21.5.2009

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 126/13

---

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA (EK) Nr. 401/2009

(2009. gada 23. aprīlis)

par Eiropas Vides aģentūru un Eiropas Vides informācijas un novērojumu tīklu

(kodificēta versija)

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu un jo īpaši tā 175. pantu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu (1),

pēc apspriešanās ar Reģionu komiteju,

saskaņā ar Līguma 251. pantā noteikto procedūru (2),

tā kā:

(1)	Padomes Regula (EEK) Nr. 1210/90 (1990. gada 7. maijs), ar ko izveido Eiropas Vides aģentūru un Eiropas Vides informācijas un novērojumu tīklu (3), ir vairākkārt būtiski grozīta (4). Skaidrības un praktisku iemeslu labad būtu lietderīgi veikt attiecīgās regulas kodifikāciju.

(2)	Līgumā paredzēts izstrādāt un īstenot Kopienas vides politiku un tajā noteikti šīs politikas galvenie mērķi un principi.

(3)	Vides aizsardzības prasībām jābūt citu Kopienas politiku sastāvdaļai.

(4)	Saskaņā ar Līguma 174. pantu Kopienai, gatavojoties darbam ar vidi saistītajos jautājumos, inter alia, būtu jāņem vērā arī pieejamā zinātniskā un tehniskā informācija.

(5)

Vides datu vākšana, apstrāde un analīze jāveic Eiropas līmenī, lai nodrošinātu objektīvu, drošu un salīdzināmu informāciju, kas rosinātu Kopienā un dalībvalstīs veikt vajadzīgos pasākumus, lai aizsargātu vidi, lai novērtētu šādu pasākumu rezultātus un lai nodrošinātu to, ka sabiedrība ir pienācīgi informēta par vides stāvokli.

(6)	Kopienā un dalībvalstīs jau pastāv un darbojas iestādes, kas sniedz šādu informāciju un pakalpojumus.

(7)	Tām būtu jāveido pamats Eiropas Vides informācijas un novērojumu tīklam, kura darbība Kopienas līmenī būtu jākoordinē Eiropas Vides aģentūrai.

(8)	Vispārīgie principi un ierobežojumi, kas reglamentē piekļuves tiesības Līguma 255. pantā noteiktajiem dokumentiem, ir norādīti Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 1049/2001 (2001. gada 30. maijs) par publisku piekļuvi Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas dokumentiem (5).

(9)	Aģentūrai būtu jāsadarbojas ar jau pastāvošajām struktūrām Kopienas līmenī, lai rosinātu Komisiju nodrošināt Kopienas tiesību aktu par vidi pilnīgu piemērošanu.

(10)	Aģentūras statusam un struktūrai būtu jāatbilst tās darbības paredzēto rezultātu objektīvajam raksturam un jāpaver iespējas veikt tai uzticētos pienākumus, cieši sadarbojoties ar pastāvošajām valstu un starptautiskajām iestādēm.

(11)	Būtu jāpiešķir Aģentūrai juridiska autonomija, vienlaikus saglabājot ciešu saikni ar Kopienas iestādēm un dalībvalstīm.

(12)	Ir vēlams, lai saskaņā ar nolīgumiem, kas jānoslēdz starp Kopienu un citām valstīm, kurām ar Kopienu un dalībvalstīm ir kopīgas, Aģentūras darbības mērķiem atbilstīgas intereses, šīs valstis iesaistītos Aģentūras darbā,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU.

1. pants

1.   Ar šo regulu paredz izveidot Eiropas Vides aģentūru, turpmāk “Aģentūra”, un paredz ieviest Eiropas Vides informācijas un novērojumu tīklu.

2.   Lai sasniegtu Līgumā un vēlāk izstrādātajās Kopienas vides rīcības programmās izvirzītos vides aizsardzības un uzlabošanas mērķus vides aizsardzības jomā, kā arī noturīgas attīstības mērķi, Aģentūras un Eiropas Vides informācijas un novērojumu tīkla uzdevums ir sniegt Kopienai un dalībvalstīm:

a)	objektīvu, drošu un Eiropas līmenī salīdzināmu informāciju, kas rosinātu tās veikt vajadzīgos pasākumus, lai aizsargātu vidi, lai novērtētu šo pasākumu rezultātus un lai pienācīgi informētu sabiedrību par vides stāvokli un šim nolūkam

b)	vajadzīgo tehnisko un zinātnisko palīdzību.

