This document is an excerpt from the EUR-Lex website
Document 02010R1093-20210626
Regulation (EU) No 1093/2010 of the European Parliament and of the Council of 24 November 2010 establishing a European Supervisory Authority (European Banking Authority), amending Decision No 716/2009/EC and repealing Commission Decision 2009/78/EC
Consolidated text: Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1093/2010 (2010. gada 24. novembris), ar ko izveido Eiropas Uzraudzības iestādi (Eiropas Banku iestādi), groza Lēmumu Nr. 716/2009/EK un atceļ Komisijas Lēmumu 2009/78/EK
Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1093/2010 (2010. gada 24. novembris), ar ko izveido Eiropas Uzraudzības iestādi (Eiropas Banku iestādi), groza Lēmumu Nr. 716/2009/EK un atceļ Komisijas Lēmumu 2009/78/EK
Šajā konsolidētajā versijā, iespējams, nav iekļauti šādi grozījumi:
| Akts, ar kuru izdara grozījumus | Grozījuma veids | Attiecīgā pakārtotā sadaļa | Spēkā stāšanās datums |
|---|---|---|---|
| 32024R1620 | Grozīts ar | pants 40 punkts 7 nenumurēts punkts 1 | 31/12/2025 |
| 32024R1620 | Grozīts ar | pants 9a | 31/12/2025 |
| 32024R1620 | Grozīts ar | pants 81 punkts 2b | 31/12/2025 |
| 32024R1620 | Grozīts ar | pants 9b | 31/12/2025 |
| 32024R1620 | Grozīts ar | pants 4 punkts 1a | 31/12/2025 |
| 32024R1620 | Grozīts ar | pants 8 punkts 1 punkts (l) | 31/12/2025 |
| 32024R1620 | Grozīts ar | pants 1 punkts 5 punkts (h) | 31/12/2025 |
| 32024R1620 | Grozīts ar | pants 4 punkts 2 apakšpunkts (iii) | 31/12/2025 |
| 32024R1620 | Grozīts ar | pants 33 punkts 1 nenumurēts punkts 2 | 31/12/2025 |
| 32024R1620 | Grozīts ar | pants 1 punkts 2 nenumurēts punkts 2 | 31/12/2025 |
| 32024R1620 | Grozīts ar | pants 19 punkts 4 | 31/12/2025 |
| 32024R1620 | Grozīts ar | pants 17 punkts 6 | 31/12/2025 |
| 32023R1114 | Grozīts ar | pants 1 punkts 2 nenumurēts punkts 1 | 30/12/2024 |
02010R1093 — LV — 26.06.2021 — 008.001
Šis dokuments ir tikai informatīvs, un tam nav juridiska spēka. Eiropas Savienības iestādes neatbild par tā saturu. Attiecīgo tiesību aktu un to preambulu autentiskās versijas ir publicētas Eiropas Savienības “Oficiālajā Vēstnesī” un ir pieejamas datubāzē “Eur-Lex”. Šie oficiāli spēkā esošie dokumenti ir tieši pieejami, noklikšķinot uz šajā dokumentā iegultajām saitēm
|
EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA (ES) Nr. 1093/2010 (2010. gada 24. novembris), (OV L 331, 15.12.2010., 12. lpp) |
Grozīta ar:
|
|
|
Oficiālais Vēstnesis |
||
|
Nr. |
Lappuse |
Datums |
||
|
EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA (ES) Nr. 1022/2013 (2013. gada 22. oktobris), |
L 287 |
5 |
29.10.2013 |
|
|
EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES DIREKTĪVA 2014/17/ES (2014. gada 4. februāris) |
L 60 |
34 |
28.2.2014 |
|
|
EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES DIREKTĪVA 2014/59/ES (2014. gada 15. maijs), |
L 173 |
190 |
12.6.2014 |
|
|
EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA (ES) Nr. 806/2014 (2014. gada 15. jūlijs), |
L 225 |
1 |
30.7.2014 |
|
|
EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES DIREKTĪVA (ES) 2015/2366 (2015. gada 25. novembris) |
L 337 |
35 |
23.12.2015 |
|
|
EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA (ES) 2018/1717 (2018. gada 14. novembris) |
L 291 |
1 |
16.11.2018 |
|
|
EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA (ES) 2019/2033 (2019. gada 27. novembris) |
L 314 |
1 |
5.12.2019 |
|
|
EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA (ES) 2019/2175 (2019. gada 18. decembris), |
L 334 |
1 |
27.12.2019 |
|
Labota ar:
EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA (ES) Nr. 1093/2010
(2010. gada 24. novembris),
ar ko izveido Eiropas Uzraudzības iestādi (Eiropas Banku iestādi), groza Lēmumu Nr. 716/2009/EK un atceļ Komisijas Lēmumu 2009/78/EK
I NODAĻA
IZVEIDE UN JURIDISKAIS STATUSS
1. pants
Izveide un darbības joma
Iestāde rīkojas arī saskaņā ar pilnvarām, kas tai piešķirtas ar šo regulu, un atbilstīgi Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas (ES) 2015/849 ( 8 ) un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2015/847 ( 9 ) darbības jomai, ciktāl minētā direktīva un regula attiecas uz finanšu sektora dalībniekiem un kompetentajām iestādēm, kas tos uzrauga. Vienīgi minētajā nolūkā iestāde veic uzdevumus, kuri ar jebkuru juridiski saistošu Savienības aktu uzticēti Eiropas Uzraudzības iestādei (Eiropas Apdrošināšanas un aroda pensiju iestādei), kas izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1094/2010 ( 10 ), vai Eiropas Uzraudzības iestādei (Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādei), kas izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1095/2010 ( 11 ). Veicot šādus uzdevumus, iestāde apspriežas ar minētajām Eiropas Uzraudzības iestādēm un pastāvīgi tās informē par savām darbībām, kuras attiecas uz jebkuru vienību, kas ir Regulas (ES) Nr. 1094/2010 4. panta 1. punktā definētā “finanšu iestāde” vai Regulas (ES) Nr. 1095/2010 4. panta 1. punktā definētais “finanšu tirgu dalībnieks”.
Iestādes mērķis ir aizsargāt sabiedrības intereses, veicinot īstermiņa, vidēja termiņa un ilgtermiņa stabilitāti un finanšu sistēmas efektivitāti Savienības ekonomikai, tās iedzīvotājiem un uzņēmumiem. Iestāde savas attiecīgās kompetences robežās veicina:
iekšējā tirgus darbības uzlabošanu, jo īpaši nodrošinot stabilu, efektīvu un konsekventu regulēšanas un uzraudzības līmeni;
finanšu tirgu integritātes, pārredzamības, efektivitātes un pienācīgas darbības nodrošināšanu;
starptautiskās uzraudzības koordinācijas uzlabošanu;
regulējuma arbitrāžas novēršanu un vienlīdzīgu konkurences apstākļu veicināšanu;
to, lai tiktu nodrošināta kredītrisku un citu risku pienācīga regulācija un uzraudzība;
klientu un patērētāju aizsardzības uzlabošanu;
iekšējā tirgus uzraudzības konverģences uzlabošanu;
finanšu sistēmas izmantošanas nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanai un teroristu finansēšanai nepieļaušanu.
Šajā nolūkā iestāde sekmē konsekventu, efektīvu un konstruktīvu šā panta 2. punktā minēto aktu piemērošanu, veicina uzraudzības konverģenci un saskaņā ar 16.a pantu sniedz atzinumus Eiropas Parlamentam, Padomei un Komisijai.
Pildot ar šo regulu tai noteiktos uzdevumus, iestāde pievērš īpašu uzmanību jebkādiem sistēmiskajiem riskiem, ko rada tirgus iestādes, kuru darbības traucējumi var ietekmēt finanšu sistēmas darbību vai reālo ekonomiku.
Pildot savus uzdevumus, iestāde rīkojas neatkarīgi, objektīvi, nediskriminējoši un pārredzami visas Savienības interesēs un attiecīgā gadījumā ievēro proporcionalitātes principu. Iestāde ir atbildīga un rīkojas godprātīgi, un nodrošina, ka pret visām ieinteresētajām personām izturas taisnīgi.
Attiecībā uz iestādes darbību un pasākumu saturu un veidu, jo īpaši pamatnostādņu, ieteikumu, atzinumu, jautājumu un atbilžu un regulatīvo standartu projektu saturu un veidu tiek pilnībā ievēroti šīs regulas un 2. punktā minēto leģislatīvo aktu piemērojamie noteikumi. Ciktāl tas ir pieļaujami un atbilstīgi minētajiem noteikumiem, iestādes darbībās un pasākumos saskaņā ar proporcionalitātes principu pienācīgi ņem vērā tādu risku būtību, apjomu un sarežģītību, kādi piemīt finanšu iestādes, uzņēmuma, cita subjekta vai finanšu darbības, ko ietekmē iestādes darbības un pasākumi, darījumdarbībai.
2. pants
Eiropas Finanšu uzraudzības sistēma
EFUS sastāvā ietilpst:
Eiropas Sistēmisko risku kolēģija (ESRK), pildot uzdevumus, kas precizēti Regulā (ES) Nr. 1092/2010 un šajā regulā;
iestāde;
Eiropas Uzraudzības iestāde (Eiropas Apdrošināšanas un aroda pensiju iestāde), kas izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1094/2010 ( 12 );
Eiropas Uzraudzības iestāde (Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestāde), kas izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1095/2010 ( 13 );
Eiropas uzraudzības iestāžu apvienotā komiteja (“Apvienotā komiteja”), pildot uzdevumus, kas minēti šīs regulas 54. līdz 57. pantā, Regulā (ES) Nr. 1094/2010 un Regulā (ES) Nr. 1095/2010;
kompetentās vai uzraudzības iestādes, kā noteikts Savienības aktos, kuri minēti šīs regulas 1. panta 2. punktā, tostarp Eiropas Centrālā Banka attiecībā uz uzdevumiem, kas tai piešķirti ar Regulu (ES) Nr. 1024/2013, kā arī Regulā (ES) Nr. 1094/2010 un Regulā (ES) Nr. 1095/2010.
Neskarot dalībvalstu kompetenci, šajā regulā atsauces uz uzraudzību ietver visu kompetento iestāžu visas attiecīgās darbības, kas jāveic saskaņā ar 1. panta 2. punktā minētajiem leģislatīvajiem aktiem.
3. pants
Iestāžu pārskatatbildība
4. pants
Definīcijas
Šajā regulā piemēro šādas definīcijas:
“finanšu iestāde” ir jebkurš uzņēmums, kurš tiek regulēts un uzraudzīts saskaņā ar jebkuru no 1. panta 2. punktā minētajiem leģislatīvajiem aktiem;
“finanšu sektora dalībnieks” ir “subjekts”, kā minēts Direktīvas (ES) 2015/849 2. pantā, kas ir vai nu finanšu iestāde, kā definēts šā panta 1) punktā vai Regulas (ES) Nr. 1094/2010 4. panta 1) punktā, vai “finanšu tirgu dalībnieks”, kā definēts Regulas (ES) Nr. 1095/2010 4. panta 1) punktā;
“kompetentās iestādes” ir:
kompetentās iestādes, kā definēts Regulas (ES) Nr. 575/2013 4. panta 1. punkta 40) apakšpunktā, tostarp Eiropas Centrālā banka jautājumos, kas saistīti ar uzdevumiem, kuri tai noteikti Regulā (ES) Nr. 1024/2013;
attiecībā uz Direktīvu 2002/65/EK – iestādes un struktūras, kas ir kompetentas nodrošināt finanšu iestāžu atbilstību minētās direktīvas prasībām;
attiecībā uz Direktīvu (ES) 2015/849 – iestādes un struktūras, kas uzrauga finanšu sektora dalībniekus un ir kompetentas nodrošināt to atbilstību minētās direktīvas prasībām;
attiecībā uz noguldījumu garantiju sistēmām – iestādes, kuras pārvalda noguldījumu garantiju sistēmas saskaņā ar Direktīvu 2014/49/ES, vai gadījumā, ja noguldījumu garantiju sistēmas darbību nodrošina privāts uzņēmums – valsts iestāde, kas uzrauga šādas sistēmas atbilstīgi minētajai direktīvai, un tajā minētās attiecīgās administratīvās iestādes;
attiecībā uz Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2014/59/ES ( 14 ) un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 806/2014 ( 15 ) noregulējuma iestādes, kas izraudzītas saskaņā ar Direktīvas 2014/59/ES 3. pantu, ar Regulu (ES) Nr. 806/2014 izveidotā Vienotā noregulējuma valde, un Padome un Komisija, kad tās veic Regulas (ES) Nr. 806/2014 18. pantā norādītās darbības, izņemot gadījumus, kad tās izmanto savu rīcības brīvību vai izdara politikas izvēles;
“kompetentās iestādes”, kā minēts Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2014/17/ES ( 16 ), Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) 2015/751 ( 17 ), Direktīvā (ES) 2015/2366, Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2009/110/EK ( 18 ) un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 260/2012 ( 19 );
“struktūras un organizācijas”, kā minēts Direktīvas 2008/48/EK 20. pantā;
5. pants
Juridiskais statuss
6. pants
Sastāvs
Iestādi veido:
Uzraudzības padome, kura veic 43. pantā noteiktos uzdevumus;
Valde, kura veic 47. pantā noteiktos uzdevumus;
priekšsēdētājs, kurš veic 48. pantā noteiktos uzdevumus;
izpilddirektors, kurš veic 53. pantā noteiktos uzdevumus;
Apelācijas padome, kura veic 60. pantā noteiktos uzdevumus.
7. pants
Mītnesvieta
Iestādes mītnesvieta atrodas Parīzē, Francijā.
Iestādes mītnesvieta neietekmē Iestādes uzdevumu un pilnvaru izpildi, tās pārvaldības struktūras organizāciju, galvenās organizācijas darbību vai tās darbību vispārējo finansēšanu un dod iespēju attiecīgā gadījumā ar citām Savienības aģentūrām kopīgi izmantot administratīvā atbalsta pakalpojumus un telpu apsaimniekošanas pakalpojumus, kas nav saistīti ar Iestādes pamatdarbību. Komisija līdz 2019. gada 30. martam un pēc tam reizi 12 mēnešos Eiropas Parlamentam un Padomei ziņo par to, kā Eiropas Uzraudzības iestādes ievēro minēto prasību.
