30.7.2014

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 225/1

---

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA (ES) Nr. 806/2014

(2014. gada 15. jūlijs),

ar ko izveido vienādus noteikumus un vienotu procedūru kredītiestāžu un noteiktu ieguldījumu brokeru sabiedrību noregulējumam, izmantojot vienotu noregulējuma mehānismu un vienotu noregulējuma fondu, un groza Regulu (ES) Nr. 1093/2010

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 114. pantu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

pēc leģislatīvā akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem,

ņemot vērā Eiropas Centrālās bankas atzinumu (1),

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu (2),

saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru (3),

tā kā:

(1)

Pēdējos gadu desmitos Savienība ir panākusi progresu banku pakalpojumu iekšējā tirgus izveidē. Lai veicinātu ekonomikas izaugsmi Savienībā un atbilstošu reālās ekonomikas finansēšanu, ir svarīgi, lai banku pakalpojumu iekšējais tirgus būtu labāk integrēts. Tomēr finanšu un ekonomikas krīze parādīja, ka iekšējā tirgus darbība šajā jomā ir apdraudēta un ka palielinās finansiālās sadrumstalotības risks. Tas rada patiesas bažas iekšējā tirgū, kurā bankām vajadzētu būt spējīgām veikt nozīmīgas pārrobežu darbības. Starpbanku tirgi ir kļuvuši mazāk likvīdi, un banku pārrobežu darbība samazinās, jo pastāv bažas par kaitīgas ietekmes izplatību, kā arī uzticēšanās trūkums citu valstu banku sistēmām un dalībvalstu spējai atbalstīt bankas.

(2)

Atšķirības dalībvalstu noregulējuma noteikumos un attiecīgajā administratīvajā praksē un vienota lēmumu pieņemšanas procesa trūkums attiecībā uz noregulējumu banku savienībā veicina uzticēšanās trūkumu citu valstu banku sistēmām un tirgus nestabilitāti, jo tie nenodrošina bankas iespējamās maksātnespējas kā iznākuma paredzamību.

(3)

Jo īpaši atšķirīgie stimuli un prakse, ko dalībvalstīs izmanto noregulējamo banku kreditoriem piemērojamā režīmā un tādu banku glābšanā, kuras kļūst maksātnespējīgas, izmantojot nodokļu maksātāju naudu, ietekmē subjektīvi novērtēto attiecīgo banku kredītrisku, finanšu stabilitāti un maksātspēju un līdz ar to rada nevienlīdzīgus konkurences apstākļus. Tas apdraud sabiedrības uzticēšanos banku nozarei un rada šķēršļus brīvībai veikt uzņēmējdarbību un pakalpojumu sniegšanas brīvībai iekšējā tirgū, jo bez šādām atšķirībām dalībvalstu praksē finansēšanas izmaksas būtu zemākas.

(4)

Atšķirības dalībvalstu noregulējuma noteikumos un atbilstošajā administratīvajā praksē var radīt lielākas aizņemšanās izmaksas bankām un klientiem tikai to uzņēmējdarbības vietas dēļ un neatkarīgi no to reālās kredītspējas. Turklāt dažās dalībvalstīs banku klienti saskaras ar augstākām aizņēmuma likmēm nekā banku klienti citās dalībvalstīs neatkarīgi no klientu pašu kredītspējas.

(5)

Eiropadome 2012. gada 18. oktobrī secināja, ka “ņemot vērā nopietnos pārbaudījumus, ar ko sastopas Ekonomiskā un monetārā savienība, tā ir jāstiprina, lai nodrošinātu ekonomisko un sociālo labklājību, kā arī stabilitāti un ilgstošu pārticību”, un “ka procesam ceļā uz dziļāku ekonomisko un monetāro savienību būtu jābalstās uz Savienības iestāžu sistēmu un tiesisko regulējumu, ka tam vajadzētu būt atvērtam un pārredzamam attiecībā uz dalībvalstīm, kuru naudas vienība nav euro, un ka tajā būtu jāievēro vienotā tirgus integritāte”. Tādēļ tiek izveidota banku savienība, kuras pamatā ir visam iekšējam tirgum paredzēts visaptverošs un sīki izstrādāts vienots noteikumu kopums finanšu pakalpojumu jomā. Banku savienības izveides procesam ir raksturīgs atklātums un pārredzamība attiecībā uz iesaistītajām dalībvalstīm un iekšējā tirgus integritātes ievērošana.

(6)

Eiropas Parlaments 2010. gada 7. jūlija rezolūcijā ar ieteikumiem Komisijai par pārrobežu krīzes vadību banku nozarē “saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 50. un 114. pantu pieprasa Komisijai iesniegt Parlamentam vienu vai vairākus tiesību aktu priekšlikumus vai priekšlikumus attiecībā uz ES krīzes vadības satvaru, ES Finanšu stabilitātes fondu (Fondu) un Noregulējuma vienību” un 2012. gada 20. novembra rezolūcijā ar ieteikumiem Komisijai par Eiropadomes, Eiropas Komisijas, Eiropas Centrālās bankas un Eurogrupas priekšsēdētāju ziņojumu “Virzība uz patiesu ekonomikas un monetāro savienību” paziņoja, ka “ārkārtīgi svarīga nozīme pienācīgas EMS darbības nodrošināšanai ir valdību, kredītiestāžu un reālās ekonomikas darbības savstarpējās negatīvās ķēdes reakcijas pārtraukšanai”, un uzsvēra, ka “krīzes novēršanai banku nozarē ir steidzami vajadzīgi papildu tālejoši pasākumi” un pilnībā funkcionējošas Eiropas banku savienības izveide, vienlaikus nodrošinot “finanšu pakalpojumu iekšējā tirgus nepārtrauktu pienācīgu darbību un brīvu kapitāla apriti”.

(7)

Lai izveidotu banku savienību, ar Padomes Regulu (ES) Nr. 1024/2013 (4) izveidotajam vienotā uzraudzības mehānismam (VUM) pirmkārt jānodrošina, ka Savienības politika attiecībā uz kredītiestāžu prudenciālo uzraudzību tiek īstenota konsekventi un efektīvi, ka finanšu pakalpojumus reglamentējošo vienoto noteikumu kopumu kredītiestādēm eurozonas dalībvalstīs un tajās dalībvalstīs, kas nav eurozonas dalībvalstis un kas izvēlas piedalīties VUM (iesaistītās dalībvalstis), piemēro vienādi un ka šīm kredītiestādēm piemēro augstākās kvalitātes uzraudzību.

(8)	Efektīvāki noregulējuma mehānismi ir svarīgs instruments, lai novērstu kaitējumu, ko iepriekš ir izraisījusi banku kļūšana par maksātnespējīgām.

(9)

Kamēr noregulējuma noteikumi, prakse un pieejas sloga sadalījumam tiks izstrādāti valsts līmenī un noregulējuma finansēšanai nepieciešamie finanšu līdzekļi tiks iegūti un iztērēti valsts līmenī, iekšējais tirgus joprojām būs sadrumstalots. Turklāt valsts uzraudzības iestāžu rīcībā ir spēcīgi stimuli, lai samazinātu iespējamo banku krīzes ietekmi uz valsts ekonomiku, pieņemot vienpusēju rīcību, lai aizsargātu banku darbības, piemēram, ierobežojot pārvedumus un aizdevumus grupu iekšienē vai nosakot augstākas likviditātes un kapitāla prasības to jurisdikcijā esošiem meitasuzņēmumiem, kuru mātesuzņēmumi, iespējams, kļūst maksātnespējīgi. Tas ierobežo banku pārrobežu darbības un līdz ar to rada šķēršļus pamatbrīvību izmantošanai un izkropļo konkurenci iekšējā tirgū. Neraugoties uz piederības un uzņemošo valstu strīdus jautājumu risināšanu VUM un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2014/59/ES (5), kontekstā, tie joprojām var samazināt pārrobežu noregulējuma efektivitāti.

(10)

Minēto jautājumu risināšanai bija jāintensificē kredītiestāžu un ieguldījumu brokeru sabiedrību (“iestādes”) noregulējuma integrācija, lai stiprinātu Savienību, atjaunotu finanšu stabilitāti un radītu pamatu ekonomikas atlabšanai. Direktīva 2014/59/ES ir nozīmīgs solis ceļā uz banku noregulējuma noteikumu saskaņošanā visā Savienībā un paredz noregulējuma iestāžu sadarbību, kad tās nodarbojas ar jautājumiem, kas saistīti ar pārrobežu banku kļūšanu par maksātnespējīgām. Tomēr minētā direktīva paredz tikai minimālos saskaņošanas noteikumus un nenoved līdz lēmumu pieņemšanas procesa centralizācijai noregulējuma jomā. Tā būtībā paredz kopīgus noregulējuma instrumentus un noregulējuma pilnvaras, kas pieejami ikvienas dalībvalsts iestādēm, bet atstāj dalībvalstu iestāžu ziņā šo instrumentu piemērošanu un valstu finansēšanas mehānismu izmantošanu noregulējuma procedūru atbalstam. Iepriekš minētais nodrošina to, ka iestāžu rīcībā ir instrumenti pietiekami agrīnai un ātrai intervencei nestabilās kredītiestādēs vai kredītiestādēs, kas kļūst maksātnespējīgas, lai nodrošinātu tās kritiski svarīgu finanšu un ekonomisko funkciju turpināšanu, vienlaicīgi līdz minimumam samazinot ietekmi, ko uz ekonomikas finanšu sistēmu atstāj iestādes kļūšana par maksātnespējīgu. Neraugoties uz regulatīvo un starpniecības uzdevumu uzticēšanu Eiropas Uzraudzības iestādei (Eiropas Banku iestādei (EBI)), kas izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1093/2010 (6), Direktīva 2014/59/ES pilnībā nenovērš to, ka dalībvalstis pieņem individuālus un iespējami nekonsekventus lēmumus attiecībā uz pārrobežu grupu noregulējumu, kuri var ietekmēt noregulējuma vispārējās izmaksas. Turklāt, tā kā minētā direktīva paredz valstu finansēšanas mehānismus, tā pietiekamā mērā nemazina banku atkarību no atbalsta no valstu budžeta, un pilnībā nenovērš dalībvalstu atšķirīgās pieejas finansēšanas mehānismu izmantošanai.

(11)

Vienotā noregulējuma mehānisma kontekstā attiecībā uz iesaistītajām dalībvalstīm centralizētas noregulējuma pilnvaras ir izveidotas un uzticētas vienotajai noregulējuma valdei, kas izveidota saskaņā ar šo regulu (“Valde”), un valsts noregulējuma iestādēm. Minētā izveide ir neatņemama daļa no saskaņošanas procesa noregulējuma jomā, ko reglamentē Direktīva 2014/59/ES un šajā regulā izklāstītais noregulējuma noteikumu vienotais kopums. Noregulējuma režīma uzticēšana centrālai iestādei, tādai kā VNM, pastiprinās tā vienotu piemērošanu iesaistītajās dalībvalstīs. Turklāt līdz ar EBI izveidi un vienotā prudenciālās uzraudzības noteikumu kopuma (Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 575/2013 (7) un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2013/36/ES (8)) pieņemšanu, kā arī – iesaistītajās dalībvalstīs – VUM izveidi, kuram ir uzticēta Savienības prudenciālās uzraudzības noteikumu piemērošana, VNM ir cieši saistīts ar saskaņošanas procesu prudenciālās uzraudzības jomā. Uzraudzība un noregulējums ir finanšu pakalpojumu iekšējā tirgus izveides divi papildinoši aspekti, kuru piemērošana tajā pašā līmenī tiek uzskatīta par savstarpēji atkarīgu.

(12)

Efektīvu noregulējuma lēmumu nodrošināšana attiecībā uz bankām, kas kļūst maksātnespējīgas, Savienībā, tostarp attiecībā uz Savienības līmenī iegūta finansējuma izmantošanu, ir izšķiroši svarīga finanšu pakalpojumu iekšējā tirgus izveides pabeigšanai. Iekšējā tirgū banku maksātnespēja vienā dalībvalstī var ietekmēt visas Savienības finanšu tirgu stabilitāti. Efektīvu un vienotu noregulējuma noteikumu un vienlīdzīgu noregulējuma finansēšanas nosacījumu nodrošināšana visās dalībvalstīs ir ne tikai to dalībvalstu interesēs, kurās bankas darbojas, bet visu dalībvalstu interesēs kopumā, lai nodrošinātu vienlīdzīgus konkurences apstākļus un uzlabotu iekšējā tirgus darbību. Banku sistēmas iekšējā tirgū ir savstarpēji cieši saistītas, banku grupas ir starptautiskas, un bankām ir liels ārvalstu aktīvu īpatsvars. Ja netiks ieviests VNM, banku krīzei dalībvalstīs, kas piedalās VUM, būtu spēcīgāka negatīvā sistēmiskā ietekme arī uz neiesaistītajām dalībvalstīm. VNM izveide nodrošinās neitrālu pieeju tādu banku jautājuma izskatīšanai, kas kļūst maksātnespējīgas, un tādējādi palielinās iesaistīto dalībvalstu banku stabilitāti un novērsīs krīzes negatīvās ietekmes izplatīšanos uz neiesaistītajām dalībvalstīm un līdz ar to atvieglos iekšējā tirgus darbību kopumā. Gan iesaistītajās, gan neiesaistītajās dalībvalstīs noteiktajiem iestāžu sadarbības mehānismiem vajadzētu būt skaidriem, un nevajadzētu tieši vai netieši diskriminēt nevienu dalībvalsti vai dalībvalstu grupu kā vietu finanšu pakalpojumu sniegšanai.

(13)

Lai atjaunotu uzticēšanos banku sektoram, Eiropas Centrālā banka (ECB) patlaban veic visu tieši uzraudzīto banku bilances vispusīgu novērtējumu. Šādam novērtējumam būtu jānodrošina visām iesaistītajām pusēm tas, ka bankas, kas iestājas VUM un līdz ar to ietilpst VNM darbības jomā, ir pamatos stabilas un uzticamas.

(14)

Pēc VUM izveides ar Padomes Regulu (ES) Nr. 1024/2013, ievērojot kuru bankas iesaistītajās dalībvalstīs uzrauga vai nu centralizēti, proti, ECB, vai VUM satvarā, proti, valstu kompetentās iestādes, pastāv neatbilstība starp šādu banku uzraudzību, ko veic Savienība, un šādām bankām piemērojamu režīmu valstu noregulējuma procedūrās, ievērojot Direktīvu 2014/59/ES; šo neatbilstību novērsīs, izveidojot VNM.

(15)

Šo regulu piemēro tikai bankām, kuru piederības jurisdikcijas uzraudzības iestāde ir ECB vai attiecīgā valsts kompetentā iestāde dalībvalstīs, kuru naudas vienība ir euro, vai dalībvalstīs, kuru naudas vienība nav euro un kuras ir izveidojušas ciešu sadarbību saskaņā ar 7. pantu Regulā (ES) Nr. 1024/2013. Regulas darbības joma ir saistīta ar Regulas (ES) Nr. 1024/2013 piemērošanas jomu. Patiešām, paturot prātā VUM piešķirto uzraudzības uzdevumu un noregulējuma darbības nozīmīgo savstarpējās saistības pakāpi, centralizētas uzraudzības sistēmas izveidei, kura darbojas saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 127. panta 6. punktu, ir būtiska nozīme noregulējuma saskaņošanā iesaistītajās dalībvalstīs. Tas, ka Regulas (ES) Nr. 1024/2013 darbības jomā ietilpstošās iestādes ir pakļautas VUM īstenotajai uzraudzībai, ir īpaša pazīme, saskaņā ar kuru tās tiek objektīvi nostādītas atšķirīgā situācijā. Ir jāpieņem pasākumi, lai izveidotu VNM visām dalībvalstīm, kas piedalās VUM, ar mērķi atvieglot iekšējā tirgus pienācīgu un stabilu darbību.

(16)

Bankām dalībvalstīs, kas nepiedalās VUM, piemēro valsts līmenī saskaņotus uzraudzības, noregulējuma un finansiālā atbalsta mehānismus, savukārt bankām dalībvalstīs, kuras piedalās VUM, piemēro Savienības līmeņa mehānismus uzraudzības jomā un valsts līmeņa mehānismus noregulējuma un finansiālā atbalsta jomā. Tā kā VUM satvarā uzraudzība un noregulējums notiek divos atšķirīgos līmeņos, intervence bankās un to noregulējums dalībvalstīs, kas piedalās VUM, nebūtu tik ātri, konsekventi un efektīvi kā intervence bankās un to noregulējums dalībvalstīs, kuras nepiedalās VUM. Tādēļ, lai garantētu vienlīdzīgus konkurences apstākļus, ir ļoti svarīgi, lai visām bankām, kas darbojas dalībvalstīs, kuras piedalās VUM, tiktu izveidots centralizēts noregulējuma mehānisms.

(17)

Kamēr uzraudzība dalībvalstī tiek īstenota ārpus VUM, šai dalībvalstij būtu jāsaglabā atbildība par finansiālajām sekām, ko rada bankas kļūšana par maksātnespējīgu. Tādēļ VNM būtu jāpiemēro tikai tām bankām un finanšu iestādēm, kas veic uzņēmējdarbību dalībvalstīs, kuras piedalās VUM un uz kurām attiecas uzraudzība, ko ECB un attiecīgās valstu iestādes īsteno VUM satvarā. Bankām, kas veic uzņēmējdarbību dalībvalstīs, kuras nepiedalās VUM, VNM nebūtu jāpiemēro. VNM piemērošana šādām dalībvalstīm tām radītu nepareizus stimulus. Jo īpaši uzraudzības iestādes minētajās dalībvalstīs varētu kļūt iecietīgākas pret to jurisdikcijā esošajām bankām, jo tām nebūtu jāuzņemas pilns finansiālais risks gadījumos, kad tās kļūst maksātnespējīgas. Tādēļ, lai nodrošinātu saskaņotību ar VUM, VNM būtu jāpiemēro dalībvalstīs, kas piedalās VUM. Tiklīdz dalībvalstis pievienojas VUM, tām automātiski būtu jāpiemēro arī VNM. Visbeidzot, VNM darbības jomu, iespējams, varētu paplašināt, piemērojot to visam iekšējam tirgum.

(18)

Lai nodrošinātu vienlīdzīgus konkurences apstākļus iekšējā tirgū kopumā, šī regula ir saskaņota ar Direktīvu 2014/59/ES. Tādēļ minētās direktīvas noteikumi un principi tajā ir pielāgoti VNM īpatnībām un ar to tiek nodrošināta pienācīga finansējuma pieejamība šim mehānismam. Kad Valde Padome un Komisija īsteno tām šajā regulā paredzētās pilnvaras, tām būtu jāpiemēro deleģētie akti, regulatīvie un īstenošanas tehniskie standarti, vadlīnijas un ieteikumi, kurus Direktīvas 2014/59/ES darbības jomā EBI pieņēmusi, pamatojoties attiecīgi uz Regulas (ES) Nr. 1093/2010 10. līdz 15. pantu un 16. pantu. Valdei, Komisijai un Padomei savu attiecīgo pilnvaru robežās būtu jāsadarbojas arī ar EBI saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 25. un 30. pantu un jāatbild uz tās pieprasījumiem vākt informāciju saskaņā ar minētās regulas 35. pantu. Ir jāatceras, ka saskaņā ar minētās regulas 32. apsvēruma pēdējo teikumu “ja attiecīgie Savienības tiesību akti piešķir […] kompetentām iestādēm rīcības brīvību, iestādes pieņemtie lēmumi nevar aizstāt šīs rīcības brīvības izmantošanu atbilstīgi Savienības tiesību aktiem”. Tas pats princips būtu jāparedz arī šajā regulā, vienlaikus pilnībā ievērojot Savienības primārajos tiesību aktos noteiktos principus. Ņemot vērā minētos pamatelementus, EBI būtu jāspēj efektīvi veikt savus uzdevumus un nodrošināt to, ka, pildot līdzīgus uzdevumus, Valde, Padome un Komisija attiecīgās valstu iestādes piemēro vienādu režīmu.

(19)

Vienots noregulējuma fonds (“Fonds”) ir svarīgs elements, bez kura VNM nevarētu pienācīgi darboties. Ja noregulējuma finansēšana būtu jāatstāj valstu ziņā ilgākā laikposmā, saikne starp valstu valdībām un banku sektoru netiktu pilnībā sarauta un ieguldītāji arī turpmāk aizņemšanās nosacījumus noteiktu, vadoties pēc banku veiktās darījumdarbības vietas, nevis pēc to kredītspējas. Fondam būtu jāpalīdz nodrošināt vienota administratīvā prakse noregulējuma finansēšanā un novērst to, ka atšķirīga valstu prakse rada šķēršļus pamatbrīvību izmantošanai vai kropļo konkurenci iekšējā tirgū. Fonds būtu jāfinansē, izmantojot banku iemaksas, ko piesaistītu dalībvalstu līmenī, un līdzekļi tajā būtu jāapvieno Savienības līmenī saskaņā ar starpvaldību nolīgumu par iemaksu pārskaitīšanu uz vienoto noregulējuma fondu un to kopīgošanu (nolīgums), tādējādi palielinot finanšu stabilitāti un ierobežojot saikni starp subjektīvi novērtēto atsevišķu dalībvalstu fiskālo stāvokli un to banku un uzņēmumu finansēšanas izmaksām, kuras darbojas šajās dalībvalstīs. Lai turpinātu minētās saiknes saraušanu, saistībā ar MVU pieņemtajiem lēmumiem nevajadzētu apdraudēt dalībvalstu fiskālos pienākumus. Šajā sakarībā par dalībvalstu budžeta suverenitātes un fiskālo pienākumu apdraudējumu būtu jāuzskata tikai ārkārtas finansiālais atbalsts no publiskā sektora līdzekļiem. Jo īpaši par dalībvalstu budžeta suverenitātes vai fiskālo pienākumu apdraudējumu nebūtu jāuzskata lēmumi, kas paredz Fonda vai noguldījumu garantiju sistēmas izmantošanu.

(20)

Ar šo regulu, kā arī ar Direktīvu 2014/59/ES nosaka kārtību, kādā izmanto Fondu, un vispārējos kritērijus ex ante un ex post iemaksu noteikšanai un aprēķināšanai. Iesaistītās dalībvalstis saskaņā ar Direktīvu 2014/59/ES un šo regulu saglabā kompetenci noteikt iemaksas no iestādēm, kas atrodas to teritorijā. Izmantojot nolīgumu (nolīgums), iesaistītās dalībvalstis uzņemas pienākumu pārskaitīt uz Fondu iemaksas, ko tās piesaistījušas valsts līmenī saskaņā ar Direktīvu 2014/59/ES un šo regulu. Pārejas laikā minētās iemaksas sadalīs starp dažādiem nodalījumiem, kas atbilst katrai iesaistītajai dalībvalstij (valstu nodalījumiem). Minētos nodalījumus pakāpeniski apvienos, pārejas laika beigās tiem beidzot pastāvēt. Nolīgumā noteiks nosacījumus, ar kādiem tā puses piekrīt pārskaitīt Fondā iemaksas, ko tās piesaista valsts līmenī, un pakāpeniski apvienot nodalījumus. Nolīgumam būs jāstājas spēkā, lai pušu piesaistītās iemaksas pārskaitītu uz Fonda valstu nodalījumiem. Ar šo regulu tiek noteiktas Valdes pilnvaras attiecībā uz Fonda izmantošanu un pārvaldību. Nolīgumā noteiks to, kā Valde var atbrīvoties no valstu nodalījumiem, kas tiek pakāpeniski apvienoti.

(21)

To, ka Direktīvā 2014/59/ES izklāstīto iestāžu noregulējuma noteikumu kopumu iesaistītajās dalībvalstīs centralizēti piemēro viena Savienības noregulējuma iestāde, var nodrošināt tikai tad, ja VNM izveidi un darbību reglamentējošie noteikumi dalībvalstīs ir tieši piemērojami, lai novērstu to atšķirīgu interpretāciju dažādās dalībvalstīs. Šādai tiešai piemērojamībai būtu jāsniedz labums visam iekšējam tirgum kopumā, jo tā veicinās taisnīgas konkurences nodrošināšanu un šķēršļu novēršanu pamatbrīvību izmantošanā ne tikai iesaistītajās dalībvalstīs, bet arī visā iekšējā tirgū.

(22)

Atspoguļojot Regulas (ES) Nr. 1024/2013 darbības jomu, VNM būtu jāattiecas uz visām kredītiestādēm, kas veic uzņēmējdarbību iesaistītajās dalībvalstīs. Tomēr, lai iekšējā tirgū novērstu asimetriju režīmā, ko noregulējuma laikā piemēro iestādēm, kuras kļūst maksātnespējīgas, un kreditoriem, VNM satvarā būtu jāparedz iespēja tieši noregulēt jebkuru iesaistītās dalībvalsts kredītiestādi. Tiktāl, ciktāl mātesuzņēmumi, ieguldījumu brokeru sabiedrības un finanšu iestādes ir ietvertas ECB īstenotajā konsolidētajā uzraudzībā, tie būtu jāietver arī VNM darbības jomā. Lai gan ECB minētās iestādes neuzraudzīs viena pati, tā būs vienīgā uzraudzības iestāde, kurai būs globāla izpratne par risku, kādam ir pakļauta grupa un netieši – tās atsevišķie locekļi. ECB īstenotās konsolidētās uzraudzības jomā ietilpstošu vienības izslēgšana no VNM darbības jomas padarītu par neiespējamu grupu noregulējuma plānošanu un grupu noregulējuma stratēģijas pieņemšanu un līdz ar to samazinātu jebkādu noregulējuma lēmumu efektivitāti.

(23)	VNM satvarā lēmumi būtu jāpieņem visatbilstošākajā līmenī. Valdei un valstu noregulējuma iestādēm, pieņemot lēmumus saskaņā ar šo regulu, būtu jāpiemēro tie paši būtiskie noteikumi saskaņā ar šo regulu.

(24)

Ņemot vērā to, ka noregulējuma politiku var pieņemt tikai Savienības iestādes un ka ikvienas konkrētās noregulējuma shēmas pieņemšanā tiek atstāta zināma rīcības brīvība, ir jāparedz atbilstoša Padomes un Komisijas iesaistīšanās, jo tās ir iestādes, kas saskaņā ar LESD 291. pantu var izmantot īstenošanas pilnvaras. Ar Valdes pieņemtajiem noregulējuma lēmumiem saistīto rīcības brīvības aspektu novērtēšana būtu jāveic Komisijai. Ņemot vērā noregulējuma lēmumu būtisko ietekmi uz dalībvalstu finansiālo stabilitāti un Savienību kopumā, kā arī uz dalībvalstu fiskālo suverenitāti, ir svarīgi, lai īstenošanas pilnvaras pieņemt atsevišķus ar noregulējumu saistītus lēmumus tiktu uzticētas Padomei. Tādēļ Padomei pēc Komisijas ierosinājuma būtu efektīvi jāpārbauda Valdes veiktais sabiedrības interešu pastāvēšanas izvērtējums un jāizvērtē jebkādas būtiskas izmaiņas Fonda līdzekļu summā, ko paredzēts izmantot konkrētai noregulējuma darbībai. Turklāt Komisija būtu jāpilnvaro pieņemt deleģētos aktos, lai precizētu kritērijus vai nosacījumus, kuri Valdei jāņem vērā tās dažādo pilnvaru īstenošanā. Šādai noregulējuma uzdevumu uzticēšanai nekādā gadījumā nevajadzētu apgrūtināt finanšu pakalpojumu iekšējā tirgus darbību. Tādēļ EBI būtu jāsaglabā sava loma un visas pašreizējās pilnvaras un uzdevumi, proti, tai būtu jāpilnveido un jāveicina visām dalībvalstīm piemērojamo Savienības tiesību aktu konsekventa piemērošana un jāsekmē uzraudzības prakses konverģence visā Savienībā.

(25)	Lai nodrošinātu konsekvenci ar Direktīvas 2014/59/ES 3. panta 3. punktā noteiktajiem kritērijiem, Savienības iestādēm, veicot uzdevumus, kas tām uzticēti saskaņā ar šo regulu, būtu jānodrošina, ka ir paredzēti atbilstoši organizatoriskie pasākumi.

(26)

ECB kā uzraudzības iestādei VUM satvarā un Valdei būtu jāspēj novērtēt to, vai kredītiestāde kļūst vai, iespējams, kļūs maksātnespējīga un vai ir pamatotas izredzes, ka jebkāda alternatīva privātā sektora vai uzraudzības darbība pieņemamā laikposmā novērstu tās maksātnespēju. Valdei, ja tā uzskata, ka ir apmierināti visi noregulējuma sākšanai nepieciešamie nosacījumi, būtu jāpieņem noregulējuma shēma. Ar noregulējuma shēmas pieņemšanu saistītā procedūra, kurā ir iesaistīta Komisija un Padome, pastiprina nepieciešamo Valdes darbības neatkarību, vienlaikus ievērojot principu, saskaņā ar kuru pilnvaras tiek deleģētas aģentūrām, kā to interpretējusi Eiropas Savienības Tiesa (“Tiesa”). Tādēļ šī regula paredz, ka Valdes pieņemtā noregulējuma shēma stājas spēkā tikai tad, ja 24 stundas pēc tam, kad Valde to ir pieņēmusi, ne Padome, ne Komisija nav izteikušas iebildumus vai ja noregulējuma shēmu ir apstiprinājusi Komisija. Pamatam tam, ka Padome pēc Komisijas ierosinājuma iebilst pret Valdes pieņemto noregulējuma shēmu, vajadzētu būt tikai sabiedrības interesēm un Komisijas izdarītām būtiskām izmaiņām Valdes ierosinātajā apmērā, kādā drīkst izmantot Fonda līdzekļus. Izmaiņas Fonda līdzekļu summā salīdzinājumā ar Valdes sākotnēji ierosināto summu, kuras atbilst 5 % vai vairāk, būtu jāuzskata par būtiskām. Padomei būtu vai nu jāapstiprina Komisijas priekšlikums, vai arī jāiebilst pret šo priekšlikumu, to negrozot. Komisijai kā novērotājai Valdes sanāksmēs būtu pastāvīgi jāpārbauda tas, vai Valdes pieņemtā noregulējuma shēma pilnībā atbilst šai regulai, vai tā nodrošina pienācīgu līdzsvaru starp dažādajiem mērķiem un interesēm, vai tajā ir ievērotas sabiedrības intereses un vai ir saglabāta iekšējā tirgus integritāte. Ņemot vērā to, ka noregulējuma darbība ir saistīta ar ļoti ātru lēmumu pieņemšanas procesu, Padomei un Komisijai būtu cieši jāsadarbojas, un Padomei nevajadzētu paralēli veikt Komisijas jau sākto sagatavošanas darbu. Valdei būtu jāsniedz norādījumi valstu noregulējuma iestādēm, kurām būtu jāveic visi noregulējuma shēmas īstenošanai nepieciešamie pasākumi.

(27)

Grupas noregulējuma shēmas izstrādei būtu jāatvieglo koordinēts noregulējums, jo tas varētu sniegt vislabākos rezultātus attiecībā uz visām grupas vienībām. Valdei vai attiecīgā gadījumā valstu noregulējuma iestādēm vajadzētu būt arī pilnvarām izmantot pagaidu bankas iestādes instrumentu grupas līmenī (kas attiecīgā gadījumā var ietvert sloga sadales mehānismus), lai stabilizētu visu grupu kopumā. Meitasuzņēmumu īpašumtiesības varētu pārvest pagaidu iestādei, lai pēc tam tās pārdotu vai nu kā kopumu, vai atsevišķi, kad tirgus apstākļi tam ir piemēroti. Turklāt Valdei vai attiecīgā gadījumā valsts noregulējuma iestādei vajadzētu būt pilnvarām piemērot iekšējās rekapitalizācijas instrumentu mātes iestādes līmenī.

(28)

Valdei jo īpaši vajadzētu būt pilnvarotai pieņemt lēmumus attiecībā uz nozīmīgām vienībām vai grupām, ECB tieši uzraudzītām vienībām vai grupām vai pārrobežu grupām. Valstu noregulējuma iestādēm būtu jāpalīdz Valdei plānot noregulējumu un sagatavot noregulējuma lēmumus. Tādu vienību un grupu gadījumā, kuras nav nozīmīgas un nedarbojas pāri robežām, valstu noregulējuma iestādēm vajadzētu būt atbildīgām jo īpaši par noregulējuma plānošanu, noregulējamības novērtēšanu, noregulējamības šķēršļu likvidēšanu, pasākumiem, kas noregulējuma iestādēm jāveic agrīnas intervences laikā, un noregulējuma darbībām. Noteiktos apstākļos valstu noregulējuma iestādēm savi uzdevumi būtu jāveic, pamatojoties uz šo regulu un saskaņā ar to, vienlaikus īstenojot pilnvaras, kas tām uzticētas ar dalībvalstu tiesību aktiem, tām transponējot Direktīvu 2014/59/ES, un saskaņā ar tiem, tiktāl, ciktāl tas nav pretrunā šai regulai.

(29)

Iekšējā tirgus pareizas darbības nolūkā ir svarīgi, lai visām noregulējuma darbībām tiktu piemēroti tie paši noteikumi neatkarīgi no tā, vai šos pasākumus veic noregulējuma iestādes saskaņā ar Direktīvu 2014/59/ES, vai VNM satvarā. Komisijai minētos pasākumus būtu jānovērtē saskaņā ar LESD 107. pantu.

(30)

Gadījumos, kad noregulējuma darbība paredzētu valsts atbalsta piešķiršanu, ievērojot LESD 107. panta 1. punktu vai kā Fonda atbalstu, noregulējuma lēmumu var pieņemt pēc tam, kad Komisija ir pieņēmusi pozitīvu vai ar konkrētiem nosacījumiem saistītu lēmumu par to, ka šāds atbalsts ir saderīgs ar iekšējo tirgu. Komisijas lēmumā par Fonda atbalstu var paredzēt nosacījumus, saistības vai pasākumus attiecībā uz atbalsta saņēmēju. Komisijas noteiktie iespējamie nosacījumi var paredzēt (bet ne tikai): sloga sadales prasības, tostarp prasību, ka zaudējumus vispirms absorbē no kapitāla, un prasības attiecībā uz hibrīdkapitāla turētāju, subordinētā parāda turētāju un prioritāro kreditoru iemaksām, tostarp saskaņā ar Direktīvas 2014/59/ES prasībām; ierobežojumus attiecībā uz akciju dividenžu vai hibrīdkapitāla instrumentu kuponu izmaksu, uz savu akciju vai hibrīdkapitāla instrumentu atpirkšanu vai uz kapitāla pārvaldības darījumiem; ierobežojumus attiecībā uz daļu iegādi jebkurā uzņēmumā, pārvedot aktīvus vai akcijas; aizliegumu īstenot agresīvu komercpraksi vai stratēģijas vai sniegt atbalstu reklāmas veidā, to finansējot no publiskajiem līdzekļiem; prasības attiecībā uz tirgus daļām, cenu noteikšanu un produkta aprakstu vai citas uzvedības prasības; prasības attiecībā uz pārstrukturēšanas plāniem; pārvaldības prasības; ziņošanas un informācijas atklāšanas prasības, tostarp attiecībā uz atbilstību iespējamiem Komisijas noteiktiem nosacījumiem; prasības attiecībā uz atbalsta saņēmēja vai tā aktīvu, tiesību un saistību pilnīgu vai daļēju pārdošanu; prasības attiecībā uz atbalsta saņēmēja likvidāciju.

(31)

Lai noregulējuma procesā nodrošinātu ātru un efektīvu lēmumu pieņemšanu, Valdei vajadzētu būt īpašai Savienības aģentūrai ar specifisku struktūru, kas atbilst tās konkrētajiem uzdevumiem un kas atšķiras no visu pārējo Savienības aģentūru modeļa. Tās sastāvam būtu jānodrošina, ka ir pienācīgi ņemtas vērā visas attiecīgās noregulējuma procedūrās uz spēles liktās intereses. Ņemot vērā Valdes uzdevumus, priekšsēdētājs, priekšsēdētāja vietnieks un vēl četri Valdes pilna laika locekļi būtu jāieceļ, pamatojoties uz nopelniem, prasmēm, zināšanām banku un finanšu jautājumos un pieredzi finanšu uzraudzības, regulējuma un iestāžu noregulējuma jomā. Priekšsēdētājs, priekšsēdētāja vietnieks un četri Valdes pilna laika locekļi būtu jāizraugās, izmantojot atklātu atlases procedūru, par kuru būtu pienācīgi jāinformē Eiropas Parlaments un Padome un kurā būtu jāievēro dzimumu līdzsvara princips, pieredze un kvalifikācija. Komisijai būtu jāiesniedz Eiropas Parlamenta kompetentajai komitejai izraudzīto priekšsēdētāja, priekšsēdētāja vietnieka un četru Valdes pilna laika locekļu amata kandidātu saraksts. Komisijai būtu jāiesniedz Eiropas Parlamentam apstiprināšanai priekšlikums par priekšsēdētāja, priekšsēdētāja vietnieka un četru Valdes pilna laika locekļu iecelšanu. Pēc tam, kad Eiropas Parlaments ir apstiprinājis minēto priekšlikumu, Padomei būtu jāpieņem īstenošanas lēmums par priekšsēdētāja, priekšsēdētāja vietnieka un četru Valdes pilna laika locekļu iecelšanu.

(32)

Valdei būtu jādarbojas izpildsesijās un plenārsesijās. Valdes izpildsesijā tās sastāvā būtu jāietilpst priekšsēdētājam, četriem neatkarīgajiem pilna laika locekļiem, kam būtu jādarbojas neatkarīgi un objektīvi visas Savienības interesēs, un Komisijas un ECB ieceltiem pastāvīgajiem novērotājiem. Apspriežoties par tādas iestādes vai grupas noregulējumu, kura veic uzņēmējdarbību tikai vienā iesaistītajā dalībvalstī, būtu jāuzaicina piedalīties Valdes izpildsesijā un jāiesaista lēmumu pieņemšanas procesā attiecīgās dalībvalsts nozīmēts loceklis, kas pārstāv savas valsts noregulējuma iestādi. Apspriežoties par pārrobežu grupu, piederības un visu attiecīgo uzņēmēju dalībvalstu nozīmētie locekļi, kas pārstāv attiecīgās valstu noregulējuma iestādes, būtu jāuzaicina piedalīties Valdes izpildsesijā un jāiesaista tās lēmumu pieņemšanas procesā.

(33)

Valdei savā izpildsesijā būtu jāsagatavo visi lēmumi par noregulējuma procedūru un pēc iespējas lielākā mērā tie jāpieņem. Noregulējuma plānos ietvertās iestādēm specifiskās informācijas dēļ lēmumus par noregulējuma plānu izstrādāšanu, novērtēšanu un apstiprināšanu būtu jāpieņem Valdei savā izpildsesijā. Attiecībā uz Fonda izmantošanu ir svarīgi, lai nebūtu priekšrocību tam, kurš rīkojas pirmais, un lai tiktu uzraudzīta līdzekļu plūsma no Fonda. Lai nodrošinātu to, ka Valde pieņem atbilstošus lēmumus gadījumos, kad noregulējuma darbībai ir nepieciešami līdzekļi, kas pārsniedz EUR 5 000 000 000 maksimālo apjomu, jebkuram plenārsesijas loceklim, ievērojot stingru termiņu, vajadzētu spēt pieprasīt lēmuma pieņemšanu plenārsesijā. Ja atbalsts likviditātes nodrošināšanai nav saistīts ar risku vai ir saistīts ar tādu risku, kas ir ievērojami zemāks nekā risks, ar kuru ir saistīti citi atbalsta veidi – (jo īpaši gadījumos, kad pret atbilstošu augstas kvalitātes nodrošinājumu tiek vienu reizi un uz īsu laikposmu pagarināts kredīts, kas piešķirts maksātspējīgām iestādēm, – ir pamatoti šim atbalsta veidam piemērot mazāku svērumu, proti, tikai 0,5. Kad izmantoto Fonda līdzekļu uzkrātā neto summa pēdējos 12 secīgajos mēnešos sasniedz EUR 5 000 000 000 gadā, plenārsesijai būtu jāizvērtē noregulējuma instrumentu piemērošana, tostarp Fonda izmantošana, un būtu jāsniedz norādījumi, kuri izpildsesijai būtu jāņem vērā turpmākajos noregulējuma lēmumos. Norādījumos izpildsesijai īpaša uzmanība būtu jāpievērš noregulējuma instrumentu nediskriminējošai piemērošanai, Fonda izsmelšanas novēršanai un tam, lai bez riska vai zema riska atbalsts likviditātes nodrošināšanai pienācīgi tiktu nošķirts no citiem atbalsta veidiem.

(34)

Tā kā lēmumu pieņemšanas procesā iesaistīto dalībnieku sastāvs Valdes izpildsesijās mainās atkarībā no dalībvalsts, kurā darbojas attiecīgā iestāde vai grupa, pastāvīgajiem dalībniekiem būtu jānodrošina, ka lēmumi, kas tiek pieņemti atšķirīga sastāva Valdes izpildsesijās, ir saskaņoti, atbilstīgi un samērīgi.

(35)

Būtu jāparedz iespēja, ka Valde savās sanāksmēs var uzaicināt piedalīties novērotājus. Noregulējuma uzdevumu uzticēšanai ECB vajadzētu būt saskanīgai ar Eiropas Finanšu uzraudzības sistēmas (EFUS) satvaru un tās pamatmērķi – izstrādāt vienotu noteikumu kopumu un pastiprināt uzraudzības un noregulējuma prakses konverģenci Savienībā kopumā. Jo īpaši EBI saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1093/2010 būtu jāizvērtē un jākoordinē iniciatīvas attiecībā uz noregulējuma plāniem, lai veicinātu konverģenci šajā jomā. Tādēļ gadījumos, kad tiek apspriesti jautājumi, par kuriem EBI saskaņā ar Direktīvu 2014/59/ES ir jāizstrādā tehniskie standarti vai jāsniedz pamatnostādnes, Valdei vienmēr būtu jāuzaicina EBI. Attiecīgos gadījumos uz Valdes sanāksmēm var uzaicināt citus novērotājus, piemēram, Eiropas stabilitātes mehānisma (ESM) pārstāvi.

(36)	Novērotājiem būtu piemērojamas tās pašas dienesta noslēpuma prasības, ko piemēro Valdes locekļiem un darbiniekiem, kā arī darbiniekiem, kas strādā saistībā ar apmaiņu ar iesaistītajām dalībvalstīm vai ir šo valstu norīkoti, lai veiktu ar noregulējumu saistītus pienākumus.

(37)

Valdei būtu jāspēj izveidot iekšējas noregulējuma grupas, kuru sastāvā ietilpst tās darbinieki un valstu noregulējuma iestāžu darbinieki, tai skaitā attiecīgos gadījumos novērotāji no neiesaistītajām dalībvalstīm. Šādas iekšējas noregulējumu grupas būtu jāvada Valdes vadošo darbinieku ieceltiem koordinatoriem, kurus kā novērotājus var uzaicināt piedalīties Valdes izpildsesijās.

(38)

Valdei un neiesaistīto dalībvalstu noregulējuma iestādēm un kompetentajām iestādēm būtu jāpieņem saprašanās memorands, kurā būtu vispārīgi aprakstīta to savstarpējā sadarbība Direktīvā 2014/59/ES paredzēto uzdevumu izpildē. Saprašanās memorandā varētu arī precizēt apspriešanos saistībā ar Valdes lēmumiem, kas ietekmē tādus meitasuzņēmumus, kuri veic uzņēmējdarbību neiesaistītajās dalībvalstīs, vai tādas filiāles, kuras atrodas neiesaistītajās dalībvalstīs, bet kuru mātesuzņēmums veic uzņēmējdarbību iesaistītā dalībvalstī. Saprašanās memorands būtu regulāri jāpārskata.

(39)

Valdei būtu jārīkojas neatkarīgi. Tai būtu jāspēj izšķirt jautājumus, kas saistīti ar lielām grupām, un rīkoties ātri un objektīvi. Valdei būtu jānodrošina, ka pienācīgi tiek ņemta vērā valsts finanšu stabilitāte, Savienības finanšu stabilitāte un iekšējais tirgus. Valdes locekļiem vajadzētu būt nepieciešamajai kompetencei banku pārstrukturēšanas un maksātnespējas jomā.

(40)

Kad tiek pieņemti lēmumi vai veiktas darbības, īstenojot pilnvaras, kas tiek piešķirtas ar šo regulu, būtu pienācīgi jāņem vērā tas, cik iekšējam tirgum ir nozīmīga LESD noteiktās brīvības veikt uzņēmējdarbību izmantošana, un jo īpaši attiecīgos gadījumos – tās ietekme uz pārrobežu darbību turpināšanu.

(41)	Ņemot vērā Valdes uzdevumus un noregulējuma mērķus, kas ietver publisko līdzekļu aizsardzību, VNM darbība būtu jāfinansē no iemaksām, kuras veic iestādes, kas veic uzņēmējdarbību iesaistītajās dalībvalstīs.

(42)

Valdei, Padomei un Komisijai attiecīgos gadījumos būtu jāaizstāj saskaņā ar Direktīvu 2014/59/ES izraudzītās valstu noregulējuma iestādes attiecībā uz visiem aspektiem, kas saistīti ar noregulējuma lēmumu pieņemšanu. Saskaņā minēto direktīvu izraudzītajām valstu noregulējuma iestādēm būtu jāturpina veikt darbības, kas saistītas ar Valdes pieņemto noregulējuma shēmu īstenošanu. Lai nodrošinātu pārredzamību un demokrātisku kontroli, kā arī aizsargātu Savienības iestāžu tiesības, Valdei vajadzētu būt atbildīgai Eiropas Parlamenta un Padomes priekšā par visiem lēmumiem, kas pieņemti, pamatojoties uz šo regulu. Pārredzamības un demokrātiskas kontroles iemeslu dēļ valstu parlamentiem vajadzētu būt noteiktām tiesībām iegūt informāciju par Valdes darbībām un iesaistīties dialogā ar to.

(43)

Būtu jāparedz iespēja iesaistītās dalībvalsts parlamentam vai tā kompetentajai komisijai uzaicināt Valdes priekšsēdētāju kopā ar šīs valsts noregulējuma iestādes pārstāvi piedalīties viedokļu apmaiņā par iestāžu noregulēšanu minētajā dalībvalstī. Šāda loma valstu parlamentiem ir atbilstoša, ņemot vērā noregulējuma darbību iespējamo ietekmi uz publiskajām finansēm, iestādēm, to klientiem un darbiniekiem un tirgiem iesaistītajās dalībvalstīs. Valdes priekšsēdētājam un valstu noregulējuma iestādēm būtu jāpieņem šādi uzaicinājumi uz viedokļu apmaiņu ar valstu parlamentu pārstāvjiem.

(44)

Lai nodrošinātu vienotu pieeju iestādēm un grupām, Valde būtu jāpilnvaro pēc apspriešanās ar valsts kompetentajām un noregulējuma iestādēm izstrādāt noregulējuma plānus šādām iestādēm un grupām. Kā vispārējs noteikums būtu jāparedz tas, ka grupas noregulējuma plānus sagatavo visai grupai kopumā un ka tajos nosaka pasākumus attiecībā uz mātesuzņēmumu, kā arī visiem individuālajiem meitasuzņēmumiem, kas ir daļa no šīs grupas. Grupas noregulējuma plānos būtu jāņem vērā attiecīgās grupas finanšu, tehniskā un darījumdarbības struktūra. Ja tiek izstrādāti individuāli noregulējuma plāni vienībām, kas ir daļa no grupas, Valdei vai attiecīgā gadījumā valstu noregulējuma iestādēm būtu jācenšas tos pēc iespējas lielākā mērā saskaņot ar pārējo šīs grupas iestāžu noregulējuma plāniem. Valdei un attiecīgā gadījumā valstu noregulējuma iestādēm noregulējuma plāni un visas izmaiņas tajos būtu jāiesniedz kompetentajai iestādei, lai pastāvīgi un pilnīgi to informētu. Valdei būtu jāizvērtē šādu iestāžu un grupu noregulējamība un jāveic pasākumi, kuru mērķis ir novērst noregulējamības šķēršļus, ja tādi pastāv. Lai nodrošinātu konsekvenci un attiecīgo iestāžu noregulējamību, Valdei būtu jāpieprasa valstu noregulējuma iestādēm piemērot šādus atbilstošus pasākumus, kas izstrādāti noregulējamības šķēršļu novēršanai. Ņemot vērā noregulējuma plānos iekļautās informācijas sensitivitāti, uz tiem būtu jāattiecina šajā regulā izklāstītie dienesta noslēpuma noteikumi.

(45)	Piemērojot noregulējuma instrumentus un īstenojot noregulējuma pilnvaras, būtu jāņem vērā proporcionalitātes princips un iestādes juridiskās formas īpatnības.

(46)

Noregulējuma plānošana ir būtisks efektīva noregulējuma elements. Tādēļ Valdei vajadzētu būt pilnvarām pieprasīt izmaiņas iestāžu vai grupu struktūrā un organizācijā, lai veiktu pasākumus, kas ir nepieciešami un samērīgi, lai samazinātu vai novērstu būtiskus šķēršļus noregulējuma instrumentu piemērošanai un lai nodrošinātu attiecīgo vienību noregulējamību. Ņemot vērā visu iestāžu potenciāli sistēmisko raksturu, finanšu stabilitātes saglabāšanas nolūkā ir ļoti svarīgi, lai Valdei vai attiecīgā gadījumā valstu noregulējuma iestādēm būtu nodrošināta iespēja noregulēt jebkuru iestādi. Lai ievērotu Eiropas Savienības Pamattiesību hartas (“harta”) 16. pantā paredzēto darījumdarbības brīvību, Valdes rīcības brīvībai vajadzētu būt ierobežotai līdz tam, kas ir nepieciešams attiecīgās iestādes struktūras un darbību vienkāršošanai tikai, lai uzlabotu tās noregulējamību. Turklāt visiem šādā nolūkā noteiktiem pasākumiem būtu jāatbilst Savienības tiesību aktiem. Pasākumiem nedz tiešā, nedz netiešā veidā nevajadzētu būt diskriminējošiem valstspiederības dēļ, un tiem vajadzētu būt pamatotiem ar sevišķi svarīgu iemeslu, proti, ar to, ka tie tiek veikti sabiedrības interesēs saglabāt finansiālo stabilitāti. Lai noteiktu, vai darbība tika veikta sabiedrības interesēs, Valdei, rīkojoties sabiedrības interesēs, būtu jāspēj sasniegt noregulējuma mērķus, nesaskaroties ar šķēršļiem noregulējuma instrumentu piemērošanā vai tai ar šo regulu piešķirto pilnvaru īstenošanā. Turklāt darbībai nevajadzētu pārsniegt minimumu, kas nepieciešams paredzēto mērķu sasniegšanai. Nosakot, kādi pasākumi ir jāveic, Valdei vai attiecīgā gadījumā valstu noregulējuma iestādēm būtu jāņem vērā Eiropas Sistēmisko risku kolēģijas (“ESRK”), kas izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1092/2010 (9), brīdinājumi un ieteikumi.