2. pants

Nolūkā sasniegt 1. pantā uzskaitītos mērķus Aģentūrai ir šādi uzdevumi:

a)	sadarbībā ar dalībvalstīm izveidot un koordinēt 4. pantā minētā tīkla darbību; šajā sakarā Aģentūra ir atbildīga par datu vākšanu, apstrādi un analīzi, jo īpaši 3. pantā minētajās jomās;

b)

nodrošināt Kopienu un dalībvalstis ar objektīvu informāciju, kas vajadzīga, lai izstrādātu un īstenotu pamatotu un efektīvu vides politiku; šajā nolūkā jo īpaši sniegt Komisijai informāciju, kas tai ir vajadzīga, lai tā varētu sekmīgi veikt tās uzdevumus, identificējot, sagatavojot un izvērtējot pasākumus un tiesību aktus vides jomā;

c)	sekmēt vides pasākumu uzraudzību, attiecīgi nostiprinot pienākumus informācijas sniegšanas jomā (tostarp iesaistoties anketu izstrādē, dalībvalstu ziņojumu apstrādē un rezultātu izziņošanā), saskaņā ar tās daudzgadu darba plānu un nolūkā koordinēt informācijas sniegšanu;

d)

konsultēt dalībvalstis, pēc to pieprasījuma un ja tas atbilst Aģentūras gada darba programmai, par to vides pasākumu uzraudzības sistēmu attīstību, izveidi un paplašināšanu ar noteikumu, ka šāda darbība neskar citu šajā pantā noteikto uzdevumu izpildi; šādās konsultācijās ietilpst arī lietpratēju salīdzinoši novērtējumi pēc dalībvalstu īpaša lūguma;

e)

reģistrēt, salīdzināt un izvērtēt datus par vides stāvokli, sagatavot ekspertu ziņojumus par vides kvalitāti, jutību un noslodzi Kopienas teritorijā, noteikt vienotus vides datu vērtēšanas kritērijus, kas jāpiemēro visās dalībvalstīs, turpmāk attīstīt un uzturēt vides informācijas uzziņu centru; Komisija izmanto šo informāciju, lai izpildītu uzdevumu nodrošināt to, ka tiek īstenoti Kopienas tiesību akti attiecībā uz vidi;

f)	palīdzēt nodrošināt, lai Eiropas līmenī vides dati būtu salīdzināmi, un vajadzības gadījumā ar piemērotiem līdzekļiem veicināt vides mērmetožu saskaņošanas uzlabošanu;

g)	sekmēt Eiropas vides informācijas iekļaušanu tādās starptautiskās vides pārraudzības programmās kā programmas, ko izveidojusi Apvienoto Nāciju Organizācija un tās specializētās iestādes;

h)	reizi piecos gados publicēt pārskatu par vides stāvokli un pārmaiņām un perspektīvām vides jomā, kā arī orientējošus gada pārskatus, kas veltīti īpašām tēmām;

i)	veicināt tādu vides stāvokļa prognozēšanas paņēmienu izstrādi un izmantošanu, kuri vajadzīgi, lai savlaicīgi varētu veikt atbilstīgus aizsargpasākumus;

j)	veicināt metožu izstrādi videi nodarīto zaudējumu, kā arī vides saglabāšanas, aizsardzības un atjaunošanas politikas izmaksu novērtēšanai;

k)	veicināt informācijas apmaiņu par labākajām tehnoloģijām, ar ko novērš vai samazina videi nodarītos zaudējumus;

l)	sadarboties ar 15. pantā minētajām organizācijām un programmām;

m)	nodrošināt to, ka plašā sabiedrībā tiek izplatīta ticama un salīdzināma vides informācija, īpaši attiecībā uz vides stāvokli, un tālab veicināt jaunu telemātikas tehnoloģiju izmantošanu šim nolūkam;

n)	palīdzēt Komisijai informācijas apmaiņas procesā nolūkā attīstīt vides novērtējuma metodes un labāku praksi;

o)	palīdzēt Komisijai izplatīt informāciju par rezultātiem attiecīgā vides izpētē un tā, lai pēc iespējas varētu sekmēt politikas izstrādi.

