(1)

Īstenot Eiropas Sociālo tiesību pīlāru (3), ko Gēteborgā sociālajā samitā par taisnīgām darbvietām un izaugsmi 2017. gada 17. novembrī proklamēja Eiropas Parlaments, Padome un Komisija, ir kopīga politiska apņemšanās un atbildība. Eiropas sociālo tiesību pīlāra 10. princips paredz, ka darba ņēmējiem ir tiesības uz veselīgu, drošu un labi pielāgotu darba vidi. Darba ņēmēju tiesības uz augsta līmeņa veselības aizsardzību un drošību darbā un uz tādu darba vidi, kas ir pielāgota viņu profesionālajām vajadzībām, ietver arī aizsardzību pret kancerogēniem un mutagēniem darbavietā neatkarīgi no nodarbinātības vai iedarbības ilguma.

(2)

Šajā direktīvā ir ņemtas vērā pamattiesības un ievēroti principi, kas atzīti Eiropas Savienības Pamattiesību hartā, jo īpaši tiesības uz dzīvību un tiesības uz godīgiem un taisnīgiem darba apstākļiem, kas paredzētas attiecīgi 2. un 31. pantā.

(3)

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2004/37/EK (4) mērķis ir aizsargāt darba ņēmējus pret to veselības un drošības apdraudējumu, ko rada kancerogēnu vai mutagēnu iedarbība darbavietā. Minētajā direktīvā, izmantojot vispārēju principu sistēmu, kas dalībvalstīm ļauj nodrošināt minimālo prasību konsekventu piemērošanu, ir paredzēts konsekvents aizsardzības līmenis pret riskiem, kas ir saistīti ar kancerogēniem un mutagēniem. Šādu minimālo prasību mērķis ir aizsargāt darba ņēmējus Savienības līmenī un palīdzēt samazināt atšķirības starp darba ņēmēju aizsardzības līmeņiem Savienībā un nodrošināt vienlīdzīgus konkurences apstākļus. Saistošas arodekspozīcijas robežvērtības ir svarīgas sastāvdaļas vispārējā sistēmā, kas ar Direktīvu 2004/37/EK izveidota darba ņēmēju aizsardzībai. Minētajām robežvērtībām jābūt balstītām uz pierādījumiem, samērīgām un izmērāmām, un tās būtu jānosaka, balstoties uz pieejamo informāciju, tostarp aktualizētiem zinātniskiem un tehniskiem datiem, uz to, cik ekonomiskā ziņā iespējami ir panākt šo robežvērtību īstenošanu un ievērošanu, uz rūpīgu sociālekonomiskās ietekmes novērtējumu, kā arī uz iedarbības mērījumu protokolu un metožu pieejamību darbavietā. Dalībvalstis var ciešā sadarbībā ar sociālajiem partneriem noteikt stingrākas saistošās arodekspozīcijas robežvērtības. Turklāt Direktīva 2004/37/EK neliedz dalībvalstīm piemērot papildu pasākumus, piemēram, bioloģisku robežvērtību.

(4)

Direktīvas 2004/37/EK mērķis ir aptvert vielas vai maisījumus, kas atbilst 1.A vai 1.B kategorijas kancerogēnu vai mutagēnu klasifikācijas kritērijiem, kuri izklāstīti Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 1272/2008 (5) I pielikumā, kā arī vielas, maisījumus vai procesus, kuri minēti Direktīvas 2004/37/EK I pielikumā. Vielas, kas atbilst 1.A vai 1.B kategorijas kancerogēnu vai mutagēnu klasifikācijas kritērijiem, kuri izklāstīti Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 1272/2008 I pielikumā, ir tādas vielas, kurām ir saskaņota klasifikācija vai kuras klasificē saskaņā ar minētās regulas 4. vai 36. pantu un par kurām paziņo Eiropas Ķimikāliju aģentūrai (ECHA) saskaņā ar minētās regulas 40. pantu. Minētās vielas ir uzskaitītas ECHA uzturētajā publiskajā klasificēšanas un marķēšanas sarakstā. Jebkādiem jauniem papildinājumiem Direktīvas 2004/37/EK I pielikumā minēto vielu, maisījumu un procesu sarakstā saskaņā ar minētās direktīvas 2. panta a) punkta ii) apakšpunktu ir jāuzrāda pamatoti zinātniski pierādījumi par attiecīgās vielas kancerogēnajām īpašībām, atsaucoties uz pieejamiem drošiem zinātniskiem avotiem, piemēram, ECHA Riska novērtēšanas komiteju (RAC), Starptautisko Vēža izpētes aģentūru (IARC) un valstu struktūrām, un īpašu uzmanību pievēršot recenzētai publicētai literatūrai par minēto vielu.