II NODAĻA
IESTĀDES UZDEVUMI UN PILNVARAS
8. pants
Iestādes uzdevumi un pilnvaras
Iestādes uzdevumi ir:
pamatojoties uz 1. panta 2. punktā minētajiem leģislatīvajiem aktiem, veicināt augstas kvalitātes kopēju regulatīvu un uzraudzības standartu un prakses noteikšanu, jo īpaši izstrādājot regulatīvu un īstenošanas tehnisko standartu projektus, pamatnostādnes, ieteikumus un citus pasākumus, tostarp atzinumus;
izstrādāt un uzturēt atjauninātu Savienības uzraudzības rokasgrāmatu par finanšu iestāžu uzraudzību Savienībā, kurā jāizklāsta uzraudzības paraugprakse un kvalitatīvas uzraudzības metodoloģijas un procesi un cita starpā ņem vērā mainīgo darījumdarbības praksi un modeļus un finanšu iestāžu un tirgu lielumu;
izstrādāt un uzturēt atjauninātu Savienības noregulējuma rokasgrāmatu par finanšu iestāžu noregulējumu Savienībā, kurā jāizklāsta noregulējuma uzraudzības paraugpraksi un kvalitatīvas noregulējuma uzraudzības metodoloģijas un procesi, ņemot vērā Vienotā noregulējuma valdes darbu, un mainīgo darījumdarbības praksi un modeļus, kā arī finanšu iestāžu un tirgu lielumu;
veicināt juridiski saistošu Savienības aktu konsekventu piemērošanu, jo īpaši veidojot kopēju uzraudzības praksi, nodrošinot 1. panta 2. punktā minēto leģislatīvo aktu konsekventu, efektīvu un konstruktīvu piemērošanu, novēršot regulatīvo arbitrāžu, sekmējot un pārraugot uzraudzības neatkarību, veicot starpnieka funkciju un izšķirot domstarpības starp uzraudzības iestādēm, nodrošinot efektīvu un konsekventu finanšu iestāžu uzraudzību un nodrošinot uzraudzītāju kolēģiju konsekventu darbību un veicot pasākumus, inter alia, ārkārtas situācijās;
veicināt uzdevumu un pienākumu deleģēšanu starp kompetentajām iestādēm;
cieši sadarboties ar ESRK, jo īpaši sniedzot ESRK informāciju, kas tai ir nepieciešama uzticēto uzdevumu izpildei, un nodrošinot turpmākus pasākumus pēc ESRK brīdinājumiem un ieteikumiem;
organizēt un veikt kompetento iestāžu salīdzinošo izvērtēšanu un saistībā ar to izdot pamatnostādnes un ieteikumus un apzināt paraugpraksi, lai palielinātu uzraudzības rezultātu konsekvenci;
pārraudzīt un izvērtēt tirgus norises tās kompetences jomā, tostarp attiecīgā gadījumā norises saistībā ar tendencēm kreditēšanas, jo īpaši mājsaimniecību, MVU un inovatīvu finanšu pakalpojumu kreditēšanas, jomā, pienācīgi ņemot vērā attīstības tendences saistībā ar vides, sociāliem un ar pārvaldību saistītiem faktoriem;
veikt tirgus analīzes, lai nodrošinātu iestādes pienākumu izpildei nepieciešamo informāciju;
attiecīgā gadījumā sekmēt noguldītāju, patērētāju un ieguldītāju aizsardzību, jo īpaši attiecībā uz trūkumiem pārrobežu kontekstā un ņemot vērā saistītos riskus;
sekmēt uzraudzītāju kolēģiju konsekventu un saskaņotu darbību, sistēmisku risku uzraudzību, novērtēšanu un mērīšanu, atveseļošanas un noregulējuma plānu izstrādi un saskaņošanu, noguldītāju un ieguldītāju augsta līmeņa aizsardzības nodrošināšanu visā Savienībā un grūtībās nonākušu finanšu iestāžu noregulējuma metožu izstrādi, kā arī novērtējumu par vajadzību pēc piemērotiem finanšu instrumentiem, ar ko veicinātu sadarbību starp kompetentajām iestādēm, kuras iesaistītas krīžu pārvaldībā saistībā ar pārrobežu iestādēm, kas var izraisīt sistēmisku risku, saskaņā ar 21. līdz 26. pantu;
palīdzēt veidot kopēju Savienības finanšu datu stratēģiju;
veikt jebkurus citus šajā regulā vai citos leģislatīvos aktos noteiktos īpašos uzdevumus;
savā tīmekļa vietnē publicēt un regulāri atjaunināt informāciju, kas attiecas uz tās darbības jomu, jo īpaši tās kompetences jomā – informāciju par reģistrētajām finanšu iestādēm, lai sabiedrībai nodrošinātu viegli pieejamu informāciju;
savā tīmekļa vietnē publicēt un regulāri atjaunināt visus regulatīvos tehniskos standartus, īstenošanas tehniskos standartus, pamatnostādnes, ieteikumus un jautājumus un atbildes attiecībā uz katru 1. panta 2. punktā minēto leģislatīvo aktu, tostarp pārskatus, kas attiecas uz tā brīža stāvokli notiekošajā darbā un regulatīvo tehnisko standartu projektu un īstenošanas tehnisko standartu projektu plānoto pieņemšanas laiku;
▼M1 —————
palīdzēt novērst finanšu sistēmas izmantošanu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un teroristu finansēšanas nolūkā, tostarp veicinot konsekventu, efektīvu un konstruktīvu šīs regulas 1. panta 2. punktā, Regulas (ES) Nr. 1094/2010 1. panta 2. punktā un Regulas (ES) Nr. 1095/2010 1. panta 2. punktā minēto leģislatīvo aktu piemērošanu, lai novērstu finanšu sistēmas izmantošanu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanai vai teroristu finansēšanai.
Pildot savus uzdevumus saskaņā ar šo regulu, iestāde:
pilnībā izmanto savas pilnvaras; un,
pienācīgu uzmanību pievēršot mērķim nodrošināt finanšu iestāžu drošumu un stabilitāti, pilnībā ņem vērā finanšu iestāžu dažādos veidus, darījumdarbības modeļus un lielumu; un
ņem vērā tehnoloģisko inovāciju, inovatīvus un ilgtspējīgus darījumdarbības modeļus un mērķi integrēt vides, sociālos un ar pārvaldību saistītus faktorus.
Lai veiktu 1. punktā noteiktos uzdevumus, iestādei tiek piešķirtas šajā regulā noteiktās pilnvaras, jo īpaši:
izstrādāt regulatīvu tehnisko standartu projektu 10. pantā noteiktos īpašos gadījumos;
izstrādāt īstenošanas tehnisko standartu projektu 15. pantā noteiktos īpašos gadījumos;
pieņemt pamatnostādnes un ieteikumus, kā noteikts 16. pantā;
sniegt ieteikumus, kā noteikts 29.a pantā;
sniegt ieteikumus īpašos gadījumos, kā noteikts 17. panta 3. punktā;
sniegt brīdinājumus saskaņā ar 9. panta 3. punktu;
īpašos gadījumos, kas noteikti 18. panta 3. punktā un 19. panta 3. punktā, pieņemt atsevišķus kompetentajām iestādēm adresētus lēmumus;
gadījumos, kas saistīti ar tieši piemērojamiem Savienības tiesību aktiem, pieņemt atsevišķus finanšu iestādēm adresētus lēmumus, kas īpašos gadījumos ir noteikti 17. panta 6. punktā, 18. panta 3. punktā un 19. panta 4. punktā;
sniedz atzinumus Eiropas Parlamentam, Padomei vai Komisijai, kā noteikts 16.a pantā;
sniegt atbildes uz jautājumiem, kā noteikts 16.b pantā;
rīkoties saskaņā ar 9.c pantu;
vākt vajadzīgo informāciju par finanšu iestādēm, kā noteikts 35. pantā;
izstrādāt vienotas metodoloģijas, ar kurām izvērtē produkta īpašību un izplatīšanas procesa ietekmi uz iestāžu finansiālo stāvokli un patērētāju aizsardzību;
nodrošināt centrāli pieejamu to reģistrēto finanšu iestāžu datubāzi, kuras darbojas iestādes kompetences jomā, un, ja to paredz 1. panta 2. punktā minētie akti.
Regulas 10., 15., 16. un 16.a pantā minētās atklātās sabiedriskās apspriešanas tiek rīkotas pēc iespējas plašāk, lai nodrošinātu iekļaujošu pieeju attiecībā uz visām ieinteresētajām pusēm un dotu ieinteresētajām personām pietiekamu laiku atbilžu sniegšanai. Iestāde publicē no ieinteresētajām personām saņemto atbilžu kopsavilkumu un pārskatu par to, kā regulatīvā tehniskā standarta projektā un īstenošanas tehnisko standartu projektā ir izmantota informācija un viedokļi, kas iegūti no apspriešanas.
9. pants
Uzdevumi, kas saistīti ar patērētāju tiesību aizsardzību un finansiālo darbību
Iestāde uzņemas vadošo lomu, veicinot patērētājiem paredzēto finanšu produktu un pakalpojumu tirgus pārredzamību, vienkāršumu un taisnīgumu visā iekšējā tirgū, tostarp:
vācot, analizējot un sniedzot informāciju par patēriņa tendencēm, tādām kā mazumtirdzniecības finanšu pakalpojumu un produktu izmaksu un cenu vai tarifu izmaiņas dalībvalstīs;
veicot padziļinātus tematiskos pārskatus par rīcību tirgū un veidojot kopēju izpratni par tirgus praksi, lai apzinātu potenciālās problēmas un analizētu to ietekmi;
izstrādājot riska rādītājus privātpersonu un MVU sektorā, lai laikus apzinātu potenciālos iemeslus, kas izraisa kaitējumu patērētājiem;
pārskatot un koordinējot kompetento iestāžu finanšu lietpratības un izglītības iniciatīvas;
izstrādājot apmācības standartus nozarei; un
atbalstot vienotu noteikumu par datu nodošanu atklātībai izstrādi;
veicinot vienlīdzīgus konkurences apstākļus iekšējā tirgū, kurā patērētājiem un citiem finanšu pakalpojumu lietotājiem tiek nodrošināta taisnīga piekļuve finanšu pakalpojumiem un produktiem;
veicinot turpmākas izmaiņas regulēšanas un uzraudzības ziņā, kuras varētu atvieglot padziļinātu saskaņošanu un integrāciju Savienības līmenī; un
attiecīgā gadījumā koordinējot kontrolpirkumu darbības, ko veic kompetentās iestādes.
Iestāde pārskata pirmajā daļā minēto lēmumu pēc atbilstīgiem laikposmiem un vismaz reizi sešos mēnešos. Pēc vismaz diviem secīgiem pagarinājumiem un pamatojoties uz pienācīgu analīzi, kuras mērķis ir novērtēt ietekmi uz klientu vai patērētāju, iestāde var lemt par aizlieguma ikgadējo pagarināšanu.
Dalībvalsts var lūgt iestādi pārskatīt savu lēmumu. Šādā gadījumā iestāde saskaņā ar 44. panta 1. punkta otrajā daļā noteikto procedūru pieņem lēmumu par to, vai minētais lēmums paliek spēkā.
Iestāde var arī izvērtēt, vai nepieciešams aizliegt vai ierobežot noteikta veida finansiālu darbību vai praksi, un gadījumos, kad tas ir nepieciešams, informē Komisiju un kompetentās iestādes, lai sekmētu šādu aizliegumu vai ierobežojumu pieņemšanu.
9.a pants
Īpaši uzdevumi saistībā ar nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un teroristu finansēšanas novēršanu un apkarošanu
Iestāde savas attiecīgās kompetences ietvaros uzņemas vadošu, koordinējošu un pārraugošu lomu integritātes, pārredzamības un drošības veicināšanā finanšu sistēmā, pieņemot pasākumus nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un teroristu finansēšanas novēršanai un apkarošanai minētajā sistēmā. Saskaņā ar proporcionalitātes principu minētie pasākumi nepārsniedz to, kas ir nepieciešams, lai sasniegtu šīs regulas un 1. panta 2. punktā minēto leģislatīvo aktu mērķus, un tajos pienācīgi ņem vērā risku veidu, mērogu un sarežģītību, darījumdarbības praksi, darījumdarbības modeļus un finanšu sektora dalībnieku un tirgu lielumu. Minētie pasākumi ietver:
informācijas vākšanu no kompetentajām iestādēm par trūkumiem, kas pastāvīgās uzraudzības un atļauju piešķiršanas procedūru laikā konstatēti procesos un procedūrās, pārvaldības pasākumos, piemērotībā un atbilstībā, būtiskas līdzdalības iegādē, darījumdarbības modeļos un finanšu sektora dalībnieku darbībās saistībā ar nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un teroristu finansēšanas novēršanu un apkarošanu, kā arī pasākumus, ko kompetentās iestādes veikušas, reaģējot uz turpmāk minētajiem būtiskajiem trūkumiem, kuri ietekmē vienu vai vairākas prasības, kas noteiktas attiecīgi šīs regulas 1. panta 2. punktā, Regulas (ES) Nr. 1094/2010 1. panta 2. punktā un Regulas (ES) Nr. 1095/2010 1. panta 2. punktā minētajos leģislatīvajos aktos, kā arī jebkuros valstu tiesību aktos, ar kuriem tos transponē, kuras saistītas ar to, lai nepieļautu un novērstu to, ka finanšu sistēmu izmanto nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanai vai teroristu finansēšanai:
šādu prasību pārkāpums vai iespējamais pārkāpums, ko izdarījis finanšu sektora dalībnieks;
šādu prasību nepareiza vai neefektīva piemērošana, ko veicis finanšu sektora dalībnieks; vai
nolūkā panākt atbilstību šādām prasībām - finanšu sektora dalībnieka veikta savu iekšējās politikas un procedūru neatbilstoša vai neefektīva piemērošana.
Kompetentās iestādes sniedz iestādei visu šādu informāciju papildus visiem pienākumiem saskaņā ar šīs regulas 35. pantu un savlaicīgi informē iestādi par jebkādām turpmākām izmaiņām saistībā ar sniegto informāciju. Iestāde cieši sadarbojas ar ES finanšu ziņu vākšanas vienībām (FIU), kā minēts Direktīvā (ES) 2015/849, vienlaikus ievērojot to statusu un pienākumus un neradot nekādu nevajadzīgu dublēšanos;
Kompetentās iestādes var saskaņā ar valsts tiesību aktiem paziņot 2. punktā minētajai centrālajai datubāzei jebkādu papildu informāciju, ko tās uzskata par relevantu, lai nepieļautu un novērstu finanšu sistēmas izmantošanu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanai vai teroristu finansēšanai;
ciešu koordinēšanu un attiecīgā gadījumā informācijas apmaiņu ar kompetentajām iestādēm, tostarp Eiropas Centrālo banku, attiecībā uz jautājumiem, kas saistīti ar uzdevumiem, kuri tai uzticēti ar Regulu (ES) Nr. 1024/2013, un ar iestādēm, kurām uzticēts publisks pienākums uzraudzīt atbildīgos subjektus, kas uzskaitīti Direktīvas (ES) 2015/849 2. panta 1. punkta 1) un 2) apakšpunktā, kā arī ar FIU, vienlaikus ievērojot FIU statusu un pienākumus saskaņā ar Direktīvu 2015/849/ES;
vienotu norādījumu un standartu izstrādi nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un teroristu finansēšanas novēršanai un apkarošanai finanšu nozarē un to konsekventas īstenošanas veicināšanu, jo īpaši izstrādājot regulatīvo un īstenošanas tehnisko standartu projektus saskaņā ar pilnvarām, kas noteiktas 1. panta 2. punktā minētajos leģislatīvajos aktos, pamatnostādnes, ieteikumus un citus pasākumus, tostarp atzinumus, kuru pamatā ir 1. panta 2. punktā minētie leģislatīvie akti;
palīdzības sniegšanu kompetentajām iestādēm pēc šo iestāžu īpaša pieprasījuma;
tirgus norišu uzraudzību un apdraudējumu un risku novērtēšanu saistībā ar nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju un teroristu finansēšanu finanšu nozarē.
Līdz 2020. gada 31. decembrim iestāde izstrādā regulatīvo tehnisko standartu projektus, precizējot trūkuma definīciju, kā minēts pirmās daļas a) apakšpunktā, tostarp atbilstošās situācijas, kurās šie trūkumi var rasties, trūkuma būtiskumu un iestādes veiktās informācijas vākšanas praktisko īstenošanu, kā arī tās informācijas veidu, kura būtu jāsniedz saskaņā ar pirmās daļas a) apakšpunktu. Izstrādājot minētos tehniskos standartus, iestāde ņem vērā sniedzamās informācijas apjomu un nepieciešamību izvairīties no dublēšanās. Tā izklāsta arī pasākumus, ar ko nodrošina efektivitāti un konfidencialitāti.
Komisijai tiek deleģētas pilnvaras papildināt šo regulu, pieņemot šā punkta otrajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus saskaņā ar 10. līdz 14. pantu.
Līdz 2020. gada 31. decembrim iestāde izstrādā regulatīvo tehnisko standartu projektus, kuros precizē, kā informācija, pamatojoties uz vajadzību pēc tās un ievērojot konfidencialitāti, jāanalizē un jādara pieejama kompetentajām iestādēm.
Komisijai tiek deleģētas pilnvaras papildināt šo regulu, pieņemot šā punkta otrajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus saskaņā ar 10. līdz 14. pantu.
Šā punkta pirmās daļas vajadzībām iestāde ar iekšējās komitejas, kas izveidota saskaņā ar šā panta 7. punktu, starpniecību izstrādā un piemēro metodes, kuras ļauj veikt objektīvu novērtējumu, kā arī augstas kvalitātes un konsekventu novērtēšanas un metodoloģijas piemērošanas pārskatīšanu un nodrošināt vienlīdzīgus konkurences apstākļus. Minētā iekšējā komiteja veic riska novērtējumu kvalitātes un konsekvences pārskatīšanu. Tā sagatavo riska novērtējumu projektus, kas saskaņā ar 44. pantu jāpieņem Uzraudzības padomei.