3. pants

1.   Aģentūras galvenās darbības jomas cik iespējams pilnīgi aptver visus faktorus, kas sekmē tādas informācijas vākšanu, kura paver iespējas raksturot pašreizējo un paredzamo vides stāvokli šādos aspektos:

a)	vides kvalitāte;

b)	vides noslodze;

c)	vides jutība;

tostarp aplūkojot šos aspektus noturīgas attīstības kontekstā.

2.   Aģentūra sniedz informāciju, ko var tieši izmantot, īstenojot Kopienas vides politiku.

Prioritāti piešķir šādām darbības jomām:

a)	gaisa kvalitāte un atmosfēras piesārņojums;

b)	ūdens kvalitāte, piesārņotājvielas un ūdens resursi;

c)	augsnes, faunas un floras, kā arī biotopu stāvoklis;

d)	zemes izmantošana un dabas resursi;

e)	atkritumu apsaimniekošana;

f)	trokšņu emisija;

g)	videi bīstamas ķīmiskas vielas;

h)	piekrastes un jūras aizsardzība.

Īpašu uzmanību pievērš pārrobežu, daudzvalstu un globālajām parādībām.

Ņem vērā arī sociāli ekonomisko dimensiju.

3.   Informācijas apmaiņā Aģentūra var sadarboties arī ar citām organizācijām, tostarp ar Eiropas Savienības Vides tiesību aktu īstenošanas un izpildes tīklu (IMPEL tīklu).

Savā darbībā Aģentūra izvairās atkārtoti veikt citu iestāžu un organizāciju veiktas darbības.

4. pants

1.   Tīklu veido:

a)	valsts informācijas tīklu komponentu galvenie elementi;

b)	valstu centri;

c)	tematiskie centri.

2.   Dalībvalstis informē Aģentūru par galvenajiem elementiem, kas veido to valsts vides informācijas tīklus jo īpaši 3. panta 2. punktā minētajās prioritārajās jomās, ietverot visas iestādes, kas, pēc to ieskata, varētu sadarboties ar Aģentūru, ievērojot vajadzību nodrošināt, lai ģeogrāfiski cik iespējams pilnīgi aptvertu to teritorijas.

Dalībvalstis pēc vajadzības sadarbojas ar Aģentūru un sekmē Eiropas Vides informācijas un novērojumu tīkla darbu saskaņā ar Aģentūras darba programmu, vācot, salīdzinot un analizējot datus visā valstī.

Dalībvalstis var arī apvienoties, lai sadarbotos šajos pasākumos starpvalstu mērogā.

3.   Tādas informācijas koordinēšanai un/vai nosūtīšanai, kura valsts līmenī jāsniedz Aģentūrai un iestādēm vai organizācijām, kas veido Tīklu, ietverot 4. punktā minētos tematiskos centrus, dalībvalstis par valsts centru var izraudzīties kādu no 2. punktā minētajām iestādēm vai citām organizācijām, kas reģistrētas to teritorijā.

4.   Dalībvalstis līdz 1994. gada 30. aprīlim var noteikt arī iestādes vai citas to teritorijā reģistrētas organizācijas, kurām īpaši uztic uzdevumu sadarboties ar Aģentūru noteiktos jautājumos.

Iestādei, kas šādi noteikta, jābūt atbilstošam statusam, lai varētu noslēgt līgumu ar Aģentūru, lai darbotos kā Tīkla tematiskais centrs īpašiem uzdevumiem.

Šie centri sadarbojas ar citām iestādēm, kas veido Tīklu.

5.   Tematiskos centrus norīko 8. panta 1. punktā definētā valde uz laiku, kas nepārsniedz katras daudzgadu darba programmas izpildes laiku, kā minēts 8. panta 4. punktā. Tomēr šo norīkojumu var atjaunot.

