“2.   Iestāde rīkojas saskaņā ar pilnvarām, kas tai piešķirtas ar šo regulu, un atbilstīgi Direktīvas 2002/87/EK, Direktīvas 2008/48/EK (*1), Direktīvas 2009/110/EK, Regulas (ES) Nr. 575/2013 (*2), Direktīvas 2013/36/ES (*3), Direktīvas 2014/49/ES (*4), 2014/92/ES (*5), Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas (ES) 2015/2366 (*6) darbības jomai un, ciktāl minētie akti attiecas uz kredītiestādēm un finanšu iestādēm, un to uzraugošajām kompetentajām iestādēm, attiecīgajām daļām Direktīvā 2005/60/EK, tostarp visām direktīvām, regulām un lēmumiem, kas pamatojas uz minētajiem aktiem, kā arī visiem turpmāk pieņemtajiem juridiski saistošajiem Savienības aktiem, ar ko nosaka iestādes uzdevumus. Iestāde rīkojas arī saskaņā ar Padomes Regulu (ES) Nr. 1024/2013 (*7).


Iestāde rīkojas arī saskaņā ar pilnvarām, kas tai piešķirtas ar šo regulu, un atbilstīgi Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas (ES) 2015/849 (*8) un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2015/847 (*9) darbības jomai, ciktāl minētā direktīva un regula attiecas uz finanšu sektora dalībniekiem un kompetentajām iestādēm, kas tos uzrauga. Vienīgi minētajā nolūkā iestāde veic uzdevumus, kuri ar jebkuru juridiski saistošu Savienības aktu uzticēti Eiropas Uzraudzības iestādei (Eiropas Apdrošināšanas un aroda pensiju iestādei), kas izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1094/2010 (*10), vai Eiropas Uzraudzības iestādei (Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādei), kas izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1095/2010 (*11). Veicot šādus uzdevumus, iestāde apspriežas ar minētajām Eiropas Uzraudzības iestādēm un pastāvīgi tās informē par savām darbībām, kuras attiecas uz jebkuru vienību, kas ir Regulas (ES) Nr. 1094/2010 4. panta 1. punktā definētā “finanšu iestāde” vai Regulas (ES) Nr. 1095/2010 4. panta 1. punktā definētais “finanšu tirgu dalībnieks”.


3.   Iestāde rīkojas kredītiestāžu, finanšu konglomerātu, ieguldījumu brokeru sabiedrību, maksājumu iestāžu un e-naudas iestāžu darbības jomā attiecībā uz jautājumiem, kas nav tiešā 2. punktā minēto leģislatīvo aktu darbības jomā, tostarp attiecībā uz jautājumiem, kas skar uzņēmumu pārvaldību, revīzijas un finanšu pārskatus, ņemot vērā ilgtspējīgus darījumdarbības modeļus un mērķi integrēt vides, sociālos un ar pārvaldību saistītus faktorus, ar noteikumu, ka šādas darbības ir vajadzīgas, lai nodrošinātu efektīvu un pastāvīgu minēto aktu piemērošanu.


“6.   Iestāde kā tās sastāvdaļu izveido komiteju, kas to konsultē par to, kā, pilnībā ievērojot piemērojamos noteikumus, tās darbībās un pasākumos būtu jāņem vērā nozarē pastāvošās konkrētās atšķirības attiecībā uz tādu risku būtību, apjomu un sarežģītību, kādi piemīt darījumdarbības modeļiem un praksei, kā arī finanšu iestāžu un tirgu izmēram, ciktāl šādiem faktoriem ir nozīme saskaņā ar apskatāmajiem noteikumiem.”;


“1.   Iestāde ir daļa no Eiropas Finanšu uzraudzības sistēmas (EFUS). Galvenais EFUS uzdevums ir nodrošināt finanšu sektorā piemērojamo noteikumu pienācīgu īstenošanu, lai saglabātu finanšu stabilitāti un tādējādi nodrošinātu uzticību finanšu sistēmai kopumā un finanšu pakalpojumu klientu un patērētāju efektīvu un pietiekamu aizsardzību.”;


“4.   Saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību (LES) 4. panta 3. punktā minēto lojālas sadarbības principu EFUS puses sadarbojas ar uzticēšanos un pilnīgu savstarpēju cieņu, jo īpaši atbilstīgas un drošas informācijas plūsmas nodrošināšanā starp tām un no Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas.”;


“3.   Pildot 1. punktā minētos uzdevumus un īstenojot 2. punktā minētās pilnvaras, iestāde rīkojas, balstoties uz tiesisko regulējumu un tā robežās, un pienācīgi ņem vērā proporcionalitātes, ja vajadzīgs, un labāka regulējuma principu, tostarp izmaksu un ieguvumu analīzes rezultātus, kas iegūti saskaņā ar šo regulu.


Regulas 10., 15., 16. un 16.a pantā minētās atklātās sabiedriskās apspriešanas tiek rīkotas pēc iespējas plašāk, lai nodrošinātu iekļaujošu pieeju attiecībā uz visām ieinteresētajām pusēm un dotu ieinteresētajām personām pietiekamu laiku atbilžu sniegšanai. Iestāde publicē no ieinteresētajām personām saņemto atbilžu kopsavilkumu un pārskatu par to, kā regulatīvā tehniskā standarta projektā un īstenošanas tehnisko standartu projektā ir izmantota informācija un viedokļi, kas iegūti no apspriešanas.”;


“2.   Iestāde pārrauga jaunās un esošās finansiālās darbības un var pieņemt pamatnostādnes un ieteikumus, lai veicinātu tirgu drošumu un stabilitāti un regulatīvās un uzraudzības prakses konverģenci un efektivitāti.”;


“4.   Iestāde kā tās sastāvdaļu izveido patērētāju tiesību aizsardzības un finanšu jauninājumu komiteju, kurā darbojas visas attiecīgās kompetentās valsts uzraudzības iestādes un par patērētāju tiesību aizsardzību atbildīgās iestādes, lai pastiprinātu patērētāju tiesību aizsardzību, panāktu saskaņotu pieeju regulatīvajām un uzraudzības darbībām attiecībā uz jaunām vai novatoriskām finanšu darbībām un sniegtu konsultācijas, ar kurām iestāde iepazīstina Eiropas Parlamentu, Padomi un Komisiju. Iestāde cieši sadarbojas ar Eiropas Datu aizsardzības kolēģiju, kas izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2016/679 (*18), lai novērstu dublēšanu, pretrunas un juridisko nenoteiktību datu aizsardzības jomā. Iestāde kā novērotājus komitejā var uzaicināt arī valstu datu aizsardzības iestādes.


5.   Regulas 1. panta 2. punktā minētajos leģislatīvajos aktos noteiktajos gadījumos un saskaņā ar šajos aktos paredzētajiem nosacījumiem vai, ja nepieciešams, ārkārtas situācijās atbilstoši 18. pantam un saskaņā ar tajā paredzētajiem nosacījumiem iestāde var uz laiku aizliegt vai ierobežot tādu atsevišķu finanšu produktu, instrumentu vai darbību mārketingu, izplatīšanu vai tirdzniecību, kas var radīt būtisku finansiālu kaitējumu klientiem vai patērētājiem vai apdraudēt finanšu tirgu pienācīgu darbību un integritāti vai visas Savienības finanšu sistēmas vai tās daļas stabilitāti.


Iestāde pārskata pirmajā daļā minēto lēmumu pēc atbilstīgiem laikposmiem un vismaz reizi sešos mēnešos. Pēc vismaz diviem secīgiem pagarinājumiem un pamatojoties uz pienācīgu analīzi, kuras mērķis ir novērtēt ietekmi uz klientu vai patērētāju, iestāde var lemt par aizlieguma ikgadējo pagarināšanu.


Dalībvalsts var lūgt iestādi pārskatīt savu lēmumu. Šādā gadījumā iestāde saskaņā ar 44. panta 1. punkta otrajā daļā noteikto procedūru pieņem lēmumu par to, vai minētais lēmums paliek spēkā.


Iestāde var arī izvērtēt, vai nepieciešams aizliegt vai ierobežot noteikta veida finansiālu darbību vai praksi, un gadījumos, kad tas ir nepieciešams, informē Komisiju un kompetentās iestādes, lai sekmētu šādu aizliegumu vai ierobežojumu pieņemšanu.


“2.   Ja iestāde neiesniedz regulatīva tehniskā standarta projektu termiņā, kas noteikts 1. panta 2. punktā minētajos leģislatīvajos aktos, Komisija var pieprasīt šādu projektu, nosakot jaunu iesniegšanas termiņu. Iestāde savlaicīgi informē Eiropas Parlamentu, Padomi un Komisiju par to, ka tā neievēros jauno termiņu.”;


“4.   Regulatīvus tehniskos standartus pieņem ar regulām vai lēmumiem. Vārdus “regulatīvs tehniskais standarts” iekļauj šādu regulu vai lēmumu nosaukumā. Minētos standartus publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī, un tie stājas spēkā dienā, kas paziņota šajā izdevumā.”;


“1.   Ja Eiropas Parlaments un Padome piešķir Komisijai īstenošanas pilnvaras pieņemt īstenošanas tehniskos standartus ar īstenošanas aktiem saskaņā ar LESD 291. pantu jomās, kas īpaši noteiktas šīs regulas 1. panta 2. punktā minētajos leģislatīvajos aktos, iestāde var izstrādāt īstenošanas tehnisko standartu projektus. Īstenošanas tehniskie standarti ir tehniski, tajos neietilpst stratēģiski vai politiski lēmumi, un to būtība ir noteikt minēto aktu piemērošanas nosacījumus. Iestāde iesniedz izstrādāto īstenošanas tehnisko standartu projektus Komisijai pieņemšanai. Vienlaikus iestāde informēšanas nolūkā minētos tehniskos standartus nosūta Eiropas Parlamentam un Padomei.