Katra pirmajā daļā minētā iestāde un struktūra no savu darbinieku vidus ieceļ pārstāvja aizstājēju, kurš var aizstāt locekli gadījumā, ja attiecīgā persona nevar piedalīties. Tās dalībvalstis, kurās ir vairāk nekā viena iestāde, un kuru kompetencē ir nodrošināt, lai finanšu sektora dalībnieki ievērotu Direktīvu (ES) 2015/849, var iecelt pa vienam pārstāvim no katras kompetentās iestādes. Neatkarīgi no tā, cik daudzas kompetentās iestādes ir pārstāvētas sanāksmē, katrai dalībvalstij ir viena balss. Minētā komiteja var izveidot iekšējas darba grupas attiecībā uz konkrētiem tās darba aspektiem, lai sagatavotu minētās komitejas lēmumu projektus. Minētajās grupās var piedalīties darbinieki no visām minētajā komitejā pārstāvētajām kompetentajām iestādēm un no iestādes, Eiropas Uzraudzības iestādes (Eiropas Apdrošināšanas un aroda pensiju iestādes) un Eiropas Uzraudzības iestādes (Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādes).
Iestāde, Eiropas Uzraudzības iestāde (Eiropas Apdrošināšanas un aroda pensiju iestāde) un Eiropas Uzraudzības iestāde (Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestāde) katrā laikā var iesniegt rakstiskus apsvērumus par jebkuru šā panta 7. punktā minētās komitejas lēmuma projektu. Uzraudzības padome pienācīgi ņem vērā šādus apsvērumus pirms galīgā lēmuma pieņemšanas. Ja lēmuma projekts ir balstīts uz vai saistīts ar pilnvarām, kas iestādei piešķirtas saskaņā ar 9.b, 17. vai 19. pantu, un attiecas uz:
finanšu iestādēm, kas definētas Regulas (ES) Nr. 1094/2010 4. panta 1) punktā, vai jebkuru no kompetentajām iestādēm, kas tās uzrauga; vai
finanšu tirgus dalībniekiem, kas definēti Regulas (ES) Nr. 1095/2010 4. panta 1) punktā, vai jebkuru no kompetentajām iestādēm, kas tos uzrauga.
iestāde var pieņemt lēmumu tikai ar Eiropas Uzraudzības iestādes (Eiropas Apdrošināšanas un aroda pensiju iestādes) a) apakšpunkta gadījumā vai Eiropas Uzraudzības iestādes (Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādes) b) apakšpunkta gadījumā piekrišanu. Eiropas Uzraudzības iestāde (Eiropas Apdrošināšanas un aroda pensiju iestāde) vai Eiropas Uzraudzības iestāde (Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestāde) paziņo savus viedokļus iestādei 20 dienu laikā no 7. punktā minētās komitejas lēmuma projekta dienas. Ja tās 20 dienu laikā iestādei nepaziņo savu viedokli un nepieprasa pienācīgi pamatotu pagarinājumu, lai paziņotu šādu viedokli, uzskata, ka tās piekrīt attiecīgajam lēmumam.
9.b pants
Pieprasījums veikt izmeklēšanu saistībā ar nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un teroristu finansēšanas novēršanu un apkarošanu
9.c pants
Vēstules bez rīcības
Iestāde šā panta 2. punktā minētos pasākumus veic tikai izņēmuma gadījumos, ja tā uzskata, ka, piemērojot vienu no 1. panta 2. punktā minētajiem leģislatīvajiem aktiem, vai jebkuru deleģēto vai īstenošanas aktu, kas pamatojas uz minētajiem leģislatīvajiem aktiem, varētu radīt būtiskas problēmas kāda šāda iemesla dēļ:
iestāde uzskata, ka šādā aktā ietvertie noteikumi var būt tieši pretrunā ar citu nozīmīgu aktu;
ja akts ir kāds no 1. panta 2. punktā minētajiem leģislatīvajiem aktiem, tādu deleģēto vai īstenošanas aktu trūkums, kuri papildinātu vai precizētu attiecīgo aktu, radītu pamatotas šaubas par juridiskajām sekām, kas izriet no leģislatīvā akta vai tā pienācīgas piemērošanas;
šīs regulas 16. pantā minēto pamatnostādņu un ieteikumu neesamība radītu praktiskus sarežģījumus saistībā ar attiecīgā leģislatīvā akta piemērošanu.
Gadījumos, kas minēti 1. punkta a) un b) apakšpunktā, iestāde sniedz Komisijai atzinumu par jebkuru darbību, ko tā uzskata par piemērotu, jauna leģislatīvā akta priekšlikuma vai jauna deleģētā vai īstenošanas akta priekšlikuma veidā, un par to, cik viņasprāt steidzami risināma ir šī problēma. Iestāde savu atzinumu publisko.
Gadījumos, kas minēti šā panta 1. punkta c) apakšpunktā, iestāde cik drīz vien iespējams izvērtē vajadzību pieņemt attiecīgas pamatnostādnes vai ieteikumus saskaņā ar 16. pantu.
Iestāde rīkojas ātri, jo īpaši, lai palīdzētu novērst 1. punktā minētās problēmas, kad vien tas ir iespējams.
10. pants
Regulatīvi tehniskie standarti
Ja Eiropas Parlaments un Padome deleģē Komisijai pilnvaras pieņemt regulatīvus tehniskos standartus, izmantojot deleģētus aktus saskaņā ar LESD 290. pantu, lai nodrošinātu konsekventu saskaņošanu jomās, kas īpaši noteiktas šīs regulas 1. panta 2. punktā minētajos leģislatīvajos aktos, iestāde var izstrādāt regulatīvu tehnisko standartu projektus. Iestāde iesniedz izstrādātos regulatīvo tehnisko standartu projektus Komisijai pieņemšanai. Vienlaikus iestāde informēšanas nolūkā minēto regulatīvo tehnisko standartu projektus nosūta Eiropas Parlamentam un Padomei.
Regulatīvi tehniskie standarti ir tehniski, tajos neietilpst stratēģiski vai politiski lēmumi, un to saturu nosaka tikai to pamatā esošie leģislatīvie akti.
Pirms to iesniegšanas Komisijai iestāde organizē regulatīvu tehnisko standartu projektu atklātu sabiedrisko apspriešanu un analizē iespējamās saistītās izmaksas un ieguvumus, ja vien šādas apspriedes un analīze nav ļoti nesamērīga ar attiecīgo regulatīvu tehnisko standartu projektu darbības jomu un ietekmi vai ja tas nav īpaši steidzams jautājums. Iestāde arī prasa konsultāciju 37. pantā minētajai Banku nozares ieinteresēto personu grupai.
▼M8 —————
Trīs mēnešu laikā pēc regulatīva tehniskā standarta projekta saņemšanas Komisija pieņem lēmumu par tā pieņemšanu vai nepieņemšanu. Komisija savlaicīgi informē Eiropas Parlamentu un Padomi, ja pieņemšana nevar notikt trīs mēnešu laikā. Ja tas ir Savienības interesēs, Komisija var pieņemt regulatīva tehniskā standarta projektu daļēji vai ar grozījumiem.
Ja Komisija ir iecerējusi nepieņemt regulatīva tehniskā standarta projektu vai pieņemt to daļēji vai ar grozījumiem, tā nosūta regulatīva tehniskā standarta projektu atpakaļ iestādei, paskaidrojot iemeslus, kāpēc tā to nepieņem, vai izskaidrojot tā grozījumu iemeslus. Komisija savas vēstules kopiju nosūta Eiropas Parlamentam un Padomei. Iestāde, pamatojoties uz Komisijas ierosinātajiem grozījumiem, sešu nedēļu laikā var veikt grozījumus regulatīva tehniskā standarta projektā un atkārtoti iesniegt to Komisijai oficiāla atzinuma veidā. Iestāde sava oficiālā atzinuma kopiju nosūta Eiropas Parlamentam un Padomei.
Ja, beidzoties šim sešu nedēļu laikposmam, iestāde nav iesniegusi regulatīva tehniskā standarta projekta grozījumus vai ir iesniegusi regulatīva tehniskā standarta projektu, kurā grozījumi izdarīti neatbilstīgi Komisijas ierosinātajiem grozījumiem, Komisija var pieņemt regulatīva tehniskā standarta projektu ar grozījumiem, kurus tā uzskata par būtiskiem, vai arī noraidīt to.
Komisija nedrīkst mainīt iestādes izstrādātā regulatīva tehniskā standarta projekta saturu bez iepriekšējas saskaņošanas ar iestādi, kā minēts šajā pantā.
Vienīgi tad, ja iestāde neiesniedz regulatīva tehniskā standarta projektu Komisijai termiņos saskaņā ar 2. punktu, Komisija var pieņemt regulatīvu tehnisko standartu bez iestādes projekta, izmantojot deleģētu aktu.
Komisija organizē regulatīvu tehnisko standartu projektu atklātu sabiedrisko apspriešanu un analizē iespējamās saistītās izmaksas un ieguvumus, ja vien šādas apspriedes un analīze nav nesamērīga ar attiecīgo regulatīvu tehnisko standartu projektu darbības jomu un ietekmi vai ja tas nav īpaši steidzams jautājums. Komisija arī prasa konsultāciju 37. pantā minētajai Banku nozares ieinteresēto personu grupai.
Komisija nekavējoties nosūta regulatīva tehniskā standarta projektu Eiropas Parlamentam un Padomei.
Komisija nosūta regulatīva tehniskā standarta projektu iestādei. Sešu nedēļu laikā iestāde var veikt grozījumus regulatīva tehniskā standarta projektā un iesniegt to Komisijai oficiāla atzinuma veidā. Iestāde sava oficiālā atzinuma kopiju nosūta Eiropas Parlamentam un Padomei.
Ja pēc ceturtajā daļā minētā sešu nedēļu laikposma iestāde nav iesniegusi regulatīva tehniskā standarta projekta grozījumus, Komisija var pieņemt regulatīva tehniskā standarta projektu.
Ja iestāde ir iesniegusi regulatīva tehniskā standarta projekta grozījumus sešās nedēļās, Komisija var veikt grozījumus regulatīva tehniskā standarta projektā, pamatojoties uz iestādes ierosinātajiem grozījumiem, vai pieņemt regulatīva tehniskā standarta projektu ar grozījumiem, kurus tā uzskata par būtiskiem. Komisija nemaina iestādes izstrādāto regulatīva tehniskā standarta projekta saturu bez iepriekšējas saskaņošanas ar iestādi, kā minēts šajā pantā.
11. pants
Deleģēšanas īstenošana
12. pants
Deleģēšanas atsaukšana
13. pants
Iebildumi pret regulatīviem tehniskajiem standartiem
Ja, beidzoties 1. punktā minētajam laikposmam, ne Eiropas Parlaments, ne Padome nav iebilduši pret regulatīvu tehnisko standartu, to publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī, un tas stājas spēkā šajā izdevumā paziņotajā datumā.
Regulatīvu tehnisko standartu var publicēt Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī, un tas var stāties spēkā pirms minētā termiņa beigām, ja Eiropas Parlaments un Padome ir informējuši Komisiju par savu lēmumu nepaust iebildumus.
14. pants
Regulatīva tehniskā standarta projekta neapstiprināšana vai grozīšana
15. pants
Īstenošanas tehniskie standarti
Pirms īstenošanas tehnisko standartu projektu iesniegšanas Komisijai iestāde organizē atklātu sabiedrisko apspriešanu un analizē iespējamās saistītās izmaksas un ieguvumus, ja vien šāda apspriešana un analīze nav ļoti nesamērīga attiecībā pret konkrēto īstenošanas tehnisko standartu projektu darbības jomu un ietekmi vai attiecīgā jautājuma izskatīšanas steidzamību. Iestāde arī prasa konsultāciju 37. pantā minētajai Banku nozares ieinteresēto personu grupai.
Trīs mēnešu laikā pēc īstenošanas tehniskā standarta projekta saņemšanas Komisija pieņem lēmumu par tā pieņemšanu vai nepieņemšanu. Komisija minēto laikposmu var pagarināt par vienu mēnesi. Komisija savlaicīgi informē Eiropas Parlamentu un Padomi, ja pieņemšana nevar notikt trīs mēnešu laikā. Ja tas ir Savienības interesēs, Komisija var pieņemt īstenošanas tehnisko standartu projektu daļēji vai ar grozījumiem.
Ja Komisija ir iecerējusi nepieņemt īstenošanas tehnisko standartu projektu vai pieņemt to daļēji vai ar grozījumiem, tā nosūta īstenošanas tehnisko standarta projektu atpakaļ iestādei, paskaidrojot iemeslus, kāpēc tā ir iecerējusi to nepieņemt, vai izskaidrojot savu grozījumu iemeslus. Komisija savas vēstules kopiju nosūta Eiropas Parlamentam un Padomei. Iestāde, pamatojoties uz Komisijas ierosinātajiem grozījumiem, sešu nedēļu laikā var veikt grozījumus īstenošanas tehniskā standarta projektā un atkārtoti iesniegt to Komisijai oficiāla atzinuma veidā. Iestāde sava oficiālā atzinuma kopiju nosūta Eiropas Parlamentam un Padomei.
Ja, beidzoties ceturtajā daļā minētajam sešu nedēļu laikposmam, iestāde nav iesniegusi īstenošanas tehniskā standarta projekta grozījumus vai ir iesniegusi īstenošanas tehniskā standarta projektu, kurā grozījumi izdarīti neatbilstīgi Komisijas ierosinātajiem grozījumiem, Komisija var pieņemt īstenošanas tehniskā standarta projektu ar grozījumiem, kurus tā uzskata par būtiskiem, vai noraidīt to.
Komisija nemaina iestādes izstrādāto īstenošanas tehniskā standarta projekta saturu bez iepriekšējas saskaņošanas ar iestādi, kā izklāstīts šajā pantā.
Vienīgi tad, ja iestāde neiesniedz īstenošanas tehniskā standarta projektu Komisijai termiņos saskaņā ar 2. punktu, Komisija var pieņemt īstenošanas tehnisko standartu bez iestādes projekta, izmantojot īstenošanas aktu.
Komisija organizē īstenošanas tehnisko standartu projekta atklātu sabiedrisko apspriešanu un analizē iespējamās saistītās izmaksas un ieguvumus, ja vien šādas apspriedes un analīze nav nesamērīga ar attiecīgo īstenošanas tehnisko standartu projektu darbības jomu un ietekmi vai ja tas nav īpaši steidzams jautājums. Komisija arī prasa konsultāciju 37. pantā minētajai Banku nozares ieinteresēto personu grupai.
Komisija nekavējoties nosūta īstenošanas tehnisko standarta projektu Eiropas Parlamentam un Padomei.
Komisija nosūta īstenošanas tehniskā standarta projektu iestādei. Iestāde sešu nedēļu laikā var veikt grozījumus īstenošanas tehniskā standarta projektā un iesniegt to Komisijai oficiāla atzinuma veidā. Iestāde sava oficiālā atzinuma kopiju nosūta Eiropas Parlamentam un Padomei.
Ja pēc ceturtajā daļā minētā sešu nedēļu laikposma iestāde nav iesniegusi īstenošanas tehniskā standarta projekta grozījumus, Komisija var pieņemt īstenošanas tehniskā standarta projektu.
Ja iestāde ir iesniegusi īstenošanas tehniskā standarta projekta grozījumus sešu nedēļu laikā, Komisija var veikt īstenošanas tehniskā standarta grozījumus, pamatojoties uz iestādes ierosinātajiem grozījumiem, vai pieņemt īstenošanas tehnisko standartu ar grozījumiem, kurus tā uzskata par būtiskiem.
Komisija nemaina iestādes izstrādāto īstenošanas tehnisko standartu projekta saturu bez iepriekšējas saskaņošanas ar iestādi, kā minēts šajā pantā.
16. pants
Pamatnostādnes un ieteikumi
Pamatnostādnes un ieteikumi atbilst pilnvarām, kas piešķirtas 1. panta 2. punktā vai šajā pantā minētajos leģislatīvajos aktos.
Kompetentās iestādes un finanšu iestādes dara visu iespējamo, lai ievērotu šādas pamatnostādnes un ieteikumus.
