1.   Ar šo regulu nosaka pamatnostādnes I pielikumā noteikto to Eiropas energoinfrastruktūras prioritāro koridoru un jomu savlaicīgai attīstībai un sadarbspējai (energoinfrastruktūras prioritārie koridori un jomas), kas palīdz mīkstināt klimata pārmaiņas, jo īpaši, sasniegt Savienības 2030. gadam izvirzītos klimata un enerģētikas mērķrādītājus un tās klimatneitralitātes mērķi vēlākais līdz 2050. gadam, kā arī nodrošināt starpsavienojumus, enerģētisko drošību, tirgus un sistēmu integrāciju, konkurenci, kas nāk par labu visām dalībvalstīm, un pieejamas enerģijas cenas.

2.   Šī regula jo īpaši:

1.   Izveido reģionālas grupas (“grupas”) saskaņā ar III pielikuma 1. iedaļā izklāstīto procesu. Katras grupas dalība ir balstīta uz katru prioritāro koridoru un jomu un to attiecīgo ģeogrāfisko pārklājumu, kā noteikts I pielikumā. Lēmumu pieņemšanas pilnvaras grupās ir tikai dalībvalstīm un Komisijai (lēmējstruktūra), un lēmumu pieņemšanas pamatā ir konsensa princips.

2.   Katra grupa pieņem savu reglamentu, ņemot vērā III pielikumā izklāstītos noteikumus.

3.   Katras grupas lēmējstruktūra pieņem projektu reģionālo sarakstu, kas sagatavots saskaņā ar III pielikuma 2. iedaļā izklāstīto procesu, norādot katra projekta devumu I pielikumā noteikto energoinfrastruktūras prioritāro koridoru un jomu īstenošanā un to, kā tie atbilst 4. pantā noteiktajiem kritērijiem.

Ja grupa gatavo reģionālo sarakstu:

4.   Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar šīs regulas 20. pantu nolūkā izveidot Savienības sarakstu, ņemot vērā LESD 172. panta otro daļu.

Īstenojot savas pilnvaras, Komisija nodrošina, ka Savienības sarakstu izveido ik pēc diviem gadiem, pamatojoties uz reģionālajiem sarakstiem, ko pieņēmušas grupu lēmējstruktūras, kuras izveidotas saskaņā ar III pielikuma 1. iedaļas 1. punktu, ievērojot procedūru, kas noteikta šā panta 3. punktā.

Deleģēto aktu, ar ko saskaņā ar šo regulu izveido pirmo Savienības sarakstu, Komisija pieņem līdz 2023. gada 30. novembrim.

Ja deleģētais akts, ko Komisija pieņēmusi saskaņā ar šo punktu, nevar stāties spēkā saskaņā ar 20. panta 6. punktu pausta Eiropas Parlamenta vai Padomes iebilduma dēļ, Komisija nekavējoties sasauc grupas, lai izstrādātu jaunus reģionālos sarakstus, ņemot vērā iebilduma iemeslus. Komisija pēc iespējas drīz pieņem jaunu deleģēto aktu, ar ko izveido Savienības sarakstu.

5.   Kad Komisija, apvienojot 3. punktā minētos reģionālos sarakstus, izveido Savienības sarakstu, tā, pienācīgi ņemot vērā grupu apspriedes:

6.   Kopīgu interešu projekti, kas ietilpst šīs regulas II pielikuma 1. punkta a), b), c), d) un f) apakšpunktā noteiktajām energoinfrastruktūras kategorijām, kļūst par relevanto reģionālo investīciju plānu daļu saskaņā ar Regulas (ES) 2019/943 34. pantu un par relevantā valsts tīkla attīstības desmit gadu plāna daļu saskaņā ar Direktīvas (ES) 2019/944 51. pantu un attiecīgā gadījumā par citu valsts infrastruktūras plānu daļu. Minētajiem kopīgu interešu projektiem piešķir augstāko iespējamo prioritāti katrā no minētajiem plāniem. Šo punktu nepiemēro konkurējošiem projektiem, projektiem, kuri vēl nav pietiekami sagatavoti, lai būtu iespējams iesniegt konkrētā projekta izmaksu un ieguvumu analīzi, kā minēts III pielikuma 2. iedaļas 1. punkta d) apakšpunktā, un savstarpēju interešu projektiem.

7.   Kopīgu interešu projektus, kas ietilpst II pielikuma 1. punkta a), b), c), d) un f) apakšpunktā noteiktajās energoinfrastruktūras kategorijās un kas ir konkurējoši projekti vai projekti, kuri vēl nav pietiekami sagatavoti, lai būtu iespējams iesniegt konkrētā projekta izmaksu un ieguvumu analīzi, kā minēts III pielikuma 2. iedaļas 1. punkta d) apakšpunktā, var attiecīgi iekļaut relevantajos reģionālajos investīciju plānos, valsts tīkla attīstības desmit gadu plānos un citos valsts infrastruktūras plānos kā izskatāmos projektus.

1.   Kopīgu interešu projekts atbilst šādiem vispārīgajiem kritērijiem:

2.   Savstarpēju interešu projekts atbilst šādiem vispārīgajiem kritērijiem:

Attiecībā uz oglekļa dioksīda uzglabāšanas projektiem, kas ietilpst II pielikuma 5. punkta c) apakšpunktā noteiktajā energoinfrastruktūras kategorijā, – projekts ir nepieciešams, lai darītu iespējamu oglekļa dioksīda pārrobežu transportēšanu un uzglabāšanu, un trešai valstij, kurā projekts tiek īstenots, ir adekvāts tiesiskais regulējums, kā pamatā ir pierādīti rezultatīvi izpildes panākšanas mehānismi un ar ko nodrošina, ka projektam tiek piemēroti Savienības tiesību aktos paredzētajiem standartiem un aizsardzības pasākumiem vismaz ekvivalenti standarti un aizsardzības pasākumi oglekļa dioksīda noplūžu nepieļaušanai un attiecībā uz klimatu, cilvēku veselību un ekosistēmām oglekļa dioksīda pastāvīgas uzglabāšanas drošuma un lietderības aspektā.

3.   Kopīgu interešu projektiem, kas ietilpst konkrētās energoinfrastruktūras kategorijās, piemēro šādus specifiskos kritērijus:

4.   Attiecībā uz projektiem, kas ietilpst II pielikumā noteiktajās energoinfrastruktūras kategorijās, šā panta 3. punktā noteiktos kritērijus novērtē saskaņā ar IV pielikuma 3. līdz 8. punktā noteiktajiem indikatoriem.

5.   Lai veicinātu visu to projektu novērtēšanu, kas varētu būt atbilstīgi kopīgu interešu projektu statusam un ko varētu iekļaut reģionālajā sarakstā, katra grupa pārredzami un objektīvi izvērtē katra projekta ieguldījumu tā paša energoinfrastruktūras prioritārā koridora vai jomas īstenošanā. Katra grupa nosaka savu novērtēšanas metodi, pamatojoties uz kopējo ieguldījumu attiecībā uz 3. punktā minētajiem kritērijiem. Balstoties uz minēto novērtējumu, grupa iekšējai lietošanai sakārto projektus prioritārā secībā. Ne reģionālo, ne Savienības sarakstu nekārto prioritārā secībā, un prioritāro secību neizmanto nekādiem turpmākiem nolūkiem, izņemot – kā aprakstīts III pielikuma 2. iedaļas 16. punktā.

Novērtējot projektus, nolūkā nodrošināt, ka grupas izmanto saskanīgu novērtēšanas pieeju, katra grupa pienācīgi ņem vērā:

Attiecībā uz viedo elektrotīklu un viedo gāzes tīklu projektiem, kas ietilpst II pielikuma 1. punkta e) apakšpunktā un 2. punktā noteiktajās energoinfrastruktūras kategorijās, prioritārā secībā sakārto tos projektus, kas ietekmē vienas un tās pašas divas dalībvalstis, un pienācīgi ņem vērā arī projekta skarto lietotāju skaitu, gada energopatēriņu un no nedispečējamiem resursiem saražotas enerģijas īpatsvaru teritorijā, kur atrodas minētie lietotāji.

1.   Projekta virzītāji Savienības sarakstā esošiem projektiem izstrādā īstenošanas plānu, kurā iekļauj grafiku visām šādām darbībām:

2.   PSO, SSO un citi operatori savstarpēji sadarbojas, lai veicinātu Savienības sarakstā esošu projektu izstrādi savā jomā.

3.   Aģentūra un attiecīgās grupas uzrauga Savienības sarakstā esošo projektu īstenošanā sasniegto progresu un vajadzības gadījumā sniedz ieteikumus, lai veicinātu to īstenošanu. Grupas var pieprasīt papildu informāciju saskaņā ar 4., 5. un 6. punktu, sasaukt sanāksmes ar attiecīgajām personām un uzaicināt Komisiju verificēt sniegto informāciju uz vietas.

4.   Sākot ar gadu, kas seko gadam, kurā projekts ir iekļauts Savienības sarakstā, projekta virzītāji 8. panta 1. punktā minētajai valsts kompetentajai iestādei katru gadu līdz 31. decembrim iesniedz gada ziņojumu par katru projektu, kas ietilpst II pielikumā noteiktajās energoinfrastruktūras kategorijās.

Minētajā ziņojumā sīki izklāsta:

5.   Sākot ar gadu, kas seko gadam, kurā projekta virzītājam ir jāiesniedz šā panta 4. punktā minētais ziņojums, katru gadu līdz 28. februārim 8. panta 1. punktā minētās kompetentās iestādes iesniedz Aģentūrai un relevantajai grupai šā panta 4. punktā minēto ziņojumu, kas papildināts ar informāciju par to attiecīgajā teritorijā atrodošos Savienības sarakstā esošu projektu īstenošanas progresu un – attiecīgā gadījumā – par īstenošanas kavēšanos attiecībā uz atļauju piešķiršanas procesiem, kā arī par šādas kavēšanās iemesliem. Kompetento iestāžu devumu ziņojumā skaidri norāda un iekļauj, negrozot projekta virzītāju sagatavoto tekstu.

6.   Katru gadu, kad būtu jāpieņem jauns Savienības saraksts, līdz 30. aprīlim Aģentūra iesniedz grupām konsolidētu ziņojumu par Savienības sarakstā esošajiem projektiem, kas ir valsts regulatīvo iestāžu kompetencē, izvērtējot panākto progresu un gaidāmās projekta izmaksu izmaiņas un vajadzības gadījumā sniedzot ieteikumus par to, kā novērst kavējumus un pārvarēt radušās grūtības. Saskaņā ar Regulas (ES) 2019/942 11. panta b) punktu minētajā konsolidētajā ziņojumā izvērtē arī to, vai tiek konsekventi īstenoti Savienības tīklu attīstības plāni attiecībā uz energoinfrastruktūras prioritārajiem koridoriem un jomām, kas noteiktas I pielikumā.