(47)

Ņemot vērā visu iestāžu potenciāli sistēmisko raksturu, ir izšķiroši svarīgi, lai Valde attiecīgā gadījumā sadarbībā ar valstu noregulējuma iestādēm spētu pieņemt noregulējuma plānus, novērtēt jebkuras iestādes un grupas noregulējamību un nepieciešamības gadījumā veikt pasākumus, lai novērstu šķēršļus jebkuras iesaistīto dalībvalstu iestādes noregulējamībai. Tādu sistēmiski nozīmīgu iestāžu maksātnespēja, tai skaitā tādu iestāžu maksātnespēja, uz kurām attiecas Direktīvas 2013/36/ES 131. pants, varētu būtiski apdraudēt finanšu tirgu darbību un negatīvi ietekmēt finanšu stabilitāti. Valdei būtu prioritārā kārtā pienācīgi jānodrošina minēto sistēmiski nozīmīgo iestāžu noregulējuma plānu izstrāde, un tai būtu jāizvērtē to noregulējamība, un jāveic visi nepieciešamie pasākumi, lai novērstu vai likvidētu šķēršļus to noregulējamībai, neskarot tās neatkarību un tās pienākumu sagatavot visu tās pilnvaru darbības jomā ietilpstošo iestāžu noregulējuma plānu.

(48)

Noregulējuma plānos būtu jāiekļauj procedūras, ko izmanto, lai informētu darba ņēmēju pārstāvjus un apspriestos ar tiem visā noregulējuma veikšanas gaitā. Attiecīgos gadījumos šajā sakarībā būtu jāievēro koplīgumi vai cita sociālo partneru paredzēta kārtība, kā arī Savienības un dalībvalstu tiesību akti par arodbiedrību un darba ņēmēju pārstāvju iesaistīšanu uzņēmuma pārstrukturēšanā.

(49)

Saistībā ar noregulējuma plānu izstrādi Valdei vai attiecīgā gadījumā valstu noregulējuma iestādēm saistībā ar noregulējuma plāniem un tad, kad tiek izmantotas to rīcībā esošās dažādās pilnvaras un instrumenti, būtu jāņem vērā iestādes darījumdarbības raksturs, akciju paketes struktūra, juridiskā forma, riska profila apmērs, juridiskais statuss un savstarpējā saistība ar citām iestādēm vai finanšu sistēmu kopumā, darbību apmērs un sarežģītība, tas, vai tā piedalās institucionālajā aizsardzības shēmā vai citās kooperatīvās savstarpējās solidaritātes shēmās, tas, vai tā sniedz ieguldījumu pakalpojumus vai veic ieguldījumu darbības, un tas, vai tās kļūšana par maksātnespējīgu un tai sekojošā likvidācija saskaņā ar parasto maksātnespējas procedūru būtiski negatīvi ietekmētu finanšu tirgus, citas iestādes, finansēšanas nosacījumus vai ekonomiku plašākā mērogā, nodrošinot, ka režīms tiek piemērots atbilstoši un samērīgi un ka līdz minimumam ir samazināts ar noregulējuma plāna sagatavošanas pienākumiem saistītais administratīvais slogs. Tā kā Direktīvas 2014/59/ES pielikuma A sadaļā precizētais saturs un informācija paredz minimālo standartu acīmredzami sistēmiski nozīmīgām vienībām, konkrētos gadījumos ir atļauts atkarībā no iestādes piemērot atšķirīgas vai ievērojami zemākas prasības attiecībā uz noregulējuma plānošanu un informācijas sniegšanu, kā arī veikt atjaunināšanu retāk nekā reizi gadā. Noregulējuma plānu varētu samazināt attiecībā uz mazām vienībām ar nelielu savstarpējo saistību un sarežģītību. Turklāt minētais režīms būtu jāpiemēro tā, lai netiktu apdraudēta finanšu tirgu stabilitāte. Jo īpaši situācijās, kurām raksturīgas plašākas problēmas vai pat šaubas par daudzu vienību noturību, ir svarīgi ņemt vērā saistībā ar jebkuru atsevišķu vienību veiktu darbību radītās kaitīgās ietekmes izplatības risku.

(50)

Ja Direktīva 2014/59/ES paredz valstu noregulējuma iestādēm iespēju piemērot vienkāršotus pienākumus vai atbrīvojumus attiecībā uz noregulējuma plānu izstrādes prasību, būtu jāparedz procedūra, ar kuru Valde vai attiecīgā gadījumā valstu noregulējuma iestādes varētu atļaut piemērot šādus vienkāršotus pienākumus.

(51)

Saskaņā ar to vienību kapitāla struktūru, kuras ir radniecīgas centrālajai iestādei, piemērojot šo regulu, Valdei vai attiecīgā gadījumā valstu noregulējuma iestādēm nevajadzētu būt obligāti jāizstrādā atsevišķi noregulējuma plāni, tikai pamatojoties uz to, ka centrālo iestādi, kurai minētās vienības ir radniecīgas, tieši uzrauga ECB. Izstrādājot grupas noregulējuma plānu, īpaši būtu jāņem vērā noregulējuma darbību iespējamā ietekme visās dalībvalstīs, kurās attiecīgā grupa darbojas.

(52)

VNM pamatā vajadzētu būt Regulas (ES) Nr. 1024/2013 un Direktīvas 2014/59/ES sistēmai. Tādēļ Valdei vajadzētu būt pilnvarotai iejaukties agrīnā posmā, kad sāk pasliktināties vienības finansiālā situācija vai maksātspēja. Informācija, ko Valde šajā posmā saņem no valstu noregulējuma iestādēm vai ECB, ir noderīga, lai pieņemtu lēmumu par darbību, ko tā varētu veikt ar mērķi sagatavoties attiecīgās vienības noregulējumam.

(53)

Lai vajadzības gadījumā nodrošinātu ātru noregulējuma darbību, Valdei sadarbībā ar ECB vai ar attiecīgo valsts kompetento iestādi, būtu cieši jāuzrauga attiecīgo vienību situācija un šo vienību atbilstība jebkuram saistībā ar tām veiktajam agrīnas intervences pasākumam. Nosakot, vai privātā sektora darbība pieņemamā laikposmā varētu novērst vienības kļūšanu par maksātnespējīgu, attiecīgajai iestādei būtu jāņem vērā saskaņā ar kompetentās iestādes noteiktu grafiku veikto agrīnas intervences pasākumu lietderīgums.

(54)

Valdei un valstu noregulējuma iestādēm un kompetentajām iestādēm, tai skaitā ECB, attiecīgā gadījumā būtu jānoslēdz saprašanās memorands, kurā būtu vispārīgi aprakstīta to savstarpējā sadarbība, veicot savus attiecīgos uzdevumus saskaņā ar Savienības tiesību aktiem. Saprašanās memorands būtu regulāri jāpārskata.

(55)

Pieņemot lēmumus vai veicot darbības, jo īpaši attiecībā uz vienībām, kas veic uzņēmējdarbību gan iesaistītajās dalībvalstīs, gan neiesaistītajās dalībvalstīs, būtu jāņem vērā arī iespējamā negatīvā ietekme uz šīm dalībvalstīm, piemēram, draudi to finanšu tirgu finanšu stabilitātei, un vienībām, kuras veic uzņēmējdarbību šajās dalībvalstīs.

(56)

Lai mazinātu finanšu tirgu un ekonomikas traucējumus, noregulējuma process būtu jāveic īsā laikposmā. Noguldītājiem pēc iespējas ātrāk vajadzētu tikt piešķirtai piekļuvei vismaz garantētajiem noguldījumiem un jebkurā gadījumā tādos pašos termiņos kā tie, kas paredzēti Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2014/49/ES (10). Komisijai visā noregulējuma procedūrā vajadzētu būt piekļuvei jebkādai informācijai, ko tā uzskata par svarīgu, lai noregulējuma procesā pieņemtu uz informāciju balstītu lēmumu.

(57)

Lēmums par iestādes noregulējuma sākšanu būtu jāpieņem, pirms finanšu vienība nav kļuvusi maksātnespējīga saskaņā ar bilanci un pirms pilnībā nav iztērēts viss kapitāls. Noregulējums būtu jāsāk pēc tam, kad ir konstatēts, ka vienība kļūst vai, iespējams, kļūs maksātnespējīga un ka pieņemamā laikposmā nekādi alternatīvi privātā sektora pasākumi nenovērstu šādu vienības kļūšanu par maksātnespējīgu. Tam, ka vienība neatbilst atļaujas saņemšanas prasībām, pašam par sevi nevajadzētu būt pamatojumam noregulējuma sākšanai, jo īpaši tad, ja vienība joprojām ir vai, iespējams, joprojām būs dzīvotspējīga. Vienība būtu jāuzskata par tādu, kas kļūst vai, iespējams, kļūs maksātnespējīga, ja tā pārkāpj vai, iespējams, tuvākajā nākotnē pārkāps atļaujas atjaunošanas prasības, ja vienības aktīvi ir vai, iespējams, tuvākajā nākotnē būs mazāki nekā tās saistības, ja vienība nav vai, iespējams, tuvākajā nākotnē nebūs spējīga samaksāt savus parādus paredzētajā termiņā vai ja vienība pieprasa ārkārtas finansiālo atbalstu no publiskā sektora līdzekļiem, izņemot šajā regulā izklāstītos īpašos gadījumus. Nepieciešamībai pēc ārkārtas likviditātes palīdzības no centrālās bankas pašai par sevi nevajadzētu būt apstāklim, kas pietiekamā mērā apliecina to, ka vienība nav vai, iespējams, tuvākajā nākotnē nebūs spējīga nokārtot savas saistības paredzētajā termiņā. Ja minēto mehānismu garantē valsts, mehānismu izmantojošai vienībai, būtu jāpiemēro valsts atbalsta noteikumi. Lai saglabātu finanšu stabilitāti, jo īpaši sistēmiska likviditātes trūkuma gadījumā, centrālo banku sniegtajām valsts garantijām attiecībā uz likviditātes nodrošinājumu vai valsts garantijām nesen emitētām saistībām, lai novērstu nopietnus traucējumus kādas dalībvalsts ekonomikā, nebūtu jāiedarbina noregulējuma režīms, ja ir izpildīti vairāki nosacījumi. Jo īpaši valsts garantijas pasākumi būtu jāapstiprina saskaņā ar regulējumu valsts atbalsta jomā, tiem nevajadzētu būt daļai no plašāka atbalsta pasākumu kopuma un garantijas pasākumu izmantošanai vajadzētu būt stingri ierobežotai laikā. Būtu jāaizliedz dalībvalstu garantijas kapitāla prasījumiem. Sniedzot garantiju, dalībvalstij būtu jānodrošina, ka vienība šo garantiju atlīdzina pienācīgā apmērā. Turklāt ārkārtas finansiālā atbalsta sniegšanai no publiskā sektora līdzekļiem nevajadzētu būt par faktoru noregulējuma piemērošanai, ja dalībvalsts piesardzības nolūkā iegūst kapitāla daļu tādā vienībā – tostarp publiskā īpašumā esošā vienībā –, kura ievēro kapitāla prasības. Tas var būt, piemēram, gadījums, kad, pamatojoties uz iznākumu, kas iegūts, veicot uz scenāriju balstītu spriedzes testu vai līdzvērtīgu makroprudenciālās uzraudzības iestāžu veiktu darbību, vienībai tiek prasīts piesaistīt jaunu kapitālu, tostarp saglabāt finansiālo stabilitāti sistēmiskas krīzes kontekstā, bet vienība pati saviem spēkiem nav spējīga piesaistīt kapitālu tirgos. Vienība nebūtu jāuzskata par tādu, kas kļūst vai, iespējams, kļūs maksātnespējīga, pamatojoties tikai uz to, ka pirms šīs regulas stāšanās spēkā tai tika sniegts ārkārtas finansiālais atbalsts no publiskā sektora līdzekļiem. Visbeidzot, likviditātes instrumentu, tostarp centrālo banku nodrošinātas ārkārtas likviditātes palīdzības, pieejamība var būt valsts atbalsts, ievērojot Savienības regulējumu valsts atbalsta jomā.

(58)

Vienības, kas kļūst maksātnespējīga, likvidācija saskaņā ar parasto maksātnespējas procedūru varētu apdraudēt finanšu stabilitāti, pārtraukt būtisku pakalpojumu sniegšanu un ietekmēt noguldītāju aizsardzību. Šādā gadījumā noregulējuma instrumentu piemērošana ir sabiedrības interesēs. Tādēļ noregulējuma mērķiem vajadzētu būt šādiem: nodrošināt būtisku pakalpojumu sniegšanas nepārtrauktību, saglabāt finanšu sistēmas stabilitāti, mazināt stimulus nepiesardzīgai rīcībai, līdz minimumam samazinot paļaušanos uz finansiālo atbalstu no publiskā sektora līdzekļiem, kuru sniedz vienībām, kas kļūst maksātnespējīgas, un aizsargāt noguldītājus.

(59)

Tomēr vienmēr, pirms tiek pieņemts lēmums par maksātnespējīgas vienības saglabāšanu, turpinot tās darbību, būtu jāapsver iespēja šo vienību likvidēt saskaņā ar parasto maksātnespējas procedūru. Maksātnespējīga vienība būtu jāsaglabā, turpinot tās darbību, finansiālas stabilitātes nolūkā un pēc iespējas lielākā mērā izmantojot privātus līdzekļus. To var panākt, vai nu pārdodot vienību privātā sektora pircējam vai to apvienojot ar privātā sektora pircēju, vai nu pēc vienības saistību norakstīšanas, vai arī pēc tās parādu pārvēršanas kapitālā, lai veiktu rekapitalizāciju.

(60)

Pieņemot vai sagatavojot lēmumus par noregulējuma pilnvarām, Valdei, Padomei un Komisijai būtu jānodrošina, ka noregulējuma darbību veic saskaņā ar noteiktiem principiem, tostarp tas, ka akcionāri un kreditori sedz pienācīgu daļu no zaudējumiem, ka principā tiek nomainīta vadība, ka līdz minimumam tiek samazinātas vienības noregulējuma izmaksas un ka vienas kategorijas kreditoriem tiek piemērota vienāda attieksme. Jo īpaši gadījumos, kad tās pašas kategorijas kreditoriem piemēro atšķirīgu attieksmi saistībā ar noregulējuma darbību, šādām atšķirībām vajadzētu būt pamatotām ar sabiedrības interešu aizsardzību, un tām nevajadzētu būt nedz tieši, nedz netieši diskriminējošām valstspiederības dēļ.

(61)

Akcionāru un kreditoru tiesību ierobežojumiem būtu jāatbilst hartas 52. pantam. Tādēļ noregulējuma instrumenti būtu jāpiemēro tikai tām vienībām, kuras kļūst vai, iespējams, kļūs maksātnespējīgas, un tikai tad, ja tas ir nepieciešams, lai sasniegtu mērķi – finanšu stabilitātes nodrošināšanu sabiedrības interesēs. Jo īpaši noregulējuma instrumenti būtu jāpiemēro tad, ja vienību nevar likvidēt saskaņā ar parasto maksātnespējas procedūru, nedestabilizējot finanšu sistēmu, un ir nepieciešami pasākumi, lai nodrošinātu sistēmiski nozīmīgu funkciju ātru pārvešanu un turpināšanu, un ja nav pamatotu izredžu rast alternatīvu privātu risinājumu, tostarp izredžu, ka tā brīža akcionāri vai kāda trešā puse palielinās kapitālu pietiekamā apmērā, lai pilnībā atjaunotu vienības dzīvotspēju.

(62)

Īpašumtiesību aizskārumam nevajadzētu būt nesamērīgam. Tā rezultātā skartajiem akcionāriem un kreditoriem nevajadzētu būt lielākiem zaudējumiem nekā tie, kas būtu radušies, ja vienība būtu likvidēta laikā, kad tika pieņemts noregulējuma lēmums. Ja noregulējamās iestādes aktīvi tiek daļēji pārvesti privātam pircējam vai pagaidu iestādei, noregulējamās iestādes atlikusī daļa būtu jālikvidē saskaņā ar parasto maksātnespējas procedūru. Lai aizsargātu vienības akcionārus un kreditorus likvidācijas procedūras laikā, tiem likvidācijas procesā vajadzētu būt tiesībām saņemt prasījumu atlīdzību tādā apmērā, kas nav mazāks par summu, kuru tie saskaņā ar aplēsēm būtu atguvuši, ja vienība kopumā būtu tikusi likvidēta saskaņā ar parasto maksātnespējas procedūru.

(63)

Lai aizsargātu akcionāru un kreditoru tiesības, būtu jānosaka skaidri pienākumi attiecībā uz noregulējamās iestādes aktīvu un saistību novērtēšanu un šajā regulā noteiktajos gadījumos attiecībā uz tā režīma izvērtēšanu, kāds akcionāriem un kreditoriem tiktu piemērots, ja vienība būtu tikusi likvidēta saskaņā ar parasto maksātnespējas procedūru. Vajadzētu būt iespējamam novērtēšanu sākt jau agrīnās intervences posmā. Pirms jebkādas noregulējuma darbības sākšanas būtu jāveic godīga, piesardzīga un reālistiska vienības aktīvu un saistību novērtēšana. Šādu novērtējumu vajadzētu būt iespējai pārsūdzēt tikai kopā ar noregulējuma lēmumu. Turklāt šajā regulā noteiktajos gadījumos pēc noregulējuma instrumentu piemērošanas būtu jāveic akcionāriem un kreditoriem piemērotā režīma ex post salīdzināšana ar režīmu, kāds tiem būtu ticis piemērots parastās maksātnespējas procedūras gadījumā. Ja tiek konstatēts, ka akcionāru un kreditoru saņemtā prasījumu atlīdzības summa ir mazāka par summu, kādu tie būtu saņēmuši parastās maksātnespējas procedūras gadījumā, šajā regulā noteiktajos gadījumos tiem vajadzētu būt tiesīgiem saņemt maksājumu šīs starpības apmērā. Konstatētā starpība būtu jāsamaksā no Fonda līdzekļiem, kas izveidots saskaņā ar šo regulu.

(64)

Ir svarīgi, lai zaudējumi tiktu atzīti tad, kad vienība kļūst maksātnespējīga. Tādu vienību aktīvu un saistību novērtēšanai, kas kļūst maksātnespējīgas, būtu jābalstās uz godīgiem, piesardzīgiem un reālistiskiem pieņēmumiem noregulējuma instrumentu piemērošanas brīdī. Tomēr, veicot novērtēšanu, vienības finansiālajam stāvoklim nevajadzētu ietekmēt saistību vērtību. Steidzamības apsvērumu dēļ būtu jāparedz, ka Valde var ātri novērtēt tādas vienības aktīvus un saistības, kas kļūst maksātnespējīga. Šim novērtējumam vajadzētu būt provizoriskam, un tas būtu jāizmanto tikai līdz brīdim, kad ir veikta neatkarīga novērtēšana.

(65)

Lai nodrošinātu, ka noregulējuma process joprojām ir objektīvs un stabils, ir jānosaka kārtība, kādā būtu jānoraksta vai jākonvertē kreditoru nenodrošinātie prasījumi pret noregulējamo iestādi. Lai mazinātu risku, ka kreditoriem rodas lielāki zaudējumi nekā tad, ja iestāde tiktu likvidēta saskaņā ar parasto maksātnespējas procedūru, nosakāmā kārtība būtu jāpiemēro gan parastās maksātnespējas procedūras gadījumā, gan, veicot norakstīšanu vai konvertāciju noregulējuma procesā. Tas atvieglotu arī parāda cenas noteikšanu.

(66)

Valdei būtu jāizlemj par sīki izstrādātu noregulējuma shēmu. Attiecīgajiem noregulējuma instrumentiem būtu jāietver uzņēmuma pārdošanas instruments, pagaidu iestādes instruments, iekšējās rekapitalizācijas instruments un aktīvu nodalīšanas instruments, kurus paredz arī Direktīvā 2014/59/ES. Minētajai shēmai būtu arī jāļauj novērtēt, vai ir ievēroti nosacījumi kapitāla instrumentu norakstīšanai un konvertācijai.

(67)	Veicot noregulējuma darbības, Valdei būtu jāņem vērā un jāveic noregulējuma plānos paredzētie pasākumi, ja vien Valde, ņemot vērā konkrētās lietas apstākļus, neuzskata, ka noregulējuma mērķi tiks sasniegti efektīvāk, veicot darbības, kas nav paredzētas minētajos noregulējuma plānos.

(68)

Noregulējuma instrumentiem būtu jāietver noregulējamās iestādes uzņēmuma vai tās akciju pārdošana, pagaidu vienības izveide, vienības, kas kļūst maksātnespējīga, ienākumus nesošo aktīvu nodalīšana no samazinātas vērtības vai nepietiekamus ienākumus nesošiem aktīviem un vienības, kas kļūst maksātnespējīga, akcionāru un kreditoru veikta iekšējā rekapitalizācija.

(69)	Ja noregulējuma instrumenti ir izmantoti, lai nodotu sistēmiski svarīgus pakalpojumus vai dzīvotspējīgu vienības uzņēmumu kādai stabilai vienībai, piemēram, privātā sektora pircējam vai pagaidu vienībai, atlikusī vienības daļa būtu jālikvidē.

(70)	Uzņēmuma pārdošanas instrumentam būtu jāļauj pārdot vienību vai tās uzņēmuma daļas vienam vai vairākiem pircējiem bez akcionāru piekrišanas.

(71)

Gadījumos, kad tiek piemērots uzņēmuma pārdošanas instruments, visi neto ienākumi no noregulējamās iestādes aktīvu vai saistību pārvešanas būtu jāsaņem likvidējamajai vienībai. Gadījumos, kad tiek piemērots uzņēmuma pārdošanas instruments, visi neto ienākumi no noregulējamās iestādes emitēto īpašumtiesību instrumentu pārvešanas būtu jāsaņem likvidējamās vienības attiecīgo īpašumtiesību instrumentu īpašniekiem. Aprēķinot ienākumus, būtu jāatskaita izmaksas, ko rada attiecīgās vienības kļūšana par maksātnespējīgu un noregulēšana.

(72)

Aktīvu nodalīšanas instrumentam būtu jāļauj iestādēm pārvest noregulējamās iestādes aktīvus, tiesības un saistības uz atsevišķu struktūru. Šis instruments būtu jāizmanto tikai kopā ar citiem instrumentiem, lai novērstu to, ka vienība, kas kļūst maksātnespējīga, iegūst pārmērīgas priekšrocības konkurences jomā.

(73)

Efektīvam noregulējuma režīmam būtu līdz minumam jāsamazina tās vienības, kas kļūst maksātnespējīga, noregulējuma izmaksas, kuras sedz nodokļu maksātāji. Tam būtu arī jānodrošina, ka arī sistēmiski nozīmīgas vienības var tikt noregulētas, neapdraudot finanšu stabilitāti. Ar iekšējās rekapitalizācijas instrumentu minēto mērķi sasniedz, nodrošinot to, ka iestādes, kas kļūst maksātnespējīga, akcionāri un kreditori cieš atbilstīgus zaudējumus un sedz atbilstīgu daļu no izmaksām, ko rada attiecīgās vienības kļūšana par maksātnespējīgu. Tādēļ iekšējās rekapitalizācijas instruments iestāžu akcionāriem un kreditoriem sniegs lielāku stimulu uzraudzīt iestādes “veselības” stāvokli parastos apstākļos. Tas arī atbilst Finanšu stabilitātes padomes ieteikumam tiesību aktos noteiktās parāda norakstīšanas un konvertācijas pilnvaras kā papildu iespēju kopā ar citiem noregulējuma instrumentiem iekļaut noregulējuma regulējumā.

(74)

Lai nodrošinātu elastību, kas nepieciešama zaudējumu sadalīšanai starp kreditoriem dažādos apstākļos, būtu jāparedz, ka iekšējās rekapitalizācijas instrumentu var piemērot gan tad, kad mērķis ir noregulēt vienību, kas kļūst maksātnespējīga, tai turpinot darbību – ja ir reālas izredzes atjaunot šīs vienības dzīvotspēju –, gan tad, kad sistēmiski nozīmīgi pakalpojumi tiek nodoti pagaidu vienībai un vienības atlikusī daļa beidz darbību un tiek likvidēta.

(75)

Ja iekšējās rekapitalizācijas instrumentu piemēro, lai atjaunotu vienības, kas kļūst maksātnespējīga, kapitālu nolūkā nodrošināt tās darbības turpināšanu, līdz ar noregulējumu, izmantojot iekšējās rekapitalizācijas instrumentu, būtu jāveic vadības nomaiņa, izņemot gadījumus, kad vadības saglabāšana ir atbilstoša un nepieciešama noregulējuma mērķu sasniegšanai, un vienības un tās darbību pārstrukturēšana tādā veidā, lai novērstu iemeslus tās kļūšanai par maksātnespējīgu. Minētā pārstrukturēšana būtu jāpanāk, īstenojot uzņēmuma reorganizācijas plānu. Attiecīgos gadījumos šādiem plāniem vajadzētu būt saderīgiem ar pārstrukturēšanas plānu, kas vienībai ir jāiesniedz Komisijai saskaņā ar Savienības valsts atbalsta regulējumu. Jo īpaši papildus pasākumiem, kuru mērķis ir atjaunot vienības ilgtermiņa dzīvotspēju, minētajā plānā būtu jāiekļauj pasākumi, kas atbalstu samazina līdz minimālā sloga sadalei un kas mazina konkurences izkropļojumus.

(76)

Iekšējās rekapitalizācijas instrumentu nevajadzētu piemērot prasījumiem, kas ir nodrošināti vai citādi garantēti. Tomēr, lai nodrošinātu iekšējās rekapitalizācijas instrumenta efektivitāti un tā mērķu sasniegšanu, vēlams, lai to varētu piemērot pēc iespējas plašākam tādas vienības nenodrošināto saistību klāstam, kas kļūst maksātnespējīga. Tomēr no iekšējās rekapitalizācijas instrumenta piemērošanas jomas būtu jāizslēdz atsevišķi nenodrošinātu saistību veidi. Lai aizsargātu segto noguldījumu turētājus, iekšējās rekapitalizācijas instrumentu nevajadzētu piemērot noguldījumiem, kas ir aizsargāti saskaņā ar Direktīvu 2014/49/ES. Lai nodrošinātu kritiski svarīgu funkciju turpināšanu, iekšējās rekapitalizācijas instrumentu nevajadzētu piemērot atsevišķām saistībām pret tādas vienības darbiniekiem, kas kļūst maksātnespējīga, vai komercprasījumiem, kas attiecas uz vienības ikdienas darbībai kritiski svarīgām precēm un pakalpojumiem. Lai ievērotu tiesības uz pensiju un pensiju summas, kas pienākas pensiju ieguldījumu fondiem un to pārvaldītājiem, iekšējās rekapitalizācijas instrumentu nevajadzētu piemērot vienības, kas kļūst maksātnespējīga, saistībām pret pensiju shēmu, izņemot saistības attiecībā uz pensijas izmaksu, ko attiecina uz mainīgu atalgojumu, kurš neizriet no darba koplīgumiem. Lai mazinātu kaitīgās ietekmes sistēmiskas izplatības risku, iekšējās rekapitalizācijas instrumentu nevajadzētu piemērot saistībām, kas izriet no dalības maksājumu sistēmās, kuru atlikušais termiņš ir mazāks par septiņām dienām, vai saistībām pret vienībām – izņemot vienības, kas ietilpst tajā pašā grupā, – kuru sākotnējais termiņš ir mazāks par septiņām dienām.

(77)

Būtu arī jānodrošina iespēja noregulējuma iestādēm izslēgt vai daļēji izslēgt saistības vairākos apstākļos, tostarp tad, ja pieņemamā laikposmā nav iespējams veikt šādu saistību iekšēju rekapitalizāciju, ja izslēgšana ir noteikti nepieciešama un ir samērīga, lai nodrošinātu kritiski svarīgo funkciju un galveno darbības jomu nepārtrauktību, vai ja iekšējās rekapitalizācijas instrumenta piemērošana saistībām izraisītu tādu vērtības iznīcināšanu, ka citiem kreditoriem radušies zaudējumi būtu lielāki nekā tad, ja minētās saistības nebūtu izslēgtas no iekšējās rekapitalizācijas. Būtu jāparedz arī iespēja izslēgt vai daļēji izslēgt saistības tad, ja tas ir nepieciešams, lai novērstu kaitīgas ietekmes izplatību un finanšu nestabilitāti, kas var izraisīt nopietnus traucējumus dalībvalsts ekonomikā. Veicot minēto novērtēšanu, Valdei vai attiecīgā gadījumā valstu noregulējuma iestādēm būtu jāapsver sekas, ko varētu radīt no fizisku personu, mikrouzņēmumu un mazo un vidējo uzņēmumu turējumā esošiem atbilstīgajiem noguldījumiem izrietošo saistību iespējamā iekšējā rekapitalizācija apmērā, kas pārsniedz Direktīvā 2014/49/ES paredzēto seguma līmeni.

(78)

Ja tiek piemērota izslēgšana, var palielināt citu atbilstīgo saistību norakstīšanas vai konvertācijas līmeni, lai ņemtu vērā šādu izslēgšanu, ar nosacījumu, ka tiek ievērots princips “neviens kreditors nav sliktākā situācijā nekā normālas maksātnespējas procedūras gadījumā”. Ja zaudējumus nevar nodot citiem kreditoriem, no Fonda var izdarīt iemaksu noregulējamajai iestādei, ievērojot vairākus stingrus nosacījumus, tostarp prasību, ka zaudējumi, kuru apmērs nav mazāks par 8 % no kopējām saistībām, tostarp pašu kapitālu, jau ir tikuši absorbēti un ka fonda nodrošinātais finansējums ir mazāks nekā 5 % no kopējām saistībām, ieskaitot pašu kapitālu vai noregulējuma fondam pieejamos līdzekļus un summu, ko var iegūt ar ex post iemaksu palīdzību trīs gados.

(79)	Ārkārtas apstākļos, kad ir tikušas izslēgtas saistības un Fonds ir ticis izmantots, lai minēto saistību vietā sniegtu ieguldījumu iekšējā rekapitalizācijā līdz pieļaujamam maksimālam apjomam, Valdei vajadzētu būt iespējai meklēt finansējumu no alternatīviem finansēšanas līdzekļiem.

(80)

Šajā regulā minētā iekšējās rekapitalizācijas minimālā summa 8 % apjomā no kopējām saistībām būtu jāaprēķina, pamatojoties uz vērtēšanu, ko veic saskaņā ar šo regulu. Minētajos procentos nevajadzētu iekļaut vēsturiskos zaudējumus, kurus akcionāri jau ir absorbējuši, samazinot pašu kapitālu pirms minētās novērtēšanas.

(81)

Tā kā segto noguldījumu turētāju aizsardzība ir viens no svarīgākajiem noregulējuma mērķiem, segtajiem noguldījumiem nevajadzētu piemērot iekšējās rekapitalizācijas instrumentu. Tomēr noguldījumu garantiju sistēma sniedz ieguldījumu noregulējuma procesa finansēšanā, absorbējot zaudējumus to neto zaudējumu mērā, kas tai būtu bijis jācieš pēc kompensāciju izmaksas noguldītājiem parastās maksātnespējas procedūras gadījumā. Iekšējās rekapitalizācijas pilnvaru īstenošana nodrošinātu to, ka noguldītājiem joprojām būtu pieejami to noguldījumi, kas ir galvenais iemesls, kāpēc noguldījumu garantiju sistēmas ir izveidotas. Neparedzot minēto sistēmu iesaistīšanu šādos gadījumos, tiktu radītas negodīgas priekšrocības attiecībā uz pārējiem kreditoriem, kas būtu pakļauti noregulējuma iestādes pilnvaru īstenošanai.

(82)

Ja noguldījumi tiek pārvesti citai vienībai saistībā ar vienības noregulējumu, noguldītāju apdrošināšanai nevajadzētu pārsniegt Direktīvā 2014/49/ES paredzēto seguma līmeni. Tādēļ prasījumi attiecībā uz noguldījumiem, kas paliek noregulējamajā iestādē, būtu jāierobežo līdz starpībai starp pārvestajiem līdzekļiem un Direktīvā 2014/49/ES paredzēto seguma līmeni. Ja pārvestie noguldījumi pārsniedz minēto seguma līmeni, noguldītājam nevajadzētu būt prasījumiem pret noguldījumu garantiju sistēmu attiecībā uz noregulējamajā iestādē atlikušajiem noguldījumiem.

(83)

Lai novērstu to, ka vienības savas saistības strukturē tādā veidā, kas mazina iekšējās rekapitalizācijas instrumenta iedarbīgumu, būtu lietderīgi noteikt, ka vienības pastāvīgi ievēro pašu kapitāla un atbilstīgo saistību minimuma prasību, šīs prasības izsakot kā procentuālu daļu no vienības kopējām saistībām, un ka šo pašu kapitālu un atbilstīgās saistības var izmantot iekšējās rekapitalizācijas instrumenta piemērošanas vajadzībām.

(84)

Nosakot pašu kapitāla un atbilstīgo saistību minimuma prasību grupas iekšienē, būtu jāpieņem lejupēja pieeja. Ar šo pieeju vajadzētu atzīt, ka noregulējuma darbību piemēro atsevišķas juridiskas vienības līmenī un ka zaudējumu absorbcijas spēja obligāti atrodas tajā grupas vienībā, kurā rodas zaudējumi, vai arī tā šai vienībai ir pieejama. Šajā nolūkā būtu jānodrošina, ka zaudējumu absorbcijas spēja grupā tiek sadalīta grupas iekšienē saskaņā ar riska līmeni šīs grupas juridiskajās vienībās. Atsevišķi būtu jāizvērtē pašu kapitāla un atbilstīgo saistību minimuma prasība katram atsevišķajam meitasuzņēmumam. Turklāt būtu jānodrošina, ka viss kapitāls un saistības, ko ņem vērā pašu kapitāla un atbilstīgo saistību konsolidētajā minimālajā prasībā, atrodas vienībās, kurās var rasties zaudējumi, vai arī ir citādi pieejami, lai absorbētu zaudējumus. Šai regulai būtu jāparedz iespēja izmantot vai nu pieeju, saskaņā ar kuru noregulējumu veic divas vai vairāk noregulējuma iestādes attiecībā uz vairākām grupas vienībām, vai pieeju, saskaņā ar kuru noregulējumu veic viena noregulējuma iestāde grupas augstākajā līmenī. Pašu kapitāla un atbilstīgo saistību minimuma prasībām būtu jāatspoguļo saskaņā ar noregulējuma plānu noteiktā grupai piemērotā noregulējuma stratēģija. Jo īpaši pašu kapitāla un atbilstīgo saistību minimuma prasības būtu jānosaka atbilstošajā grupas līmenī, lai atspoguļotu noregulējuma plānā ietverto pieeju, saskaņā ar kuru noregulējumu veic divas vai vairāk noregulējuma iestādes attiecībā uz vairākām grupas vienībām, vai pieeju, saskaņā ar kuru noregulējumu veic viena noregulējuma iestāde grupas augstākajā līmenī, vienlaikus paturot prātā, ka varētu būt arī tādi apstākļi, kad nāktos izmantot no noregulējuma plānā paredzētās atšķirīgu pieeju, jo tā, piemēram, ļautu efektīvāk sasniegt noregulējuma mērķus. Ņemot vērā iepriekš minēto un neatkarīgi no tā, vai grupa ir izvēlējusies pieeju, saskaņā ar kuru noregulējumu veic divas vai vairāk noregulējuma iestādes attiecībā uz vairākām grupas vienībām, vai pieeju, saskaņā ar kuru noregulējumu veic viena noregulējuma iestāde grupas augstākajā līmenī, visām attiecīgās grupas vienībām visu laiku vajadzētu būt noteiktām stingrām pašu kapitāla un atbilstīgo saistību minimuma prasībām, lai novērstu kaitīgās ietekmes izplatības risku un noguldījumu masveida izņemšanas risku.

(85)

Labākā noregulējuma metode būtu jāizvēlas atkarībā no konkrētas lietas apstākļiem, un šajā nolūkā vajadzētu būt pieejamiem visiem Direktīvā 2014/59/ES paredzētajiem noregulējuma instrumentiem. Pieņemot lēmumu par noregulējuma shēmu, Valdei, Padomei un Komisijai pēc iespējas būtu jāizvēlas tā shēma, kas rada vismazākās izmaksas Fondam.

(86)

Ar Direktīvu 2014/59/ES valstu noregulējuma iestādēm ir piešķirtas pilnvaras norakstīt un konvertēt kapitāla instrumentus, jo nosacījumi kapitāla instrumentu norakstīšanai un konvertācijai var sakrist ar noregulējuma nosacījumiem un šādā gadījumā ir jāveic izvērtējums, vai kapitāla instrumentu norakstīšana un konvertācija vien ir pietiekama, lai atjaunotu attiecīgās vienības finanšu stabilitāti, vai ir jāveic arī noregulējuma darbība. Parasti to izmantos noregulējuma kontekstā. Valdei Komisijas vai attiecīgā gadījumā Padomes uzraudzībā būtu jāaizstāj valstu noregulējuma iestādes arī minētā uzdevuma izpildē, un tādēļ tai vajadzētu būt pilnvarotai izvērtēt, vai ir izpildīti nosacījumi kapitāla instrumentu norakstīšanai un konvertācijai, un, ja ir izpildīti arī noregulējuma nosacījumi, izlemt, vai sākt vienības noregulējumu.

(87)

Noregulējuma darbības efektivitāte un vienotība būtu jānodrošina arī visās iesaistītajās dalībvalstīs. Šajā nolūkā gadījumos, kad valsts noregulējuma iestāde nav piemērojusi vai ievērojusi Valdes lēmumu, ievērojot šo regulu, vai ir to piemērojusi tādā veidā, ka tas apdraud kādu no noregulējuma mērķiem vai noregulējuma shēmas efektīvu īstenošanu, Valdei vajadzētu būt pilnvarotai nodot citai personai konkrētas noregulējamās iestādes tiesības, aktīvus vai saistības, pieprasīt tādu parāda instrumentu konvertāciju, kuru konvertācija noteiktos apstākļos ir noteikta līgumā, vai pieņemt jebkuru nepieciešamo darbību, kas būtiski mazinātu attiecīgā noregulējuma mērķa apdraudējumu. Būtu jāizslēdz jebkāda valsts noregulējuma iestādes rīcība, kas ierobežotu vai ietekmētu Valdes pilnvaru vai funkciju izpildi.

(88)	Šīs regulas piemērošanā iesaistītajām attiecīgajām vienībām, struktūrām un iestādēm būtu savstarpēji jāsadarbojas saskaņā ar līgumos noteikto lojālas sadarbības pienākumu.

(89)

Lai palielinātu VNM lietderīgumu, Valdei jebkurā gadījumā būtu cieši jāsadarbojas ar EBI. Vajadzības gadījumā Valdei būtu jāsadarbojas arī ar ESRK, Eiropas Uzraudzības iestādi (Eiropas Apdrošināšanas un aroda pensiju iestādi – EAAPI), kas izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1094/2010 (11) un Eiropas Uzraudzības iestādi (Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādi – EVTI), kas izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1095/2010 (12) un pārējām iestādēm, kas ir daļa no EFUS. Turklāt Valdei būtu cieši jāsadarbojas ar ECB un pārējām iestādēm, kam ir piešķirtas pilnvaras uzraudzīt vienības VUM satvarā, jo īpaši attiecībā uz grupām, kuras ir pakļautas ECB konsolidētajai uzraudzībai. Lai efektīvi pārvaldītu banku, kas kļūst maksātnespējīgas, noregulējuma procesu, Valdei visos noregulējuma procesa posmos būtu jāsadarbojas ar valstu noregulējuma iestādēm. Līdz ar to sadarbība ar pēdējām ir nepieciešama ne tikai, lai īstenotu Valdes pieņemtos noregulējuma lēmumus, bet arī pirms jebkura noregulējuma lēmuma pieņemšanas, noregulējuma plānošanas posmā un agrīnas intervences posmā. Valdei vajadzētu būt spējīgai sadarboties ar attiecīgajām noregulējuma iestādēm, kā arī ar EFUS un mehānismiem, ar kuru palīdzību finansē tiešu vai netiešu finansiālo atbalstu no publiskā sektora līdzekļiem.

(90)	Piemērojot noregulējuma instrumentus un īstenojot noregulējuma pilnvaras, Valdei būtu jādod norādījumi valstu noregulējuma iestādēm nodrošināt to, ka attiecīgo vienību darbinieku pārstāvji tiek informēti un attiecīgā gadījumā ar viņiem notiek apspriešanās, kā to paredz Direktīva 2014/59/ES.

(91)	Tā kā Valde aizstāj iesaistīto dalībvalstu noregulējuma iestādes to noregulējuma lēmumos, Valdei minētās iestādes būtu jāaizstāj arī sadarbībā ar neiesaistītajām dalībvalstīm, tostarp Direktīvā 2014/59/ES minētajās noregulējuma kolēģijās, tiktāl, ciktāl tas attiecas uz noregulējuma funkcijām.

(92)

Tā kā daudzas iestādes darbojas ne tikai Savienībā, bet arī starptautiskā mērogā, efektīvā noregulējuma mehānismā ir jāizklāsta principi sadarbībai ar attiecīgo trešo valstu iestādēm. Atbalsts trešo valstu iestādēm būtu jāsniedz saskaņā ar Direktīvas 2014/59/ES 88. pantā noteikto tiesisko regulējumu. Lai nodrošinātu konsekventu pieeju trešām valstīm, pēc iespējas būtu jāizvairās no tā, ka iesaistītajās dalībvalstīs tiek pieņemti atšķirīgi lēmumi attiecībā uz to noregulējuma procedūru atzīšanu, kuras trešās valstīs tiek izmantotas attiecībā uz iestādēm vai mātesuzņēmumiem, kam ir meitasuzņēmumi vai citi aktīvi, tiesības vai saistības iesaistītajās dalībvalstīs. Tādēļ būtu jāparedz iespēja Valdei šajā sakarībā izdot ieteikumus.

(93)

Lai efektīvi veiktu savus uzdevumus, Valdei vajadzētu būt atbilstošām izmeklēšanas pilnvarām. Tai vajadzētu būt pilnvarotai pieprasīt visu vajadzīgo informāciju vai nu ar valstu noregulējuma iestāžu starpniecību, vai arī tieši, tās iepriekš par to informējot, un veikt izmeklēšanu un pārbaudes uz vietas, attiecīgā gadījumā sadarbojoties ar valstu kompetentajām iestādēm, ļaujot visu pieejamo informāciju pilnībā izmantot ECB un valstu kompetentajām iestādēm. Noregulējuma kontekstā būtu jāparedz iespēja Valdei veikt pārbaudes uz vietas, lai nodrošinātu, ka lēmumi tiek pieņemti, pamatojoties uz pilnībā precīzu informāciju, un lai efektīvi uzraudzītu valstu iestāžu veikto īstenošanu.

(94)

Lai nodrošinātu, ka Valdei ir pieejama visa attiecīgā informācija, attiecīgajām vienībām un to darbiniekiem vai trešām pusēm, kurām attiecīgās vienības ir uzticējušas funkciju un darbību veikšanu, nevajadzētu būt paredzētai iespējai atsaukties uz dienesta noslēpuma prasībām nolūkā nepieļaut informācijas atklāšanu Valdei. Tajā pašā laikā šādas informācijas atklāšanu Valdei nevajadzētu uzskatīt par dienesta noslēpuma prasību pārkāpšanu.

(95)	Lai nodrošinātu VNM satvarā pieņemto lēmumu ievērošanu, pārkāpuma gadījumā būtu jāpiemēro samērīgi un atturoši naudas sodi. Valdei vajadzētu būt tiesībām piemērot naudas sodu vai periodiskus soda maksājumus uzņēmumiem par tiem paredzēto lēmumu neizpildi.

(96)

Ja valsts noregulējuma iestāde pārkāpj VNM noteikumus, neizmantojot tai saskaņā ar valsts tiesību aktiem piešķirtās pilnvaras, lai īstenotu Valdes norādījumu, attiecīgajai dalībvalstij var rasties pienākums atlīdzināt jebkādus zaudējumus, kas radušies indivīdiem, tai skaitā attiecīgā gadījumā noregulējamai iestādei vai grupai, vai jebkuram minētās vienības vai grupas daļas kreditoram jebkurā dalībvalstī saskaņā ar attiecīgo judikatūru.

(97)

Lai garantētu pilnīgu Valdes autonomiju un neatkarību, tai vajadzētu būt autonomam budžetam, kura ienākumus veido iestāžu obligātās iemaksas iesaistītajās dalībvalstīs. Būtu jānosaka atbilstoši noteikumi, kas reglamentē Valdes budžetu, tā sagatavošanu, iekšējo noteikumu pieņemšanu, ar kuriem precizē šā budžeta izstrādi un izpildi, un pārskatu iekšējo un ārējo revīziju.

(98)	Šai regulai nevajadzētu skart dalībvalstu spējas iekasēt maksu, lai segtu savu noregulējuma iestāžu administratīvos izdevumus.

(99)

Iesaistītās dalībvalstis ir vienojušās nodrošināt to, ka neiesaistītajām dalībvalstīm tiek nekavējoties un ar procentiem atlīdzināta summa, ko attiecīgā neiesaistītā dalībvalsts ir samaksājusi pašu resursu veidā saistībā ar jebkādu Savienības budžeta līdzekļu izmantošanu, lai pildītu ārpuslīgumiskās saistības, un izmaksām, kuras saistītas ar šajā regulā paredzēto pienākumu izpildi. Iesaistītās dalībvalstis attiecībā uz minēto saistību izpildi ir noslēgušas līgumu.

(100)

Zināmos apstākļos piemēroto noregulējuma instrumentu lietderība var būt atkarīga no īstermiņa finansējuma pieejamības vienībai vai pagaidu vienībai, no garantiju sniegšanas potenciālajiem pircējiem vai kapitāla nodrošināšanas pagaidu vienībai. Neraugoties uz centrālo banku lomu likviditātes nodrošināšanā finanšu sistēmai pat spriedzes laikā, ir svarīgi izveidot fondu, lai novērstu to, ka līdzekļi, kas vajadzīgi šādiem nolūkiem, tiek ņemti no valstu budžeta. Finanšu sistēmas stabilizēšana būtu jāfinansē visai finanšu nozarei kopumā.

(101)

Ir jānodrošina, ka Fonds ir pilnībā pieejams tādu iestāžu noregulējumam, kas kļūst maksātnespējīgas. Tādēļ Fonds būtu jāizmanto tikai noregulējuma instrumentu un noregulējuma pilnvaru efektīvas īstenošanas nolūkā. Turklāt tas būtu jāizmanto tikai saskaņā ar piemērojamajiem noregulējuma mērķiem un principiem. Līdz ar to Valdei būtu jānodrošina, ka jebkādus zaudējumus, izmaksas vai citus izdevumus, kas radušies saistībā ar noregulējuma instrumentu izmantošanu, pirmām kārtām sedz noregulējamās iestādes akcionāri un kreditori. Zaudējumi, izmaksas vai citi izdevumi, kas radušies saistībā ar noregulējuma instrumentiem, būtu jāsedz no Fonda tikai tad, ja ir izsmelti akcionāru un kreditoru resursi.

(102)

Principā iemaksas no attiecīgās nozares būtu jāiekasē pirms jebkādas noregulējuma darbības veikšanas un neatkarīgi no tās. Ja iepriekšējais finansējums nav pietiekams, lai segtu Fonda izmantošanas rezultātā radušos zaudējumus vai izmaksas, papildu izmaksu vai zaudējumu segšanai būtu jāiekasē papildu iemaksas. Turklāt būtu jāparedz iespēja, ka Fonds var slēgt līgumus par aizdevumu vai cita veida atbalsta saņemšanai no iestādēm, finanšu iestādēm vai citām trešām personām, ja ex ante vai ex post iemaksas nav nekavējoties pieejamas vai ja tās nesedz izmaksas, kas radušās, izmantojot Fondu saistībā ar noregulējuma darbībām.

(103)

Lai novērstu dubultus maksājumus, būtu jāparedz iespēja, ka dalībvalstis var izmantot pieejamos finanšu līdzekļus, ko tās iegūst, iekasējot banku nodevas, nodokļus vai noregulējuma iemaksas, kas noteiktas starp 2010. gada 17. jūniju un 2014. gada 2. jūlijuex ante iemaksu nolūkā.

(104)

Lai sasniegtu kritisko masu un novērstu prociklisku ietekmi, kas varētu rasties, ja Fondam sistēmiskas krīzes gadījumā būtu jāpaļaujas tikai uz ex post iemaksām, ir nepieciešams, lai ex-ante pieejamie Fonda finanšu līdzekļi sasniegtu vismaz noteiktu minimālo mērķapjomu.

(105)

Fonda mērķapjoma līmenis būtu jānosaka kā procentuāla daļa no visu to kredītiestāžu segto noguldījumu summas, kurām piešķirta darbības atļauja iesaistītajās dalībvalstīs. Tomēr, tā kā, ņemot vērā Fonda funkcijas, minēto iestāžu kopējo saistību apjoms būtu piemērotāka atsauces vērtība, Komisijai būtu jāizvērtē, kas ir piemērotāks pamats – segto noguldījumu apjoms vai saistību kopējais apjoms, un vai nākotnē attiecībā uz Fondu nevajadzētu noteikt minimālā absolūtā apjoma rādītāju, saglabājot konkurences apstākļus, kuri ir līdzvērtīgi Direktīvā 2014/59/ES paredzētajiem.

(106)

Fonda mērķapjoma sasniegšanai būtu jānosaka atbilstošs grafiks. Tomēr būtu jāparedz Valdei iespēja pielāgot iemaksu periodu, ņemot vērā būtiskās no Fonda veiktās izmaksas.

(107)

Lai nodrošinātu VNM ticamību, ir ļoti svarīgi, lai Fonda finansējums būtu efektīvs un pietiekams. Valdes spēja piesaistīt alternatīvu finansējumu Fonda vajadzībām būtu jāpastiprina tā, lai optimizētu finansēšanas izmaksas un saglabātu tā kredītspēju. Tūlīt pēc šīs regulas stāšanās spēkā Valdei sadarbībā ar iesaistītajām dalībvalstīm būtu jāveic nepieciešamie pasākumi, lai izstrādātu atbilstošas metodes un kārtību, kas ļauj pastiprināt Fonda aizņemšanās spēju, un tām būtu jāstājas spēkā līdz dienai, kad sāk piemērot šo regulu.

(108)

Ja iesaistītās dalībvalstis jau ir izveidojušas savus noregulējuma finansēšanas mehānismus, būtu jāparedz iespēja, ka tās var noteikt, ka valstu noregulējuma finansēšanas mehānismi izmanto pieejamos finanšu līdzekļus, kas iepriekš iekasēti no vienībām ex ante iemaksu veidā, lai vienībām atlīdzinātu ex ante iemaksas, kuras minētajām vienībām būtu jāveic Fonda finansēšanai. Šādai atlīdzināšanai nevajadzētu skart Direktīvā 2014/49/ES paredzētos dalībvalstu pienākumus.