(5)

Arodekspozīcijas robežvērtības ir daļa no Direktīvā 2004/37/EK paredzētajiem riska pārvaldības pasākumiem. Minētās robežvērtības būtu regulāri jāpārskata saskaņā ar piesardzības principu un darba ņēmēju aizsardzības principu un ņemot vērā pieejamus un pamatotus zinātniskos un tehniskos datus par kancerogēniem un mutagēniem. Būtu jāapsver arī mērīšanas metožu uzlabošana, riska pārvaldības pasākumi un citi attiecīgie faktori. Pienākums nodrošināt atbilstību minētajām robežvērtībām neskar citus darba devēju pienākumus, kas noteikti, ievērojot minēto direktīvu, jo īpaši pienākumu samazināt kancerogēnu vai mutagēnu izmantošanu darbavietā, novērst vai samazināt kancerogēnu vai mutagēnu iedarbību uz darba ņēmējiem un paredzēt šādā nolūkā īstenojamus pasākumus. Minētajiem pasākumiem, ciktāl tas tehniski ir iespējams, būtu jāietver kancerogēna vai mutagēna aizstāšana ar tādu vielu, maisījumu vai procesu, kas darba ņēmēju veselībai nav bīstams vai ir mazāk bīstams, noslēgtas sistēmas izmantošana un citi pasākumi, kas paredzēti, lai samazinātu apjomu, kādā darba ņēmēji ir pakļauti kancerogēnu vai mutagēnu iedarbībai.

(6)

Bīstamām zālēm, tostarp citotoksiskām zālēm, kuras galvenokārt izmanto vēža ārstēšanā, varētu piemist genotoksiskas, kancerogēnas vai mutagēnas īpašības. Tādēļ ir svarīgi aizsargāt darba ņēmējus, kas ir pakļauti šādu zāļu iedarbībai darbā, kurš ietver šādus elementus: bīstamu zāļu, tostarp citotoksisku zāļu, sagatavošana, ievadīšana vai iznīcināšana; pakalpojumi, kas saistīti ar bīstamu zāļu vai ar šādām zālēm piesārņotu materiālu tīrīšanu, pārvadāšanu, mazgāšanu vai atkritumu iznīcināšanu; tādu pacientu aprūpe, kas tiek ārstēti ar bīstamām zālēm. Bīstamām zālēm, tostarp citotoksiskām zālēm, piemēro Savienības pasākumus, kas paredz minimālās prasības darba ņēmēju veselības aizsardzībai un drošībai, jo īpaši tās, kas paredzētas Direktīvā 98/24/EK (6). Bīstamām zālēm, kas satur vielas, kuras ir arī kancerogēnas vai mutagēnas, piemēro Direktīvu 2004/37/EK. Komisijai būtu jānovērtē, kāds ir vispiemērotākais instruments, ar ko nodrošināt darba drošību darba ņēmējiem, kas ir pakļauti bīstamu zāļu, tostarp citotoksisku zāļu, iedarbībai. To darot nevajadzētu apdraudēt pacientu piekļuvi vislabākajām pieejamajām ārstēšanas metodēm.

(7)

Vairumam kancerogēnu un mutagēnu nav zinātniski iespējams noteikt līmeņus, kurus nepārsniedzot, eksponētībai nebūtu nelabvēlīgas ietekmes. Lai gan ar to, ka, ievērojot šo Direktīvu, darbavietā tiek noteiktas kancerogēnu un mutagēnu robežvērtības, netiek pilnībā novērsti riski, ko darba ņēmēju veselībai un drošībai rada kancerogēnu vai mutagēnu iedarbība darbā (atlikušais risks), tādējādi tomēr tiek veicināta šādas iedarbības radītā riska būtiska samazināšanās pakāpeniskā un mērķtiecīgā veidā, ievērojot Direktīvu 2004/37/EK. Citiem kancerogēniem un mutagēniem ir zinātniski iespējams noteikt tādus līmeņus, kurus nepārsniedzot, eksponētībai nebūtu nelabvēlīgas ietekmes.