Pienācīgi pamatotos gadījumos Aģentūra var pieprasīt papildu informāciju, kas vajadzīga šajā punktā noteikto uzdevumu veikšanai.

7.   Ja salīdzinājumā ar īstenošanas plānu Savienības sarakstā esoša projekta nodošana ekspluatācijā ir aizkavējusies un ja tas nav noticis tādu nepārvaramu apstākļu dēļ, ko projekta virzītājs nespēj kontrolēt, piemēro šādus pasākumus:

8.   Savienības sarakstā esošu projektu var svītrot no Savienības saraksta saskaņā ar 3. panta 4. punktā noteikto procedūru, ja tas minētajā sarakstā ticis iekļauts, balstoties uz nepareizu informāciju, kas bija noteicošais iekļaušanas faktors, vai ja projekts neatbilst Savienības tiesību aktiem.

9.   Projekti, kuri vairs nav Savienības sarakstā, zaudē visas šajā regulā paredzētās tiesības un pienākumus, kas attiecas uz kopīgu interešu projekta vai savstarpēju interešu projekta statusu.

Tomēr projekts, kurš vairs nav Savienības sarakstā, bet par kuru kompetentā iestāde ir pieņēmusi izskatīšanai pieteikuma dokumentāciju, saglabā tiesības un pienākumus, kas noteikti III nodaļā, izņemot, ja projekts no Savienības saraksta ir svītrots šā panta 8. punktā noteikto iemeslu dēļ.

10.   Šis pants neskar Savienības finansiālo palīdzību, kas piešķirta jebkuram Savienības sarakstā esošam projektam pirms tā svītrošanas no Savienības saraksta.

1.   Ja kopīgu interešu projekts saskaras ar ievērojamām īstenošanas grūtībām, Komisija, vienojoties ar attiecīgajām dalībvalstīm, var iecelt Eiropas koordinatoru uz laikposmu, kas nepārsniedz vienu gadu un ko var divas reizes pagarināt.

2.   Eiropas koordinators:

Komisija e) apakšpunktā minēto Eiropas koordinatora ziņojumu nosūta Eiropas Parlamentam un attiecīgajām grupām.

3.   Eiropas koordinatoru izvēlas atklātā, nediskriminējošā un pārredzamā procesā, pamatojoties uz kandidātu pieredzi attiecībā uz konkrētajiem uzdevumiem, ko koordinatoram uztic attiecīgajos projektos.

4.   Lēmumā par Eiropas koordinatora iecelšanu nosaka kārtību attiecībā uz pilnvaru ilgumu, konkrētajiem uzdevumiem un attiecīgajiem termiņiem, kā arī izmantojamo metodoloģiju. Koordinācijas darbs ir samērīgs ar projektu sarežģītību un aplēstajām izmaksām.

5.   Attiecīgās dalībvalstis pilnībā sadarbojas ar Eiropas koordinatoru 2. un 4. punktā minēto uzdevumu pildīšanā.

1.   Atļauju piešķiršanas procesā vajadzīgo lēmumu pieņemšanas nolūkā, pieņemot Savienības sarakstu, tiek noteikta Savienības sarakstā esošu projektu nepieciešamība no enerģētikas rīcībpolitikas un klimata viedokļa, neskarot projekta precīzu atrašanās vietu, maršrutu vai tehnoloģiju.

Šo punktu nepiemēro konkurējošiem projektiem un projektiem, kuri vēl nav pietiekami sagatavoti, lai būtu iespējams iesniegt konkrētā projekta izmaksu un ieguvumu analīzi, kā minēts III pielikuma 2. iedaļas 1. punkta d) apakšpunktā.

2.   Lai nodrošinātu ar Savienības sarakstā esošiem projektiem saistītās pieteikuma dokumentācijas efektīvu administratīvo apstrādi, projekta virzītāji un visas attiecīgās iestādes nodrošina, ka minēto dokumentāciju apstrādā, cik vien ātri tas ir iespējams saskaņā ar Savienības un valstu tiesību aktiem.

3.   Neskarot pienākumus, ko paredz Savienības tiesību akti, Savienības sarakstā esošiem projektiem piešķir augstāko iespējamo valsts nozīmes statusu, ja valsts tiesību aktos šāds statuss ir paredzēts, un pret tiem attiecīgi izturas atļauju piešķiršanas procesos un – ja to paredz valsts tiesību akti – arī telpiskajā plānošanā, tostarp procesos, kuri saistīti ar ietekmes uz vidi novērtējumiem, tādā veidā, kā paredzēts valsts tiesību aktos, ko piemēro attiecīgajam energoinfrastruktūras veidam.

4.   Visas strīdu izšķiršanas procedūras, tiesvedību, pārsūdzības un tiesiskās aizsardzības līdzekļus, kas saistīti ar Savienības sarakstā esošiem projektiem, valstu tiesās, šķīrējtiesās, tostarp mediāciju vai arbitrāžu, ja tās paredzētas valsts tiesību aktos, uzskata par steidzamām, ja un ciktāl valsts tiesību akti šādas steidzamības procedūras paredz.

5.   Dalībvalstis, pienācīgi ņemot vērā esošos Komisijas izdotos norādījumus par ietekmes uz vidi novērtējuma procedūru racionalizēšanu Savienības sarakstā esošiem projektiem, novērtē, kādi leģislatīvi un neleģislatīvi pasākumi vajadzīgi, lai racionalizētu ietekmes uz vidi novērtējuma procedūras un nodrošinātu to saskanīgu piemērošanu, un par minētā novērtējuma rezultātu informē Komisiju.

6.   Dalībvalstis līdz 2023. gada 24. martam veic neleģislatīvos pasākumus, ko tās noteikušas atbilstīgi 5. punktam.

7.   Dalībvalstis līdz 2023. gada 24. jūnijam veic leģislatīvos pasākumus, ko tās noteikušas atbilstīgi 5. punktam. Minētie leģislatīvie pasākumi neskar saistības, ko paredz Savienības tiesību akti.

8.   Attiecībā uz ietekmi uz vidi, kas skatīta Direktīvas 92/43/EEK 6. panta 4. punktā un Direktīvas 2000/60/EK 4. panta 7. punktā, ar noteikumu, ka ir ievēroti visi minētajās direktīvās noteiktie nosacījumi, Savienības sarakstā esošus projektus no enerģētikas rīcībpolitikas viedokļa uzskata par projektiem sabiedrības interesēs un var uzskatīt par projektiem sevišķi svarīgu sabiedrības interešu labā.

Ja saskaņā ar Direktīvu 92/43/EEK ir vajadzīgs Komisijas atzinums, Komisija un šīs regulas 9. pantā minētā valsts kompetentā iestāde nodrošina, ka lēmums par to, vai projekts ir sevišķi svarīgu sabiedrības interešu labā, tiek pieņemts šīs regulas 10. panta 1. un 2. punktā noteiktos termiņus.

Šo punktu nepiemēro konkurējošiem projektiem un projektiem, kuri vēl nav pietiekami sagatavoti, lai būtu iespējams iesniegt konkrētā projekta izmaksu un ieguvumu analīzi, kā minēts III pielikuma 2. iedaļas 1. punkta d) apakšpunktā.

1.   Līdz 2022. gada 23. jūnijam katra dalībvalsts, ja nepieciešams, no jauna ieceļ to vienu valsts kompetento iestādi, kas ir atbildīga par Savienības sarakstā esošu projektu atļauju piešķiršanas procesa veicināšanu un koordinēšanu.

2.   Šā panta 1. punktā minētās valsts kompetentās iestādes pienākumus vai ar to saistītos uzdevumus attiecībā uz Savienības sarakstā esošu projektu vai Savienības sarakstā esošu projektu konkrētu kategoriju var deleģēt citai iestādei vai tos var veikt cita iestāde ar noteikumu, ka:

Valsts kompetentā iestāde var saglabāt pienākumu noteikt termiņus, neskarot 10. panta 1. un 2. punktā noteiktos termiņus.

3.   Neskarot attiecīgās prasības saskaņā ar Savienības un starptautiskajiem tiesību aktiem un valsts tiesību aktiem, ciktāl tie nav pretrunā Savienības un starptautiskajiem tiesību aktiem, valsts kompetentā iestāde veicina visaptverošā lēmuma izdošanu. Visaptverošo lēmumu izdod 10. panta 1. un 2. punktā noteiktajos termiņos un saskaņā ar vienu no šādām shēmām:

Dalībvalstis shēmas īsteno tādā veidā, kas saskaņā ar valsts tiesību aktiem palīdz visaptverošo lēmumu izdot maksimāli efektīvi un savlaicīgi.

Attiecīgo iestāžu kompetenci var vai nu iekļaut tās valsts kompetentās iestādes kompetencē, kas izraudzīta saskaņā ar 1. punktu, vai arī attiecīgās iestādes zināmā mērā var saglabāt savu neatkarīgo kompetenci saskaņā ar to attiecīgo atļauju piešķiršanas shēmu, ko dalībvalsts visaptverošā lēmuma izdošanas veicināšanai izvēlējusies saskaņā ar šo punktu, un attiecīgi sadarboties ar valsts kompetento iestādi.

Ja ir sagaidāms, ka attiecīgā iestāde noteiktajā termiņā atsevišķu lēmumu nepieņems, tā nekavējoties informē valsts kompetento iestādi, pamatojot kavēšanos. Pēc tam valsts kompetentā iestāde atbilstīgi 10. panta 1. un 2. punktā noteiktajiem vispārējiem termiņiem nosaka citu termiņu, kurā jāizdod minētais atsevišķais lēmums.

Dalībvalstis savu procedūru veicināšanai un koordinēšanai izraugās vienu no pirmās daļas a), b) un c) apakšpunktā minētajām trim shēmām un īsteno shēmu, kura tām ir visefektīvākā valsts plānošanas un atļauju piešķiršanas procesu kontekstā. Ja dalībvalsts izvēlas sadarbības shēmu, tā informē Komisiju par tās iemesliem.

4.   Šā panta 3. punktā noteiktās shēmas dalībvalstis var piemērot Savienības sarakstā esošiem sauszemes un atkrastes projektiem.

5.   Ja Savienības sarakstā esoša projekta sakarā lēmumi jāpieņem divās vai vairākās dalībvalstīs, valsts relevantās kompetentās iestādes sper visus nepieciešamos soļus, lai nodrošinātu efektīvu un lietderīgu savstarpējo sadarbību un komunikāciju, tostarp 10. panta 6. punktā minētos soļus. Dalībvalstis cenšas paredzēt kopīgas procedūras, jo īpaši attiecībā uz ietekmes uz vidi novērtējumu.