Pirms īstenošanas tehnisko standartu projektu iesniegšanas Komisijai iestāde organizē atklātu sabiedrisko apspriešanu un analizē iespējamās saistītās izmaksas un ieguvumus, ja vien šāda apspriešana un analīze nav ļoti nesamērīga attiecībā pret konkrēto īstenošanas tehnisko standartu projektu darbības jomu un ietekmi vai attiecīgā jautājuma izskatīšanas steidzamību. Iestāde arī prasa konsultāciju 37. pantā minētajai Banku nozares ieinteresēto personu grupai.


Trīs mēnešu laikā pēc īstenošanas tehniskā standarta projekta saņemšanas Komisija pieņem lēmumu par tā pieņemšanu vai nepieņemšanu. Komisija minēto laikposmu var pagarināt par vienu mēnesi. Komisija savlaicīgi informē Eiropas Parlamentu un Padomi, ja pieņemšana nevar notikt trīs mēnešu laikā. Ja tas ir Savienības interesēs, Komisija var pieņemt īstenošanas tehnisko standartu projektu daļēji vai ar grozījumiem.


Ja Komisija ir iecerējusi nepieņemt īstenošanas tehnisko standartu projektu vai pieņemt to daļēji vai ar grozījumiem, tā nosūta īstenošanas tehnisko standarta projektu atpakaļ iestādei, paskaidrojot iemeslus, kāpēc tā ir iecerējusi to nepieņemt, vai izskaidrojot savu grozījumu iemeslus. Komisija savas vēstules kopiju nosūta Eiropas Parlamentam un Padomei. Iestāde, pamatojoties uz Komisijas ierosinātajiem grozījumiem, sešu nedēļu laikā var veikt grozījumus īstenošanas tehniskā standarta projektā un atkārtoti iesniegt to Komisijai oficiāla atzinuma veidā. Iestāde sava oficiālā atzinuma kopiju nosūta Eiropas Parlamentam un Padomei.


Ja, beidzoties ceturtajā daļā minētajam sešu nedēļu laikposmam, iestāde nav iesniegusi īstenošanas tehniskā standarta projekta grozījumus vai ir iesniegusi īstenošanas tehniskā standarta projektu, kurā grozījumi izdarīti neatbilstīgi Komisijas ierosinātajiem grozījumiem, Komisija var pieņemt īstenošanas tehniskā standarta projektu ar grozījumiem, kurus tā uzskata par būtiskiem, vai noraidīt to.


Komisija nemaina iestādes izstrādāto īstenošanas tehniskā standarta projekta saturu bez iepriekšējas saskaņošanas ar iestādi, kā izklāstīts šajā pantā.


2.   Ja iestāde neiesniedz īstenošanas tehniskā standarta projektu termiņā, kas noteikts 1. panta 2. punktā minētajos leģislatīvajos aktos, Komisija var pieprasīt šādu projektu, nosakot jaunu iesniegšanas termiņu. Iestāde savlaicīgi informē Eiropas Parlamentu, Padomi un Komisiju par to, ka tā neievēros jauno termiņu.”;


“4.   Īstenošanas tehniskos standartus pieņem ar regulām vai lēmumiem. Vārdus “īstenošanas tehniskais standarts” iekļauj šādu regulu vai lēmumu nosaukumā. Minētos standartus publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī, un tie stājas spēkā dienā, kas paziņota šajā izdevumā.”;


“1.   Lai EFUS ieviestu konsekventu, efektīvu un konstruktīvu uzraudzības praksi un nodrošinātu vispārēju, vienveidīgu un konsekventu Savienības tiesību aktu piemērošanu, iestāde izdod pamatnostādnes, kas adresētas visām kompetentajām iestādēm vai visām finanšu iestādēm un izdod ieteikumus vienai vai vairākām kompetentajām iestādēm vai vienai vai vairākām finanšu iestādēm.


Pamatnostādnes un ieteikumi atbilst pilnvarām, kas piešķirtas 1. panta 2. punktā vai šajā pantā minētajos leģislatīvajos aktos.


2.   Iestāde attiecīgā gadījumā veic atklātu sabiedrisko apspriešanu par pamatnostādnēm un ieteikumiem, ko tā sniedz, un analizē ar šādu pamatnostādņu un ieteikumu sniegšanu saistītās iespējamās izmaksas un ieguvumus. Minēto apspriešanu un analīzi veic tā, lai tā būtu samērīga ar pamatnostādņu vai ieteikumu darbības jomu, veidu un ietekmi. Iestāde attiecīgos gadījumos arī prasa konsultāciju 37. pantā minētajai Banku nozares ieinteresēto personu grupai. Ja iestāde neveic atklātu sabiedrisko apspriešanu vai ja tā nepieprasa konsultācijas no Banku nozares ieinteresēto personu grupas, iestāde to pamato.”;


“2.a   Pamatnostādnēs un ieteikumos netiek tikai minēti vai pārņemti leģislatīvo aktu elementi. Lai nepieļautu nekādu dublēšanos, pirms jaunu pamatnostādņu vai ieteikumu izdošanas iestāde vispirms pārskata esošās pamatnostādnes un ieteikumus.”;


“4.   Iestāde 43. panta 5. punktā minētajā ziņojumā informē Eiropas Parlamentu, Padomi un Komisiju par izdotajām pamatnostādnēm un ieteikumiem.”;


“2.a   Neskarot šajā regulā noteiktās pilnvaras un pirms ieteikuma izdošanas, kā izklāstīts 3. punktā, iestāde ar attiecīgo kompetento iestādi cenšas panākt vienošanos par darbībām, kas vajadzīgas, lai kompetentā iestāde ievērotu Savienības tiesību aktus, ja tā uzskata šādus centienus par lietderīgiem, lai novērstu Savienības tiesību aktu pārkāpumu.”;


“6.   Neskarot LESD 258. pantā noteiktās Komisijas pilnvaras, ja kompetentā iestāde nepilda šā panta 4. punktā minēto oficiālo atzinumu tajā noteiktajā termiņā un ja savlaicīgi ir jānovērš šāda neizpilde, lai saglabātu vai atjaunotu neitrālus konkurences apstākļus tirgū vai nodrošinātu finanšu sistēmas pienācīgu darbību un integritāti, gadījumos, kad finanšu iestādēm vai – saistībā ar jautājumiem attiecībā uz nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un teroristu finansēšanas novēršanu un apkarošanu – finanšu sektora dalībniekiem ir tieši piemērojamas attiecīgās prasības saskaņā ar šīs regulas 1. panta 2. punktā minētajiem leģislatīvajiem aktiem, iestāde var pieņemt individuālu finanšu iestādei vai citam finanšu sektora dalībniekam adresētu lēmumu, pieprasot veikt visus nepieciešamos pasākumus, lai tā izpildītu pienākumus saskaņā ar Savienības tiesību aktiem, tostarp jebkādas darbības pārtraukšanu.


Jautājumos, kas attiecas uz to, lai nepieļautu finanšu sistēmas izmantošanu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijai un teroristu finansēšanai, ja 1. panta 2. punktā minēto leģislatīvo aktu attiecīgās prasības nav tieši piemērojamas finanšu sektora dalībniekiem, iestāde var pieņemt lēmumu, ar ko pieprasa, lai kompetentā iestāde ievēro šā panta 4. punktā minēto oficiālo atzinumu tajā norādītajā termiņā. Ja iestāde nepilda minēto lēmumu, iestāde var pieņemt arī lēmumu saskaņā ar pirmo daļu. Šajā nolūkā iestāde piemēro visus attiecīgos Savienības tiesību aktus un, ja Savienības tiesību akti ir direktīvas, – valsts tiesību aktus, ciktāl ar tiem transponē minētās direktīvas. Ja attiecīgie Savienības tiesību akti ir regulas un ja minētās regulas skaidri piešķir izvēles iespējas dalībvalstīm, iestāde piemēro arī valsts tiesību aktus, ciktāl šādas iespējas ir izmantotas.


Iestādes lēmums atbilst Komisijas oficiālajam atzinumam, kas sniegts saskaņā ar 4. punktu.


7.   Saskaņā ar 6. punktu pieņemtie lēmumi ir noteicošie attiecībā uz kompetento iestāžu iepriekš pieņemtiem lēmumiem par to pašu jautājumu.


Veicot pasākumus saistībā ar jautājumiem, uz kuriem attiecas saskaņā ar 4. punktu sniegts oficiāls atzinums vai saskaņā ar 6. punktu pieņemts lēmums, kompetentās iestādes ievēro attiecīgi vai nu šādu oficiālu atzinumu, vai lēmumu.”;


“1.   Gadījumos, kas paredzēti 1. panta 2. punktā minētajos leģislatīvajos aktos, un neskarot 17. pantā noteiktās pilnvaras, iestāde var saskaņā ar šā panta 2. līdz 4. punktā noteikto procedūru palīdzēt kompetentajām iestādēm panākt vienošanos šādos apstākļos:


Gadījumos, kad saskaņā ar 1. panta 2. punktā minētajiem leģislatīvajiem aktiem kompetentajām iestādēm ir jāpieņem kopīgs lēmums un kad saskaņā ar minētajiem aktiem iestāde pēc savas iniciatīvas var palīdzēt kompetentajām iestādēm panākt vienošanos saskaņā ar šā panta 2. līdz 4. punktā noteikto procedūru, pieņem, ka domstarpības pastāv, ja minētās iestādes nav pieņēmušas kopīgu lēmumu minētajos aktos paredzētajā termiņā.”;


“1.a   Attiecīgās kompetentās iestādes šādos gadījumos nekavējoties paziņo iestādei, ka vienošanās nav panākta:


1.b   Priekšsēdētājs izvērtē, vai iestādei būtu jārīkojas, kā paredzēts 1. punktā. Ja iejaukšanās notiek pēc pašas iestādes iniciatīvas, iestāde attiecīgajām kompetentajām iestādēm paziņo savu lēmumu par iejaukšanos.