Divu mēnešu laikā kopš pamatnostādņu vai ieteikumu izdošanas katra kompetentā iestāde apstiprina, vai tā ievēro vai paredz ievērot šīs pamatnostādnes un ieteikumus. Ja kompetentā iestāde neievēro vai neparedz ievērot attiecīgo pamatnostādni vai ieteikumu, tā par to paziņo iestādei, minot iemeslus.
Iestāde publisko informāciju par to, ka kāda kompetentā iestāde neievēro vai neparedz ievērot minēto pamatnostādni vai ieteikumu. Iestāde, katru gadījumu izvērtējot atsevišķi, var arī pieņemt lēmumu publiskot kompetentās iestādes norādītos iemeslus, kāpēc tā nav ievērojusi pamatnostādni vai ieteikumu. Pirms publiskošanas kompetentā iestāde saņem attiecīgu paziņojumu.
Ja to pieprasa pamatnostādne vai ieteikums, finanšu iestādes sniedz skaidru un sīki izstrādātu ziņojumu par to, vai tās ievēro pamatnostādni vai ieteikumu.
16.a pants
Atzinumi
16.b pants
Jautājumi un atbildes
Pirms jautājuma iesniegšanas iestādei finanšu iestādes izvērtē, vai šo jautājumu vispirms nebūtu jāuzdod savai kompetentajai iestādei.
Pirms tiek publicētas atbildes uz pieņemamajiem jautājumiem, iestāde var lūgt papildu skaidrojumus par jautājumiem, ko uzdevusi šajā punktā minētā fiziskā vai juridiskā persona.
17. pants
Savienības tiesību aktu pārkāpums
Pēc vienas vai vairāku kompetento iestāžu, Eiropas Parlamenta, Padomes, Komisijas vai Banku nozares ieinteresēto personu grupas pieprasījuma vai pēc savas iniciatīvas, tostarp, kad tā pamatā ir fizisku vai juridisku personu labi pamatota informācija, un pēc attiecīgās kompetentās iestādes informēšanas iestāde izklāsta, kā tā šajā gadījumā plāno rīkoties un attiecīgā gadījumā izmeklē iespējamos Savienības tiesību aktu pārkāpumu vai nepiemērošanas gadījumus.
Neskarot 35. pantā noteiktās pilnvaras, kompetentā iestāde nekavējoties sniedz iestādei visu informāciju, ko iestāde uzskata par nepieciešamu izmeklēšanas veikšanai, tostarp par to, kā 1. panta 2. punktā minētie akti tiek piemēroti saskaņā ar Savienības tiesību aktiem.
Neskarot 35. pantā noteiktās pilnvaras, iestāde pēc attiecīgās kompetentās iestādes informēšanas var pienācīgi pamatotu un argumentētu informācijas pieprasījumu tieši adresēt citām kompetentajām iestādēm ikreiz, kad ir izrādījies vai tiek uzskatīts, ka ar informācijas pieprasīšanu attiecīgajai kompetentajai iestādei vien nepietiek, lai iegūtu informāciju, ko uzskata par nepieciešamu iespējamu Savienības tiesību aktu pārkāpumu vai nepiemērošanas gadījumu izmeklēšanai.
Šāda pieprasījuma adresāts bez liekas kavēšanās sniedz iestādei skaidru, precīzu un pilnīgu informāciju.
Ne vēlāk kā divu mēnešu laikā pēc izmeklēšanas sākšanas iestāde var sniegt iesaistītajai kompetentajai iestādei ieteikumu, norādot pasākumus, kas veicami, lai nodrošinātu atbilstību Savienības tiesību aktiem.
Desmit darbdienu laikā pēc ieteikuma saņemšanas kompetentā iestāde informē iestādi par pasākumiem, ko tā ir veikusi vai paredz veikt, lai nodrošinātu atbilstību Savienības tiesību aktiem.
Ja viena mēneša laikā pēc iestādes ieteikuma saņemšanas kompetentā iestāde nenodrošina atbilstību Savienības tiesību aktiem, Komisija, pamatojoties uz iestādes sniegto informāciju, vai pēc savas iniciatīvas sniedz oficiālu atzinumu, pieprasot kompetentajai iestādei veikt nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu atbilstību Savienības tiesību aktiem. Komisija oficiālajā atzinumā ņem vērā iestādes ieteikumu.
Komisija sniedz šādu oficiālu atzinumu ne vēlāk kā trīs mēnešu laikā pēc ieteikuma pieņemšanas. Komisija var pagarināt šo termiņu par vienu mēnesi.
Iestāde un kompetentās iestādes sniedz Komisijai visu nepieciešamo informāciju.
Jautājumos, kas attiecas uz to, lai nepieļautu finanšu sistēmas izmantošanu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijai un teroristu finansēšanai, ja 1. panta 2. punktā minēto leģislatīvo aktu attiecīgās prasības nav tieši piemērojamas finanšu sektora dalībniekiem, iestāde var pieņemt lēmumu, ar ko pieprasa, lai kompetentā iestāde ievēro šā panta 4. punktā minēto oficiālo atzinumu tajā norādītajā termiņā. Ja iestāde nepilda minēto lēmumu, iestāde var pieņemt arī lēmumu saskaņā ar pirmo daļu. Šajā nolūkā iestāde piemēro visus attiecīgos Savienības tiesību aktus un, ja Savienības tiesību akti ir direktīvas, – valsts tiesību aktus, ciktāl ar tiem transponē minētās direktīvas. Ja attiecīgie Savienības tiesību akti ir regulas un ja minētās regulas skaidri piešķir izvēles iespējas dalībvalstīm, iestāde piemēro arī valsts tiesību aktus, ciktāl šādas iespējas ir izmantotas.
Iestādes lēmums atbilst Komisijas oficiālajam atzinumam, kas sniegts saskaņā ar 4. punktu.
Veicot pasākumus saistībā ar jautājumiem, uz kuriem attiecas saskaņā ar 4. punktu sniegts oficiāls atzinums vai saskaņā ar 6. punktu pieņemts lēmums, kompetentās iestādes ievēro attiecīgi vai nu šādu oficiālu atzinumu, vai lēmumu.
17.a pants
Trauksmes cēlēju aizsardzība
18. pants
Rīcība ārkārtas situācijās
Lai spētu pildīt minētos starpnieka un koordinatora pienākumus, iestāde saņem informāciju par visiem būtiskajiem notikumiem, un to aicina piedalīties novērotāja statusā jebkurās attiecīgo kompetento uzraudzības iestāžu atbilstīgajās sanāksmēs.
Padome, apspriežoties ar Komisiju un ESRK un vajadzības gadījumā ar EUI, pēc tam, kad ir saņemts lūgums no iestādes, Komisijas vai ESRK, var pieņemt iestādei adresētu lēmumu, izsludinot ārkārtas situāciju šīs regulas vajadzībām. Padome pārskata šo lēmumu ar pienācīgu regularitāti un vismaz reizi mēnesī. Ja lēmumu neatjauno pēc mēneša, tā termiņš automātiski beidzas. Padome jebkurā brīdī var pasludināt ārkārtas situācijas izbeigšanos.
Ja ESRK vai iestāde lemj, ka var rasties ārkārtas situācija, tās iesniedz slepenu Padomei adresētu ieteikumu un nosūta tai situācijas izvērtējumu. Padome tad izvērtē sanāksmes sasaukšanas iespējas. Attiecīgajā procesā garantē pienācīgu slepenību.
Ja Padome nosaka ārkārtas situāciju, tā nekavējoties pienācīgi informē Eiropas Parlamentu un Komisiju.
Saskaņā ar 4. punktu pieņemtie lēmumi ir noteicošie attiecībā uz kompetento iestāžu iepriekš pieņemtiem lēmumiem par to pašu jautājumu.
Kompetento iestāžu veiktie pasākumi saistībā ar jautājumiem, uz kuriem attiecas saskaņā ar 3. vai 4. punktu pieņemtie lēmumi, ir atbilstīgi šiem lēmumiem.
19. pants
Domstarpību izšķiršana starp kompetentajām iestādēm pārrobežu gadījumos
Gadījumos, kas paredzēti 1. panta 2. punktā minētajos leģislatīvajos aktos, un neskarot 17. pantā noteiktās pilnvaras, iestāde var saskaņā ar šā panta 2. līdz 4. punktā noteikto procedūru palīdzēt kompetentajām iestādēm panākt vienošanos šādos apstākļos:
pēc vienas vai vairāku attiecīgo kompetento iestāžu pieprasījuma, ja kāda kompetentā iestāde nepiekrīt citas kompetentās iestādes procedūrai, pasākuma vai ierosinātā pasākuma saturam vai tās bezdarbībai;
gadījumos, kad 1. panta 2. punktā minētajos leģislatīvajos aktos ir paredzēts, ka iestāde var palīdzēt pēc savas iniciatīvas, ja, balstoties uz objektīviem iemesliem, var konstatēt, ka starp kompetentajām iestādēm pastāv domstarpības.
Gadījumos, kad saskaņā ar 1. panta 2. punktā minētajiem leģislatīvajiem aktiem kompetentajām iestādēm ir jāpieņem kopīgs lēmums un kad saskaņā ar minētajiem aktiem iestāde pēc savas iniciatīvas var palīdzēt kompetentajām iestādēm panākt vienošanos saskaņā ar šā panta 2. līdz 4. punktā noteikto procedūru, pieņem, ka domstarpības pastāv, ja minētās iestādes nav pieņēmušas kopīgu lēmumu minētajos aktos paredzētajā termiņā.
Attiecīgās kompetentās iestādes šādos gadījumos nekavējoties paziņo iestādei, ka vienošanās nav panākta:
ja 1. panta 2. punktā minētajos leģislatīvajos aktos ir paredzēts termiņš, kurā kompetentajām iestādēm jāpanāk vienošanās, un iestājas kāda no šādām situācijām:
ir beidzies termiņš; vai
vismaz divas attiecīgās kompetentās iestādes uz objektīvu iemeslu pamata secina, ka pastāv domstarpības;
ja 1. panta 2. punktā minētajos leģislatīvajos aktos nav paredzēts termiņš, kurā kompetentajām iestādēm jāpanāk vienošanās, un iestājas kāda no šādām situācijām:
vismaz divas attiecīgās kompetentās iestādes uz objektīvu iemeslu pamata secina, ka pastāv domstarpības; vai
ir pagājuši divi mēneši no dienas, kad kompetentā iestāde no citas kompetentās iestādes saņēma pieprasījumu veikt konkrētas darbības, lai panāktu atbilstību minētajiem aktiem, un pieprasījumu saņēmusī iestāde vēl nav pieņēmusi lēmumu, kas apmierinātu šo pieprasījumu.
Tikmēr, kamēr iestāde nav pieņēmusi lēmumu saskaņā ar procedūru, kas noteikta 44. panta 3.a. punktā, gadījumos, kad saskaņā ar 1. panta 2. punktā minētajiem leģislatīvajiem aktiem kompetentajām iestādēm ir jāpieņem kopīgs lēmums, visas kompetentās iestādes, kurām tas jāpieņem, atliek atsevišķo lēmumu pieņemšanu. Ja iestāde nolemj rīkoties, visas kompetentās iestādes, kurām jāpieņem kopīgais lēmums, atliek savu lēmumu pieņemšanu, līdz ir pabeigtas šā panta 2. un 3. punktā paredzētās procedūras.
Jautājumos, kas attiecas uz to, lai nepieļautu finanšu sistēmas izmantošanu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijai un teroristu finansēšanai, iestāde var arī pieņemt lēmumu saskaņā ar šā punkta pirmo daļu, ja attiecīgās 1. panta 2. punktā minēto leģislatīvo aktu prasības nav tieši piemērojamas finanšu sektora dalībniekiem. Šajā nolūkā iestāde piemēro visus attiecīgos Savienības tiesību aktus un, ja šādi Savienības tiesību akti ir direktīvas, – valsts tiesību aktus, ciktāl ar tiem transponē minētās direktīvas. Ja attiecīgie Savienības tiesību akti ir regulas un ja šīs regulas skaidri piešķir izvēles iespējas dalībvalstīm, iestāde piemēro arī valsts tiesību aktus, ciktāl šādas iespējas ir izmantotas.
20. pants
Domstarpību izšķiršana starp dažādu nozaru kompetentajām iestādēm
Apvienotā komiteja saskaņā ar 19. un 56. pantā noteikto procedūru, risina domstarpības, kas var rasties starp kompetentajām iestādēm, kā noteikts attiecigi šīs regulas 4. panta 2. punktā, Regulas (ES) Nr. 1094/2010 un Regulas (ES) Nr. 1095/2010 4. panta 2. punktā.
20.a pants
Uzraudzības pārskatīšanas procesa konverģence
Iestāde savu pilnvaru ietvaros veicina uzraudzības pārskatīšanas un novērtēšanas procesa konverģenci saskaņā ar Direktīvu 2013/36/ES, lai Savienībā ieviestu stingrus uzraudzības standartus.
21. pants
Uzraudzītāju kolēģijas
Iestāde uzņemas vadošo lomu, nodrošinot uzraudzītāju kolēģiju konsekventu darbību attiecībā uz pārrobežu iestādēm visā Savienībā, ņemot vērā sistēmisko risku, ko rada 23. pantā minētās finanšu iestādes, un attiecīgā gadījumā sasauc kolēģijas sanāksmi.
Piemērojot šo punktu un šā panta 1. punktu, iestādi uzskata par “kompetento iestādi” atbilstīgo tiesību aktu nozīmē.
Iestāde var:
apkopot un izplatīt visu atbilstīgo informāciju sadarbībā ar kompetentajām iestādēm, lai atvieglotu kolēģijas darbu un izveidotu un pārvaldītu centrālu sistēmu, kuras mērķis ir darīt tādu informāciju pieejamu kompetentajām iestādēm kolēģijā;
ierosināt un koordinēt Savienības mēroga spriedzes testus saskaņā ar 32. pantu, lai izvērtētu finanšu iestāžu noturību pret nelabvēlīgiem notikumiem tirgū, jo īpaši 23. pantā minēto finanšu iestāžu radīto sistēmisko risku, un izvērtēt sistēmiskā riska iespējamību palielināties spriedzes situācijās, nodrošinot, lai attiecībā uz šādiem testiem valstu līmenī tiktu piemērotas pēc iespējas konsekventākas metodes, un attiecīgā gadījumā adresēt kompetentajai iestādei ieteikumu labot spriedzes testā konstatētās problēmas, tostarp ieteikumu veikt konkrētus novērtējumus; tā var ieteikt kompetentajām iestādēm veikt pārbaudes uz vietas un var piedalīties šādās pārbaudēs uz vietas, lai nodrošinātu Savienības mērogā veiktas izvērtēšanas metožu, prakses un rezultātu salīdzināmību un uzticamību;
veicināt efektīvas un iedarbīgas uzraudzības darbības, tostarp izvērtējot riskus, kuriem finanšu iestādes ir vai var būt pakļautas, kā noteikts saskaņā ar uzraudzības pārskata procesu vai stresa situācijās;
saskaņā ar šajā regulā precizētajiem pienākumiem un pilnvarām pārraudzīt, lai kompetentās iestādes veiktu savus pienākumus, un
visos gadījumos, kad tā uzskata, ka lēmuma rezultātā tiktu nepareizi piemēroti Savienības tiesību akti vai ka tas nepalīdzētu sasniegt mērķi par uzraudzības prakses konverģenci, lūgt kolēģiju turpināt apspriesties. Tā var arī prasīt no konsolidētās uzraudzības iestādes paredzēt kolēģijas sanāksmi vai iekļaut sanāksmes darba kārtībā kādu punktu.
22. pants
Vispārīgi noteikumi par sistēmisku risku
Iestāde pienācīgi apsver sistēmisko risku, kas definēts Regulā (ES) Nr. 1092/2010. Tā vēršas pret jebkuru finanšu pakalpojumu traucējumu risku:
ko rada finanšu sistēmas vai to daļu novājināšanās; un
kas, iespējams, var būtiski negatīvi ietekmēt iekšējo tirgu un reālo ekonomiku.
Iestāde vajadzības gadījumā apsver sistēmiskā riska uzraudzību un izvērtēšanu, ko veic ERSK un iestāde, un reaģē uz ERSK brīdinājumiem un ieteikumiem saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1092/2010 17. pantu.