6.   To dalībvalstu valsts relevantās kompetentās iestādes, kas iesaistītas Savienības sarakstā esošā projektā, kas ietilpst vienam no I pielikuma 2. iedaļā noteiktajiem prioritārajiem atkrastes energotīklu koridoriem, katram projektam no sava vidus kopīgi izraugās unikālu kontaktpunktu projektu virzītājiem, kurš ir atbildīgs par informācijas apmaiņas veicināšanu starp valstu kompetentajām iestādēm par projektu atļauju piešķiršanu procesu, ar mērķi veicināt minēto piešķiršanas procesu, kā arī valsts relevanto kompetento iestāžu lēmumu pieņemšanu. Unikālie kontaktpunkti var darboties kā repozitorijs, kurā apkopoti esošie dokumenti, kas attiecas uz projektiem.

1.   Līdz 2023. gada 24. oktobrim dalībvalsts vai valsts kompetentā iestāde attiecīgā gadījumā sadarbībā ar citām attiecīgajām iestādēm publicē atjauninātu rokasgrāmatu par atļauju piešķiršanas procesa procedūrām, kas piemērojamas Savienības sarakstā esošiem projektiem, ietverot vismaz VI pielikuma 1. punktā norādīto informāciju. Rokasgrāmata nav juridiski saistoša, bet tā atsaucas uz attiecīgiem juridiskiem noteikumiem vai citē tos. Attiecīgā gadījumā valsts kompetentās iestādes sadarbojas un rod sinerģijas ar kaimiņvalstu kompetentajām iestādēm, lai apmainītos ar labu praksi un veicinātu atļauju piešķiršanas procesu, jo īpaši attiecībā uz rokasgrāmatas par procedūrām izstrādi.

2.   Neskarot vides tiesību aktus un jebkādas prasības, kas izriet no Orhūsas konvencijas, Espo konvencijas un attiecīgajiem Savienības tiesību aktiem, visas atļauju piešķiršanas procesā iesaistītās puses ievēro VI pielikuma 3. punktā noteiktos sabiedrības līdzdalības principus.

3.   Aptuveni trīs mēnešu laikā pēc atļauju piešķiršanas procesa sākuma atbilstīgi 10. panta 3. punktam projekta virzītājs, ievērojot procesu, kas aprakstīts šā panta 1. punktā minētajā rokasgrāmatā, un saskaņā ar VI pielikumā noteiktajām pamatnostādēm izstrādā un valsts kompetentajai iestādei iesniedz sabiedrības līdzdalības koncepciju. Valsts kompetentā iestāde pieprasa izmaiņas vai apstiprina sabiedrības līdzdalības koncepciju trīs mēnešos no koncepcijas saņemšanas, ņemot vērā visu veidu sabiedrības līdzdalību un apspriešanās, kas notikušas pirms atļauju piešķiršanas procesa sākuma, tādā mērā, kādā šāda sabiedrības līdzdalība un apspriešanās atbilst šā panta prasībām.

Ja projekta virzītājs plāno būtiski mainīt apstiprināto sabiedrības līdzdalības koncepciju, tas par šādu plānu informē valsts kompetento iestādi. Šādā gadījumā valsts kompetentā iestāde var pieprasīt veikt izmaiņas.

4.   Ja tas jau nav prasīts valsts tiesību aktos atbilstīgi tādiem pašiem vai augstākiem standartiem, pirms projekta virzītājs iesniedz galīgo un pabeigto pieteikuma dokumentāciju valsts kompetentajai iestādei saskaņā ar 10. panta 7. punktu, projekta virzītājs vai, ja to paredz valsts tiesību akti, valsts kompetentā iestāde rīko vismaz vienu sabiedrisko apspriešanu. Minētā sabiedriskā apspriešana neskar nekādu sabiedrisko apspriešanu, kas jāveic pēc tam, kad iesniegts lūgums piešķirt attīstības piekrišanu saskaņā ar Direktīvas 2011/92/ES 6. panta 2. punktu. Sabiedriskajā apspriešanā VI pielikuma 3. punkta a) apakšpunktā minētās ieinteresētās personas tiek informētas par projektu jau agrīnā posmā un palīdz identificēt vispiemērotāko vietu, maršrutu vai tehnoloģiju, attiecīgā gadījumā tostarp ņemot vērā atbilstošus klimatadaptācijas apsvērumus, visu ietekmi, kas ir relevanta saskaņā ar Savienības un valsts tiesību aktiem, un būtiskos jautājumus, kuri jāaplūko pieteikuma dokumentācijā. Sabiedriskā apspriešana atbilst minimālajām prasībām, kas noteiktas VI pielikuma 5. punktā. Neskarot procedūras un pārredzamības noteikumus dalībvalstīs, projekta virzītājs šā panta 7. punktā minētajā tīmekļa vietnē publicē ziņojumu, kurā izskaidro, kā ir ņemti vērā sabiedriskajā apspriešanā paustie viedokļi, norādot veiktos projekta vietas, maršruta un plānojuma grozījumus vai pamatojot, kāpēc šādi viedokļi nav ņemti vērā.

Projekta virzītājs pirms pieteikuma dokumentācijas iesniegšanas sagatavo ziņojumu, kurā apkopoti rezultāti, kas bijuši ar sabiedrības līdzdalību saistītiem pasākumiem, tostarp pasākumiem, kas notikuši pirms atļaujas piešķiršanas procesa sākuma.

Projekta virzītājs pirmajā un otrajā daļā minētos ziņojumus kopā ar pieteikuma dokumentāciju iesniedz valsts kompetentajai iestādei. Visaptverošajā lēmumā pienācīgi ņem vērā šo ziņojumu rezultātus.

5.   Tādu pārrobežu projektu gadījumā, kuros ir iesaistītas divas vai vairākas dalībvalstis, ievērojot 4. punktu veiktās sabiedriskās apspriešanas katrā no attiecīgajām dalībvalstīm notiek ne vēlāk kā divu mēnešu laikā no dienas, kad sākusies pirmā sabiedriskā apspriešana.

6.   Ja projektam varētu būt būtiska pārrobežu ietekme vienā vai vairākās kaimiņos esošās dalībvalstīs, kurām ir piemērojams Direktīvas 2011/92/ES 7. pants un Espo konvencija, relevanto informāciju dara pieejamu attiecīgo kaimiņos esošo dalībvalstu valsts kompetentajām iestādēm. Attiecīgo kaimiņos esošo dalībvalstu valsts kompetentās iestādes attiecīgā gadījumā paziņošanas procesā norāda, vai tās vai kāda cita attiecīgā iestāde vēlas piedalīties relevantajās sabiedriskās apspriešanas procedūrās.

7.   Projekta virzītājs izveido un regulāri atjaunina īpašu projektam veltītu tīmekļa vietni, kurā ir relevanta informācija par kopīgo interešu projektu, saite uz Komisijas tīmekļa vietni un pārredzamības platformu, kas minēta 23. pantā, un kura atbilst VI pielikuma 6. punktā noteiktajām prasībām. Komerciāli sensitīva informācija ir konfidenciāla.

Projekta virzītāji relevanto informāciju publicē, izmantojot arī citus piemērotus informēšanas līdzekļus, kam sabiedrība var brīvi piekļūt.

1.   Atļauju piešķiršanas procesu veido divas procedūras:

Attiecībā uz pirmās daļas b) apakšpunktu dalībvalstis attiecīgā gadījumā var paredzēt tiesību aktos noteiktās atļauju piešķiršanas procedūras termiņu, kas ir īsāks nekā 18 mēneši.

2.   Valsts kompetentā iestāde nodrošina, ka abu 1. punktā minēto procedūru kopējais ilgums nepārsniedz 42 mēnešus.

Tomēr, ja valsts kompetentā iestāde uzskata, ka viena vai abas procedūras 1. punktā noteiktajos termiņos netiks pabeigtas, tā pirms termiņa beigām, izskatot katru gadījumu atsevišķi, var pagarināt vienu vai abus minētos termiņus. Valsts kompetentā iestāde abu procedūru kopējo ilgumu nepagarina vairāk kā par deviņiem mēnešiem, izņemot ārkārtas apstākļos.

Ja valsts kompetentā iestāde pagarina termiņus, tā informē attiecīgo grupu un iesniedz tai informāciju par veiktajiem vai veicamajiem pasākumiem, lai atļauju piešķiršanas procesu pabeigtu ar iespējami īsāku kavēšanos. Grupa var pieprasīt, lai valsts kompetentā iestāde regulāri ziņo par panākto progresu šajā sakarā un par jebkādas kavēšanās iemesliem.

3.   Lai noteiktu atļauju piešķiršanas procesa sākumu, projekta virzītāji katras attiecīgās dalībvalsts valsts kompetentajai iestādei rakstiski paziņo par projektu un paziņojumā projektu pietiekami detalizēti izklāsta.

Trīs mēnešu laikā pēc paziņojuma saņemšanas valsts kompetentā iestāde, arī citu attiecīgo iestāžu vārdā, rakstiski akceptē paziņojumu vai noraida to, ja uzskata, ka projekts vēl nav pietiekami sagatavots atļauju piešķiršanas procesam. Ja izteikts noraidījums, valsts kompetentā iestāde, arī citu attiecīgo iestāžu vārdā, savu lēmumu pamato. Par atļauju piešķiršanas procesa sākumu uzskata dienu, kad valsts kompetentā iestāde paraksta paziņojuma akceptēšanu. Ja iesaistītas divas vai vairākas dalībvalstis, par atļauju piešķiršanas procesa sākumu uzskata dienu, kad attiecīgā valsts kompetentā iestāde akceptē pēdējo paziņojumu.

Valsts kompetentās iestādes nodrošina, ka katrai kopīgu interešu projektu kategorijai atļauju piešķiršanas procesu paātrina saskaņā ar šo nodaļu. Minētajā nolūkā valsts kompetentās iestādes pielāgo savas prasības attiecībā uz atļauju piešķiršanas procesa sākumu un iesniegtās pieteikuma dokumentācijas pieņemšanu, lai tās būtu piemērotas projektiem, kuriem to rakstura vai lieluma dēļ vai tāpēc, ka valsts tiesību akti neprasa veikt vidisko novērtējumu, var būt nepieciešams mazāk pilnvarojumu un apstiprinājumu posma “gatavs būvniecībai” sasniegšanai. Dalībvalstis var nolemt, ka šajā daļā minētajiem projektiem nav vajadzīga šā panta 1. un 6. punktā minētā pirmspieteikuma procedūra.

4.   Valsts kompetentās iestādes atļauju piešķiršanas procesā ņem vērā visus veiktos derīgos pētījumus un atļaujas vai pilnvarojumus, kas pirms atļauju piešķiršanas procesa uzsākšanas saskaņā ar šo pantu izsniegti konkrētam Savienības sarakstā esošam projektam, un nepieprasa atkārtotus pētījumus un atļaujas vai pilnvarojumus.