Tikmēr, kamēr iestāde nav pieņēmusi lēmumu saskaņā ar procedūru, kas noteikta 44. panta 3.a. punktā, gadījumos, kad saskaņā ar 1. panta 2. punktā minētajiem leģislatīvajiem aktiem kompetentajām iestādēm ir jāpieņem kopīgs lēmums, visas kompetentās iestādes, kurām tas jāpieņem, atliek atsevišķo lēmumu pieņemšanu. Ja iestāde nolemj rīkoties, visas kompetentās iestādes, kurām jāpieņem kopīgais lēmums, atliek savu lēmumu pieņemšanu, līdz ir pabeigtas šā panta 2. un 3. punktā paredzētās procedūras.”;


“3.a   Iestāde attiecīgajām kompetentajām iestādēm paziņo par 2. un 3. punktā paredzēto procedūru pabeigšanu, attiecīgā gadījumā – ar tās lēmumu, kas pieņemts saskaņā ar 3. punktu.”;


“4.   Neskarot LESD 258. pantā noteiktās Komisijas pilnvaras, ja kompetentā iestāde nepilda iestādes lēmumu un tādējādi nenodrošina finanšu iestādes vai – saistībā ar jautājumiem attiecībā uz nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un teroristu finansēšanas novēršanu un apkarošanu – finanšu sektora dalībnieka atbilstību prasībām, kas tai ir tieši piemērojamas, pamatojoties uz šīs regulas 1. panta 2. punktā minētajiem leģislatīvajiem aktiem, iestāde var pieņemt atsevišķu minētajai finanšu iestādei vai finanšu sektora dalībniekam adresētu lēmumu, pieprasot veikt visus nepieciešamos pasākumus, lai tas izpildītu pienākumus saskaņā ar Savienības tiesību aktiem, tostarp jebkādas darbības pārtraukšanu.


Jautājumos, kas attiecas uz to, lai nepieļautu finanšu sistēmas izmantošanu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijai un teroristu finansēšanai, iestāde var arī pieņemt lēmumu saskaņā ar šā punkta pirmo daļu, ja attiecīgās 1. panta 2. punktā minēto leģislatīvo aktu prasības nav tieši piemērojamas finanšu sektora dalībniekiem. Šajā nolūkā iestāde piemēro visus attiecīgos Savienības tiesību aktus un, ja šādi Savienības tiesību akti ir direktīvas, – valsts tiesību aktus, ciktāl ar tiem transponē minētās direktīvas. Ja attiecīgie Savienības tiesību akti ir regulas un ja šīs regulas skaidri piešķir izvēles iespējas dalībvalstīm, iestāde piemēro arī valsts tiesību aktus, ciktāl šādas iespējas ir izmantotas.”;


“1.   Iestāde atbilstīgi savām pilnvarām veicina un pārrauga uzraudzītāju kolēģiju – ja tādas ir izveidotas ar 1. panta 2. punktā minētajiem leģislatīvajiem aktiem – efektīvu, konstruktīvu un saskaņotu darbību un sekmē Savienības tiesību aktu piemērošanas konsekvenci un saskaņotību uzraudzītāju kolēģiju darbā. Lai apkopotu uzraudzības paraugpraksi, iestāde veicina kopīgu uzraudzības plānu īstenošanu un kopīgu pārbaužu veikšanu un iestādes darbinieki ir pilnvērtīgi uzraudzītāju kolēģiju dalībnieki un kā tādiem tiem ir iespēja piedalīties uzraudzītāju kolēģiju darbībās, tostarp pārbaudēs uz vietas, ko kopīgi veic divas vai vairākas kompetentās iestādes.”;


“3.   Iestāde saskaņā ar 10. līdz 15. pantu var atbilstīgi 1. panta 2. punktā minētajos leģislatīvajos aktos izklāstītajām pilnvarām izstrādāt norādīto regulatīvo un īstenošanas tehnisko standartu projektus, lai nodrošinātu vienotus piemērošanas nosacījumus attiecībā uz noteikumiem par uzraudzītāju kolēģiju operatīvo darbību. Iestāde var izdot pamatnostādnes un ieteikumus saskaņā ar 16. pantu, lai veicinātu uzraudzības darbības konverģenci un popularizētu paraugpraksi, ko pieņēmušas uzraudzītāju kolēģijas.”;


“2.   Iestāde, sadarbojoties ar ESRK un saskaņā ar 23. pantu, izstrādā vienotu kvantitatīvo un kvalitatīvo rādītāju kopumu (riska paneli) sistēmisku risku noteikšanai un mērīšanai.”;


“4.   Pēc vienas vai vairāku kompetento iestāžu, Eiropas Parlamenta, Padomes vai Komisijas lūguma vai pēc savas iniciatīvas iestāde var veikt izmeklēšanu attiecībā uz konkrētu finanšu iestādes tipu vai produktu tipu, vai rīcības tipu, lai izvērtētu iespējamos draudus finanšu sistēmas stabilitātei vai klientu vai patērētāju aizsardzībai.


Pēc izmeklēšanas, kas veikta saskaņā ar pirmo daļu, Uzraudzības padome var sniegt attiecīgajām kompetentajām iestādēm atbilstošus ieteikumus rīcībai.


Minētajos nolūkos iestāde var izmantot pilnvaras, kas tai piešķirtas saskaņā ar šo regulu, tostarp 35. pantu.”;


“2.   Attiecīgā gadījumā iestāde var izstrādāt jaunus praktiskus un konverģences instrumentus, lai veicinātu kopēju uzraudzības pieeju un praksi.


Lai izveidotu kopēju uzraudzības kultūru, iestāde izstrādā un uztur atjauninātu Eiropas uzraudzības rokasgrāmatu par finanšu iestāžu uzraudzību visā Savienībā, kurā pienācīgi ņem vērā risku būtību, mērogu un sarežģītību, darījumdarbības praksi, darījumdarbības modeļus un finanšu iestāžu un tirgu lielumu. Iestāde arī izstrādā un atjaunina Savienības noregulējuma rokasgrāmatu par finanšu iestāžu noregulējumu Savienībā, kurā pienācīgi ņem vērā risku veidu, mērogu un sarežģītību, darījumdarbības praksi, darījumdarbības modeļus un finanšu iestāžu un tirgu lielumu. Gan Savienības uzraudzības rokasgrāmatā, gan Savienības noregulējuma rokasgrāmatā izklāsta paraugpraksi un norāda kvalitatīvas metodoloģijas un procesus.


Iestāde attiecīgā gadījumā veic 1. punkta a) apakšpunktā minēto atzinumu un šajā punktā minēto rīku un instrumentu atklātu sabiedrisku apspriešanu. Tā arī attiecīgā gadījumā analizē iespējamās saistītās izmaksas un ieguvumus. Šādu apspriešanu un analīzi veic tā, lai tā būtu samērīga ar atzinuma vai rīku un instrumentu darbības jomu, veidu un ietekmi. Iestāde attiecīgos gadījumos arī prasa konsultāciju 37. pantā minētajai Banku nozares ieinteresēto personu grupai.”;


“1.   Iestāde īsteno vispārīgu kompetento iestāžu koordināciju, jo īpaši situācijās, kad nelabvēlīgi notikumi var apdraudēt finanšu tirgu pienācīgu darbību un integritāti vai finanšu sistēmas stabilitāti Savienībā.”;


“3.   Lai veicinātu kopējas Eiropas mēroga pieejas izveidi attiecībā uz tehnoloģisko inovāciju, iestāde sekmē uzraudzības konverģenci, kuru attiecīgā gadījumā atbalsta Patērētāju tiesību aizsardzības un finanšu jauninājumu komiteja, atvieglojot tādu dalībnieku vai produktu ienākšanu tirgū, kuri balstās uz tehnoloģisko inovāciju, īpaši ar informācijas apmaiņas un paraugprakses palīdzību. Attiecīgā gadījumā iestāde var pieņemt pamatnostādnes un ieteikumus saskaņā ar 16. pantu.”;


“1.   Iestāde uzrauga un izvērtē tirgus norises, kuras attiecas uz tās kompetences jomu, un vajadzības gadījumā informē Eiropas Uzraudzības iestādi (Apdrošināšanas un aroda pensiju iestādi) un Eiropas Uzraudzības iestādi (Vērtspapīru un tirgu iestādi), ESRK un Eiropas Parlamentu, Padomi un Komisiju par attiecīgajām mikroprudenciālās uzraudzības tendencēm, iespējamiem riskiem un apdraudējumiem. Iestāde savos izvērtējumos ietver to tirgu analīzi, kuros darbojas finanšu iestādes, un izvērtējumu par iespējamo tirgus norišu ietekmi uz šādām iestādēm.”;


“3.   Neskarot Regulā (ES) Nr. 1092/2010 noteiktos ESRK uzdevumus, iestāde vienu reizi gadā un, ja vajadzīgs, biežāk sniedz Eiropas Parlamentam, Padomei, Komisijai un ESRK tās kompetences jomā esošo tendenču, iespējamo risku un apdraudējumu izvērtējumus apvienojumā ar šīs regulas 22. panta 2. punktā minēto riska paneli.”;


“3.b   Iestāde var pieprasīt, lai kompetentās iestādes pieprasa, lai finanšu iestādes informācijai, kas tām jāsniedz saskaņā ar 3.a punktu, veiktu neatkarīgu revīziju.”;


“4.   Saņemot iestādei adresētu ESRK brīdinājumu vai ieteikumu, iestāde šo brīdinājumu vai ieteikumu apspriež nākamajā Uzraudzības padomes sanāksmē vai attiecīgā gadījumā agrāk, lai izvērtētu šāda brīdinājuma vai ieteikuma ietekmi uz tās uzdevumu izpildi un iespējamos turpmākos pasākumus.