(109)

Lai nodrošinātu iemaksu taisnīgu aprēķināšanu un sniegtu stimulu darboties saskaņā ar mazāk riskantu modeli, Fondā veicamo iemaksu noteikšanā būtu jāņem vērā tā riska pakāpe, kuru uzņēmusies kredītiestāde saskaņā ar Direktīvu 2014/59/ES un deleģētajiem aktiem, kas pieņemti, ievērojot to.

(110)

Lai nodrošinātu noregulējuma izmaksu atbilstošāku sadalījumu starp noguldījumu garantiju sistēmām un Fondu, būtu jāparedz, ka noguldījumu garantiju sistēma, ar kuru noregulējamā iestāde ir saistīta, veic iemaksu, kas nepārsniedz zaudējumu summu, kas tai būtu bijis jāsedz, ja vienība būtu likvidēta saskaņā ar parasto maksātnespējas procedūru.

(111)

Lai aizsargātu Fondā turēto summu vērtību, minētās summas būtu jāiegulda pietiekami drošos, dažādotos un likvīdos aktīvos.

(112)

Ja iesaistītas dalībvalsts, kuras naudas vienība nav euro, ciešā sadarbība ar ECB tiek izbeigta saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1024/2013 7. pantu, lēmums par iesaistītās dalībvalsts uzkrāto iemaksu godīgu sadali būtu jāpieņem, ņemot vērā attiecīgās iesaistītās dalībvalsts un Fonda intereses.

(113)

Komisijai vajadzētu būt pilnvarotai pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar LESD 290. pantu, lai paredzētu noteikumus procentu likmes aprēķināšanai, ko piemēro gadījumā, ja tiek pieņemts lēmums par Fonda nepareizi izmantotu līdzekļu atgūšanu, un lai procedūrās attiecībā uz šādu atgūšanu nodrošinātu tiesības uz labu pārvaldību un piekļuvi saņēmēju dokumentiem, lai noteiktu Fondā veicamo iemaksu veidu un to, kam tās ir paredzētas, un veidu, kādā tiek aprēķināts iemaksu apjoms, un veidu, kādā tās ir jāiemaksā, precizētu reģistrācijas, grāmatvedības, ziņošanas un citus noteikumus, lai nodrošinātu, ka iemaksas tiek maksātas pilnā apmērā un laikus, noteiktu ikgadējās iemaksas, kas nepieciešamas, lai segtu Valdes administratīvos izdevumus, pirms tā sāk darboties ar pilnu jaudu, noteiktu iemaksu sistēmu iestādēm, kurām atļauja veikt darbību ir piešķirta pēc tam, kad Fonds ir sasniedzis savu finansējuma mērķapjomu, noteiktu kritērijus iemaksu sadalei laikā; noteiktu kritērijus tā gadu skaita noteikšanai, par kādu var pagarināt sākotnējo laikposmu mērķapjoma sasniegšanai, noteiktu kritērijus ikgadējo iemaksu noteikšanai gadījumos, kad Fonda pieejamo finanšu līdzekļu apjoms pēc sākotnējā laikposma ir nokrities zem tā mērķapjoma, noteiktu pasākumus, lai precizētu apstākļus un nosacījumus, kādos atsevišķas iestādes uz laiku var atbrīvot no ex post iemaksu veikšanas, un paredzētu sīki izstrādātus noteikumus par Fonda pārvaldību un tā ieguldījumu stratēģijas vispārīgajiem principiem un kritērijiem.

(114)

Padomei saskaņā ar Direktīvu 2014/59/ES pieņemto deleģēto aktu satvarā būtu jāpieņem īstenošanas akti, lai precizētu Fondā veicamo individuālo iemaksu aprēķināšanas metodoloģijas izmantošanu, kā arī tehnisko kārtību, kādā aprēķina nemainīgo iemaksu un riska līmenim pielāgoto iemaksu. Minētajai metodoloģijai būtu jānodrošina tas, ka individuālo iemaksu aprēķināšanas formulā gan nemainīgās iemaksas, gan riska līmenim pielāgotās iemaksas elementi tiek ņemti vērā tādā veidā, kas atbilst noregulējuma principiem un ir saskaņā ar deleģētajiem aktiem, kas pieņemti, ievērojot Direktīvas 2014/59/ES 103. panta 7. punktu. Minētajā metodoloģijā būtu jāņem vērā proporcionalitātes princips, neradot izkropļojumus starp dalībvalstu banku sektora struktūrām.

(115)

Saskaņā ar Deklarāciju (Nr. 39) par LESD 290. pantu Komisijai saskaņā ar iedibināto praksi šajā regulā noteikto deleģēto aktu projektu sagatavošanā būtu jāturpina apspriesties ar dalībvalstu norīkotajiem ekspertiem. Turklāt šajā jomā ir ļoti būtiski, lai Komisija sagatavošanas darba laikā vajadzības gadījumā attiecīgi apspriestos ar ECB un Valdi to attiecīgajās kompetences jomās.

(116)

Par noregulējuma darbībām būtu pienācīgi jāziņo un, ievērojot nedaudzos šajā regulā paredzētos izņēmumus, tie būtu jādara zināmi atklātībai. Tomēr, tā kā informācija, ko Valde, valstu noregulējuma iestādes un to profesionālie padomdevēji iegūst noregulējuma laikā var būt sensitīva, pirms noregulējuma lēmuma publiskošanas šai informācijai būtu jāpiemēro dienesta noslēpuma prasības. Ir jāņem vērā tas, ka informācijai par noregulējuma plānu saturu un sīkāku izklāstu, kā arī par šo plānu izvērtēšanas rezultātiem var būt tālejoša ietekme, jo īpaši uz attiecīgajiem uzņēmumiem. Jebkāda informācija, ko sniedz attiecībā uz lēmumu pirms tā pieņemšanas – vai nu par noregulējuma nosacījumu izpildi, vai par konkrēta instrumenta vai darbības izmantošanu noregulējuma laikā –, ir uzskatāma par tādu, kas ietekmē attiecīgās darbības skartās sabiedriskās un privātās intereses. Tomēr pat informācijai par to, ka Valde un valstu noregulējuma iestādes pārbauda konkrētu vienību, varētu būt negatīva ietekme uz attiecīgo vienību. Tādēļ ir jānodrošina tas, ka pastāv atbilstoši mehānismi šādas informācijas, piemēram, noregulējuma plānu satura un detaļu un jebkādu šajā sakarībā veiktu izvērtēšanu rezultātu, konfidencialitātes saglabāšanai.

(117)

Lai saglabātu Valdes darba konfidencialitāti, tās locekļiem un darbiniekiem, tostarp darbiniekiem, kas strādā saistībā ar apmaiņu ar iesaistītajām dalībvalstīm vai ir šo valstu norīkoti, lai veiktu ar noregulējumu saistītus pienākumus, būtu jāpiemēro dienesta noslēpuma prasības, pat pēc attiecīgo pienākumu pildīšanas beigām. Minētās prasības būtu jāpiemēro arī citām Valdes pilnvarotajām personām, personām, ko dalībvalstu noregulējuma iestādes pilnvarojušas vai norīkojušas veikt pārbaudes uz vietas, un novērotājiem, kuri uzaicināti piedalīties Valdes plenārsesiju un izpildsesiju sanāksmēs, un novērotājiem no neiesaistītajām dalībvalstīm, kas piedalās iekšējās noregulējuma grupās. Lai Valde varētu pildīt tai ar šo regulu uzticētos uzdevumus, tai būtu jāatļauj, ievērojot nosacījumus, veikt informācijas apmaiņu ar valstu vai Savienības iestādēm un struktūrām.

(118)

Lai nodrošinātu Valdes iekļaušanu EFUS, būtu jāgroza Regula (ES) Nr. 1093/2010, iekļaujot Valdi ar minēto regulu noteiktajā kompetento iestāžu jēdzienā. Šāda Valdes pielīdzināšana kompetentajām iestādēm, ievērojot Regulu (ES) Nr. 1093/2010, ir saskaņā EBI funkcijām, kas tai piešķirtas, ievērojot Regulas (ES) Nr. 1093/2010 25. pantu, lai sniegtu ieguldījumu un aktīvi piedalītos atveseļošanas un noregulējuma plānu izstrādē un koordinēšanā un censtos atvieglot par vienību, kas kļūst maksātnespējīgas, un jo īpaši pārrobežu grupu noregulējumu.

(119)

Kamēr Valde pilnībā nedarbojas, Komisijai vajadzētu būt atbildīgai par sākotnējām darbībām, tostarp pagaidu priekšsēdētāja nozīmēšanu, kurš Valdes vārdā varētu atļaut visus vajadzīgos maksājumus.

(120)

VNM apvieno Valdi, Padomi, Komisiju, un iesaistīto dalībvalstu noregulējuma iestādes vienotu uzdevumu izpildē. Saskaņā ar LESD 263. pantu Tiesas jurisdikcijā ir Valdes, Padomes un Komisijas pieņemto lēmumu likumības izskatīšana, kā arī to ārpuslīgumiskās atbildības noteikšana. Turklāt saskaņā ar LESD 267. pantu Tiesas kompetencē ir pēc dalībvalstu tiesu iestāžu pieprasījuma sniegt prejudiciālus nolēmumus par Savienības iestāžu, struktūru vai aģentūru tiesību aktu spēkā esamību un interpretāciju. Dalībvalstu tiesu iestādēm saskaņā ar šo valstu tiesību aktiem vajadzētu būt kompetentām izskatīt to lēmumu likumību, kurus pieņēmušas iesaistīto dalībvalstu noregulējuma iestādes, īstenojot savas pilnvaras, kas tām piešķirtas ar šo regulu, kā arī noteikt to ārpuslīgumisko atbildību.

(121)

Šajā regulā ir ņemtas vērā pamattiesības un ievērotas tiesības, brīvības un principi, kas jo īpaši atzīti hartā, jo īpaši tiesības uz personas datu aizsardzību, darījumdarbības brīvība, tiesības uz efektīvu tiesību aizsardzību un taisnīgu tiesu un tiesības uz aizstāvību, un tā būtu jāīsteno saskaņā ar minētajām tiesībām un principiem.

(122)

Ņemot vērā to, ka šīs regulas mērķus – proti, izveidot efektīvu un lietderīgu vienotu tiesisko regulējumu vienību noregulējumam un nodrošināt noregulējuma noteikumu konsekventu piemērošanu, – nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, bet tos var labāk sasniegt Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību (LES) 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā regulā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi minētā mērķa sasniegšanai.

(123)

Komisijai būtu jāpārskata šīs regulas piemērošana, lai novērtētu tās ietekmi uz iekšējo tirgu un noteiktu, vai ir nepieciešamas izmaiņas vai turpmāka pilnveidošana nolūkā uzlabot VNM efektivitāti un lietderīgumu, un jo īpaši lai noteiktu, vai banku savienības izveide ir jāpapildina ar iestāžu, kas kļūst maksātnespējīgas, maksātnespējas procedūru saskaņošanu Savienības līmenī.

(124)

Iemaksu pārskaitīšanai, kas ievāktas valstu līmenī saskaņā ar šo regulu, būtu jānodrošina Fonda darbība, un tādējādi noregulējuma līdzekļi tiktu piemēroti efektīvā veidā. Tādēļ šīs regulas noteikumus par noregulējuma līdzekļiem un iemaksām būtu jāsāk piemērot no 2016. gada 1. janvāra. Ja pastāv neatbilstība nosacījumiem, kas pieļauj valstu līmenī ievākto iemaksu pārskaitīšanu, no 2015. gada decembra būtu jābūt iespējai atlikt minēto termiņu uz viena mēneša laikposmiem,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU.

I DAĻA

VISPĀRĒJIE NOTEIKUMI

1. pants

Priekšmets

Ar šo regulu tiek izveidoti vienoti noteikumi un vienota procedūra 2. pantā minēto vienību noregulējumam, kuras veic uzņēmējdarbību 4. pantā minētajās iesaistītajās dalībvalstīs.

Minētos vienotos noteikumus un minēto vienoto procedūru piemēro Vienotā noregulējuma valde, kas izveidota saskaņā ar 42. pantu (“Valde”) kopā ar Padomi un Komisiju, un valstu noregulējuma iestādēm, izmantojot vienotu noregulējuma mehānismu (VNM), kurš izveidots ar šo regulu. VNM atbalsta vienots banku noregulējuma fonds (“Fonds”).

Fonda izmantojums ir atkarīgs no iesaistīto dalībvalstu noslēgta nolīguma (“nolīgums”) par valsts līmenī piesaistītu līdzekļu pārskaitīšanu uz Fondu un par dažādo valsts līmenī piesaistīto un Fonda valstu nodalījumiem piešķiramo līdzekļu pakāpenisku apvienošanu spēkā stāšanās.

2. pants

Darbības joma

Šo regulu piemēro šādām vienībām:

a)	kredītiestādēm, kas veic uzņēmējdarbību iesaistītajās dalībvalstīs;

b)	mātesuzņēmumiem, tostarp finanšu pārvaldītājsabiedrībām un jauktām finanšu pārvaldītājsabiedrībām, kas veic uzņēmējdarbību kādā no iesaistītajām dalībvalstīm, ja to konsolidēto uzraudzību veic ECB saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1024/2013 4. panta 1. punkta g) apakšpunktu;

c)	ieguldījumu brokeru sabiedrībām un finanšu iestādēm, kas veic uzņēmējdarbību iesaistītajās dalībvalstīs, ja uz tām attiecas mātesuzņēmumam piemērotā konsolidētā uzraudzība, kuru veic ECB saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1024/2013 4. panta 1. punkta g) apakšpunktu.

3. pants

Definīcijas

1.   Šajā regulā piemēro šādas definīcijas:

1)	“valsts kompetentā iestāde” ir jebkura valsts kompetentā iestāde, kas definēta Regulas (ES) Nr. 1024/2013 2. panta 2. punktā;

2)	“kompetentā iestāde” ir kompetentā iestāde, kas definēta Regulas (ES) Nr. 1093/2010 4. panta 2. punkta i) apakšpunktā;

3)	“valsts noregulējuma iestāde” ir iestāde, ko iesaistītā dalībvalsts izraudzījusies saskaņā ar Direktīvas 2014/59/ES 3. pantu;

4)	“attiecīgā valsts noregulējuma iestāde” ir iesaistītās dalībvalsts, kurā veic uzņēmējdarbību kāda vienība vai grupas sastāvā esoša vienība, valsts noregulējuma iestāde;

5)	“noregulējuma nosacījumi” ir nosacījumi, kas minēti 18. panta 1. punktā;

6)	“noregulējuma plāns” ir plāns, kas sagatavots saskaņā ar 8. vai 9. pantu;

7)	“grupas noregulējuma plāns” ir saskaņā ar 8. un 9. pantu sagatavots plāns grupas noregulējumam;

8)	“noregulējuma mērķi” ir 14. pantā minētie mērķi;

9)	“noregulējuma instruments” ir 22. panta 2. punktā minēts instruments;

10)	“noregulējuma darbība” ir lēmums uzsākt 2. pantā minēto iestādes noregulējuma procedūru, ievērojot 18. pantu, noregulējuma instrumenta piemērošana vai vienas vai vairāku noregulējuma pilnvaru īstenošana;

11)	“segtie noguldījumi” ir noguldījumi, kas definēti Direktīvas 2014/49/ES 2. panta 1. punkta 5. apakšpunktā;

12)	“atbilstīgie noguldījumi” ir atbilstīgie noguldījumi, kas definēti Direktīvas 2014/49/ES 2. panta 1. punkta 4. apakšpunktā;

13)	“iestāde” ir kredītiestāde vai ieguldījumu brokeru sabiedrība, uz kuru attiecas konsolidētā uzraudzība saskaņā ar 2. panta c) punktu;

14)	“noregulējamā iestāde” ir 2. pantā minēta vienība, attiecībā uz kuru tiek veikta noregulējuma darbība;

15)	“finanšu iestāde” ir finanšu iestāde saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 4. panta 1. punkta 26. apakšpunktā minēto definīciju;

16)	“finanšu pārvaldītājsabiedrība” ir finanšu pārvaldītājsabiedrība saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 4. panta 1. punkta 20. apakšpunktā minēto definīciju;

17)	“jaukta finanšu pārvaldītājsabiedrība” ir jaukta finanšu pārvaldītājsabiedrība saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 4. panta 1. punkta 21. apakšpunktā minēto definīciju;

18)	“Savienības mātes finanšu pārvaldītājsabiedrība” ir ES mātes finanšu pārvaldītājsabiedrība saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 4. panta 1. punkta 31. apakšpunktā minēto definīciju;

19)	“Savienības mātes iestāde” ir ES mātes iestāde saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 4. panta 1.punkta 29) apakšpunktā minēto definīciju;

20)	“mātesuzņēmums” ir mātesuzņēmums saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 4. panta 1. punkta 15. apakšpunkta a) punktā minēto definīciju;

21)	“meitasuzņēmums” ir meitasuzņēmums saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 4. panta 1.punkta 16. apakšpunktā minēto definīciju;

22)	“filiāle” ir filiāle saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 4. panta 1. punkta 17. apakšpunktā minēto definīciju;

23)	“grupa” ir mātesuzņēmums un tā meitasuzņēmumi, kuri ir 2. pantā minētās vienības;

24)	“pārrobežu grupa” ir grupa, kurai ir 2. pantā minētās vienības, kuras veic uzņēmējdarbību vairāk nekā vienā iesaistītajā dalībvalstī;

25)	“konsolidēti” nozīmē pamatojoties uz Regulas (ES) Nr. 575/2013 4. panta 1. punkta 47. apakšpunktā definēto konsolidēto stāvokli;

26)	“konsolidētās uzraudzības iestāde” ir konsolidētās uzraudzības iestāde saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 4. panta 1. punkta 41. apakšpunktā minēto definīciju;

27)	“grupas līmeņa noregulējuma iestāde” ir noregulējuma iestāde iesaistītajā dalībvalstī, kurā veic uzņēmējdarbību iestāde vai mātesuzņēmums, pār kuru iesaistītajās dalībvalstīs augstākajā konsolidācijas līmenī veic konsolidēto uzraudzību saskaņā ar Direktīvas 2013/36/ES 111. pantu;

28)	institucionālā aizsardzības shēma jeb “IAS” ir mehānisms, kas atbilst Regulas (ES) Nr. 575/2013 113. panta 7. punktā noteiktajām prasībām;

29)

“ārkārtas finansiālais atbalsts no publiskā sektora līdzekļiem” ir valsts atbalsts LESD 107. panta 1. punkta nozīmē vai cita veida finansiāls atbalsts no publiskā sektora līdzekļiem pārnacionālā līmenī – kas, ja tiktu sniegts valsts līmenī, tiktu uzskatīts par valsts atbalstu –, kuru sniedz, lai saglabātu vai atjaunotu šīs regulas 2. pantā minētas, vienības vai grupas, kurā ietilpst šāda vienība, dzīvotspēju, likviditāti vai maksātspēju;

30)	“uzņēmuma pārdošanas instruments” ir mehānisms, ar kura palīdzību noregulējuma iestāde saskaņā ar 24. pantu pārved noregulējamās iestādes emitētus īpašumtiesību instrumentus vai noregulējamās iestādes aktīvus, tiesības vai saistības pircējam, kas nav pagaidu iestāde;

31)	“pagaidu iestādes instruments” ir mehānisms, ar kura palīdzību saskaņā ar 25. pantu tiek īstenota noregulējamās iestādes īpašumtiesību instrumentu vai noregulējamās iestādes aktīvu, tiesību vai saistību pārvešana pagaidu iestādei;

32)	“aktīvu nodalīšanas instruments” ir mehānisms, ar kura palīdzību saskaņā ar 26. pantu tiek īstenota noregulējamās iestādes aktīvu, tiesību vai saistību pārvešana aktīvu pārvaldības struktūrai;

33)	“iekšējās rekapitalizācijas instruments” ir mehānisms, ar kura palīdzību saskaņā ar 27. pantu tiek īstenotas pilnvaras norakstīt un konvertēt noregulējamās iestādes saistības;

34)	“pieejamie finanšu līdzekļi” ir nauda, noguldījumi, aktīvi un neatsaucamas maksājumu saistības, kas Fondam pieejamas 76. panta 1. punktā uzskaitītajiem mērķiem;

35)	“finansējuma mērķapjoms” ir pieejamo finanšu līdzekļu apjoms, kas jāsasniedz saskaņā ar 69. panta 1. punktu;

36)	“nolīgums” ir nolīgums par iemaksu pārskaitīšanu uz Fondu un šo iemaksu kopīgošanu;

37)	“pārejas laiks” ir laikposms no šīs regulas piemērošanas dienas, kā noteikts 99. panta 2. un 6. punktā, līdz brīdim, kad Fondā ir sasniegts finansējuma mērķapjoms, vai līdz 2024. gada 1. janvārim, ja finansējuma mērķapjoms tad vēl nav sasniegts;

38)	“finanšu instruments” ir finanšu instruments saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 4. panta 1.punkta 50. apakšpunktā minēto definīciju;

39)	“parāda instrumenti” ir obligācijas un citi pārvedama parāda veidi, instrumenti, ar ko rada vai atzīst parādu, un instrumenti, kuri dod tiesības iegādāties parāda instrumentu;

40)	“pašu kapitāls” ir pašu kapitāls saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 4. panta 1. punkta 118. apakšpunktā minēto definīciju;

41)	“pašu kapitāla prasības” ir prasības, kas noteiktas Regulas (ES) Nr. 575/2013 92. līdz 98. pantā;

42)	“likvidācija” ir 2. pantā minētās vienības aktīvu realizācija;

43)	“atvasinātais instruments” ir atvasinātais instruments saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 648/2012 2. panta 5. punktā minēto definīciju;

44)	“norakstīšanas un konvertācijas pilnvaras” ir 21. pantā paredzētās pilnvaras;

45)	“pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumenti” ir kapitāla instrumenti, kas atbilst Regulas (ES) Nr. 575/2013 28. panta 1. līdz 4. punktā, 29. panta 1. līdz 5. punktā vai 31. panta 1. punktā izklāstītajiem nosacījumiem;

46)	“pirmā līmeņa papildu kapitāla instrumenti” ir kapitāla instrumenti, kas atbilst Regulas (ES) Nr. 575/2013 52. panta 1. punktā izklāstītajiem nosacījumiem;

47)	“otrā līmeņa kapitāla instrumenti” ir kapitāla instrumenti vai subordinētie aizdevumi, kas atbilst Regulas (ES) Nr. 575/2013 63. pantā izklāstītajiem nosacījumiem;

48)	“kopsumma” ir kopsumma, par kādu, ievērojot 27. panta 13. punktu, saskaņā ar noregulējuma iestādes novērtējumu ir jānoraksta vai jākonvertē atbilstīgās saistības;

49)

“atbilstīgās saistības” ir 2. pantā minētās vienības saistības un kapitāla instrumenti, kas nav kvalificējami kā pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumenti, pirmā līmeņa papildu kapitāla vai otrā līmeņa kapitāla instrumenti, kas nav izslēgtas/izslēgti no iekšējās rekapitalizācijas instrumenta piemērošanas jomas, pamatojoties uz 27. panta 3. punktu;

50)	“noguldījumu garantiju shēma” ir noguldījumu garantiju shēma, ko izveidojusi un oficiāli atzinusi dalībvalsts saskaņā ar Direktīvas 2014/49/ES 4. pantu;

51)	“attiecīgie kapitāla instrumenti” ir pirmā līmeņa papildu kapitāla instrumenti un otrā līmeņa kapitāla instrumenti;

52)	“segtā obligācija” ir instruments, kas minēts Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2009/65/EK (13) 52. panta 4. punktā;

53)	“noguldītājs” ir noguldītājs saskaņā ar Direktīvas 2014/49/ES 2. panta 1. punkta 6. apakšpunktā minēto definīciju;

54)	“ieguldītājs” ir ieguldītājs Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 97/9/EK (14) 1. panta 4. punkta nozīmē.

2.   Ja šā panta 1. punktā attiecīgā definīcija nav ietverta, piemēro Direktīvas 2014/59/ES 2. pantā minētās definīcijas. Ja šā panta 1. punktā vai Direktīvas 2014/59/ES 2. pantā attiecīgā definīcija nav ietverta, piemēro Direktīvas 2013/36/ES 3. pantā minētās definīcijas.

4. pants

Iesaistītās dalībvalstis

1.   Iesaistītās dalībvalstis Regulas (ES) Nr. 1024/2013 2. panta nozīmē ir iesaistītās dalībvalstis šīs regulas piemērošanas nolūkā.

2.   Ja cieša sadarbība starp dalībvalstīm un ECB ir pārtraukta vai izbeigta saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1024/2013 7. pantu, šī regula vairs neattiecas uz vienībām, kas veic uzņēmējdarbību minētajā dalībvalstī, no ciešas sadarbības pārtraukšanas vai izbeigšanas lēmuma piemērošanas dienas.

3.   Ja dalībvalsts, kuras naudas vienība nav euro, izbeidz ciešo sadarbību ar ECB saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1024/2013 7. pantu, Valde trīs mēnešu laikā pēc lēmuma pieņemšanas par ciešās sadarbības izbeigšanu, vienojoties ar minēto dalībvalsti, lemj par kārtību attiecīgās dalībvalsts pārskaitīto iemaksu atgūšanai no Fonda un visiem piemērojamiem nosacījumiem.

Atguvumos ietver to attiecīgajai dalībvalstij atbilstošā nodalījuma daļu, uz kuru neattiecas kopīgošana. Ja nolīgumā noteiktajā pārejas laikā nekopīgotās daļas atguvumi nav pietiekami, lai attiecīgajai dalībvalstij ļautu finansēt valsts finansēšanas mehānisma izveidi saskaņā ar Direktīvu 2014/59/ES, atguvumi pilnā apmērā vai daļēji ietver arī to attiecīgajai dalībvalstij atbilstošā nodalījuma daļu, uz kuru saskaņā ar nolīgumu attiecas kopīgošana, vai arī, beidzoties pārejas laikam, pilnā apmērā vai daļēji ietver iemaksas, ko attiecīgā dalībvalsts pārskaitījusi ciešās sadarbības laikā, par summu, kas ir pietiekama, lai ļautu finansēt minēto valsts finansēšanas mehānismu.

Novērtējot finanšu līdzekļu apmēru, kas atgūstams no kopīgotās daļas vai – pēc pārejas laika – no Fonda, jāņem vērā šādi papildu kritēriji:

a)	veids, kādā notikusi ciešās sadarbības izbeigšana ar ECB – brīvprātīgi saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1024/2013 7. panta 6. punktu vai ne;

b)	noregulējuma darbības, kas turpinās izbeigšanas dienā;

c)	dalībvalsts, kuru skar sadarbības izbeigšana, ekonomikas cikls.

Atguvumus sadala ierobežotā laika periodā, kas atbilst ciešās sadarbības ilgumam. No šiem atguvumiem atskaita attiecīgās dalībvalsts daļu no Fonda finanšu līdzekļiem, ko ciešās sadarbības laikā izmanto noregulējuma darbībām.

4.   Šo regulu turpina piemērot attiecībā uz noregulējuma procedūrām, kuras norisinās lēmuma piemērošanas dienā, kā minēts 2. punktā.

5. pants

Saistība ar Direktīvu 2014/59/ES un piemērojamie valsts tiesību akti

1.   Ja, ievērojot šo regulu, Valde īsteno uzdevumus vai pilnvaras, kurus, ievērojot Direktīvu 2014/59/ES, jāveic vai jāīsteno valsts noregulējuma iestādei, tad, piemērojot šo regulu un Direktīvu 2014/59/ES, Valdi uzskata par attiecīgo valsts noregulējuma iestādi vai – pārrobežu grupas noregulējuma gadījumā – par attiecīgo grupas līmeņa noregulējuma iestādi.

2.   Valde, Padome un Komisija un attiecīgā gadījumā valsts noregulējuma iestādes pieņem lēmumus, ievērojot visus attiecīgos Savienības tiesību aktus un jo īpaši visus leģislatīvos un neleģislatīvos aktus, tostarp LESD 290. un 291. pantā minētos aktus.

Valde, Padome un Komisija ievēro saistošus regulatīvos un īstenošanas tehniskos standartus, kurus izstrādājusi EBI un pieņēmusi Komisija saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 10. līdz 15. pantu, un visas EBI pamatnostādnes un ieteikumus, kas izdoti saskaņā ar minētās regulas 16. pantu. Tās dara visu iespējamo, lai ievērotu visas EBI pamatnostādnes un ieteikumus, kas attiecas uz šo struktūru veicamiem attiecīgiem uzdevumiem. Ja tās neievēro vai paredz neievērot šādas pamatnostādnes vai ieteikumus, EBI par to informē saskaņā ar minētās Regulas 16. panta 3. punktu. Valde, Padome un Komisija sadarbojas ar EBI, piemērojot minētās regulas 25. un 30. pantu. Uz Valdi attiecas arī saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 19. pantu pieņemti EBI lēmumi, ja Direktīva 2014/59/ES paredz šādus lēmumus.

6. pants

Vispārēji principi

1.   Valdes, Padomes, Komisijas vai valsts noregulējuma iestādes rīcība, priekšlikums vai politika nedrīkst būt diskriminējoša pret vienībām, noguldījumu turētājiem, ieguldītājiem vai citiem kreditoriem, kuri veic uzņēmējdarbību Savienībā, atkarībā no valstspiederības vai darījumdarbības vietas.

2.   Valde, Padome, Komisija vai valsts noregulējuma iestāde visas darbības, priekšlikumus vai politiku VNM satvarā īsteno, pilnībā ievērojot un pildot pienākumu saglabāt iekšējā tirgus vienotību un integritāti.

3.   Pieņemot lēmumus vai veicot darbības, kas var ietekmēt vairāk nekā vienu dalībvalsti, un jo īpaši pieņemot lēmumus, kas attiecas uz grupām, kuras veic uzņēmējdarbību divās vai vairāk dalībvalstīs, tiek pienācīgi ņemti vērā 14. pantā minētie noregulējuma mērķi un visi turpmāk minētie faktori:

a)

to dalībvalstu intereses, kurās grupa darbojas, un jo īpaši jebkura lēmuma, darbības vai bezdarbības ietekme uz finanšu stabilitāti, fiskālajiem resursiem, ekonomiku, finansēšanas mehānismiem, noguldījumu garantiju sistēmu vai ieguldītāju kompensācijas sistēmu jebkurā no šīm dalībvalstīm, kā arī uz Fondu;

b)	mērķis līdzsvarot visu skarto dalībvalstu intereses un izvairīties no kādas dalībvalsts netaisnīgas interešu aizskaršanas vai aizsardzības;

c)	nepieciešamība maksimāli samazināt negatīvu ietekmi uz jebkuru tādas grupas daļu, kurai piederīga 2. pantā minētā vienība, uz kuru attiecas noregulējums;

4.   Pieņemot lēmumus vai veicot darbības, jo īpaši attiecībā uz vienībām vai grupām, kuras veic uzņēmējdarbību gan iesaistītajās, gan neiesaistītajās dalībvalstīs, tiek ņemta vērā iespējamā negatīvā ietekme uz neiesaistītajām dalībvalstīm, tostarp vienībām, kuras veic uzņēmējdarbību minētajās dalībvalstīs.

5.   Valde, Padome un Komisija līdzsvaro 3. punktā minētos faktorus ar 14. pantā minētajiem noregulējuma mērķiem atbilstīgi katra gadījuma būtībai un apstākļiem un ievēro saskaņā ar LESD 107. pantu un šīs regulas 19. pantu pieņemtos Komisijas lēmumus.

6.   Valdes, Padomes vai Komisijas lēmumi vai darbības nedrīkst būt vērsti uz to, lai pieprasītu dalībvalstīm sniegt ārkārtas finansiālo atbalstu no publiskā sektora līdzekļiem, vai skart dalībvalstu budžeta suverenitāti un fiskālos pienākumus.

7.   Ja Valde pieņem valsts noregulējuma iestādei adresētu lēmumu, valsts noregulējuma iestāde var sīkāk noteikt veicamos pasākumus. Šādi precizējumi ir saskaņā ar attiecīgo Valdes lēmumu.

7. pants

Uzdevumu sadale VNM

1.   Valde ir atbildīga par efektīvu un saskaņotu VNM darbību.

2.   Ievērojot 31. panta 1. punktā minētos noteikumus, Valde ir atbildīga par noregulējumu plānu izstrādi un visu ar noregulējumu saistīto lēmumu pieņemšanu attiecībā uz:

a)

2. pantā minētajām vienībām, kas neietilpst grupā, kā arī grupām: i) kuras uzskatāmas par nozīmīgām saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1024/2013 6. panta 4. punktu; vai ii) attiecībā uz kurām ECB saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1024/2013 6. panta 5. punkta b) apakšpunktu nolēmusi pati nepastarpināti īstenot visas attiecīgās pilnvaras; un

b)	citām pārrobežu grupām.

3.   Attiecībā uz vienībām un grupām, kas nav minētas 2. punktā, valstu noregulējuma iestādes, neskarot Valdes atbildību attiecībā uz uzdevumiem, kuri tai uzticēti ar šo regulu, īsteno šādus uzdevumus un uzņemas par tiem atbildību:

a)	pieņem noregulējuma plānus un veic noregulējamības novērtējumu saskaņā ar 8. un 10. pantu un 9. pantā noteikto procedūru;

b)	pieņem agrīnās intervences pasākumus saskaņā ar 13. panta 3. punktu;

c)	piemēro vienkāršotus pienākumus vai atbrīvo no pienākuma izstrādāt noregulējuma plānus saskaņā ar 11. pantu;

d)	nosaka pašu kapitāla un atbilstīgo saistību minimuma prasību saskaņā ar 12. pantu;

e)

pieņem noregulējuma lēmumus un piemēro šajā regulā minētos noregulējuma instrumentus saskaņā ar attiecīgajām procedūrām un aizsardzības pasākumiem, ja noregulējuma darbībai nav nepieciešams izmantot Fondu un tās finansēšanai izmanto tikai 21. pantā un 24. līdz 27. pantā minētos instrumentus un/vai noguldījumu garantiju sistēmu saskaņā ar 79. pantu un 31. pantā noteikto procedūru;

f)	noraksta vai konvertē attiecīgos kapitāla instrumentus, ievērojot 21. pantu, saskaņā ar 31. pantā noteikto procedūru.

Ja noregulējuma darbībai nepieciešams izmantot Fondu, Valde pieņem noregulējuma shēmu.

Pieņemot noregulējuma lēmumu, valstu noregulējuma iestādes ņem vērā un izpilda 9. pantā minēto noregulējuma plānu, ja vien tās, ņemot vērā lietas apstākļus, neuzskata, ka noregulējuma mērķi tiks sasniegti efektīvāk, veicot darbības, kas nav noteiktas noregulējuma plānā.

Veicot šajā punktā minētos uzdevumus, valstu noregulējuma iestādes piemēro attiecīgos šīs regulas noteikumus. Šīs regulas 5. panta 2. punktā, 6. panta 5. punktā, 8. panta 6. punktā, 8. punktā, 12. punktā un 13. punktā, 10. panta 1. līdz 10. punktā, 11. līdz 14. pantā, 15. panta 1., 2. un 3. punktā, 16. pantā, 18. panta 1. punkta pirmajā daļā, 18. panta 2. punktā un 6. punktā, 20. pantā, 21. panta 1. līdz 7. punktā, 21. panta 8. punkta otrajā daļā, 21. panta 9. un 10. punktā, 22. panta 1. punktā, 3. punktā un 6. punktā, 23. pantā, 24. pantā, 25. panta 3. punktā, 27. panta 1. līdz 15. punktā, 27. panta 16. punkta otrās daļas otrajā teikumā, trešajā daļā un ceturtās daļas pirmajā, trešajā un ceturtajā teikumā un 32. pantā minētās atsauces uz Valdi uzskata par atsaucēm uz valstu noregulējuma iestādēm attiecībā uz grupām un vienībām, kas minētas šā punkta pirmajā daļā. Minētajā nolūkā valstu noregulējuma iestādes izmanto savas pilnvaras, kas tām noteiktas valsts tiesību aktos, ar kuriem transponēta Direktīva 2014/59/ES, ievērojot valsts tiesību aktos noteiktos nosacījumus.

Valstu noregulējuma iestādes informē Valdi par šajā punktā noteiktajiem pasākumiem, kas tiks veikti, un cieši koordinē ar Valdi šādu pasākumu veikšanu.

Valstu noregulējuma iestādes iesniedz Valdei 9. pantā minētos noregulējuma plānus, kā arī visu atjaunināto informāciju, pievienojot saskaņā ar 10. pantu veiktu pamatotu novērtējumu par attiecīgās vienības vai grupas noregulējamību.

4.   Ja nepieciešams nodrošināt augstu noregulējuma standartu saskaņotu piemērošanu saskaņā ar šo regulu, Valde var:

a)

reaģējot uz valsts noregulējuma iestādes paziņojumu par šā panta 3. punktā paredzētu pasākumu, saskaņā ar 31. panta 1. punktu piemērotā termiņā, ņemot vērā apstākļu steidzamību, izdot attiecīgajai valsts noregulējuma iestādei brīdinājumu, ja Valde uzskata, ka lēmuma projekts attiecībā uz šā panta 3. punktā minētu vienību vai grupu neatbilst šai regulai vai Valdes vispārīgajiem norādījumiem, kas minēti 31. panta 1. punkta a) apakšpunktā;

b)

jebkurā brīdī – jo īpaši tad, ja uz a) apakšpunktā minēto Valdes brīdinājumu nav pienācīgi reaģēts – pēc savas iniciatīvas, iepriekš apspriežoties ar attiecīgo valsts noregulējuma iestādi, vai pēc attiecīgās valsts noregulējuma iestādes pieprasījuma nolemt tieši īstenot visas ar šo regulu noteiktās attiecīgās pilnvaras arī attiecībā uz jebkuru šā panta 3. punktā minēto vienību vai grupu.

5.   Neatkarīgi no šā panta 3. punkta iesaistītās dalībvalstis var nolemt, ka Valde īsteno visas attiecīgās pilnvaras un pienākumus, kas tai noteikti ar šo regulu, attiecībā uz vienībām un grupām, kas nav minētas 2. punktā un veic uzņēmējdarbību to teritorijā. Šajā gadījumā nepiemēro šā panta 3. un 4. punktu, 9. pantu, 12. panta 2. punktu, 31. panta 1. punktu un šā panta 3. un 4. punktu. Dalībvalstis, kuras plāno izmantot šo iespēju, to attiecīgi paziņo Valdei un Komisijai. Paziņojums ir spēkā no dienas, kad tas publicēts Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

II DAĻA

ĪPAŠIE NOTEIKUMI

I SADAĻA

FUNKCIJAS VIENOTAJĀ NOREGULĒJUMA MEHĀNISMĀ UN PROCEDŪRAS NOTEIKUMI

1. NODAĻA

Noregulējuma plānošana

8. pants

Valdes izstrādātie noregulējuma plāni

1.   Valde izstrādā un pieņem noregulējuma plānus 7. panta 2. punktā minētajām vienībām un grupām un, ja ir izpildīti minēto punktu piemērošanas nosacījumi, 7. panta 4. punkta b) apakšpunktā un 5. punktā minētajām vienībām un grupām.

2.   Valde izstrādā noregulējuma plānus, iepriekš apspriežoties ar ECB vai attiecīgajām valstu kompetentajām iestādēm un valstu noregulējuma iestādēm, tostarp grupas līmeņa noregulējuma iestādi, iesaistītajās dalībvalstīs, kurās vienības veic uzņēmējdarbību, un noregulējuma iestādēm neiesaistītajās dalībvalstīs, kurās atrodas nozīmīgas filiāles, ciktāl tas attiecas uz nozīmīgo filiāli. Šajā nolūkā Valde var prasīt valstu noregulējuma iestādēm sagatavot un iesniegt Valdei noregulējuma plānu projektus un grupas līmeņa noregulējuma iestādei – grupas noregulējuma plāna projektu.

3.   Lai nodrošinātu šā panta efektīvu un konsekventu piemērošanu, Valde izdod pamatnostādnes un norādījumus valstu noregulējuma iestādēm par noregulējuma plānu projektu un grupas noregulējuma plānu projektu sagatavošanu attiecībā uz konkrētām vienībām vai grupām.

4.   Piemērojot šā panta 1. punktu, valstu noregulējuma iestādes iesniedz Valdei visu noregulējuma plānu izstrādei un īstenošanai nepieciešamo informāciju, kuru tās ieguvušas saskaņā ar Direktīvas 2014/59/ES 11. pantu un 13. panta 1. punktu, neskarot šīs sadaļas 5. nodaļu.

5.   Noregulējuma plānā tiek paredzēti dažādi varianti šajā regulā minēto noregulējuma instrumentu piemērošanai un noregulējuma pilnvaru īstenošanai attiecībā uz 1. punktā minētajām vienībām un grupām.

6.   Noregulējuma plānā paredz noregulējuma darbības, kuras Valde var veikt, ja 1. punktā minēta vienība vai grupa atbilst noregulējuma nosacījumiem.

Attiecīgajai vienībai dara zināmu 9. punktā minēto informāciju.

Izstrādājot un atjauninot noregulējuma plānu, Valde konstatē jebkādus būtiskus šķēršļus noregulējamībai un – ja tas ir nepieciešams un samērīgi – galvenajos vilcienos izklāsta attiecīgās darbības šo šķēršļu iespējamai risināšanai saskaņā ar 10. pantu.

Noregulējuma plānā ņem vērā attiecīgus scenārijus, tostarp to, ka maksātnespējas gadījums var būt ļoti specifisks vai ka tas var notikt plašāka mēroga finansiālās nestabilitātes vai sistēmas mēroga atgadījumu laikā.

Noregulējuma plānā netiek paredzēti šādi atbalsta veidi:

a)	jebkāds ārkārtas finansiālais atbalsts no publiskā sektora līdzekļiem papildus saskaņā ar 67. pantu izveidotā Fonda izmantošanai;

b)	centrālās bankas ārkārtas likviditātes palīdzība; vai

c)	centrālās bankas likviditātes palīdzība ar nestandarta nosacījumiem attiecībā uz nodrošinājumu, termiņu un procentu likmi.

7.   Noregulējuma plānā ietver analīzi par to, kā un kad iestāde, iestājoties plānā aplūkotajiem apstākļiem, var pieteikties centrālās bankas mehānismu izmantošanai, un nosaka aktīvus, kuri būtu jākvalificē kā nodrošinājums.

8.   Valde var prasīt, lai iestādes tai palīdz izstrādāt un atjaunināt plānus.

9.   Katras vienības noregulējuma plānā attiecīgā gadījumā un, ja iespējams, kvantitatīvā izteiksmē iekļauj šādu informāciju:

a)	plāna galveno elementu kopsavilkumu;

b)	kopsavilkumu par būtiskām izmaiņām, kas iestādi skārušas pēc tam, kad iesniegta jaunākā ar noregulējumu saistītā informācija;

c)	to, kādā veidā būtu iespējams nepieciešamajā apmērā juridiski un ekonomiski nodalīt kritiski svarīgās funkcijas un galvenās darbības jomas no citām funkcijām, lai nodrošinātu to nepārtrauktību iestādes maksātnespējas gadījumā;

d)	katra būtiskā plāna aspekta paredzamo izpildes termiņu;

e)	saskaņā ar 10. pantu veiktā noregulējamības novērtējuma detalizētu aprakstu;

f)	aprakstu par pasākumiem, kas veicami saskaņā ar 10. panta 7. punktu, lai pārvarētu vai novērstu noregulējamības šķēršļus, kuri konstatēti saskaņā ar 10. pantu veiktā novērtējuma rezultātā;

g)	aprakstu par iestādes kritiski svarīgo funkciju, galveno darbības jomu un aktīvu vērtības un tirgspējas noteikšanas procedūrām;

h)	detalizētu aprakstu par mehānismiem, ar ko tiks nodrošināts, ka Direktīvas 2014/59/ES 11. pantā prasītā informācija ir atjaunināta un vienmēr ir noregulējuma iestāžu rīcībā;

i)

skaidrojumu par noregulējuma variantu finansēšanas iespējām, neparedzot nevienu no turpmāk minētajiem: i) jebkādu ārkārtas finansiālo atbalstu no publiskā sektora līdzekļiem papildus saskaņā ar 67. pantu izveidotā Fonda izmantošanai; ii) centrālās bankas ārkārtas likviditātes palīdzību; vai iii) centrālās bankas likviditātes palīdzību ar nestandarta nosacījumiem attiecībā uz nodrošinājumu, termiņu un procentu likmi;

j)	detalizētu aprakstu par dažādām noregulējuma stratēģijām, ko varētu piemērot dažādu iespējamo scenāriju gadījumos, un piemērojamos termiņus;

k)	aprakstu par kritiski svarīgām savstarpējām saistībām ar citām iestādēm;

l)	aprakstu par iespējām saglabāt piekļuvi maksājumiem un tīrvērtes pakalpojumiem, un citām infrastruktūrām un klientu pozīciju pārnesamības novērtējumu;

m)	analīzi par plāna ietekmi uz iestādes darbiniekiem, tostarp jebkādu saistīto izmaksu novērtējumu, un aprakstu par procedūrām, kas paredzētas apspriedēm ar personālu noregulējuma gaitā, attiecīgā gadījumā ņemot vērā valstu sistēmas dialoga risināšanai ar sociālajiem partneriem;

n)	plānu saziņai ar plašsaziņas līdzekļiem un sabiedrību;

o)	pašu kapitāla un atbilstīgo saistību minimuma prasību saskaņā ar 12. pantu un attiecīgā gadījumā termiņu šā līmeņa sasniegšanai;

p)	attiecīgā gadījumā – minimuma prasību pašu kapitālam un līgumiskiem iekšējās rekapitalizācijas instrumentiem saskaņā ar 12. pantu, un attiecīgā gadījumā termiņu šā līmeņa sasniegšanai;

q)	aprakstu par būtiskām operācijām un sistēmām iestādes operacionālo procesu nepārtrauktas darbības nodrošināšanai;

r)	attiecīgā gadījumā – jebkādu iestādes paustu viedokli par noregulējuma plānu.

10.   Grupas noregulējuma plāni ietver noregulējuma plānu visai Savienības mātesuzņēmuma, kas veic uzņēmējdarbību iesaistītajā dalībvalstī, vadītajai grupai kopumā, paredzot vai nu noregulējumu Savienības mātesuzņēmuma līmenī, vai grupas sadalīšanu un meitasuzņēmumu noregulējumu. Grupas noregulējuma plānā nosaka noregulējuma pasākumus:

a)	Savienības mātesuzņēmumam;

b)	grupas sastāvā esošiem meitasuzņēmumiem, kuri veic uzņēmējdarbību Savienībā;

c)	2. panta b) punktā minētajām vienībām; un

d)	ievērojot 33. pantu – grupas sastāvā esošiem meitasuzņēmumiem, kuri veic uzņēmējdarbību ārpus Savienības.

11.   Grupas noregulējuma plānā:

a)	ir izklāstītas noregulējuma darbības, kas veicamas attiecībā uz grupas vienībām, gan veicot noregulējuma darbības attiecībā uz 2. panta b) punktā minētajām vienībām un meitasiestādēm, gan veicot saskaņotas noregulējuma darbības attiecībā uz meitasiestādēm 6. punktā paredzētajos scenārijos;

b)

ir izvērtēts, kādā mērā attiecībā uz grupas vienībām, kas veic uzņēmējdarbību Savienības teritorijā, saskaņotā veidā varētu piemērot noregulējuma instrumentus un īstenot noregulējuma pilnvaras, tostarp pasākumus, kas ļautu trešai personai iegādāties visu grupu vai atsevišķas darbības jomas vai darbības, ko veic vairākas grupas vienības vai atsevišķas grupas vienības, un ir konstatēti iespējamie saskaņota noregulējuma šķēršļi;

c)	ir iekļauts saskaņā ar 10. pantu veiktā noregulējamības novērtējuma detalizēts apraksts;

d)	ja grupā ietilpst trešās valstīs reģistrētas vienības, ir noteikti piemēroti mehānismi sadarbībai un koordinācijai ar šo trešo valstu attiecīgajām varas iestādēm un ietekme uz noregulējumu Savienībā;

e)	ir noteikti pasākumi, tostarp konkrētu funkciju vai darbības jomu juridiska un ekonomiska nodalīšana, kuri nepieciešami, lai atvieglotu grupas noregulēšanu, ja ir izpildīti noregulējuma nosacījumi;

f)

ir noteiktas grupas noregulējuma darbību finansēšanas iespējas un – gadījumiem, kad būtu nepieciešams izmantot Fondu un saskaņā ar Direktīvas 2014/59/ES 100. pantu izveidotos neiesaistīto dalībvalstu finansēšanas mehānismus, – izklāstīti principi atbildības sadalei attiecībā uz šo finansējumu starp dažādās iesaistītajās un neiesaistītajās dalībvalstīs esošiem finansējuma avotiem. Plānā neparedz šādus atbalsta veidus: i) jebkādu ārkārtas finansiālo atbalstu no publiskā sektora līdzekļiem papildus saskaņā ar šīs regulas 67. pantu izveidotā Fonda izmantošanai un neiesaistīto dalībvalstu finansēšanas mehānismiem, kas izveidoti saskaņā ar Direktīvas 2014/59/ES 100. pantu; ii) jebkādu centrālās bankas ārkārtas likviditātes palīdzību; vai iii) jebkādu centrālās bankas likviditātes palīdzību ar nestandarta nosacījumiem attiecībā uz nodrošinājumu, termiņu un procentu likmi.

Minētos principus nosaka, pamatojoties uz taisnīgiem un līdzsvarotiem kritērijiem un ņemot vērā jo īpaši Direktīvas 2014/59/ES 107. panta 5. punktu un ietekmi uz finanšu stabilitāti visās attiecīgajās dalībvalstīs.

Grupas noregulējuma plānam nedrīkst būt nesamērīga ietekme nevienā dalībvalstī.

12.   Valde nosaka termiņu, līdz kuram izstrādājami pirmie noregulējuma plāni. Noregulējuma plānus un grupas noregulējuma plānus pārskata un vajadzības gadījumā atjaunina vismaz reizi gadā un ikreiz, kad vienības vai – grupas noregulējuma plāna gadījumā – grupas, tostarp jebkuras grupas vienības, juridiskajā vai organizatoriskajā struktūrā, darbībā vai finanšu stāvoklī notikušas būtiskas izmaiņas, kuras varētu būtiski ietekmēt plāna efektivitāti vai kuru dēļ noregulējuma plānu nepieciešams pārstrādāt.

Lai pārstrādātu vai atjauninātu šā punkta pirmajā daļā minētos noregulējuma plānus, iestādes, ECB vai valstu kompetentās iestādes nekavējoties informē Valdi par jebkādām izmaiņām, kas rada nepieciešamību pēc šādas pārstrādāšanas vai atjaunināšanas.

13.   Valde nosūta noregulējuma plānus un visas tajos izdarītās izmaiņas ECB vai attiecīgajām valstu kompetentajām iestādēm.

9. pants

Valstu noregulējuma iestāžu izstrādātie noregulējuma plāni

1.   Valstu noregulējuma iestādes saskaņā ar 8. panta 5. līdz 13. punktu izstrādā un pieņem noregulējuma plānus vienībām un grupām, kuras nav minētas 7. panta 2. punktā, 4. punkta b) apakšpunktā un 5. punktā.