5.   Dalībvalstīs, kur maršruta vai vietas noteikšanu, kas veikta vienīgi plānotā projekta konkrētajam mērķim, tostarp konkrētu tīkla infrastruktūras koridoru plānošanu, nevar iekļaut procesā, kas beidzas ar visaptverošā lēmuma pieņemšanu, attiecīgo lēmumu pieņem atsevišķā sešu mēnešu termiņā, kas sākas dienā, kad virzītājs iesniedzis galīgo un pilnīgo pieteikuma dokumentāciju.

Šā punkta pirmajā daļā aprakstītajos apstākļos 2. punkta otrajā daļā minēto pagarinājumu samazina līdz sešiem mēnešiem, izņemot ārkārtas apstākļos, tostarp attiecībā uz šajā punktā minēto procedūru.

6.   Pirmspieteikuma procedūra ietver šādus posmus:

Pirmspieteikuma procedūra ietver jebkādu vides ziņojumu, tostarp klimatadaptācijas dokumentācijas, sagatavošanu, ko vajadzības gadījumā veic projekta virzītāji.

Trīs mēnešu laikā pēc pirmās daļas c) apakšpunktā minētās trūkstošās informācijas iesniegšanas kompetentā iestāde pieņem izskatīšanai rakstisku pieteikumu vai pieteikumu digitālās platformās, sākot 1. punkta b) apakšpunktā minēto tiesību aktos paredzēto atļauju piešķiršanas procedūru. Papildu informāciju var pieprasīt tikai tad, ja tas pamatojams ar jauniem apstākļiem.

7.   Projekta virzītājs nodrošina, ka pieteikuma dokumentācija ir pilnīga un pienācīga, un pēc iespējas drīz atļauju piešķiršanas procesa laikā lūdz valsts kompetentās iestādes atzinumu par minēto jautājumu. Projekta virzītājs pilnībā sadarbojas ar valsts kompetento iestādi, lai ievērotu šajā regulā noteiktos termiņus.

8.   Dalībvalstis cenšas nodrošināt, ka jebkādi valsts tiesību aktu grozījumi nepagarina nevienu atļauju piešķiršanas procesu, kas sākts pirms minēto grozījumu stāšanās spēkā. Lai saglabātu paātrinātu atļauju piešķiršanas procesu Savienības sarakstā esošiem projektiem, valsts kompetentās iestādes pienācīgi pielāgo grafiku, kas noteikts atbilstīgi šā panta 6. punkta b) apakšpunktam, lai pēc iespējas nodrošinātu, ka netiek pārsniegti šajā pantā noteiktie atļauju piešķiršanas procesa termiņi.

9.   Šajā pantā noteiktie termiņi neskar saistības, kas izriet no Savienības un starptautiskajiem tiesību aktiem, un neskar administratīvās pārsūdzības procedūras un tiesiskās aizsardzības līdzekļus tiesu iestādēs.

Šajā pantā noteiktie termiņi jebkurai no atļauju piešķiršanas procedūrām neskar nekādus īsākus termiņus, ko noteikušas dalībvalstis.

1.   ENTSO-E un ENTSO-G sagatavo saskanīgu viena sektora metodoloģiju projektus – tostarp šā panta 10. punktā minēto energotīklu un tirgus modeli –, kas ir pamatā harmonizētai energosistēmas mēroga izmaksu un ieguvumu analīzei Savienības līmenī Savienības sarakstā esošiem projektiem, kuri ietilpst II pielikuma 1. punkta a), b), d) un f) apakšpunktā un 3. punktā noteiktajās energoinfrastruktūras kategorijās.

Šā punkta pirmajā daļā minētās metodoloģijas izstrādā saskaņā ar V pielikumā noteiktajiem principiem, tās balstās kopīgos pieņēmumos, kas ļauj salīdzināt projektus, un atbilst 2030. gadam izvirzītajiem Savienības enerģētikas un klimata mērķrādītājiem un tās 2050. gada klimatneitralitātes mērķim, kā arī IV pielikumā izklāstītajiem noteikumiem un indikatoriem.

Šā punkta pirmajā daļā minētās metodoloģijas izmanto, lai sagatavotu visus turpmākos Savienības tīkla attīstības desmit gadu plānus, kurus izstrādā ENTSO-E saskaņā ar Regulas (ES) 2019/943 30. pantu vai ENTSO-G saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 715/2009 8. pantu.

Līdz 2023. gada 24. aprīlim ENTSO-E un ENTSO-G publicē un iesniedz dalībvalstīm, Komisijai un Aģentūrai savu attiecīgo saskanīgo vienas nozares metodoloģiju projektus, pēc tam, kad tās ir apkopojušas attiecīgo ieinteresēto personu viedokļus 2. punktā minētajā apspriešanās procesā.

2.   Pirms savu attiecīgo metodoloģiju projektu iesniegšanas dalībvalstīm, Komisijai un Aģentūrai saskaņā ar 1. punktu ENTSO-E un ENTSO-G publicē provizoriskos metodoloģiju projektus un īsteno plašu apspriešanās procesu, kā arī lūdz ieteikumus no dalībvalstīm un vismaz tām organizācijām, kas pārstāv visas attiecīgās ieinteresētās personas, tostarp no Savienības sadales sistēmu operatoru struktūras, kura izveidota saskaņā ar Regulas (ES) 2019/943 52. pantu (ES SSO struktūra), asociācijām, kas darbojas elektroenerģijas, gāzes un ūdeņraža tirgos, siltumapgādes un aukstumapgādes, oglekļa uztveršanas un uzglabāšanas un oglekļa uztveršanas un utilizācijas jomas ieinteresētajām personām, neatkarīgiem agregatoriem, pieprasījumreakcijas operatoriem, energoefektivitātes risinājumos iesaistītajām organizācijām, enerģijas patērētāju apvienībām, pilsoniskās sabiedrības pārstāvjiem un, ja tas tiek uzskatīts par vajadzīgu, valsts regulatīvajām iestādēm un citām valsts iestādēm.

Trīs mēnešu laikā pēc provizorisko metodoloģiju projektu publicēšanas saskaņā ar pirmo daļu jebkura minētajā daļā minētā ieinteresētā persona var iesniegt ieteikumu.

Eiropas Zinātniskā konsultatīvā padome klimata pārmaiņu jautājumos, kas izveidota saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 401/2009 (31) 10.a pantu, pēc savas iniciatīvas var sniegt atzinumu par metodoloģiju projektiem.

Attiecīgā gadījumā dalībvalstis un pirmajā daļā minētās ieinteresētās personas iesniedz un dara publiski pieejamus savus ieteikumus, un Eiropas Zinātniskā konsultatīvā padome klimata pārmaiņu jautājumos savu atzinumu iesniedz un dara publiski pieejamu Aģentūrai un attiecīgā gadījumā ENTSO-E vai ENTSO-G.

Apspriešanās process ir atklāts, savlaicīgs un pārredzams. ENTSO-E un ENTSO-G sagatavo un dara publiski pieejamu ziņojumu par apspriešanās procesu.

Ja ENTSO-E un ENTSO-G nav ņēmuši vērā vai ir tikai daļēji ņēmuši vērā dalībvalstu vai ieinteresēto personu, kā arī valstu iestāžu ieteikumus vai Eiropas Zinātniskās konsultatīvās padomes klimata pārmaiņu jautājumos atzinumu, tie pamato savu rīcību.

3.   Trīs mēnešu laikā pēc tam, kad saņemti metodoloģiju projekti, kā arī apspriešanās procesā iegūtie viedokļi un ziņojums par apspriešanos, Aģentūra sniedz atzinumu ENTSO-E un ENTSO-G. Aģentūra savu atzinumu nosūta ENTSO-E, ENTSO-G, dalībvalstīm un Komisijai un publicē to savā tīmekļa vietnē.

4.   Trīs mēnešu laikā pēc metodoloģiju projektu saņemšanas dalībvalstis var sniegt savus atzinumus ENTSO-E un ENTSO-G, kā arī Komisijai. Lai sekmētu apspriešanos, Komisija var rīkot specifiskas grupu sanāksmes metodoloģiju projektu apspriešanai.

5.   Trīs mēnešu laikā pēc 3. un 4. punktā minēto Aģentūras un dalībvalstu atzinumu saņemšanas ENTSO-E un ENTSO-G groza savas attiecīgās metodoloģijas, lai pilnīgi ņemtu vērā Aģentūras un dalībvalstu atzinumus, un kopā ar Aģentūras atzinumu iesniedz tās Komisijai apstiprināšanai. Komisija lēmumu izdod trīs mēnešu laikā pēc tam, kad attiecīgi ENTSO-E un ENTSO-G ir iesnieguši metodoloģijas.

6.   Divu nedēļu laikā pēc Komisijas apstiprinājuma saņemšanas saskaņā ar 5. punktu ENTSO-E un ENTSO-G publicē savas attiecīgās metodoloģijas savās tīmekļa vietnēs. Tie publicē attiecīgos ievaddatus un citus relevantus datus par tīkliem, jaudas plūsmām un tirgu pietiekami precīzā formā, ievērojot ierobežojumus atbilstīgi valstu tiesību aktiem un attiecīgajiem nolīgumiem par konfidencialitāti. Komisija un Aģentūra nodrošina gan pašu saņemto, gan tādu trešo pušu saņemto datu konfidencialitāti, kuras uz minēto datu pamata to labā veic analītisko darbu.

7.   Metodoloģijas regulāri atjaunina un uzlabo, ievērojot 1.–6. punktā aprakstīto procedūru. Jo īpaši tās groza pēc 10. punktā minētā enerģijas tīkla un tirgus modeļa iesniegšanas. Aģentūra pēc savas iniciatīvas vai pēc pienācīgi pamatota valsts regulatīvo iestāžu vai ieinteresēto personu pieprasījuma un pēc oficiālas apspriešanās ar organizācijām, kas pārstāv visas attiecīgās ieinteresētās personas, kuras minētas 2. punkta pirmajā daļā, un ar Komisiju var pieprasīt šādus atjauninājumus un uzlabojumus, to pamatojot un norādot termiņus. Aģentūra publicē valsts regulatīvo iestāžu un ieinteresēto personu pieprasījumus un visus attiecīgos komerciāli nesensitīvos dokumentus, kas Aģentūrai liek pieprasīt atjauninājumus vai uzlabojumus.