Pamatojoties uz atbilstīgu lēmumu pieņemšanas procedūru, tā pieņem lēmumu par jebkādiem veicamajiem pasākumiem atbilstīgi pilnvarām, kas tai piešķirtas ar šo regulu, lai risinātu brīdinājumos un ieteikumos minētos jautājumus.


Ja iestāde nerīkojas, lai reaģētu uz brīdinājumu vai ieteikumu, tā paskaidro Padomei un ESRK iemeslus, kāpēc tā to nedara. ESRK par to informē Eiropas Parlamentu saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1092/2010 19. panta 5. punktu. ESRK par to informē arī Padomi.


5.   Saņemot kompetentajai iestādei adresētu ESRK brīdinājumu vai ieteikumu, iestāde attiecīgā gadījumā izmanto pilnvaras, kas tai piešķirtas ar šo regulu, lai nodrošinātu savlaicīgu izpildi.


Ja ieteikuma saņēmējs neplāno ievērot ESRK ieteikumu, tas informē Uzraudzības padomi un apspriežas ar to par šādas rīcības iemesliem.


Ja kompetentā iestāde saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1092/2010 17. panta 1. punktu informē Eiropas Parlamentu, Padomi, Komisiju un ESRK par darbībām, ko tā veikusi saistībā ar ESRK ieteikumu, tā pienācīgi ņem vērā Uzraudzības padomes viedokli.”;


“2.   Banku nozares ieinteresēto personu grupā ir 30 locekļi. No minētajiem locekļiem:


3.   Banku nozares ieinteresēto personu grupas locekļus ieceļ Uzraudzības padome, izmantojot atklātu un pārredzamu atlases procedūru. Pieņemot lēmumu, Uzraudzības padome pēc iespējas nodrošina atbilstīgu banku nozares daudzveidības atspoguļojumu, ģeogrāfisko un dzimumu līdzsvaru un ieinteresēto personu pārstāvību Savienībā. Banku nozares ieinteresēto personu grupas locekļus atlasa atbilstoši viņu kvalifikācijai, prasmēm, attiecīgajām zināšanām un pierādītām speciālām zināšanām.”;


“3.a   Banku nozares ieinteresēto personu grupas locekļi no sava vidus ievēl priekšsēdētāju. Priekšsēdētāju ievēl uz divu gadu laikposmu.


Eiropas Parlaments var uzaicināt Banku nozares ieinteresēto personu grupas priekšsēdētāju sniegt paziņojumu Eiropas Parlamentā un atbildēt uz visiem tā deputātu uzdotajiem jautājumiem ikreiz, kad tas tiek prasīts.”;


“4.   Iestāde sniedz visu nepieciešamo informāciju, ievērojot dienesta noslēpumu, kā noteikts šīs regulas 70. pantā, un nodrošina Banku nozares ieinteresēto personu grupai pienācīgu sekretariāta atbalstu. Tiem Banku nozares ieinteresēto personu grupas locekļiem, kuri pārstāv bezpeļņas organizācijas un nav nozares pārstāvji, nosaka atbilstīgu kompensāciju. Attiecībā uz šo kompensāciju ņem vērā locekļu sagatavošanās darbu un veiktos pēcpasākumus, un tā ir vismaz līdzvērtīga ierēdņu izdevumu atlīdzinājuma likmēm saskaņā ar V pielikuma 1. nodaļas 2. iedaļu Eiropas Savienības Civildienesta noteikumos un Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtībā, kas noteikti ar Padomes Regulu (EEK, Euratom, EOTK) Nr. 259/68 (*21) (Civildienesta noteikumi). Banku nozares ieinteresēto personu grupa var izveidot darba grupas tehnisku jautājumu risināšanai. Banku nozares ieinteresēto personu grupas locekļu pilnvaru termiņš ir četri gadi, pēc kura beigām tiek organizēta jauna atlases procedūra.


“5.   Banku nozares ieinteresēto personu grupa var sniegt konsultācijas iestādei par visiem jautājumiem saistībā ar iestādes uzdevumiem, īpašu uzmanību pievēršot uzdevumiem, kas izklāstīti 10. līdz 16. pantā un 29., 30. un 32. pantā.


Ja Banku nozares ieinteresēto personu grupu locekļi nespēj vienoties par konsultāciju, vienai trešdaļai to locekļu vai vienu ieinteresēto personu grupu pārstāvošajiem locekļiem ir atļauts sniegt atsevišķu konsultāciju.


Banku nozares ieinteresēto personu grupa, Vērtspapīru un tirgu nozares ieinteresēto personu grupa, Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas nozares ieinteresēto personu grupa un Aroda pensiju nozares ieinteresēto personu grupa var saskaņā ar 56. pantu (kopējas nostājas un kopēji akti) sniegt kopīgu konsultāciju par jautājumiem, kas saistīti ar EUI darbu.”;


“7.   Iestāde publisko Banku nozares ieinteresēto personu grupas konsultāciju, tās locekļu atsevišķās konsultācijas un tās apspriežu rezultātus, kā arī informāciju par to, kā konsultācija un apspriežu rezultāti ir ņemti vērā.”;


“8.   Ja 1. punkta b) apakšpunktā minētā valsts iestāde neatbild par patērētāju tiesību aizsardzības normu izpildes panākšanu, minētajā apakšpunktā minētais Uzraudzības padomes loceklis var nolemt pieaicināt dalībvalsts patērētāju tiesību aizsardzības iestādes pārstāvi, kam nav balsstiesību. Ja kādā dalībvalstī par patērētāju tiesību aizsardzību atbild vairākas iestādes, tās vienojas par kopēju pārstāvi.”;


“1.   Uzraudzības padome sniedz norādījumus par iestādes darbu un atbild par II nodaļā minēto lēmumu pieņemšanu. Uzraudzības padome pieņem iestādes atzinumus, ieteikumus, pamatnostādnes un lēmumus un attiecīgā gadījumā sniedz II nodaļā minētās konsultācijas, pamatojoties uz attiecīgās iekšējās komitejas vai darba grupas, priekšsēdētāja vai Valdes priekšlikumu.”;


“5.   Uzraudzības padome uz Valdes priekšlikuma pamata pieņem iestādes gada darbības ziņojumu, tostarp par to, kā pildīti priekšsēdētāja pienākumi, un katru gadu līdz 15. jūnijam nosūta minēto ziņojumu Eiropas Parlamentam, Padomei, Komisijai, Revīzijas palātai un Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai. Ziņojumu publisko.”;


“8.   Uzraudzības padome īsteno disciplinārās pilnvaras attiecībā uz priekšsēdētāju un izpilddirektoru. Saskaņā ar 51. panta 5. punktu tā var atbrīvot izpilddirektoru no amata.”;


“1.   Uzraudzības padomē lēmumus pieņem ar tās locekļu vienkāršu balsu vairākumu. Katram balsojošajam loceklim ir viena balss.


Attiecībā uz šīs regulas 10. līdz 16. pantā minētajiem aktiem un pasākumiem un lēmumiem, kas pieņemti saskaņā ar šīs regulas 9. panta 5. punkta trešo daļu un šīs regulas VI nodaļu, un, atkāpjoties no šā punkta pirmās daļas, Uzraudzības padome pieņem lēmumus, pamatojoties uz tās locekļu kvalificētu balsu vairākumu, kas definēts LES 16. panta 4. punktā un Protokola (Nr. 36) par pārejas noteikumiem 3. pantā, un ietver vismaz to balsojumā klātesošo locekļu vienkāršu balsu vairākumu, kuri pārstāv to dalībvalstu kompetentās iestādes, kas ir Regulas (ES) Nr. 1024/2013 2. panta 1. punktā definētās iesaistītās dalībvalstis (“iesaistītās dalībvalstis”), un to balsojumā klātesošo locekļu vienkāršu balsu vairākumu, kuri pārstāv to dalībvalstu kompetentās iestādes, kas nav definētās iesaistītās dalībvalstis (“neiesaistītās dalībvalstis”).


Priekšsēdētājs nebalso par otrajā daļā minētajiem lēmumiem.


Attiecībā uz darba grupu sastāvu saskaņā ar 41. panta 2., 3. un 4. punktu un 30. panta 2. punktā minētās salīdzinošās izvērtēšanas komitejas dalībniekiem, izskatot priekšsēdētāja priekšlikumus, Uzraudzības padome cenšas panākt vienprātību. Ja nav iespējams panākt vienprātību, Uzraudzības padomes lēmumus pieņem ar trīs ceturtdaļu balsojošo locekļu balsu vairākumu. Katram balsojošajam loceklim ir viena balss.


Attiecībā uz lēmumiem, kas pieņemti saskaņā ar 18. panta 3. un 4. punktu, un atkāpjoties no šā punkta pirmās daļas, Uzraudzības padome pieņem lēmumus ar to tās balsojošo locekļu vienkāršu balsu vairākumu, kas ietver to tās locekļu vienkāršu balsu vairākumu, kuri ir no iesaistīto dalībvalstu kompetentajām iestādēm, un to tās locekļu vienkāršu balsu vairākumu, kuri ir no neiesaistīto dalībvalstu kompetentajam iestādēm.”;


“3.a   Attiecībā uz lēmumiem saskaņā ar 30. pantu Uzraudzības padome balso par ierosinātajiem lēmumiem, izmantojot rakstisku procedūru. Uzraudzības padomes locekļiem, kuriem ir balsstiesības, balsošanai ir astoņas darbdienas laika. Katram balsojošajam loceklim ir viena balss. Ierosināto lēmumu uzskata par pieņemtu, ja vien ar balsojošo Uzraudzības padomes dalībnieku balsu vairākumu netiek pausti iebildumi. Atturēšanās netiek uzskatītas par piekrišanu vai par iebildumiem, un, skaitot balsojuma rezultātus, tās neņem vērā. Ja trīs Uzraudzības padomes locekļi, kuriem ir balsstiesības, iebilst pret rakstisko procedūru, Uzraudzības padome lēmuma projektu izskata un izlemj saskaņā ar šā panta 1. punktā izklāstīto procedūru.


