atbalstīt mazos ieguldījumu projektus, ko īsteno MVU, kā arī ieguldījumu projektus attālākos lauku apvidos un dzeramā ūdens attīrīšanas, notekūdeņu novadīšanas un atjaunojamo energoresursu enerģijas jomā.

(15)

Būtu jānodrošina papildināmība un saskaņotība ar Savienības iniciatīvām, kuru mērķis ir risināt migrācijas pamatcēloņus, tostarp ar Savienības atbalstu atgriezušos migrantu ilgtspējīgai reintegrācijai izcelsmes valstīs.

(16)

Ievērojot Parīzes nolīgumu, EIB būtu jācenšas saglabāt augstu ar klimatu saistīto darījumu īpatsvaru, kuru apjoms veidotu vismaz 25 % no visiem EIB finansēšanas darījumiem ārpus Savienības. EIB finansēšanas darījumiem saskaņā ar Lēmumu Nr. 466/2014/ES būtu jāatbilst sasniedzamajam mērķim, proti, vismaz 35 % no visiem EIB finansēšanas darījumiem līdz 2020. gadam veikt jaunietekmes ekonomikas un jaunattīstības valstīs ārpus Savienības. EIB būtu jāņem vērā Eiropadomes 2013. gada 22. maija secinājumi par pakāpenisku videi vai ekonomikai kaitīgu subsīdiju, tostarp fosilajiem kurināmajiem paredzētu subsīdiju, izbeigšanu.

(17)

Risks Savienības vispārējam budžetam saistībā ar EIB finansēšanas darījumiem saskaņā ar privātā sektora aizdevumu mandātu būtu jāceno. Šādas riska cenošanas rezultātā radušies ieņēmumi būtu jāiemaksā Garantiju fondā ārējai darbībai, kas izveidots ar Padomes Regulu (EK, Euratom) Nr. 480/2009 (3), lai segtu komercrisku un izvairītos no tirgus izkropļojumiem.

(18)

EIB būtu savā rezultātu novērtēšanas sistēmā jāizstrādā un jāievieš virkne rādītāju projektiem, kuru mērķis ir sasniegt jauno mērķi. Tāpēc Komisijas gada ziņojumā Eiropas Parlamentam un Padomei par EIB finansēšanas darījumiem būtu jāiekļauj novērtējums par EIB finansēšanas darījumu ieguldījumu jaunā mērķa – tostarp attiecīgā gadījumā ieguldījumu ANO ilgtspējīgas attīstības mērķu sasniegšanā, vietējās pilsoniskās sabiedrības iesaistīšanu un saskaņotību ar Savienības ārpolitikas prioritātēm un budžeta prioritātēm.

(19)

Saskaņā ar Lēmumu Nr. 466/2014/ES veikto EIB finansēšanas darījumu redzamība un pārredzamība, jo īpaši attiecībā uz projektiem, kuru finansēšanai izmanto finanšu starpniekus, būtu jānodrošina, uzlabojot informācijas pieejamību Savienības iestādēm un plašai sabiedrībai, ņemot vērā nepieciešamību aizsargāt konfidenciālu informāciju un sensitīvu komercinformāciju.

(20)

Attiecīgā Savienības politika, kas īstenojama attiecībā uz jurisdikcijām, kuras nodokļu nolūkos nesadarbojas, ir izklāstīta Savienības tiesību aktos un Padomes secinājumos, jo īpaši 2016. gada 8. novembra secinājumu pielikumā, un visās to pēcāk atjauninātajās versijās.

(21)

Uzticamības pārbaudē par EIB finansēšanas darījumiem, kas veikti saskaņā ar Lēmumu Nr. 466/2014/ES, būtu jāietver rūpīga pārbaude par atbilstību piemērojamajiem Savienības tiesību aktiem un saskaņotajiem starptautiskajiem un Savienības standartiem attiecībā uz cīņu pret nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu, cīņu pret terorisma finansēšanu, izvairīšanos no nodokļu maksāšanas un nodokļu apiešanu. Turklāt saistībā ar ziņojumiem par ārējo aizdevumu mandātu EIB būtu atsevišķi par katru valsti jāsniedz informācija par EIB finansēšanas darījumu atbilstību tās politikai attiecībā uz jurisdikcijām, kas nesadarbojas, kā arī to starpnieku saraksts, ar kuriem EIB sadarbojas.

(22)

EIB 2016. gada 12. oktobrī apstiprināja EIB noturības iniciatīvu. Vajadzētu būt iespējai attiecināt ES garantiju uz projektiem, kurus īsteno saskaņā ar EIB noturības iniciatīvu un kuri tika apstiprināti pēc minētā datuma un pirms šā lēmuma stāšanās spēkā un garantijas nolīguma noslēgšanas, ja Komisija apstiprina, ka tie atbilst jaunajam mērķim un ievēro garantijas nolīguma nosacījumus.

(23)

Uz EIB finansēšanas darījumiem ar komercsabiedrībām privātā sektora vispārējā garantija būtu attiecināma tikai tad, ja tie veicina iekļaujošu izaugsmi un darbvietu radīšanu, un ja tos pienācīgi neapkalpo vietējie finanšu tirgi.

(24)

EIB finansēšanas darījumiem būtu jāatbilst Komisijas 2011. gada 25. oktobra paziņojumā “Atjaunota ES stratēģija 2011.–2014. gadam attiecībā uz korporatīvo sociālo atbildību” izklāstītajiem principiem, tostarp attiecībā uz finanšu starpniekiem.