8.   Attiecībā uz projektiem, kas ietilpst II pielikuma 1. punkta c) un e) apakšpunktā un 2., 4. un 5. punktā noteiktajās energoinfrastruktūras kategorijās, Komisija nodrošina metodoloģiju saskaņotai energosistēmas mēroga izmaksu un ieguvumu analīzei Savienības līmenī izstrādāšanu. Minētās metodoloģijas ieguvumu un izmaksu ziņā ir saderīgas ar ENTSO-E un ENTSO-G izstrādātajām metodoloģijām. Aģentūra ar valsts regulatīvo iestāžu atbalstu veicina šo metodoloģiju saskanību ar ENTSO-E un ENTSO-G izstrādātajām metodoloģijām. Metodoloģijas izstrādā pārredzami, tostarp plaši apspriežoties ar dalībvalstīm un visām relevantajām ieinteresētajām personām.

9.   Reizi trijos gados Aģentūra nosaka un publicē indikatoru kopumu un atbilstošas atsauces vērtības, lai salīdzinātu vienības investīciju izmaksas salīdzināmiem energoinfrastruktūras kategoriju projektiem, kas iekļauti II pielikumā. Projektu virzītāji sniedz prasītos datus valsts regulatīvajām iestādēm un Aģentūrai.

Aģentūra līdz 2023. gada 24. aprīlim publicē pirmos indikatorus infrastruktūras kategorijām, kas noteiktas II pielikuma 1., 2. un 3. punktā, ciktāl ir pieejami dati robustu indikatoru un atsauces vērtību aprēķināšanai. Minētās atsauces vērtības ENTSO-E un ENTSO-G var izmantot izmaksu un ieguvumu analīzēm, ko veic turpmākajiem Savienības tīkla attīstības desmit gadu plāniem.

Aģentūra līdz 2025. gada 24. aprīlim publicē pirmos indikatorus energoinfrastruktūras kategorijām, kas noteiktas II pielikuma 4. un 5. punktā.

10.   Līdz 2025. gada 24. jūnijam pēc plašas apspriešanās ar 2. punkta pirmajā daļā minētajām ieinteresētajām personām ENTSO-E un ENTSO-G kopīgi iesniedz Komisijai un Aģentūrai konsekventu un pakāpeniski integrētu modeli, kas nodrošina vienas nozares metodoloģiju saskanību uz kopīgu pieņēmumu pamata un kas ietver elektroenerģijas, gāzes un ūdeņraža pārvades infrastruktūru, kā arī uzkrāšanas infrastruktūru, sašķidrinātu dabasgāzi un elektrolīzerus, aptver I pielikumā noteiktos energoinfrastruktūras prioritāros koridorus un jomas un ir izstrādāts saskaņā ar V pielikumā noteiktajiem principiem.

11.   Šā panta 10. punktā minētais modelis aptver vismaz relevanto nozaru savstarpējās saiknes visos infrastruktūras plānošanas posmos, jo īpaši scenārijus, tehnoloģijas un telpisko izšķirtspēju, infrastruktūras nepilnību apzināšanu, jo īpaši attiecībā uz pārrobežu jaudām un projektu novērtēšanu.

12.   Pēc tam, kad Komisija 10. punktā minēto modeli ir apstiprinājusi saskaņā ar 1. līdz 5. punktā noteikto procedūru, to iekļauj 1. punktā minētajās metodoloģijās, ko attiecīgi groza.

13.   Vismaz reizi piecos gados, sākot no modeļa apstiprināšanas saskaņā ar 10. punktu, un vajadzības gadījumā biežāk modeli un saskanīgās vienas nozares izmaksu un ieguvumu metodoloģijas atjaunina saskaņā ar 7. punktā minēto procedūru.

1.   Līdz 2023. gada 24. janvārim Aģentūra pēc plaša apspriešanās procesa, kurā iesaistīta Komisija, dalībvalstis, ENTSO-E, ENTSO-G, ES SSO struktūra un vismaz organizācijas, kas pārstāv asociācijas, kuras darbojas elektroenerģijas, gāzes un ūdeņraža tirgos, siltumapgādes un aukstumapgādes, oglekļa uztveršanas un uzglabāšanas un oglekļa uztveršanas un utilizācijas jomas ieinteresētās personas, neatkarīgus agregatorus, pieprasījumreakcijas operatorus, energoefektivitātes risinājumos iesaistītās organizācijas, enerģijas patērētāju apvienības un pilsoniskās sabiedrības pārstāvjus, publicē galvenās pamatnostādnes kopīgajiem scenārijiem, kas jāizstrādā ENTSO-E un ENTSO-G. Minētās pamatnostādnes pēc vajadzības regulāri atjaunina.

Pamatnostādnēs nosaka kritērijus pārredzamai, nediskriminējošai un stabilai scenāriju izstrādei, ņemot vērā paraugprakses infrastruktūras novērtēšanas un tīkla attīstības plānošanas jomā. Ar pamatnostādnēm tiecas arī nodrošināt, ka pamatā esošie ENTSO-E un ENTSO-G scenāriji pilnībā atbilst principam “energoefektivitāte pirmajā vietā”, 2030. gadam izvirzītajiem Savienības enerģētikas un klimata mērķrādītājiem un 2050. gada klimatneitralitātes mērķim, un tajās ņem vērā jaunākos pieejamos Komisijas scenārijus, kā arī attiecīgā gadījumā valsts enerģētikas un klimata plānus.

Eiropas Zinātniskā konsultatīvā padome klimata pārmaiņu jautājumos pēc savas iniciatīvas var sniegt viedokli par to, kā nodrošināt scenāriju atbilstību 2030. gadam izvirzītajiem Savienības enerģētikas un klimata mērķrādītājiem un 2050. gada klimatneitralitātes mērķim. Aģentūra minēto viedokli pienācīgi ņem vērā pirmajā daļā minētajās galvenajās pamatnostādnēs.

Ja Aģentūra nav ņēmusi vērā vai ir tikai daļēji ņēmusi vērā dalībvalstu, ieinteresēto personu un Eiropas Zinātniskās konsultatīvās padomes klimata pārmaiņu jautājumos ieteikumus, tā savu rīcību pamato.

2.   Izstrādājot kopīgos scenārijus, kas izmantojami Savienības tīkla attīstības desmit gadu plāniem, ENTSO-E un ENTSO-G ievēro Aģentūras galvenās pamatnostādnes.

Kopīgajos scenārijos iekļauj arī ilgtermiņa perspektīvu līdz 2050. gadam un attiecīgā gadījumā ietver starpposma pasākumus.

3.   ENTSO-E un ENTSO-G uzaicina organizācijas, kas pārstāv visas attiecīgās ieinteresētās personas, tostarp ES SSO struktūru, asociācijas, kas darbojas elektroenerģijas, gāzes un ūdeņraža tirgos, siltumapgādes un aukstumapgādes, oglekļa uztveršanas un uzglabāšanas un oglekļa uztveršanas un utilizācijas jomas ieinteresētās personas, neatkarīgus agregatorus, pieprasījumreakcijas operatorus, energoefektivitātes risinājumos iesaistītās organizācijas, enerģijas patērētāju apvienības, pilsoniskās sabiedrības pārstāvjus, piedalīties scenāriju izstrādes procesā, jo īpaši attiecībā uz tādiem svarīgiem elementiem kā pieņēmumi un tas, kā tie atspoguļoti scenāriju datos.

4.   ENTSO-E un ENTSO-G kopīgo scenāriju ziņojuma projektu publicē un iesniedz Aģentūrai, dalībvalstīm un Komisijai atzinuma saņemšanai.

Eiropas Zinātniskā konsultatīvā padome klimata pārmaiņu jautājumos pēc savas iniciatīvas var sniegt atzinumu par kopīgo scenāriju ziņojumu.

5.   Trīs mēnešu laikā pēc tam, kad saņemts kopīgo scenāriju ziņojuma projekts, kā arī apspriešanās procesā iegūtie viedokļi un ziņojums par to, kā tie ņemti vērā, Aģentūra sniedz atzinumu par scenāriju atbilstību 1. punkta pirmajā daļā minētajām galvenajām pamatnostādnēm, tostarp potenciāli arī par grozījumu ieteikumiem, ENTSO-E, ENTSO-G, dalībvalstīm un Komisijai.

Eiropas Zinātniskā konsultatīvā padome klimata pārmaiņu jautājumos tajā pašā termiņā pēc savas iniciatīvas var sniegt viedokli par scenāriju atbilstību 2030. gadam izvirzītajiem Savienības enerģētikas un klimata mērķrādītājiem un 2050. gada klimatneitralitātes mērķim.

6.   Trīs mēnešu laikā pēc 5. punktā minētā atzinuma saņemšanas Komisija, ņemot vērā Aģentūras un dalībvalstu atzinumus, apstiprina kopīgo scenāriju ziņojuma projektu vai pieprasa ENTSO-E un ENTSO-G to grozīt.

ENTSO-E un ENTSO-G pamato to, paskaidrojot, kā reaģēts uz Komisijas prasībām izdarīt grozījumus.

Ja Komisija kopīgo scenāriju ziņojumu neapstiprina, tā sniedz ENTSO-E un ENTSO-G pamatotu atzinumu.

7.   Divu nedēļu laikā pēc tam, kad saskaņā ar 6. punktu apstiprināts kopīgo scenāriju ziņojums, ENTSO-E un ENTSO-G to publicē savās tīmekļa vietnēs. Tie pietiekami skaidrā un precīzā formā publicē arī atbilstošos ievaddatus un izvaddatus, lai trešās personas varētu reproducēt rezultātus, pienācīgi ņemot vērā valstu tiesību aktus un attiecīgos konfidencialitātes līgumus, kā arī sensitīvu informāciju.

1.   Sešu mēnešu laikā pēc kopīgo scenāriju ziņojumu apstiprināšanas saskaņā ar 12. panta 6. punktu un pēc tam ik divus gadus ENTSO-E un ENTSO-G publicē ziņojumus par infrastruktūras nepilnībām, kas sagatavoti Savienības tīkla attīstības desmit gadu plānu ietvaros.

Novērtējot infrastruktūras nepilnības, ENTSO-E un ENTSO-G analīzi balsta saskaņā ar 12. pantu izveidotajos scenārijos, īsteno principu “energoefektivitāte pirmajā vietā” un prioritārā kārtā apsver visas relevantās alternatīvas jaunai infrastruktūrai. Apsverot jaunus infrastruktūras risinājumus, infrastruktūras nepilnību novērtējumā ņem vērā visas attiecīgās izmaksas, tostarp tīkla pastiprinājumus.

Infrastruktūras nepilnību novērtējumā īpašu uzmanību pievērš infrastruktūras nepilnībām, kas potenciāli skar 2030. gadam izvirzīto Savienības enerģētikas un klimata mērķrādītāju un 2050. gada klimatneitralitātes mērķa sasniegšanu.