3.b   Attiecībā uz lēmumiem saskaņā 17. un 19. pantu Uzraudzības padome balso par ierosināto lēmumu, izmantojot rakstisku procedūru. Uzraudzības padomes locekļiem, kuriem ir balsstiesības, balsošanai ir astoņas darbdienas laika. Katram balsojošajam loceklim ir viena balss. Ierosinātais lēmums tiek uzskatīts par pieņemtu, ja vien pret to neiebilst locekļu vienkāršs balsu vairākums no iesaistīto dalībvalstu kompetentajām iestādēm vai locekļu vienkāršs balsu vairākums no neiesaistīto dalībvalstu kompetentajām iestādēm. Atturēšanās netiek uzskatītas par piekrišanu vai par iebildumiem, un, skaitot balsojuma rezultātus, tās neņem vērā. Ja Uzraudzības padomes trīs balsojošie locekļi iebilst pret rakstisko procedūru, lēmuma projektu apspriež Uzraudzības padomē un to var pieņemt ar Uzraudzības padomes balsojošo locekļu vienkāršu balsu vairākumu, kas ietver to tās locekļu vienkāršu balsu vairākumu, kuri ir no iesaistīto dalībvalstu kompetentajām iestādēm, un to tās locekļu vienkāršu balsu vairākumu, kuri ir no neiesaistīto dalībvalstu kompetentajām iestādēm.


Atkāpjoties no pirmās daļas, sākot ar dienu, kad četri vai mazāk balsojošie locekļi ir no neiesaistīto dalībvalstu kompetentajām iestādēm, ierosināto lēmumu pieņem ar Uzraudzības padomes balsojošo locekļu vienkāršu balsu vairākumu, kas ietver vismaz vienu balsi no neiesaistīto dalībvalstu kompetento iestāžu locekļiem.”;


“4.   Locekļi bez balsstiesībām un novērotāji nepiedalās Uzraudzības padomes diskusijās par atsevišķām finanšu iestādēm, ja vien 75. panta 3. punktā vai 1. panta 2. punktā minētajos leģislatīvajos aktos nav paredzēts citādi.


Pirmo daļu nepiemēro izpilddirektoram un Eiropas Centrālās bankas pārstāvim, kuru ieceļ tās Uzraudzības padome.


4.a   Iestādes priekšsēdētājam ir prerogatīva rīkot balsošanu jebkurā laikā. Neskarot minētās pilnvaras un iestādes lēmumu pieņemšanas procedūru efektivitāti, iestādes Uzraudzības padome, pieņemot savus lēmumus, cenšas panākt vienprātību.”;


“3.a   Valde var izskatīt visus jautājumus, sniegt par tiem atzinumus un nākt klajā ar priekšlikumiem par tiem, izņemot par uzdevumiem, kas noteikti 9.a, 9.b., 30. pantā, kā arī 17. un 19. pantā par jautājumiem, kas attiecas uz to, lai novērstu finanšu sistēmas izmantošanu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijai un teroristu finansēšanai.”;


“6.   Valde iesniedz Uzraudzības padomei apstiprināšanai priekšlikumu par iestādes ikgadējo darbības ziņojumu, tostarp par to, kā pildīti priekšsēdētāja pienākumi.”;


“8.   Saskaņā ar 58. panta 3. un 5. punktu Valde ieceļ un atbrīvo no amata Apelācijas padomes locekļus, pienācīgi ņemot vērā Uzraudzības padomes priekšlikumu.”;


“9.   Valdes locekļi publisko informāciju par visām notikušajam sanāksmēm un baudīto viesmīlību. Izdevumus reģistrē publiski saskaņā ar Civildienesta noteikumiem.”;


“2.   Priekšsēdētāju izraugās saskaņā ar atklātu atlases procedūru, pamatojoties uz nopelniem, prasmēm, zināšanām par finanšu iestādēm un tirgiem un pieredzi attiecībā uz finanšu uzraudzību un regulējumu, izmantojot atklātu atlases procedūru, kurā ievēro dzimumu līdzsvara principu un kuru publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī. Uzraudzības padome ar Komisijas palīdzību izstrādā kvalificētu priekšsēdētāja amata kandidātu sarakstu. Pamatojoties uz minēto sarakstu, Padome pēc Eiropas Parlamenta apstiprinājuma pieņem lēmumu par priekšsēdētāja iecelšanu.


Ja priekšsēdētājs vairs neatbilst 49. pantā minētajiem nosacījumiem vai ir atzīts par vainīgu nopietnā pārkāpumā, Padome, pamatojoties uz Komisijas priekšlikumu, ko apstiprinājis Eiropas Parlaments, var pieņemt lēmumu atbrīvot viņu no amata.


Vēl Uzraudzības padome no savu locekļu vidus ievēl priekšsēdētāja vietnieku, kas veic priekšsēdētāja funkcijas viņa prombūtnes laikā. Minētais priekšsēdētāja vietnieks netiek ievēlēts no Valdes locekļu vidus.”;


“5.   Priekšsēdētāju var atcelt no amata tikai nopietna iemesla dēļ. Viņu var atcelt tikai Eiropas Parlaments pēc Padomes lēmuma, kas pieņemts pēc apspriešanās ar Uzraudzības padomi.”;


“2.a   Apvienotā komiteja var palīdzēt Komisijai novērtēt nosacījumus un tehniskās specifikācijas un procedūras centralizēto automatizēto mehānismu drošas un efektīvas savstarpējās savienojamības nodrošināšanai Direktīvas (ES) 2015/849 32.a panta 5. punktā minētā ziņojuma sagatavošanas nolūkā, kā arī efektīvā reģistru savstarpējā savienojamībā saskaņā ar minēto direktīvu.”;


“3.   Apvienotajai komitejai ir specializēts personāls, ko nodrošina EUI, un šis personāls darbojas kā pastāvīgs sekretariāts. Iestāde atvēl pietiekamus līdzekļus administratīvajiem, infrastruktūras un ekspluatācijas izdevumiem.”;


“3.   Apvienotās komitejas priekšsēdētāju ieceļ uz vienu gadu pēc rotācijas principa no EUI priekšsēdētājiem. Apvienotās komitejas priekšsēdētājs ir ESRK otrais priekšsēdētāja vietnieks.”;


“5.   Iestādes priekšsēdētājs regulāri informē Uzraudzības padomi par Apvienotās komitejas sanāksmēs pieņemtām nostājām.”;


“1.   Ar šo tiek izveidota Eiropas uzraudzības iestāžu Apelācijas padome.”;


“2.   Apelācijas padomē ir seši locekļi un seši aizstājēji, kas ir personas ar labu reputāciju, kuras var apliecināt atbilstīgas zināšanas par Savienības tiesību aktiem un starptautiska darba pieredzi, kas ir pietiekami augstā līmenī banku darbības, apdrošināšanas, aroda pensiju, vērtspapīru tirgu vai citu finanšu pakalpojumu jomā, izņemot kompetento iestāžu un citu valsts vai Savienības iestāžu vai struktūru tā brīža personālu, kas ir iesaistīts iestādes darbībās, un Banku nozares ieinteresēto personu grupas locekļus. Locekļi un aizstājēji ir kādas dalībvalsts valstspiederīgie, un viņiem ir padziļinātas vismaz divu Savienības oficiālo valodu zināšanas. Apelācijas padomē ir pārstāvēti speciālisti ar pietiekamām juridiskām zināšanām, lai sniegtu iestādei profesionālas juridiskās konsultācijas par to, vai tā savas pilnvaras īsteno likumīgi, tostarp samērīgi.”;


“3.   Divus Apelācijas padomes locekļus un divus vietniekus ieceļ iestādes Valde no Komisijas piedāvātiem atlasītiem kandidātiem pēc tam, kad Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī publicēts publisks aicinājums izteikt interesi, un pēc apspriešanās ar Uzraudzības padomi.


Pēc kandidātu saraksta saņemšanas Eiropas Parlaments var uzaicināt Apelācijas padomes locekļa un aizstājēja amata kandidātus sniegt paziņojumu Eiropas Parlamentā un atbildēt uz jebkādiem tā deputātu uzdotiem jautājumiem.


Eiropas Parlaments var aicināt Apelācijas padomes locekļus sniegt paziņojumu Eiropas Parlamentā un atbildēt uz jebkādiem tā deputātu uzdotiem jautājumiem ikreiz, kad tas tiek prasīts, izņemot paziņojumus, jautājumus vai atbildes, kas attiecas uz atsevišķiem gadījumiem, par kuriem lēmumu pieņēmusi vai vēl lemj Apelācijas padome.”;


“1.   Iestādes, kura saskaņā ar 70. pantu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES, Euratom) 2018/1046 (*22) (“Finanšu regula”), ir Eiropas iestāde, ieņēmumus jo īpaši veido jebkura no turpmāk minētajām kombinācijām:


“1.   Uz Uzraudzības padomes locekļiem un visiem iestādes darbiniekiem, ieskaitot pagaidu kārtā norīkotos dalībvalstu ierēdņus, un visām citām personām, kas iestādes labā pilda uzdevumus uz līguma pamata, attiecas dienesta noslēpuma ievērošanas prasības saskaņā ar LESD 339. pantu un attiecīgajiem Savienības tiesību aktu noteikumiem, arī pēc pienākumu pildīšanas beigām.”;


“2.a   Valde un Uzraudzības padome nodrošina, lai uz fiziskajām personām, kuras tieši vai netieši, pastāvīgi vai sporādiski sniedz pakalpojumus saistībā ar iestādes uzdevumiem, tostarp uz amatpersonām un citām personām, kuras šajā nolūkā pilnvarojusi Valde un Uzraudzības padome vai iecēlušas kompetentās iestādes, attiecas dienesta noslēpuma ievērošanas prasības, kas ir līdzvērtīgas 1. un 2. punktā noteiktajām.