2.   Valstu noregulējuma iestādes sagatavo noregulējuma plānus, iepriekš apspriežoties ar attiecīgajām valstu kompetentajām iestādēm un valstu noregulējuma iestādēm iesaistītajās un neiesaistītajās dalībvalstīs, kurās atrodas nozīmīgas filiāles, ciktāl tas attiecas uz nozīmīgo filiāli.

10. pants

Noregulējamības novērtējums

1.   Izstrādājot un atjauninot noregulējuma plānus saskaņā ar 8. pantu, Valde, iepriekš apspriežoties ar kompetentajām iestādēm, tostarp ECB, un noregulējuma iestādēm neiesaistītajās dalībvalstīs, kurās atrodas nozīmīgas filiāles, ciktāl tas attiecas uz nozīmīgo filiāli, novērtē, kādā mērā iestādes un grupas ir iespējams noregulēt, nerēķinoties ar turpmāk minētajiem atbalsta veidiem:

a)	jebkāduārkārtas finansiālo atbalstu no publiskā sektora līdzekļiem papildus saskaņā ar 67. pantu izveidotā Fonda izmantošanai;

b)	jebkādu centrālās bankas ārkārtas likviditātes palīdzību; vai

c)	jebkādu centrālās bankas likviditātes palīdzību ar nestandarta nosacījumiem attiecībā uz nodrošinājumu, termiņu un procentu likmi.

2.   ECB vai attiecīgā valsts kompetentā iestāde iesniedz Valdei atveseļošanas plānu vai grupas atveseļošanas plānu. Valde izskata atveseļošanas plānu, lai tajā konstatētu visas darbības, kuras var nelabvēlīgi ietekmēt iestādes vai grupas noregulējamību, un par minētajiem jautājumiem sniedz ieteikumus ECB vai valsts kompetentajai iestādei.

3.   Izstrādājot noregulējuma plānu, Valde novērtē, kādā mērā šādu vienību ir iespējams noregulēt saskaņā ar šo regulu. Vienību uzskata par noregulējamu, ja Valdei tas ir paveicams un ja ir ticams, ka to ir iespējams vai nu likvidēt saskaņā ar parasto maksātnespējas procedūru, vai noregulēt, piemērojot tai noregulējuma instrumentus un īstenojot noregulējuma pilnvaras tā, lai maksimāli izvairītos no ievērojami negatīvas ietekmes uz tās dalībvalsts, kurā vienība atrodas, vai citu dalībvalstu, vai Savienības finanšu sistēmu, tostarp plašākas finansiālās nestabilitātes vai sistēmiska notikuma apstākļos, un ar mērķi nodrošināt vienības kritiski svarīgo funkciju nepārtrauktību.

Ja tiek uzskatīts, ka iestāde nav noregulējama, Valde par to laikus informē EBI.

4.   Grupu uzskata par noregulējamu, ja Valdei tas ir paveicams un ja ir ticams, ka grupas vienības ir iespējams vai nu likvidēt saskaņā ar parasto maksātnespējas procedūru, vai noregulēt, piemērojot tām noregulējuma instrumentus un īstenojot noregulējuma pilnvaras tā, lai maksimāli izvairītos no ievērojami negatīvas ietekmes uz to dalībvalstu, kurās veic uzņēmējdarbību grupas vienības, vai citu dalībvalstu, vai Savienības finanšu sistēmu, tostarp plašākas finansiālās nestabilitātes vai sistēmiska notikuma apstākļos, un ar mērķi nodrošināt minēto grupas vienību kritiski svarīgo funkciju nepārtrauktību, piemēram, ja ir viegli tās laikus nodalīt, vai ar citiem līdzekļiem.

Ja tiek uzskatīts, ka grupa nav noregulējama, Valde par to laikus informē EBI.

5.   Piemērojot šā panta 3., 4. un 10. punktu, ievērojami negatīva ietekme uz finanšu sistēmu vai apdraudējums finanšu stabilitātei nozīmē situāciju, kad finanšu sistēmu skar vai var skart traucējumi, kas var radīt finansiālas grūtības, kuru dēļ būtu apdraudēta iekšējā tirgus pienācīga darbība, efektivitāte un integritāte vai vienas vai vairāku dalībvalstu ekonomika vai finanšu sistēma. Nosakot ievērojami negatīvo ietekmi, Valde ņem vērā attiecīgos ESRK brīdinājumus un ieteikumus, kā arī attiecīgos kritērijus, ko izstrādājusi EBI, apsverot sistēmiska riska identificēšanu un izmērīšanu.

6.   Veicot šajā pantā minēto novērtējumu, Valde pārbauda Direktīvas 2014/59/ES pielikuma C iedaļā norādītos jautājumus.

7.   Ja saskaņā ar 3. vai 4. punktu veikta vienības vai grupas noregulējamības novērtējuma rezultātā Valde, iepriekš apspriežoties ar kompetentajām iestādēm, tostarp ECB, konstatē, ka pastāv būtiski šķēršļi attiecīgās vienības vai grupas noregulējamībai, Valde sadarbībā ar kompetentajām iestādēm sagatavo iestādei vai mātesuzņēmumam adresētu ziņojumu, kurā analizēti būtiskie šķēršļi noregulējuma instrumentu efektīvai piemērošanai un noregulējuma pilnvaru īstenošanai. Ziņojumā aplūko ietekmi uz iestādes darījumdarbības modeli un iesaka samērīgus un mērķtiecīgus pasākumus, ko Valde uzskata par nepieciešamiem vai piemērotiem minēto šķēršļu novēršanai saskaņā ar 10. punktu.

8.   Ziņojumu paziņo arī kompetentajām iestādēm un noregulējuma iestādēm neiesaistītajās dalībvalstīs, kurās atrodas grupā neietilpstošu iestāžu nozīmīgas filiāles. Tajā iekļauj attiecīgā novērtējuma vai konstatējuma pamatojumu un norāda, kā novērtējums vai konstatējums atbilst 6. pantā noteiktajām samērīgas piemērošanas prasībām.

9.   Četru mēnešu laikā no ziņojuma saņemšanas dienas vienība vai mātesuzņēmums ierosina Valdei iespējamos pasākumus ziņojumā norādīto būtisko šķēršļu pārvarēšanai vai novēršanai. Valde paziņo par ikvienu vienības vai mātesuzņēmuma ierosināto pasākumu kompetentajām iestādēm, EBI un noregulējuma iestādēm neiesaistītajās dalībvalstīs, kurās atrodas grupā neietilpstošu iestāžu nozīmīgas filiāles.

10.   Valde, iepriekš apspriežoties ar kompetentajām iestādēm, novērtē, vai ar 9. punktā minētajiem pasākumiem ir iespējams efektīvi pārvarēt vai novērst attiecīgos būtiskos šķēršļus. Ja ar attiecīgās vienības vai mātesuzņēmuma ierosinātajiem pasākumiem nav iespējams efektīvi samazināt vai novērst šķēršļus noregulējamībai, Valde, iepriekš apspriežoties ar kompetentajām iestādēm un attiecīgā gadījumā – izraudzītomakroprudenciālo iestādi, pieņem lēmumu, kurā norāda, ka ar ierosinātajiem pasākumiem nav iespējams efektīvi samazināt vainovērst šķēršļus noregulējamībai, un uzdod valstu noregulējuma iestādēm pieprasīt iestādei, mātesuzņēmumam vai jebkuram attiecīgās grupas meitasuzņēmumam veikt jebkuru no 11. punktā minētajiem pasākumiem.

Nosakot alternatīvus pasākumus, Valde uzskatāmi izklāsta, kāpēc noregulējamības šķēršļus nebūtu iespējams novērst ar iestādes ierosinātajiem pasākumiem un kāpēc ierosinātie alternatīvie pasākumi ir samērīgi to novēršanai. Valde ņem vērā minēto noregulējamības šķēršļu radītos draudus finanšu stabilitātei un pasākumu ietekmi uz iestādes darbību, stabilitāti un spēju dot ieguldījumu tautsaimniecībā, ietekmi uz finanšu pakalpojumu iekšējo tirgu un finanšu stabilitāti citās dalībvalstīs un visā Savienībā.

Valde ņem vērā arī nepieciešamību izvairīties no jebkuras tādas ietekmes uz attiecīgo iestādi vai grupu, kura pārsniegtu noregulējamības šķēršļa novēršanai nepieciešamo vai būtu nesamērīga.

11.   Piemērojot 10. punktu, Valde attiecīgā gadījumā uzdod valstu noregulējuma iestādēm veikt jebkuru no šādiem pasākumiem:

a)	prasīt vienībai pārstrādāt grupas iekšējos finansēšanas mehānismus vai izskatīt to neesamību, vai sagatavot pakalpojumu līgumus grupas iekšienē vai ar trešām pusēm, lai nodrošinātu kritiski svarīgo funkciju sniegšanu;

b)	prasīt vienībai ierobežot tās individuālo vai kopīgo riska darījumu maksimālo apmēru;

c)	prasīt specifisku vai regulāru papildu informāciju noregulējuma mērķiem;

d)	prasīt vienībai atbrīvoties no konkrētiem aktīviem;

e)	prasīt vienībai ierobežot vai izbeigt konkrētas esošās darbības vai ierobežot konkrētas ierosinātās darbības;

f)	ierobežot vai novērst jaunu vai esošu darbības jomu attīstīšanu vai jaunu vai esošu produktu pārdošanu;

g)

prasīt vienkāršošanas labad veikt izmaiņas vienības vai jebkuras grupas vienības, kas vai nu tieši, vai netieši ir to kontrolē, juridiskajās vai operacionālajās struktūrās, tādējādi nodrošinot, ka kritiski svarīgās funkcijas var juridiski un operacionāli nodalīt no citām funkcijām, piemērojot noregulējuma instrumentus;

h)	prasīt vienībai izveidot dalībvalsts mātes finanšu pārvaldītājsabiedrību vai Savienības mātes finanšu pārvaldītājsabiedrību;

i)	prasīt vienībai emitēt atbilstīgās saistības, lai izpildītu 12. panta prasības;

j)

prasīt vienībai veikt citus pasākumus, lai izpildītu 12. pantā minētās prasības, tostarp jo īpaši mēģināt no jauna vienoties par atbilstīgām saistībām, pirmā līmeņa papildu kapitāla instrumentiem vai otrā līmeņa kapitāla instrumentiem, ko tā emitējusi, lai nodrošinātu, ka ikviens Valdes lēmums norakstīt vai konvertēt minētās saistības vai instrumentus tiktu realizēts saskaņā ar tās jurisdikcijas tiesību aktiem, kas attiecas uz minētajām saistībām vai instrumentiem.

Attiecīgā gadījumā pirmās daļas a) līdz j) apakšpunktā minētos pasākumus tieši veic valsts noregulējuma iestādes.

12.   Valstu noregulējuma iestādes īsteno Valdes norādījumus saskaņā ar 29. pantu.

13.   Saskaņā ar 10. un 11. punktu pieņemts lēmums atbilst šādām prasībām:

a)	tajā iekļauj attiecīgā novērtējuma vai konstatējuma pamatojumu;

b)	tajā norāda, kā minētais novērtējums vai konstatējums atbilst 10. punktā noteiktajai samērīgas piemērošanas prasībai.

11. pants

Vienkāršoti pienākumi atsevišķām iestādēm

1.   Valde pēc savas iniciatīvas, iepriekš apspriežoties ar valsts noregulējuma iestādi, vai pēc valsts noregulējuma iestādes priekšlikuma var piemērot vienkāršotus pienākumus attiecībā uz 8. pantā minēto noregulējuma plānu izstrādi vai atbrīvot no pienākuma izstrādāt minētos plānus atbilstīgi šā panta 3. līdz 9. punktam.

2.   Valstu noregulējuma iestādes var sniegt Valdei priekšlikumu piemērot iestādēm vai grupām vienkāršotus pienākumus saskaņā ar 3. un 4. punktu vai atbrīvot tās no pienākuma izstrādāt noregulējuma plānus saskaņā ar 7. punktu. Šāds priekšlikums ir jāpamato, un tam jāpievieno visi attiecīgie dokumenti.

3.   Saņēmusi priekšlikumu par vienkāršotu pienākumu piemērošanu saskaņā ar šā panta 2. punktu vai rīkojoties pēc savas iniciatīvas, Valde veic attiecīgo iestāžu vai grupas novērtējumu un piemēro vienkāršotus pienākumus, ja paredzams, ka iestādes vai grupas maksātnespējai nebūs ievērojami negatīva ietekme uz finanšu sistēmu vai tā radītu apdraudējumu finanšu stabilitātei 10. panta 5. punkta nozīmē.

Šajā nolūkā Valde ņem vērā šādus faktorus:

a)	iestādes vai grupas darbības raksturs, akciju portfeļa struktūra, juridiskā forma, riska profils, iestādes vai grupas lielums un juridiskais statuss, savstarpējā saistība ar citām iestādēm vai finanšu sistēmu kopumā, darbību apmērs un sarežģītība;

b)	iestādes vai grupas līdzdalība institucionālājā aizsardzības shēmā vai citās kooperatīvās savstarpējās solidaritātes shēmās, kā minēts Regulas (ES) Nr. 575/2013 113. panta 7. punktā;

c)	iestādes vai grupas veikti ieguldījumu pakalpojumi vai darbības, kas definētas Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2014/65/ES (15) 4. panta 1. punkta 2. apakšpunktā; un

d)	vai ir paredzams, ka iestādes vai grupas maksātnespējai un sekojošai likvidācijai saskaņā ar parasto maksātnespējas procedūru varētu būt ievērojami negatīva ietekme uz finanšu tirgiem, citām iestādēm, finansēšanas nosacījumiem vai ekonomiku plašākā mērogā.

Valde veic šā punkta pirmajā daļā minēto novērtējumu, attiecīgā gadījumā iepriekš apspriežoties ar valsts makroprudenciālo iestādi un attiecīgā gadījumā ar ESRK.

4.   Piemērojot vienkāršotus pienākumus, Valde nosaka:

a)	8. pantā paredzēto noregulējuma plānu saturu un sīkākus aspektus;

b)	pirmo noregulējuma plānu izstrādes termiņu un noregulējuma plānu atjaunināšanas intervālu, pieļaujot, ka atjaunināšana var notikt retāk, nekā paredzēts 8. panta 12. punktā;

c)	no iestādēm pieprasītās informācijas saturu un sīkākus aspektus, kā paredzēts šīs regulas 8. panta 9. punktā un Direktīvas 2014/59/ES pielikuma B iedaļā;

d)	šīs regulas 10. pantā un Direktīvas 2014/59/ES pielikuma C iedaļā paredzētā noregulējamības novērtējuma detalizācijas pakāpi.

5.   Vienkāršotu pienākumu piemērošana pati par sevi neskar Valdes pilnvaras īstenot noregulējuma darbības.

6.   Gadījumos, kad tiek piemēroti vienkāršoti pienākumi, Valde jebkurā brīdī, ja beidz pastāvēt kāds no apstākļiem, kas attaisnojuši vienkāršoto pienākumu piemērošanu, nosaka, ka pienākumi īstenojami pilnā apmērā bez vienkāršošanas.

7.   Neskarot 9. pantu un 31. pantu, Valde, saņēmusi priekšlikumu par atbrīvojumu no pienākuma izstrādāt noregulējuma plānus saskaņā ar šā panta 2. punktu vai rīkojoties pēc savas iniciatīvas, saskaņā ar šā panta 3. punktu piešķir iestādēm, kas ir radniecīgas centrālajai iestādei un ir pilnībā vai daļēji atbrīvotas no valsts tiesību aktos noteiktajām prudenciālajām prasībām saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 10. pantu, atbrīvojumu no pienākuma izstrādāt noregulējuma plānus.

Ja ir piešķirts atbrīvojums saskaņā ar šā punkta pirmo daļu, pienākumu izstrādāt noregulējuma plānu konsolidēti piemēro centrālajai iestādei un tai radniecīgām iestādēm Regulas (ES) Nr. 575/2013 10. panta nozīmē. Šajā nolūkā ikviena atsauce uz grupu šīs regulas 1. nodaļā attiecas uz centrālo iestādi un tai radniecīgajām iestādēm Regulas (ES) Nr. 575/2013 10. panta nozīmē un to meitasuzņēmumiem un ikviena atsauce uz mātesuzņēmumiem vai iestādēm, kam veic konsolidēto uzraudzību saskaņā ar Direktīvas 2013/36/ES 111. pantu, attiecas uz centrālo iestādi.

8.   Iestādēm, kurām piemēro tiešu ECB uzraudzību saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1024/2013 6. panta 4. punktu vai kuras veido būtisku iesaistītās dalībvalsts finanšu sistēmas daļu, ir nepieciešams individuāls noregulējuma plāns.

Piemērojot šo punktu, iestādes veiktās operācijas uzskata par būtisku iesaistītās dalībvalsts finanšu sistēmas daļu, ja:

a)	iestādes aktīvu kopējā vērtība pārsniedz EUR 30 000 000 000 vai

b)	iestādes aktīvu kopējās vērtības attiecība pret tās dalībvalsts IKP, kurā šī iestāde veic uzņēmējdarbību, pārsniedz 20 %, izņemot gadījumu, ja iestādes aktīvu kopējā vērtība ir mazāka par EUR 5 000 000 000.

9.   Ja valsts noregulējuma iestāde, kas saskaņā ar 2. punktu ir nākusi klajā ar priekšlikumu piemērot vienkāršotus pienākumus vai piešķirt atbrīvojumu, uzskata, ka lēmums par vienkāršotu pienākumu piemērošanu vai atbrīvojuma piešķiršanu ir jāatceļ, tā šajā nolūkā iesniedz priekšlikumu Valdei. Šajā gadījumā Valde, ievērojot 3. punktā vai 7. un 8. punktā minētos faktorus, pieņem lēmumu par ierosināto atcelšanu, pilnībā ņemot vērā valsts noregulējuma iestādes sniegto atcelšanas pamatojumu.

10.   Valde informē EBI par to, kā tā piemēro šo pantu.

12. pants

Pašu kapitāla un atbilstīgo saistību minimuma prasība

1.   Valde, iepriekš apspriežoties ar kompetentajām iestādēm, tostarp ECB, nosaka 7. panta 2. punktā minētajām vienībām un grupām un – ja ir izpildīti attiecīgo punktu piemērošanas noteikumi – 7. panta 4. punkta b) apakšpunktā un 5. punktā minētajām vienībām un grupām, 4. punktā minēto pašu kapitāla un atbilstīgo saistību, kam var piemērot norakstīšanas un konvertācijas pilnvaras, minimuma prasību, kas minētajām vienībām un grupām ir vienmēr jāizpilda.

2.   Izstrādājot noregulējuma plānus saskaņā ar 9. pantu, valstu noregulējuma iestādes, iepriekš apspriežoties ar kompetentajām iestādēm, nosaka pašu kapitāla un atbilstīgo saistību minimuma prasību, kā minēts šā panta 4. punktā, kam var piemērot norakstīšanas un konvertācijas pilnvaras un kas 7. panta 3. punktā minētajām vienībām vienmēr jāizpilda. Šajā sakarā piemēro 31. pantā noteikto procedūru.

3.   Lai nodrošinātu šā panta efektīvu un konsekventu piemērošanu, Valde izdod pamatnostādnes un norādījumus valstu noregulējuma iestādēm attiecībā uz konkrētām vienībām vai grupām.

4.   Pašu kapitāla un atbilstīgo saistību minimuma prasību aprēķina kā pašu kapitāla un atbilstīgo saistību apmēru, kas izteikts kā procentuālā daļa no iestādes kopējām saistībām un pašu kapitāla.

Piemērojot šā punkta pirmo daļu, atvasināto instrumentu saistības iekļauj kopējās saistībās, pamatojoties uz darījuma partnera ieskaita tiesību pilnīgu atzīšanu.

5.   Neatkarīgi no 1. punkta Valde atbrīvo hipotekārā kredīta iestādes, kuras tiek finansētas ar segtām obligācijām un kurām saskaņā ar valsts tiesību aktiem nav tiesību pieņemt noguldījumus, no pienākuma vienmēr izpildīt pašu kapitāla un atbilstīgo saistību minimuma prasību, jo:

a)	minētās iestādes tiks likvidētas, izmantojot valstu maksātnespējas procedūras vai cita veida procedūras, kas tiks īstenotas saskaņā ar Direktīvas 2014/59/ES 38., 40. vai 42. pantu un ir īpaši paredzētas minētajām iestādēm; un

b)	šādas valstu maksātnespējas procedūras vai cita veida procedūras nodrošinās, ka minēto iestāžu kreditori, tostarp attiecīgajā gadījumā segto obligāciju turētāji, segs zaudējumus tā, lai tiktu sasniegti noregulējuma mērķi.

6.   Šā panta 4. punktā minētā pašu kapitāla un atbilstīgo saistību minimuma prasība nepārsniedz pašu kapitāla un atbilstīgo saistību apmēru, kas ir pietiekams, lai nodrošinātu, ka gadījumos, kad būtu jāpiemēro iekšējās rekapitalizācijas instruments, 2. pantā minētās iestādes vai mātesuzņēmuma zaudējumus, kā arī minētās iestādes vai mātesuzņēmuma galvenā mātesuzņēmuma un jebkuras iestādes vai finanšu iestādes, kas iekļauta minētā galvenā mātesuzņēmuma konsolidētajos pārskatos, zaudējumus būtu iespējams absorbēt, un visu minēto vienību pirmā līmeņa pamata kapitāla rādītāju būtu iespējams atjaunot tādā līmenī, kāds ir vajadzīgs, lai tās saglabātu atbilstību atļaujas izsniegšanas nosacījumiem un turpinātu veikt darbības, kuru īstenošanai tām ir izsniegta atļauja saskaņā ar Direktīvu 2013/36/ES vai līdzvērtīgiem tiesību aktiem, un uzturēt pietiekamu tirgus uzticēšanos 2. pantā minētajai iestādei vai mātesuzņēmumam un minētās iestādes vai mātesuzņēmuma galvenajam mātesuzņēmumam un jebkurai iestādei vai finanšu iestādei, kas iekļauta minētā galvenā mātesuzņēmuma konsolidētajos pārskatos.

Gadījumos, kad noregulējuma plāns paredz iespēju izslēgt noteiktas atbilstīgo saistību kategorijas no iekšējās rekapitalizācijas saskaņā ar 27. panta 5. punktu, vai iespēju pilnībā vai daļēji pārvest saņēmējam noteiktas atbilstīgo saistību kategorijas, 4. punktā minētā pašu kapitāla un atbilstīgo saistību minimuma prasība nepārsniedz tādu pašu kapitāla un atbilstīgo saistību apmēru, kas ir nepieciešams, lai nodrošinātu, ka 2. pantā minētajai iestādei vai mātesuzņēmumam ir citas atbilstīgās saistības pietiekamā apmērā, lai nodrošinātu, ka 2. pantā minētās vienības zaudējumus, kā arī minētās iestādes vai mātesuzņēmuma galvenā mātesuzņēmuma un jebkuras iestādes vai finanšu iestādes, kas iekļauta minētā galvenā mātesuzņēmuma konsolidētajos pārskatos, zaudējumus ir iespējams absorbēt un ka minēto vienību pirmā līmeņa pamata kapitāla rādītāju ir iespējams atjaunot tādā līmenī, kāds ir vajadzīgs, lai tās saglabātu atbilstību atļaujas izsniegšanas nosacījumiem un turpinātu darbības, kuru īstenošanai tām ir izsniegta atļauja saskaņā ar Direktīvu 2013/36/ES vai līdzvērtīgiem tiesību aktiem, un lai uzturētu pietiekamu tirgus uzticēšanos iestādei vai mātesuzņēmumam un minētās iestādes vai mātesuzņēmuma galvenajam mātesuzņēmumam un jebkurai iestādei vai finanšu iestādei, kas iekļauta minētā galvenā mātesuzņēmuma konsolidētajos pārskatos.

Šā panta 4. punktā minētā pašu kapitāla un atbilstīgo saistību minimuma prasība nav mazāka par Regulā (ES) Nr. 575/2013 un Direktīvā 2013/36/ES paredzēto pašu kapitāla prasību un rezervju prasību kopsummu.

7.   Lai nodrošinātu, ka 2. pantā minēto vienību iespējams noregulēt, piemērojot noregulējuma instrumentus, tostarp attiecīgā gadījumā iekšējās rekapitalizācijas instrumentu, tā, lai tiktu sasniegti noregulējuma mērķi, šā panta 1. punktā minēto minimuma prasību, ievērojot šā panta 6. punktā noteiktos ierobežojumus, nosaka, pamatojoties uz turpmāk minētajiem kritērijiem:

a)	2. pantā minētās iestādes un mātesuzņēmuma lielums, darījumdarbības modelis, finansēšanas modelis un riska profils;

b)	apmērs, kādā noregulējumu varētu līdzfinansēt noguldījumu garantiju sistēma saskaņā ar 79. pantu;

c)

kādā mērā 2. pantā minētās iestādes un mātesuzņēmuma maksātnespējai būtu ievērojami nelabvēlīga ietekme uz finanšu sistēmu vai tā radītu apdraudējumu finanšu stabilitātei 10. panta 5. punkta nozīmē, tostarp kaitīgas ietekmes izplatīšanās uz citām iestādēm, pamatojoties uz savstarpējo saistību ar citām iestādēm vai pārējo finanšu sistēmu.

8.   Nosakot pašu kapitāla un atbilstīgo saistību minimuma prasību, tiek precizēta minimuma prasība, kura iestādēm ir jāizpilda individuāli, un minimuma prasība, kura mātesuzņēmumiem ir jāizpilda konsolidēti. Kopējo minimuma prasību pašu kapitālam un atbilstīgajām saistībām, kura Savienības mātesuzņēmumam, kas veic uzņēmējdarbību iesaistītajā dalībvalstī, jāizpilda konsolidētā līmenī, nosaka Valde pēc apspriešanās ar konsolidētās uzraudzības iestādi, pamatojoties uz 7. punktā noteiktajiem kritērijiem un to, vai saskaņā ar noregulējuma plānu grupas trešo valstu meitasuzņēmumus ir paredzēts noregulēt atsevišķi.

9.   Valde nosaka pašu kapitāla un atbilstīgo saistību minimuma prasību, kas grupas meitasuzņēmumam piemērojama individuāli. Šīs pašu kapitāla un atbilstīgo saistību minimuma prasības nosaka meitasuzņēmumam pienācīgā līmenī, ņemot vērā:

a)	šā panta 7. punktā uzskaitītos kritērijus, jo īpaši meitasuzņēmuma lielumu, darījumdarbības modeli un riska profilu, tostarp pašu kapitālu, un

b)	grupai noteikto konsolidēto prasību.

10.   Valde var nolemt individuāli atbrīvot mātes iestādi no pašu kapitāla un atbilstīgo saistību minimuma prasības, ja ir izpildīti Direktīvas 2014/59/ES 45. panta 11. punkta a) un b) apakšpunktā noteiktie nosacījumi. Valde var nolemt individuāli atbrīvot meitasuzņēmumu no pašu kapitāla un atbilstīgo saistību minimuma prasības, ja ir izpildīti Direktīvas 2014/59/ES 45. panta 12. punkta a), b) un c) apakšpunktā noteiktie nosacījumi.

11.   Valde pēc savas iniciatīvas, iepriekš apspriežoties ar valsts noregulējuma iestādi, vai pēc valsts noregulējuma iestādes priekšlikuma var nolemt, ka pašu kapitāla un atbilstīgo saistību minimuma prasību, kā minēts 1. punktā, daļēji izpilda konsolidētā vai individuālā līmenī ar līgumiskiem iekšējās rekapitalizācijas instrumentiem, pilnībā ievērojot 5. punkta pirmajā un otrajā daļā, kā arī 7. punktā noteiktos kritērijus.

12.   Lai instruments būtu kvalificējams kā līgumisks iekšējās rekapitalizācijas instruments saskaņā ar 11. punktu, Valdei ir jāgūst pārliecība, ka:

a)	instruments ietver līguma noteikumu, kas paredz, ka gadījumos, kad Valde pieņem lēmumu par iekšējās rekapitalizācijas instrumenta piemērošanu attiecīgajai iestādei, instrumentu noraksta vai konvertē prasītajā apmērā, pirms tiek norakstītas vai konvertētas citas atbilstīgās saistības; un

b)	uz instrumentu attiecas saistošs pakārtotības nolīgums, pasākums vai noteikums, saskaņā ar kuru parastās maksātnespējas procedūras gadījumā tas ir ierindojams zem citām atbilstīgām saistībām un to nevar atmaksāt, pirms nav nokārtotas citas tajā brīdī nenokārtotās atbilstīgās saistības.

13.   Valde šā panta 1. punktā minēto prasību un attiecīgā gadījumā šā panta 11. punktā minēto prasību nosaka līdztekus noregulējuma plānu izstrādei un uzturēšanai saskaņā ar 8. pantu.

14.   Valde adresē noteikšanas rezultātā izdarītos konstatējumus valstu noregulējuma iestādēm. Valstu noregulējuma iestādes īsteno Valdes norādījumus saskaņā ar 29. pantu. Valde pieprasa valstu noregulējuma iestādēm pārliecināties un nodrošināt, ka iestādes un mātesuzņēmumi vienmēr izpilda šā panta 1. punktā noteikto pašu kapitāla un atbilstīgo saistību minimuma prasību.

15.   Valde informē ECB un EBI par pašu kapitāla un atbilstīgo saistību minimuma prasību, kuru tā ir noteikusi katrai iestādei un mātesuzņēmumam saskaņā ar 1. punktu, un attiecīgā gadījumā par 11. punktā noteiktajām prasībām.

16.   Atbilstīgās saistības, tostarp subordinētā parāda instrumentus un subordinētos aizdevumus, kas nav kvalificējami kā pirmā līmeņa papildu kapitāla instrumenti vai otrā līmeņa kapitāla instrumenti, iekļauj 1. punktā minētajā pašu kapitāla un atbilstīgo saistību apmērā tikai tad, ja tie atbilst šādiem nosacījumiem:

a)	instrumenti ir emitēti un pilnībā apmaksāti;

b)	saistības nav pret iestādi pašu, iestāde pati tās nenodrošina vai negarantē;

c)	iestāde ne tieši, ne netieši nav finansējusi instrumenta iegādi;

d)	saistību atlikušais termiņš ir vismaz viens gads;

e)	saistības neizriet no atvasināta instrumenta;

f)	saistības neizriet no noguldījuma, kuram paredzēta priekšroka valsts maksātnespējas hierarhijā saskaņā ar Direktīvas 2014/59/ES 108. pantu.

Piemērojot pirmās daļas d) apakšpunktu, gadījumos, kad saistības dod to īpašniekam tiesības uz pirmstermiņa atmaksu, minēto saistību termiņš ir pirmā diena, kad šādas tiesības rodas.

17.   Ja saistības regulē ārpus Savienības esošas valsts jurisdikcijā pieņemti tiesību akti, Valde var uzdot valstu noregulējuma iestādēm prasīt iestādei, lai tā pierāda, ka ikviens Valdes lēmums norakstīt vai konvertēt minētās saistības tiks izpildīts saskaņā ar minētās jurisdikcijas tiesību aktiem, ņemot vērā saistības regulējošā līguma noteikumus, starptautiskos nolīgumus par noregulējuma procedūru atzīšanu un citus attiecīgus aspektus. Ja Valde negūst pārliecību par to, ka ikviens lēmums tiks izpildīts saskaņā ar minētās jurisdikcijas tiesību aktiem, šīs saistības neieskaita pašu kapitāla un atbilstīgo saistību minimuma prasībā.

18.   Ja Komisija iesniedz tiesību akta priekšlikumu saskaņā ar Direktīvas 2014/59/ES 45. panta 18. punktu, tā attiecīgā gadījumā iesniedz tiesību akta priekšlikumu par atbilstošu grozījumu izdarīšanu šajā regulā.

2. NODAĻA

Agrīna intervence

13. pants

Agrīna intervence

1.   ECB vai valstu kompetentās iestādes informē Valdi par jebkādiem pasākumiem, kuru veikšanu tās pieprasa iestādei vai grupai vai kurus tās veic pašas saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1024/2013 16. pantu, Direktīvas 2014/59/ES 27. panta 1. punktu, vai 28. pantu, vai 29. pantu vai saskaņā ar Direktīvas 2013/36/ES 104. pantu.

Valde paziņo Komisijai par visu saskaņā ar šā punkta pirmo daļu saņemto informāciju.

2.   No dienas, kad saņemta 1. punktā minētā informācija, un neskarot ECB un valstu kompetento iestāžu pilnvaras saskaņā ar citiem Savienības tiesību aktiem, Valde var gatavoties attiecīgās iestādes vai grupas noregulējumam.

Piemērojot šā punkta pirmo daļu, ECB vai attiecīgā valsts kompetentā iestāde, sadarbojoties ar Valdi, rūpīgi pārrauga iestādes vai mātesuzņēmuma stāvokli un to, vai tie izpilda agrīnās intervences pasākumus, kurus tiem tika pieprasīts veikt.

ECB vai attiecīgā valsts kompetentā iestāde sniedz Valdei visu nepieciešamo informāciju iestādes noregulējuma plāna atjaunināšanai un iespējamā noregulējuma sagatavošanai, kā arī iestādes aktīvu un saistību vērtējuma izdarīšanai nepieciešamo informāciju saskaņā ar 20. panta 1. līdz 15. punktu.

3.   Valdei ir pilnvaras pieprasīt iestādei vai mātesuzņēmumam sazināties ar potenciālajiem pircējiem, lai sagatavotos iestādes noregulējumam, ievērojot Direktīvas 2014/59/ES 39. panta 2. punktā paredzētos kritērijus un šīs regulas 88. pantā noteiktās dienesta noslēpuma ievērošanas prasības.

Turklāt Valdei ir pilnvaras pieprasīt attiecīgajai valsts noregulējuma iestādei izstrādāt provizorisku attiecīgās iestādes vai grupas noregulējuma shēmu.

Valde informē ECB, attiecīgās valstu kompetentās iestādes un attiecīgās valstu noregulējuma iestādes par jebkādām darbībām, ko tās veic saskaņā ar šo punktu.

4.   Ja ECB vai valstu kompetentās iestādes plāno iestādei vai grupai piemērot papildu pasākumu, pamatojoties uz Regulas (ES) Nr. 1024/2013 16. pantu, Direktīvas 2014/59/ES 27. panta 1. punktu, 28. pantu vai 29. pantu, vai Direktīvas 2013/36/ES 104. pantu, pirms vienība vai grupa ir pilnībā izpildījusi pirmo Valdei paziņoto pasākumu, tās informē Valdi pirms šāda papildu pasākuma piemērošanas attiecīgajai iestādei vai grupai.

5.   ECB vai valsts kompetentā iestāde, Valde un attiecīgās valstu noregulējuma iestādes nodrošina, ka 4. punktā minētais papildu pasākums un visas Valdes darbības, kas vērstas uz sagatavošanos noregulējumam saskaņā ar 2. punktu, norisinās saskaņoti.

3. NODAĻA

Noregulējums

14. pants

Noregulējuma mērķi

1.   Rīkojoties saskaņā ar 18. pantā minēto noregulējuma procedūru, Valde, Padome Komisija un, attiecīgā gadījumā, valstu noregulējuma iestādes, īstenojot savus attiecīgos pienākumus, ņem vērā noregulējuma mērķus, un izvēlas tos noregulējuma instrumentus un noregulējuma pilnvaras, ar ko, pēc to ieskatiem, vislabāk sasniedzami noregulējuma mērķi, kas ir būtiski konkrētajā gadījumā.

2.   Šā panta 1. punktā minētie noregulējuma mērķi ir šādi:

a)	garantēt kritiski svarīgo funkciju nepārtrauktību;

b)	izvairīties no ievērojami negatīvas ietekmes uz finanšu stabilitāti, jo īpaši novērst kaitīgas ietekmes izplatīšanos, tostarp tirgus infrastruktūrās, un uzturēt tirgus disciplīnu;

c)	aizsargāt publiskā sektora līdzekļus, maksimāli samazinot paļaušanos uz ārkārtas finansiālo atbalstu no publiskā sektora līdzekļiem;

d)	aizsargāt noguldītājus, uz kuriem attiecas Direktīva 2014/49/ES, un ieguldītājus, uz kuriem attiecas Direktīva 97/9/EK;

e)	aizsargāt klientu finanšu līdzekļus un klientu aktīvus.

Tiecoties panākt pirmajā daļā minētos mērķus, Valde, Padome, Komisija un, attiecīgā gadījumā, valstu noregulējuma iestādes cenšas maksimāli samazināt noregulējuma izmaksas un neiznīcināt vērtību, ja vien tas nav nepieciešams noregulējuma mērķu sasniegšanai.

3.   Ievērojot dažādus šīs regulas noteikumus, noregulējuma mērķi ir vienlīdz nozīmīgi, un tos līdzsvaro atbilstīgi katra konkrētā gadījuma būtībai un apstākļiem.

15. pants

Vispārējie noregulējuma principi

1.   Rīkojoties saskaņā ar 18. pantā minēto noregulējuma procedūru, Valde, Padome, Komisija un, attiecīgā gadījumā, valstu noregulējuma iestādes veic visus piemērotos pasākumus, lai nodrošinātu, ka noregulējuma darbība tiek īstenota saskaņā ar šādiem principiem:

a)	zaudējumus pirmie sedz noregulējamās iestādes akcionāri;

b)	pēc akcionāriem zaudējumus sedz noregulējamās iestādes kreditori atbilstoši savu prasījumu secībai saskaņā 17. pantu, izņemot gadījumus, kad šajā regulā nepārprotami noteikts citādi;

c)	tiek nomainīta noregulējamās iestādes vadības struktūra un augstākā vadība, izņemot gadījumus, kad vadības struktūras un augstākās vadības pilnīga vai daļēja paturēšana atbilstoši konkrētajiem apstākļiem tiek uzskatīta par nepieciešamu noregulējuma mērķu sasniegšanai;

d)	noregulējamās iestādes vadības struktūra un augstākā vadība sniedz visu nepieciešamo palīdzību noregulējuma mērķu sasniegšanai;

e)	fiziskajām un juridiskajām personām, ievērojot attiecīgos valsts tiesību aktus, ir krimināltiesiskā vai civiltiesiskā atbildība par iestādes maksātnespēju;

f)	vienas un tās pašas kategorijas kreditoriem piemēro vienlīdzīgu attieksmi, izņemot gadījumus, kad šajā regulā noteikts citādi;

g)	neviens kreditors necieš lielākus zaudējumus nekā tos, kas viņam būtu radušies, ja 2. pantā minētā vienība būtu likvidēta atbilstoši parastajai maksātnespējas procedūrai saskaņā ar 29. pantā paredzētajiem aizsardzības pasākumiem;

h)	segtie noguldījumi ir pilnībā aizsargāti; un

i)	noregulējuma darbību veic saskaņā ar šajā regulā noteiktajiem aizsardzības pasākumiem.

2.   Ja iestāde ir grupas vienība, neskarot 14. pantu, Valde, Padome un Komisija, lemjot par noregulējuma instrumentu piemērošanu un noregulējuma pilnvaru īstenošanu, neskarot 12. pantu, rīkojas tā, lai maksimāli samazinātu ietekmi uz citām grupas vienībām un uz grupu kopumā un maksimāli samazinātu nelabvēlīgo ietekmi uz finanšu stabilitāti Savienībā un tās dalībvalstīs, jo īpaši valstīs, kurās grupa darbojas.

3.   Ja šīs regulas 2. pantā minētai vienībai piemēro uzņēmuma pārdošanas instrumentu, pagaidu iestādes instrumentu vai aktīvu nodalīšanas instrumentu, tiek uzskatīts, ka, piemērojot Padomes Direktīvas 2001/23/EK 5. panta 1. punktu (16), pret minēto vienību ir uzsākta bankrota procedūra vai analoga maksātnespējas procedūra.

4.   Lemjot par noregulējuma instrumentu piemērošanu un noregulējuma pilnvaru īstenošanu, Valde uzdod valstu noregulējuma iestādēm attiecīgā gadījumā informēt darba ņēmēju pārstāvjus un apspriesties ar tiem.

Minētā prasība neskar valsts tiesību aktos vai praksē paredzētos noteikumus par darba ņēmēju pārstāvību vadības struktūrās.

16. pants

Finanšu iestāžu un mātesuzņēmumu noregulējums

1.   Valde lemj par finanšu iestādes, kas veic uzņēmējdarbību iesaistītajā dalībvalstī, noregulējuma darbību, ja 18. panta 1. punktā noteiktie nosacījumi ir izpildīti gan attiecībā uz finanšu iestādi, gan attiecībā uz mātesuzņēmumu, kam piemēro konsolidēto uzraudzību.

2.   Valde veic noregulējuma darbību attiecībā uz 2. panta b) punktā minētu mātesuzņēmumu, ja 18. panta 1. punktā noteiktie nosacījumi ir izpildīti gan attiecībā uz mātesuzņēmumu, gan attiecībā uz vienu vai vairākiem meitasuzņēmumiem, kas ir iestādes, vai ja situācijā, kad meitasuzņēmums neveic uzņēmējdarbību Savienībā, trešās valsts iestāde ir konstatējusi, ka tas atbilst noregulējuma nosacījumiem attiecīgās trešās valsts tiesību aktos.

3.   Atkāpjoties no 2. punkta un neatkarīgi no tā, ka mātesuzņēmums, iespējams, neatbilst 18. panta 1. punktā paredzētajiem nosacījumiem, Valde var lemt par noregulējuma darbību attiecībā uz minēto mātesuzņēmumu, ja viens vai vairāki meitasuzņēmumi, kas ir iestādes, atbilst 18. panta 1., 4. un 5. punktā paredzētajiem nosacījumiem un to aktīvi un saistības ir tādi, ka šo meitasuzņēmumu maksātnespēja apdraud iestādi vai grupu kopumā, un noregulējuma darbība attiecībā uz minēto mātesuzņēmumu ir nepieciešama, lai noregulētu šādus meitasuzņēmumus, kas ir iestādes, vai visu grupu kopumā. Valde var lemt par noregulējuma darbību attiecībā uz mātesuzņēmumu arī tad, ja valsts noregulējuma iestāde informē Valdi, ka dalībvalsts maksātnespējas tiesību aktos ir paredzēts pret grupām attiekties kā pret vienotu kopumu un, lai noregulētu šādus meitasuzņēmumus, kas ir iestādes, vai visu grupu kopumā, ir nepieciešama noregulējuma darbība attiecībā uz mātesuzņēmumu.

Piemērojot šā punkta pirmo daļu un novērtējot, vai attiecībā uz vienu vai vairākiem meitasuzņēmumiem, kas ir iestādes, ir izpildīti 18. panta 1. punkta nosacījumi, Valde var neņemt vērā grupas iekšējos kapitāla pārvedumus vai zaudējumu pārnešanu starp vienībām, tostarp norakstīšanas vai konvertācijas pilnvaru īstenošanu.

17. pants

Prasījumu apmierināšanas secība

1.   Piemērojot iekšējās rekapitalizācijas instrumentu šīs regulas 2. pantā minētai vienībai un neskarot saistības, kas ir izslēgtas no iekšējās rekapitalizācijas instrumenta saskaņā ar šīs regulas 27. panta 3. punktu, Valde, Komisija vai attiecīgā gadījumā valstu noregulējuma iestādes lemj par norakstīšanas un konvertācijas pilnvaru īstenošanu, tostarp par šīs regulas 27. panta 5. punkta iespējamu piemērošanu, un valstu noregulējuma iestādes īsteno šīs pilnvaras saskaņā ar Direktīvas 2014/59/ES 47. un 48. pantu un ievērojot attiecīgo valstu tiesību aktos, tostarp noteikumos, ar ko transponēts minētās direktīvas 108. pants, noteiktajai secībai apgrieztu prasījumu apmierināšanas secību…

2.   Iesaistītās dalībvalstis paziņo Komisijai un Valdei valsts maksātnespējas procedūrā paredzēto secību, kādā apmierināmi pret 2. pantā minētajām vienībām izvirzītie prasījumi, katra kalendārā gada 1. jūlijā vai nekavējoties pēc izmaiņu izdarīšanas šajā secībā.

Ja tiek piemērots iekšējās rekapitalizācijas instruments, attiecīgā noguldījumu garantiju sistēma ir atbildīga saskaņā ar 79. pantā paredzētajiem noteikumiem.

18. pants

Noregulējuma procedūra

1.   Valde pieņem noregulējuma shēmu saskaņā ar 6. punktu attiecībā uz 7. panta 2. punktā minētajām vienībām un grupām, kā arī, ja ir izpildīti nosacījumi minēto punktu piemērošanai, 7. panta 4. punkta b) apakšpunktā un 5. punktā minētajām vienībām un grupām, tikai tad, ja pēc paziņojuma saņemšanas saskaņā ar šā punkta ceturto daļu vai pēc savas iniciatīvas tā savā izpildsesijā novērtē, ka ir izpildīti šādi nosacījumi:

a)	vienība kļūst vai, iespējams, kļūs maksātnespējīga;

b)

ņemot vērā laika resursus un citus būtiskus apstākļus, nepastāv pamatotas izredzes, ka alternatīvi privātā sektora pasākumi, tostarp institucionālās aizsardzības shēmas pasākumi, kas īstenoti attiecībā uz vienību, vai uzraudzītāja darbība, tostarp agrīnas intervences pasākumi vai attiecīgo kapitāla instrumentu norakstīšana vai konvertācija saskaņā ar 21. pantu, pieņemamā termiņā novērstu vienības maksātnespēju;

c)	noregulējuma darbība ir vajadzīga sabiedrības interesēs, ievērojot šā panta 5. punktu.

Pirmās daļas a) apakšpunktā minētā nosacījuma pastāvēšanu novērtē ECB, iepriekš apspriežoties ar Valdi. Valde izpildsesijā var izdarīt šādu novērtējumu tikai pēc tam, kad ir informējusi ECB par savu nodomu, un tikai tad, ja ECB trīs kalendāro dienu laikā pēc minētās informācijas saņemšanas šādu konstatējumu neizdara. ECB nekavējoties sniedz Valdei visu attiecīgo informāciju, ko Valde pieprasa novērtējuma izdarīšanas vajadzībām.

Ja ECB novērtē, ka attiecībā uz pirmajā daļā minētu vienību vai grupu ir izpildīts šā punkta pirmās daļas a) apakšpunktā minētais nosacījums, tā šo novērtējumu nekavējoties paziņo Komisijai un Valdei.

Pirmās daļas b) apakšpunktā minētā nosacījuma novērtēšanu veic Valde savā izpildsesijā vai – attiecīgā gadījumā – valstu noregulējuma iestādes ciešā sadarbībā ar ECB. Arī ECB var informēt Valdi vai attiecīgo valstu noregulējuma iestādes par to, ka tā uzskata, ka ir izpildīts minētajā apakšpunktā noteiktais nosacījums.

2.   Neskarot gadījumus, kad ECB ir nolēmusi pati nepastarpināti saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1024/2013 6. panta 5. punkta b) apakšpunktu veikt uzdevumus, kas saistīti ar kredītiestāžu uzraudzību, gadījumā, kad tā saņēmusi paziņojumu saskaņā ar 1. punktu vai ja Valde plāno pēc savas iniciatīvas saskaņā ar 1. punktu veikt novērtējumu shēmu attiecībā uz 7. panta 3. punktā minētu vienību vai grupu, Valde savu novērtējumu nekavējoties paziņo ECB.

3.   Pasākuma iepriekšēja pieņemšana, ievērojot Regulas (ES) Nr. 1024/2013 16. pantu, Direktīvas 2014/59/ES 27. panta 1. punktu, vai 28.pantu vai 29. pantu vai Direktīvas 2013/36/ES 104. pantu, nav kritērijs noregulējuma darbības veikšanai.

4.   Piemērojot šā panta 1. punkta a) apakšpunktu, tiek uzskatīts, ka vienība kļūst maksātnespējīga vai, iespējams, kļūs maksātnespējīga, ja tā atbilst vienam vai vairākiem turpmāk minētajiem nosacījumiem:

a)

vienība pārkāpj prasības atļaujas atjaunošanai vai pastāv objektīvi fakti, kas apstiprina konstatējumu, ka iestāde tuvākajā laikā pārkāps prasības atļaujas atjaunošanai tā, ka tas attaisnotu ECB lēmumu atsaukt atļauju, piemēram, tāpēc, ka iestādei ir radušies vai varētu rasties zaudējumi, kuru rezultātā tiks iztērēts viss tās pašu kapitāls vai ievērojama tā daļa;

b)	vienības aktīvi ir mazāki par tās saistībām vai pastāv objektīvi fakti, kas apstiprina konstatējumu, ka vienības aktīvi tuvākajā laikā būs mazāki par tās saistībām;

c)	vienība nespēj samaksāt savus parādus vai citas saistības noteiktajā termiņā vai pastāv objektīvi fakti, kas apstiprina konstatējumu, ka vienība tuvākajā laikā nespēs samaksāt savus parādus vai citas saistības noteiktajā termiņā;

d)

ir nepieciešams ārkārtas finansiālais atbalsts no publiskā sektora līdzekļiem – izņemot gadījumus, kad, lai novērstu nopietnus traucējumus kādas dalībvalsts ekonomikā un saglabātu finanšu stabilitāti, ārkārtas finansiālais atbalsts no publiskā sektora līdzekļiem izpaužas kādā no turpmāk minētajiem veidiem: i) valsts garantija likviditātes mehānismiem, ko nodrošina centrālās bankas saskaņā ar saviem nosacījumiem; ii) valsts garantija no jauna emitētām saistībām; vai iii) pašu kapitāla iepludināšana vai kapitāla instrumentu pirkšana par cenām un ar noteikumiem, kas vienībai nepiešķir priekšrocības, ja brīdī, kad tiek piešķirts atbalsts no publiskā sektora līdzekļiem, nepastāv nedz šā panta 1. punkta a), b) un c) apakšpunktā minētie nosacījumi, nedz 21. panta 1. punktā minētie nosacījumi.

Katrā no pirmās daļas d) apakšpunkta i), ii) un iii) punktā minētajiem gadījumiem garantiju vai līdzvērtīgus pasākumus, kas minēti šajos punktos, piešķir tikai maksātspējīgām vienībām, un to piešķiršanai ir nepieciešams galīgais apstiprinājums saskaņā ar Savienības valsts atbalsta satvaru. Minētajiem pasākumiem ir piesardzības un pagaidu raksturs, un tie ir samērīgi, lai novērstu nopietnu traucējumu sekas, un netiek izmantoti, lai kompensētu zaudējumus, kas iestādei radušies vai varētu rasties tuvākajā laikā.

Atbalsta pasākumus, kas minēti pirmās daļas d) apakšpunkta iii) punktā, ierobežo līdz līdzekļu iepludināšanai nepieciešamajā apmērā, lai novērstu kapitāla deficītu, kas konstatēts valsts, Savienības vai vienotā uzraudzības mehānisma (VUM) spriedzes testos, aktīvu kvalitātes pārbaudēs vai līdzvērtīgās ECB, EBI vai valstu iestāžu veiktās procedūrās, attiecīgā gadījumā ar kompetentās iestādes apstiprinājumu.