6.   Tematiskajiem centriem uzticētos uzdevumus norāda 8. panta 4. punktā minētajā Aģentūras daudzgadu darba programmā.

7.   Ņemot vērā jo īpaši daudzgadu programmu, Aģentūra periodiski pārskata Tīkla komponentu elementus, kā minēts 2. punktā, un veic tādas izmaiņas, par kādām var izlemt valde, ņemot vērā visus turpmākos dalībvalstu norīkojumus.

5. pants

Aģentūra var vienoties ar iestādēm vai organizācijām, kas, kā minēts 4. pantā, veido Tīkla daļu, par vajadzīgajiem pasākumiem, jo īpaši līgumiem, lai sekmīgi veiktu uzdevumus, ko Aģentūra var tām uzticēt.

Dalībvalsts var noteikt, ka valsts iestādes vai organizācijas, kas atrodas tās teritorijā, šādus pasākumus ar Aģentūru var veikt tikai ar sava valsts centra piekrišanu.

6. pants

1.   Uz Aģentūras rīcībā esošajiem dokumentiem attiecas Regula (EK) Nr. 1049/2001.

2.   Par lēmumiem, ko Aģentūra pieņēmusi, ievērojot Regulas (EK) Nr. 1049/2001 8. pantu, var iesniegt sūdzību Eiropas Ombudam vai iesniegt prasību Eiropas Kopienu Tiesā saskaņā ar attiecīgi Līguma 195. un 230. pantā paredzētajiem nosacījumiem.

7. pants

Aģentūrai ir juridiskas personas statuss. Visās dalībvalstīs tai ir visplašākā tiesībspēja un rīcībspēja, ko saskaņā ar dalībvalstu tiesību aktiem piešķir juridiskām personām.

8. pants

1.   Aģentūrai ir valde, kurā ir viens pārstāvis no katras dalībvalsts un divi pārstāvji no Komisijas. Turklāt saskaņā ar attiecīgajiem noteikumiem tajā var būt pa vienam pārstāvim no citām Aģentūrā esošām valstīm.

Turklāt Eiropas Parlaments var norīkot par valdes locekļiem divus ievērojamus zinātniekus, kas jo īpaši specializējušies vides aizsardzības jomā un ko izraugās, pamatojoties uz iespējamo ieguldījumu, ko viņi varētu dot Aģentūras darbā.

Visus valdes locekļus var pārstāvēt vietnieki.

2.   Valde no valdes locekļu vidus uz trim gadiem ievēl priekšsēdētāju un pieņem valdes reglamentu. Katram valdes loceklim ir viena balss.

Valde ievēl biroju, kam tā var uzticēt izpildes lēmumu pieņemšanu saskaņā ar noteikumiem, ko tā pieņem.

3.   Valde pieņem lēmumus ar divu trešdaļu valdes locekļu balsu vairākumu.

4.   Atbilstīgi 3. panta 2. punktā minētajām prioritārajām jomām valde pieņem daudzgadu darba programmu, kuras pamatā ir projekts, ko iesniedz 9. pantā minētais izpilddirektors, pēc apspriešanās ar 10. pantā minēto zinātnisko komiteju un tad, kad saņemts Komisijas atzinums. Neierobežojot ikgadējo Kopienas budžeta procedūru, daudzgadu darba programmā ietilpst vairākgadu budžeta tāme.

5.   Saskaņā ar daudzgadu programmu valde katru gadu pieņem Aģentūras darba programmu, pamatojoties uz projektu, ko, apspriedies ar zinātnisko komiteju un saņēmis Komisijas atzinumu, iesniedz izpilddirektors. Gada laikā programmu var pielāgot šādā pašā kārtībā.

6.   Valde pieņem Aģentūras darbības gada pārskatu un ne vēlāk kā līdz 15. jūnijam to nosūta Eiropas Parlamentam, Padomei, Komisijai, Revīzijas palātai un dalībvalstīm.