Pirms savu attiecīgo ziņojumu publicēšanas ENTSO-E un ENTSO-G veic plašu apspriešanos, kurā piedalās visas attiecīgās ieinteresētās personas, tostarp ES SSO struktūra, asociācijas, kas darbojas elektroenerģijas, gāzes un ūdeņraža tirgos, siltumapgādes un aukstumapgādes, oglekļa uztveršanas un uzglabāšanas un oglekļa uztveršanas un utilizācijas jomas ieinteresētās personas, neatkarīgi agregatori, pieprasījumreakcijas operatori, energoefektivitātes risinājumos iesaistītās organizācijas, enerģijas patērētāju apvienības, pilsoniskās sabiedrības pārstāvji, Aģentūra un visu to dalībvalstu pārstāvji, uz kurām attiecas I pielikumā noteiktie relevantie energoinfrastruktūras prioritārie koridori.

2.   ENTSO-E un ENTSO-G iesniedz savus attiecīgos infrastruktūras nepilnību ziņojuma projektus Aģentūrai un Komisijai, kā arī dalībvalstīm atzinuma sniegšanai.

3.   Trīs mēnešu laikā pēc tam, kad saņemts infrastruktūras nepilnību ziņojuma projekts, kā arī apspriešanās procesā iegūtie viedokļi un ziņojums par to, kā tie ņemti vērā, Aģentūra sniedz atzinumu ENTSO-E vai ENTSO-G, Komisijai un dalībvalstīm un dara to publiski pieejamu.

4.   Trīs mēnešu laikā pēc tam, kad saņemts 3. punktā minētais Aģentūras atzinums, Komisija, ņemot vērā Aģentūras atzinumu un dalībvalstu viedokļus, sagatavo atzinumu un iesniedz to ENTSO-E vai ENTSO-G.

5.   ENTSO-E un ENTSO-G koriģē savus infrastruktūras nepilnību ziņojumus, pienācīgi ņemot vērā Aģentūras atzinumu un saskaņā ar Komisijas atzinumu un dalībvalstu viedokļiem, un dara tos publiski pieejamus.

1.   Līdz 2023. gada 24. janvārim dalībvalstis ar Komisijas atbalstu savos īpašajos prioritārajos atkrastes energotīklu koridoros, kas noteikti I pielikuma 2. punktā, ņemot vērā katra reģiona īpatnības un tā attīstību, noslēdz nesaistošu vienošanos sadarboties attiecībā uz atkrastes atjaunīgās enerģijas ražošanas mērķiem, kas jāizvērš katrā jūras baseinā līdz 2050. gadam ar starpposmiem 2030. un 2040. gadā, ievērojot to nacionālos enerģētikas un klimata plānus.

Minēto nesaistošo vienošanos noslēdz rakstiski attiecībā uz katru jūras baseinu, kas saistīts ar dalībvalstu teritoriju, un tas neskar dalībvalstu tiesības izstrādāt projektus savā teritoriālajā jūrā un ekskluzīvajā ekonomikas zonā. Komisija sniedz norādījumus par darbu grupās.

2.   Līdz 2024. gada 24. janvārim un pēc tam kā katra tīkla attīstības desmit gadu plāna daļu ENTSO-E, iesaistoties relevantajiem PSO, valsts regulatīvajām iestādēm, dalībvalstīm un Komisijai un saskaņā ar šā panta 1. punktā minēto nesaistošo vienošanos, kā atsevišķu ziņojumu, kas ir Savienības tīkla attīstības desmit gadu plāna daļa, izstrādā un publicē augsta līmeņa stratēģiskus integrētus atkrastes tīkla attīstības plānus katram jūras baseinam saskaņā ar I pielikumā minētajiem prioritārajiem atkrastes energotīkla koridoriem un ņemot vērā vides aizsardzību un citus jūras izmantošanas veidus.

Izstrādājot augsta līmeņa stratēģiskos integrētos atkrastes tīkla attīstības plānus 1. punktā paredzētajā termiņā, ENTSO-E ņem vērā 1. punktā minētās nesaistošās vienošanās attiecībā uz Savienības tīkla attīstības desmit gadu plāna scenāriju izstrādi.

Augsta līmeņa stratēģiskajos integrētajos atkrastes tīkla attīstības plānos iekļauj augsta līmeņa prognozes par atkrastes ražošanas jaudas potenciālu un izrietošajām vajadzībām atkrastes tīklā, ieskaitot potenciālās vajadzības pēc starpsavienotājiem, hibrīdprojektiem, radiāliem savienojumiem, pastiprinājumiem un ūdeņraža infrastruktūras.

3.   Augsta līmeņa stratēģiskie integrētie atkrastes tīkla attīstības plāni ir saskanīgi ar reģionālajiem investīciju plāniem, kas publicēti saskaņā ar Regulas (ES) 2019/943 34. panta 1. punktu, un integrēti Savienības tīkla attīstības desmit gadu plānos, lai nodrošinātu sauszemes un atkrastes energotīkla plānošanas un vajadzīgo pastiprinājumu saskaņotu attīstību.

4.   Līdz 2024. gada 24. decembrim un pēc tam ik pēc diviem gadiem dalībvalstis atjaunina šā panta 1. punktā minētās nesaistošās vienošanās, tostarp ņemot vērā rezultātus, kas gūti, piemērojot izmaksu un ieguvumu un izmaksu sadales metodoloģiju prioritārajiem atkrastes energotīkla koridoriem, kad minētie rezultāti kļūst pieejami.

5.   Pēc katra nesaistošās vienošanās atjauninājuma saskaņā ar 4. punktu ENTSO-E attiecībā uz katru jūras baseinu atjaunina augsta līmeņa stratēģisko integrēto atkrastes tīkla attīstības plānu nākamajā Savienības tīkla attīstības desmit gadu plānā, kā minēts 2. punktā.

1.   Līdz 2024. gada 24. jūnijam Komisija, iesaistoties dalībvalstīm, relevantajiem PSO, Aģentūrai un valsts regulatīvajām iestādēm, izstrādā norādījumus īpašai izmaksu un ieguvumu un izmaksu sadalei 14. panta 2. punktā minēto jūras baseina integrēto atkrastes tīkla attīstības plānu īstenošanai saskaņā ar 14. panta 1. punktā minēto nesaistošo vienošanos. Šie norādījumi ir saderīgi ar 16. panta 1. punktu. Komisija vajadzības gadījumā norādījumus atjaunina, ņemot vērā to īstenošanas rezultātus.

2.   Līdz 2025. gada 24. jūnijam ENTSO-E, iesaistoties relevantajiem PSO, Aģentūrai, valsts regulatīvajām iestādēm un Komisijai, iepazīstina ar rezultātiem, kas gūti, piemērojot izmaksu un ieguvumu un izmaksu sadales metodoloģiju prioritārajiem atkrastes energotīkla koridoriem.

1.   Faktiskās investīciju izmaksas, kurās nav iekļautas uzturēšanas izmaksas un kuras ir saistītas ar kopīgu interešu projektiem, kas ietilpst II pielikuma 1. punkta a), b), c), d) un f) apakšpunktā noteiktajās energoinrastruktūras kategorijās, un kopīgu interešu projektiem, kas ietilpst II pielikuma 3. punktā noteiktajā energoinfrastruktūras kategorijā, ja tās ir valsts regulatīvo iestāžu kompetencē katrā attiecīgajā dalībvalstī, sedz to dalībvalstu relevantie PSO vai pārvades infrastruktūras projekta virzītāji, kurās projektam ir pozitīva neto ietekme, un izmaksas, uz kurām neattiecas pārslodzes maksas vai citas maksas, ar tīkla piekļuves tarifiem sedz tīkla lietotāji minētajā dalībvalstī vai dalībvalstīs.

2.   Šā panta noteikumus piemēro kopīgu interešu projektam, kas ietilpst II pielikuma 1. punkta a), b), c), d) un f) apakšpunktā un 3. punktā noteiktajās energoinfrastruktūras kategorijās, ja vismaz viens projekta virzītājs pieprasa relevantajām valsts iestādēm tos piemērot projekta izmaksām.

Uz projektiem, kas ietilpst II pielikuma 1. punkta e) apakšpunktā un 2. punktā noteiktajā energoinfrastruktūras kategorijā, šā panta noteikumus var attiecināt, ja vismaz viens projekta virzītājs relevantajām valsts iestādēm pieprasa to piemērošanu.

Ja projektam ir vairāki projekta virzītāji, valsts relevantās regulatīvās iestādes nekavējoties pieprasa, lai visi projekta virzītāji investīciju pieprasījumu iesniegtu kopīgi saskaņā ar 4. punktu.

3.   Ja uz kopīgu interešu projektu attiecas 1. punkts, projekta virzītāji vismaz reizi gadā, kamēr projekts nav nodots ekspluatācijā, regulāri informē visas valsts relevantās regulatīvās iestādes par tā virzību, par konstatētajām izmaksām un tā radīto ietekmi.

4.   Tiklīdz šāds kopīgu interešu projekts ir sasniedzis pietiekamu gatavību un tiek lēsts, ka būvniecības posmu varēs sākt nākamo 36 mēnešu laikā, projekta virzītāji pēc apspriešanās ar to dalībvalstu PSO, kurās projektam ir nozīmīga pozitīva neto ietekme, iesniedz investīciju pieprasījumu. Minētajā investīciju pieprasījumā iekļauj pieprasījumu par izmaksu pārrobežu dalījumu, un to iesniedz visām valsts relevantajām regulatīvajām iestādēm, pievienojot visus šādus elementus:

Ja projektam ir vairāki virzītāji, tie investīciju pieprasījumu iesniedz kopīgi.

Pēc katra investīciju pieprasījuma saņemšanas valsts relevantās regulatīvās iestādes informatīvā nolūkā tā kopiju nekavējoties nosūta Aģentūrai.

Valsts relevantās regulatīvās iestādes un Aģentūra ievēro konfidencialitāti attiecībā uz komerciāli sensitīvu informāciju.

5.   Sešu mēnešu laikā no dienas, kad pēdējā no valsts relevantajām regulatīvajām iestādēm ir saņēmusi pēdējo investīciju pieprasījumu, minētās iestādes pēc apspriešanās ar attiecīgajiem projekta virzītājiem pieņem kopīgus koordinētus lēmumus par faktiski radušos investīciju izmaksu sadali, kas jāsedz katram sistēmas operatoram attiecībā uz projektu, un par to iekļaušanu tarifos vai par investīciju pieprasījuma pilnīgu vai daļēju noraidīšanu, ja valsts relevantās regulatīvās iestādes secina, ka projekts pilnīgi vai daļēji nedod būtiskus neto ieguvumus nevienā no valsts relevanto regulatīvo iestāžu dalībvalstīm. Valsts relevantās regulatīvās iestādes iekļauj visas relevantās faktiski radušās investīciju izmaksas tarifos, kā noteikts 11. punktā minētajā ieteikumā, saskaņā ar investīciju izmaksu sadalījumu, kas jāsedz katram sistēmas operatoram attiecībā uz projektu. Attiecībā uz projektiem attiecīgās dalībvalsts teritorijā pēc tam valsts regulatīvās iestādes vajadzības gadījumā novērtē, vai sakarā ar investīciju izmaksu iekļaušanu tarifos varētu rasties kādas finansiālās pieejamības problēmas.