Ja Komisija iesniedz tiesību akta priekšlikumu saskaņā ar Direktīvas 2014/59/ES 32. panta 4. punktu, tā attiecīgā gadījumā iesniedz tiesību akta priekšlikumu par atbilstošu grozījumu izdarīšanu šajā regulā.

5.   Piemērojot šā panta 1. punkta c) apakšpunktu, uzskatāms, ka noregulējuma darbība ir sabiedrības interesēs, ja tā ir vajadzīga, lai sasniegtu vienu vai vairākus 12. pantā minētos noregulējuma mērķus un ir samērīga ar šiem mērķiem, un ja, veicot vienības likvidāciju saskaņā ar parasto maksātnespējas procedūru, minētie noregulējuma mērķi netiktu sasniegti tādā pašā mērā.

6.   Ja 1. punktā noteiktie nosacījumi ir izpildīti, Valde pieņem noregulējuma shēmu. Noregulējuma shēma:

a)	uzsāk vienības noregulējuma procedūru;

b)	nosaka 22. panta 2. punktā minēto noregulējuma instrumentu piemērošanu noregulējamai iestādei, jo īpaši izslēgšanu no iekšējās rekapitalizācijas piemērošanas saskaņā ar 27. panta 5. un 14. punktu;

c)	nosaka Fonda izmantojumu noregulējuma darbības atbalstam saskaņā ar 76. pantu un saskaņā ar Komisijas lēmumu, kas pieņemts saskaņā ar 19. pantu.

7.   Tiklīdz Valde pieņēmusi noregulējuma shēmu, tā to nekavējoties nosūta Komisijai.

Komisija 24 stundu laikā no brīža, kad Valde tai nosūtījusi noregulējuma shēmu, vai nu apstiprina noregulējuma shēmu, vai iebilst pret noregulējuma shēmas diskrecionāriem aspektiem gadījumos, uz kuriem neattiecas šā punkta trešā daļa.

Komisija 12 stundu laikā no brīža, kad Valde tai nosūtījusi noregulējuma shēmu, var ierosināt Padomei:

a)	iebilst pret noregulējuma shēmu, iebildumu pamatojot ar to, ka Valdes pieņemtā noregulējuma shēma neatbilst 1. punkta c) apakšpunktā minētajam sabiedrības interešu kritērijam;

b)	apstiprināt Valdes pieņemtajā noregulējuma shēmā norādīto apmēru, kādā paredzēts izmantot Fonda līdzekļus, vai iebilst pret būtiskām minētās summas izmaiņām.

Piemērojot šā punkta trešo daļu, Padome pieņem lēmumu ar vienkāršu balsu vairākumu.

Noregulējuma shēma var stāties spēkā tikai tad, ja 24 stundu laikā no brīža, kad Valde nosūtījusi noregulējuma shēmu, Padome vai Komisija nav izteikušas iebildumus.

Padome vai Komisija – atkarībā no apstākļiem – norāda iemeslus iebildumu izteikšanas pilnvaru īstenošanai.

Ja 24 stundu laikā no brīža, kad Valde nosūtījusi noregulējuma shēmu, Padome ir apstiprinājusi Komisijas priekšlikumu izdarīt izmaiņas noregulējuma shēmā, pamatojoties uz šā punkta trešās daļas b) apakšpunktu, vai Komisija izteikusi iebildumus saskaņā ar otro daļu, Valde astoņu stundu laikā izdara izmaiņas noregulējuma shēmā atbilstoši norādītajiem iemesliem.

Ja Valdes pieņemtajā noregulējuma shēmā paredzēts izslēgt konkrētas saistības 24. panta 5. punktā minētajos izņēmuma gadījumos un ja šādai izslēgšanai nepieciešams izmantot Fondu vai citu alternatīvu finansējuma avotu, lai aizsargātu iekšējā tirgus integritāti, Komisija var aizliegt ierosināto izslēgšanu vai pieprasīt izdarīt tajā grozījumus, minot pienācīgus iemeslus, kas balstīti uz to prasību pārkāpumiem, kuras izklāstītas 27. pantā un deleģētajā aktā, ko Komisijas pieņēmusi, pamatojoties uz Direktīvas 2014/59/ES 44. panta 11. punktu.

8.   Ja Padome iebilst pret iestādes noregulējuma procedūras uzsākšanu, pamatojot savu iebildumu ar to, ka nav izpildīts 1. punkta c) apakšpunktā minētais sabiedrības interešu kritērijs, attiecīgo vienību organizēti likvidē saskaņā ar piemērojamiem valsts tiesību aktiem.

9.   Valde nodrošina, ka attiecīgās valstu noregulējuma iestādes veic nepieciešamās noregulējuma darbības noregulējuma shēmas īstenošanai. Noregulējuma shēmu adresē attiecīgajām valstu noregulējuma iestādēm, un tajā iekļauj norādījumus šīm iestādēm, kuras veic visus nepieciešamos pasākumus, lai īstenotu to saskaņā ar 29. pantu, īstenojot noregulējuma pilnvaras. Ja tiek sniegts valsts atbalsts vai fonda atbalsts no publiskā sektora līdzekļiem, Valde rīkojas saskaņā ar Komisijas pieņemto lēmumu par minēto atbalstu no publiskā sektora līdzekļiem.

10.   Komisijai ir pilnvaras iegūt no Valdes jebkādu informāciju, ko tā uzskata par būtisku savu pienākumu izpildei, pamatojoties uz šo regulu. Valdei ir pilnvaras saskaņā ar šīs sadaļas 5. nodaļu iegūt no jebkuras personas informāciju, kas tai ir nepieciešama, lai sagatavotu noregulējuma darbību un pieņemtu par to lēmumu, tostarp noregulējuma plānos sniegtās informācijas atjauninājumus un papildinājumus.

19. pants

Valsts atbalsts un Fonda atbalsts

1.   Ja noregulējuma darbība ietver valsts atbalsta piešķiršanu, ievērojot LESD 107. panta 1. punktu, vai Fonda atbalstu saskaņā ar šā panta 3. punktu, noregulējuma shēmas pieņemšana, kā paredzēts šīs regulas 18. panta 6. punktā, notiek tikai tad, kad Komisija ir pieņēmusi pozitīvu vai ar nosacījumiem saistītu lēmumu par to, ka šāda atbalsta izmantošana ir saderīga ar iekšējo tirgu.

Veicot uzdevumus, kas Savienības iestādēm uzticēti saskaņā ar šīs regulas 18. pantu, tās rīkojas saskaņā ar Direktīvas 2014/59/ES 3. panta 3. punktu un piemērotā veidā publisko visu attiecīgo informāciju par to iekšējo organizāciju šajā sakarā.

2.   Ja Valde pēc paziņojuma saņemšanas saskaņā ar šīs regulas 18. punkta 1. punktu vai pēc savas iniciatīvas uzskata, kas noregulējuma darbības varētu būt valsts atbalsts saskaņā ar LESD 107. panta 1. punktu, tā aicina attiecīgo iesaistīto dalībvalsti vai dalībvalstis nekavējoties paziņot plānotos pasākumus Komisijai saskaņā ar LESD 108. panta 3. punktu. Valde paziņo Komisijai par visiem gadījumiem, kad tā aicina vienu vai vairākas dalībvalstis sniegt paziņojumu saskaņā ar LESD 108. panta 3. punktu.

3.   Ja Valdes ierosinātā noregulējuma darbība paredz Fonda izmantošanu, Valde paziņo Komisijai par Fonda ierosināto izmantojumu. Valdes paziņojumā ir visa vajadzīgā informācija, lai Komisija varētu veikt novērtējumu saskaņā ar šo punktu.

Saņemot paziņojumu saskaņā ar šo punktu, Komisija sāk sākotnējo izmeklēšanu, kuras laikā Komisija Valdei var pieprasīt papildinformāciju. Komisija novērtē, vai Fonda izmantošana izkropļotu vai draudētu izkropļot konkurenci, dodot priekšroku saņēmējam vai citam uzņēmumam, tā ka, ciktāl tas skartu tirdzniecību dalībvalstu starpā, tā nav saderīga ar iekšējo tirgu. Komisija Fonda izmantošanai piemēro kritērijus, kas noteikti LESD 107. pantā paredzēto valsts atbalsta noteikumu piemērošanai. Valde Komisijai sniedz informāciju, ko Komisija uzskata par nepieciešanu, lai varētu veikt minēto novērtējumu.

Ja Komisijai ir nopietnas šaubas par Fonda ierosinātā izmantojuma saderību ar iekšējo tirgu vai ja Valde pēc Komisijas pieprasījuma saskaņā ar otro daļu nav sniegusi vajadzīgo informāciju, Komisija sāk padziļinātu izmeklēšanu un par to attiecīgi paziņo Valdei. Komisija savu lēmumu sākt padziļinātu izmeklēšanu publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī. Valde, jebkura dalībvalsts vai jebkura fiziska persona, uzņēmums vai asociācija, kuras intereses var skart Fonda izmantošana, var iesniegt Komisijai komentārus termiņā, kas var būt noteikts paziņojumā. Valde var iesniegt apsvērumus par dalībvalstu un ieinteresēto trešo pušu iesniegtajiem komentāriem termiņā, ko Komisija var būt noteikusi. Izmeklēšanas beigās Komisija sniedz novērtējumu par to, vai Fonda izmantošana ir saderīga ar iekšējo tirgu.

Veicot novērtējumus un izmeklēšanas ievērojot šo punktu, Komisija vadās pēc visām attiecīgajām regulām, kas pieņemtas saskaņā ar LESD 109. pantu, kā arī attiecīgajiem paziņojumiem, norādēm un pasākumiem, kurus Komisija pieņēmusi, piemērojot tos Līguma noteikumus par valsts atbalstu, kas ir spēkā laikā, kad jāveic novērtējums. Minētos pasākumus piemēro tā, it kā atsauces uz dalībvalsti, kas ir atbildīga par atbalsta paziņošanu, būtu atsauces uz Valdi, un veic arī visas citas vajadzīgajās izmaiņas.

Komisija pieņem lēmumu par to, vai Fonda izmantošana ir saderīga ar iekšējo tirgu, un to adresē Valdei un attiecīgās dalībvalsts vai dalībvalstu noregulējuma iestādēm. Minētajā lēmumā var paredzēt nosacījumus, saistības vai pasākumus attiecībā uz saņēmēju.

Lēmumā var paredzēt Valdes, valsts noregulējuma iestādes attiecīgajā iesaistītajā dalībvalstī vai dalībvalstīs vai saņēmēja pienākumus, lai varētu uzraudzīt to ievērošanu. Tas var ietvert prasības attiecībā uz pilnvarnieka vai citas neatkarīgas personas iecelšanu, kas palīdz veikt uzraudzību. Pilnvarnieks vai cita neatkarīga persona var īstenot šādas funkcijas, kā var būt norādīts Komisijas lēmumā.

Visus lēmumus ievērojot šo punktu publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Komisija var pieņemt negatīvu Valdei adresētu lēmumu, ja tā nolemj, ka fonda ierosinātais izmantojums nav saderīgs ar iekšējo tirgu un ka to nevar īstenot Valdes ierosinātajā veidā. Valde, saņemot šādu lēmumu, vēlreiz izskata noregulējuma shēmu un sagatavo pārskatītu noregulējuma shēmu.

4.   Ja Komisijai ir nopietnas šaubas par to, vai 3. punktā paredzētais lēmums tiek ievērots, tā veic vajadzīgo izmeklēšanu. Minētajā nolūkā Komisija var īstenot pilnvaras, kādas tai ir pieejamas saskaņā ar regulām un citiem 3. punkta ceturtajā daļā minētajiem pasākumiem, un vadās pēc tiem.

5.   Ja, pamatojoties uz Komisijas veiktajām izmeklēšanām un pēc tam, kad tā ir aicinājusi attiecīgās personas iesniegt savus komentārus, Komisija uzskata, ka 3. punktā paredzētais lēmums netiek ievērots, tā izdod lēmumu, kas adresēts valsts noregulējuma iestādei attiecīgajā dalībvalstī, pieprasot, lai iestāde atgūst nepareizi izlietotās summas laikposmā, ko Komisija noteiks. Fonda atbalsta summā, kas jāatgūst, ievērojot lēmumu par līdzekļu atgūšanu, iekļauj procentus, piemērojot atbilstošu Komisijas noteiktu likmi, un to samaksā Valdei.

Valde visas saskaņā ar pirmo daļu saņemtās summas iemaksā Fondā un šādas summas ņem vērā, nosakot iemaksas saskaņā ar 70. un 71. pantu.

Pirmajā daļā minētajā atgūšanas procedūrā ievēro saņēmēju tiesības uz labu pārvaldību un tiesības piekļūt dokumentiem, kā tās noteiktas hartas 41. un 42. pantā.

6.   Neskarot ziņojumu sniegšanas pienākumus, ko Komisija var noteikt savā lēmumā, kas paredzēts šā panta 3. punktā, Valde iesniedz Komisijai gada ziņojumus, kuros novērtē, vai Fonda izmantojums atbilst minētajā punktā minētajam lēmumam, un kuru sagatavošanā Valde izmanto 34. pantā paredzētās pilnvaras.

7.   Visas dalībvalstis un visas fiziskās personas, uzņēmumi un asociācijas, kuru intereses var skart Fonda izmantošana, jo īpaši 2. pantā minētās vienības, ir tiesīgas informēt Komisiju par aizdomām par Fonda nepareizu izmantošanu, kas nav saderīga ar šā panta 3. punktā minēto lēmumu.

8.   Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 93. pantu attiecībā uz sīki izstrādātiem procedurāliem noteikumiem par:

a)	tās procentu likmes aprēķināšanu, ko piemēro, ja saskaņā ar 5. punktu ir pieņemts lēmums par līdzekļu atgūšanu;

b)	to, kā tiek garantētas 5. punktā minētās tiesības uz labu pārvaldību un tiesības piekļūt dokumentiem.

9.   Ja Komisija pēc Valdes ieteikuma vai pēc savas iniciatīvas uzskata, ka noregulējuma rīku un darbību piemērošana neatbilst kritērijiem, pamatojoties uz kuriem tika pieņemts 3. punktā minētais sākotnējais lēmums, tā var šādu lēmumu pārskatīt un pieņemt atbilstošus grozījumus.

10.   Atkāpjoties no 3. punkta, Padome, pamatojoties uz dalībvalsts pieteikumu, var vienprātīgi nolemt, ka Fonda izmantojumu uzskata par saderīgu ar iekšējo tirgu, ja šādu lēmumu pamato ārkārtas apstākļi. Ja Padome septiņu dienu laikā pēc minētā pieteikuma iesniegšanas tomēr nav darījusi zināmu savu attieksmi, šo jautājumu izlemj Komisija.

11.   Iesaistītās dalībvalstis nodrošina, ka to valsts noregulējuma iestādēm ir pilnvaras, kas vajadzīgas, lai nodrošinātu atbilstību nosacījumiem, kuri paredzēti, ievērojot 3. punktu pieņemtajā Komisijas lēmumā, un lai atgūtu nepareizi izlietotās summas, ievērojot 5. punktu minētajā Komisijas lēmumā.

20. pants

Vērtēšana noregulējuma nolūkā

1.   Pirms Valde lemj par noregulējuma darbības veikšanu vai attiecīgo kapitāla instrumentu norakstīšanas vai konvertācijas pilnvaru īstenošanu, tā nodrošina 2. pantā minētas vienības aktīvu un saistību objektīvu, piesardzīgu un reālistisku vērtējumu, ko veic persona, kas ir neatkarīga no jebkādām publiskām iestādēm, tostarp no Valdes un valsts noregulējuma iestādes, un no attiecīgās vienības.

2.   Ievērojot 15. punktu, ja ir izpildītas visas 1. un 4. līdz 9. punktā izklāstītās prasības, vērtējumu uzskata par galīgu.

3.   Ja neatkarīgs vērtējums saskaņā ar 1. punktu nav iespējams, Valde saskaņā ar šā panta 10. punktu var veikt 2. pantā minētās vienības aktīvu un saistību provizorisku vērtējumu.

4.   Vērtēšanas mērķis ir noteikt 2. pantā minētās vienības, kas atbilst 16. un 18. pantā minētajiem noregulējuma nosacījumiem, aktīvu un saistību vērtību.

5.   Vērtēšanas nolūki ir:

a)	gūt informāciju, lai konstatētu, vai ir izpildīti noregulējuma nosacījumi vai kapitāla instrumentu norakstīšanas vai konvertācijas nosacījumi;

b)	ja noregulējuma nosacījumi ir izpildīti, gūt informāciju, lai pieņemtu lēmumu par piemēroto noregulējuma darbību, ko veikt attiecībā uz 2. pantā minēto vienību;

c)	ja tiek piemērotas pilnvaras norakstīt vai konvertēt attiecīgos kapitāla instrumentus, gūt informāciju, lai pieņemtu lēmumu par īpašumtiesību instrumentu anulēšanas vai struktūras izmaiņu apmēru un par attiecīgo kapitāla instrumentu norakstīšanas vai konvertācijas apmēru;

d)	ja tiek piemērots iekšējās rekapitalizācijas instruments, gūt informāciju, lai pieņemtu lēmumu par atbilstīgo saistību norakstīšanas vai konvertācijas apmēru;

e)

ja tiek piemērots pagaidu iestādes instruments vai aktīvu nodalīšanas instruments, gūt informāciju, lai pieņemtu lēmumu par pārvedamiem aktīviem, tiesībām, saistībām vai īpašumtiesību instrumentiem un lēmumu par atlīdzības apmēru, kuru paredzēts izmaksāt noregulējamajai iestādei, vai attiecīgā gadījumā īpašumtiesību instrumentu īpašniekiem;

f)	ja tiek piemērots uzņēmuma pārdošanas instruments, gūt informāciju, lai pieņemtu lēmumu par pārvedamiem aktīviem, tiesībām, saistībām vai īpašumtiesību instrumentiem un vairotu noregulējuma iestādes izpratni par to, ko piemērojot 24. panta 2. punkta b) apakšpunktu, nozīmē komerciāli nosacījumi;

g)	visos gadījumos nodrošināt to, lai brīdī, kad tiek piemēroti noregulējuma instrumenti vai īstenotas pilnvaras norakstīt vai konvertēt attiecīgos kapitāla instrumentus, tiktu pilnībā atzīti visi 2. pantā minētās vienības aktīvu zaudējumi.

6.   Neskarot Savienības valsts atbalsta regulējumu, vērtējums attiecīgā gadījumā pamatojas uz piesardzīgiem pieņēmumiem, tostarp attiecībā uz saistību neizpildes rādītājiem un zaudējumu līmeni. Vērtējumā netiek izdarīts pieņēmums, ka 2. pantā minētajai vienībai nākotnē varētu tikt sniegts jebkāds ārkārtas finansiālais atbalsts no publiskā sektora līdzekļiem, centrālās bankas ārkārtas likviditātes palīdzība vai centrālās bankas likviditātes palīdzība ar nestandarta nosacījumiem attiecībā uz nodrošinājumu, termiņu un procentu likmi, sākot no brīža, kad veikta noregulējuma darbība vai īstenotas pilnvaras norakstīt vai konvertēt attiecīgos kapitāla instrumentus. Turklāt vērtējumā ņem vērā to, ka tad, ja tiek piemērots jebkāds noregulējuma instruments:

a)	Valde saskaņā ar 22. panta 6. punktu var no noregulējamās iestādes atgūt visus pamatotos izdevumus, kas pienācīgi radušies;

b)	Fonds saskaņā ar 76. pantu var iekasēt procentu maksājumus vai maksu par aizdevumiem vai garantijām, kas sniegti noregulējamai iestādei.

7.   Vērtējumu papildina ar šādu informāciju, kas reģistrēta 2. pantā minētās vienības grāmatvedības datu uzskaitē un dokumentācijā:

a)	atjaunināta bilance un pārskats par 2. pantā minētās vienības finansiālo stāvokli;

b)	aktīvu analīze un aktīvu grāmatvedības vērtības novērtējums;

c)	saraksts ar nenokārtotajām bilances un ārpusbilances saistībām, kas uzrādītas 2. pantā minētās vienības grāmatvedības datu uzskaitē un dokumentācijā, ar norādi uz attiecīgajiem kredītiem un atbilstīgi 17. pantā minētajai prasījumu apmierināšanas secībai.

8.   Attiecīgā gadījumā, lai gūtu informāciju šā panta 5. punkta e) un f) apakšpunktā minēto lēmumu pieņemšanas vajadzībām, šā panta 7. punkta b) apakšpunktā minēto informāciju var papildināt ar iestādes vai 2. pantā minētās vienības aktīvu un saistību analīzi un vērtības aplēsi, pamatojoties uz tirgus vērtību.

9.   Neskarot 15. panta 1. punkta g) apakšpunktu, vērtējumā norāda kreditoru apakšiedalījumu kategorijās atbilstīgi 17. pantā minētajai prasījumu apmierināšanas secībai un novērtē, kāds režīms katrai akcionāru un kreditoru kategorijai varētu tikt piemērots, ja 2. pantā minēto vienību likvidētu saskaņā ar parasto maksātnespējas procedūru. Minētais novērtējums neskar 15. panta 1. punkta g) apakšpunktā minētā principa piemērošanu.

10.   Ja situācijas steidzamības dēļ vai nu nav iespējams izpildīt 7. un 9. punkta prasības, vai piemēro 3. punktu, veic provizorisku vērtējumu. Provizoriskais vērtējums atbilst 4. punkta prasībām un, ciktāl tas konkrētajos apstākļos ir praktiski iespējams, 1., 7. un 9. punkta prasībām.

Pirmajā daļā minētajā provizoriskajā vērtējumā ar atbilstīgu pamatojumu iekļauj rezerves papildu zaudējumiem.

11.   Vērtējumu, kas neatbilst visām 1. un 4. līdz 9. punktā izklāstītajām prasībām, uzskata par provizorisku vērtējumu līdz brīdim, kamēr 1. punktā minētā neatkarīga persona ir veikusi novērtējumu, kas pilnībā atbilst visām šajos punktos noteiktajām prasībām. Minēto ex post galīgo vērtējumu veic, cik drīz vien iespējams. To var veikt atsevišķi no 16., 17. un 18. punktā minētā vērtējuma vai vienlaikus ar to, un abus vērtējumus var veikt viena un tā pati neatkarīgā persona, taču tie ir divi atsevišķi vērtējumi.

Ex post galīgā vērtējuma nolūki ir:

a)	nodrošināt to, ka 2. pantā minētās vienības grāmatvedības dokumentos tiek atzīti visi attiecīgās vienības aktīvu zaudējumi;

b)	gūt informāciju lēmuma pieņemšanas vajadzībām saskaņā ar šā panta 12. punktu par kreditoru prasījumu atjaunošanu vai par izmaksātās atlīdzības vērtības palielināšanu.

12.   Ja ex post galīgajā vērtējumā 2. pantā minētās vienības neto aktīvu vērtības aplēse ir augstāka nekā 2. pantā minētās vienības neto aktīvu vērtības aplēse provizoriskajā vērtējumā, tad Valde var pieprasīt valsts noregulējuma iestādei:

a)	īstenot pilnvaras palielināt saskaņā ar iekšējās rekapitalizācijas instrumentu norakstīto kreditoru vai attiecīgo kapitāla instrumentu īpašnieku un tad pēc nepieciešamības akcionāru prasījumu vērtību;

b)	dot norādījumus pagaidu iestādei vai aktīvu pārvaldības struktūrai veikt turpmākus atlīdzības maksājumus noregulējamai iestādei attiecībā uz aktīviem, tiesībām vai saistībām, vai attiecīgā gadījumā īpašumtiesību instrumentu īpašniekiem attiecībā uz minētajiem īpašumtiesību instrumentiem.

13.   Neatkarīgi no šā panta 1. punkta provizorisks vērtējums, kas izdarīts saskaņā ar 10. un 11. punktu, der par pamatu tam, lai Valde lemtu par noregulējuma darbībām, tostarp dodot norādījumus valsts noregulējuma iestādēm pārņemt kontroli pār iestādi, kura kļūst maksātnespējīga, vai par attiecīgo kapitāla instrumentu norakstīšanas vai konvertēšanas pilnvaru īstenošanu.

14.   Valde nosaka un uztur spēkā kartību, kādā tiek nodrošināts, ka iekšējās rekapitalizācijas instrumenta piemērošanas novērtēšana saskaņā ar 27. pantu un šā panta 1. līdz 15. punktā minētā vērtēšana pamatojas uz tādu informāciju par noregulējamās iestādes aktīviem un saistībām, kas ir pēc iespējas atjaunināta un pilnīga.

15.   Vērtējums ir Valdes lēmuma par noregulējuma instrumenta piemērošanu vai par noregulējuma pilnvaru īstenošanu vai lēmuma par kapitāla instrumentu norakstīšanas vai konvertēšanas pilnvaru īstenošanu neatņemama sastāvdaļa. Uz pašu vērtējumu neattiecas atsevišķas pārsūdzības tiesības tiesā, bet to var pārsūdzēt kopā ar Valdes lēmumu.

16.   Lai novērtētu, vai akcionāriem un kreditoriem būtu piemērots labāks režīms, ja noregulējamā iestāde būtu sākusi parasto maksātnespējas procedūru, Valde nodrošina, ka cik vien iespējams drīz pēc noregulējuma darbības vai darbību veikšanas 1. punktā minētā neatkarīga persona veic vērtēšanu. Šī vērtēšana ir atšķirīga no vērtēšanas, ko veic saskaņā ar 1. līdz 15. punktu.

17.   Šā panta 16. punktā minētajā vērtēšanā nosaka:

a)	kāds režīms būtu ticis piemērots akcionāriem un kreditoriem vai attiecīgajām noguldījumu garantiju sistēmām, ja noregulējamā iestāde, attiecībā uz kuru veikta noregulējuma darbība vai darbības, būtu sākusi parasto maksātnespējas procedūru laikā, kad tika pieņemts lēmums par noregulējuma darbību;

b)	kāds režīms faktiski ir ticis piemērots akcionāriem un kreditoriem noregulējamās iestādes noregulējuma laikā un

c)	vai ir atšķirība starp režīmu, kas minēts šā punkta a) apakšpunktā, un režīmu, kurš minēts šā punkta b) apakšpunktā.

18.   Šā panta 16. punktā minētajā vērtēšanā:

a)	tiek pieņemts, ka noregulējamā iestāde, attiecībā uz kuru veikta noregulējuma darbība vai darbības, būtu sākusi parasto maksātnespējas procedūru laikā, kad tika pieņemts lēmums par noregulējuma darbību;

b)	tiek pieņemts, ka noregulējuma darbība vai darbības nav tikušas veiktas;

c)	netiek ņemts vērā nekāds ārkārtas finansiāls atbalsts no publiskā sektora līdzekļiem noregulējamai iestādei.

21. pants

Kapitāla instrumentu norakstīšana vai konvertācija

1.   Valde īsteno pilnvaras norakstīt vai konvertēt attiecīgos kapitāla instrumentus, rīkojoties saskaņā ar 18. pantā izklāstīto procedūru, attiecībā uz 7. panta 2. punktā minētajām vienībām un grupām, kā arī, ja ir izpildīti nosacījumi minēto punktu piemērošanai, 7. panta 4. punkta b) apakšpunktā un 5. punktā minētajām vienībām un grupām, un to veic tikai tad, ja Valde pēc tam, kad tā ir saņēmusi paziņojumu saskaņā ar otro daļu, vai pēc savas iniciatīvas izpildsesijā novērtē, ka ir izpildīts kāds vai vairāki no šādiem nosacījumiem:

a)	ja pirms noregulējuma darbības ir konstatēts, ka ir atbilstība 16. un 18. pantā minētajiem noregulējuma nosacījumiem;

b)	vienība vairs nebūs dzīvotspējīga, ja vien attiecīgie kapitāla instrumenti netiks norakstīti vai konvertēti kapitālā;

c)

attiecībā uz attiecīgiem kapitāla instrumentiem, kurus ir emitējis meitasuzņēmums, un, ja minētie attiecīgie kapitāla instrumenti ir atzīti pašu kapitāla prasību izpildei individuāli un konsolidēti, ja vien attiecībā uz minētajiem instrumentiem nav īstenotas norakstīšanas vai konvertēšanas pilnvaras, grupa vairs nebūs dzīvotspējīga;

d)

attiecībā uz attiecīgiem kapitāla instrumentiem, kas emitēti mātesuzņēmuma līmenī, un, ja minētie attiecīgie kapitāla instrumenti ir atzīti pašu kapitāla prasību izpildei individuāli mātesuzņēmuma līmenī vai konsolidēti, ja vien attiecībā uz minētajiem instrumentiem nav īstenotas norakstīšanas vai konvertēšanas pilnvaras, grupa vairs nebūs dzīvotspējīga;

e)	vienībai vai grupai ir nepieciešams ārkārtas finansiālais atbalsts no publiskā sektora līdzekļiem, izņemot apstākļos, kas izklāstīti 18. panta 4. punkta d) apakšpunkta iii) punktā.

Šā punkta pirmās daļas a), c) un d) apakšpunktā minēto nosacījumu izvērtēšanu veic ECB pēc apspriešanās ar Valdi. Valde izpildsesijā arī var veikt šādu novērtējumu.

2.   Attiecībā uz novērtējumu par to, vai vienība vai grupa ir dzīvotspējīga, Valde izpildsesijā var veikt šādu novērtējumu tikai pēc tam, kad tā ir informējusi ECB par savu nodomu, un tikai tad, ja ECB trīs kalendāro dienu laikā pēc šādas informācijas saņemšanas šādu novērtējumu neveic. ECB nekavējoties sniedz Valdei visu attiecīgo informāciju, ko Valde pieprasa novērtējuma izdarīšanas vajadzībām.

3.   Piemērojot šā panta 1. punktu, 2. pantā minētā vienība vai grupa vairs nav dzīvotspējīga tikai tad, ja ir izpildīti abi no šādiem nosacījumiem:

a)	vienība vai grupa kļūst maksātnespējīga vai, iespējams, kļūs maksātnespējīga;

b)

ņemot vērā konkrētā brīža situāciju un citus būtiskus apstākļus, nav pamatoti sagaidāms, ka jebkāda darbība, tostarp alternatīvi privātā sektora pasākumi vai uzraudzītāja rīcība, tostarp agrīnas intervences pasākumi, kas nav attiecīgo kapitāla instrumentu norakstīšana vai konvertācija, ne neatkarīgi no noregulējuma darbības, ne kopā ar to, novērstu attiecīgās vienības vai grupas maksātnespēju pieņemamā laikposmā.

3.   Piemērojot šā panta 3. punkta a) apakšpunktu, attiecīgā vienība kļūst maksātnespējīga vai, iespējams, kļūs maksātnespējīga, ja izpildās viens vai vairāki 18. panta 4. punktā minētie apstākļi.

5.   Piemērojot 3. punkta a) apakšpunktu, uzskata, ka grupa kļūst maksātnespējīga vai, iespējams, kļūs maksātnespējīga, vai pastāv objektīvi apstākļi, kas apstiprina konstatējumu, ka grupa tuvākajā nākotnē pārkāps tai noteiktās konsolidētās prudenciālās prasības tā, ka tas attaisnotu ECB vai valsts kompetentās iestādes rīcību, tostarp, bet ne tikai tādēļ, ka grupai ir radušies vai, iespējams, radīsies zaudējumi, kuru rezultātā tiks iztērēts viss pašu kapitāls vai būtiska pašu kapitāla daļa.

6.   Attiecīgo meitasuzņēmuma emitētu kapitāla instrumentu atbilstīgi Direktīvas 2014/59/ES 59. panta 3. punkta c) apakšpunktam nenoraksta lielākā apjomā vai nekonvertē ar sliktākiem nosacījumiem nekā norakstītu vai konvertētu tāda paša ranga kapitāla instrumentus mātesuzņēmuma līmenī.

7.   Ja ir izpildīts viens vai vairāki no 1. punktā minētajiem nosacījumiem, Valde, rīkojoties saskaņā ar 18. pantā paredzēto procedūru, nosaka, vai attiecīgo kapitāla instrumentu norakstīšanas vai konvertācijas pilnvaras jāīsteno neatkarīgi vai saskaņā ar 16. pantā paredzēto procedūru apvienojot to ar noregulējuma darbību.

8.   Ja Valde, rīkojoties saskaņā ar šīs regulas 18. pantā paredzēto procedūru, konstatē, ka viens vai vairāki no šā panta 1. punktā minētajiem nosacījumiem ir izpildīti, bet nav izpildīti šīs regulas 18. panta 1. punktā paredzētie noregulējuma nosacījumi, tā nekavējoties dod norādījumus valstu noregulējuma iestādēm īstenot norakstīšanas vai konvertācijas pilnvaras saskaņā ar Direktīvas 2014/59/ES 59. un 60. pantu.

Valde nodrošina, ka, pirms valstu noregulējuma iestādes īsteno attiecīgo kapitāla instrumentu norakstīšanas vai konvertācijas pilnvaras, ir veikta 2. pantā minētas vienības vai grupas aktīvu un saistību vērtēšana saskaņā ar 20. panta 1. līdz 15. punktu. Minētā vērtēšana veido pamatu norakstīšanas aprēķinam, kas jāpiemēro attiecīgajiem kapitāla instrumentiem, lai segtu zaudējumus, un konvertācijas līmenim, kāds jāpiemēro attiecīgajiem kapitāla instrumentiem, lai rekapitalizētu 2. pantā minēto vienību vai grupu.

9.   Ja ir izpildīts viens vai vairāki no 1. punktā minētajiem nosacījumiem un ir izpildīti arī 18. panta 1. punktā minētie nosacījumi, piemēro 18. panta 6., 7. un 8. punktā paredzēto procedūru.

10.   Valde nodrošina, ka valsts noregulējuma iestādes nekavējoties īsteno norakstīšanas vai konvertācijas pilnvaras saskaņā ar atbilstīgi 17. pantam noteikto prasījumu apmierināšanas secību un tādā veidā, kas sniedz šādus rezultātus:

a)	vispirms tiek samazināti pirmā līmeņa pamata kapitāla posteņi proporcionāli zaudējumiem un to absorbcijas spējas robežās;

b)

pirmā līmeņa papildu kapitāla instrumentu pamatsummu noraksta vai konvertē, vai gan noraksta, gan konvertē, pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumentos, lai sasniegtu 14. pantā izklāstītos noregulējuma mērķus vai attiecīgo kapitāla instrumentu absorbcijas spēju robežās, atkarībā no tā, kura vērtība ir mazāka;

c)

otrā līmeņa kapitāla pamatsummu noraksta vai konvertē pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumentos, vai arī abējādi, tādā mērā, kādā tas nepieciešams, lai sasniegtu 14. pantā noteiktos noregulējuma mērķus vai attiecīgo kapitāla instrumentu absorbcijas spēju robežās, atkarībā no tā, kura vērtība ir mazāka.

11.   Valstu noregulējuma iestādes īsteno Valdes norādījumus un veic attiecīgo kapitāla instrumentu norakstīšanu vai konvertāciju saskaņā ar 29. pantu.

22. pants

Noregulējuma instrumentu vispārējie principi

1.   Ja Valde nolemj 7. panta 2. punktā minētai vienībai vai grupai, un – ja ir izpildīti 7. panta 4. punkta b) apakšpunktā un 5. punktā minētie piemērošanas nosacījumi – šajos punktos minētai vienībai vai grupai – piemērot noregulējuma instrumentu un ja noregulējums radītu zaudējumus kreditoriem vai tā rezultātā tiktu konvertētas kreditoru prasības, Valde dod norādījumus valstu noregulējuma iestādēm īstenot attiecīgo kapitāla instrumentu norakstīšanas vai konvertācijas pilnvaras saskaņā ar 21. pantu tieši pirms noregulējuma instrumenta piemērošanas vai vienlaikus ar tā piemērošanu.

2.   Noregulējuma instrumenti, kas minēti 18. panta 6. punkta b) apakšpunktā, ir šādi:

a)	uzņēmuma pārdošanas instruments;

b)	pagaidu iestādes instruments;

c)	aktīvu nodalīšanas instruments;

d)	iekšējās rekapitalizācijas instruments.

3.   Pieņemot 18. panta 6. punktā minēto noregulējuma shēmu, Valde ņem vērā šādus faktorus:

a)	noregulējamās iestādes aktīvus un saistības, pamatojoties uz vērtēšanu, ievērojot 20. pantu;

b)	noregulējamās iestādes likviditātes stāvokli;

c)	noregulējamās iestādes franšīzes vērtības tirgspēju, ņemot vērā konkurences un ekonomiskos apstākļus tirgū;

d)	pieejamo laiku.

4.   Noregulējuma instrumentus piemēro 14. pantā minēto noregulējuma mērķu izpildes nolūkā saskaņā ar 15. pantā minētajiem noregulējuma principiem. Tos var piemērot vai nu atsevišķi, vai tos apvienojot, izņemot aktīvu nodalīšanas instrumentu, kuru var piemērot tikai kopā ar citu noregulējuma instrumentu.

5.   Ja šā panta 2. punkta a) vai b) apakšpunktā minētos noregulējuma instrumentus izmanto, lai pārvestu tikai daļu no noregulējamās iestādes aktīviem, tiesībām vai saistībām, atlikušo 2. pantā minēto vienību, kuras aktīvi, tiesības vai saistības ir pārvesti, likvidē saskaņā ar parasto maksātnespējas procedūru.

6.   Valde var atgūt visus pamatotos izdevumus, kas pienācīgi radušies saistībā ar noregulējuma instrumentu vai pilnvaru izmantošanu vienā vai vairākos šādos veidos:

a)	kā atskaitījumu no atlīdzības, ko saņēmējs izmaksājis noregulējamajai iestādei vai attiecīgā gadījumā īpašumtiesību instrumentu īpašniekiem;

b)	priviliģēta kreditora statusā – no noregulējamās iestādes; vai

c)	priviliģēta kreditora statusā – no ieņēmumiem, kas gūti, izbeidzot pagaidu iestādes vai aktīvu pārvaldības struktūras darbību.

Visus ieņēmumus, ko valstu noregulējuma iestādes saņem saistībā ar Fonda izmantošanu, atmaksā Valdei.

23. pants

Noregulējuma shēma

Noregulējuma shēmā, ko Valde pieņem saskaņā ar 18. pantu, ievērojot lēmumus par valsts atbalstu vai Fonda atbalstu, paredz sīkāku informāciju par noregulējamai iestādei piemērojamajiem noregulējuma instrumentiem, kas attiecas vismaz uz pasākumiem, kuri minēti 24. panta 2. punktā, 25. panta 2. punktā, 26. panta 2. punktā un 27. panta 1. punktā un kuri jāīsteno valstu noregulējuma iestādēm saskaņā ar attiecīgajiem noteikumiem Direktīvā 2014/59/ES, kas ir transponēta valstu tiesību aktos, un nosaka konkrētas summas un nolūkos, kādiem Fondu izmanto.

Noregulējuma shēmā izklāsta noregulējuma darbības, kas Valdei būtu jāveic attiecībā uz Savienības mātesuzņēmumu vai atsevišķām grupas vienībām, kas veic uzņēmējdarbību iesaistītajās dalībvalstīs, lai īstenotu 14. un 15. pantā minētos noregulējuma mērķus un principus.

Pieņemot noregulējuma shēmu, Valde, Padome un Komisija ņem vērā un izpilda noregulējuma plānu, kā minēts 8. pantā, ja vien Valde, ņemot vērā lietas apstākļus, neuzskata, ka noregulējuma mērķi tiks sasniegti efektīvāk, veicot darbības, kas nav noteiktas noregulējuma plānā.

Noregulējuma procesa gaitā Valde var grozīt un atjaunināt noregulējuma shēmu pēc nepieciešamības, ņemot vērā lietas apstākļus. Grozīšanai un atjaunināšanai piemēro 18. pantā paredzēto procedūru.

Turklāt noregulējuma shēmā attiecīgajā gadījumā paredz, ka valstu noregulējuma iestādes, ievērojot Direktīvas 2014/59/ES 35. pantu, ieceļ īpašu noregulējamās iestādes vadītāju. Valde var noteikt, ka to pašu īpašo vadītāju ieceļ visām grupas radniecīgajām vienībām, ja tas ir nepieciešams, lai atvieglotu risinājumu rašanu attiecīgo vienību finanšu stabilitātes atjaunošanai.

24. pants

Uzņēmuma pārdošanas instruments

1.   Noregulējuma shēmā uzņēmuma pārdošanas instrumentu veido šādu elementu pārvedums pircējam, kas nav pagaidu iestāde:

a)	noregulējamās iestādes emitētie īpašumtiesību instrumenti; vai

b)	visi vai jebkādi noregulējamās iestādes aktīvi, tiesības vai saistības.

2.   Attiecībā uz uzņēmuma pārdošanas instrumentu noregulējuma shēmā nosaka:

a)	instrumentus, aktīvus, tiesības un saistības, ko valsts noregulējuma iestāde pārved saskaņā ar Direktīvas 2014/59/ES 38. panta 1. un 7. līdz 11. punktu;

b)	ņemot vērā noregulējuma procesa apstākļus un izdevumus, kas tajā radušies, komerciālos noteikumus, saskaņā ar kuriem valsts noregulējuma iestāde veic pārvedumu saskaņā ar Direktīvas 2014/59/ES 38. panta 2., 3. un 4.punktu;

c)	vai valsts noregulējuma iestādes pārveduma pilnvaras var tikt izmantotas vairāk nekā vienu reizi saskaņā ar Direktīvas 2014/59/ES 38. panta 5. un 6. punktu;

d)	mehānismus, saskaņā ar kuriem valsts noregulējuma iestāde veic šo instrumentu, aktīvu, tiesību un saistību tirgošanu saskaņā ar Direktīvas 2014/59/ES 39. panta 1. un 2. punktu;

e)	vai tas, ka valsts noregulējuma iestāde ievēro tirgošanas prasības, varētu apdraudēt noregulējuma mērķu sasniegšanu saskaņā ar šā panta 3. punktu.

3.   Valde var piemērot uzņēmuma pārdošanas instrumentu, neievērojot 2. punkta e) apakšpunktā izklāstītās tirgošanas prasības, ja tā konstatē, ka šo prasību ievērošana varētu apdraudēt viena vai vairāku noregulējuma mērķu sasniegšanu, un jo īpaši tad, ja ir izpildīti šādi nosacījumi:

a)	tā uzskata, ka noregulējamās iestādes maksātnespēja vai iespējamā maksātnespēja rada vai palielina būtiskus draudus finanšu stabilitātei, un

b)	tā uzskata, ka prasību ievērošana varētu mazināt uzņēmuma pārdošanas instrumenta efektivitāti šo draudu pārvarēšanā vai 14. panta 2. punkta b) apakšpunktā minētā noregulējuma mērķa sasniegšanā.

25. pants

Pagaidu iestādes instruments

1.   Noregulējuma shēmā pagaidu iestādes instrumentu veido jebkura turpmāk minētā elementa pārvešana pagaidu iestādei:

a)	vienas vai vairāku noregulējamo iestāžu emitēti īpašumtiesību instrumenti;

b)	visi vai jebkādi vienas vai vairāku noregulējamo iestāžu aktīvi, tiesības vai saistības.

2.   Attiecībā uz pagaidu iestādes instrumentu noregulējuma shēmā nosaka:

a)	instrumentus, aktīvus, tiesības un saistības, ko valsts noregulējuma iestāde pārved pagaidu iestādei saskaņā ar Direktīvas 2014/59/ES 40. panta 1. līdz 12. punktu;

b)	mehānismus, saskaņā ar kuriem valsts noregulējuma iestāde izveido pagaidu iestādi, nodrošina tās darbību un izbeidz to saskaņā ar Direktīvas 2014/59/ES 41. panta 1., 2. un 3. punktu un 5. līdz 9. punktu;

c)	mehānismus, saskaņā ar kuriem valsts noregulējuma iestāde veic pagaidu iestādes vai tās aktīvu vai saistību tirgošanu saskaņā ar Direktīvas 2014/59/ES 41. panta 4. punktu.

3.   Valde nodrošina, ka pagaidu iestādei pārvesto saistību kopējā vērtība nepārsniedz no noregulējamās iestādes pārvesto vai no citiem avotiem iegūto tiesību un aktīvu kopējo vērtību.

26. pants

Aktīvu nodalīšanas instruments

1.   Noregulējuma shēmā aktīvu nodalīšanas instrumentu veido noregulējamās iestādes vai pagaidu iestādes aktīvu, tiesību vai saistību pārvešana vienai vai vairākām aktīvu pārvaldības struktūrām.

2.   Attiecībā uz aktīvu nodalīšanas instrumentu noregulējuma shēmā nosaka:

a)	aktīvus, tiesības un saistības, ko valsts noregulējuma iestāde pārved aktīvu pārvaldības struktūrai saskaņā ar Direktīvas 2014/59/ES 42. panta 1. līdz 5. punktu un 8. līdz 13. punktu;

b)	atlīdzību, pret kādu valsts noregulējuma iestāde pārved aktīvus, tiesības un saistības aktīvu pārvaldības struktūrai saskaņā ar šīs regulas 20. pantā noteiktajiem principiem, Direktīvas 2014/59/ES 42. panta 7. punktu un Savienības valsts atbalsta regulējumu.

Pirmās daļas b) apakšpunkts neliedz pastāvēt iespējai, ka atlīdzībai ir nominālvērtība vai negatīva vērtība.

27. pants

Iekšējās rekapitalizācijas instruments

1.   Iekšējās rekapitalizācijas instrumentu var piemērot jebkuram no turpmāk minētajiem mērķiem:

a)

lai rekapitalizētu noregulējuma nosacījumiem atbilstošu šīs regulas 2. pantā minētu vienību tādā apmērā, kas ir pietiekams, lai atjaunotu tās spēju atbilst atļaujas izsniegšanas nosacījumiem, ciktāl minētos nosacījumus piemēro vienībai, un turpināt veikt darbības, kurām tai ir izsniegta atļauja saskaņā ar Direktīvu 2013/36/ES vai Direktīvu 2014/65/ES, ja vienībai ir izsniegta atļauja saskaņā ar minētajām direktīvām, un uzturētu pietiekamu tirgus uzticēšanos iestādei vai vienībai;

b)	lai konvertētu kapitālā vai samazinātu to prasījumu vai parāda instrumentu pamatsummu, kas pārvesti: i) pagaidu iestādei ar mērķi nodrošināt minētās pagaidu iestādes kapitālu; vai ii) izmantojot uzņēmuma pārdošanas instrumentu vai aktīvu nodalīšanas instrumentu.

Attiecībā uz iekšējās rekapitalizācijas instrumentu noregulējuma shēmā nosaka:

a)	kopsummu, par kuru atbilstīgās saistības ir jāsamazina vai jākonvertē saskaņā ar 13. punktu;

b)	saistības, kuras var izslēgt saskaņā ar 5. līdz 14. punktu;

c)	saskaņā ar 16. punktu iesniedzamā darījumdarbības reorganizācijas plāna mērķi un minimuma saturs.

2.   Iekšējās rekapitalizācijas instrumentu var piemērot nolūkam, kas minēts 1. punkta a) apakšpunktā, tikai tad, ja ir pamatotas izredzes, ka minētā instrumenta piemērošana kopā ar citiem attiecīgiem pasākumiem, tostarp pasākumiem, kas īstenoti saskaņā ar 16. punktā prasīto darījumdarbības reorganizācijas plānu, ne tikai palīdzēs sasniegt atbilstošos noregulējuma mērķus, bet arī atjaunos attiecīgās vienības finansiālo stabilitāti un ilgtermiņa dzīvotspēju.

Piemēro attiecīgi kādu no 22. panta 2. punkta a), b) un c) apakšpunktā minētajiem noregulējuma instrumentiem un minētā punkta d) apakšpunktā minēto iekšējās rekapitalizācijas instrumentu, ja nosacījumi, kas izklāstīti pirmajā daļā, nav izpildīti.

3.   Turpmāk minētajām saistībām neatkarīgi no tā, vai uz tām attiecas kādas dalībvalsts vai trešās valsts tiesību akti, neveic norakstīšanu vai konvertāciju:

a)	segtie noguldījumi;

b)	nodrošinātās saistības, tostarp segtās obligācijās un saistības tādu finanšu instrumentu veidā, ko izmanto riska ierobežošanas nolūkā, kas veido nodrošinājuma portfeļa neatņemamu daļu un kas saskaņā ar valsts tiesību aktiem tiek nodrošinātas līdzīgā veidā kā segtās obligācijas;

c)

jebkuras saistības, ko rada iestādes vai šīs regulas 2. pantā minētās iestādes turējumā esoši klienta aktīvi vai nauda, tostarp klienta aktīvi vai nauda, kas ir tās turējumā Direktīvas 2009/65/EK 1. panta 2. punktā definēto PVKIU vārdā vai Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2011/61/ES (17) 4. panta 1. punkta a) apakšpunktā definēto AIF vārdā, ar nosacījumu, ka šāds klients ir aizsargāts saskaņā ar piemērojamajiem tiesību aktiem maksātnespējas jomā;

d)	jebkuras saistības, kas rodas no fiduciārām attiecībām starp 2. pantā minēto vienību (kā fiduciāru) un citu personu (kā labuma guvēju), ar nosacījumu, ka šāds labuma guvējs ir aizsargāts saskaņā ar piemērojamajām maksātnespējas tiesībām vai civiltiesībām;

e)	saistības pret iestādēm, izņemot vienībām, kas ir tajā pašā grupā, kuru sākotnējais termiņš ir mazāks par septiņām dienām;

f)	tādas saistības pret sistēmām, kuras noteiktas saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 98/26/EK (18), vai šādu sistēmu operatoriem, vai to dalībniekiem, kuru atlikušais termiņš ir mazāks par septiņām dienām un kuras rodas no dalības šādā sistēmā;

g)

saistības pret kādu no turpmāk minētajiem: i) darbinieku saistībā ar uzkrāto algu, pensijas pabalstu vai citu fiksētu atalgojumu, izņemot atalgojuma mainīgo daļu, ko neregulē darba koplīgums; ii) komerckreditoru vai tirdzniecības kreditoru, ja saistības rodas no 2. pantā minētās iestādes vai vienības ikdienas darba nodrošināšanai kritiski vajadzīgo preču nodrošināšanas vai pakalpojumu, tostarp IT pakalpojumu, sabiedrisko pakalpojumu un telpu īres, apkalpošanas un uzturēšanas pakalpojumu, sniegšanas; iii) nodokļu un sociālā nodrošinājuma iestādēm ar nosacījumu, ka minētajām saistībām ir prioritāte saskaņā ar piemērojamajiem tiesību aktiem; iv) noguldījumu garantiju sistēmas, kas rodas no maksājamajām iemaksām saskaņā ar Direktīvu 2014/49/ES.

Pirmās daļas g) apakšpunkta i) punktu nepiemēro tādu personu atalgojuma mainīgajai daļai, kuras uzņemas būtisku risku un kuras ir noteiktas Direktīvas 2013/36/ES 92. panta 2. punktā.