Iestāde, sadarbojoties ar ESRK un saskaņā ar 23. pantu, izstrādā vienotu kvantitatīvo un kvalitatīvo rādītāju kopumu (“riska paneli”) sistēmisku risku noteikšanai un mērīšanai.
Iestāde izstrādā arī atbilstīgu stresa testu sistēmu, lai palīdzētu noteikt tās iestādes, kas var radīt sistēmisku risku. Šīm iestādēm piemēro pastiprinātu uzraudzību un, ja vajadzīgs, 25. pantā minētās atveseļošanas un noregulējuma procedūras.
Neskarot 1. panta 2. punktā minētos aktus, iestāde vajadzības gadījumā izstrādā papildu pamatnostādnes un ieteikumus finanšu iestādēm, lai ņemtu vērā to radītos sistēmiskos riskus.
Iestāde nodrošina, lai finanšu iestāžu radītos sistēmiskos riskus ņemtu vērā, izstrādājot projektus regulatīviem un īstenošanas tehniskajiem standartiem jomās, kas paredzētas 1. panta 2. punktā minētajos tiesību aktos.
Pēc izmeklēšanas, kas veikta saskaņā ar pirmo daļu, Uzraudzības padome var sniegt attiecīgajām kompetentajām iestādēm atbilstošus ieteikumus rīcībai.
Minētajos nolūkos iestāde var izmantot pilnvaras, kas tai piešķirtas saskaņā ar šo regulu, tostarp 35. pantu.
23. pants
Sistēmisku risku noteikšana un mērīšana
24. pants
Ilgstoša spēja reaģēt uz sistēmiskiem riskiem
25. pants
Ekonomikas atveseļošanas un noregulējuma procedūras
26. pants
Noguldījumu garantiju sistēmu Eiropas sistēma
27. pants
Eiropas sistēma banku noregulējumam un finansēšanas pasākumi
Iestāde veic novērtējumu par to, vai ir vajadzīga saskaņotu, stabilu un uzticamu finansēšanas mehānismu sistēma, kurā atbilstīgi finansēšanas instrumenti būtu saistīti ar koordinētu krīzes pārvarēšanas pasākumu kopumu.
Iestāde palīdz strādāt pie jautājumiem par līdzvērtīgiem konkurences apstākļiem un jebkādu tādu nodokļu un iemaksu sistēmu kumulatīvo ietekmi uz finanšu iestādēm, kurus varētu ieviest, lai kā daļu no saskaņotas un uzticamas noregulējuma sistēmas nodrošinātu taisnīgu pienākumu sadali un stimulus, tādējādi ierobežojot sistēmisku risku.
▼M8 —————
28. pants
Uzdevumu un pienākumu deleģēšana
Kompetentās iestādes informē iestādi par deleģēšanas nolīgumiem, kurus tās plāno slēgt. Tās slēdz nolīgumus ne ātrāk kā vienu mēnesi pēc tam, kad informējušas iestādi.
Viena mēneša laikā pēc informācijas saņemšanas iestāde var sniegt atzinumu par paredzēto nolīgumu.
Iestāde atbilstīgi publicē visus kompetento iestāžu noslēgtos deleģēšanas nolīgumus, lai pienācīgi informētu visas iesaistītās personas.
29. pants
Kopējā uzraudzības kultūra
Iestāde aktīvi piedalās kopējas Savienības uzraudzības kultūras un konsekventas uzraudzības prakses veidošanā, kā arī vienotu procedūru un konsekventu pieeju nodrošināšanā Savienībā. Iestāde veic vismaz šādus pasākumus:
sniedz atzinumus kompetentajām iestādēm;
nosaka Savienības stratēģiskās uzraudzības prioritātes saskaņā ar 29.a pantu;
izveido koordinācijas grupas saskaņā ar 45.b pantu, lai sekmētu uzraudzības konverģenci un apzinātu paraugpraksi;
veicina efektīvu divpusēju un daudzpusēju informācijas apmaiņu starp kompetentajām iestādēm par visiem attiecīgajiem jautājumiem, tostarp par kiberdrošību un kiberuzbrukumiem, pilnībā ievērojot piemērojamos konfidencialitātes un datu aizsardzības noteikumus, kas noteikti attiecīgajos Savienības leģislatīvajos aktos;
sekmē kvalitatīvu un vienotu uzraudzības standartu, tostarp ziņojumu iesniegšanas standartu izstrādi, kā arī starptautisko grāmatvedības standartu izstrādi saskaņā ar 1. panta 3. punktu;
pārskata Komisijas pieņemto attiecīgo regulatīvo un īstenošanas tehnisko standartu, ka arī iestādes sniegto pamatnostādņu un ieteikumu piemērošanu un vajadzības gadījumā ierosina grozījumus; un
izveido nozares un starpnozaru mācību programmas, tostarp attiecībā uz tehnoloģisko inovāciju, veicina personāla apmaiņu un mudina kompetentās iestādes intensīvāk izmantot darbinieku pārcelšanas sistēmas un citus instrumentus; un
ievieš uzraudzības sistēmu, lai novērtētu vides, sociālos un ar pārvaldību saistītos riskus, ņemot vērā Apvienoto Nāciju Organizācijas Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām ietvaros pieņemto Parīzes nolīgumu.
Lai izveidotu kopēju uzraudzības kultūru, iestāde izstrādā un uztur atjauninātu Eiropas uzraudzības rokasgrāmatu par finanšu iestāžu uzraudzību visā Savienībā, kurā pienācīgi ņem vērā risku būtību, mērogu un sarežģītību, darījumdarbības praksi, darījumdarbības modeļus un finanšu iestāžu un tirgu lielumu. Iestāde arī izstrādā un atjaunina Savienības noregulējuma rokasgrāmatu par finanšu iestāžu noregulējumu Savienībā, kurā pienācīgi ņem vērā risku veidu, mērogu un sarežģītību, darījumdarbības praksi, darījumdarbības modeļus un finanšu iestāžu un tirgu lielumu. Gan Savienības uzraudzības rokasgrāmatā, gan Savienības noregulējuma rokasgrāmatā izklāsta paraugpraksi un norāda kvalitatīvas metodoloģijas un procesus.
Iestāde attiecīgā gadījumā veic 1. punkta a) apakšpunktā minēto atzinumu un šajā punktā minēto rīku un instrumentu atklātu sabiedrisku apspriešanu. Tā arī attiecīgā gadījumā analizē iespējamās saistītās izmaksas un ieguvumus. Šādu apspriešanu un analīzi veic tā, lai tā būtu samērīga ar atzinuma vai rīku un instrumentu darbības jomu, veidu un ietekmi. Iestāde attiecīgos gadījumos arī prasa konsultāciju 37. pantā minētajai Banku nozares ieinteresēto personu grupai.
29.a pants
Savienības stratēģiskās uzraudzības prioritātes
Pēc apspriedes Uzraudzības padomē un ņemot vērā no kompetentajām iestādēm saņemto ieguldījumu, Savienības iestāžu esošo darbu un ESRK publicēto analīzi, brīdinājumus un ieteikumus, iestāde vismaz reizi trīs gados līdz 31. martam nosaka ne vairāk kā divas Savienības mēroga būtiskas prioritātes, kas atspoguļo turpmāko attīstību un tendences. Kompetentās iestādes, izstrādājot savas darba programmas, ņem vērā minētās prioritātes un attiecīgi par to paziņo iestādei. Iestāde apspriež attiecīgās kompetento iestāžu nākamajā gadā veicamās darbības un izdara secinājumus. Iestāde apspriež iespējamus turpmākus pasākumus, kuros var būt ietvertas pamatnostādnes, ieteikumi kompetentajām iestādēm un salīdzinoša izvērtēšana attiecīgajā jomā.
Iestādes identificētās Savienības mēroga būtiskās prioritātes neliedz kompetentajām iestādēm piemērot savu paraugpraksi saskaņā ar savām papildu prioritātēm un attīstību, un tiek ņemtas vērā valstu īpatnības.
30. pants
Kompetento iestāžu salīdzinošā izvērtēšana
Veicot salīdzinošo izvērtēšanu, cita starpā tiek izvērtēti šādi aspekti:
kompetentās iestādes resursu pietiekamība, neatkarības pakāpe un pārvaldības kārtība, jo īpaši attiecībā uz 1. panta 2. punktā minēto leģislatīvo aktu efektīvu piemērošanu un spēju reaģēt uz tirgus norisēm;
Savienības tiesību aktu un uzraudzības prakses, tostarp saskaņā ar 10. līdz 16. pantu pieņemto regulatīvo tehnisko standartu un īstenošanas tehnisko standartu, pamatnostādņu un ieteikumu, piemērošanas efektivitāte, piemērošanā panāktā konverģences pakāpe un uzraudzības prakses nodrošinātais Savienības tiesību aktos izklāstīto mērķu sasniegšanas līmenis;
tās paraugprakses piemērošana, kuru izstrādājušas kompetentās iestādes un kuru labi būtu pieņemt citām kompetentajām iestādēm;
efektivitāte un panāktais konverģences līmenis attiecībā uz to noteikumu izpildi, kuri pieņemti, īstenojot Savienības tiesību aktus, tostarp administratīvus sodus un citus administratīvus pasākumus, kas ir piemēroti atbildīgajām personām, ja minētie noteikumi nav bijuši ievēroti.
Saskaņā ar 16. panta 3. punktu kompetentās iestādes dara visu iespējamo, lai izpildītu visas izdotās pamatnostādnes un ieteikumus.
Lai nodrošinātu augstākās kvalitātes uzraudzības prakšu konverģenci, iestāde, izstrādājot regulatīvo tehnisko standartu projektus vai īstenošanas tehnisko standartu projektus saskaņā ar 10. līdz 15. pantu vai pamatnostādnes vai ieteikumus saskaņā ar 16. pantu, ņem vērā salīdzinošā izvērtējuma iznākumu, kā arī jebkuru citu informāciju, ko iestāde ieguvusi savu uzdevumu izpildes gaitā.
31. pants
Koordinācijas funkcija
Iestāde veicina saskaņotu Savienības rīcību, inter alia:
veicinot informācijas apmaiņu starp kompetentajām iestādēm;
nosakot tās informācijas apjomu, kura būtu jādara pieejama visām attiecīgajām kompetentajām iestādēm, un attiecīgā gadījumā pārbaudot tās uzticamību;
neskarot 19. pantu, pēc kompetento iestāžu pieprasījuma vai pēc savas iniciatīvas, veicot nesaistošu starpnieka funkciju;
nekavējoties informējot ESRK, Padomi un Komisiju par visām iespējamām ārkārtas situācijām;
pieņemot atbilstīgus pasākumus, kas vajadzīgi, lai koordinētu attiecīgo kompetento iestāžu veiktās darbības, ja ir vērojami notikumi, kas var apdraudēt finanšu tirgu darbību;
pieņemot atbilstīgus pasākumus, lai koordinētu rīcību, ko veic attiecīgās kompetentās iestādes nolūkā atvieglot tādu dalībnieku vai produktu ienākšanu tirgū, kuri balstās uz tehnoloģisko inovāciju;
apkopojot informāciju, kas saņemta no kompetentajām iestādēm saskaņā ar 21. un 35. pantu, saistībā ar iestādēm noteikto regulatīvo ziņošanas pienākumu. Iestāde paziņo šo informāciju pārējām attiecīgajām kompetentajām iestādēm;
31.a pants
Informācijas apmaiņa par piemērotību un atbilstību
Iestāde kopā ar Eiropas Uzraudzības iestādi (Eiropas Apdrošināšanas un aroda pensiju iestādi) un Eiropas Uzraudzības iestādi (Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādi) izveido sistēmu informācijas apmaiņai par personu, kam ir būtiska līdzdalība finanšu iestādēs, finanšu iestāžu direktoru un galveno funkciju veicēju piemērotības un atbilstības izvērtēšanu, ko veic kompetentās iestādes saskaņā ar 1. panta 2. punktā minētajiem leģislatīvajiem aktiem.
32. pants
Tirgus norišu izvērtēšana, tostarp spriedzes testi
Iestāde uzsāk un koordinē Savienības mēroga izvērtējumus par finanšu iestāžu izturētspēju saistībā ar nelabvēlīgu notikumu attīstību tirgū. Šajā nolūkā iestāde izstrādā:
kopēju metodoloģiju, kas ļauj izvērtēt ekonomikas attīstības scenāriju ietekmi uz finanšu iestādes finanšu stāvokli, cita starpā ņemot vērā riskus, kas izriet no nelabvēlīgiem vides apstākļiem;
kopēju metodoloģiju to Savienības finanšu iestāžu noteikšanai, kuras iekļaujamas Savienības mēroga izvērtēšanā;
vienotas pieejas minēto finanšu iestāžu izturētspējas novērtējumu rezultātu paziņošanai;
kopēju metodoloģiju konkrētu produktu vai izplatīšanas procesu ietekmes uz finanšu iestādi izvērtēšanai;
kopēju metodoloģiju aktīvu novērtēšanai kā nepieciešams spriedzes testu veikšanai; un
kopēju metodoloģiju, lai izvērtētu vides risku ietekmi uz finanšu iestāžu finanšu stabilitāti.
Piemērojot šo punktu, iestāde sadarbojas ar ESRK.
Neskarot Regulā (ES) Nr. 1092/2010 noteiktos ESRK uzdevumus, iestāde vienu reizi gadā un, ja vajadzīgs, biežāk sniedz Eiropas Parlamentam, Padomei, Komisijai un ESRK tās kompetences jomā esošo tendenču, iespējamo risku un apdraudējumu izvērtējumus apvienojumā ar šīs regulas 22. panta 2. punktā minēto riska paneli.
Šajos izvērtējumos iestāde ietver būtiskāko risku un apdraudējumu klasifikāciju un attiecīgā gadījumā iesaka preventīvus vai korektīvus pasākumus.
33. pants
Starptautiskās attiecības, tostarp līdzvērtība
Ja trešā valsts saskaņā ar spēkā esošu deleģēto aktu, ko Komisija pieņēmusi atbilstīgi Direktīvas (ES) 2015/849 9. pantam, ir iekļauta to jurisdikciju sarakstā, kuru valsts režīmos nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanai un teroristu finansēšanas novēršanai ir stratēģiskas nepilnības, kas rada būtiskus draudus Savienības finanšu sistēmai, iestāde neslēdz administratīvus nolīgumus ar minētās trešās valsts regulatīvajām, uzraudzības un attiecīgā gadījumā noregulējuma iestādēm. Tas neizslēdz citas sadarbības formas starp iestādi un attiecīgajām trešo valstu iestādēm, lai mazinātu draudus Savienības finanšu sistēmai.
Turklāt tā pārliecinās, vai vēl joprojām ir izpildīti kritēriji, uz kuru pamata tikuši pieņemti trešo valstu lēmumi par līdzvērtību, un visi šajos lēmumos ietvertie nosacījumi.
Iestāde var sadarboties ar attiecīgām iestādēm trešās valstīs. Iestāde iesniedz konfidenciālu ziņojumu Eiropas Parlamentam, Padomei, Komisijai, Eiropas Uzraudzības iestādei (Eiropas Apdrošināšanas un aroda pensiju iestādei) un Eiropas Uzraudzības iestādei (Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādi), kurā izdara kopsavilkumu par pārraudzībā gūtajiem konstatējumiem attiecībā uz visām līdzvērtīgajām trešām valstīm. Ziņojumā jo īpaši uzmanību pievērš ietekmei uz finanšu stabilitāti, tirgus integritāti, ieguldītāju aizsardzību vai iekšējā tirgus darbību.
Ja iestāde attiecībā uz trešām valstīm, kuras minētas šajā punktā, konstatē tādas regulatīvās un uzraudzības vai attiecīgā gadījumā noregulējuma attiecīgas norises vai izpildes nodrošināšanas praksi, kas var ietekmēt Savienības vai vienas vai vairāku tās dalībvalstu finanšu stabilitāti, tirgu integritāti, ieguldītāju aizsardzību vai iekšējā tirgus darbību, tā nekavējoties konfidenciāli informē Eiropas Parlamentu, Padomi un Komisiju.