(8)

Maksimālie arodekspozīcijas līmeņi dažiem kancerogēniem vai mutagēniem tiek noteikti, paredzot vērtības, kuras, ievērojot Direktīvu 2004/37/EK, nedrīkst pārsniegt.

(9)

Šī direktīva stiprina darba ņēmēju veselības aizsardzību un drošību darbavietā. Komisijai Direktīva 2004/37/EK būtu regulāri jāpārskata un vajadzības gadījumā jāiesniedz tiesību aktu priekšlikumi. Minētajā direktīvā būtu jānosaka jaunas robežvērtības, ņemot vērā pieejamo informāciju, tostarp jaunus zinātniskos un tehniskos datus un uz pierādījumiem balstītu paraugpraksi, metodes un protokolus iedarbības līmeņu mērīšanai darbavietā. Ja iespējams, minētajā informācijā būtu jāiekļauj dati par atlikušajiem riskiem darba ņēmēju veselībai, ieteikumi, ko sagatavojusi Zinātniskā komiteja jautājumos par ķīmisku vielu iedarbības robežlielumiem darbavietā (SCOEL), atzinumi, ko sagatavojusi RAC, kā arī atzinumi, ko sagatavojusi Darba drošības un veselības aizsardzības padomdevēja komiteja (ACSH), un IARC monogrāfijas. Minētajā kontekstā profilakses instruments ir informācijas pārredzamība, kas būtu jānodrošina. Informācija par atlikušo risku ir ļoti noderīga turpmākajā darbā, kura mērķis ir ierobežot riskus, ko rada pakļautība kancerogēnu un mutagēnu iedarbībai darbā, un tā būtu jādara publiski pieejama Savienības līmenī. Šī direktīva atbilst konkrētajiem SCOEL, RAC un ACSH ieteikumiem, kuru nozīme ir uzsvērta iepriekšējos Direktīvas 2004/37/EK grozījumos.

(10)

Lai nodrošinātu iespējami labāko aizsardzības līmeni, ievērojot zinātniskos datus, ir jāaplūko ne tikai ieelpošana, bet arī citi kancerogēnu un mutagēnu absorbcijas ceļi, tostarp iespēja, ka tie tiek uzņemti caur ādu, un šādos gadījumos attiecīgajām vielām būtu jāpievieno piebilde par iedarbību uz ādu. Šajā direktīvā paredzētie grozījumi Direktīvas 2004/37/EK III pielikumā ir vēl viens solis ilgstošākā minētās direktīvas atjaunināšanas procesā.

(11)

Novērtējums par to kancerogēnu ietekmi uz veselību, kuriem tiek piemērota šī direktīva, ir balstīts uz SCOEL un RAC attiecīgo zinātnisko ekspertīzi.

(12)

SCOEL, kuru izveidoja ar Komisijas Lēmumu 2014/113/ES (7), palīdz Komisijai, proti, konstatē, izvērtē un detalizēti analizē jaunākos pieejamos zinātniskos datus un ierosina arodekspozīcijas robežvērtības darba ņēmēju aizsardzībai pret ķīmiskajiem riskiem, kas jānosaka Savienības līmenī, ievērojot Direktīvas 98/24/EK un 2004/37/EK.

(13)

Saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1907/2006 (8) RAC izstrādā ECHA atzinumus par ķīmisko vielu radīto apdraudējumu cilvēka veselībai un videi. Šīs direktīvas kontekstā RAC sagatavoja savu atzinumu saskaņā ar minētās regulas 77. panta 3. punkta c) apakšpunktu.