Tādas pašas dienesta noslēpuma ievērošanas prasības attiecas arī uz novērotājiem, kas apmeklē Valdes un Uzraudzības padomes sanāksmes un kas piedalās iestādes darbībās.”;


“3.   Panta 1. un 2. punkts neliedz iestādei apmainīties ar informāciju ar kompetentajām iestādēm saskaņā ar šo regulu un citiem finanšu iestādēm piemērojamajiem Savienības tiesību aktiem.


Minētajai informācijai piemēro 1. un 2. punktā minētos dienesta noslēpuma ievērošanas nosacījumus. Iestāde iekšējos kārtības noteikumos nosaka 1. un 2. punktā minēto konfidencialitātes noteikumu īstenošanas praktisko kārtību.


4.   Iestāde piemēro Komisijas Lēmumu (ES, Euratom) 2015/444 (*25).


“2.a   Šā panta 1. punktā minētā vispārējā pārskata ietvaros Komisija pēc apspriešanās ar visām attiecīgajām iestādēm un ieinteresētajām personām vispusīgi izvērtē 9.c panta piemērošanu.


2.b   Šā panta 1. punktā minētā vispārējā pārskata ietvaros Komisija pēc apspriešanās ar visām attiecīgajām kompetentajām iestādēm un ieinteresētajām personām vispusīgi izvērtē to īpašo uzdevumu īstenošanu, darbību un efektivitāti, kas saistīti ar nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un teroristu finansēšanas novēršanu un apkarošanu un kas uzticēti iestādei saskaņā ar šīs regulas 1. panta 2. punktu, 8. panta 1. punkta l) apakšpunktu un 9.a, 9.b, 17. un 19. pantu. Šādas izvērtēšanas ietvaros Komisija analizē mijiedarbību starp minētajiem uzdevumiem un Eiropas Uzraudzības iestādei (Eiropas Apdrošināšanas un aroda pensiju iestādei) un Eiropas Uzraudzības iestādei (Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādei) uzticētajiem uzdevumiem, kā arī iestādes pilnvaru juridisko īstenojamību, ciktāl tās ļauj iestādei rīkoties saskaņā ar valsts tiesību aktiem, ar kuriem tiek transponētas direktīvas vai izmantotas izvēles iespējas. Turklāt Komisija, balstoties uz vispusīgu izmaksu un ieguvumu analīzi, kā arī ņemot vērā mērķi nodrošināt konsekvenci, efektivitāti un lietderīgumu, rūpīgi izpēta iespēju atsevišķus uzdevumus, kas saistīti ar nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un teroristu finansēšanas un apkarošanu, uzticēt jau pastāvošai vai jaunai īpaši šim mērķim izveidotai ES mēroga aģentūrai.”


“2.   Iestāde rīkojas saskaņā ar pilnvarām, kas tai piešķirtas ar šo regulu, un atbilstīgi Direktīvas 2009/138/EK, izņemot tās IV sadaļu, Direktīvas 2002/87/EK, Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu (ES) 2016/97 (*27)un (ES) 2016/2341 (*28) darbības jomai, un, ciktāl minētie akti ir piemērojami apdrošināšanas sabiedrībām, pārapdrošināšanas sabiedrībām, arodpensijas kapitāla uzkrāšanas institūcijām un apdrošināšanas starpniekiem, attiecīgās daļas Direktīvā 2002/65/EK, tostarp visām direktīvām, regulām un lēmumiem, kuru pamatā ir minētie akti, un visiem turpmāk pieņemtiem juridiski saistošiem Savienības aktiem, ar ko nosaka iestādes uzdevumus.


Iestāde sniedz ieguldījumu ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1093/2010 (*29) izveidotās Eiropas Uzraudzības iestādes (Eiropas Banku iestādes) darbā saistībā ar to, lai nepieļautu finanšu sistēmas izmantošanu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanai vai teroristu finansēšanai saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu (ES) 2015/849 (*30) un Regulu (ES) Nr. 1093/2010. Iestāde lemj par piekrišanu saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 9.a panta 9. punktu.


3.   Iestāde rīkojas apdrošināšanas sabiedrību, pārapdrošināšanas sabiedrību, finanšu konglomerātu, aroda pensijas kapitāla uzkrāšanas institūciju un apdrošināšanas starpnieku darbības jomā attiecībā uz jautājumiem, kas nav tiešā 2. punktā minēto leģislatīvo aktu darbības jomā, tostarp attiecībā uz jautājumiem, kas skar uzņēmumu pārvaldību, revīzijas un finanšu pārskatus, ņemot vērā ilgtspējīgus darījumdarbības modeļus un mērķi integrēt vides, sociālos un ar pārvaldību saistītos faktorus, ar noteikumu, ka šādas darbības ir vajadzīgas, lai nodrošinātu rezultatīvu un konsekventu minēto aktu piemērošanu.


“7.   Iestāde kā tās sastāvdaļu izveido komiteju, kas to konsultē par to, kā, pilnībā ievērojot piemērojamos noteikumus, tās darbībās un pasākumos būtu jāņem vērā nozarē pastāvošās konkrētās atšķirības attiecībā uz tādu risku būtību, apjomu un sarežģītību, kādi piemīt darījumdarbības modeļiem un praksei, kā arī finanšu iestāžu un tirgu izmēram, ciktāl šādiem faktoriem ir nozīme saskaņā ar apskatāmajiem noteikumiem.”;


“1.   Iestāde ir daļa no Eiropas Finanšu uzraudzības sistēmas (EFUS). Galvenais EFUS uzdevums ir nodrošināt finanšu sektorā piemērojamo noteikumu pienācīgu īstenošanu, lai saglabātu finanšu stabilitāti un tādējādi nodrošinātu uzticību finanšu sistēmai kopumā un finanšu pakalpojumu klientu un patērētāju efektīvu un pietiekamu aizsardzību.”;


“4.   Saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību (LES) 4. panta 3. punktā minēto lojālas sadarbības principu EFUS puses sadarbojas ar uzticēšanos un pilnīgu savstarpēju cieņu, jo īpaši atbilstīgas un drošas informācijas plūsmas nodrošināšanā starp tām un no Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas.”;


“1.a   Pildot savus uzdevumus saskaņā ar šo regulu, iestāde:


“3.   Pildot savus 1. punktā minētos uzdevumus un īstenojot 2. punktā minētās pilnvaras, iestāde rīkojas, balstoties uz tiesisko regulējumu un tā robežās, un pienācīgi ņem vērā proporcionalitātes, ja vajadzīgs, un labāka regulējuma principu, tostarp saskaņā ar šo regulu sagatavoto izmaksu un ieguvumu analīžu rezultātus.


Regulas 10., 15., 16. un 16.a pantā minētās atklātās sabiedriskās apspriešanas tiek rīkotas pēc iespējas plašāk, lai nodrošinātu iekļaujošu pieeju attiecībā uz visām ieinteresētajām pusēm un dotu ieinteresētajām personām pietiekamu laiku atbilžu sniegšanai. Iestāde publicē no ieinteresētajām personām saņemto atbilžu kopsavilkumu un pārskatu par to, kā regulatīvā tehniskā standarta projektā un īstenošanas tehnisko standartu projektā ir izmantota informācija un viedokļi, kas iegūti no apspriešanas.”;


“2.   Iestāde pārrauga jaunās un esošās finansiālās darbības un var pieņemt pamatnostādnes un ieteikumus, lai veicinātu tirgu drošumu un stabilitāti un regulatīvās un uzraudzības prakses konverģenci un efektivitāti.”;


“4.   Iestāde kā tās sastāvdaļu izveido patērētāju tiesību aizsardzības un finanšu jauninājumu komiteju, kurā darbojas visas attiecīgās kompetentās iestādes un par patērētāju tiesību aizsardzību atbildīgās iestādes, lai pastiprinātu patērētāju tiesību aizsardzību, panāktu saskaņotu pieeju regulatīvajām un uzraudzības darbībām attiecībā uz jaunām vai novatoriskām finanšu darbībām un sniegtu konsultācijas, ar kurām iestāde iepazīstina Eiropas Parlamentu, Padomi un Komisiju. Iestāde cieši sadarbojas ar Eiropas Datu aizsardzības kolēģiju, kas izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2016/679 (*31), lai novērstu dublēšanu, pretrunas un juridisko nenoteiktību datu aizsardzības jomā. Iestāde kā novērotājus komitejā var uzaicināt arī valstu datu aizsardzības iestādes.


5.   Regulas 1. panta 2. punktā minētajos leģislatīvajos aktos noteiktajos gadījumos un saskaņā ar šajos aktos paredzētajiem nosacījumiem vai, ja nepieciešams, ārkārtas situācijās atbilstoši 18. pantam un saskaņā ar tajā paredzētajiem nosacījumiem iestāde var uz laiku aizliegt vai ierobežot tādu atsevišķu finanšu produktu, instrumentu vai darbību mārketingu, izplatīšanu vai tirdzniecību, kas var radīt būtisku finansiālu kaitējumu klientiem vai patērētājiem vai apdraudēt finanšu tirgu pienācīgu darbību un integritāti vai visas Savienības finanšu sistēmas vai tās daļas stabilitāti.


Iestāde pārskata pirmajā daļā minēto lēmumu pēc atbilstīgiem laikposmiem un vismaz reizi sešos mēnešos. Pēc vismaz diviem secīgiem pagarinājumiem un pamatojoties uz pienācīgu analīzi, kuras mērķis ir novērtēt ietekmi uz klientu vai patērētāju, iestāde var lemt par aizlieguma ikgadējo pagarināšanu.


Dalībvalsts var lūgt iestādi pārskatīt savu lēmumu. Šādā gadījumā iestāde saskaņā ar 44. panta 1. punkta otrajā daļā noteikto procedūru pieņem lēmumu par to, vai minētais lēmums paliek spēkā.