Neskarot konkrētas prasības, kas noteiktas 1. panta 2. punktā minētajos leģislatīvajos aktos, un ievērojot šā panta 1. punkta otrajā teikumā izklāstītos nosacījumus, iestāde, ja iespējams, sadarbojas ar to trešo valstu attiecīgajām kompetentajām iestādēm un attiecīgā gadījumā arī ar noregulējuma iestādēm, kuru regulatīvie un uzraudzības režīmi ir atzīti par līdzvērtīgiem. Principā minētā sadarbība notiek, pamatojoties uz administratīviem nolīgumiem, kas noslēgti ar attiecīgajām minēto trešo valstu iestādēm. Sarunās par šādiem administratīvajiem nolīgumiem iestāde iekļauj noteikumus par šādiem jautājumiem:
mehānismi, kas iestādei dod iespēju iegūt būtisko informāciju, ieskaitot informāciju par regulatīvo režīmu, uzraudzības pieeju, būtiskajām tirgus norisēm un visām izmaiņām, kuras var ietekmēt lēmumu par līdzvērtību;
ciktāl tas nepieciešams turpmākām darbībām saistībā ar šādiem lēmumiem par līdzvērtību – procedūras, saskaņā ar kurām koordinē uzraudzības darbības, attiecīgā gadījumā ieskaitot pārbaudes uz vietas.
Iestāde informē Komisiju, ja kāda trešās valsts kompetentā iestāde atsakās noslēgt administratīvo nolīgumu vai atsakās efektīvi sadarboties.
Ziņojumā, kas minēts 43. panta 5. punktā, iestāde iekļauj informāciju par administratīvajiem nolīgumiem, par kuriem panākta vienošanās ar uzraudzības iestādēm, starptautiskajām organizācijām vai iestādēm trešās valstīs, palīdzību, ko iestāde Komisijai sniegusi lēmumu par līdzvērtību sagatavošanā, un iestādes veikto pārraudzību saskaņā ar šā panta 3. punktu.
▼M8 —————
35. pants
Informācijas vākšana
Ja nav pieejama pilnīga vai precīza informācija vai tā nav sniegta savlaicīgi saskaņā ar 1. vai 5. punktu, iestāde ar pienācīgi pamatotu un argumentētu pieprasījumu var tieši pieprasīt informāciju no:
attiecīgajām finanšu iestādēm,
kontrolakciju sabiedrībām vai attiecīgās finanšu iestādes filiālēm,
neregulētām funkcionējošām struktūrām finanšu grupā vai konglomerātā, kuras ir būtiskas attiecīgo finanšu iestāžu darbībām finanšu jomā.
Šādu pieprasījumu adresāti tūlīt un bez nepamatotas kavēšanās sniedz iestādei skaidru, precīzu un pilnīgu informāciju.
Iestāde informē iesaistītās kompetentās iestādes par pieprasījumiem saskaņā ar šo punktu un 5. punktu.
Pēc iestādes pieprasījuma kompetentās iestādes palīdz iestādei iegūt informāciju.
36. pants
Attiecības ar ESRK
▼M8 —————
Pamatojoties uz atbilstīgu lēmumu pieņemšanas procedūru, tā pieņem lēmumu par jebkādiem veicamajiem pasākumiem atbilstīgi pilnvarām, kas tai piešķirtas ar šo regulu, lai risinātu brīdinājumos un ieteikumos minētos jautājumus.
Ja iestāde nerīkojas, lai reaģētu uz brīdinājumu vai ieteikumu, tā paskaidro Padomei un ESRK iemeslus, kāpēc tā to nedara. ESRK par to informē Eiropas Parlamentu saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1092/2010 19. panta 5. punktu. ESRK par to informē arī Padomi.
Ja ieteikuma saņēmējs neplāno ievērot ESRK ieteikumu, tas informē Uzraudzības padomi un apspriežas ar to par šādas rīcības iemesliem.
Ja kompetentā iestāde saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1092/2010 17. panta 1. punktu informē Eiropas Parlamentu, Padomi, Komisiju un ESRK par darbībām, ko tā veikusi saistībā ar ESRK ieteikumu, tā pienācīgi ņem vērā Uzraudzības padomes viedokli.
▼M8 —————
37. pants
Banku nozares ieinteresēto personu grupa
Banku nozares ieinteresēto personu grupa tiekas pēc savas iniciatīvas, kad nepieciešams, un katrā ziņā vismaz četras reizes gadā.
Banku nozares ieinteresēto personu grupā ir 30 locekļi. No minētajiem locekļiem:
13 locekļi proporcionāli pārstāv Savienībā darbojošās finanšu iestādes, no kuriem trīs pārstāv kooperatīvās kredītiestādes un krājbankas;
13 locekļi pārstāv Savienībā darbojošos finanšu iestāžu darbinieku pārstāvjus, patērētājus, banku pakalpojumu lietotājus un MVU pārstāvjus; un
četri locekļi ir neatkarīgi vadošu akadēmisko aprindu pārstāvji.
Eiropas Parlaments var uzaicināt Banku nozares ieinteresēto personu grupas priekšsēdētāju sniegt paziņojumu Eiropas Parlamentā un atbildēt uz visiem tā deputātu uzdotajiem jautājumiem ikreiz, kad tas tiek prasīts.
Iestāde sniedz visu nepieciešamo informāciju, ievērojot dienesta noslēpumu, kā noteikts šīs regulas 70. pantā, un nodrošina Banku nozares ieinteresēto personu grupai pienācīgu sekretariāta atbalstu. Tiem Banku nozares ieinteresēto personu grupas locekļiem, kuri pārstāv bezpeļņas organizācijas un nav nozares pārstāvji, nosaka atbilstīgu kompensāciju. Attiecībā uz šo kompensāciju ņem vērā locekļu sagatavošanās darbu un veiktos pēcpasākumus, un tā ir vismaz līdzvērtīga ierēdņu izdevumu atlīdzinājuma likmēm saskaņā ar V pielikuma 1. nodaļas 2. iedaļu Eiropas Savienības Civildienesta noteikumos un Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtībā, kas noteikti ar Padomes Regulu (EEK, Euratom, EOTK) Nr. 259/68 ( 25 ) (Civildienesta noteikumi). Banku nozares ieinteresēto personu grupa var izveidot darba grupas tehnisku jautājumu risināšanai. Banku nozares ieinteresēto personu grupas locekļu pilnvaru termiņš ir četri gadi, pēc kura beigām tiek organizēta jauna atlases procedūra.
Banku nozares ieinteresēto personu grupas locekļus var iecelt atkārtoti divus termiņus pēc kārtas.
Ja Banku nozares ieinteresēto personu grupu locekļi nespēj vienoties par konsultāciju, vienai trešdaļai to locekļu vai vienu ieinteresēto personu grupu pārstāvošajiem locekļiem ir atļauts sniegt atsevišķu konsultāciju.
Banku nozares ieinteresēto personu grupa, Vērtspapīru un tirgu nozares ieinteresēto personu grupa, Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas nozares ieinteresēto personu grupa un Aroda pensiju nozares ieinteresēto personu grupa var saskaņā ar 56. pantu (kopējas nostājas un kopēji akti) sniegt kopīgu konsultāciju par jautājumiem, kas saistīti ar EUI darbu.
38. pants
Aizsargpasākumi
Ja dalībvalsts uzskata, ka saskaņā ar 19. panta 3. punktu pieņemts lēmums skar tās fiskālos pienākumus, tā divu nedēļu laikā pēc iestādes lēmuma paziņošanas kompetentajai iestādei var informēt iestādi un Komisiju par to, ka kompetentā iestāde nepildīs lēmumu.
Paziņojumā dalībvalsts saprotami un īpaši izskaidro, kāpēc un kā lēmums skar tās fiskālos pienākumus.
Šāda paziņojuma gadījumā iestādes lēmuma izpilde tiek apturēta.
Viena mēneša laikā pēc dalībvalsts paziņojuma saņemšanas iestāde informē dalībvalsti par tās lēmuma spēkā esamību vai grozīšanu, vai atcelšanu. Ja lēmums paliek spēkā vai tiek grozīts, iestāde norāda, ka fiskālie pienākumi nav skarti.
Ja iestāde nosaka, ka tās lēmums paliek spēkā, Padome kādā no tās sanāksmēm – vēlākais divus mēnešus pēc dienas, kad iestāde ir nosūtījusi paziņojumu dalībvalstīm, kā minēts ceturtajā daļā, ar balsu vairākumu pieņem lēmumu par to, vai iestādes lēmums paliek spēkā.
Ja Padome pēc tam, kad ir izskatījusi attiecīgo lietu, nepieņem lēmumu atstāt spēkā iestādes lēmumu saskaņā ar piekto daļu, iestādes lēmumu atceļ.
Ja dalībvalsts uzskata, ka saskaņā ar 18. panta 3. punktu pieņemtais lēmums skar tās fiskālos pienākumus, tā trīs darbdienu laikā pēc iestādes lēmuma paziņošanas kompetentajai iestādei var informēt iestādi, Komisiju un Padomi par to, ka kompetentā iestāde nepildīs lēmumu.
Paziņojumā dalībvalsts saprotami un īpaši izskaidro, kāpēc un kā lēmums skar tās fiskālos pienākumus.
Šāda paziņojuma gadījumā iestādes lēmuma izpilde tiek izbeigta.
Padome desmit darbdienu laikā sasauc sanāksmi un ar tās locekļu vienkāršu balsu vairākumu pieņem lēmumu par to, vai iestādes lēmums tiek atcelts.
Ja Padome pēc tam, kad ir izskatījusi attiecīgo lietu, nepieņem lēmumu atcelt iestādes lēmumu saskaņā ar ceturto daļu, iestādes lēmuma izpildes apturēšana tiek izbeigta.
Ja Padome saskaņā ar šā panta 3. punktu ir pieņēmusi lēmumu neatcelt iestādes lēmumu saistībā ar 18. panta 3. punktu un attiecīgā dalībvalsts joprojām uzskata, ka iestādes lēmums skar tās fiskālos pienākumus, minētā dalībvalsts var informēt Komisiju un iestādi un lūgt Padomei vēlreiz izskatīt šo jautājumu. Attiecīgā dalībvalsts skaidri norāda iemeslus, kādēļ tā nepiekrīt Padomes lēmumam.
Četru nedēļu laikā pēc pirmajā daļā minētā paziņojuma Padome apstiprina savu sākotnējo lēmumu vai pieņem jaunu lēmumu saskaņā ar šā panta 3. punktu.
Padome četru nedēļu laikposmu var pagarināt vēl par četrām nedēļām, ja lietas konkrētie apstākļi to prasa.
39. pants
Lēmumu pieņemšanas procedūras
III NODAĻA
ORGANIZĀCIJA
1. IEDAĻA
Uzraudzības padome
40. pants
Sastāvs
Uzraudzības padomi veido:
priekšsēdētājs;
par kredītiestāžu uzraudzību atbildīgās valsts iestādes vadītājs katrā dalībvalstī, kuri tiekas klātienē vismaz divas reizes gadā;
viens Komisijas pārstāvis, kam nav balsstiesību;
viens Eiropas Centrālās bankas Uzraudzības valdes izvirzīts pārstāvis, kam nav balsstiesību;
viens ESRK pārstāvis, kam nav balsstiesību;
pa vienam tādam pārstāvim no pārējām divām Eiropas uzraudzības iestādēm, kam nav balsstiesību.
Lai nodrošinātu atbilstību Direktīvas 2014/59/ES darbības jomai, 1. punkta b) apakšpunktā minētajam Uzraudzības padomes loceklim attiecīgā gadījumā var pievienoties katras dalībvalsts noregulējuma iestādes pārstāvis, bet bez balsstiesībām.
Lai nodrošinātu atbilstību Direktīvas 2014/59/ES darbības jomai, Vienotās noregulējuma valdes priekšsēdētājs ir novērotājs Uzraudzības padomē.
Uzraudzības padome pieņem lēmumu par novērotāju līdzdalību.
Uzraudzības padomes sanāksmēs var piedalīties izpilddirektors, kuram nav balsstiesību.
41. pants
Iekšējās komitejas
Katram darba grupas loceklim ir viena balss.
Darba grupas lēmumus pieņem, ja vismaz četri locekļi balso par labu lēmumam.
Katram darba grupas loceklim ir viena balss.
Darba grupas lēmumus pieņem, ja vismaz četri locekļi balso par labu lēmumam.
Katram darba grupas loceklim ir viena balss.
Darba grupas lēmumus pieņem, ja vismaz četri locekļi balso par labu lēmumam.
42. pants
Uzraudzības padomes neatkarība
43. pants
Uzdevumi
▼M8 —————
Uzraudzības padome katru gadu līdz 30. septembrim, pamatojoties uz Valdes priekšlikumu, apstiprina iestādes darba programmu nākamajam gadam un nosūta to Eiropas Parlamentam, Padomei un Komisijai informatīvā nolūkā.
Darba programmu pieņem, neskarot ikgadējo budžeta procedūru, un dara zināmu atklātībai.
Uzraudzības padome pieņem iestādes daudzgadu darba programmu un nosūta to Eiropas Parlamentam, Padomei un Komisijai informatīvā nolūkā.
Daudzgadu darba programmu pieņem, neskarot ikgadējo budžeta procedūru, un dara zināmu atklātībai.
43.a pants
Uzraudzības padomes pieņemto lēmumu pārredzamība
Neatkarīgi no 70. panta, sešu nedēļu laikā pēc katras Uzraudzības padomes sanāksmes iestāde Eiropas Parlamentam iesniedz vismaz vispusīgu un jēgpilnu attiecīgās sanāksmes protokolu, kas ļauj pilnībā izprast tajā notikušās diskusijas, un anotētu lēmumu sarakstu. Šādā protokolā neatspoguļo Uzraudzības padomes diskusijas par atsevišķām finanšu iestādēm, ja vien 75. panta 3. punktā vai 1. panta 2. punktā minētajos leģislatīvajos aktos nav paredzēts citādi.
44. pants
Lēmumu pieņemšana
Attiecībā uz šīs regulas 10. līdz 16. pantā minētajiem aktiem un pasākumiem un lēmumiem, kas pieņemti saskaņā ar šīs regulas 9. panta 5. punkta trešo daļu un šīs regulas VI nodaļu, un, atkāpjoties no šā punkta pirmās daļas, Uzraudzības padome pieņem lēmumus, pamatojoties uz tās locekļu kvalificētu balsu vairākumu, kas definēts LES 16. panta 4. punktā un Protokola (Nr. 36) par pārejas noteikumiem 3. pantā, un ietver vismaz to balsojumā klātesošo locekļu vienkāršu balsu vairākumu, kuri pārstāv to dalībvalstu kompetentās iestādes, kas ir Regulas (ES) Nr. 1024/2013 2. panta 1. punktā definētās iesaistītās dalībvalstis (“iesaistītās dalībvalstis”), un to balsojumā klātesošo locekļu vienkāršu balsu vairākumu, kuri pārstāv to dalībvalstu kompetentās iestādes, kas nav definētās iesaistītās dalībvalstis (“neiesaistītās dalībvalstis”).
Priekšsēdētājs nebalso par otrajā daļā minētajiem lēmumiem.
Attiecībā uz darba grupu sastāvu saskaņā ar 41. panta 2., 3. un 4. punktu un 30. panta 2. punktā minētās salīdzinošās izvērtēšanas komitejas dalībniekiem, izskatot priekšsēdētāja priekšlikumus, Uzraudzības padome cenšas panākt vienprātību. Ja nav iespējams panākt vienprātību, Uzraudzības padomes lēmumus pieņem ar trīs ceturtdaļu balsojošo locekļu balsu vairākumu. Katram balsojošajam loceklim ir viena balss.
Attiecībā uz lēmumiem, kas pieņemti saskaņā ar 18. panta 3. un 4. punktu, un atkāpjoties no šā punkta pirmās daļas, Uzraudzības padome pieņem lēmumus ar to tās balsojošo locekļu vienkāršu balsu vairākumu, kas ietver to tās locekļu vienkāršu balsu vairākumu, kuri ir no iesaistīto dalībvalstu kompetentajām iestādēm, un to tās locekļu vienkāršu balsu vairākumu, kuri ir no neiesaistīto dalībvalstu kompetentajam iestādēm.