(25)

Maksimālais EIB starp reģioniem veiktās pārdales apmērs mandāta termiņa laikā būtu jāpalielina no 10 % līdz 20 %, ja mainās Savienības ārējās politikas prioritātes vai steidzamos gadījumos un krīzes situācijās, kas var rasties mandāta termiņa laikā, un saskaņā ar attiecīgajām Eiropas Parlamenta rezolūcijām un Padomes lēmumiem un secinājumiem. Komisijai pār šādu līdzekļu pārdali būtu regulāri jāinformē Eiropas Parlaments un Padome.

(26)

Ņemot vērā EIB noturības iniciatīvas nozīmi Savienības stratēģijā migrācijas pamatcēloņu risināšanai, kā arī tranzīta kopienu un uzņēmējkopienu vajadzības, joprojām ir ārkārtīgi svarīgi tas, lai tiktu pilnībā absorbēti apjomi, kas paredzēti ārējo aizdevumu mandātā projektiem ar jauno mērķi. Tomēr, ja neparedzētu apstākļu dēļ paredzētās summas nevar tikt pilnībā absorbētas, būtu jāpieļauj arī lielāka elastība. Tādēļ, ja līdz 2019. gada 30. jūnijam EIB secina, ka tā nav spējīga absorbēt savu saskaņā ar EIB noturības iniciatīvu prognozēto mērķi, vajadzētu būt iespējai pārdalīt līdz 20 % no EUR 1 400 000 000, kas saskaņā ar vispārējo mandātu ir paredzēti publiskā sektora projektiem, un no EUR 2 300 000 000, kas paredzēti privātā sektora aizdevumu mandātā, pirmspievienošanās valstīm un saņēmējiem un kaimiņattiecību un partnerattiecību valstīm un/vai starp tiem. Par jebkādu šādu pārdali Komisijai un EIB būtu iepriekš jāvienojas.

(27)

Būtu jāgroza tiesīgo reģionu un valstu un potenciāli tiesīgo reģionu un valstu saraksti, svītrojot reģionus un valstis ar augstu ienākumu līmeni un augstu kredītreitingu, proti, Bruneja, Čīle, Islande, Izraēla, Singapūra, Dienvidkoreja un Taivāna. Turklāt potenciāli tiesīgo reģionu un valstu sarakstam būtu jāpievieno Irāna.

(28)

Tāpēc būtu attiecīgi jāgroza Lēmums Nr. 466/2014/ES,

1)

lēmuma 2. pantu aizstāj ar šādu:

2)

lēmuma 3. pantu aizstāj ar šādu:

(*1)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2006/54/EK (2006. gada 5. jūlijs) par tāda principa īstenošanu, kas paredz vienlīdzīgas iespējas un attieksmi pret vīriešiem un sievietēm nodarbinātības un profesijas jautājumos (OV L 204, 26.7.2006., 23. lpp.).”;"

3)

lēmuma 5. pantu groza šādi:

4)

lēmuma 8. pantu groza šādi:

5)

lēmuma 9. pantu groza šādi:

6)

lēmuma 10. pantam pievieno šādu punktu:

“Riskam Savienības budžetam saistībā ar EIB finansēšanas darījumiem saskaņā ar privātā sektora aizdevumu mandātu, kā minēts 2. panta 1. punkta b) apakšpunktā, nosaka cenu un komercriska cenošanas rezultātā radušos ieņēmumus iemaksā Garantiju fondā.”;

7)

lēmuma 11. panta 1. punktu groza šādi:

8)

lēmuma 12. pantu groza šādi:

9)

lēmuma 13.un 14. pantu aizstāj ar šādiem:

(*2)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2015/849 (2015. gada 20. maijs) par to, lai nepieļautu finanšu sistēmas izmantošanu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanai vai teroristu finansēšanai, un ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 684/2012 un atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2005/60/EK un Komisijas Direktīvu 2006/70/EK (OV L 141, 5.6.2015., 73. lpp.)."

(*3)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2015/847 (2015. gada 20. maijs) par līdzekļu pārvedumiem pievienoto informāciju un ar ko atceļ Regulu (EK) Nr. 1781/2006 (OV L 141, 5.6.2015., 1. lpp.)”;"

10)

lēmuma 18. pantu groza šādi:

11)

lēmuma 20. pantu aizstāj ar šādu:

12)

iekļauj šādu pantu:

13)

I, II un III pielikumu aizstāj ar šā lēmuma pielikuma tekstu;

14)

IV pielikuma pirmo daļu aizstāj ar šādu:

“EIB darbību partnervalstīs, kas piedalās pirmspievienošanās procesā, īsteno saskaņā ar pievienošanās un Eiropas partnerību regulējumu, kurā norādītas prioritātes pirmspievienošanās valstīm un saņēmējiem, lai tās varētu sekmīgi tuvināties Savienībai, un kurā noteikts pamats Savienības palīdzības sniegšanai. Stabilizācijas un asociācijas process ir politiskais pamats Savienības attiecībām ar Rietumbalkānu reģionu. Tas ir balstīts uz progresīvām partnerattiecībām, kurās Savienība piedāvā tirdzniecības koncesijas, ekonomisko un finansiālo palīdzību un līgumattiecības, izmantojot stabilizācijas un asociācijas nolīgumus. Pirmspievienošanās finansiālā palīdzība sekmē pirmspievienošanās valstu un saņēmēju sagatavošanos saistībām un uzdevumiem, kas izriet no dalības Savienībā. Ar šādu palīdzību tiek atbalstīts reformu process, tostarp sagatavošanās darbi iespējamai dalībai Savienībā. Tās uzmanības centrā ir iestāžu veidošana, tiesību aktu saskaņošana ar Savienības acquis, sagatavošanās Savienības politikas un instrumentu izmantošanai un tādu pasākumu veicināšana, ar ko sekmē ekonomisko konverģenci.”