7.   Aģentūra katru gadu budžeta lēmējinstitūcijai nosūta visu informāciju, kas attiecas uz novērtēšanas procedūru rezultātiem.

9. pants

1.   Aģentūru vada izpilddirektors, kuru pēc Komisijas priekšlikuma ieceļ valde uz piecu gadu termiņu, ko var atjaunot.

Izpilddirektors ir Aģentūras likumīgais pārstāvis.

Viņš atbild par:

a)	valdes pieņemto lēmumu un programmu pareizu sagatavošanu un izpildi;

b)	Aģentūras ikdienas vadību;

c)	12. un 13. pantā noteikto uzdevumu izpildi;

d)	2. panta h) punktā minēto pārskatu sagatavošanu un publicēšanu;

e)	visiem personāla jautājumiem, par 8. panta 4. un 5. punktā minēto uzdevumu izpildi.

Nolūkā komplektēt Aģentūras zinātnisko personālu viņš saņem 10. pantā minētās zinātniskās komitejas atzinumu.

2.   Izpilddirektors par savu darbību atskaitās valdei.

10. pants

1.   Valdei un izpilddirektoram palīdz zinātniskā komiteja, kas sniedz atzinumu, ja tas paredzēts šajā regulā, un atzinumu par visiem citiem ar Aģentūras darbību saistītiem zinātniskiem jautājumiem, kurus tai var iesniegt valde vai izpilddirektors.

Zinātniskās komitejas sagatavotos atzinumus publicē.

2.   Zinātniskajā komitejā ir locekļi, kas jo īpaši kvalificēti vides jomā un ko ieceļ valde uz četriem gadiem; darbam komitejā locekļus var iecelt vēl vienu reizi, ņemot vērā, inter alia, zinātnes jomas, kam ir jābūt pārstāvētām komitejā, lai palīdzētu Aģentūrai tās darbības jomās. Tā darbojas, kā noteikts 8. panta 2. punktā paredzētajā reglamentā.

11. pants

1.   Par katru finanšu gadu, kas atbilst kalendārajam gadam, sastāda ieņēmumu un izdevumu tāmes, ko iekļauj Aģentūras budžetā.

2.   Budžeta ieņēmumi un izdevumi ir līdzsvarā.

3.   Aģentūras ieņēmumus, neskarot citus līdzekļus, veido Kopienas subsīdija, ko iekļauj Eiropas Kopienu vispārējā budžetā, un maksājumi par tās sniegtajiem pakalpojumiem.

4.   Aģentūras izdevumos, inter alia, ietilpst personāla atalgojums, administratīvie un infrastruktūras izdevumi, darbības izdevumi, kā arī izdevumi, kas saistīti ar līgumiem, ko slēdz ar iestādēm un organizācijām, kas veido Tīklu, un trešajām personām.

12. pants

1.   Pamatojoties uz izpilddirektora sagatavotu projektu, valde katru gadu sagatavo Aģentūras ieņēmumu un izdevumu tāmi nākamajam finanšu gadam. Šo tāmi, kurā ietilpst štatu saraksta projekts, valde ne vēlāk kā līdz 31. martam nosūta Komisijai.

2.   Komisija tāmi kopā ar provizorisku Eiropas Kopienu vispārējā budžeta projektu nosūta Eiropas Parlamentam un Padomei (turpmāk “budžeta lēmējinstitūcija”).

3.   Pamatojoties uz tāmi, Komisija provizoriskajā Eiropas Kopienu vispārējā budžeta projektā, ko tā iesniedz budžeta lēmējinstitūcijai saskaņā ar Līguma 272. punktu, iekļauj izdevumus, kurus tā uzskata par vajadzīgiem saskaņā ar štatu sarakstu, un no vispārējā budžeta izmaksājamo subsīdiju summu.

4.   Budžeta lēmējinstitūcija nosaka apropriācijas, kas pieejamas Aģentūras subsīdijai.

Budžeta lēmējinstitūcija pieņem Aģentūras štatu sarakstu.

5.   Budžetu pieņem valde. Tas kļūst par izstrādāto budžetu pēc Eiropas Kopienu vispārējā budžeta pieņemšanas. Ja vajadzīgs, to attiecīgi koriģē.