Sadalot izmaksas, valsts relevantās regulatīvās iestādes ņem vērā šādus faktiskos vai prognozētos rādītājus:

Izmaksu pārrobežu sadalījumā ņem vērā projektu izmaksas un ieguvumus no ekonomiskā, sociālā un vides viedokļa attiecīgajās dalībvalstīs un nepieciešamību nodrošināt stabilu finansēšanas sistēmu kopīgu interešu projektu izstrādei, vienlaikus mazinot vajadzību pēc finansiāla atbalsta.

Veicot izmaksu pārrobežu sadalījumu, valsts relevantās regulatīvās iestādes pēc apspriešanās ar attiecīgajiem PSO cenšas panākt savstarpēju vienošanos, cita starpā pamatojoties uz šā panta 4. punkta pirmās daļas a) un b) apakšpunktā noteikto informāciju. To veiktajā novērtējumā ņem vērā visus relevantos 12. pantā minētos scenārijus un citus tīkla attīstības plānošanas scenārijus, kas dod iespēju rūpīgi analizēt kopīgu interešu projekta ieguldījumu Savienības enerģētikas rīcībpolitikā attiecībā uz dekarbonizāciju, tirgus integrāciju, konkurenci, ilgtspēju un energoapgādes drošību. Ja tiek izmantoti papildu scenāriji, tie atbilst 2030. gadam izvirzītajiem Savienības enerģētikas un klimata mērķrādītājiem un 2050. gada klimatneitralitātes mērķim un tiem piemēro tāda paša līmeņa apspriešanos un pārbaudi kā 12. pantā paredzētajam procesam.

Ja kopīgu interešu projekts mīkstina negatīvas eksternalitātes, piemēram, loka plūsmas, un attiecīgais kopīgu interešu projekts tiek īstenots dalībvalstī, kura ir negatīvās eksternalitātes izcelsmes avots, šādas eksternalitātes mīkstināšanu neuzskata par pārrobežu ieguvumu un tādēļ tā nevar būt par pamatu izmaksu sadalījumam un attiecināšanai uz to dalībvalstu PSO, kurus minētās negatīvās eksternalitātes ietekmē.

6.   Ja valsts relevantās regulatīvās iestādes nosaka vai apstiprina tarifus saskaņā ar Direktīvas 2009/73/EK 41. panta 1. punkta a) apakšpunktu un Direktīvas (ES) 2019/944 59. panta 1. punkta a) apakšpunktu, tās, pamatojoties uz izmaksu pārrobežu dalījumu, kas minēts šā panta 5. punktā, ņem vērā reālās izmaksas, kuras radušās PSO vai citam projekta virzītājam investīciju dēļ, ciktāl šīs izmaksas atbilst efektīva un strukturāli līdzīga operatora izmaksām.

Valsts relevantās regulatīvās iestādes lēmumu par izmaksu dalījumu bez kavēšanās dara zināmu Aģentūrai kopā ar visu relevanto informāciju par šo lēmumu. Jo īpaši lēmumā par izmaksu dalījumu sīki izklāsta iemeslus izmaksu sadalījumam starp dalībvalstīm, tostarp:

Izmaksu dalījuma lēmumu publicē.

7.   Ja valsts relevantās regulatīvās iestādes nav panākušas vienošanos par investīciju pieprasījumu sešu mēnešu laikā no dienas, kad pēdējā valsts relevantā regulatīvā iestāde saņēmusi minēto pieprasījumu, tās nekavējoties informē Aģentūru.

Šādā gadījumā vai pēc valsts relevanto regulatīvo iestāžu kopīga pieprasījuma lēmumu par investīciju pieprasījumu, tostarp par 5. punktā minēto izmaksu pārrobežu dalījumu, pieņem Aģentūra trīs mēnešu laikā no dienas, kad iestādes vērsušās pie Aģentūras.

Pirms šāda lēmuma pieņemšanas Aģentūra apspriežas ar valsts relevantajām regulatīvajām iestādēm un projekta virzītājiem. Otrajā daļā minēto trīs mēnešu termiņu var pagarināt par diviem papildu mēnešiem, ja Aģentūra pieprasa papildu informāciju. Minētais papildu termiņš sākas nākamajā dienā pēc pilnīgas informācijas saņemšanas.

Aģentūras veiktajā novērtējumā ņem vērā visus relevantos scenārijus, kuri izveidoti saskaņā ar 12. pantu, un citus tīkla attīstības plānošanas scenārijus, kas dod iespēju rūpīgi analizēt kopīgo interešu projekta ieguldījumu Savienības enerģētikas rīcībpolitikas mērķrādītāju sasniegšanā dekarbonizācijas, tirgus integrācijas, konkurences, ilgtspējas un energoapgādes drošības jomā. Ja tiek izmantoti papildu scenāriji, tie atbilst 2030. gadam izvirzītajiem Savienības enerģētikas un klimata mērķrādītājiem un 2050. gada klimatneitralitātes mērķim un tiem piemēro tāda paša līmeņa apspriešanos un pārbaudi kā 12. pantā paredzētajam procesam.

Lēmumā par investīciju pieprasījumu, ieskaitot pārrobežu izmaksu dalījumu, iespēju izvēlēties, kā investīciju izmaksas iekļaut tarifos atbilstīgi pārrobežu izmaksu dalījumam, Aģentūra atstāj relevantajām valsts iestādēm laikā, kad minētais lēmums tiek īstenots saskaņā ar valsts tiesību aktiem.

Lēmumu par investīciju pieprasījumu, kas ietver izmaksu pārrobežu dalījumu, publicē. Piemēro Regulas (ES) 2019/942 25. panta 3. punktu, 28. un 29. pantu.

8.   Aģentūra nekavējoties iesniedz Komisijai visu lēmumu par izmaksu dalījumu kopijas un visu attiecīgo informāciju par katru šādu lēmumu. Minēto informāciju var iesniegt apkopotā veidā. Komisija ievēro komerciāli sensitīvas informācijas konfidencialitāti.

9.   Izmaksu dalījuma lēmumi neskar PSO tiesības iesniegt un valsts regulatīvo iestāžu tiesības apstiprināt maksu par piekļuvi tīkliem saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 715/2009 13. pantu, Regulas (ES) 2019/943 18. panta 1. un 3.–6. punktu, Direktīvas 2009/73/EK 32. pantu un Direktīvas (ES) 2019/944 6. pantu.

10.   Šo pantu nepiemēro kopīgu interešu projektiem, kas saņēmuši atbrīvojumu no:

11.   Līdz 2023. gada 24. jūnijam Aģentūra pieņem ieteikumu labu prakšu identificēšanai attiecībā uz investīciju pieprasījumu apstrādi kopīgu interešu projektiem. Minēto ieteikumu pēc vajadzības regulāri atjaunina, jo īpaši nolūkā nodrošināt atbilstību principiem par atjaunīgās enerģijas atkrastes energotīklu izmaksu pārrobežu dalīšanu, kā minēts 15. panta 1. punktā. Pieņemot vai grozot ieteikumu, Aģentūra īsteno plašu apspriešanās procesu, kurā iesaista visas relevantās ieinteresētās personas.

12.   Šo pantu mutatis mutandis piemēro savstarpēju interešu projektiem.

1.   Ja projekta virzītājam rodas lielāks risks tāda kopīgu interešu projekta izstrādē, būvē, ekspluatācijā un uzturēšanā, kas ietilpst valsts regulatīvo iestāžu kompetencē, salīdzinot ar riskiem, kādi parasti rodas līdzīga infrastruktūras projekta gadījumā, dalībvalstis un valsts regulatīvās iestādes var minētajam projektam piešķirt pienācīgus stimulus saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 715/2009 13. pantu, Regulas (ES) 2019/943 18. panta 1. punktu un 18. panta 3.–6. punktu, Direktīvas 2009/73/EK 41. panta 8. punktu un Direktīvas (ES) 2019/944 58. panta f) punktu.

Pirmo daļu nepiemēro, ja kopīgu interešu projekts ir saņēmis atbrīvojumu:

2.   Lēmuma par šā panta 1. punktā minēto stimulu piešķiršanu gadījumā valsts regulatīvās iestādes ņem vērā rezultātus, ko devusi izmaksu un ieguvumu analīze, kas atbilst saskaņā ar 11. pantu izstrādātajai metodoloģijai, un jo īpaši projekta radītajām pozitīvajām eksternalitātēm reģionālā vai Savienības mērogā. Valsts regulatīvās iestādes arī sīkāk analizē specifiskos riskus, kas rodas projekta virzītājiem, veiktos riska mīkstināšanas pasākumus un šāda riska profila pamatojumu, ņemot vērā projekta pozitīvo neto ietekmi salīdzinājumā ar mazāk riskantu alternatīvu. Atbilstīgie riski jo īpaši ietver riskus, kas saistīti ar jaunām pārvades tehnoloģijām gan uz sauszemes, gan atkrastē, riskus, kas saistīti ar izmaksu nepietiekamu atgūstamību, un attīstīšanas riskus.

3.   Lēmumā, ar ko piešķir stimulus, ņem vērā radušās riska specifisko raksturu, un ar to var piešķirt stimulus, kuri cita starpā aptver vienu vai vairākus no šādiem pasākumiem:

4.   Līdz 2023. gada 24. janvārim katra valsts regulatīvā iestāde iesniedz Aģentūrai savu metodoloģiju un kritērijus, ko izmanto, lai izvērtētu investīcijas energoinfrastruktūras projektos un to radītos augstākos riskus, un kas atjaunināti, ņemot vērā jaunākās norises likumdošanas, rīcībpolitikas, tehnoloģiju un tirgus jomā. Šāda metodoloģija un kritēriji īpaši pievēršas arī specifiskajiem riskiem, kas rodas II pielikuma 1. punkta f) apakšpunktā minētajiem atjaunīgās enerģijas atkrastes energotīkliem, kuriem, lai gan tiem ir zemi kapitālizdevumi, tomēr rodas ievērojami darbības izdevumi.

5.   Līdz 2023. gada 24. jūnijam Aģentūra, pienācīgi ņemot vērā informāciju, ko tā saņēmusi saskaņā ar šā panta 4. punktu, veicina labas prakses apmaiņu un sniedz ieteikumus saskaņā ar Regulas (ES) 2019/942 6. panta 2. punktu par abiem šādiem elementiem:

6.   Līdz 2023. gada 24. septembrim katra valsts regulatīvā iestāde publicē savu metodoloģiju un kritērijus, ko izmanto, lai izvērtētu investīcijas energoinfrastruktūras projektos un to radīto augstāko risku.