4.   Šā panta 3. punktā izklāstītā iekšējās rekapitalizācijas instrumenta piemērošanas joma neliedz attiecīgajā gadījumā īstenot iekšējās rekapitalizācijas pilnvaras attiecībā uz jebkādu daļu no nodrošinātām saistībām vai saistībām, kuras nodrošinātas ar garantiju, kuras vērtība pārsniedz pret tām nodrošināto aktīvu, garantijas, ķīlas vai nodrošinājuma vērtību, vai saistībā ar jebkuru noguldījuma summu, kas pārsniedz Direktīvas 2014/49/ES 6. pantā noteikto seguma līmeni.

Dalībvalstis nodrošina, ka visi nodrošinātie aktīvi, kas saistīti ar segto obligāciju portfeli, paliek neskarti un nošķirti un ka tiem ir pietiekams finansējums.

Neskarot noteikumus par lielu risku, kas paredzēti Regulā (ES) Nr. 575/2013 un Direktīvā 2013/36/ES, un nolūkā nodrošināt iestāžu un grupu noregulējamību Valde uzdod valsts noregulējuma iestādēm saskaņā ar šīs regulas 10. panta 11. punkta b) apakšpunktu ierobežot apmēru, kādā citas iestādes var turēt saistības, kas atbilst iekšējās rekapitalizācijas nosacījumiem, izņemot saistības, kuras tur vienības, kas ir daļa no vienas un tās pašas grupas.

5.   Izņēmuma gadījumos, ja piemēro iekšējās rekapitalizācijas instrumentu, noteiktas saistības var izslēgt vai daļēji izslēgt no norakstīšanas vai konvertācijas pilnvaru piemērošanas, ja:

a)	neatkarīgi no attiecīgās valsts noregulējuma iestādes labticīgiem centieniem, minētās saistības nav iespējams iekšēji rekapitalizēt pieņemamā laikposmā;

b)	izslēgšana ir noteikti vajadzīga un ir samērīga, lai kritiski svarīgo funkciju un galveno darbības jomu nepārtrauktību nodrošinātu tādā veidā, kas saglabā noregulējamās iestādes spēju turpināt galvenās darbības, pakalpojumus un darījumus;

c)

izslēgšana ir noteikti vajadzīga un ir samērīga, lai nepieļautu kaitīgas ietekmes izplatību, jo īpaši attiecībā uz fizisko personu un mikrouzņēmumu, mazo un vidējo uzņēmumu atbilstīgajiem noguldījumiem, jo tas nopietni apgrūtinātu finanšu tirgu, arī finanšu tirgus infrastruktūras, darbību tā, ka tas radītu nopietnus traucējumus kādas dalībvalsts vai Savienības ekonomikā; vai

d)	iekšējās rekapitalizācijas instrumenta piemērošana minētajām saistībām izraisītu tādu vērtības iznīcināšanu, ka zaudējumi, ko segtu citi kreditori, būtu lielāki nekā tad, ja minētās saistības izslēgtu no iekšējās rekapitalizācijas.

Ja atbilstīgās saistības vai atbilstīgo saistību kategorija ir izslēgta vai daļēji izslēgta saskaņā ar šo punktu, citām saistībām piemērojamu norakstīšanas vai konvertācijas līmeni var palielināt, lai ņemtu vērā šādas izslēgšanas, ar nosacījumu, ka, īstenojot citām atbilstīgām saistībām piemērojamo norakstīšanas vai konvertācijas līmeni, tiek ievērots 15. panta 1. punkta g) apakšpunktā minētais princips.

6.   Ja atbilstīgās saistības vai atbilstīgo saistību kategorija ir pilnībā vai daļēji izslēgta saskaņā ar 5. punktu, un zaudējumi, kuri tiktu attiecināti uz minētajām saistībām nav pilnībā vai daļēji nodoti kreditoriem, noregulējamajai iestādei var piešķirt iemaksu no Fonda, lai izpildītu vienu vai abas no šīm darbībām:

a)	segtu visus zaudējumus, kurus atbilstīgas saistības nav absorbējušas, un atjaunotu noregulējamās iestādes neto aktīvu vērtību līdz nullei saskaņā ar 13. punkta a) apakšpunktu;

b)	pirktu īpašumtiesību instrumentus, vai kapitāla instrumentus noregulējamā iestādē nolūkā rekapitalizēt iestādi saskaņā ar 13. punkta b) apakšpunktu.

7.   Fonds var veikt 6. punktā minēto iemaksu tikai tad, ja:

a)

akciju, attiecīgo kapitāla instrumentu un citu atbilstīgo saistību turētāji, izmantojot norakstīšanu vai konvertēšanu, vai citu metodi, ir veikuši iemaksu zaudējumu absorbēšanai un rekapitalizācijai, kas ir vienāda ar summu, kura nav mazāka par 8 % no noregulējamās iestādes kopējām saistībām, tostarp pašu kapitāla, kas mērīts noregulējuma darbības laikā saskaņā ar 20. panta 1. līdz 15. punktā paredzēto vērtēšanu, un

b)	Fonda iemaksa nepārsniedz 5 % no noregulējamās iestādes kopējām saistībām, tostarp pašu kapitāla, kas mērīts noregulējuma darbības laikā saskaņā ar 20. panta 1. līdz 15. punktā paredzēto vērtēšanu.

8.   Šā panta 7. punktā minēto Fonda iemaksu var finansēt no:

a)	Fondam pieejamās summas, kas iegūta no šīs regulas 2. pantā minēto vienību iemaksām saskaņā ar Direktīvas 2014/59/ES noteikumiem un šīs regulas 67. panta 4. punktu, kā arī 70. un 71. pantu;

b)	ja šī punkta a) apakšpunktā minētās summas ir nepietiekamas, no summas, ko iegūst no alternatīviem finansēšanas līdzekļiem saskaņā ar 73. un 74. pantu.

9.   Ārkārtas apstākļos papildu finansējumu var mēģināt iegūt no alternatīviem finansējuma avotiem pēc tam, kad:

a)	ir sasniegts 5 % limits, kas noteikts 7. punkta b) apakšpunktā, un

b)	visas nenodrošinātās neprivileģētās saistības, kuras nav atbilstīgi noguldījumi, ir pilnībā norakstītas vai konvertētas.

10.   Kā alternatīvs vai papildu pasākums, ja ir izpildīti 9. punkta a) un b) apakšpunktā minētie nosacījumi, noregulējuma finansēšanas mehānisms var veikt iemaksu no līdzekļiem, kas gūti no ex-ante iemaksām saskaņā ar 70. pantu un kas līdz šim vēl nav izmantoti.

11.   Piemērojot šo regulu, Direktīvas 2014/59/ES 44. panta 8. punktu nepiemēro.

12.   Pieņemot 5. punktā minēto lēmumu, pienācīgi ņem vērā:

a)	principu, ka zaudējumi vispirms būtu jāsedz akcionāriem un pēc tam kopumā – noregulējamās iestādes kreditoriem prioritārā secībā;

b)	zaudējumu absorbcijas spējas līmeni, kāds noregulējamajā iestādē turpmāk būtu, ja saistības vai saistību kategorija tiktu izslēgta; un

c)	nepieciešamību saglabāt pietiekamus resursus noregulējuma finansēšanai.

13.   Valde, pamatojoties uz vērtēšanu, kas atbilst 20. panta 1. līdz 15. punkta prasībām, novērtē:

a)	attiecīgā gadījumā kopsummu, par kādu ir jāveic atbilstīgo saistību norakstīšana, lai nodrošinātu to, ka noregulējamās iestādes neto aktīvu vērtība ir vienāda ar nulli, un

b)	attiecīgā gadījumā summu, par kādu atbilstīgās saistības ir jākonvertē akcijās vai cita veida kapitāla instrumentos, lai atjaunotu vai nu: i) noregulējamās iestādes; vai ii) pagaidu iestādes pirmā līmeņa pamata kapitāla rādītāju.

Šā panta pirmajā daļā minētajā novērtējumā nosaka summu, par kādu ir jānoraksta vai jākonvertē atbilstīgās saistības, lai atjaunotu noregulējamās iestādes pirmā līmeņa pamata kapitāla rādītāju vai attiecīgā gadījumā noteiktu pagaidu iestādes rādītāju, ņemot vērā kapitāla ieguldījumu, ko veic Fonds saskaņā ar 76. panta 1. punkta d) apakšpunktu, un lai uzturētu pietiekamu tirgus uzticēšanos noregulējamajai iestādei vai pagaidu iestādei, kā arī lai vismaz gadu nodrošinātu tās atbilstību atļaujas izsniegšanas kritērijiem un turpinātu darbības, kurām tai ir izsniegta atļauja saskaņā ar Direktīvu 2013/36/ES vai Direktīvu 2014/65/ES.

Ja Valde plāno izmantot 26. pantā minēto aktīvu nodalīšanas instrumentu, summā, par kādu ir jāsamazina atbilstīgās saistības, attiecīgi ņem vērā aktīvu pārvaldības struktūrai nepieciešamā kapitāla piesardzīgas aplēses.

14.   Izslēgšanu saskaņā ar 5. punktu var piemērot vai nu, lai pilnībā izslēgtu saistības no norakstīšanas, vai lai ierobežotu minētajām saistībām piemērotās norakstīšanas apmēru.

15.   Norakstīšanas un konvertācijas pilnvarās ievēro prasības par prasījumu apmierināšanas secību, kas izklāstītas šīs regulas 17. pantā.

16.   Valsts noregulējuma iestāde nekavējoties iesniedz Valdei darījumdarbības reorganizācijas plānu, kas saskaņā ar Direktīvas 2014/59/ES 52. panta 1., 2. un 3. punktu saņemts no vadības struktūras vai personas vai personām, kas ieceltas saskaņā ar tās 72. panta 1. punktu.

Divu nedēļu laikā no darījumdarbības reorganizācijas plāna iesniegšanas attiecīgā valsts noregulējuma iestāde sniedz Valdei savu plāna novērtējumu. Viena mēneša laikā no dienas, kad iesniegts darījumdarbības reorganizācijas plāns, Valde novērtē, kāda ir iespējamību, ka minētā plāna īstenošanas gadījumā tiks atjaunota šīs regulas 2. pantā minētās vienības ilgtermiņa dzīvotspēja. Novērtējumu pabeidz, vienojoties ar valsts kompetento iestādi vai attiecīgā gadījumā ECB.

Ja Valde ir pārliecināta, ka ar plāna palīdzību ir iespējams sasniegt minēto mērķi, tā ļauj valsts noregulējuma iestādei apstiprināt plānu saskaņā ar Direktīvas 2014/59/ES 52. panta 7. punktu. Ja noregulējuma iestāde nav pārliecināta, ka ar plāna palīdzību ir iespējams sasniegt minēto mērķi, tā dod norādījumus valsts noregulējuma iestādei par tās bažām informēt vadības struktūru vai saskaņā ar minētās direktīvas 72. panta 1. punktu ieceltu personu vai personas un prasa plānu grozīt tā, lai risinātu problemātiskos jautājumus saskaņā ar minētās direktīvas 52. panta 8. punktu. Abos gadījumos to dara, vienojoties ar valsts kompetento iestādi vai attiecīgā gadījumā ECB.

Divu nedēļu laikā no šāda paziņojuma saņemšanas dienas vadības struktūra vai saskaņā ar Direktīvas 2014/59/ES 72. panta 1. punktu iecelta persona vai personas iesniedz valsts noregulējuma iestādes apstiprināšanai grozīto plānu. Valsts noregulējuma iestāde grozīto plānu un savu plāna vērtējumu iesniedz Valdei. Valde novērtē grozīto plānu un dot norādījumus valsts noregulējuma iestādei vienas nedēļas laikā informēt vadības struktūru vai saskaņā ar Direktīvas 2014/59/ES 72. panta 1. punktu ieceltu personu vai personas par to, vai tā ir pārliecināta, ka grozītajā plānā tiek risināti paziņojumā minētie problemātiskie jautājumi, vai arī ir vajadzīgi papildu grozījumi.

Valde darījumdarbības reorganizācijas plānu paziņo EBI.

28. pants

Valdes veiktā pārraudzība

1.   Valde cieši pārrauga, kā valsts noregulējuma iestādes izpilda noregulējuma shēmu. Šim nolūkam valstu noregulējuma iestādes:

a)	sadarbojas ar Valdi tās pārraudzības pienākuma īstenošanā;

b)

Valdes noteiktos regulāros intervālos sniedz precīzu, uzticamu un pilnīgu informāciju par noregulējuma shēmas izpildi, noregulējuma instrumentu piemērošanu un noregulējuma pilnvaru īstenošanu, ko Valde var pieprasīt, tostarp par: i) noregulējamās iestādes, pagaidu iestādes un aktīvu pārvaldības struktūras darbību un finansiālo situāciju; ii) to, kāds režīms būtu ticis piemērots akcionāriem un kreditoriem, ja iestāde tiktu likvidēta saskaņā ar parasto maksātnespējas procedūru; iii) jebkādu notiekošu tiesvedību, kas saistīta ar noregulējamās iestādes aktīvu likvidāciju, apstrīdētiem noregulējuma lēmumiem un vērtējumiem, vai kas saistīta ar kompensācijas pieteikumiem, kurus iesnieguši akcionāri vai kreditori; iv) vērtētāju, administratoru, grāmatvežu, juristu un citu profesionāļu, kuru palīdzība valsts noregulējuma iestādei var būt nepieciešama, iecelšanu, atcelšanu vai aizstāšanu, un viņu pienākumu izpildi; v) jebkuru citu jautājumu, kas ir svarīgs noregulējuma shēmas izpildei, tostarp jebkuriem iespējamiem Direktīvas 2014/59/ES paredzēto aizsardzības pasākumu pārkāpumiem, un ko var nodot Valdei izskatīšanai; vi) to, kādā apmērā un kādā veidā tās īsteno valstu noregulējuma iestāžu pilnvaras, kuras minētas Direktīvas 2014/59/ES 63. līdz 72. pantā; vii) 27. panta 16. punktā paredzētā darījumdarbības reorganizācijas plāna ekonomisko dzīvotspēju, izpildāmību un īstenošanu.

Valsts noregulējuma iestādes iesniedz Valdei galīgo ziņojumu par noregulējuma shēmas izpildi.

2.   Pamatojoties uz sniegto informāciju, Valde var dot norādījumus valstu noregulējuma iestādēm par jebkuru noregulējuma shēmas izpildes aspektu, un jo īpaši par elementiem, kas minēti 23. pantā, un noregulējuma pilnvaru īstenošanu.

3.   Ja tas ir nepieciešams noregulējuma mērķu sasniegšanai, noregulējuma shēmu var grozīt. Piemēro 18. pantā noteikto procedūru.

29. pants

Saskaņā ar šo regulu pieņemto lēmumu īstenošana

1.   Valstu noregulējuma iestādes veic vajadzīgās darbības, lai īstenotu šajā regulā minētos lēmumus, proti, kontrolējot 7. panta 2. punktā minētās vienības un grupas, kā arī 7. panta 4. punkta b) apakšpunktā un 5. punktā minētās vienības un grupas, ja ir izpildīti nosacījumi minēto punktu piemērošanai, veicot vajadzīgos pasākumus saskaņā ar Direktīvas 2014/59/ES 35. vai 72. pantu un nodrošinot, ka ir ievēroti minētajā direktīvā paredzētie aizsardzības pasākumi. Valstu noregulējuma iestādes īsteno visus lēmumus, kurus tām adresējusi Valde.

Šajā nolūkā tās saskaņā ar šo regulu izmanto savas pilnvaras, kas paredzētas valsts tiesību aktos, ar kuriem transponēta Direktīva 2014/59/ES, ievērojot valsts tiesību aktos paredzētos nosacījumus. Valstu noregulējuma iestādes pilnībā informē Valdi par minēto pilnvaru īstenošanu. Visas to veiktās darbības atbilst Valdes lēmumiem, ievērojot šo regulu.

Īstenojot minētos lēmumus, valstu noregulējuma iestādes nodrošina, ka ir ievēroti Direktīvā 2014/59/ES paredzētie aizsardzības pasākumi.

2.   Ja valsts noregulējuma iestāde nav piemērojusi vai nav ievērojusi lēmumu, ko Valde pieņēmusi, ievērojot šo regulu, vai ir piemērojusi to tādā veidā, kas apdraud 14. pantā paredzētos noregulējuma mērķus vai noregulējuma shēmas efektīvu īstenošanu, Valde var dot rīkojumu noregulējamai iestādei:

a)	saistībā ar darbību, ievērojot 18. pantu – nodot citai personai noregulējamās iestādes konkrētas tiesības, aktīvus vai saistības; vai

b)	saistībā ar darbību, ievērojot 18. pantu – pieprasīt visu parāda instrumentu konvertāciju, kuros ir līguma noteikums par konvertāciju apstākļos, kas paredzēti 21. pantā;

c)	veikt jebkuras citas vajadzīgās darbības, lai nodrošinātu attiecīgā lēmuma ievērošanu.

Valde pieņem pirmās daļas c) apakšpunktā minēto lēmumu tikai tad, ja ar pasākumu tiek būtiski novērsts apdraudējums attiecīgajam noregulējuma mērķim vai noregulējuma shēmas efektīvai īstenošanai.

Pirms Valde nolemj noteikt pasākumus, tā paziņo attiecīgajām valstu noregulējuma iestādēm un Komisijai par pasākumu, ko tā ir paredzējusi veikt. Minētajā paziņojumā iekļauj sīkas ziņas par paredzētajiem pasākumiem, to iemesliem un laiku, kad paredzēta to stāšanās spēkā.

Paziņošanu veic ne mazāk kā 24 stundas pirms pasākumu paredzētās stāšanās spēkā. Izņēmuma gadījumos, ka nav iespējams paziņot 24 stundas iepriekš, Valde var paziņot mazāk nekā 24 stundas pirms pasākumu paredzētās stāšanās spēkā.

3.   Noregulējamā iestāde izpilda visus 2. punktā minētos lēmumus. Minētie lēmumi ir noteicošie attiecībā pret valstu noregulējuma iestāžu iepriekš pieņemtiem lēmumiem par to pašu jautājumu.

4.   Veicot pasākumus saistībā ar jautājumiem, uz kuriem attiecas saskaņā ar 2. punktu pieņemts lēmums, valstu noregulējuma iestādes ievēro minēto lēmumu.

5.   Valde savā oficiālajā tīmekļa vietnē publisko vai nu noregulējuma shēmas kopiju, vai paziņojumu, kurā ir apkopota noregulējuma darbību ietekme, jo īpaši – ietekme uz privātajiem klientiem. Valstu noregulējuma iestādes ievēro piemērojamos procedūras pienākumus, kas paredzēti Direktīvas 2014/59/ES 83. pantā.

4. NODAĻA

Sadarbība

30. pants

Pienākums sadarboties un apmainīties ar informāciju ar VNM

1.   Valde informē Komisiju par visām darbībām, ko tā veic noregulējuma sagatavošanai. Attiecībā uz jebkādu informāciju, kas saņemta no Valdes, Padomes un Komisijas locekļi, kā arī Padomes un Komisijas darbinieki ir pakļauti dienesta noslēpuma prasībām, kas noteiktas 88. pantā.

2.   Veicot savus attiecīgos pienākumus saskaņā ar šo regulu, Valde, Padome, Komisija, ECB, valstu noregulējuma iestādes un valstu kompetentās iestādes cieši sadarbojas, jo īpaši noregulējuma plānošanas, agrīnas intervences un noregulējuma posmā saskaņā ar 8. līdz 29. pantu. Tās cita citai sniedz visu informāciju, kas nepieciešama to uzdevumu veikšanai.

3.   ECB vai valstu kompetentās iestādes nosūta Valdei un valstu noregulējuma iestādēm nolīgumus par finansiālo atbalstu grupai, kuriem ir piešķirta atļauja, un visus tajos izdarītos grozījumus.

4.   Piemērojot šo regulu, ECB var uzaicināt Valdes priekšsēdētāju kā novērotāju piedalīties ECB Uzraudzības valdē, kas izveidota saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1024/2013 19. pantu. Attiecīgā gadījumā Valde dalībai var iecelt citu pārstāvi, lai viņš minētajā nolūkā aizvietotu priekšsēdētāju.

5.   Piemērojot šo regulu, Valde ieceļ pārstāvi, kas piedalās EBI Noregulējuma komitejā, kura izveidota saskaņā ar Direktīvas 2014/59/ES 127. pantu.

6.   Valde cenšas cieši sadarboties ar jebkuru publiskās finansiālās palīdzības instrumentu, tostarp Eiropas Finanšu stabilitātes instrumentu (EFSI) un Eiropas Stabilitātes mehānismu (ESM), jo īpaši ārkārtas apstākļos, kas minēti 27. panta 9. punktā, un ja ar šādu mehānismu ir piešķirta vai, iespējams, tiks piešķirta tieša vai netieša finansiāla palīdzība vienībām, kuras veic uzņēmējdarbību iesaistītajā dalībvalstī.

7.   Vajadzības gadījumā Valde noslēdz saprašanās memorandu ar ECB, valstu noregulējuma iestādēm un valstu kompetentajām iestādēm, kurā ir vispārīgi aprakstīta to sadarbība saskaņā ar 2. un 4. punktu, veicot to attiecīgos uzdevumus saskaņā ar Savienības tiesību aktiem. Memorandu regulāri pārskata un publicē, ievērojot dienesta noslēpuma prasības.

31. pants

Sadarbība saskaņā ar SRM

1.   Valde savus uzdevumus veic ciešā sadarbībā ar valstu noregulējuma iestādēm. Valde sadarbībā ar valstu noregulējuma iestādēm apstiprina un publisko šajā pantā minēto satvaru, lai organizētu praktiskus valsts noregulējuma iestāžu sadarbības pasākumus šā panta īstenošanas nolūkā.

Lai nodrošinātu šā panta efektīvu un konsekventu piemērošanu, Valde:

a)	izdod pamatnostādnes un vispārīgus norādījumus valstu noregulējuma iestādēm, saskaņā ar kuriem tām ir jāveic uzdevumi un jāpieņem lēmumi par noregulējumu;

b)	var jebkurā laikā izmantot 34. līdz 37. pantā minētās pilnvaras;

c)	var atsevišķos gadījumos vai pastāvīgi pieprasīt informāciju no valstu noregulējuma iestādēm par to uzdevumu izpildi, ko tās veic saskaņā ar 7. panta 3. punktu;

d)	no valstu noregulējuma iestādēm saņem lēmumu projektus, par kuriem tā var paust savu viedokli un jo īpaši norādīt, kuri lēmuma projekta elementi neatbilst šai regulai vai Valdes vispārīgajiem norādījumiem.

Lai novērtētu noregulējuma plānus, Valde var pieprasīt valstu noregulējuma iestādēm iesniegt tai visu nepieciešamo informāciju, kuru tās ir ieguvušas saskaņā ar Direktīvas 2014/59/ES 11. pantu un 13. panta 1. punktu, neskarot šīs sadaļas 5. nodaļu.

2.   13. panta 4. līdz 10. punktu, kā arī Direktīvas 2014/59/ES 88. līdz 92. pantu nepiemēro valstu noregulējuma iestāžu savstarpējām attiecībām. Kopīgo lēmumu un visus lēmumus, kas pieņemti tāpēc, ka kopīga lēmuma nav, kā minēts Direktīvas 2014/59/ES 45. panta 9. līdz 13. punktā, nepiemēro. Tā vietā piemēro attiecīgos šīs regulas noteikumus.

32. pants

Apspriešanās un sadarbība ar neiesaistītajām dalībvalstīm un trešām valstīm

1.   Ja grupā ir vienības, kas veic uzņēmējdarbību iesaistītajās dalībvalstīs, kā arī neiesaistītajās dalībvalstīs vai trešās valstīs, neskarot Padomes vai Komisijas apstiprinājumu, kas nepieciešams saskaņā ar šo regulu, Valde pārstāv iesaistīto dalībvalstu noregulējuma iestādes, apspriežoties un sadarbojoties ar neiesaistītajām dalībvalstīm vai trešām valstīm saskaņā ar Direktīvas 2014/59/ES 7., 8., 12., 13., 16., 18., 55. un 88. līdz 92. pantu.

Ja grupā ir vienības, kas veic uzņēmējdarbību iesaistītajās dalībvalstīs, un meitasuzņēmumi, kas veic uzņēmējdarbību, vai nozīmīgas filiāles, kas atrodas neiesaistītajās dalībvalstīs, Valde visus plānus, lēmumus vai pasākumus, kas minēti 8., 10., 11., 12. un 13. pantā un ir grupai nozīmīgi, paziņo neiesaistīto dalībvalstu kompetentajām iestādēm un/vai noregulējuma iestādēm pēc vajadzības.

2.   Valde, ECB kā arī neiesaistīto dalībvalstu noregulējuma iestādes un kompetentās iestādes noslēdz saprašanās memorandu, kurā vispārīgi apraksta, kā tās savā starpā sadarbosies, veicot Direktīvā 2014/59/ES minētos uzdevumus.

Neskarot pirmo daļu, Valde noslēdz saprašanās memorandu ar noregulējuma iestādi katrā neiesaistītā dalībvalstī, kurā ir mītnes vieta vismaz vienai sistēmiski nozīmīgai iestādei, kas par tādu noteikta saskaņā ar Direktīvas 2013/36/ES 131. pantu.

3.   Katru memorandu regulāri pārskata un publicē, pienācīgi ievērojot dienesta noslēpuma prasības.

4.   Valde iesaistīto dalībvalstu valsts noregulējuma iestāžu vārdā noslēdz nesaistošus sadarbības nolīgumus atbilstīgi Direktīvas 2014/59/ES 97. panta 2. punktā minētajiem EBI sadarbības pamatnolīgumiem. Valde paziņo EBI par visiem šādiem sadarbības nolīgumiem.

33. pants

Trešās valsts noregulējuma procedūru atzīšana un izpilde

1.   Šo pantu piemēro trešās valsts noregulējuma procedūrām, ja vien nestājas spēkā Direktīvas 2014/59/ES 93. panta 1. punktā minētais starptautiskais nolīgums ar attiecīgo trešo valsti, un līdz brīdim, kad šāds nolīgums stājas spēkā. To piemēro arī pēc minētās direktīvas 93. panta 1. punktā minētais starptautiskā nolīguma ar attiecīgo trešo valsti stāšanās spēkā, ciktāl minētais nolīgums nereglamentē trešās valsts noregulējuma procedūru atzīšanu un izpildi.

2.   Valde novērtē un sniedz ieteikumu, kas adresēts valstu noregulējuma iestādēm par tādu noregulējuma procedūru atzīšanu un izpildi, ko trešās valsts noregulējuma iestādes veic attiecībā uz trešās valsts iestādi vai trešās valsts mātesuzņēmumu, kuram ir:

a)	viens vai vairāki Savienības meitasuzņēmumi, kuri veic uzņēmējdarbību vienā vai vairākās iesaistītajās dalībvalstīs, vai

b)	aktīvi, tiesības vai saistības, kas atrodas vienā vai vairākās iesaistītajās dalībvalstīs vai ko reglamentē iesaistīto dalībvalstu tiesību akti.

Valde novērtējumu veic pēc apspriešanās ar valstu noregulējuma iestādēm un, ja ievērojot Direktīvas 2014/59/ES 89. pantu, ir izveidota Eiropas noregulējuma kolēģija, ar neiesaistīto dalībvalstu noregulējuma iestādēm.

Novērtējumā pienācīgi ņem vērā katras atsevišķas iesaistītās dalībvalsts intereses, kurā darbojas trešās valsts iestāde vai mātesuzņēmums, un jo īpaši trešās valsts noregulējuma procedūras atzīšanas un izpildes iespējamo ietekmi uz pārējām grupas daļām un finanšu stabilitāti minētajās dalībvalstīs.

3.   Valde iesaka atteikties atzīt 1. punktā minētās noregulējuma procedūras izpildi, ja tā uzskata, ka:

a)	trešās valsts noregulējuma procedūras nelabvēlīgi ietekmētu iesaistītās dalībvalsts finanšu stabilitāti;

b)	kreditoriem, jo īpaši noguldītājiem, kuri atrodas vai kuriem pienākas maksājumi kādā no iesaistītajām dalībvalstīm, saskaņā ar trešās valsts iekšējām noregulējuma procedūrām netiktu piemērots tāds pats režīms kā trešās valsts kreditoriem un noguldītājiem ar līdzīgām tiesībām;

c)	trešās valsts noregulējuma procedūras atzīšana vai izpilde radītu iesaistītajai dalībvalstij būtiskas finansiālas sekas; vai

d)	šādas atzīšanas vai izpildes sekas būtu pretrunā iesaistītās dalībvalsts tiesību aktiem.

4.   Valstu noregulējuma iestādes īsteno Valdes ieteikumu un prasa atzīt noregulējuma procedūras izpildi to attiecīgajā teritorijā, vai arī argumentētā paziņojumā paskaidro Valdei, kāpēc tās Valdes ieteikumu nevar īstenot.

5.   Īstenojot noregulējuma pilnvaras attiecībā uz trešo valstu vienībām, valstu noregulējuma iestādes attiecīgā gadījumā īsteno pilnvaras, kas tām piešķirtas, pamatojoties uz Direktīvas 2014/59/ES 94. panta 4. punkta noteikumiem.

5. NODAĻA

Izmeklēšanas pilnvaras

34. pants

Informācijas pieprasījumi

1.   Lai veiktu uzdevumus, kas minēti šajā regulā, Valde var ar valstu noregulējuma iestāžu starpniecību vai tieši, pēc tam kad, tā ir informējusi valstu noregulējuma iestādes, pilnībā izmantojot visu ECB vai valstu kompetentajām iestādēm pieejamo informāciju, pieprasīt turpmāk minētajām juridiskām vai fiziskām personām sniegt visu informāciju, kas ir nepieciešama to uzdevumu veikšanai, kuri tai uzticēti ar šo regulu:

a)	2. pantā minētajām vienībām;

b)	2. pantā minēto vienību darbiniekiem;

c)	trešām personām, ar kurām 2. pantā minētās vienības ir noslēgušas ārpakalpojumu līgumus par atsevišķām funkcijām vai darbībām.

2.   Vienības un personas, kas minētas minētajā punktā, sniedz informāciju, kas pieprasīta, ievērojot minēto punktu. Dienesta noslēpuma prasības nevar atbrīvot minētās vienības un personas no pienākuma sniegt šādu informāciju. Pieprasītās informācijas sniegšana nav uzskatāma par dienesta noslēpuma prasību pārkāpumu.

3.   Ja Valde informāciju no minētajām vienībām un personām iegūst tieši, tā dara šo informāciju pieejamu attiecīgajām valstu noregulējuma iestādēm.

4.   Valdei ir pieejama, tostarp pastāvīgi, jebkāda informācija, kas nepieciešama funkciju veikšanai saskaņā ar šo regulu, jo īpaši informācija par kapitālu, likviditāti, aktīviem un saistībām, par jebkuru iestādi, uz kuru attiecas tās noregulējuma pilnvaras.

5.   Valde, ECB, valstu kompetentās iestādes un valstu noregulējuma iestādes var sagatavot saprašanās memorandu, kurā iekļauta procedūra informācijas apmaiņai. Informācijas apmaiņu starp Valdi, ECB, valstu kompetentajām iestādēm un valstu noregulējuma iestādēm nav uzskatāma par dienesta noslēpuma prasību pārkāpumu.

6.   Valstu kompetentās iestādes, attiecīgā gadījumā ECB un valstu noregulējuma iestādes sadarbojas ar Valdi, lai pārbaudītu, vai pieprasītā informācija jau ir daļēji vai pilnībā pieejama. Ja šāda informācija ir pieejama, valstu kompetentās iestādes, attiecīgā gadījumā ECB un valstu noregulējuma iestādes minēto informāciju sniedz Valdei.

35. pants

Vispārēja izmeklēšana

1.   Lai veiktu uzdevumus, kas minēti šajā regulā, un ievērojot visus citus attiecīgajos Savienības tiesību aktos paredzētos nosacījumus, Valde ar valstu noregulējuma iestāžu starpniecību vai tieši, pēc tam kad, tā ir informējusi šīs iestādes, var veikt visu vajadzīgo izmeklēšanu attiecībā uz jebkuru 34. panta 1. punktā minēto juridisko vai fizisko personu, kas veic uzņēmējdarbību vai atrodas kādā no iesaistītajām dalībvalstīm.

Šajā nolūkā Valde var:

a)	pieprasīt iesniegt dokumentus;

b)	pārbaudīt 34. panta 1. punktā minēto juridisko vai fizisko personu grāmatvedību un lietvedību un iegūt šādas grāmatvedības un lietvedības kopijas vai izrakstus;

c)	saņemt mutiskus vai rakstiskus paskaidrojumus no visām 34. panta 1. punktā minētajām juridiskajām vai fiziskajām personām vai to pārstāvjiem vai darbiniekiem;

d)	iztaujāt jebkuru citu fizisku vai juridisku personu, kura piekrīt iztaujāšanai, lai savāktu informāciju, kas saistīta ar izmeklēšanas priekšmetu.

2.   34. panta 1. punktā minētās fiziskās vai juridiskās personas ir pakļautas izmeklēšanai, kas sākta, pamatojoties uz Valdes lēmumu.

Ja persona kavē izmeklēšanas gaitu, valsts noregulējuma iestāde no iesaistītās dalībvalsts, kurā atrodas attiecīgās telpas, saskaņā ar valsts tiesību aktiem sniedz vajadzīgo palīdzību, tostarp atvieglo Valdei pieeju tādas fiziskas vai juridiskās personas darījumdarbības telpām, kas minēta 34. panta 1. punktā, nolūkā īstenot minētās tiesības.

36. pants

Pārbaudes uz vietas

1.   Lai veiktu uzdevumus, kas minēti šajā regulā, un ievērojot citus attiecīgos Savienības tiesību aktos paredzētos nosacījumus, Valde, iepriekš paziņojot attiecīgajām valstu noregulējuma iestādēm un attiecīgajām valstu kompetentajām iestādēm, kā arī attiecīgajā gadījumā sadarbojoties ar tām, var saskaņā ar 37. pantu veikt visas vajadzīgās pārbaudes uz vietas 34. panta 1. punktā minēto fizisko vai juridisko personu darījumdarbības telpās. Ja tas nepieciešams pārbaudes pienācīgai veikšanai un efektivitātei, Valde var veikt pārbaudi uz vietas, par to iepriekš nepaziņojot minētajām juridiskajām personām.

2.   Valdes amatpersonas un citas personas, ko Valde pilnvarojusi veikt pārbaudi uz vietas, drīkst iekļūt to juridisko personu darījumdarbības telpās un teritorijā, uz kurām attiecas ievērojot 35. panta 2. punktu pieņemtais Valdes lēmums par izmeklēšanu, un tām ir visas 35. panta 1. punktā minētās pilnvaras.

3.   Juridiskās personas, kas minētas 34. panta 1. punktā, ir pakļautas pārbaudēm uz vietas, pamatojoties uz Valdes lēmumu.

4.   Amatpersonas un citas pavadošās personas, kuras pilnvarojusi vai iecēlusi to dalībvalstu noregulējuma iestādes, kuru teritorijā pārbaude jāveic, sniedz aktīvu palīdzību Valdes amatpersonām un citām Valdes pilnvarotām personām, un Valde uzrauga un koordinē to. Šajā nolūkā tām ir 2. punktā minētās pilnvaras. Iesaistīto dalībvalstu noregulējuma iestāžu amatpersonām un citām to pilnvarotām vai ieceltām pavadošām personām arī ir tiesības piedalīties pārbaudēs uz vietas.

5.   Ja Valdes amatpersonas un citas Valdes pilnvarotas vai ieceltas pavadošās personas konstatē, ka persona pretojas pārbaudei, kuras veikšana uzdota saskaņā ar 1. punktu, attiecīgo iesaistīto dalībvalstu noregulējuma iestādes sniedz tām nepieciešamo palīdzību saskaņā ar valsts tiesību aktiem. Ciktāl tas nepieciešams pārbaudes veikšanai, minētā palīdzība ietver darījumdarbības telpu un uzskaites žurnālu vai reģistru aizzīmogošanu. Ja attiecīgajām valstu noregulējuma iestādēm šādu pilnvaru nav, tās izmanto savas pilnvaras lūgt nepieciešamo citu valsts iestāžu palīdzību.

37. pants

Tiesu iestādes atļauja

1.   Ja 36. panta 1. un 2. punktā paredzētajām pārbaudēm uz vietas vai 36. panta 5. punktā noteiktajai palīdzībai saskaņā ar valsts noteikumiem ir vajadzīga tiesu iestādes atļauja, tāda atļauja tiek pieprasīta.

2.   Ja tiek pieprasīta šā panta 1. punktā minētā atļauja, valsts tiesu iestāde pārbauda Valdes lēmuma autentiskumu un to, vai paredzētie piespiedu līdzekļi nav ne patvaļīgi, ne pārmērīgi, ņemot vērā pārbaudes priekšmetu. Pārbaudot piespiedu līdzekļu samērīgumu, valsts tiesu iestāde var lūgt Valdi sniegt sīkākus paskaidrojumus, jo īpaši attiecībā uz iemesliem, kas Valdei radījuši pamatu aizdomām, ka ir pārkāpti 29. pantā minētie lēmumi, uz iespējamā pārkāpuma smagumu un par tās personas iesaistes būtību, uz kuru attiecas piespiedu līdzekļi. Tomēr valsts tiesu iestāde neizskata izmeklēšanas nepieciešamību un nepieprasa tai sniegt Valdei lietas materiālos iekļauto informāciju. Valdes lēmuma likumīgumu izskata vienīgi Tiesa.

6. NODAĻA

Sankcijas

38. pants

Naudas sodi

1.   Ja Valde uzskata, ka 2. pantā minētā vienība tīši vai aiz neuzmanības ir izdarījusi vienu no 2. punktā uzskaitītajiem pārkāpumiem, Valde pieņem lēmumu par naudas soda piemērošanu saskaņā ar 3. punktu.

Šādas vienības izdarītu pārkāpumu uzskata par tīšu pārkāpumu, ja pastāv objektīvi apstākļi, kuri liecina, ka vienība, tās vadības struktūra vai augstākā vadība, izdarot pārkāpumu, ir rīkojusies ar nodomu.

2.   Naudas sodus 2. pantā minētajām vienībām piemēro par šādiem pārkāpumiem:

a)	ja tās nesniedz informāciju, kas pieprasīta saskaņā ar 34. pantu;

b)	ja tās nepakļaujas vispārējai izmeklēšanai saskaņā ar 35. pantu vai pārbaudei uz vietas saskaņā ar 36. pantu;

c)	ja tās nepilda lēmumu, kuru Valde tām adresējusi saskaņā ar 29. pantu.

3.   Šā panta 1. punktā minēto naudas sodu pamatsumma ir procenti no uzņēmuma kopējā gada neto apgrozījuma iepriekšējā darījumdarbības gadā, iekaitot bruto ieņēmumus, ko veido saņemamie procenti un līdzīgi ieņēmumi, ieņēmumi no akcijām un citiem mainīga vai nemainīga ienesīguma vērtspapīriem, kā arī komisijas naudas un maksas, ko saņem saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 316. pantu, vai dalībvalstīs, kuru valūta nav euro, atbilstošā vērtība valsts valūtā 2014. gada 19. augustā (datums), un tā ir šādās robežās:

a)	par pārkāpumiem, kas minēti 2. punkta a) un b) apakšpunktā – pamatsumma ir vismaz 0,05 % un ne vairāk kā 0,15 %;

b)	par pārkāpumiem, kas minēti 2. punkta c) apakšpunktā – pamatsumma ir vismaz 0,25 % un ne vairāk kā 0,5 %.

Lai izlemtu, vai naudas sodam vajadzētu atbilst pirmajā daļā minētajai minimālajai, vidējai vai maksimālajai pamatsummai, Valde ņem vērā attiecīgās vienības iepriekšējā darījumdarbības gada apgrozījumu. Pamatsummas zemāko robežu piemēro vienībām, kuru gada apgrozījums ir mazāk nekā EUR 1 000 000 000, pamatsummas vidējo robežu – vienībām, kuru apgrozījums ir EUR 1 000 000 000 līdz 5 000 000 000, un pamatsummas augstāko robežu – vienībām, kuru gada apgrozījums ir vairāk nekā EUR 5 000 000 000.

4.   Ja tas ir nepieciešams, šā panta 3. punktā minētās pamatsummas pielāgo, ņemot vērā 5. un 6. punktā minētos atbildību pastiprinošos vai mīkstinošos apstākļus saskaņā ar attiecīgajiem 9. punktā minētajiem koeficientiem.

Attiecīgos ar atbildību mīkstinošiem apstākļiem saistītos koeficientus pamatsummai piemēro katru atsevišķi. Ja piemērojami vairāki ar atbildību mīkstinošiem apstākļiem saistīti koeficienti, starpību starp pamatsummu un summu, kas iegūta, piemērojot katru atsevišķo ar atbildību mīkstinošiem apstākļiem saistīto koeficientu, atskaita no pamatsummas.

Attiecīgos ar atbildību pastiprinošiem apstākļiem saistītos koeficientus pamatsummai piemēro katru atsevišķi. Ja piemērojami vairāki ar atbildību pastiprinošiem apstākļiem saistīti koeficienti, starpību starp pamatsummu un summu, kas iegūta, piemērojot katru atsevišķo ar atbildību pastiprinošiem apstākļiem saistīto koeficientu, pieskaita pamatsummai.

5.   Naudas sodiem, kas minēti 1. punktā, piemēro šādus atbildību pastiprinošus apstākļus:

a)	pārkāpums ir izdarīts tīši;

b)	pārkāpums ir izdarīts atkārtoti;

c)	pārkāpums ir izdarīts laikposmā, kas ir ilgāks par trim mēnešiem;

d)	ja pārkāpums ir atklājis sistēmiskus trūkumus vienības organizācijā, jo īpaši tās procedūrās, pārvaldības sistēmās vai iekšējā kontrolē;

e)	kopš pārkāpuma konstatēšanas nav veikti nekādi koriģējoši pasākumi;

f)	vienības augstākā vadība nav sadarbojusies ar Valdi, tai veicot izmeklēšanu.

6.   Naudas sodiem, kas minēti 1. punktā, piemēro šādus atbildību mīkstinošus apstākļus:

a)	pārkāpums izdarīts laikposmā, kas nav ilgāks par 10 darba dienām;

b)	vienības augstākā vadība var pierādīt, ka tā ir veikusi visus pasākumus, kas nepieciešami, lai pārkāpumu novērstu;

c)	vienība ir ātri, efektīvi un pilnībā informējusi Valdi par pārkāpumu;

d)	vienība ir brīvprātīgi veikusi pasākumus, lai nodrošinātu, ka turpmāk nebūs iespējams izdarīt līdzīgu pārkāpumu.

7.   Neatkarīgi no 2. līdz 6. punkta piemērojamie naudas sodi nepārsniedz 1 % no attiecīgās 1. punktā minētās vienības gada apgrozījuma iepriekšējā darījumdarbības gadā.

Atkāpjoties no pirmās daļas, ja vienība ir tieši vai netieši guvusi finansiālu labumu no attiecīgā pārkāpuma un ja var noteikt peļņu, kas gūta, vai zaudējumus, kas nav radušies saistībā ar pārkāpumu, naudas sods ir vismaz tikpat liels kā attiecīgais finansiālais labums.

Ja 1. punktā minētās vienības darbības vai bezdarbības rezultātā ir izdarīti vairāk nekā tikai viens no 2. punktā minētajiem pārkāpumiem, piemēro tikai lielāko naudas sodu, kas aprēķināts saskaņā ar šo pantu un attiecas uz vienu no šādiem pārkāpumiem.

8.   Gadījumos, uz kuriem 2. punkts neattiecas, Valde var ieteikt valstu noregulējuma iestādēm rīkoties, lai nodrošinātu, ka ir noteiktas atbilstīgas sankcijas saskaņā ar Direktīvas 2014/59/ES 110. līdz 114. pantu un visiem attiecīgajiem valstu tiesību aktiem.

9.   Valde, aprēķinot naudas soda apmēru, piemēro šādus ar atbildību pastiprinošiem apstākļiem saistītus pielāgošanas koeficientus:

a)	ja pārkāpums izdarīts atkārtoti, par katru atkārtotu pārkāpumu piemēro papildu koeficientu 1,1;

b)	ja pārkāpums ir izdarīts laikposmā, kura ilgums pārsniedz trīs mēnešus, piemēro koeficientu 1,5;

c)	ja pārkāpums ir atklājis sistēmiskus trūkumus vienības organizācijā, jo īpaši tās procedūrās, pārvaldības sistēmās vai iekšējā kontrolē, piemēro koeficientu 2,2;

d)	ja pārkāpums ir izdarīts tīši, piemēro koeficientu 2;

e)	ja kopš pārkāpuma konstatēšanas nav veikti nekādi koriģējoši pasākumi, piemēro koeficientu 1,7;

f)	ja vienības augstākā vadība nav sadarbojusies ar Valdi, tai veicot izmeklēšanu, piemēro koeficientu 1,5.

Valde, aprēķinot naudas soda apmēru, piemēro šādus ar atbildību mīkstinošiem apstākļiem saistītus pielāgošanas koeficientus:

a)	ja pārkāpums ir izdarīts laikposmā, kas nav ilgāks par 10 darba dienām, piemēro koeficientu 0,9;

b)	ja vienības augstākā vadība var pierādīt, ka tā ir veikusi visus pasākumus, kas nepieciešami, lai pārkāpumu novērstu, piemēro koeficientu 0,7;

c)	ja vienība ir ātri, efektīvi un pilnībā informējusi Valdi par pārkāpumu, piemēro koeficientu 0,4;

d)	ja vienība ir brīvprātīgi veikusi pasākumus, lai nodrošinātu, ka turpmāk nebūs iespējams izdarīt līdzīgu pārkāpumu, piemēro koeficientu 0,6.

39. pants

Periodiski soda maksājumi

1.   Valde, pieņemot lēmumu, piemēro periodisku soda maksājumu 2. pantā minētai vienībai, lai panāktu, ka:

a)	minētā vienība ievēro saskaņā ar 34. pantu pieņemtu lēmumu;

b)	regulas 34. panta 1. punktā minētā persona iesniedz pilnīgu informāciju, kas pieprasīta ar lēmumu, ievērojot minēto pantu;

c)	regulas 35. panta 1. punktā minētā persona pakļaujas izmeklēšanai un jo īpaši uzrāda visu lietvedību, datus, procedūras vai jebkurus citus pieprasītos materiālus, papildina un izlabo citu informāciju, kura sniegta izmeklēšanā, kas sākta ar lēmumu, ievērojot minēto pantu;

d)	regulas 36. panta 1. punktā minētā persona pakļaujas pārbaudei uz vietas, kas pieprasīta ar lēmumu, ievērojot minēto pantu.

2.   Periodiskais soda maksājums ir iedarbīgs un samērīgs. Periodisko soda maksājumu piemēro par katru kavējuma dienu, līdz 2. pantā minētā vienība vai attiecīgā persona izpilda attiecīgo šā panta 1. punkta a) līdz d) apakšpunktā minēto lēmumu.

3.   Neatkarīgi no šā panta 2. punkta periodiskā soda maksājuma summa nepārsniedz 0,1 % no dienas vidējā apgrozījuma iepriekšējā darījumdarbības gadā. Periodisko soda maksājumu aprēķina no dienas, kas norādīts lēmumā, ar kuru tiek noteikts periodiskais soda maksājums.

4.   Periodisko soda maksājumu var noteikt uz laikposmu, kas nepārsniedz sešus mēnešus pēc Valdes lēmuma paziņošanas dienas.

40. pants

To personu uzklausīšana, kuru lieta tiek izskatīta

1.   Pirms tiek pieņemts lēmums par naudas soda un/vai periodiska soda maksājuma piemērošanu saskaņā ar 38. vai 39. pantu, Valde dod iespēju fiziskām vai juridiskām personām, kuru lieta tiek izskatīta, paust viedokli par tās konstatējumiem. Valde savus lēmumus balsta vienīgi uz konstatējumiem, par kuriem šajā procesā iesaistītajām fiziskām vai juridiskām personām bijusi iespēja sniegt paskaidrojumu.

2.   Izskatot lietu, pilnībā ievēro fiziskām vai juridiskām personu, kuru lieta tiek izskatīta, tiesības uz aizstāvību. Minētajām vienībām ir tiesības piekļūt Valdes materiāliem, ņemot vērā citu personu likumīgās intereses attiecībā uz to komercnoslēpumu aizsardzību. Tiesības piekļūt lietas materiāliem neattiecas uz konfidenciālu informāciju vai Valdes iekšējiem sagatavošanas dokumentiem.

41. pants

Informācijas publiskošana par naudas sodiem un periodiskiem soda maksājumiem, to veids, piemērošanas kārtība un izmantošana

1.   Valde publisko lēmumus, ar kuriem piemēro 38. panta 1. punktā un 39. panta 1. punktā minētos sodus, ja vien šāda publiskošana neapdraud attiecīgās vienības noregulējumu. Publiskojot informāciju, tiek nodrošināta anonimitāte jebkuros turpmāk minētajos gadījumos:

a)	ja publiskojamajā informācijā ietilpst personas dati un ja, veicot obligātu iepriekšēju novērtēšanu, tiek konstatēts, ka šāda personas datu publiskošana nav samērīga;

b)	ja informācijas publiskošana apdraudētu finanšu tirgu stabilitāti vai iesāktas kriminālizmeklēšanas norisi;

c)	ja informācijas publiskošana radītu – ciktāl to ir iespējams noteikt – nesamērīgu kaitējumu iesaistītajām fiziskajām vai juridiskajām personām.

Alternatīva iespēja šādos gadījumos ir attiecīgo datu publiskošanu atlikt uz saprātīgu laikposmu, ja ir paredzams, ka iemesli anonīmai publicēšanai minētajā laikposmā beigs pastāvēt.

Valde informē EBI par visiem naudas sodiem un periodiskajiem soda maksājumiem, kas piemēroti saskaņā ar 38. un 39. pantu, pārsūdzības procesiem un to rezultātiem.

2.   Naudas sodiem un periodiskiem soda maksājumiem, kas piemēroti, ievērojot 38. un 39. pantu, ir administratīvs raksturs.

3.   Naudas sodi un periodiski soda maksājumi, kas piemēroti, ievērojot 38. un 39. pantu, ir izpildāmi.

Izpildi reglamentē tās iesaistītās dalībvalsts piemērojamie procedurālie noteikumi, kuras teritorijā izpilde notiek. Iestāde, ko šim nolūkam ieceļ katras iesaistītās dalībvalsts valdība un par ko informē Valdi un Tiesu, lēmumam pievieno izpildes rīkojumu, iepriekš pārbaudot tikai lēmuma autentiskumu.

Kad pēc attiecīgās puses lūguma ir izpildītas šīs formalitātes, minētā puse var sākt izpildi saskaņā ar attiecīgās valsts tiesību aktiem, vēršoties tieši kompetentajā iestādē.

Izpildi var apturēt tikai ar Tiesas lēmumu. Sūdzības par nepareizu izpildi tomēr ir attiecīgās iesaistītās dalībvalsts tiesu kompetencē.