6.   Valde iespējami drīz informē budžeta lēmējinstitūciju par saviem nodomiem īstenot projektus, kam var būt ievērojamas finansiālas sekas attiecībā uz budžeta finansēšanu, jo īpaši par projektiem, kas saistīti ar īpašumu, piemēram, ar ēku nomu vai pirkšanu. Tā par tiem informē Komisiju.

Ja budžeta lēmējinstitūcijas nodaļa paziņojusi par nodomu sniegt atzinumu, tā atzinumu valdei nosūta sešu nedēļu laikā no dienas, kad paziņots par projektu.

13. pants

1.   Aģentūras budžetu izpilda tās izpilddirektors.

2.   Ne vēlāk kā līdz 1. martam pēc finanšu gada beigām Aģentūras grāmatvedis sniedz Komisijas grāmatvedim provizorisku iepriekšējā finanšu gada pārskatu kopā ar budžeta un finanšu vadības ziņojumu. Komisijas grāmatvedis iestāžu un decentralizēto struktūru provizoriskos pārskatus konsolidē saskaņā ar Padomes Regulas (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 (2002. gada 25. jūnijs) par Finanšu regulu, ko piemēro Eiropas Kopienu vispārējam budžetam (6), 128. pantu.

3.   Pēc finanšu gada beigām ne vēlāk kā līdz 31. martam Komisijas grāmatvedis nosūta Revīzijas palātai provizorisku Aģentūras iepriekšējā finanšu gada pārskatu kopā ar budžeta un finanšu vadības ziņojumu. Finanšu gada budžeta un finanšu vadības ziņojums jānosūta arī Eiropas Parlamentam un Padomei.

4.   Saņemot Revīzijas palātas atzinumu par Aģentūras provizorisko pārskatu, saskaņā ar Regulas (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 129. pantu izpilddirektors uz savu atbildību sagatavo Aģentūras galīgo pārskatu un to iesniedz valdei atzinuma sniegšanai.

5.   Valde sniedz atzinumu par Aģentūras galīgo pārskatu.

6.   Pēc katra finanšu gada beigām ne vēlāk kā līdz 1. jūlijam izpilddirektors galīgo pārskatu kopā ar valdes atzinumu nosūta Eiropas Parlamentam, Padomei, Komisijai un Revīzijas palātai.

7.   Galīgo pārskatu publicē.

8.   Izpilddirektors ne vēlāk kā līdz 30. septembrim nosūta atbildi Revīzijas palātai par tās atzinumu. Viņš šo atbildi nosūta arī valdei.

9.   Izpilddirektors iesniedz Eiropas Parlamentam pēc tā pieprasījuma visu informāciju, kas vajadzīga netraucētai attiecīgā finanšu gada budžeta izpildes apstiprinājuma procedūras piemērošanai saskaņā ar Regulas (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 146. panta 3. punktu.

10.   Eiropas Parlaments pēc ieteikuma, ko sniegusi Padome, kura pieņēmusi lēmumu ar kvalificētu balsu vairākumu, līdz (N + 2)-tā gada 30. aprīlim atbrīvo izpilddirektoru no atbildības par N-tā gada budžeta izpildi.

14. pants

Aģentūrai piemērojamos finanšu noteikumus valde pieņem pēc apspriešanās ar Komisiju. Tajos nedrīkst būt atkāpju no Komisijas Regulas (EK, Euratom) Nr. 2343/2002 (2002. gada 19. novembris) par pamata Finanšu regulu struktūrām, kas minētas 185. pantā Padomes Regulā (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 par Finanšu regulu, ko piemēro Eiropas Kopienu vispārējam budžetam (7), ja vien šāda atkāpe nav īpaši vajadzīga Aģentūras darbībai un Komisija nav tai iepriekš piekritusi.