Iestāde var arī izvērtēt, vai nepieciešams aizliegt vai ierobežot noteikta veida finansiālu darbību vai praksi, un gadījumos, kad tas ir nepieciešams, informē Komisiju un kompetentās iestādes, lai sekmētu šādu aizliegumu vai ierobežojumu pieņemšanu.


“2.   Ja iestāde neiesniedz regulatīva tehniskā standarta projektu termiņā, kas noteikts 1. panta 2. punktā minētajos leģislatīvajos aktos, Komisija var pieprasīt šādu projektu, nosakot jaunu iesniegšanas termiņu. Iestāde savlaicīgi informē Eiropas Parlamentu, Padomi un Komisiju par to, ka tā neievēros jauno termiņu.”;


“4.   Regulatīvus tehniskos standartus pieņem ar regulām vai lēmumiem. Vārdus “regulatīvs tehniskais standarts” iekļauj šādu regulu vai lēmumu nosaukumā. Minētos standartus publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī, un tie stājas spēkā dienā, kas paziņota šajā izdevumā.”;


“1.   Ja Eiropas Parlaments un Padome piešķir Komisijai īstenošanas pilnvaras pieņemt īstenošanas tehniskos standartus ar īstenošanas aktiem saskaņā ar LESD 291. pantu jomās, kas īpaši noteiktas šīs regulas 1. panta 2. punktā minētajos leģislatīvajos aktos, iestāde var izstrādāt īstenošanas tehnisko standartu projektus. Īstenošanas tehniskie standarti ir tehniski, tajos neietilpst stratēģiski vai politiski lēmumi, un to būtība ir noteikt minēto aktu piemērošanas nosacījumus. Iestāde iesniedz izstrādāto īstenošanas tehnisko standartu projektu Komisijai pieņemšanai. Vienlaikus iestāde informēšanas nolūkā minētos tehniskos standartus nosūta Eiropas Parlamentam un Padomei.


Pirms īstenošanas tehnisko standartu projekta iesniegšanas Komisijai iestāde organizē atklātu sabiedrisko apspriešanu un analizē iespējamās saistītās izmaksas un ieguvumus, ja vien šāda apspriešana un analīze nav ļoti nesamērīga attiecībā pret konkrēto īstenošanas tehnisko standartu projektu darbības jomu un ietekmi vai attiecīgā jautājuma izskatīšanas steidzamību. Iestāde arī prasa konsultāciju 37. pantā minētajai Banku nozares ieinteresēto personu grupai.


Trīs mēnešu laikā pēc īstenošanas tehniskā standarta projekta saņemšanas Komisija pieņem lēmumu par tā pieņemšanu vai nepieņemšanu. Komisija minēto laikposmu var pagarināt par vienu mēnesi. Komisija savlaicīgi informē Eiropas Parlamentu un Padomi, ja pieņemšana nevar notikt trīs mēnešu laikā. Ja tas ir Savienības interesēs, Komisija var pieņemt īstenošanas tehnisko standartu projektu daļēji vai ar grozījumiem.


Ja Komisija ir iecerējusi nepieņemt īstenošanas tehnisko standartu projektu vai pieņemt to daļēji vai ar grozījumiem, tā nosūta īstenošanas tehnisko standarta projektu atpakaļ iestādei, paskaidrojot iemeslus, kāpēc tā ir iecerējusi to nepieņemt, vai izskaidrojot savu grozījumu iemeslus. Komisija savas vēstules kopiju nosūta Eiropas Parlamentam un Padomei. Iestāde, pamatojoties uz Komisijas ierosinātajiem grozījumiem, sešu nedēļu laikā var veikt grozījumus īstenošanas tehniskā standarta projektā un atkārtoti iesniegt to Komisijai oficiāla atzinuma veidā. Iestāde sava oficiālā atzinuma kopiju nosūta Eiropas Parlamentam un Padomei.


Ja, beidzoties ceturtajā daļā minētajam sešu nedēļu laikposmam, iestāde nav iesniegusi īstenošanas tehniskā standarta projekta grozījumus vai ir iesniegusi īstenošanas tehniskā standarta projektu, kurā grozījumi izdarīti neatbilstīgi Komisijas ierosinātajiem grozījumiem, Komisija var pieņemt īstenošanas tehniskā standarta projektu ar grozījumiem, kurus tā uzskata par būtiskiem, vai noraidīt to.


Komisija nemaina iestādes izstrādāto īstenošanas tehniskā standarta projekta saturu bez iepriekšējas saskaņošanas ar iestādi, kā izklāstīts šajā pantā.


2.   Ja iestāde neiesniedz īstenošanas tehniskā standarta projektu termiņā, kas noteikts 1. panta 2. punktā minētajos leģislatīvajos aktos, Komisija var pieprasīt šādu projektu, nosakot jaunu iesniegšanas termiņu. Iestāde savlaicīgi informē Eiropas Parlamentu, Padomi un Komisiju par to, ka tā neievēros jauno termiņu.”;


“4.   Īstenošanas tehniskos standartus pieņem ar regulām vai lēmumiem. Vārdus “īstenošanas tehniskais standarts” iekļauj šādu regulu vai lēmumu nosaukumā. Minētos standartus publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī, un tie stājas spēkā dienā, kas paziņota šajā izdevumā.”;


“1.   Lai EFUS ieviestu konsekventu, efektīvu un konstruktīvu uzraudzības praksi un nodrošinātu vispārēju, vienveidīgu un konsekventu Savienības tiesību aktu piemērošanu, iestāde izdod pamatnostādnes, kas adresētas visām kompetentajām iestādēm vai visām finanšu iestādēm un izdod ieteikumus vienai vai vairākām kompetentajām iestādēm vai vienai vai vairākām finanšu iestādēm.


Pamatnostādnes un ieteikumi atbilst pilnvarām, kas piešķirtas 1. panta 2. punktā vai šajā pantā minētajos leģislatīvajos aktos.


2.   Iestāde attiecīgā gadījumā veic atklātu sabiedrisko apspriešanu par pamatnostādnēm un ieteikumiem, ko tā sniedz, un analizē ar šādu pamatnostādņu un ieteikumu sniegšanu saistītās iespējamās izmaksas un ieguvumus. Minēto apspriešanu un analīzi veic tā, lai tā būtu samērīga ar pamatnostādņu vai ieteikumu darbības jomu, veidu un ietekmi. Iestāde attiecīgā gadījumā arī prasa konsultāciju 37. pantā minētajai Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas nozares ieinteresēto personu grupai un Aroda pensiju nozares ieinteresēto personu grupai. Ja iestāde neveic atklātu sabiedrisko apspriešanu vai ja tā nepieprasa konsultācijas no Banku nozares ieinteresēto personu grupas, iestāde to pamato.”;


“2.a   Pamatnostādnēs un ieteikumos netiek tikai minēti vai pārņemti leģislatīvo aktu elementi. Lai nepieļautu nekādu dublēšanos, pirms jaunu pamatnostādņu vai ieteikumu izdošanas iestāde vispirms pārskata esošās pamatnostādnes un ieteikumus.”;


“4.   Iestāde 43. panta 5. punktā minētajā ziņojumā informē Eiropas Parlamentu, Padomi un Komisiju par izdotajām pamatnostādnēm un ieteikumiem.”;


“2.a   Neskarot šajā regulā noteiktās pilnvaras un pirms ieteikuma izdošanas, kā izklāstīts 3. punktā, iestāde ar attiecīgo kompetento iestādi cenšas panākt vienošanos par darbībām, kas vajadzīgas, lai kompetentā iestāde ievērotu Savienības tiesību aktus, ja tā uzskata šādus centienus par lietderīgiem, lai novērstu Savienības tiesību aktu pārkāpumu.”;


“6.   Neskarot LESD 258. pantā noteiktās Komisijas pilnvaras, ja kompetentā iestāde nepilda šā panta 4. punktā minēto oficiālo atzinumu tajā noteiktajā termiņā un ja savlaicīgi ir jānovērš šāda neizpilde, lai saglabātu vai atjaunotu neitrālus konkurences apstākļus tirgū vai nodrošinātu finanšu sistēmas pienācīgu darbību un integritāti, gadījumos, kad finanšu iestādēm ir tieši piemērojamas attiecīgās prasības saskaņā ar šīs regulas 1. panta 2. punktā minētajiem leģislatīvajiem aktiem, iestāde var pieņemt atsevišķu finanšu iestādei adresētu lēmumu, pieprasot veikt visus nepieciešamos pasākumus, lai tā izpildītu pienākumus saskaņā ar Savienības tiesību aktiem, tostarp jebkādas darbības pārtraukšanu.


Iestādes lēmums atbilst Komisijas oficiālajam atzinumam, kas sniegts saskaņā ar 4. punktu.


7.   Saskaņā ar 6. punktu pieņemtie lēmumi ir noteicošie attiecībā uz kompetento iestāžu iepriekš pieņemtiem lēmumiem par to pašu jautājumu.


Veicot pasākumus saistībā ar jautājumiem, uz kuriem attiecas saskaņā ar 4. punktu sniegts oficiāls atzinums vai saskaņā ar 6. punktu pieņemts lēmums, kompetentās iestādes ievēro attiecīgi vai nu šādu oficiālu atzinumu, vai lēmumu.”;


“1.   Gadījumos, kas paredzēti 1. panta 2. punktā minētajos leģislatīvajos aktos, un neskarot 17. pantā noteiktās pilnvaras, iestāde var saskaņā ar šā panta 2. līdz 4. punktā noteikto procedūru palīdzēt kompetentajām iestādēm panākt vienošanos šādos apstākļos:


Gadījumos, kad saskaņā ar 1. panta 2. punktā minētajiem leģislatīvajiem aktiem kompetentajām iestādēm ir jāpieņem kopīgs lēmums un kad saskaņā ar minētajiem aktiem iestāde pēc savas iniciatīvas var palīdzēt kompetentajām iestādēm panākt vienošanos saskaņā ar šā panta 2. līdz 4. punktā noteikto procedūru, pieņem, ka domstarpības pastāv, ja minētās iestādes nav pieņēmušas kopīgu lēmumu minētajos aktos paredzētajā termiņā.”;


“1.a   Attiecīgās kompetentās iestādes šādos gadījumos nekavējoties paziņo iestādei, ka vienošanās nav panākta:


1.b   Priekšsēdētājs izvērtē, vai iestādei būtu jārīkojas, kā paredzēts 1. punktā. Ja iejaukšanās notiek pēc pašas iestādes iniciatīvas, iestāde attiecīgajām kompetentajām iestādēm paziņo savu lēmumu par iejaukšanos.