4.   Naudas sodu un periodisko soda maksājumu summas piešķir Fondam.

III DAĻA

INSTITUCIONĀLĀ SISTĒMA

I SADAĻA

VALDE

42. pants

Juridiskais statuss

1.   Ar šo tiek izveidota Valde. Valde ir Savienības aģentūra ar īpašu struktūru, kas atbilst tās uzdevumiem. Tai ir juridiskas personas statuss.

2.   Visās dalībvalstīs Valdei ir visplašākā tiesībspēja un rīcībspēja, kas saskaņā ar valsts tiesību aktiem piešķirta juridiskām personām. Tā jo īpaši var iegādāties vai atsavināt kustamu un nekustamu īpašumu un būt puse tiesas procesā.

3.   Valdi pārstāv tās priekšsēdētājs.

43. pants

Sastāvs

1.   Valde sastāv no:

a)	priekšsēdētāja, ko ieceļ saskaņā ar 56. pantu;

b)	četriem pilna laika locekļiem, ko ieceļ saskaņā ar 56. pantu;

c)	locekļiem, kurus iecēlusi katra iesaistītā dalībvalsts – pa vienam no katras valsts – un kuri pārstāv valstu noregulējuma iestādes.

2.   Katram loceklim, tostarp priekšsēdētājam, ir viena balss.

3.   Gan Komisija, gan ECB norīko katra savu pārstāvi, kuram ir tiesības piedalīties izpildsesiju un plenārsesiju sanāksmēs kā pastāvīgam novērotājam.

Komisijas un ECB pārstāvjiem ir tiesības piedalīties debatēs, un viņiem ir pieejami visi dokumenti.

4.   Ja iesaistītajā dalībvalstī ir vairāk nekā viena valsts noregulējuma iestāde, otrs pārstāvis drīkst piedalīties kā novērotājs bez balsstiesībām.

5.   Valdes administratīvo un pārvaldības struktūru veido:

a)	Valdes plenārsesija, kas veic 50. pantā minētos uzdevumus;

b)	Valdes izpildsesija, kas veic 54. pantā minētos uzdevumus;

c)	priekšsēdētājs, kas veic 56. pantā minētos uzdevumus;

d)	sekretariāts, kas sniedz nepieciešamo administratīvo un tehnisko atbalstu visu Valdei piešķirto uzdevumu veikšanai.

44. pants

Savienības tiesību aktu ievērošana

Valde rīkojas, ievērojot Savienības tiesību aktus, jo īpaši Padomes un Komisijas lēmumus, kas pieņemti, ievērojot šo regulu.

45. pants

Pārskatatbildība

1.   Valde ir pārskatatbildīga Eiropas Parlamentam, Padomei un Komisijai par šīs regulas īstenošanu saskaņā ar šā panta 2. līdz 8. punktu.

2.   Valde sniedz ikgadējo ziņojumu Eiropas Parlamentam, iesaistīto dalībvalstu parlamentiem saskaņā ar 46. pantu, Padomei, Komisijai un Eiropas Savienības Revīzijas palātai par to uzdevumu izpildi, kas tai uzticēti ar šo regulu. Ievērojot prasības par dienesta noslēpumu, šo ziņojumu publicē Valdes tīmekļa vietnē.

3.   Priekšsēdētājs publiski iepazīstina Eiropas Parlamentu un Padomi ar minēto ziņojumu.

4.   Pēc Eiropas Parlamenta pieprasījuma priekšsēdētājs piedalās Eiropas Parlamenta kompetento komiteju rīkotā uzklausīšanā par valdei uzticēto noregulējuma darbību izpildi. Uzklausīšanu rīko vismaz reizi gadā.

5.   Pēc Padomes pieprasījuma tā var uzklausīt priekšsēdētāju par Valdei uzticēto noregulējuma darbību izpildi.

6.   Valde mutiski vai rakstveidā atbild uz jautājumiem, ko tai ir adresējis Eiropas Parlaments vai Padome, ievērojot savas iekšējās procedūras, jebkurā gadījumā piecu nedēļu laikā pēc jautājuma saņemšanas.

7.   Pēc pieprasījuma priekšsēdētājs veic konfidenciālas mutiskas pārrunas aiz slēgtām durvīm ar Eiropas Parlamenta kompetento komiteju priekšsēdētājiem un priekšsēdētāju vietniekiem, ja šādas diskusijas ir nepieciešamas LESD noteikto Eiropas Parlamenta pilnvaru īstenošanai. Eiropas Parlaments un Valde noslēdz vienošanos par šādu diskusiju organizēšanas detalizētu kārtību, lai nodrošinātu pilnīgu konfidencialitāti saskaņā ar dienesta noslēpuma noteikumiem, kas Valdei noteikti šajā regulā un – kad Valde darbojas kā valsts noregulējuma iestāde – attiecīgajos Savienības tiesību aktos.

8.   Eiropas Parlamenta veiktu izmeklēšanu laikā Valde sadarbojas ar Eiropas Parlamentu, ievērojot LESD un tā 226. pantā minētās regulas. Sešu mēnešu laikā pēc priekšsēdētāja iecelšanas amatā Valde un Eiropas Parlaments slēdz atbilstīgas vienošanās par praktisko kārtību demokrātiskās pārskatatbildības īstenošanai un ar šo regulu Valdei uzticēto uzdevumu izpildes uzraudzībai. Ņemot vērā LESD 226. pantā minētās Eiropas Parlamenta pilnvaras, šīs vienošanās cita starpā attiecas uz informācijas pieejamību, tai skaitā noteikumiem par klasificētas vai citas konfidenciālas informācijas apstrādi un aizsardzību, sadarbību uzklausīšanu laikā, kā minēts šīs regulas 45. panta 4. punktā, konfidenciālām mutiskām pārrunām, ziņojumiem, atbildēm uz jautājumiem, izmeklēšanu un informāciju par priekšsēdētāja, priekšsēdētāja vietnieka un četru šīs regulas 43. panta 1. punkta b) apakšpunktā minēto Valdes locekļu atlases procedūru.

46. pants

Valstu parlamenti

1.   Ar šo regulu Valdei uzticēto specifisko uzdevumu dēļ iesaistīto dalībvalstu parlamenti, izmantojot savas procedūras, var pieprasīt Valdes atbildi un Valdei ir pienākums rakstiski atbildēt uz jebkuru apsvērumu vai jautājumu, kuru tie iesnieguši Valdei saistībā ar šajā regulā noteiktajām Valdes funkcijām.

2.   Iesniedzot 45. panta 2. punktā paredzēto ziņojumu, Valde vienlaikus šo ziņojumu iesniedz tieši iesaistīto dalībvalstu parlamentiem. Valstu parlamenti var iesniegt Valdei argumentētus apsvērumus par šo ziņojumu. Valde, ievērojot savas iekšējās procedūras, mutiski vai rakstiski atbild uz apsvērumiem vai jautājumiem, ko tai ir adresējuši iesaistīto dalībvalstu parlamenti.

3.   Iesaistītās dalībvalsts parlaments var uzaicināt priekšsēdētāju kopā ar valsts noregulējuma iestādes pārstāvi piedalīties viedokļu apmaiņā par 2. pantā minētu vienību noregulējumu attiecīgajā dalībvalstī. Priekšsēdētājam ir jāpieņem šāds uzaicinājums.

4.   Šī regula neskar valstu tiesību aktos paredzēto valstu noregulējuma iestāžu pārskatatbildību pret valstu parlamentiem par to uzdevumu veikšanu, kas nav ar šo regulu uzticēti Valdei, Padomei vai Komisijai, un par darbībām, ko tās veikušas saskaņā ar 7. panta 3. punktu.

47. pants

Neatkarība

1.   Veicot uzdevumus, kas tām uzticēti saskaņā ar šo regulu, Valde un valstu noregulējuma iestādes rīkojas neatkarīgi un vispārējās interesēs.

2.   Priekšsēdētājs, priekšsēdētāja vietnieks un 43. panta 1. punkta b) apakšpunktā minētie Valdes locekļi pilda savus uzdevumus saskaņā ar Valdes, Padomes un Komisijas lēmumiem. Viņi rīkojas neatkarīgi un objektīvi visas Savienības interesēs un nelūdz un nepieņem Savienības iestāžu vai struktūru, nevienas dalībvalsts valdības vai citas publiskas vai privātas struktūras norādījumus.

Valdes apspriedēs un lēmumu pieņemšanas procesos viņi pauž savu viedokli un balso neatkarīgi.

3.   Ne dalībvalstis un Savienības iestādes vai struktūras, ne jebkādas citas publiskas vai privātas struktūras necenšas ietekmēt priekšsēdētāju, priekšsēdētāja vietnieku vai Valdes locekļus.

4.   Saskaņā ar šīs regulas 87. panta 6. punktā minētajiem Civildienesta noteikumiem, kas paredzēti ar Padomes Regulu (EEK, Euratom, EOTK) Nr. 259/68 (19), (“Civildienesta noteikumi”) priekšsēdētājs, priekšsēdētāja vietnieks un šīs regulas 43. panta 1. punkta b) apakšpunktā minētie Valdes locekļi pēc pienākumu pildīšanas beigām turpina izturēties godprātīgi un apdomīgi attiecībā uz atsevišķu amatu vai priekšrocību pieņemšanu.

48. pants

Mītne

Valdes mītne ir Briselē, Beļģijā.

II SADAĻA

VALDES PLENĀRSESIJA

49. pants

Dalība plenārsesijā

Valdes plenārsesijā piedalās visi tās 43. panta 1. punktā minētie locekļi.

50. pants

Uzdevumi

1.   Valde plenārsesijā:

a)	līdz katra gada 30. novembrim pieņem Valdes gada darba programmu nākamajam gadam, balstoties uz priekšsēdētāja priekšlikumu, un informēšanas nolūkā nosūta to Eiropas Parlamentam, Padomei, Komisijai un ECB;

b)	pieņem un uzrauga Valdes gada budžetu saskaņā ar 61. panta 2. punktu, apstiprina Valdes galīgos pārskatus un sniedz priekšsēdētājam apstiprinājumu par budžeta izpildi saskaņā ar 63. panta 4. un 8. punktu;

c)	ievērojot šā panta 2. punktā minēto procedūru, pieņem lēmumu par Fonda izmantošanu, ja konkrētajai noregulējuma darbībai vajadzīgais Fonda atbalsts pārsniedz EUR 5 000 000 000 maksimālo apjomu, attiecībā uz kuru likviditātes nodrošināšanai nepieciešamā atbalsta korekcijas koeficients ir 0,5;

d)

tiklīdz Fonda atbalsta neto kopsumma nepārtrauktā 12 pēdējo mēnešu periodā sasniedz EUR 5 000 000 000, izvērtē noregulējuma instrumentu piemērošanu, jo īpaši Fonda izmantošanu, un sniedz norādes, kuras ņem vērā izpildsesijā, vēlāk pieņemot noregulējuma lēmumus, jo īpaši attiecīgā gadījumā nodalot likviditātes nodrošināšanai vajadzīgo atbalstu no citiem atbalsta veidiem;

e)

lemj par nepieciešamību piesaistīt ārkārtas ex post iemaksas saskaņā ar 71. pantu, brīvprātīgu aizņemšanos starp finansēšanas mehānismiem saskaņā ar 72. pantu, alternatīviem finansēšanas līdzekļiem saskaņā ar 73. un 74. pantu un valstu finansēšanas mehānismu savstarpēju izmantošanu saskaņā ar 78. pantu, tostarp Fonda atbalsta izmantošanu gadījumos, kad tiek pārsniegts šā punkta c) apakšpunktā minētais maksimālais apjoms;

f)	lemj par ieguldījumiem saskaņā ar 75. pantu;

g)	pieņem gada darbības pārskatu par 45. pantā minētajām Valdes darbībām, šajā pārskatā iekļaujot detalizētus skaidrojumus par budžeta izpildi;

h)	saskaņā ar 64. pantu pieņem Valdei piemērojamos finanšu noteikumus;

i)	pieņem krāpšanas apkarošanas stratēģiju, kas ir samērīga ar krāpšanas riskiem, ņemot vērā īstenojamo pasākumu izmaksas un ieguvumus;

j)	pieņem noteikumus interešu konflikta novēršanai un pārvaldībai attiecībā uz tās locekļiem;

k)	pieņem savu un savas izpildsesijas reglamentu;

l)

saskaņā ar šā panta 3. punktu attiecībā uz Valdes personālu īsteno pilnvaras, kas Civildienesta noteikumos piešķirtas iecēlējinstitūcijai un kas Eiropas Savienības pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtībā, kura noteikta ar Padomes Regulu (EEK, Euratom, EOTK) Nr. 259/68, (“Nodarbināšanas kārtība”) piešķirtas iestādei, kura pilnvarota slēgt darba līgumu (“iecēlējinstitūcijas pilnvaras”);

m)	pieņem piemērotus īstenošanas noteikumus, lai īstenotu Civildienesta noteikumus un Nodarbināšanas kārtību saskaņā ar Civildienesta noteikumu 110. pantu;

n)	saskaņā ar Civildienesta noteikumiem un Nodarbināšanas kārtību ieceļ grāmatvedi, kas, pildot savus uzdevumus, ir funkcionāli neatkarīgs;

o)	nodrošina pienācīgu reaģēšanu uz konstatējumiem un ieteikumiem, kas izriet no iekšējās vai ārējās revīzijas ziņojumiem un novērtējumiem, kā arī no Eiropas Biroja krāpšanas apkarošanai (OLAF) veiktas izmeklēšanas;

p)	pieņem visus lēmumus par Valdes iekšējo struktūru izveidi un, ja nepieciešams, par to izmaiņām;

q)	apstiprina 31. panta 1. punktā minēto satvaru, lai organizētu valstu noregulējuma iestāžu sadarbības praktisko kārtību.

2.   Pieņemot lēmumus, Valde plenārsesijā rīkojas saskaņā ar 6. un 14. pantā norādītajiem mērķiem.

Piemērojot šā panta 1. punkta c) apakšpunktu, izpildsesijas izstrādātu noregulējuma shēmu uzskata par pieņemtu, ja vien trīs stundu laikā no brīža, kad izpildsesija ir nodevusi tās projektu plenārsesijai, vismaz viens no plenārsesijas locekļiem nav pieprasījis sasaukt plenārsesijas sanāksmi. Šādā gadījumā lēmumu par noregulējuma shēmu pieņem plenārsesijā.

3.   Saskaņā ar Civildienesta noteikumu 110. pantu Valde plēnārsesijā pieņem lēmumu, kas pamatots ar Civildienesta noteikumu 2. panta 1. punktu un Nodarbināšanas kārtības 6. pantu, attiecīgās iecēlējinstitūcijas pilnvaras deleģējot priekšsēdētājam un paredzot nosacījumus šāda pilnvaru deleģējuma apturēšanai. Priekšsēdētājs ir pilnvarots minētās pilnvaras pastarpināti deleģēt tālāk.

Ārkārtas apstākļos Valde var ar lēmumu plenārsesijā uz laiku apturēt iecēlējinstitūcijas pilnvaru deleģējumu priekšsēdētājam un priekšsēdētāja pastarpināti deleģētas pilnvaras un izpildīt tās pati vai deleģēt tās kādam no saviem locekļiem vai personāla loceklim, kas nav priekšsēdētājs.

51. pants

Valdes plenārsesijas sanāksme

1.   Priekšsēdētājs sasauc un vada Valdes plenārsesijas sanāksmes saskaņā ar 56. panta 2. punkta a) apakšpunktu.

2.   Valde plenārsesijā rīko vismaz divas kārtējās sanāksmes gadā. Papildus tam tā sanāk arī pēc priekšsēdētāja iniciatīvas vai vismaz vienas trešdaļas locekļu pieprasījuma. Komisijas pārstāvis var pieprasīt priekšsēdētājam sasaukt Valdes plenārsesijas sanāksmi. Ja priekšsēdētājs pienācīgā laikā sanāksmi nesasauc, viņš rakstiski sniedz paskaidrojumu par to, kādēļ tas netika darīts.

3.   Attiecīgā gadījumā Valde var ad hoc kārtībā aicināt savās plenārsesijas sanāksmēs piedalīties novērotājus papildus tiem, kas minēti 43. panta 3. punktā, tostarp EBI pārstāvi.

4.   Valde nodrošina Valdes plenārsesijas sekretariātu.

52. pants

Vispārīgi noteikumi par lēmumu pieņemšanu

1.   Valde plenārsesijā pieņem lēmumus ar tās locekļu vienkāršu balsu vairākumu, ja vien šajā regulā nav noteikts citādi. Katram balsojošajam loceklim ir viena balss. Ja ir vienāds balsu skaits, izšķirošā balss ir priekšsēdētājam.

2.   Atkāpjoties no šā panta 1. punkta, 50. panta 1. punkta c) un d) apakšpunktā minētos lēmumus, kā arī lēmumus par valstu finansēšanas mehānismu savstarpēju izmantošanu saskaņā ar 78. pantu, kas attiecas tikai uz finanšu līdzekļiem, kuri pieejami no Fonda, pieņem ar Valdes locekļu vienkāršu balsu vairākumu, paredzot, ka minētie locekļi pārstāv vismaz 30 % no iemaksu apmēra. Katram balsojošajam loceklim ir viena balss. Ja ir vienāds balsu skaits, izšķirošā balss ir priekšsēdētājam.

3.   Atkāpjoties no šā panta 1. punkta, 50. panta 1. punktā minētos lēmumus, kas saistīti ar ex post iemaksu piesaistīšanu saskaņā ar 71. pantu, par brīvprātīgu aizņemšanos starp finansēšanas mehānismiem saskaņā ar 72. pantu, alternatīviem finansēšanas līdzekļiem saskaņā ar 73. un 74. pantu, kā arī valstu finansēšanas mehānismu savstarpēju izmantošanu saskaņā ar 78. pantu, pārsniedzot Fonda pieejamo līdzekļu apmēru, astoņus gadus ilgajā pārejas laikā līdz Fonda pilnīgai kopīgošanai pieņem ar Valdes locekļu divu trešdaļu balsu vairākumu, nodrošinot vismaz 50 % iemaksu pārstāvību, un pēc tam – ar Valdes locekļu divu trešdaļu balsu vairākumu, nodrošinot vismaz 30 % iemaksu pārstāvību. Katram balsojošajam loceklim ir viena balss. Ja ir vienāds balsu skaits, izšķirošā balss ir priekšsēdētājam.

4.   Valde pieņem un publisko savu reglamentu. Reglamentā nosaka sīkāk izklāstītu balsošanas kārtību, jo īpaši nosacījumus, saskaņā ar kuriem kāds no locekļiem var darboties cita locekļa vārdā, un vajadzības gadījumā – noteikumus, kas saistīti ar kvorumu.

III SADAĻA

VALDES IZPILDSESIJA

53. pants

Dalība izpildsesijā

1.   Valde izpildsesijā sastāv no priekšsēdētāja un četriem 43. panta 1. punkta b) apakšpunktā minētajiem Valdes locekļiem. Valde izpildsesijā rīko tik daudz sanāksmju, cik nepieciešams.

Valdes sanāksmes izpildsesijā sasauc priekšsēdētājs pēc savas iniciatīvas vai pēc jebkura no tās locekļu pieprasījuma, un tās vada priekšsēdētājs.

Attiecīgos gadījumos Valde var uzaicināt izpildsesijas sanāksmē piedalīties novērotājus, tostarp EBI pārstāvi, papildus tiem, kuri minēti 43. panta 3. punktā, un, plānojot apspriesties par grupu, kurai ir meitasuzņēmumi vai nozīmīgas filiāles neiesaistītās dalībvalstīs, uzaicina piedalīties šajās sanāksmēs arī minēto neiesaistīto dalībvalstu noregulējuma iestādes. Piedalīšanās šajās sanāksmēs notiek ad hoc kārtībā.

2.   Saskaņā ar šā panta 3. un 4. punktu, 43. panta 1. punkta c) apakšpunktā minētie Valdes locekļi piedalās Valdes izpildsesijās.

3.   Apspriežoties par vienību, kas minēta 2. pantā, vai vienību grupu, kas veic uzņēmējdarbību tikai vienā no iesaistītajām dalībvalstīm, minētās dalībvalsts ieceltais loceklis piedalās arī apspriedēs un lēmumu pieņemšanas procesā, un tiek piemēroti 55. panta 1. punkta noteikumi.

4.   Apspriežoties par pārrobežu grupu, loceklis, ko iecēlusi dalībvalsts, kurā atrodas grupas līmeņa noregulējuma iestāde, kā arī locekļi, ko iecēlušas dalībvalstis, kurās uzņēmējdarbību veic meitasuzņēmums vai vienība, uz kuru attiecas konsolidētā uzraudzība, arī piedalās lēmumu pieņemšanas procesā, un tiek piemēroti 55. panta 2. punkta noteikumi.

5.   Regulas 43. panta 1. punkta a) un b) apakšpunktā minētie Valdes locekļi nodrošina, ka noregulējuma lēmumi un darbības, jo īpaši attiecībā uz Fonda izmantošanu, kas tiek pieņemtas atšķirīga sastāva Valdes izpildsesijās, ir saskaņotas, atbilstīgas un samērīgas.

54. pants

Uzdevumi

1.   Valde izpildsesijā:

a)	sagatavo visus lēmumus, kas Valdei jāpieņem plenārsesijā;

b)	pieņem visus lēmumus šīs regulas īstenošanai, ja vien šajā regulā nav noteikts citādi.

2.   Īstenojot savas šā panta 1. punktā noteiktās pilnvaras, Valde:

a)	sagatavo, novērtē un apstiprina šīs regulas 7. panta 2. punktā minētajām vienībām un grupām un, ja ir izpildīti attiecīgo punktu piemērošanas nosacījumi, 7. panta 4. punkta b) apakšpunktā un 5. punktā minētajām vienībām un grupām paredzētu noregulējuma plānu saskaņā ar 8., 10. un 11. pantu;

b)	piemēro vienkāršotus pienākumus 7. panta 2. punktā minētajām vienībām un grupām un, ja ir izpildīti attiecīgo punktu piemērošanas nosacījumi, 7. panta 4. punkta b) apakšpunktā un 5. punktā minētajām vienībām un grupām saskaņā ar 11. pantu;

c)	nosaka pašu kapitāla un atbilstīgo saistību minimuma prasību, kas 7. panta 2. punktā minētajām vienībām un grupām un, ja ir izpildīti attiecīgo punktu piemērošanas nosacījumi, 7. panta 4. punkta b) apakšpunktā un 5. punktā minētajām vienībām un grupām ir pastāvīgi jāizpilda saskaņā ar 12. pantu;

d)	pēc iespējas agrāk iesniedz Komisijai noregulējuma shēmu saskaņā ar 18. pantu, pievienojot tai visu attiecīgo informāciju, kas ļauj Komisijai pienācīgā laikā izvērtēt un pieņemt lēmumu vai attiecīgā gadījumā iesniegt lēmuma priekšlikumu Padomei, ievērojot 18. panta 7. punktu;

e)	lemj par Valdes budžeta II daļu, kura attiecas uz Fondu, saskaņā ar 60. pantu.

3.   Ja nepieciešams steidzamības dēļ, Valde izpildsesijā var pieņemt noteiktus pagaidu lēmumus Valdes plenārsesijas vārdā, jo īpaši administratīvās pārvaldības jautājumos, tai skaitā budžeta jautājumos.

4.   Valde informē plenārsesiju par tās izpildsesijā pieņemtajiem lēmumiem attiecībā uz noregulēšanu.

55. pants

Lēmumu pieņemšana

1.   Ja, apspriežoties par atsevišķu vienību vai grupu, kas veic uzņēmējdarbību tikai vienā iesaistītajā dalībvalstī, visi 53. panta 1. un 3. punktā minētie locekļi nespēj priekšsēdētāja noteiktajā termiņā panākt kopīgu un vienprātīgu vienošanos, priekšsēdētājs un 43. panta 1. punkta b) apakšpunktā minētie Valdes locekļi pieņem lēmumu ar vienkāršu balsu vairākumu.

2.   Ja, apspriežoties par pārrobežu grupu, visi 53. panta 1. un 4. punktā minētie locekļi nespēj priekšsēdētāja noteiktajā termiņā panākt kopīgu un vienprātīgu vienošanos, priekšsēdētājs un 43. panta 1. punkta b) apakšpunktā minētie Valdes locekļi pieņem lēmumu ar vienkāršu balsu vairākumu.

3.   Ja ir vienāds balsu skaits, izšķirošā balss ir priekšsēdētājam.

IV SADAĻA

PRIEKŠSĒDĒTĀJS

56. pants

Iecelšana un uzdevumi

1.   Valdi vada uz pilnu darba laiku amatā iecelts priekšsēdētājs.

2.   Priekšsēdētājs ir atbildīgs par:

a)	Valdes darba sagatavošanu tās plenārsesijā un izpildsesijā un tās sanāksmju sasaukšanu un vadīšanu;

b)	visiem personāla jautājumiem;

c)	administratīvo vadību ikdienā;

d)	Valdes budžeta projekta izstrādāšanu saskaņā ar 61. panta 1. punktu un Valdes budžeta izpildi saskaņā ar 63. pantu;

e)	Valdes darba vadīšanu;

f)	Valdes gada darba programmas īstenošanu;

g)	šīs regulas 45. pantā minētā gada ziņojuma projekta ikgadēju sagatavošanu, kurā ietver sadaļu par Valdes noregulējuma darbībām un sadaļu par finanšu un administratīviem jautājumiem.

Šajā pantā minēto uzdevumu izpildē priekšsēdētājam palīdz īpaši izvēlēts personāls.

3.   Priekšsēdētājam palīdz priekšsēdētāja vietnieks.

Priekšsēdētāja prombūtnes laikā vai gadījumā, ja ir radušies pamatoti šķēršļi, kas kavē priekšsēdētājam pildīt viņa funkcijas, šīs funkcijas pilda priekšsēdētāja vietnieks saskaņā ar šo regulu.

4.   Priekšsēdētāju, priekšsēdētāja vietnieku un 43. panta 1. punkta b) apakšpunktā minētos Valdes locekļus ieceļ, pamatojoties uz nopelniem, prasmēm, zināšanām banku un finanšu jautājumos un pieredzi finanšu uzraudzības, regulējuma un banku noregulējuma jomā. Priekšsēdētāju, priekšsēdētāja vietnieku un 43. panta 1. punkta b) apakšpunktā minētos Valdes locekļus izraugās atklātā atlases procedūrā, kurā tiek ņemti vērā dzimumu līdzsvara principi, pieredze un kvalifikācija. Katrā minētās procedūras posmā laikus un pienācīgi informē Eiropas Parlamentu un Padomi.

5.   Priekšsēdētāja, priekšsēdētāja vietnieka un 43. panta 1. punkta b) apakšpunktā minēto Valdes locekļu amata pilnvaru termiņš ir pieci gadi. Ievērojot šā panta 7. punktu, šis pilnvaru termiņš nav pagarināms.

Priekšsēdētājs, priekšsēdētāja vietnieks un 43. panta 1. punkta b) apakšpunktā minētie Valdes locekļi neieņem amatu valsts, Savienības vai starptautiskā līmenī.

6.   Pēc Valdes uzklausīšanas plenārsesijā Komisija iesniedz Eiropas Parlamentam priekšsēdētāja, priekšsēdētāja vietnieka un 43. panta 1. punkta b) apakšpunktā minēto Valdes locekļu amata kandidātu sarakstu un informē par šo sarakstu Padomi.

Atkāpjoties no pirmās daļas, Komisija saistībā ar pirmo Valdes locekļu iecelšanu amatā pēc šīs regulas stāšanās spēkā, iesniedz kandidātu sarakstu bez Valdes uzklausīšanas.

Komisija iesniedz priekšlikumu par priekšsēdētāja, priekšsēdētāja vietnieka un 43. panta 1. punkta b) apakšpunktā minēto Valdes locekļu iecelšanu amatā Eiropas Parlamentam apstiprināšanai. Pēc minētā priekšlikuma apstiprināšanas Padome pieņem īstenošanas lēmumu par priekšsēdētāja, priekšsēdētāja vietnieka un 43. panta 1. punkta b) apakšpunktā minēto Valdes locekļu iecelšanu amatā. Padome pieņem lēmumu ar kvalificētu balsu vairākumu.

7.   Atkāpjoties no šā panta 5. punkta, pirmā priekšsēdētāja, kurš iecelts pēc šīs regulas stāšanās spēkā, amata pilnvaru termiņš ir trīs gadi. Minēto termiņu var vienreiz pagarināt uz pieciem gadiem. Priekšsēdētājs, priekšsēdētāja vietnieks un 43. panta 1. punkta b) apakšpunktā minētie Valdes locekļi paliek amatā, līdz ir iecelts to pēctecis.

8.   Priekšsēdētājs, kura amata pilnvaru termiņš ir pagarināts, pēc kopējā perioda beigām nepiedalās atlases procedūrā uz to pašu amata vietu.

9.   Ja priekšsēdētājs, priekšsēdētāja vietnieks vai kāds no 43. panta 1. punkta b) apakšpunktā minētajiem Valdes locekļiem vairs neatbilst savu pienākumu izpildes nosacījumiem vai ir atzīts par vainīgu nopietnā pārkāpumā, Padome pēc Komisijas priekšlikuma, ko apstiprinājis Eiropas Parlaments, pieņem īstenošanas lēmumu par attiecīgās personas atbrīvošanu no amata. Padome pieņem lēmumu ar kvalificētu balsu vairākumu.

Šajā nolūkā Eiropas Parlaments vai Padome var informēt Komisiju par to, ka uzskata, ka ir izpildīti nosacījumi priekšsēdētāja, priekšsēdētāja vietnieka vai 43. panta 1. punkta b) apakšpunktā minēto locekļu atbrīvošanai no amata, un Komisija attiecīgi reaģē uz to.

V SADAĻA

FINANŠU NOTEIKUMI

1. NODAĻA

Vispārīgi noteikumi

57. pants

Resursi

1.   Valde ir atbildīga par to finanšu un cilvēku resursu iedalīšanu, kas vajadzīgi, lai izpildītu tai ar šo regulu uzticētos uzdevumus.

2.   Valdes budžeta vai saskaņā ar šo regulu veikto Valdes noregulējuma darbību finansēšanai nekādā gadījumā neparedz saistības no dalībvalstu budžetiem.

58. pants

Budžets

1.   Valdei ir autonoms budžets, kas neveido daļu no Savienības budžeta. Katram finanšu gadam, kas atbilst kalendārajam gadam, tiek sastādīta Valdes ieņēmumu un izdevumu tāme, un tā tiek iekļauta Valdes budžetā.

2.   Valdes budžeta ieņēmumi un izdevumi ir līdzsvaroti.

3.   Budžets sastāv no divām daļām: I daļa attiecas uz Valdes administrāciju un II daļa attiecas uz Fondu.

59. pants

Budžeta I daļa – Valdes administrācijas budžets

1.   Budžeta I daļas ieņēmumi sastāv no ikgadējām iemaksām, kuras nepieciešamas gadam paredzēto administratīvo izdevumu segšanai.

2.   Budžeta I daļas izdevumi ietver vismaz personāla, atalgojuma, administratīvos, infrastruktūras, profesionālās apmācības un darbības izdevumus.

3.   Šis pants neskar valstu noregulējuma iestāžu tiesības saskaņā ar valsts tiesību aktiem iekasēt maksas, lai segtu šā panta 1. un 2. punktā minēto veidu administratīvos izdevumus, tostarp izdevumus, kas radušies, sadarbojoties ar Valdi un palīdzot tai.

60. pants

Budžeta II daļa – Fonds

1.   Budžeta II daļas ieņēmumi sastāv jo īpaši no šādiem elementiem:

a)	to iestāžu iemaksām, kuras veic uzņēmējdarbību iesaistītajās dalībvalstīs saskaņā ar 67. panta 4. punktu un 69., 70. un 71. pantu;

b)	aizdevumiem, kas saņemti no citiem noregulējuma finansēšanas mehānismiem neiesaistītajās dalībvalstīs saskaņā ar 72. panta 1. punktu;

c)	aizdevumiem, kas saņemti no finanšu iestādēm vai citām trešām personām saskaņā ar 73. un 74. pantu;

d)	ienākumiem no Fondā turēto summu ieguldīšanas saskaņā ar 75. pantu;

e)	jebkādas tādu izdevumu daļas, kas radušies 76. pantā minētajos nolūkos un kas tiek atgūti, īstenojot noregulējuma procedūru.

2.   Budžeta II daļas izdevumi sastāv jo īpaši no šādiem elementiem:

a)	izdevumiem 76. pantā minētajiem nolūkiem;

b)	ieguldījumiem saskaņā ar 75. pantu;

c)	procentu maksājumiem par aizdevumiem, kas saņemti no citiem noregulējuma finansēšanas mehānismiem neiesaistītajās dalībvalstīs saskaņā ar 72. panta 1. punktu;

d)	procentu maksājumiem par aizdevumiem, kas saņemti no finanšu iestādēm vai citām trešām personām saskaņā ar 73. un 74. pantu.

61. pants

Budžeta sagatavošana un izpilde

1.   Katru gadu līdz 15. februārim priekšsēdētājs sagatavo Valdes budžeta projektu, tostarp paziņojumu par Valdes ieņēmumu un izdevumu tāmi nākamajam gadam, kā arī štatu sarakstu un iesniedz to Valdei apstiprināšanai.

2.   Katru gadu līdz 31. martam Valde plenārsesijā, ja tas nepieciešams, izdara korekcijas priekšsēdētāja iesniegtajā projektā un apstiprina Valdes galīgo budžetu un štatu sarakstu.

62. pants

Iekšējā revīzija un kontrole

1.   Valde izveido iekšējās revīzijas funkciju, kas jāizpilda saskaņā ar attiecīgajiem starptautiskajiem standartiem. Iekšējais revidents, ko iecēlusi Valde, atbild tai par Valdes budžeta izpildes sistēmu un budžeta procedūru pareizas darbības pārbaudi.

2.   Iekšējais revidents konsultē Valdi par riska pārvaldīšanu, sniedzot neatkarīgus atzinumus par vadības un kontroles sistēmu kvalitāti un ieteikumus, kā uzlabot darbību izpildes nosacījumus un veicināt pareizu finanšu pārvaldību.

3.   Valde ir atbildīga par iekšējā revidenta uzdevumu izpildei piemērotu iekšējās kontroles sistēmu un procedūru izveidi.

63. pants

Budžeta izpilde, pārskatu sniegšana un budžeta izpildes apstiprināšana

1.   Priekšsēdētājs darbojas kā kredītrīkotājs un veic Valdes budžeta izpildi.

2.   Līdz nākamā finanšu gada 1. martam Valdes grāmatvedis nosūta provizoriskos pārskatus, kā arī ziņojumu par finanšu gada laikā veikto budžeta un finanšu pārvaldību Revīzijas palātai, lai tā sniegtu par tiem savus apsvērumus.

Līdz nākamā finanšu gada 31. martam Valdes grāmatvedis iesniedz ziņojumu par budžeta un finanšu pārvaldību Valdes locekļiem, kā arī Eiropas Parlamentam, Padomei un Komisijai.

3.   Katru gadu līdz 31. martam priekšsēdētājs pārsūta Eiropas Parlamentam, Padomei un Komisijai Valdes provizoriskos pārskatus par iepriekšējo finanšu gadu.

4.   Pēc tam, kad ir saņemti Revīzijas palātas apsvērumi par Valdes provizoriskajiem pārskatiem, priekšsēdētājs, rīkojoties pats uz savu atbildību, sagatavo Valdes galīgos pārskatus un nosūta tos Valdei apstiprināšanai plenārsesijā.

5.   Pēc tam, kad Valde ir pārskatus apstiprinājusi, priekšsēdētājs līdz katra gada 1. jūlijam nosūta galīgos pārskatus par iepriekšējo finanšu gadu Eiropas Parlamentam, Padomei, Komisijai un Revīzijas palātai.

6.   Ja ir saņemti Revīzijas palātas apsvērumi, priekšsēdētājs līdz 30. septembrim nosūta atbildi.

7.   Līdz katra gada 15. novembrim galīgos pārskatus par iepriekšējo finanšu gadu publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

8.   Valde plenārsesijā sniedz priekšsēdētājam apstiprinājumu attiecībā uz budžeta izpildi.

9.   Priekšsēdētājs pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes pieprasījuma iesniedz Savienības iestādei, kas to pieprasa, jebkādu Valdes pārskatos minētu informāciju, ievērojot šajā regulā noteiktās prasības par dienesta noslēpumu.

64. pants

Finanšu noteikumi

Valde pēc apspriešanās ar Eiropas Savienības Revīzijas palātu un Komisiju pieņem iekšējos finanšu noteikumus, kuros jo īpaši nosaka detalizēto procedūru budžeta izveidei un izpildei saskaņā ar 61. un 63. pantu.

Ciktāl tie ir saderīgi ar Valdes īpašo statusu, finanšu noteikumi ir balstīti uz Finanšu pamatregulu, kura pieņemta attiecībā uz struktūrām, kuras izveidotas, pamatojoties uz LESD, saskaņā ar 208. pantu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES, Euratom) Nr. 966/2012 (20).

65. pants

Iemaksas Valdes administratīvo izdevumu segšanai

1.   Vienības, kas minētas 2. pantā, veic iemaksas Valdes budžeta I daļā saskaņā ar šo regulu un deleģētajiem aktiem par iemaksām, kuri pieņemti, ievērojot šā panta 5. punktu.

2.   Iemaksu summa tiek noteikta tādā apmērā, kas nodrošina, ka ieņēmumi no tām principā ir pietiekami, lai Valdes budžeta I daļa katru gadu būtu līdzsvarota.

3.   Valde attiecīgajai vienībai adresētā lēmumā saskaņā ar šā panta 5. punktā minētajiem deleģētajiem aktiem nosaka un piesaista iemaksas, kuras jāveic katrai 2. pantā minētai vienībai. Valde piemēro procesuālos, ziņošanas un citus pienākumus, ar kuriem nodrošina, ka iemaksas tiek veiktas pilnā apmērā un laikus.

4.   Summas, kas iegūtas saskaņā ar šā panta 1., 2. un 3. punktu, izmanto tikai, piemērojot šo regulu.

5.   Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus par iemaksām saskaņā ar 93. pantu, lai:

a)	noteiktu iemaksu veidus un jautājumus, par kuriem jāveic iemaksas, veidu, kādā tiek aprēķināta iemaksu summa, un veidu, kādā tiek veikta to samaksa;

b)	precizētu šā panta 3. punktā minētos reģistrācijas, grāmatvedības, ziņošanas un citus noteikumus, lai nodrošinātu, ka iemaksas tiek veiktas pilnā apmērā un laikus;

c)	noteiktu ikgadējās iemaksas, kas nepieciešamas, lai segtu Valdes administratīvās izmaksas, pirms tā kļūst pilnībā darbspējīga.

66. pants

Krāpšanas apkarošanas pasākumi

1.   Lai cīnītos pret krāpšanu, korupciju un citām nelikumīgām darbībām, uz kurām attiecas Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES, Euratom) Nr. 883/2013 (21), sešu mēnešu laikā no dienas, kad Valde sāk darbību, tā pievienojas 1999. gada 25. maija Iestāžu nolīgumam par iekšējo izmeklēšanu, ko veic OLAF, un nekavējoties pieņem attiecīgus noteikumus, kas piemērojami visiem Valdes darbiniekiem, izmantojot minētā Iestāžu nolīguma pielikumā pievienoto paraugu.

2.   Eiropas Revīzijas palātai ir tiesības veikt gan dokumentu revīzijas, gan klātienes revīzijas attiecībā uz saņēmējiem, darbuzņēmējiem un apakšuzņēmējiem, kas no Valdes saņēmuši līdzekļus.

3.   OLAF var veikt izmeklēšanas, tostarp pārbaudes uz vietas un pārbaudes, lai noskaidrotu, vai ir notikusi krāpšana, korupcija vai cita nelikumīga darbība, kas skar Savienības finanšu intereses, saistībā ar līgumu, ko finansē Valde saskaņā ar noteikumiem un procedūrām, kas noteikti Padomes Regulā (Euratom, EK) Nr. 2185/96 (22) un Regulā (ES, Euratom) Nr. 883/2013.

2. NODAĻA

Vienotais noregulējuma fonds

1. Iedaļa

fonda uzbūve

67. pants

Vispārīgi noteikumi

1.   Ar šo tiek izveidots vienots noregulējuma fonds (“Fonds”). Tam līdzekļus nodrošina saskaņā ar noteikumiem par valsts līmenī piesaistītu līdzekļu pārskaitīšanu Fondam, kā paredzēts Nolīgumā.

2.   Valde izmanto šo Fondu vienīgi, lai nodrošinātu efektīvu II daļas I sadaļā minēto noregulējuma instrumentu piemērošanu un noregulējuma pilnvaru īstenošanu saskaņā ar noregulējuma mērķiem un principiem, kas ir minēti 14. un 15. pantā. Fonda izmaksas un zaudējumus nekādā gadījumā nevar segt no Savienības budžeta vai no dalībvalstu budžetiem.

3.   Fonda īpašnieks ir Valde

4.   Valstu noregulējuma iestādes piesaista 69., 70. un 71. pantā minētās iemaksas no 2. pantā minētām vienībām un pārskaita tās Fondam saskaņā ar Nolīgumu.

68. pants

Prasība izveidot noregulējuma finansēšanas mehānismus

Iesaistītās dalībvalstis izveido finansēšanas mehānismus, kā noteikts Direktīvas 2014/59/ES 100. pantā un šajā regulā.

69. pants

Mērķapjoms

1.   Kad beidzies astoņus gadus ilgais sākotnējais laikposms pēc 2016. gada 1. janvāra vai arī sākot no datuma, kad šis noteikums ir piemērojams atbilstīgi 99. panta 6. punktam, Fonda pieejamie finanšu līdzekļi sasniedz vismaz 1 % no segtajiem noguldījumiem visās kredītiestādēs visās iesaistītajās dalībvalstīs, kurās tās saņēmušas atļauju.

2.   Šā panta 1. punktā minētajā sākotnējā laikposmā saskaņā ar 70. pantu aprēķinātās un saskaņā ar 67. panta 4. punktu piesaistītās iemaksas Fondā sadala laikā pēc iespējas vienādi, līdz ir sasniegts mērķapjoms, bet pienācīgi ņemot vērā darījumdarbības cikla fāzi un prociklisku iemaksu iespējamo ietekmi uz iemaksu veicošo iestāžu finansiālo stāvokli.

3.   Valde pagarina šā panta 1. punktā minēto sākotnējo laikposmu uz laiku, kas nepārsniedz četrus gadus, ja Fonds ir veicis kumulētās izmaksas, kas pārsniedz 0,5 % no kopējā šā panta 1. punktā minētā segto noguldījumu apjoma, un kad ir izpildīti šā panta 5. punkta b) apakšpunktā minētajā deleģētajā aktā noteiktie kritēriji.

4.   Ja pēc šā panta 1. punktā minētā sākotnējā laikposma pieejamo finanšu līdzekļu apmērs samazinās, noslīdot zem minētajā punktā noteiktā mērķapjoma līmeņa, atsāk piesaistīt saskaņā ar 70. pantu aprēķinātās regulārās iemaksas, līdz ir sasniegts mērķapjoms. Pēc tam, kad mērķapjoms ir sasniegts pirmo reizi, un gadījumos, kad pieejamie finanšu līdzekļi vēlāk ir samazinājušies zem divām trešdaļām no mērķapjoma, minētās iemaksas nosaka tādā apmērā, lai mērķapjomu būtu iespējams sasniegt sešu gadu laikā.

Saistībā ar šo punktu nosakot gada iemaksas, regulārajās iemaksās pienācīgi ņem vērā darījumdarbības cikla fāzi un prociklisko iemaksu iespējamo ietekmi.

5.   Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 93. pantu, lai precizētu:

a)	kritērijus saskaņā ar šā panta 2. punktu aprēķināto Fondam paredzēto iemaksu sadalei laikā;

b)	kritērijus, lai noteiktu, par cik gadiem šā panta 1. punktā minēto sākotnējo laikposmu var pagarināt saskaņā ar šā panta 3. punktu;

c)	kritērijus šā panta 4. punktā minēto gada iemaksu noteikšanai.

70. pants

Ex ante iemaksas

1.   Katras iestādes iemaksas piesaista vismaz reizi gadā, un tās aprēķina proporcionāli to saistību apjomam, izņemot pašu kapitālu un segtos noguldījumus, attiecībā pret visu iesaistīto dalībvalstu teritorijā darbības atļauju saņēmušo iestāžu kopējām saistībām, izņemot pašu kapitālu un segtos noguldījumus.

2.   Katru gadu Valde pēc apspriešanās ar ECB vai valstu kompetentajām iestādēm un ciešā sadarbībā ar valstu noregulējuma iestādēm aprēķina atsevišķo iemaksu apmēru, lai nodrošinātu, ka iemaksas, kas jāveic visās iesaistītajās dalībvalstīs visām atļauju saņēmušām iestādēm, nepārsniedz 12,5 % no mērķapjoma.

Katru gadu, aprēķinot atsevišķu iestāžu iemaksu apmēru, par pamatu tiek izmantota:

a)

nemainīga iemaksa, kuras apmēru nosaka proporcionāli tam, kāds ir iestādes saistību apmērs, izņemot pašu kapitālu un segtos noguldījumus, attiecībā pret visu iestāžu, kurām ir piešķirta atļauja iesaistīto dalībvalstu teritorijā, kopējo saistību apmēru, izņemot pašu kapitālu un segtos noguldījumus, un

b)	riska līmenim pielāgota iemaksa, kuras apmēru aprēķina, pamatojoties uz Direktīvas 2014/59/ES 103. panta 7. punktā norādītajiem kritērijiem, ņemot vērā proporcionalitātes principu un neradot atšķirības starp dalībvalstu banku sektora struktūrām.

Nosakot nemainīgās iemaksas un riska līmenim pielāgotās iemaksas attiecību, tiek ņemts vērā līdzsvarots iemaksu sadalījums pa dažādu veidu bankām.

Jebkurā gadījumā visās iesaistītajās dalībvalstīs visu atļauju saņēmušo iestāžu atsevišķo iemaksu kopsumma, kas tiek aprēķināta saskaņā ar šā punkta a) un b) apakšpunktu, gadā nepārsniedz 12,5 % no mērķapjoma.

3.   Starp pieejamajiem finanšu līdzekļiem, kas jāņem vērā, lai sasniegtu 69. pantā noteikto mērķapjomu, var būt neatsaucamas maksājumu saistības, kuras ir pilnībā nodrošinātas ar trešo personu tiesībām neapgrūtinātiem zema riska aktīviem, ar kurām var brīvi rīkoties un kuras ir atvēlētas vienīgi Valdes izmantošanai 76. panta 1. punktā noteiktajā nolūkā. Minēto neatsaucamo maksājumu saistību daļa nepārsniedz 30 % no kopējām iemaksām, kas piesaistītas saskaņā ar šo pantu.

4.   No katras 2. pantā minētas vienības pienācīgi saņemtās iemaksas minētajām vienībām netiek atmaksātas.

5.   Ja iesaistītās dalībvalstis jau ir izveidojušas valsts noregulējuma finansēšanas mehānismus, tās var noteikt, ka minētie mehānismi izmanto tiem pieejamos finanšu līdzekļus, kas iegūti no iestādēm laikā no 2010. gada 17. jūnija līdz Direktīvas 2014/59/ES stāšanās spēkā dienai, lai kompensētu iestādēm to ex ante iemaksas, kuras minētajām iestādēm var prasīt iemaksāt Fondā. Šāda kompensēšana notiek, neskarot Direktīvā 2014/49/ES noteiktos dalībvalstu pienākumus.

6.   Tiek piemēroti deleģētie akti, kurus Komisija ir pieņēmusi saskaņā ar Direktīvas 2014/59/ES 103. panta 7. punktu un kuros ir izklāstīta iemaksu pielāgošana proporcionāli iestāžu riska profilam.

7.   Padome, rīkojoties pēc Komisijas priekšlikuma, šā panta 6. punktā minēto deleģēto aktu satvarā pieņem īstenošanas aktus, lai noteiktu šā panta 1., 2. un 3. punkta īstenošanas nosacījumus, jo īpaši attiecībā uz:

a)	atsevišķu iemaksu aprēķināšanas metodoloģijas piemērošanu;

b)	praktisko kārtību, kādā iestādēm tiek piemēroti deleģētajā aktā minētie riska faktori.

71. pants

Ārkārtas ex post iemaksas

1.   Ja pieejamie finanšu līdzekļi nav pietiekami, lai segtu zaudējumus, izmaksas vai citus izdevumus, kas ir radušies, izmantojot Fondu noregulējuma darbību īstenošanai, papildu summu segšanai no iestādēm, kam piešķirta darbības atļauja iesaistīto dalībvalstu teritorijā, tiek piesaistītas ārkārtas ex post iemaksas. Minētās ārkārtas ex post iemaksas aprēķina un sadala iestāžu starpā saskaņā ar 69. un 70. pantā izklāstītajiem noteikumiem.

Ārkārtas ex post iemaksu kopējais apmērs gadā nepārsniedz gada iemaksu, kas noteiktas saskaņā ar 66. pantu, trīskāršu apmēru.

2.   Valde pēc savas iniciatīvas, apspriedusies ar valsts noregulējuma iestādi, vai pēc valsts noregulējuma iestādes priekšlikuma saskaņā ar šā panta 3. punktā minētajiem deleģētajiem aktiem pilnībā vai daļēji atliek iestādes ex post iemaksu veikšanu saskaņā ar šā panta 1. punktu, ja tas ir nepieciešams šīs iestādes finansiālā stāvokļa aizsardzībai. Šādu atlikšanu piešķir ilgākais uz sešu mēnešu periodu, bet to var atjaunot pēc iestādes pieprasījuma. Saskaņā ar šo punktu atliktās iemaksas veic vēlākā brīdī, kad maksājuma izdarīšana vairs neapdraud iestādes finansiālo stāvokli.

3.   Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 93. pantu, lai precizētu apstākļus un nosacījumus, saskaņā ar kuriem 2. pantā minētas vienības ex post iemaksu veikšanu var daļēji vai pilnībā atlikt, ievērojot šā panta 2. punktu.

72. pants

Brīvprātīgi aizņēmumi noregulējuma finansēšanas mehānismu starpā

1.   Valde nolemj lūgt brīvprātīgu aizņēmumu Fonda vajadzībām no noregulējuma finansēšanas mehānismiem neiesaistītajās dalībvalstīs gadījumā, ja:

a)	summas, kas piesaistītas saskaņā ar 70. pantu, nav pietiekamas, lai segtu zaudējumus, izmaksas vai citus izdevumus, kas radušies, izmantojot Fondu noregulējuma darbību īstenošanai;

b)	nav uzreiz pieejamas 71. pantā paredzētās ārkārtas ex post iemaksas; un

c)	73. pantā paredzētie alternatīvie finansēšanas līdzekļi nav uzreiz pieejami ar pieņemamiem nosacījumiem.

2.   Minētie noregulējuma finansēšanas mehānismi pieņem lēmumu par šādu pieprasījumu saskaņā ar Direktīvas 2014/59/ES 106. pantu. Uz aizņēmuma nosacījumiem attiecas Direktīvas 2014/59/ES 106. panta 4., 5. un 6. punkts.