(14)

2018. un 2019. gada kampaņa “Bīstamo vielu izmantošana veselībai nekaitīgās darbavietās” ir labs piemērs tam, kā Eiropas Darba drošības un veselības aizsardzības aģentūra (EU-OSHA) var atbalstīt darba drošības un veselības tiesību aktu īstenošanu Savienības līmenī. EU-OSHA ir vēlams cieši sadarboties ar dalībvalstīm, lai sniegtu pielāgotu informāciju un paraugprakses piemērus darba ņēmējiem, kas saskaras ar konkrētām vielām, uzsverot norises politikā un jau esošo tiesisko regulējumu.

(15)

Kadmijs un daudzi tā neorganiskie savienojumi atbilst kritērijiem, lai tos saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1272/2008 klasificētu kā kancerogēnus (1.B kategorija), tāpēc tie ir kancerogēni Direktīvas 2004/37/EK nozīmē. Tādēļ, pamatojoties uz pieejamo informāciju, tostarp zinātniskajiem un tehniskajiem datiem, ir lietderīgi minētajā direktīvā noteikt robežvērtību kadmijam un tā neorganiskajiem savienojumiem. Turklāt kadmijs, kadmija nitrāts, kadmija hidroksīds un kadmija karbonāts ir apzināti kā “vielas, kas rada ļoti lielas bažas”, ievērojot Regulas (EK) Nr. 1907/2006 57. panta a) punktu un ir iekļauti minētās regulas 59. panta 1. punktā minētajā vielu kandidātu sarakstā.

(16)

Attiecībā uz kadmiju ir paredzams, ka būs grūti īstermiņā nodrošināt atbilstību robežvērtībai 0,001 mg/m3. Tādēļ ir atbilstīgi ieviest astoņu gadu pārejas laiku, kurā būtu jāpiemēro robežvērtība 0,004 mg/m3 (ieelpojamā frakcija). Lai aizsargātu tiesisko paļāvību un izvairītos no potenciāliem pastāvošās prakses traucējumiem dalībvalstīs, kuras šīs direktīvas spēkā stāšanās dienā īsteno biomonitoringa sistēmu ar bioloģisko robežvērtību, kas nepārsniedz 0,002 mg Cd/g kreatinīna urīnā, minētajās dalībvalstīs robežvērtība 0,004 mg/m3 pārejas laikā būtu jāmēra kā ieelpojamā frakcija, ņemot vērā SCOEL un ACSH atzinumus par kadmiju un tā neorganiskajiem savienojumiem.

(17)

Pamatojoties uz pieejamiem drošiem zinātniskiem avotiem, piemēram, tiem, ko nodrošina SCOEL, RAC un attiecīgās valstu struktūras, Komisijai ne vēlāk kā trīs gadus pēc šīs direktīvas stāšanās spēkā būtu jāizvērtē iespēja grozīt Direktīvu 2004/37/EK, pievienojot noteikumus par arodekspozīcijas robežvērtības koncentrācijai gaisā kombinēšanu ar bioloģisko robežvērtību attiecībā uz kadmiju un tā neorganiskajiem savienojumiem.

(18)

Bioloģiskās robežvērtības noteikšana kadmijam un tā neorganiskajiem savienojumiem aizsargātu darba ņēmējus pret to izraisītu sistēmisku toksicitāti, kas galvenokārt ietekmē nieres un kaulus. Tādējādi bioloģiskais monitorings var veicināt darba ņēmēju aizsardzību darba vietā, taču tikai kā līdzeklis, kas papildina kadmija un tā neorganisko savienojumu koncentrācijas monitoringu gaisā un attiecīgi darba ņēmēju elpošanas zonā. Komisijai būtu jāizdod praktiskas norādes par bioloģisko monitoringu.

(19)

Berilijs un vairums berilija neorganisko savienojumu atbilst kritērijiem, lai tos saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1272/2008 klasificētu kā kancerogēnus (1.B kategorija), tāpēc tie ir kancerogēni Direktīvas 2004/37/EK nozīmē. Berilijam ne tikai piemīt kancerogēnas īpašības, bet tas izraisa arī beriliozi un hipersensitivitāti pret beriliju. Tātad, pamatojoties uz pieejamo informāciju, tostarp zinātniskajiem un tehniskajiem datiem, ir lietderīgi minētajā direktīvā noteikt robežvērtību berilijam un neorganiskajiem berilija savienojumiem un norādīt piebildi par ādas un elpceļu sensibilizāciju.