Atkāpjoties no pirmās daļas, sākot ar dienu, kad četri vai mazāk balsojošie locekļi ir no neiesaistīto dalībvalstu kompetentajām iestādēm, ierosināto lēmumu pieņem ar Uzraudzības padomes balsojošo locekļu vienkāršu balsu vairākumu, kas ietver vismaz vienu balsi no neiesaistīto dalībvalstu kompetento iestāžu locekļiem.
Pirmo daļu nepiemēro izpilddirektoram un Eiropas Centrālās bankas pārstāvim, kuru ieceļ tās Uzraudzības padome.
2. IEDAĻA
Valde
45. pants
Sastāvs
Katram Valdes loceklim, izņemot priekšsēdētāju, ir vietnieks, kas viņu var aizvietot, ja viņš nevar ierasties.
45.a pants
Lēmumu pieņemšana
45.b pants
Koordinācijas grupas
46. pants
Valdes neatkarība
Valdes locekļi rīkojas neatkarīgi un objektīvi, vienīgi Savienības kopējās interesēs un nelūdz un nepieņem Savienības iestāžu un struktūru, nevienas valdības vai citas valsts vai privātās struktūras norādījumus.
Dalībvalstis, Savienības iestādes vai struktūras un citas valsts vai privātas struktūras necenšas ietekmēt Valdes locekļus, tiem pildot savus pienākumus.
47. pants
Uzdevumi
3. IEDAĻA
Priekšsēdētājs
48. pants
Iecelšana un uzdevumi
Iestādi pārstāv priekšsēdētājs, kas ir uz pilnu slodzi strādājošs neatkarīgs profesionālis.
Priekšsēdētājs atbild par Uzraudzības padomes darba sagatavošanu, tostarp par Uzraudzības padomes pieņemamās darba kārtības noteikšanu, sanāksmju sasaukšanu un jautājumu iesniegšanu lēmuma pieņemšanai, kā arī vada Uzraudzības padomes sanāksmes.
Priekšsēdētājs atbild par Valdes darba kārtības noteikšanu, kura jāpieņem Valdei, un vada Valdes sanāksmes.
Priekšsēdētājs var aicināt Valdi apsvērt koordinācijas grupas izveidi saskaņā ar 45.b pantu.
Ja priekšsēdētājs vairs neatbilst 49. pantā minētajiem nosacījumiem vai ir atzīts par vainīgu nopietnā pārkāpumā, Padome, pamatojoties uz Komisijas priekšlikumu, ko apstiprinājis Eiropas Parlaments, var pieņemt lēmumu atbrīvot viņu no amata.
Vēl Uzraudzības padome no savu locekļu vidus ievēl priekšsēdētāja vietnieku, kas veic priekšsēdētāja funkcijas viņa prombūtnes laikā. Minētais priekšsēdētāja vietnieks netiek ievēlēts no Valdes locekļu vidus.
Deviņu mēnešu laikposmā pirms priekšsēdētāja piecu gadu pilnvaru termiņa beigām Uzraudzības padome izvērtē:
pirmajā pilnvaru termiņā gūtos rezultātus un veidus, kādos tie panākti;
nākamajiem gadiem paredzētos iestādes pienākumus un prasības.
Pirmajā daļā minētā izvērtējuma vajadzībām priekšsēdētāja pienākumus veic priekšsēdētāja vietnieks.
Padome, pamatojoties uz Uzraudzības padomes priekšlikumu un ar Komisijas palīdzību un ņemot vērā pirmajā daļā minēto izvērtējumu, var vienu reizi pagarināt priekšsēdētāja pilnvaru termiņu.
49. pants
Priekšsēdētāja neatkarība
Neskarot Uzraudzības padomes lomu attiecībā uz priekšsēdētāja uzdevumiem, priekšsēdētājs nelūdz un nepieņem Savienības iestāžu vai struktūru, nevienas valdības vai jebkuras citas valsts vai privātas struktūras norādījumus.
Nedz dalībvalstis, Savienības iestādes vai struktūras, nedz jebkāda cita valsts vai privāta struktūra necenšas ietekmēt priekšsēdētāju, tam pildot savus pienākumus.
Saskaņā ar 68. pantā minētajiem Civildienesta noteikumiem priekšsēdētājam pēc pienākumu pildīšanas beigām joprojām ir pienākums izturēties godprātīgi un diskrēti attiecībā uz konkrētu amatu vai priekšrocību pieņemšanu.
49.a pants
Izdevumi
Priekšsēdētājs publisko informāciju par visām notikušajām sanāksmēm, kurās piedalījušās ārējas ieinteresētās personas, darot to divu nedēļu laikā pēc attiecīgās sanāksmes, un par baudīto viesmīlību. Izdevumus reģistrē publiski saskaņā ar Civildienesta noteikumiem.
▼M8 —————
4. IEDAĻA
Izpilddirektors
51. pants
Iecelšana
Deviņu mēnešu posmā pirms izpilddirektora pilnvaru termiņa beigām Uzraudzības padome jo īpaši izvērtē:
pirmajā pilnvaru termiņā gūtos rezultātus un veidus, kādos tie panākti;
nākamajiem gadiem paredzētos iestādes pienākumus un prasības.
Ņemot vērā pirmajā daļā minēto izvērtējumu, Uzraudzības padome var vienreiz pagarināt izpilddirektora pilnvaru termiņu.
52. pants
Neatkarība
Neskarot Valdes un Uzraudzības padomes lomu attiecībā uz izpilddirektora uzdevumiem, izpilddirektors nelūdz un nepieņem Savienības iestāžu vai struktūru, jebkuras dalībvalsts valdības vai jebkuras citas valsts vai privātas struktūras norādījumus.
Nedz dalībvalstis, Savienības iestādes vai struktūras, nedz jebkura cita valsts vai privāta struktūra necenšas ietekmēt izpilddirektoru, tam pildot savus pienākumus.
Saskaņā ar 68. pantā minētajiem Civildienesta noteikumiem izpilddirektoram pēc pienākumu pildīšanas beigām joprojām ir pienākums izturēties godprātīgi un diskrēti attiecībā uz konkrētu amatu vai priekšrocību pieņemšanu.
52.a pants
Izdevumi
Izpilddirektors publisko notikušās sanāksmes un saņemto viesmīlību. Izdevumus publiski reģistrē saskaņā ar Civildienesta noteikumiem.
53. pants
Uzdevumi
IV NODAĻA
EIROPAS UZRAUDZĪBAS IESTĀŽU KOPĒJĀS STRUKTŪRAS
1. IEDAĻA
Eiropas Uzraudzības iestāžu apvienotā komiteja
54. pants
Izveide
Apvienotajai komitejai ir foruma funkcijas, kurā iestāde regulāri un cieši sadarbojas ar Eiropas Uzraudzības iestādi (Eiropas Apdrošināšanas un aroda pensiju iestādi) un Eiropas Uzraudzības iestādi (Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādi), lai nodrošinātu starpnozaru konsekvenci, vienlaikus ņemot vērā nozaru īpatnības, jo īpaši attiecībā uz:
55. pants
Sastāvs
Apvienotā komiteja pieņem un publicē savu reglamentu. Tajā var noteikt vēl citus Apvienotās komitejas sanāksmju dalībniekus.
Apvienotā komiteja tiekas vismaz reizi trīs mēnešos.
56. pants
Kopējas nostājas un kopēji tiesību akti
Šīs regulas II nodaļā izklāstīto uzdevumu satvarā, un jo īpaši ņemot vērā Direktīvas 2002/87/EK īstenošanu, iestāde nepieciešamības gadījumā vienprātīgi vienojas par kopēju nostāju attiecīgi ar Eiropas Uzraudzības iestādi (Eiropas Apdrošināšanas un aroda pensiju iestādi) un Eiropas Uzraudzības iestādi (Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādi).
Gadījumos, kad to paredz Savienības tiesību akti, pasākumus atbilstīgi šīs regulas 10. līdz 16. pantam un lēmumus atbilstīgi šīs regulas 17., 18. un 19. pantam saistībā ar Direktīvas 2002/87/EK un jebkuru citu to šīs regulas 1. panta 2. punktā minēto leģislatīvo aktu piemērošanu, kuri ietilpst arī Eiropas Uzraudzības iestādes (Eiropas Apdrošināšanas un aroda pensiju iestādes) vai Eiropas Uzraudzības iestādes (Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādes) kompetencē, līdztekus attiecīgā gadījumā pieņem iestāde, Eiropas Uzraudzības iestāde (Eiropas Apdrošināšanas un aroda pensiju iestāde) un Eiropas Uzraudzības iestāde (Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestāde).
57. pants
Apakškomitejas
2. IEDAĻA
Apelācijas padome
58. pants
Sastāvs un darbība
Apelācijas padomē ir seši locekļi un seši aizstājēji, kas ir personas ar labu reputāciju, kuras var apliecināt atbilstīgas zināšanas par Savienības tiesību aktiem un starptautiska darba pieredzi, kas ir pietiekami augstā līmenī banku darbības, apdrošināšanas, aroda pensiju, vērtspapīru tirgu vai citu finanšu pakalpojumu jomā, izņemot kompetento iestāžu un citu valsts vai Savienības iestāžu vai struktūru tā brīža personālu, kas ir iesaistīts iestādes darbībās, un Banku nozares ieinteresēto personu grupas locekļus. Locekļi un aizstājēji ir kādas dalībvalsts valstspiederīgie, un viņiem ir padziļinātas vismaz divu Savienības oficiālo valodu zināšanas. Apelācijas padomē ir pārstāvēti speciālisti ar pietiekamām juridiskām zināšanām, lai sniegtu iestādei profesionālas juridiskās konsultācijas par to, vai tā savas pilnvaras īsteno likumīgi, tostarp samērīgi.
Apelācijas padome ieceļ savu priekšsēdētāju.
Pēc kandidātu saraksta saņemšanas Eiropas Parlaments var uzaicināt Apelācijas padomes locekļa un aizstājēja amata kandidātus sniegt paziņojumu Eiropas Parlamentā un atbildēt uz jebkādiem tā deputātu uzdotiem jautājumiem.
Eiropas Parlaments var aicināt Apelācijas padomes locekļus sniegt paziņojumu Eiropas Parlamentā un atbildēt uz jebkādiem tā deputātu uzdotiem jautājumiem ikreiz, kad tas tiek prasīts, izņemot paziņojumus, jautājumus vai atbildes, kas attiecas uz atsevišķiem gadījumiem, par kuriem lēmumu pieņēmusi vai vēl lemj Apelācijas padome.
59. pants
Neatkarība un objektivitāte
Jebkura apelācijas tiesvedībā iesaistītā puse drīkst iebilst pret kāda Apelācijas padomes locekļa dalību, atsaucoties uz 1. un 2. punktā norādīto pamatojumu, vai arī ja ir aizdomas par neobjektivitāti.
Iebilduma pamatā nedrīkst būt locekļu tautība, kā arī nav pieņemams, ja, apzinoties iebilduma iemeslu, apelācijas tiesvedībā iesaistītā puse ir veikusi procesuālu darbību, kas nav iebildumu izteikšana pret Apelācijas padomes sastāvu.
Apelācijas padome pieņem lēmumu par to, kā rīkoties 1. un 2. punktā noteiktajos gadījumos bez attiecīgā locekļa līdzdalības.
Lai pieņemtu minēto lēmumu, attiecīgo Apelācijas padomes locekli aizstāj ar viņa vietnieku. Ja vietnieks atrodas līdzīgā situācijā, iestādes priekšsēdētājs ieceļ aizstājēju no citiem vietniekiem.
Apelācijas padomes locekļi apņemas rīkoties neatkarīgi un sabiedrības interesēs.
Šajā nolūkā viņi pieņem paziņojumu par saistībām un paziņojumu par interesēm, norādot vai nu jebkādu tādu interešu neesamību, kuras var uzskatīt par kaitējošām viņu neatkarībai, vai tiešas vai netiešas intereses esamību, kuras varētu uzskatīt par kaitējošām viņu neatkarībai.
Šos paziņojumus katru gadu rakstiski dara zināmus atklātībai.
V NODAĻA
AIZSARDZĪBAS PASĀKUMI
60. pants
Apelācijas
Apelācijas padome pieņem lēmumu trīs mēnešu laikā pēc apelācijas iesniegšanas.
Ar apelāciju, kas iesniegta saskaņā ar 1. punktu, nevar apturēt lēmuma piemērošanu.
Tomēr, ja Apelācijas padome uzskata, ka apstākļi to attaisno, tā var apturēt apstrīdētā lēmuma piemērošanu.
60.a pants
Iestādes kompetences pārkāpšana
Jebkura fiziska vai juridiska persona var Komisijai nosūtīt argumentētu ieteikumu, ja tā uzskata, ka Iestāde ir pārkāpusi savu kompetenci, tostarp, kad tā, rīkojoties saskaņā ar 16. un 16.b pantu, nav ievērojusi 1. panta 5. punktā minēto proporcionalitātes principu, un tas tieši un individuāli skar minēto personu.
61. pants
Prasības Eiropas Savienības Tiesā
VI NODAĻA
FINANŠU NOTEIKUMI
62. pants
Iestādes budžets
Iestādes, kura saskaņā ar 70. pantu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES, Euratom) 2018/1046 ( 26 ) (“Finanšu regula”), ir Eiropas iestāde, ieņēmumus jo īpaši veido jebkura no turpmāk minētajām kombinācijām:
to valsts iestāžu obligātie maksājumi, kuru kompetencē ir finanšu iestāžu uzraudzība, un šos maksājumus veic saskaņā ar formulu, kuras pamatā ir balsu svērums, kas norādīts 3. panta 3. punktā Protokolā (Nr. 36) par pārejas noteikumiem. Piemērojot šo pantu, Protokola (Nr. 36) par pārejas noteikumiem 3. panta 3. punkts būs spēkā pēc tajā noteiktā termiņa beigām 2014. gada 31. oktobrī;
Savienības subsīdija, kas iekļauta Eiropas Savienības vispārējā budžetā (Komisijas sadaļā);
jebkura iestādei iemaksātā nodeva Savienības tiesību aktu attiecīgajos instrumentos noteiktajos gadījumos;
jebkādas brīvprātīgas dalībvalstu vai novērotāju iemaksas;
saskaņotas maksas par publicēšanu, apmācību un jebkādiem citiem pakalpojumiem, ko iestāde sniedz pēc vienas vai vairāku kompetento iestāžu konkrēta pieprasījuma.
Jebkādas pirmās daļas d) apakšpunktā minētās brīvprātīgas dalībvalstu vai novērotāju iemaksas nepieņem gadījumā, ja to pieņemšana varētu viest šaubas par iestādes neatkarību un objektivitāti. Brīvprātīgas iemaksas, kas ir kompensācija par izmaksām, kuras radušās, pildot kompetentās iestādes iestādei deleģētos uzdevumus, netiek uzskatītas par tādām, kas vieš šaubas par iestādes neatkarību.
63. pants
Budžeta izstrāde
64. pants
Budžeta izpilde un kontrole
Iestādes grāmatvedis līdz katra gada 15. jūnijam Komisijas grāmatvedim nosūta arī konsolidācijas nolūkā nepieciešamo ziņojumu paketi standartizētā formātā, kuru noteicis Komisijas grāmatvedis.
65. pants
Finanšu noteikumi
Iestādei piemērojamos finanšu noteikumus pieņem Valde pēc apspriešanās ar Komisiju. Minētie noteikumi nedrīkst novirzīties no Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2019/715 ( 27 ), izņemot, ja to prasa konkrētas operacionālās vajadzības saistībā ar iestādes darbību un vienīgi tad, ja Komisija tam ir devusi iepriekšēju piekrišanu.
66. pants
Krāpšanas apkarošanas pasākumi
VII NODAĻA
VISPĀRĪGI NOTEIKUMI
67. pants
Privilēģijas un imunitāte
Uz iestādi un tās personālu attiecas Protokols (Nr. 7) par Eiropas Savienības privilēģijām un imunitāti, kas pievienots Līgumam par Eiropas Savienību un LESD.