3.   Valde var pieņemt lēmumu par aizdevumu citiem noregulējuma finansēšanas mehānismiem neiesaistītajās dalībvalstīs, ja tas tiek lūgts saskaņā ar Direktīvas 2014/59/ES 106. pantu. Uz aizdevuma nosacījumiem attiecas Direktīvas 2014/59/ES 106. panta 4., 5. un 6. punkts.

73. pants

Alternatīvi finansēšanas līdzekļi

1.   Valde Fonda vajadzībām var slēgt līgumus par aizņēmumiem vai cita veida atbalstu no tām iestādēm, finanšu iestādēm vai citām trešām personām, kas piedāvā labākus finanšu nosacījumus vispiemērotākajā laikā tā, lai nodrošinātu optimālas finansējuma izmaksas un saglabātu savu reputāciju gadījumā, ja summas, kas piesaistītas saskaņā ar 70. un 71. pantu, nav nekavējoties pieejamas vai nesedz izdevumus, kas radušies, izmantojot Fondu noregulējuma darbību īstenošanai.

2.   Aizņēmumus vai cita veida atbalstu, kas minēts šā panta 1. punktā, pilnībā atmaksā saskaņā ar 69., 70. un 71. pantu līdz aizdevuma termiņa beigām.

3.   Visus izdevumus, kas radušies, izmantojot šā panta 1. punktā minētos aizņēmumus, sedz no Valdes budžeta II daļas, nevis no Savienības budžeta vai iesaistītajām dalībvalstīm.

74. pants

Finansējuma pieejamība

Valde Fonda vajadzībām var slēgt līgumus par finansējuma nodrošināšanu, tostarp, ja iespējams, publiska finansējuma nodrošināšanu, attiecībā uz to papildu finansēšanas līdzekļu tūlītēju pieejamību, kas jāizmanto saskaņā ar 76. pantu, ja saskaņā ar 70. un 71. pantu piesaistītās vai pieejamās summas nav pietiekamas, lai izpildītu Fonda pienākumus.

2. Iedaļa

Fonda pārvaldība

75. pants

Ieguldījumi

1.   Fondu pārvalda Valde saskaņā ar šo regulu un deleģētajiem aktiem, kas pieņemti saskaņā ar 4. punktu.

2.   No noregulējamas iestādes vai pagaidu iestādes saņemtās summas, procenti un citi ienākumi no ieguldījumiem, kā arī citi ienākumi nonāk vienīgi Fondā.

3.   Valde rīkojas atbilstīgi saprātīgai un drošai ieguldījumu stratēģijai, kas paredzēta deleģētajos aktos, kuri pieņemti, ievērojot šā panta 4. punktu, un iegulda Fondā esošās summas dalībvalstu vai starpvalstu organizāciju saistībās vai augstas likviditātes aktīvos ar augstu kredītspēju, ņemot vērā Regulas (ES) Nr. 575/2013 460. pantā minēto deleģēto aktu, kā arī citus attiecīgus minētās regulas noteikumus. Ieguldījumi ir nozaru ziņā, ģeogrāfiski un proporcionāli pietiekami diversificēti. Ienākumus no šiem ieguldījumiem saņem Fonds.

4.   Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus attiecībā uz sīki izstrādātiem noteikumiem par Fonda pārvaldību un tā ieguldījumu stratēģijas vispārīgajiem principiem un kritērijiem saskaņā ar 93. pantā paredzēto procedūru.

3. Iedaļa

Fonda izmantošana

76. pants

Fonda uzdevums

1.   Noregulējuma shēmā, piemērojot noregulējuma instrumentus 2. pantā minētām vienībām, Valde var izmantot Fondu tikai tādā apmērā, kas nepieciešams, lai nodrošinātu noregulējuma instrumentu efektīvu izmantošanu šādā nolūkā:

a)	garantēt noregulējamās iestādes, tās meitasuzņēmumu, pagaidu iestādes vai aktīvu pārvaldības struktūras aktīvus vai saistības;

b)	dot aizdevumus noregulējamajai iestādei, tās meitasuzņēmumiem, pagaidu iestādei vai aktīvu pārvaldības struktūrai;

c)	iegādāties noregulējamās iestādes aktīvus;

d)	veikt iemaksas pagaidu iestādē un aktīvu pārvaldības struktūrā;

e)

izmaksāt kompensāciju akcionāriem vai kreditoriem, ja atbilstīgi vērtējumam, kurš veikts, ievērojot 20. panta 5. punktu, viņiem ir radušies lielāki zaudējumi, nekā tie, kas atbilstoši vērtējumam, kurš veikts, ievērojot 20. panta 16. punktu, būtu radušies, ja likvidācija notiktu saskaņā ar parastajām maksātnespējas procedūrām;

f)

izdarīt iemaksu noregulējamā iestādē tā vietā, lai to panāktu, norakstot vai konvertējot noteiktu kreditoru saistības, ja piemēro iekšējās rekapitalizācijas instrumentu un pieņem lēmumu par noteiktu kreditoru izslēgšanu no iekšējās rekapitalizācijas piemērošanas jomas saskaņā ar 27. panta 5. punktu;

g)	veikt dažādu a) līdz f) apakšpunktā minēto darbību kombināciju.

2.   Fondu var izmantot, lai veiktu šā panta 1. punktā minētās darbības arī attiecībā uz pircēju saistībā ar uzņēmuma pārdošanas instrumentu.

3.   Fondu neizmanto tieši, lai absorbētu 2. pantā minētas vienības zaudējumus, vai nolūkā rekapitalizēt šādu vienību. Ja Fonda izmantošanas netiešā rezultātā, piemērojot šā panta 1. punktu, daļa no 2. pantā minētas vienības zaudējumiem tiek novirzīta Fondam, tad piemēro 27. pantā minētos Fonda izmantošanas principus.

4.   Valde drīkst turēt kapitālu, kas piešķirts saskaņā ar šā panta 1. punkta f) apakšpunktu, uz laiku, kas nepārsniedz piecus gadus.

77. pants

Fonda izmantošana

Fonda izmantošana notiek atbilstīgi Nolīgumam, saskaņā ar kuru iesaistītās dalībvalstis piekrīt pārskaitīt valsts līmenī piesaistītās iemaksas Fondam saskaņā ar šo regulu un Direktīvu 2014/59/ES, un saskaņā ar minētajā Nolīgumā noteiktajiem principiem.

Attiecīgi līdz brīdim, kad tiek sasniegts Fonda mērķapjoms, kā minēts 69. pantā, bet ne vēlāk kā astoņus gadus pēc šā panta piemērošanas dienas, Valde izmanto Fondu saskaņā ar principiem, kas balstīti uz Fonda sadalīšanu katrai iesaistītajai dalībvalstij atbilstošos valstu nodalījumos, kā arī dažādo valsts līmenī piesaistīto un Fonda valstu nodalījumos ieskaitīto finansējuma daļu pakāpenisku apvienošanu, kā noteikts nolīgumā.

78. pants

Valstu finansēšanas mehānismu savstarpēja izmantošana tāda grupas noregulējuma gadījumā, kurā piedalās iestādes neiesaistītajās dalībvalstīs

Ja grupas noregulējums attiecas uz iestādēm, kas veic uzņēmējdarbību vienā vai vairākās iesaistītajās dalībvalstīs, no vienas puses, un iestādes, kas veic uzņēmējdarbību vienā vai vairākās neiesaistītajās dalībvalstīs, no otras puses, tad Fonds piešķir finansējumu grupas noregulējumam saskaņā ar noteikumiem, kas izklāstīti Direktīvas 2014/59/ES 107. panta 2. līdz 5. punktā.

79. pants

Noguldījumu garantiju sistēmu izmantošana saistībā ar noregulējumu

1.   Iesaistītās dalībvalstis nodrošina, ka, Valdei veicot noregulējuma darbības, ar noteikumu, ka minētās darbības joprojām nodrošina noguldītājiem piekļuvi viņu noguldījumiem, ar iestādi saistītā noguldījumu garantiju sistēma ir atbildīga par summām, kas noteiktas Direktīvas 2014/59/ES 109. panta 1. un 4. punktā.

Likvidācijas procesā segto noguldījumu turētāju tiesības un pienākumi aizstāj attiecīgo noguldījumu garantiju sistēmu par summu, kas līdzvērtīga viņu maksājumam.

2.   Tās summas noteikšana, par kuru noguldījumu garantiju sistēma ir atbildīga saskaņā ar šā panta 1. punktu, atbilst nosacījumiem, kas minēti 20. pantā.

3.   Pirms lēmuma pieņemšanas saskaņā ar šā panta 2. punktu par summu, par kuru noguldījumu garantiju sistēma ir atbildīga, Valde apspriežas ar attiecīgo norīkoto iestādi Direktīvas 2014/49/ES 2. panta 1. punkta 18. apakšpunkta izpratnē, pilnībā ņemot vērā jautājuma steidzamību.

4.   Ja atbilstīgie noguldījumi noregulējamā iestādē tiek pārvesti citai vienībai, izmantojot uzņēmuma pārdošanas instrumentu vai pagaidu iestādes instrumentu, noguldītājiem nav prasījumu saskaņā ar Direktīvu 2014/49/ES pret noguldījumu garantiju sistēmu saistībā ne ar vienu daļu no to noguldījumiem noregulējamajā iestādē, kas netiek pārvesti, ar nosacījumu, ka pārvesto līdzekļu summa ir vismaz vienāda ar kopējo seguma līmeni, kas paredzēts minētās direktīvas 6. pantā.

5.   Neatkarīgi no 1. līdz 4. punkta, ja noguldījumu garantiju sistēmas pieejamie finanšu līdzekļi tiek izmantoti saskaņā ar tās noteikumiem un pēc tam samazinās tā, ka ir mazāki nekā divas trešdaļas no noguldījumu garantiju shēmas mērķapjoma, regulāro iemaksu noguldījumu garantiju sistēmā nosaka tādā apmērā, lai sešu gadu laikā būtu iespējams sasniegt mērķapjomu.

Noguldījumu garantiju sistēmas saistības nepārsniedz 50 % no tās mērķapjoma, ievērojot Direktīvas 2014/49/ES 10. panta 2. punktu.

Jebkurā gadījumā noguldījumu garantiju sistēmas dalība saskaņā ar šo regulu nepārsniedz zaudējumus, kas tai būtu radušies likvidācijā, kura notiktu saskaņā ar parasto maksātnespējas procedūru.

VI SADAĻA

CITI NOTEIKUMI

80. pants

Privilēģijas un imunitāte

Uz Valdi un tās personālu attiecas Protokols Nr. 7 par Eiropas Savienības privilēģijām un imunitāti, kas pievienots LES un LESD.

81. pants

Valodu lietojums

1.   Valdei piemēro Padomes Regulu Nr. 1 (23).

2.   Valde pieņem lēmumu par valodu iekšējo lietojumu Valdē.

3.   Valde var izlemt, kuru no oficiālajām valodām izmantot, nosūtot dokumentus Savienības iestādēm un struktūrām.

4.   Valde var vienoties ar katras valsts noregulējuma iestādi par valodu vai valodām, kādā sagatavo savstarpēji nosūtāmos dokumentus.

5.   Valdes darbam vajadzīgos tulkošanas pakalpojumus sniedz Eiropas Savienības iestāžu Tulkošanas centrs.

82. pants

Personāls

1.   Uz Valdes personālu attiecas Civildienesta noteikumi, Nodarbināšanas kārtība un Savienības iestāžu kopīgi pieņemtie Civildienesta noteikumu un Nodarbināšanas kārtības piemērošanai paredzētie noteikumi.

Atkāpjoties no šā punkta pirmās daļas, priekšsēdētājam, priekšsēdētāja vietniekam un četriem 43. panta 1. punkta b) apakšpunktā minētajiem Valdes locekļiem attiecībā uz atalgojumu un pensionēšanās vecumu piemēro tādus pašus noteikumus kā attiecīgi Tiesas priekšsēdētāja vietniekam, tiesnesim un sekretāram, kā norādīts Padomes Regulā Nr. 422/67/EEK, 5/67Euratom (24). Uz viņiem neattiecas maksimālais pensionēšanās vecums. Attiecībā uz aspektiem, kas nav noteikti šajā regulā vai Regulā Nr. 422/67/EEK, 5/67/Euratom, pēc analoģijas tiek piemēroti Civildienesta noteikumi un Nodarbināšanas kārtība.

2.   Valde, vienojoties ar Komisiju, pieņem nepieciešamos īstenošanas pasākumus saskaņā ar Civildienesta noteikumu 110. pantā paredzētajām procedūrām.

3.   Attiecībā uz personālu Valde īsteno pilnvaras, kas piešķirtas iecēlējinstitūcijai saskaņā ar Civildienesta noteikumiem un iestādei, kura ir tiesīga noslēgt līgumus saskaņā ar Nodarbināšanas kārtību.

83. pants

Darbinieku apmaiņa

1.   Valde var izmantot norīkotos valstu ekspertus vai citus darbiniekus, kas nav nodarbināti Valdē.

2.   Valde tās plenārsesijā pieņem attiecīgus lēmumus, ar ko paredz noteikumus par darbinieku apmaiņu un pagaidu norīkošanu no un starp valstu noregulējuma iestādēm un Valdi.

3.   Valde var izveidot iekšējas noregulējuma grupas, kurās ietilpst tās darbinieki un valstu noregulējuma iestāžu darbinieki, kā arī attiecīgā gadījumā novērotāji no neiesaistīto dalībvalstu noregulējuma iestādēm.

4.   Ja Valde izveido šā panta 3. punktā paredzētās iekšējās noregulējuma grupas, šo grupu koordinatorus tā ieceļ no savu darbinieku vidus. Saskaņā ar 51. panta 3. punktu koordinatorus var uzaicināt kā novērotājus piedalīties Valdes izpildsesijas sanāksmēs, kurās attiecīgo dalībvalstu norīkotie locekļi piedalās saskaņā ar 53. panta 3. un 4. punktu.

84. pants

Iekšējas komitejas

Valde var izveidot iekšējas komitejas, kas sniedz tai konsultācijas un norādes par šajā regulā paredzēto funkciju veikšanu.

85. pants

Pārsūdzību izskatīšanas grupa

1.   Valde izveido Pārsūdzību izskatīšanas grupu, kas pieņem lēmumus par pārsūdzībām, kuras iesniegtas saskaņā ar šā panta 3. punktu.

2.   Pārsūdzību izskatīšanas grupu veido piecas personas no dalībvalstīm; šīm personām ir laba reputācija, un tās var apliecināt pietiekami augsta līmeņa atbilstīgas zināšanas un darba pieredzi (tostarp pieredzi saistībā ar noregulējumu) banku vai citu finanšu pakalpojumu jomā; šīs personas nedrīkst būt nodarbinātas Valdē, kā arī noregulējuma iestādēs vai citās valsts vai Savienības iestādēs, struktūrās, birojos un aģentūrās, kuras ir iesaistītas to uzdevumu veikšanā, kas Valdei uzticēti ar šo regulu. Pārsūdzību izskatīšanas grupai ir pietiekami resursi un pietiekamas specializētas zināšanas, lai sniegtu profesionālas juridiskas konsultācijas par to, vai Valde savas pilnvaras īsteno likumīgi. Valde pēc tam, kad Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī ir publicēts uzaicinājums izteikt ieinteresētību, ieceļ Pārsūdzību izskatīšanas grupas locekļus un divus locekļu aizstājējus uz piecu gadu termiņu, kuru var vienreiz pagarināt. Šīm personām nav saistoši nekādi norādījumi.

3.   Ikviena fiziska vai juridiska persona, tostarp noregulējuma iestādes, var iesniegt pārsūdzību attiecībā uz Valdes lēmumu, kas minēts 10. panta 10. punktā, 11. pantā, 12. panta 1. punktā, 38. līdz 41. pantā, 65. panta 3. punktā, 71. pantā un 90. panta 3. punktā un kas adresēts minētajai personai vai kas tieši un individuāli skar minēto personu.

Pārsūdzību kopā ar tās pamatojumu Pārsūdzību izskatīšanas grupai iesniedz rakstiski sešu nedēļu laikā pēc lēmuma paziņošanas dienas attiecīgajai personai vai, ja šāda paziņojuma nav, pēc dienas, kurā attiecīgā persona par šo lēmumu uzzinājusi.

4.   Pārsūdzību izskatīšanas grupa pieņem lēmumu viena mēneša laikā pēc pārsūdzības iesniegšanas.

Pārsūdzību izskatīšanas grupa pieņem lēmumu ar vismaz trīs no tās piecu locekļu balsu vairākumu.

5.   Pārsūdzību izskatīšanas grupas locekļi rīkojas neatkarīgi un sabiedrības interesēs. Šajā nolūkā viņi iesniedz publisku saistību deklarāciju un publisku deklarāciju par jebkādām tiešām vai netiešām interesēm, kuras varētu uzskatīt par tādām, kas ietekmē viņu neatkarību, vai par šādu interešu neesamību.

6.   Iesniedzot pārsūdzību, ievērojot šā panta 3. punktu, netiek atlikta lēmuma piemērošana.

Tomēr, ja Pārsūdzību izskatīšanas grupa uzskata, ka apstākļi to prasa, tā var atlikt pārsūdzētā lēmuma piemērošanu.

7.   Ja pārsūdzība ir pieņemama, Pārsūdzību izskatīšanas grupa pārbauda, vai tā ir pamatota. Tā aicina pārsūdzības procesā iesaistītās puses noteiktā laika posmā iesniegt apsvērumus par tās paziņojumiem vai pārējo pārsūdzības procesa pušu ziņojumiem. Pārsūdzības procesa pusēm ir tiesības izteikties mutiski.

8.   Pārsūdzību izskatīšanas grupa var apstiprināt Valdes pieņemto lēmumu vai nodot tai pārsūdzības lietu. Pārsūdzību izskatīšanas grupas lēmums Valdei ir saistošs, un tā pieņem grozītu lēmumu par attiecīgo lietu.

9.   Pārsūdzību izskatīšanas grupas lēmumi ir pamatoti, un par tiem paziņo pusēm.

10.   Pārsūdzību izskatīšanas grupa pieņem un dara pieejamu atklātībai savu reglamentu.

86. pants

Prasības Tiesā

1.   Saskaņā ar LESD 263. pantu Tiesā var celt prasību, apstrīdot Pārsūdzību izskatīšanas grupas lēmumu vai gadījumos, kad nav tiesību iesniegt pārsūdzību Pārsūdzību izskatīšanas grupai, Valdes pieņemtu lēmumu.

2.   Saskaņā ar LESD 263. pantu dalībvalstis un Savienības iestādes, kā arī ikviena fiziska vai juridiska persona par Valdes lēmumiem var iesniegt prasību Tiesā.

3.   Saskaņā ar LESD 265. pantu gadījumā, ja Valdei ir pienākums rīkoties un tā nepieņem lēmumu, Tiesā var uzsākt tiesvedību par bezdarbību.

4.   Valde veic nepieciešamos pasākumus, lai īstenotu Tiesas spriedumu.

87. pants

Valdes atbildība

1.   Valdes līgumisko atbildību reglamentē tiesību akti, ko piemēro attiecīgajam līgumam.

2.   Tiesas jurisdikcijā ir pieņemt spriedumu, ievērojot jebkuru šķīrējtiesas klauzulu, kas ietverta Valdes noslēgtā līgumā.

3.   Ārpuslīgumiskās atbildības gadījumā Valde saskaņā ar vispārējiem principiem, kas ir kopīgi dalībvalstu tiesībām attiecībā uz valsts iestāžu atbildību, atlīdzina jebkādu kaitējumu, ko radījusi Valde vai tās darbinieki, pildot savus pienākumus, jo īpaši veicot noregulējuma funkcijas, tostarp darbību un bezdarbību ārvalstu noregulējuma procedūru atbalstam.

4.   Valde kompensē valsts noregulējuma iestādei zaudējumus, kurus valsts tiesa tai ir piespriedusi segt, vai kurus tā, vienojoties ar Valdi, ir apņēmusies segt, ievērojot izlīgumu, un kuri ir radušies minētās valsts noregulējuma iestādes darbības vai bezdarbības rezultātā, saskaņā ar šo regulu īstenojot jebkuru noregulējumu attiecībā uz 7. panta 2. punktā minētajām vienībām uz grupām un, ja ir izpildīti attiecīgo punktu piemērošanas nosacījumi, 7. panta 4. punkta b) apakšpunktā un 5. punktā minētajām vienībām un grupām vai, ievērojot 7. panta 3. punkta otro daļu. Minētais pienākums neattiecas uz gadījumiem, kad ar minēto darbību vai bezdarbību ir tīšām vai, pieļaujot acīmredzamu un būtisku kļūdu novērtējumā, pārkāpta šī regula, citi Savienības tiesību aktu noteikumi vai Valdes, Padomes vai Komisijas lēmums.

5.   Tiesas jurisdikcijā ir visi ar šā panta 3. un 4. punktu saistītie strīdi. Lietas saistībā ar ārpuslīgumisku atbildību nevar ierosināt, ja pagājuši pieci gadi pēc notikuma, kas bijis pamats lietas ierosināšanai.

6.   Darbinieku personisko atbildību pret Valdi reglamentē Civildienesta noteikumi vai viņiem piemērojamā Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtība.

88. pants

Dienesta noslēpums un informācijas apmaiņa

1.   Valdes locekļi, priekšsēdētāja vietnieks, 43. panta 1. punkta b) apakšpunktā minētie Valdes locekļi, Valdes darbinieki un iesaistīto dalībvalstu apmaiņas vai uz laiku norīkotie darbinieki, kas veic noregulējuma pienākumus, arī beiguši savu pienākumu izpildi, ievēro dienesta noslēpuma prasības, ievērojot LESD 339. pantu, un attiecīgos Savienības tiesību aktu noteikumus. Viņiem jo īpaši ir aizliegts izpaust kādai personai vai iestādei konfidenciālu informāciju, ko viņi saistībā ar šajā regulā noteikto funkciju izpildi saņēmuši profesionālās darbības laikā vai no kompetentās iestādes vai noregulējuma iestādes, ja vien tas nenotiek, pildot šajā regulā noteiktās funkcijas un informāciju sniedzot kopsavilkuma vai apkopotā veidā tā, lai nevarētu identificēt 2. pantā minētas vienības, vai saņemot skaidru un iepriekšēju atļauju no iestādes vai vienības, kas šo informāciju sniegusi.

Informāciju, uz kuru attiecas dienesta noslēpuma prasības, izpauž citai publiskai vai privātai vienībai tikai tad, ja šāda informācijas izpaušana ir vajadzīga tiesvedības nolūkos.

Minētās prasības piemēro arī iespējamiem pircējiem, ar kuriem sazinās, lai sagatavotos vienības noregulējumam, ievērojot 13. panta 3. punktu.

2.   Valde nodrošina, lai personām, kas tieši vai netieši, pastāvīgi vai laiku pa laikam sniedz pakalpojumus saistībā ar tās pienākumu izpildi, tostarp ierēdņiem un citām personām, kuras Valde pilnvarojusi vai valstu noregulējuma iestādes norīkojušas veikt pārbaudes uz vietas, tiktu piemērotas dienesta noslēpuma prasības, kas līdzvērtīgas šā panta 1. punktā minētajām prasībām.

3.   Šā panta 1. punktā minētās dienesta noslēpuma prasības piemēro arī novērotājiem, kas apmeklē Valdes sanāksmes, un novērotājiem no neiesaistītajām dalībvalstīm, kas piedalās iekšējās noregulējuma grupās saskaņā ar 83. panta 3. punktu.

4.   Valde veic vajadzīgos pasākumus, lai garantētu konfidenciālas informācijas drošu apstrādi un drošu rīcību ar to.

5.   Pirms tiek izpausta jebkāda informācija, Valde nodrošina, ka tā nesatur konfidenciālu informāciju, jo īpaši, novērtējot sekas, ko izpaušana varētu radīt sabiedrības interesēm saistībā ar finanšu, monetāro vai ekonomikas politiku un fizisku un juridisku personu komerciālajām interesēm, kā arī pārbaužu, izmeklēšanu un revīziju mērķiem. Informācijas izpaušanas seku novērtēšanas procedūra ietver īpašu izvērtējumu par sekām, ko radītu 8. un 9. pantā minēto noregulējuma plānu, jebkādas saskaņā ar 10. pantu veiktas novērtēšanas rezultātu un 18. pantā minēto noregulējuma shēmu satura un detaļu izpaušana.

6.   Šis pants nekavē Valdi, Padomi, Komisiju, ECB, valstu noregulējuma iestādes vai valstu kompetentās iestādes, tostarp to darbiniekus un ekspertus, noregulējuma darbības plānošanas vai īstenošanas nolūkā dalīties informācijā citam ar citu un ar kompetentajām ministrijām, centrālajām bankām, noguldījumu garantiju sistēmām, ieguldītāju kompensācijas sistēmām, varas iestādēm, kas atbild par parasto maksātnespējas procedūru, neiesaistīto dalībvalstu noregulējuma un kompetentajām iestādēm, EBI vai – atbilstīgi 33. pantam – trešo valstu varas iestādēm, kas veic funkcijas, kuras ir līdzvērtīgas tām, ko veic noregulējuma iestādes, vai, ievērojot stingras konfidencialitātes prasības, ar potenciālo noregulējamās iestādes pircēju.

89. pants

Datu aizsardzība

Šī regula neskar dalībvalstu saistības attiecībā uz personas datu apstrādi saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 95/46/EK (25) vai Valdes, Padomes un Komisijas saistības attiecībā uz personas datu apstrādi saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 45/2001 (26), veicot savus pienākumus.

90. pants

Dokumentu pieejamība

1.   Uz Valdes rīcībā esošajiem dokumentiem attiecas Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1049/2001 (27).

2.   Sešu mēnešu laikā pēc pirmās sanāksmes Valde pieņem praktiskus pasākumus Regulas (EK) Nr. 1049/2001 piemērošanai.

3.   Par lēmumiem, kurus Valde pieņēmusi saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1049/2001 8. pantu, var iesniegt sūdzību Eiropas Ombudam vai, attiecīgā gadījumā, iesniegt prasību Tiesā pēc pārsūdzības iesniegšanas šīs regulas 85. pantā minētajai Pārsūdzību izskatīšanas grupai saskaņā ar, attiecīgi, LESD 228. un 263. pantā ietvertajiem nosacījumiem.

4.   Personām, uz kurām attiecas Valdes lēmumi, ir tiesības piekļūt Valdes lietas dokumentācijai, ja tiek ievērotas citu personu leģitīmās intereses aizsargāt savus komercnoslēpumus. Tiesības piekļūt lietas materiāliem neattiecas uz konfidenciālu informāciju vai Valdes iekšējiem sagatavošanas dokumentiem.

91. pants

Drošības noteikumi par klasificētas informācijas un sensitīvas neklasificētas informācijas aizsardzību

Valde piemēro drošības principus, kas ietverti Komisijas drošības noteikumos par Eiropas Savienības klasificētās informācijas (EUCI) un sensitīvas neklasificētas informācijas aizsardzību, kā noteikts Komisijas Lēmuma 2001/844/EK, EOTK, Euratom (28) pielikumā. Drošības principu piemērošana ietver noteikumu piemērošanu par šādas informācijas apmaiņu, apstrādi un glabāšanu.

92. pants

Revīzijas palāta

1.   Revīzijas palāta izstrādā īpašu ziņojumu par katru 12 mēnešu periodu, kas sākas katra gada 1. aprīlī.

2.   Katrā ziņojumā tiek izvērtēts, vai:

a)	ir pietiekami ņemta vērā Fonda izmantošanas ekonomija, efektivitāte un lietderīgums, jo īpaši vajadzība mazināt Fonda izmantošanu;

b)	Fonda atbalsta novērtēšana ir bijusi efektīva un stingra.

3.   Visi šā panta 1. punktā minētie ziņojumi tiek izstrādāti sešu mēnešu laikā pēc tā perioda beigām, par kuru tiek sagatavots ziņojums.

4.   Pēc to galīgo pārskatu izskatīšanas, ko Valde sagatavojusi saskaņā ar 63. pantu, Revīzijas palāta līdz 1. decembrim pēc katra finanšu gada izstrādā ziņojumu par saviem konstatējumiem. Revīzijas palāta jo īpaši ziņo par jebkādām iespējamām saistībām (Valdes, Padomes, Komisijas vai citām saistībām), kas izriet no šajā regulā paredzēto Valdes, Padomes un Komisijas uzdevumu īstenošanas.

5.   Eiropas Parlaments un Padome var pieprasīt, lai Revīzijas palāta izvērtē jebkādus citus atbilstīgus jautājumus, kas ietilpst to kompetencē, kā noteikts LESD 287. panta 4. punktā.

6.   Šā panta 1. un 4. punktā minētos ziņojumus nosūta Valdei, Eiropas Parlamentam, Padomei un Komisijai un nekavējoties publisko.

7.   Komisija divu mēnešu laikā no dienas, kad katrs šā panta 1. punktā minētais ziņojums ir ticis publiskots, sniedz izsmeļošu rakstisku atbildi, kas tiek publiskota.

Valde, Padome un Komisija divu mēnešu laikā no dienas, kad katrs šā panta 4. punktā minētais ziņojums ir ticis publiskots, sniedz izsmeļošu rakstisku atbildi, kas tiek publiskota.

8.   Revīzijas palāta ir pilnvarota iegūt no Valdes, Padomes un Komisijas jebkādu informāciju, kas attiecas uz to uzdevumu izpildi, kas tai uzticēti ar šo pantu. Valde, Padome un Komisija sniedz jebkādu attiecīgu pieprasītu informāciju Revīzijas palātas norādītā termiņā.

IV DAĻA

IZPILDPILNVARAS UN NOBEIGUMA NOTEIKUMI

93. pants

Deleģēšanas īstenošana

1.   Pilnvaras pieņemt deleģētos aktus Komisijai piešķir, ievērojot šajā pantā izklāstītos nosacījumus.

2.   Šīs regulas 19. panta 8. punktā, 65. panta 5. punktā, 69. panta 5. punktā, 71. panta 3. punktā un 75. panta 4. punktā minēto pilnvaru deleģējumu piešķir uz nenoteiktu laiku, sākot no 99. pantā minētajām attiecīgajām dienām.

3.   Komisija nodrošina konsekvenci starp deleģētiem aktiem, kas pieņemti saskaņā ar šo regulu, un deleģētiem aktiem, kas pieņemti saskaņā ar Direktīvu 2014/59/ES.

4.   Eiropas Parlaments vai Padome jebkurā laikā var atsaukt 19. panta 8. punktā, 65. panta 5. punktā, 69. panta 5. punktā, 71. panta 3. punktā un 75. panta 4. punktā minēto pilnvaru deleģēšanu. Ar lēmumu par atsaukšanu izbeidz tajā norādīto pilnvaru deleģēšanu. Lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai vēlākā dienā, kas tajā norādīta. Tas neskar jau spēkā esošos deleģētos aktus.

5.   Tiklīdz tā pieņem deleģētu aktu, Komisija par to paziņo vienlaikus Eiropas Parlamentam un Padomei.

6.   Saskaņā 19. panta 8. punktu, 65. panta 5. punktu, 69. panta 5. punktu, 71. panta 3. punktu un 75. panta 4. punktu pieņemts deleģētais akts stājas spēkā tikai tad, ja trijos mēnešos no dienas, kad minētais akts paziņots Eiropas Parlamentam un Padomei, ne Eiropas Parlaments, ne Padome nav izteikuši iebildumus, vai ja pirms minētā laikposma beigām gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisiju par savu nodomu neizteikt iebildumus. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas šo laikposmu pagarina par trim mēnešiem.

7.   Komisija nepieņem deleģētos aktus, ja Eiropas Parlamenta pārbaudes laiks darba pārtraukuma dēļ ir saīsināts līdz laikposmam, kas ir īsāks par pieciem mēnešiem, ietverot jebkādu pagarinājumu.

94. pants

Pārskatīšana

1.   Līdz 2018. gada 31. decembrim un pēc tam ik pēc trim gadiem Komisija publicē ziņojumu par šīs regulas piemērošanu, īpaši uzsverot tādas iespējamas ietekmes pārraudzību, kas skar iekšējā tirgus pienācīgu darbību. Šajā ziņojumā izvērtē:

a)

VNM darbību, izmaksu lietderību, kā arī tā noregulējuma darbību ietekmi uz Savienības interesēm kopumā, kā arī uz finanšu pakalpojumu iekšējā tirgus saskaņotību un integritāti, tostarp tā iespējamo ietekmi uz valsts banku sistēmu struktūrām Savienībā salīdzinājumā ar citām banku sistēmām, un attiecībā uz sadarbības un informācijas apmaiņas pasākumu efektivitāti VNM iekšienē, starp VNM un VUM, un starp VNM, valstu noregulējuma iestādēm, kompetentajām iestādēm un neiesaistīto dalībvalstu noregulējuma iestādēm, jo īpaši izvērtējot šādus jautājumus: i) vai ir nepieciešams, ka funkcijas, kuru pildīšana ar šo regulu ir uzticēta Valdei, Padomei un Komisijai, pilda vienīgi neatkarīga Savienības iestāde un, ja tā ir, vai ir nepieciešams izdarīt izmaiņas attiecīgajos noteikumos, tostarp primāro tiesību aktu līmenī; ii) vai sadarbība starp VNM, VUM, ESRK, EBI, EVTI, EAAPI un pārējām iestādēm, kas ietilpst EFUS, ir atbilstīga; iii) vai ieguldījumu portfeli saskaņā ar 75. pantu veido stabili un daudzveidīgi aktīvi; iv) vai ir sarauta saikne starp valstu parādu un banku risku; v) vai pārvaldības pasākumi, tostarp uzdevumu sadalījums Valdē un balsošanas kārtība Valdes izpildsesijā un plenārsesijā, kā arī Valdes attiecības ar Komisiju un Padomi, ir atbilstīgi; vi) vai Fonda mērķapjoma noteikšanai izmantotais atsauces punkts ir atbilstīgs un jo īpaši vai segtie noguldījumi vai kopējās saistības ir atbilstīgāks pamats, un vai būtu jānosaka Fonda absolūtā minimuma apmērs, lai izvairītos no Fondā ieplūstošo finanšu līdzekļu svārstīguma un nodrošinātu Fonda finansēšanas ilgtermiņa stabilitāti un pietiekamību; vii) vai ir nepieciešams mainīt Fondam noteikto mērķapjoma līmeni un iemaksu līmeni, lai nodrošinātu līdzvērtīgus apstākļus visā Savienībā;

b)	neatkarības un pārskatatbildības organizācijas efektivitāti;

c)	Valdes un EBI mijiedarbību;

d)	mijiedarbību starp Valdi un valstu noregulējuma iestādēm neiesaistītajās dalībvalstīs un VNM ietekmi uz minētajām dalībvalstīm, un mijiedarbību starp Valdi un attiecīgajām trešo valstu iestādēm, kā definēts Direktīvas 2014/59/ES 2. panta 1. punkta 90. apakšpunktā;

e)	vai ir jāveic pasākumi, lai saskaņotu maksātnespējas procedūras maksātnespējīgām iestādēm.

2.   Šo ziņojumu iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei. Komisija vajadzības gadījumā sniedz saistītus priekšlikumus.

3.   Ja tiek pārskatīta Direktīva 2014/59/ES, Komisija tiek aicināta attiecīgā gadījumā pārskatīt arī šo regulu.

95. pants

Grozījumi Regulā (ES) Nr. 1093/2010

Regulu (ES) Nr. 1093/2010 groza šādi:

1)

regulas 4. panta 2. punktu aizstāj ar šādu: “2. “kompetentās iestādes” ir: i) kompetentās iestādes, kā noteikts Regulas (ES) Nr. 575/2013 4. panta 1. punkta 40. apakšpunktā, tostarp Eiropas Centrālā banka jautājumos, kas saistīti ar uzdevumiem, kuri tai uzticēti ar Regulu (ES) Nr. 1024/2013, Direktīvā 2007/64/EK un kā minēts Direktīvā 2009/110/EK; ii) attiecībā uz Direktīvām 2002/65/EK un 2005/60/EK – iestādes, kas ir kompetentas nodrošināt kredītiestāžu un finanšu iestāžu atbilstību minēto direktīvu prasībām; iii) attiecībā uz noguldījumu garantiju sistēmām – struktūras, kas pārvalda noguldījumu garantiju sistēmas, ievērojot Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2014/49/ES (29), vai – gadījumā, ja noguldījumu garantiju sistēmas darbību vada privāta sabiedrība – varas iestāde, kas uzrauga minētās sistēmas, ievērojot minēto direktīvu, un iv) attiecībā uz Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2014/59/ES (30) un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 806/2014 (31) – noregulējuma iestādes, kas definētas Direktīvas 2014/59/ES 3. pantā, ar Regulu (ES) Nr. 806/2014 izveidotā Vienotā noregulējuma valde, un Padome un Komisija, kad tās veic Regulas (ES) Nr. 806/2014 18. pantā norādītās darbības, izņemot gadījumus, kad tās izmanto savu rīcības brīvību vai izdara politikas izvēles. (29)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2014/49/ES (2014. gada 16. aprīlis) par noguldījumu garantiju sistēmām (OV L 173, 12.6.2014., 149. lpp.)." (30)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2014/59/ES (2014. gada 15. maijs), ar ko izveido kredītiestāžu un ieguldījumu brokeru sabiedrību atveseļošanas un noregulējuma režīmu un groza Padomes Direktīvu 82/891/EEK un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2001/24/EK, 2002/47/EK, 2004/25/EK, 2005/56/EK, 2007/36/EK, 2011/35/ES, 2012/30/ES un 2013/36/ES, un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1093/2010 un (ES) Nr. 648/2012 (OV L 173, 12.6.2014., 190. lpp.)." (31)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 806/2014 (2014. gada 15. jūlijs), ar ko izveido vienādus noteikumus un vienotu procedūru kredītiestāžu un noteiktu ieguldījumu brokeru sabiedrību noregulējumam, izmantojot vienotu noregulējuma mehānismu un vienotu noregulējuma fondu, un groza Regulu (ES) Nr. 1093/2010 (OV L 225, 30.7.2014., 1. lpp.)”;"

2)

regulas 25. pantā pievieno šādu punktu: “1.a   Iestāde var organizēt un veikt salīdzinošo izvērtēšanu par informācijas apmaiņu un Regulā Nr. 806/2014 minētās Valdes un vienotajā noregulējuma mehānismā neiesaistīto dalībvalstu noregulējuma iestāžu kopīgiem pasākumiem, veicot pārrobežu grupu noregulējumu, lai stiprinātu rezultātu efektivitāti un konsekvenci. Šajā nolūkā iestāde izstrādā metodes, kas nodrošina objektīvu izvērtēšanu un salīdzināšanu.”;

3)	regulas 40. panta 6. punktam pievieno šādu daļu: “Lai nodrošinātu atbilstību Direktīvas 2014/59/ES darbības jomai, Vienotās noregulējuma valdes priekšsēdētājs ir novērotājs Uzraudzības padomē.”

96. pants

Valstu noregulējuma finansēšanas mehānismu aizstāšana

No šīs regulas 99. panta 2. un 6. punktā minētās piemērošanas dienas Fonds tiek uzskatīts par iesaistīto dalībvalstu noregulējuma finansēšanas mehānismu saskaņā ar Direktīvas 2014/59/ES 99. līdz 109. pantu.

97. pants

Mītnes nolīgums un darbības nosacījumi

1.   Nepieciešamos pasākumus attiecībā uz Valdes izvietošanu dalībvalstī, kurā atrodas Valdes mītne, un aprīkojumu, kas minētajai dalībvalstij ir jādara pieejams, kā arī īpašos noteikumus, ko minētajā dalībvalstī piemēro priekšsēdētājam, Valdes locekļiem tās plenārsesijā, Valdes personālam un viņu ģimenes locekļiem, nosaka starp Valdi un minēto dalībvalsti noslēgtā mītnes nolīgumā, kas noslēgts pēc tam, kad saņemts Valdes apstiprinājums tās plenārsesijā, bet ne vēlāk kā 2016. gada 20. augustā.

2.   Dalībvalsts, kurā atrodas Valdes mītne, nodrošina labākos iespējamos apstākļus Valdes pienācīgai darbībai, tostarp daudzvalodu, Eiropas ievirzes mācību iestādes un piemērotus transporta savienojumus.

98. pants

Valdes darbības uzsākšana

1.   Valde pilnībā sāk darbību 2015. gada 1. janvārī.

2.   Komisija uzņemas atbildību par Valdes izveidošanu un sākotnējo darbību, līdz tā ir pietiekami darboties spējīga, lai pati izpildītu savu budžetu. Šim nolūkam tā:

a)	līdz brīdim, kad priekšsēdētājs – pēc tam, kad viņu iecēlusi Padome saskaņā ar 56. pantu, – uzsāk savu pienākumu pildīšanu, Komisija var norīkot Komisijas ierēdni kā pagaidu priekšsēdētāju, kurš pilda priekšsēdētājam noteiktos pienākumus;

b)	atkāpjoties no 50. panta 1. punkta l) apakšpunkta, un līdz 50. panta 3. punktā minētā lēmuma pieņemšanai pagaidu priekšsēdētājs īsteno iecēlējinstitūcijas pilnvaras;

c)	Komisija var piedāvāt palīdzību Valdei, jo īpaši norīkojot Komisijas ierēdņus veikt aģentūras darbības, par ko ir atbildīgs pagaidu priekšsēdētājs vai priekšsēdētājs;

3.   Pagaidu priekšsēdētājs var atļaut veikt visus maksājumus, ko sedz Valdes budžetā paredzētas apropriācijas, un var slēgt līgumus, tostarp darba līgumus.

99. pants

Stāšanās spēkā

1.   Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

2.   Ar šā panta 3. līdz 5. punktā minētajiem izņēmumiem šī regula tiek piemērota no 2016. gada 1. janvāra.

3.   Atkāpjoties no šā panta 2. punkta, 8. un 9. pantu un citus saistītus noteikumus, kas saistīti ar Valdes pilnvarām ievākt informāciju un sadarboties ar valstu noregulējuma iestādēm noregulējuma plānu izstrādē, un visus citus ar šo jautājumu saistītus noteikumus piemēro no 2015. gada 1. janvāra.

4.   Atkāpjoties no šā panta 2. punkta, no 2014. gada 19. augusta tiek piemērots 1. līdz 4. pants, 6. pants, 30. pants, 42. līdz 48. pants, 49. pants, 50. panta 1. punkta a), b) un g) līdz p) apakšpunkts, 50. panta 3. punkts, 51. pants, 52. panta 1. un 4. punkts, 53. panta -1. un 2. punkts, 56. līdz 59. pants, 61. līdz 66. pants, 80. līdz 84. pants, 87. līdz 95. pants un 97. un 98. pants.

5.   Atkāpjoties no šā panta 2. punkta, 69. panta 5. punkta, 70. panta 6. un 7.punkta un 71. panta 3. punkta, ar kuru Padomei tiek piešķirtas pilnvaras pieņemt īstenošanas aktus un Komisijai – deleģētos aktus, piemēro no 2014. gada 1. novembra.

6.   Sākot ar 2015. gada 1. janvāri, Valde iesniedz Eiropas Parlamentam, Padomei un Komisijai Valdes plenārsesijā apstiprinātu ikmēneša ziņojumu par to, vai ir izpildīti nosacījumi par iemaksu pārskaitīšanu uz Fondu.

Sākot ar 2015. gada 1. decembri, ja šajos ziņojumos tiek norādīts, ka nosacījumi par iemaksu pārskaitīšanu uz Fondu nav izpildīti, šā panta 2. punktā minēto noteikumu piemērošanu katru reizi atliek uz vienu mēnesi. Minētā mēneša beigās Valde katru reizi iesniedz jaunu ziņojumu.

---

(1)  OV C 109, 11.4.2014., 2. lpp.

(2)  OV C 67, 6.3.2014., 58. lpp.

(3)  Eiropas Parlamenta 2014. gada 15. aprīļa nostāja (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēta) un Padomes 2014. gada 14. jūlija lēmums.

(4)  Padomes Regula (ES) Nr. 1024/2013 (2013. gada 15. oktobris), ar ko Eiropas Centrālajai bankai uztic īpašus uzdevumus saistībā ar politikas nostādnēm, kas attiecas uz kredītiestāžu prudenciālo uzraudzību (OV L 287, 29.10.2013., 63. lpp.).

(5)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2014/59/ES (2014. gada 15. Maijs), ar ko izveido kredītiestāžu un ieguldījumu brokeru sabiedrību atveseļošanas un noregulējuma režīmu un groza Padomes Direktīvu 82/891/EEK un Padomes Direktīvas 2001/24/EK, 2002/47/EK, 2004/25/EK, 2005/56/EK, 2007/36/EK, 2011/35/ES, 2012/30/ES un 2013/36/ES un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1093/2010 un (ES) Nr. 648/2012 (OV L 173, 12.6.2014., 190. lpp.).

(6)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1093/2010 (2010. gada 24. novembris), ar ko izveido Eiropas Uzraudzības iestādi (Eiropas Banku iestādi), groza Lēmumu Nr. 716/2009/EK un atceļ Komisijas Lēmumu 2009/78/EK (OV L 331, 15.12.2010., 12. lpp.).

(7)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 575/2013 (2013. gada 26. jūnijs) par prudenciālajām prasībām attiecībā uz kredītiestādēm un ieguldījumu brokeru sabiedrībām, un ar ko groza Regulu (ES) Nr. 648/2012 (OV L 176, 27.6.2013., 1. lpp.).

(8)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2013/36/ES (2013. gada 26. jūnijs) par piekļuvi kredītiestāžu darbībai un kredītiestāžu un ieguldījumu brokeru sabiedrību prudenciālo uzraudzību, ar ko groza Direktīvu 2002/87/EK un atceļ Direktīvas 2006/48/EK un 2006/49/EK (OV L 176, 27.6.2013., 338. lpp.).

(9)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1092/2010 (2010. gada 24. novembris) par Eiropas Savienības finanšu sistēmas makrouzraudzību un Eiropas Sistēmisko risku kolēģijas izveidošanu (OV L 331, 15.12.2010., 1. lpp.).

(10)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2014/49/ES (2014. gada 16. aprīlis) par noguldījumu garantiju sistēmām (OV L 173, 12.6.2014., 149. lpp.).

(11)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1094/2010 (2010. gada 24. novembris), ar ko izveido Eiropas Uzraudzības iestādi (Eiropas Apdrošināšanas un aroda pensiju iestādi), groza Lēmumu Nr. 716/2009/EK un atceļ Komisijas Lēmumu 2009/79/EK (OV L 331, 15.12.2010., 48. lpp.).

(12)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1095/2010 (2010. gada 24. novembris), ar ko izveido Eiropas Uzraudzības iestādi (Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādi), groza Lēmumu Nr. 716/2009/EK un atceļ Komisijas Lēmumu 2009/77/EK (OV L 331, 15.12.2010., 84. lpp.).

(13)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2009/65/EK (2009. gada 13. jūlijs) par normatīvo un administratīvo aktu koordināciju attiecībā uz pārvedamu vērtspapīru kolektīvo ieguldījumu uzņēmumiem (PVKIU) (OV L 302, 17.11.2009., 32. lpp.).

(14)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 97/9/EK (1997. gada 3. marts) par ieguldītāju kompensācijas sistēmām (OV L 84, 26.3.1997., 22. lpp.).

(15)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2014/65/ES (2014. gada 15. maijs) par finanšu instrumentu tirgiem un ar ko groza Direktīvu 2002/92/EK un Direktīvu 2011/61/ES (OV L 173, 12.6.2014., 349. lpp.).

(16)  Padomes Direktīva 2001/23/EK (2001. gada 12. marts) par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz darbinieku tiesību aizsardzību uzņēmumu, uzņēmējsabiedrību vai uzņēmumu vai uzņēmējsabiedrību daļu īpašnieka maiņas gadījumā (OV L 82, 22.3.2001., 16. lpp.).

(17)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2011/61/ES (2011. gada 8. jūnijs) par alternatīvo ieguldījumu fondu pārvaldniekiem un par grozījumiem Direktīvā 2003/41/EK, Direktīvā 2009/65/EK, Regulā (EK) Nr. 1060/2009 un Regulā (ES) Nr. 1095/2010 (OV L 174, 1.7.2011., 1. lpp.).

(18)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 98/26/EK (1998. gada 19. maijs) par norēķinu galīgumu maksājumu un vērtspapīru norēķinu sistēmās (OV L 166, 11.6.1998., 45. lpp.).

(19)  Padomes Regula (EEK, Euratom, EOTK) Nr. 259/68 (1968. gada 29. februāris), ar ko nosaka Eiropas Kopienu Civildienesta noteikumus un Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtību, kā arī paredz īpašus Komisijas ierēdņiem uz laiku piemērojamus pasākumus (OV L 56, 4.3.1968., 1. lpp.).

(20)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES, Euratom) Nr. 966/2012 (2012. gada 25. oktobris) par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam un atceļ Padomes Regulu (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 (OV L 298, 26.10.2012., 1. lpp.).

(21)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES, Euratom) Nr. 883/2013 (2013. gada 11. septembris) par izmeklēšanu, ko veic Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF), un ar ko atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1073/1999 un Padomes Regulu (Euratom) Nr. 1074/1999 (OV L 248, 18.9.2013., 1. lpp.).

(22)  Padomes Regula (Euratom, EK) Nr. 2185/96 (1996. gada 11. novembris) par pārbaudēm un apskatēm uz vietas, ko Komisija veic, lai aizsargātu Eiropas Kopienu finanšu intereses pret krāpšanu un citām nelikumībām (OV L 292, 15.11.1996., 2. lpp.).

(23)  Padomes Regula Nr. 1, ar ko nosaka valodu lietojumu Eiropas Ekonomikas kopienā (OV 17, 6.10.1958., 385. lpp.).

(24)  Padomes Regula Nr. 422/67/EEK, Nr. 5/67/Euratom (1967. gada 25. jūlijs) par Komisijas priekšsēdētāja un tās locekļu, Tiesas priekšsēdētāja, tiesnešu, ģenerāladvokātu un sekretāra, Vispārējās tiesas priekšsēdētāja, tās locekļu un sekretāra, kā arī Eiropas Savienības Civildienesta tiesas priekšsēdētāja, locekļu un sekretāra atalgojumu (OV L 187, 8.8.1967., 1. lpp.).

(25)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 95/46/EK (1995. gada 24. oktobris) par personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti (OV L 281, 23.11.1995., 31. lpp.).

(26)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 45/2001 (2000. gada 18. decembris) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi Kopienas iestādēs un struktūrās un par šādu datu brīvu apriti (OV L 8, 12.1.2001., 1. lpp.).

(27)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1049/2001 (2001. gada 30. maijs) par publisku piekļuvi Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas dokumentiem (OV L 145, 31.5.2001., 43. lpp.).

(28)  Komisijas Lēmums 2001/844/EK, EOTK, Euratom (2001. gada 29. novembris), ar ko groza tās iekšējo reglamentu (OV L 317, 3.12.2001., 1. lpp.).

---