(20)

Paredzams, ka berilijam noteikto robežvērtību 0,0002 mg/m3 īstermiņā būs grūti ievērot. Tādēļ ir atbilstīgi ieviest septiņu gadu pārejas laiku, kurā būtu jāpiemēro robežvērtība 0,0006 mg/m3.

(21)

Arsēnskābe un tās sāļi, kā arī vairums neorganisko arsēna savienojumu atbilst kritērijiem, lai tos saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1272/2008 klasificētu kā kancerogēnus (1.A kategorija), tāpēc tie ir kancerogēni Direktīvas 2004/37/EK nozīmē. Tādēļ, pamatojoties uz pieejamo informāciju, tostarp zinātniskajiem un tehniskajiem datiem, ir lietderīgi minētajā direktīvā noteikt robežvērtību arsēnskābei un tās sāļiem, kā arī neorganiskajiem arsēna savienojumiem. Turklāt arsēnskābe, diarsēna pentaoksīds un diarsēna trioksīds ir apzināti kā “vielas, kas rada ļoti lielas bažas”, saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1907/2006 57. panta a) punktu un ir iekļauti minētās regulas XIV pielikumā, kas nozīmē, ka pirms to izmantošanas ir jāsaņem atļauja.

(22)

Paredzams, ka arsēnskābei noteikto robežvērtību 0,01 mg/m3 vara kausēšanas nozarē būs grūti ievērot. Tādēļ būtu jāievieš četru gadu pārejas laiks.

(23)

Formaldehīds atbilst kritērijiem, lai to saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1272/2008 klasificētu kā kancerogēnu (1.B kategorija), tāpēc tas ir kancerogēns Direktīvas 2004/37/EK nozīmē. Formaldehīds ir lokālas iedarbības genotoksisks kancerogēns, un ir pietiekami daudz zinātnisku pierādījumu par tā kancerogenitāti cilvēkiem. Formaldehīds ir arī ādas kontaktalergēns (ādas sensibilizators). Tādēļ ir atbilstīgi, pamatojoties uz pieejamo informāciju, tostarp zinātniskajiem un tehniskajiem datiem, noteikt ilgtermiņa un īstermiņa robežvērtību formaldehīdam minētajā direktīvā un norādīt piebildi par ādas sensibilizāciju. Turklāt pēc Komisijas pieprasījuma ECHA pašlaik arī vāc informāciju, lai novērtētu formaldehīda un formaldehīda izdalītāju iespējamo iedarbību darbavietā, tostarp attiecībā uz rūpnieciskiem un profesionāliem lietojumiem.

(24)

Formaldehīda fiksatorus parasti izmanto Savienības veselības aprūpes nozarē, jo tie ir ērti izmantojami, ļoti precīzi un ārkārtīgi viegli pielāgojami. Paredzams, ka dažu dalībvalstu veselības aprūpes nozarē būs grūtības īstermiņā ievērot 0,37 mg/m3 vai 0,3 ppm robežvērtību. Tādēļ ir atbilstīgi ieviest minētajai nozarei piecu gadu pārejas laiku, kurā būtu jāpiemēro 0,62 mg/m3 vai 0,5 ppm robežvērtība. Tomēr veselības aprūpes nozarei būtu jāsamazina pakļautība formaldehīda iedarbībai, un tā tiek mudināta pārejas laikā 0,37 mg/m3 vai 0,3 ppm robežvērtību ievērot, kad vien tas ir iespējams.

(25)

Dažās dalībvalstīs formaldehīds tiek tradicionāli izmantots mirušo iebalzamēšanai kā daļa no kultūras vai reliģiskām paražām. Paredzams, ka apbedīšanas nozarei būs grūtības īstermiņā ievērot 0,37 mg/m3 vai 0,3 ppm robežvērtību. Tādēļ ir atbilstīgi ieviest minētajai nozarei piecu gadu pārejas laiku, kurā būtu jāpiemēro 0,62 mg/m3 vai 0,5 ppm robežvērtība.