7.   Ja 5. un 6. punktā minētie pasākumi nav pietiekami, lai nodrošinātu kopīgu interešu projektu laicīgu īstenošanu, Komisija var izdot pamatnostādnes par šajā pantā noteiktajiem stimuliem.

1.   Kopīgu interešu projekti, kas ietilpst 24. pantā un II pielikumā noteiktajās energoinfrastruktūras kategorijās, ir atbilstīgi Savienības finansiālās palīdzības saņemšanai pētījumu dotāciju veidā un finanšu instrumentu veidā.

2.   Kopīgu interešu projekti, kas ietilpst 24. pantā un II pielikuma 1. punkta a), b), c), d) un f) apakšpunktā un 3. punktā noteiktajās energoinfrastruktūras kategorijās, ir atbilstīgi arī Savienības finansiālās palīdzības saņemšanai darbiem paredzētu dotāciju veidā, ja tie atbilst visiem šādiem kritērijiem:

3.   Kopīgu interešu projekti, kas īstenoti saskaņā ar 5. panta 7. punkta d) apakšpunktā minēto procedūru, ir atbilstīgi arī Savienības finansiālās palīdzības saņemšanai darbiem paredzētu dotāciju veidā, ja tie atbilst šā panta 2. punktā izklāstītajiem kritērijiem.

4.   Kopīgu interešu projekti, kas ietilpst II pielikuma 1. punkta e) apakšpunktā un 2. un 5. punktā noteiktajās energoinfrastruktūras kategorijās, ir atbilstīgi arī Savienības finansiālās palīdzības saņemšanai darbiem paredzētu dotāciju veidā, ja attiecīgie projektu virzītāji relevantās valsts iestādes vai attiecīgā gadījumā valsts regulatīvās iestādes izvērtējumā var skaidri pierādīt, ka projekti radīs ievērojamas pozitīvas eksternalitātes, piemēram, energoapgādes drošību, sistēmas elastību, solidaritāti vai inovāciju, un ka tie nav komerciāli dzīvotspējīgi saskaņā ar izmaksu un ieguvumu analīzi, uzņēmējdarbības plānu un veiktajiem novērtējumiem, jo īpaši tiem, ko veikuši potenciālie investori vai kreditori vai attiecīgā gadījumā valsts regulatīvā iestāde.

5.   Šo pantu mutatis mutandis piemēro savstarpēju interešu projektiem.

Savstarpēju interešu projekti ir tiesīgi saņemt Savienības finansiālo palīdzību saskaņā ar Regulas (ES) 2021/1153 5. panta 2. punktā izklāstītajiem nosacījumiem. Attiecībā uz darbiem paredzētām dotācijām savstarpēju interešu projekti ir tiesīgi saņemt Savienības finansiālo palīdzību ar noteikumu, ka tie atbilst šā panta 2. punktā noteiktajiem kritērijiem un ja projekts veicina Savienības vispārējos enerģētikas un klimata politikas mērķus.

1.   Pilnvaras pieņemt deleģētos aktus Komisijai piešķir, ievērojot šajā pantā izklāstītos nosacījumus.

2.   Pilnvaras pieņemt 3. panta 4. punktā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir uz septiņu gadu laikposmu no 2022. gada 23. jūnija. Komisija sagatavo ziņojumu par pilnvaru deleģēšanu vēlākais deviņus mēnešus pirms septiņu gadu laikposma beigām. Pilnvaru deleģēšana tiek automātiski pagarināta uz tāda paša ilguma laikposmiem, ja vien Eiropas Parlaments vai Padome neiebilst pret šādu pagarinājumu vēlākais trīs mēnešus pirms katra laikposma beigām.

3.   Eiropas Parlaments vai Padome jebkurā laikā var atsaukt 3. panta 4. punktā minēto pilnvaru deleģēšanu. Ar lēmumu par atsaukšanu izbeidz tajā norādīto pilnvaru deleģēšanu. Lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai vēlākā dienā, kas tajā norādīta. Tas neskar jau spēkā esošos deleģētos aktus.

4.   Pirms deleģētā akta pieņemšanas Komisija apspriežas ar katras dalībvalsts ieceltajiem ekspertiem saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu.

5.   Tiklīdz Komisija pieņem deleģētu aktu, tā par to paziņo vienlaikus Eiropas Parlamentam un Padomei.

6.   Saskaņā ar 3. panta 4. punktu pieņemts deleģētais akts stājas spēkā tikai tad, ja divos mēnešos no dienas, kad minētais akts paziņots Eiropas Parlamentam un Padomei, ne Eiropas Parlaments, ne Padome nav izteikuši iebildumus vai ja pirms minētā laikposma beigām gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisiju par savu nodomu neizteikt iebildumus. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas šo laikposmu pagarina par diviem mēnešiem.

1.   Attiecībā uz Kipru un Maltu, kurām nav starpsavienojumu ar Eiropas gāzes tīklu, piemēro atkāpi no 3. panta, 4. panta 1. punkta a) un b) apakšpunkta, 4. panta 5. punkta, 16. panta 4. punkta a) apakšpunkta un I, II un III pielikuma, neskarot 32. panta 2. punktu. Viens starpsavienojums katrai no minētajām dalībvalstīm saglabā savu kopīgu interešu projekta statusu saskaņā ar šo regulu ar visām attiecīgajām tiesībām un pienākumiem, ja minētais starpsavienojums:

Minētie projekti nodrošinās iespēju nākotnē piekļūt jauniem enerģijas tirgiem, tostarp ūdeņraža tirgum.

2.   Projekta virzītāji sniedz pietiekamus pierādījumus par to, kā 1. punktā minētie starpsavienojumi ļaus piekļūt jauniem enerģijas tirgiem, tostarp ūdeņraža tirgum, saskaņā ar Savienības vispārējiem enerģētikas un klimata politikas mērķiem. Šāds pierādījums ietver atjaunīgā vai mazoglekļa ūdeņraža piedāvājuma un pieprasījuma novērtējumu, kā arī projekta radītā siltumnīcefekta gāzu emisiju samazinājuma aprēķinu.

Komisija regulāri verificē minēto novērtējumu un minēto aprēķinu, kā arī projekta savlaicīgu īstenošanu.

3.   Papildus konkrētajiem kritērijiem, kas attiecībā uz Savienības finansiālo palīdzību noteikti 19. pantā, šā panta 1. punktā minētos starpsavienojumus veido tā, lai nākotnē nodrošinātu piekļuvi enerģijas tirgiem, tostarp ūdeņraža tirgum, nepagarina dabasgāzes aktīvu darbmūžu un nodrošina kaimiņtīklu pārrobežu sadarbspēju. Jebkura atbilstība Savienības finansiālajai palīdzībai saskaņā ar 18. pantu beidzas 2027. gada 31. decembrī.

4.   Visos pieprasījumos par Savienības finansiālo palīdzību darbiem, izmantojot ceļvedi ar precīzu grafiku, skaidri apliecina mērķi līdz 2036. gadam, ja tirgus apstākļi ļaus, aktīvu pārveidot par specializētu ūdeņraža aktīvu.

5.   Šā panta 1. punktā noteikto atkāpi piemēro līdz laikam, kad attiecīgi Kiprai vai Maltai ir tieši starpsavienojumi ar Eiropas gāzes tīklu, vai līdz 2029. gada 31. decembrim, atkarībā no tā, kurš termiņš ir agrāks.

1.   Pārejas laikā, kas beidzas 2029. gada 31. decembrī, specializētus ūdeņraža aktīvus, kas pārveidoti no dabasgāzes aktīviem un kas ietilpst II pielikuma 3. punktā noteiktajā energoinfrastruktūras kategorijā, var izmantot iepriekš noteikta ūdeņraža un dabasgāzes vai biometāna maisījuma transportēšanai vai uzglabāšanai.

2.   Šā panta 1. punktā minētajā pārejas laikā projekta virzītāji cieši sadarbojas projektu izstrādē un īstenošanā, lai nodrošinātu kaimiņtīklu sadarbspēju.

3.   Projekta virzītājs sniedz pietiekamus pierādījumus, tostarp izmantojot komerciālus līgumus, kā līdz pārejas laika beigām šā panta 1. punktā minētie aktīvi vairs nebūs dabasgāzes aktīvi un kļūs par specializētiem ūdeņraža aktīviem, kā noteikts II pielikuma 3. punktā, un kā pārejas laikā būs iespējams palielināt ūdeņraža izmantošanu. Šāds pierādījums ietver atjaunīgā vai mazoglekļa ūdeņraža piedāvājuma un pieprasījuma novērtējumu, kā arī projekta radītā siltumnīcefekta gāzu emisiju samazinājuma aprēķinu. Kopīgu interešu projektu īstenošanā gūtā progresa uzraudzības kontekstā Aģentūra pārbauda, vai projektā laikus notiek pāreja uz specializētu ūdeņraža aktīvu, kā noteikts II pielikuma 3. punktā.

4.   Šā panta 1. punktā minēto projektu atbilstība Savienības finansiālajai palīdzībai saskaņā ar 18. pantu beidzas 2027. gada 31. decembrī.

1.   Regulu (ES) Nr. 347/2013 atceļ no 2022. gada 23. jūnija. No šīs regulas neizriet nekādas tiesības projektiem, kas uzskaitīti Regulas (ES) Nr. 347/2013 pielikumos.

2.   Neatkarīgi no šā panta 1. punkta, Regulas (ES) Nr. 347/2013, kas grozīta ar Komisijas Deleģēto regulu (ES) 2022/564 (34), VII pielikums, kurā ietverts piektais Savienības kopīgu interešu projektu saraksts, kā arī minētās regulas 2.–10. pants, 12., 13. un 14. pants, I–IV pielikums un Regulas (ES) Nr. 347/2013 VI pielikums paliek spēkā un rada sekas attiecībā uz piektajā Savienības sarakstā iekļautajiem kopīgu interešu projektiem, līdz stājas spēkā pirmais Savienības kopīgu interešu projektu un savstarpēju interešu projektu saraksts, kas izveidots saskaņā ar šo regulu.

3.   Neatkarīgi no šā panta 2. punkta, projektiem, kuri ir iekļauti piektajā Savienības kopīgu interešu projektu sarakstā, kas izveidots saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 347/2013, un par kuriem kompetentā iestāde ir pieņēmusi izskatīšanai pieteikuma dokumentāciju, ir tiesības un pienākumi, kas izriet no šīs regulas III nodaļas, četrus gadus no šīs regulas stāšanās spēkā.