15. pants

1.   Aģentūra aktīvi sadarbojas ar citām Kopienas organizācijām un programmām, jo īpaši ar Apvienoto pētījumu centru, Eiropas Kopienu Statistikas biroju (Eurostat), kā arī Kopienas vides pētniecības un attīstības programmām. Jo īpaši:

a)	sadarbībā ar Apvienoto pētījumu centru ietilpst I pielikuma A daļā noteiktie uzdevumi;

b)	sadarbībā ar Eurostat un Eiropas Kopienu statistikas programmu ievēro I pielikuma B daļā noteiktos vadošos norādījumus.

2.   Aģentūra aktīvi sadarbojas arī ar tādām citām organizācijām kā Eiropas Kosmosa aģentūra, Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (ESAO), Eiropas Padome un Starptautiskā Enerģētikas aģentūra, kā arī Apvienoto Nāciju Organizācija un tās specializētās iestādes, jo īpaši Apvienoto Nāciju Organizācijas Vides programma, Pasaules Meteoroloģijas organizācija un Starptautiskā Atomenerģijas pārvalde.

3.   Vispārējas intereses jomās Aģentūra var sadarboties ar tām institūcijām valstīs, kas nav Kopienas dalībvalstis, kuras var sniegt datus, informāciju un zināšanas, datu vākšanas, analīzes un vērtēšanas metodes, par kurām ir savstarpēja interese un kas ir vajadzīgas veiksmīgai Aģentūras darba izpildei.

4.   Īstenojot 1., 2. un 3. punktā minēto sadarbību, jo īpaši jāņem vērā tas, ka ir jāizvairās no darbību atkārtotas veikšanas.

16. pants

Uz Aģentūru attiecas Eiropas Kopienu Protokols par privilēģijām un neaizskaramību.

17. pants

Aģentūras personāls ievēro regulas un noteikumus, ko piemēro Eiropas Kopienu amatpersonām un citiem darbiniekiem.

Aģentūra attiecībā uz savu personālu izmanto pilnvaras, kas nodotas kompetentajai iestādei, kura pieņem darbā un ieceļ amatā.

Valde pēc vienošanās ar Komisiju pieņem atbilstīgus izpildes noteikumus.

18. pants

1.   Aģentūras līgumisko atbildību reglamentē attiecīgajam līgumam piemērojamie tiesību akti. Sniegt nolēmumu par Aģentūras noslēgto līgumu šķīrējtiesas klauzulu ir Tiesas piekritībā.

2.   Attiecībā uz ārpuslīguma saistībām saskaņā ar vispārīgiem principiem, kuri ir kopīgi dalībvalstu tiesību aktiem, Aģentūra atlīdzina visus zaudējumus, ko radījusi Aģentūra vai tās darbinieki, veicot savus pienākumus.

Strīdi attiecībā par jebkuru šādu zaudējumu kompensāciju ir Tiesas jurisdikcijā.

3.   Darbinieku personisko atbildību pret Aģentūru reglamentē noteikumi, ko piemēro Aģentūras personālam.

19. pants

Saskaņā ar līgumiem, ko valstis, kas nav Kopienas dalībvalstis, bet kam ar Kopienu un dalībvalstīm ir kopīgas, Aģentūras darbības mērķiem atbilstīgas intereses, noslēgušas ar Kopienu, ievērojot Līguma 300. pantā noteikto kārtību, šīs valstis var iesaistīties Aģentūras darbā.

20. pants

Regulu (EEK) Nr. 1210/90, kurā grozījumi izdarīti ar II pielikumā minētajām regulām, ar šo atceļ.

Atsauces uz atcelto regulu uzskata par atsaucēm uz šo regulu un tās lasa saskaņā ar atbilstības tabulu III pielikumā.

21. pants

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

---

(1)  OV C 162, 25.6.2008., 86. lpp.

(2)  Eiropas Parlamenta 2008. gada 19. februāra Atzinums (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēts) un Padomes 2009. gada 23. marta Lēmums.

(3)  OV L 120, 11.5.1990., 1. lpp.

(4)  Sk. II pielikumu.

(5)  OV L 145, 31.5.2001., 43. lpp.

(6)  OV L 248, 16.9.2002., 1. lpp.

(7)  OV L 357, 31.12.2002., 72. lpp.

---

---

---

---