(26)

Šajā direktīvā noteiktās piebildes par sensibilizāciju berilijam un formaldehīdam tiek ieviestas, lai uzlabotu skaidrību. Direktīvas 2004/37/EK atjaunināšanas gaitā nosakot šādas piebildes, būtu jānodrošina saskanība ar attiecīgajiem Savienības tiesību aktiem. Tas var arī nozīmēt, ka attiecīgā gadījumā tiek pievienotas piebildes par vielām, kurām jau ir konkrēts ieraksts minētās direktīvas III pielikumā.

(27)

4,4′-metilēnbis(2-hloranilīns) (MOCA) atbilst kritērijiem, lai to saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1272/2008 klasificētu kā kancerogēnu (1.B kategorija), tāpēc tas ir kancerogēns Direktīvas 2004/37/EK nozīmē. Tā kancerogenitāte kopā ar acīmredzamajām genotoksiskajām īpašībām ir ļāvusi šo vielu klasificēt kā cilvēkam kancerogēnu. Konstatēts, ka ir iespējama būtiska MOCA uzņemšana caur ādu. Tādēļ ir lietderīgi noteikt robežvērtību MOCA un norādīt piebildi par uzņemšanu caur ādu. Turklāt tas ir apzināts kā “viela, kas rada ļoti lielas bažas”, saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1907/2006 57. panta a) punktu un ir iekļauts minētās regulas XIV pielikumā, kas nozīmē, ka pirms tā laišanas tirgū vai izmantošanas ir jāsaņem atļauja. Pamatojoties uz pieejamo informāciju, tostarp zinātniskajiem un tehniskajiem datiem, ir iespējams noteikt robežvērtību MOCA.

(28)

Komisija ir apspriedusies ar ACSH. Turklāt Komisija ir organizējusi divposmu apspriešanos ar darba devējiem un darba ņēmējiem Savienības līmenī saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 154. pantu. ACSH ir pieņēmusi atzinumus par vielām, uz kurām attiecas šī direktīva, un ierosinājusi saistošu arodekspozīcijas robežvērtību katrai no tām, un atbalsta attiecīgu piebilžu norādīšanu pie dažām vielām.

(29)

Lai efektīvi aizsargātu darba ņēmējus, šajā direktīvā noteiktās robežvērtības ir regulāri jāuzrauga un jāpārskata, lai nodrošinātu saskanību ar Regulu (EK) Nr. 1907/2006, jo īpaši, lai ņemtu vērā mijiedarbību starp Direktīvā 2004/37/EK noteiktajām robežvērtībām un minētajā regulā noteiktajiem bīstamo ķimikāliju atvasinātajiem beziedarbības līmeņiem.

(30)

Ņemot vērā to, ka šīs direktīvas mērķi, proti, aizsargāt darba ņēmējus pret to veselības un drošības apdraudējumu, kā arī novērst šo apdraudējumu, ko rada vai varētu radīt kancerogēnu vai mutagēnu iedarbība darbā, nevar pietiekami sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, bet tos var labāk sasniegt Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā direktīvā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi minētā mērķa sasniegšanai.

(31)

Šīs direktīvas īstenošanas gaitā dalībvalstīm būtu jāvairās administratīvus, finansiālus vai juridiskus ierobežojumus noteikt tādā veidā, kas kavētu mazo un vidējo uzņēmumu izveidi un attīstību. Šajā sakarā dalībvalstis un attiecīgās struktūras Savienības un valsts līmenī tiek mudinātas radīt stimulus, lai mikrouzņēmumi un mazie un vidējie uzņēmumi ievērotu šo direktīvu, un tiem šajā sakarā sniegt norādījumus un ieteikumus. Minētajā kontekstā ļoti noderīgas ir sociālo partneru vienošanās, norādījumi un citas kopīgas darbības, ar kurām apzina un veido paraugpraksi.

(32)

Ņemot vērā to, ka šī direktīva attiecas uz darba ņēmēju veselības aizsardzību un drošību darbavietā, tā būtu jātransponē divos gados pēc tās stāšanās spēkā.

(33)

Tādēļ būtu attiecīgi jāgroza Direktīva 2004/37/EK,