68. pants
Personāls
69. pants
Iestādes atbildība
70. pants
Dienesta noslēpuma ievērošanas pienākums
Neskarot krimināltiesībās noteiktos gadījumus, jebkuru konfidenciālu informāciju, ko 1. punktā minētās personas saņēmušas, veicot amata pienākumus, nedrīkst atklāt nevienai citai personai vai iestādei, izņemot kopsavilkuma vai apkopotā veidā, lai nevarētu identificēt atsevišķas finanšu iestādes.
Šā panta 1. punktā un šā punkta pirmajā daļā noteiktais pienākums neliedz iestādei un kompetentajām iestādēm izmantot informāciju 1. panta 2. punktā minēto leģislatīvo aktu izpildes nodrošināšanai un jo īpaši juridiskajām procedūrām attiecībā uz lēmumu pieņemšanu.
Tādas pašas dienesta noslēpuma ievērošanas prasības attiecas arī uz novērotājiem, kas apmeklē Valdes un Uzraudzības padomes sanāksmes un kas piedalās iestādes darbībās.
Minētajai informācijai piemēro 1. un 2. punktā minētos dienesta noslēpuma ievērošanas nosacījumus. Iestāde iekšējos kārtības noteikumos nosaka 1. un 2. punktā minēto konfidencialitātes noteikumu īstenošanas praktisko kārtību.
71. pants
Datu aizsardzība
Šī regula neskar dalībvalstu pienākumus attiecībā uz personas datu apstrādi saskaņā ar Regulu (ES) 2016/679 un iestādes pienākumus attiecībā uz personas datu apstrādi saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2018/1725 ( 30 ), kad tā pilda savus pienākumus.
72. pants
Piekļuve dokumentiem
73. pants
Valodu lietojums
74. pants
Mītnes nolīgums
Nepieciešamo kārtību attiecībā uz iestādes izvietošanu dalībvalstī, kurā atrodas tās mītne, un ēkas, kas jānodrošina šai dalībvalstij, kā arī konkrētos noteikumus, kas šajā dalībvalstī piemērojami iestādes darbiniekiem un viņu ģimenes locekļiem, nosaka mītnes līgumā starp iestādi un dalībvalsti, kuru tie noslēdz pēc Valdes apstiprinājuma saņemšanas.
Minētā dalībvalsts nodrošina iespējami vislabākos apstākļus, lai gādātu par atbilstīgu iestādes darbību, tostarp daudzvalodu, uz Eiropu orientētas apmācības un piemērotus transporta savienojumus.
75. pants
Trešo valstu līdzdalība
VIII NODAĻA
PĀREJAS UN NOBEIGUMA NOTEIKUMI
76. pants
Attiecības ar Eiropas Banku uzraudzītāju komiteju
Iestāde tiek uzskatīta par Eiropas Banku uzraudzītāju komitejas (EBUK) tiesību pārņēmēju. Līdz iestādes izveidošanas dienai visi EBUK aktīvi un saistības un visas EBUK nepabeigtās darbības tiek automātiski nodotas iestādei. EBUK sagatavo ziņojumu, kurā atspoguļota tās aktīvu un pasīvu situācija slēgšanas brīdī minētās nodošanas dienā. EBUK un Komisijas locekļi veic minētā ziņojuma revīziju un to apstiprina.
77. pants
Pārejas noteikumi par personālu
Visiem personāla locekļiem, kas noslēguši 1. punktā minētos līgumus, piedāvā noslēgt pagaidu darbinieku līgumus saskaņā ar Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtību 2. panta a) apakšpunktu atbilstīgi iestādes štata plānā noteiktajām dažādajām kategorijām.
Iekšējo atlasi, ko veic tikai starp tiem darbiniekiem, kas ir noslēguši līgumus ar EBUK vai tās sekretariātu, pēc šīs regulas spēkā stāšanās veic iestāde, kurai ir tiesības noslēgt līgumus, lai pārbaudītu nolīgstamo personu spējas, lietderību un godprātību. Iekšējā atlases procedūrā pilnībā ņem vērā prasmes un pieredzi, ko persona parādījusi, pildot savus amata pienākumus pirms pieņemšanas darbā.
78. pants
Valstu noteikumi
Dalībvalstis pieņem noteikumu, kas vajadzīgs, lai nodrošinātu šīs regulas efektīvu piemērošanu.
79. pants
Grozījumi
Ar šo tiek grozīts Lēmums Nr. 716/2009, ciktāl EBUK tiek izslēgta no šā lēmuma pielikuma B iedaļā minētā līdzekļu saņēmēju saraksta.
80. pants
Atcelšana
Ar šo no 2011. gada 1. janvāra tiek atcelts Komisijas Lēmums 2009/78/EK, ar ko izveido EBUK.
81. pants
Pārskatīšana
Līdz 2021. gada 31. decembrim un pēc tam ik pēc trīs gadiem Komisija publicē vispārēju pārskatu par pieredzi, kas uzkrāta iestādes darbības un šajā regulā noteikto procedūru rezultātā. Minētajā pārskatā inter alia sniedz izvērtējumu par:
kompetento iestāžu panākto uzraudzības darbību efektivitāti un konverģenci:
kompetento iestāžu neatkarību un konverģenci attiecībā uz standartiem, kas ir līdzvērtīgi korporatīvai pārvaldībai;
iestādes taisnīgumu, objektivitāti un autonomiju;
uzraudzītāju kolēģiju darbību;
panākumiem attiecībā uz konverģenci krīzes pārvarēšanas, pārvaldības un likvidēšanas jomā, ietverot Savienības finansējuma mehānismus;
iestādes nozīmi attiecībā uz sistēmisko risku;
regulas 38. pantā noteikto aizsargpasākumu piemērošanu;
regulas 19. pantā noteiktās juridiski saistošās vidutāja lomas piemērošanu;
šķēršļiem prudenciālai konsolidācijai vai ietekmi uz to saskaņā ar 8. pantu.
Panta 1. punktā minētajā pārskatā izvērtē arī to:
vai ir atbilstīgi banku jomas, apdrošināšanas un aroda pensiju jomas, vērtspapīru un finanšu tirgu jomas uzraudzību joprojām īstenot atsevišķi;
vai konsultatīvo uzraudzību un uzņēmējdarbības prakses uzraudzību ir atbilstīgi īstenot atsevišķi vai vienai uzraudzības iestādei;
vai ir atbilstīgi vienkāršot un nostiprināt EFUS sistēmu, lai nodrošinātu labāku makrolīmeņa un mikrolīmeņa saskaņotību, kā arī saskaņotību starp EUI;
vai EFUS attīstība atbilst vispārējai attīstībai;
vai EFUS ir pietiekamā mērā nodrošināta daudzveidība un izcilība;
vai atbildība un pārredzamība attiecībā uz publicēšanas prasībām ir adekvāta;
vai iestādes resursi ir pietiekami, lai tā pildītu savus pienākumus;
vai ir lietderīgi iestādes mītnes vietu saglabāt vai pārcelt visas EUI uz vienu mītnes vietu, lai uzlabotu koordināciju starp tām.
81.a pants
Balsošanas kārtības pārskatīšana
No dienas, kad neiesaistīto dalībvalstu skaits sasniedz četras, Komisija pārskata 41. un 44. pantā aprakstītās balsošanas kārtības darbību un ziņo par to Eiropas Parlamentam, Eiropadomei un Padomei, ņemot vērā šīs regulas piemērošanā gūto pieredzi.
82. pants
Stāšanās spēkā
Šī regula stājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
To piemēro no 2011. gada 1. janvāra, izņemot 76. pantu un 77. panta 1. un 2. punktu, kurus piemēro no spēkā stāšanās dienas.
Iestāde tiek izveidota 2011. gada 1. janvārī.
Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.
( 1 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2008/48/EK (2008. gada 23. aprīlis) par patēriņa kredītlīgumiem un ar ko atceļ Direktīvu 87/102/EEK (OV L 133, 22.5.2008., 66. lpp.).
( 2 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 575/2013 (2013. gada 26. jūnijs) par prudenciālajām prasībām attiecībā uz kredītiestādēm un ar ko groza Regulu (ES) Nr. 648/2012 (OV L 176, 27.6.2013., 1. lpp.).
( 3 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2013/36/ES (2013. gada 26. jūnijs) par piekļuvi kredītiestāžu darbībai un kredītiestāžu un ieguldījumu brokeru sabiedrību prudenciālo uzraudzību, ar ko groza Direktīvu 2002/87/EK un atceļ Direktīvas 2006/48/EK un 2006/49/EK (OV L 176, 27.6.2013., 338. lpp.).
( 4 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2014/49/EK (2014. gada 16. aprīlis) par noguldījumu garantiju sistēmām (pārstrādāta versija) (OV L 173, 12.6.2014., 149. lpp.).
( 5 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2014/92/ES (2014. gada 23. jūlijs) par maksājumu kontu tarifu salīdzināmību, maksājumu kontu maiņu un piekļuvi maksājumu kontiem ar pamatfunkcijām (OV L 257, 28.8.2014., 214. lpp.).
( 6 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2015/2366 (2015. gada 25. novembris)par maksājumu pakalpojumiem iekšējā tirgū, ar ko groza Direktīvas 2002/65/EK, 2009/110/EK un 2013/36/ES un Regulu (ES) Nr. 1093/2010 un atceļ Direktīvu 2007/64/EK (OV L 337, 23.12.2015., 35. lpp.).
( 7 ) Padomes Regula (ES) Nr. 1024/2013 (2013. gada 15. oktobris), ar ko Eiropas Centrālajai bankai uztic īpašus uzdevumus saistībā ar politikas nostādnēm, kas attiecas uz kredītiestāžu prudenciālo uzraudzību (OV L 287, 29.10.2013., 63. lpp.).
( 8 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2015/849 (2015. gada 20. maijs) par to, lai nepieļautu finanšu sistēmas izmantošanu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanai vai teroristu finansēšanai, un ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 648/2012 un atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2005/60/EK un Komisijas Direktīvu 2006/70/EK (OV L 141, 5.6.2015., 73. lpp.).
( 9 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2015/847 (2015. gada 20. maijs) par līdzekļu pārvedumiem pievienoto informāciju un ar ko atceļ Regulu (EK) Nr. 1781/2006 (OV L 141, 5.6.2015., 1. lpp.).
( 10 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1094/2010 (2010. gada 24. novembris), ar ko izveido Eiropas Uzraudzības iestādi (Eiropas Apdrošināšanas un aroda pensiju iestādi), groza Lēmumu Nr. 716/2009/EK un atceļ Komisijas Lēmumu 2009/79/EK (OV L 331, 15.12.2010., 48. lpp.).
( 11 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1095/2010 (2010. gada 24. novembris), ar ko izveido Eiropas Uzraudzības iestādi (Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādi), groza Lēmumu Nr. 716/2009/EK un atceļ Komisijas Lēmumu 2009/77/EK (OV L 331, 15.12.2010., 84. lpp.).
( 12 ) Skatīt šā Oficiālā Vēstneša 48 lpp.
( 13 ) Skatīt šā Oficiālā Vēstneša 84 lpp.
( 14 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2014/59/ES (2014. gada 15. maijs), ar ko izveido kredītiestāžu un ieguldījumu brokeru sabiedrību atveseļošanas un noregulējuma režīmu un groza Padomes Direktīvu 82/891/EEK un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2001/24/EK, 2002/47/EK, 2004/25/EK, 2005/56/EK, 2007/36/EK, 2011/35/ES, 2012/30/ES un 2013/36/ES, un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1093/2010 un (ES) Nr. 648/2012 (OV L 173, 12.6.2014., 190. lpp.).
( 15 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 806/2014 (2014. gada 15. jūlijs), ar ko izveido vienādus noteikumus un vienotu procedūru kredītiestāžu un noteiktu ieguldījumu brokeru sabiedrību noregulējumam, izmantojot vienotu noregulējuma mehānismu un vienotu noregulējuma fondu, un groza Regulu (ES) Nr. 1093/2010 (OV L 225, 30.7.2014., 1. lpp.).
( 16 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2014/17/ES (2014. gada 4. februāris) par patērētāju kredītlīgumiem saistībā ar mājokļa nekustamo īpašumu un ar ko groza Direktīvas 2008/48/EK un 2013/36/ES un Regulu (ES) Nr. 1093/2010 (OV L 60, 28.2.2014., 34. lpp.).
( 17 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2015/751 (2015. gada 29. aprīlis) par starpbanku komisijas maksām, ko piemēro kartēm piesaistītiem maksājumu darījumiem (OV L 123, 19.5.2015., 1. lpp.).
( 18 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2009/110/EK (2009. gada 16. septembris) par elektroniskās naudas iestāžu darbības sākšanu, veikšanu un konsultatīvu uzraudzību, par grozījumiem Direktīvā 2005/60/EK un Direktīvā 2006/48/EK un par Direktīvas 2000/46/EK atcelšanu (OV L 267, 10.10.2009., 7. lpp.).
( 19 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 260/2012 (2012. gada 14. marts), ar ko nosaka tehniskās un darbības prasības kredīta pārvedumiem un tiešā debeta maksājumiem euro un groza Regulu (EK) Nr. 924/2009 (OV L 094, 30.3.2012, 22. lpp.).
( 20 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2019/2033 (2019. gada 27. novembris) par prudenciālajām prasībām ieguldījumu brokeru sabiedrībām un ar ko groza Regulas (ES) Nr. 1093/2010, (ES) Nr. 575/2013, (ES) Nr. 600/2014 un (ES) Nr. 806/2014 (OV L 314, 5.12.2019., 1. lpp.).
( 21 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2019/2034 (2019. gada 27. novembris) par ieguldījumu brokeru sabiedrību prudenciālo uzraudzību un ar ko groza Direktīvas 2002/87/EK, 2009/65/EK, 2011/61/ES, 2013/36/ES, 2014/59/ES un 2014/65/ES (OV L 314, 5.12.2019., 64. lpp.).
( 22 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2016/679 (2016. gada 27. aprīlis) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK (Vispārīgā datu aizsardzības regula) (OV L 119, 4.5.2016., 1. lpp.).
( 23 ) Padomes Regula (ES) 2017/1939 (2017. gada 12. oktobris), ar ko īsteno ciešāku sadarbību Eiropas Prokuratūras (EPPO) izveidei (OV L 283, 31.10.2017. 1. lpp.).
( 24 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2019/1937 (2019. gada 23. oktobris) par to personu aizsardzību, kuras ziņo par Savienības tiesību aktu pārkāpumiem (OV L 305, 26.11.2019., 17. lpp.).
( 25 ) OV L 56, 4.3.1968., 1. lpp..
( 26 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES, Euratom) 2018/1046 (2018. gada 18. jūlijs) par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, un ar ko groza Regulas (ES) Nr. 1296/2013, (ES) Nr. 1301/2013, (ES) Nr. 1303/2013, (ES) Nr. 1304/2013, (ES) Nr. 1309/2013, (ES) Nr. 1316/2013, (ES) Nr. 223/2014, (ES) Nr. 283/2014 un Lēmumu Nr. 541/2014/ES un ar ko atceļ Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012 (OV L 193, 30.7.2018., 1. lpp.).
( 27 ) Komisijas Deleģētā regula (ES) 2019/715 (2018. gada 18. decembris) par finanšu pamatregulu struktūrām, kas izveidotas saskaņā ar LESD un Euratom līgumu un minētas Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES, Euratom) 2018/1046 70. pantā (OV L 122, 10.5.2019., 1. lpp.).
( 28 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES, Euratom) Nr. 883/2013 (2013. gada 11 septembris) par izmeklēšanu, ko veic Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF), un ar ko atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1073/1999 un Padomes Regulu (Euratom) Nr. 1074/1999 (OV L 248, 18.9.2003., 1. lpp.).
( 29 ) Komisijas Lēmums (ES, Euratom) 2015/444 (2015. gada 13. marts) par drošības noteikumiem ES klasificētas informācijas aizsardzībai (OV L 72, 17.3.2015., 53. lpp.).
( 30 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2018/1725 (2018. gada 23. oktobris) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi Savienības iestādēs, struktūrās, birojos un aģentūrās un par šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Regulu (EK) Nr. 45/2001 un Lēmumu Nr. 1247/2002/EK (OV L 295, 21.11.2018., 39. lpp.).
( 31 ) OV 17, 6.10.1958., 385. lpp.