Tikmēr, kamēr iestāde nav pieņēmusi lēmumu saskaņā ar procedūru, kas noteikta 44. panta 4. punktā, gadījumos, kad saskaņā ar 1. panta 2. punktā minētajiem leģislatīvajiem aktiem kompetentajām iestādēm ir jāpieņem kopīgs lēmums, visas kompetentās iestādes, kurām tas jāpieņem, atliek atsevišķo lēmumu pieņemšanu. Ja iestāde nolemj rīkoties, visas kompetentās iestādes, kurām jāpieņem kopīgais lēmums, atliek savu lēmumu pieņemšanu, līdz ir pabeigtas šā panta 2. un 3. punktā paredzētās procedūras.”;


“3.   Ja attiecīgās kompetentās iestādes 2. punktā minētajā samierināšanas posmā nepanāk vienošanos, iestāde var pieņemt lēmumu, ar kuru minētajām iestādēm tiek prasīts veikt konkrētus pasākumus vai atturēties no konkrētu pasākumu veikšanas nolūkā atrisināt jautājumu un panākt atbilstību Savienības tiesību aktiem. Iestādes lēmums attiecīgajām kompetentajām iestādēm ir saistošs. Iestādes lēmumā var tikt prasīts, lai kompetentās iestādes atceltu vai grozītu to pieņemto lēmumu vai izmantotu pilnvaras, kuras tām ir atbilstoši attiecīgajiem Savienības tiesību aktiem.”;


“3.a   Iestāde attiecīgajām kompetentajām iestādēm paziņo par 2. un 3. punktā paredzēto procedūru pabeigšanu, attiecīgā gadījumā – ar tās lēmumu, kas pieņemts saskaņā ar 3. punktu.”;


“4.   Neskarot LESD 258. pantā noteiktās Komisijas pilnvaras, gadījumā, ja kompetentā iestāde nepilda iestādes lēmumu un tādējādi nenodrošina, ka finanšu iestāde panāk atbilstību prasībām, kas tai ir tieši piemērojamas, pamatojoties uz šīs regulas 1. panta 2. punktā minētajiem leģislatīvajiem aktiem, iestāde pieņem atsevišķu minētajai finanšu iestādei adresētu lēmumu, pieprasot veikt visus nepieciešamos pasākumus, lai tā izpildītu Savienības tiesību aktos paredzētos pienākumus, tostarp jebkādas darbības pārtraukšanu.”;


“1.   Iestāde atbilstīgi savām pilnvarām veicina un pārrauga uzraudzītāju kolēģiju – ja tādas ir izveidotas ar 1. panta 2. punktā minētajiem leģislatīvajiem aktiem – efektīvu, konstruktīvu un saskaņotu darbību un sekmē Savienības tiesību aktu piemērošanas konsekvenci un saskaņotību uzraudzītāju kolēģiju darbā. Lai apkopotu uzraudzības paraugpraksi, iestāde veicina kopīgu uzraudzības plānu īstenošanu un kopīgu pārbaužu veikšanu un iestādes darbinieki ir pilnvērtīgi uzraudzītāju kolēģiju dalībnieki un kā tādiem tiem ir iespēja piedalīties uzraudzītāju kolēģiju darbībās, tostarp pārbaudēs uz vietas, ko kopīgi veic divas vai vairākas kompetentās iestādes.”;


“3.   Iestāde saskaņā ar 10. līdz 15. pantu var atbilstīgi 1. panta 2. punktā minētajos leģislatīvajos aktos izklāstītajām pilnvarām izstrādāt norādīto regulatīvo un īstenošanas tehnisko standartu projektus, lai nodrošinātu vienotus piemērošanas nosacījumus attiecībā uz noteikumiem par uzraudzītāju kolēģiju operatīvo darbību. Iestāde var izdot pamatnostādnes un ieteikumus saskaņā ar 16. pantu, lai veicinātu uzraudzības darbības konverģenci un popularizētu paraugpraksi, ko pieņēmušas uzraudzītāju kolēģijas.”;


“2.   Iestāde, sadarbojoties ar ESRK un saskaņā ar 23. pantu, izstrādā vienotu pieeju sistēmiskas nozīmes noteikšanai un mērīšanai, tostarp, attiecīgā gadījumā, kvantitatīvos un kvalitatīvos rādītājus.”;


“4.   Pēc vienas vai vairāku kompetento iestāžu, Eiropas Parlamenta, Padomes vai Komisijas lūguma vai pēc savas iniciatīvas iestāde var veikt izmeklēšanu attiecībā uz konkrētu finanšu iestādes tipu vai produktu tipu, vai rīcības tipu, lai izvērtētu iespējamos draudus finanšu sistēmas stabilitātei vai klientu vai patērētāju aizsardzībai.


Pēc izmeklēšanas, kas veikta saskaņā ar pirmo daļu, Uzraudzības padome var sniegt attiecīgajām kompetentajām iestādēm atbilstošus ieteikumus rīcībai.


Minētajos nolūkos iestāde var izmantot pilnvaras, kas tai piešķirtas saskaņā ar šo regulu, tostarp 35. pantu.”;


“2.   Attiecīgā gadījumā iestāde var izstrādāt jaunus praktiskus un konverģences instrumentus, lai veicinātu kopēju uzraudzības pieeju un praksi.


Lai izveidotu kopēju uzraudzības kultūru, iestāde izstrādā un uztur atjauninātu Eiropas uzraudzības rokasgrāmatu par finanšu iestāžu uzraudzību visā Savienībā, kurā pienācīgi ņem vērā risku būtību, mērogu un sarežģītību, darījumdarbības praksi, darījumdarbības modeļus un finanšu iestāžu un tirgu lielumu. Savienības uzraudzības rokasgrāmatā izklāsta uzraudzības paraugpraksi un nosaka kvalitatīvas metodoloģijas un procesus.


Iestāde attiecīgā gadījumā veic 1. punkta a) apakšpunktā minēto atzinumu un šajā punktā minēto rīku un instrumentu atklātu sabiedrisku apspriešanu. Tā arī attiecīgā gadījumā analizē iespējamās saistītās izmaksas un ieguvumus. Šādu apspriešanu un analīzi veic tā, lai tā būtu samērīga ar atzinuma vai rīku un instrumentu darbības jomu, veidu un ietekmi. Iestāde attiecīgos gadījumos arī prasa konsultāciju attiecīgajai 37. pantā minētajai ieinteresēto personu grupai.”;


“1.   Iestāde īsteno vispārīgu kompetento iestāžu koordināciju, jo īpaši situācijās, kad nelabvēlīgi notikumi var apdraudēt finanšu tirgu pienācīgu darbību un integritāti vai finanšu sistēmas stabilitāti, vai situācijās, kad pārrobežu darījumdarbība var ietekmēt apdrošinājuma ņēmēju, pensiju shēmu dalībnieku un labuma guvēju aizsardzību Savienībā.”;


“3.   Lai veicinātu Eiropas mēroga kopējas pieejas izveidi attiecībā uz tehnoloģisko inovāciju, iestāde sekmē uzraudzības konverģenci, kuru attiecīgā gadījumā atbalsta Patērētāju tiesību aizsardzības un finanšu jauninājumu komiteja, atvieglojot tādu dalībnieku vai produktu ienākšanu tirgū, kuri balstās uz tehnoloģisko inovāciju, īpaši ar informācijas apmaiņas un paraugprakses palīdzību. Attiecīgā gadījumā iestāde var pieņemt pamatnostādnes un ieteikumus saskaņā ar 16. pantu.”;


“1.   Iestāde uzrauga un izvērtē tirgus norises, kuras attiecas uz tās kompetences jomu, un vajadzības gadījumā informē Eiropas Uzraudzības iestādi (Eiropas Banku iestādi) un Eiropas Uzraudzības iestādi (Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādi), ESRK un Eiropas Parlamentu, Padomi un Komisiju par attiecīgajām mikroprudenciālās uzraudzības tendencēm, iespējamiem riskiem un apdraudējumiem. Iestāde savos izvērtējumos ietver to tirgu analīzi, kuros darbojas finanšu iestādes, un izvērtējumu par iespējamo tirgus norišu ietekmi uz šādām iestādēm.”;


“3.   Neskarot Regulā (ES) Nr. 1092/2010 noteiktos ESRK uzdevumus, iestāde vienu reizi gadā un, ja vajadzīgs, biežāk sniedz Eiropas Parlamentam, Padomei, Komisijai un ESRK tās kompetences jomā esošo tendenču, iespējamo risku un apdraudējumu izvērtējumus apvienojumā ar šīs regulas 22. panta 2. punktā minētajiem rādītājiem.”;


“4.   Saņemot iestādei adresētu ESRK brīdinājumu vai ieteikumu, iestāde šo brīdinājumu vai ieteikumu apspriež nākamajā Uzraudzības padomes sanāksmē vai attiecīgā gadījumā agrāk, lai izvērtētu šāda brīdinājuma vai ieteikuma ietekmi uz tās uzdevumu izpildi un iespējamos turpmākos pasākumus.


Pamatojoties uz atbilstīgu lēmumu pieņemšanas procedūru, tā pieņem lēmumu par jebkādiem veicamajiem pasākumiem atbilstīgi pilnvarām, kas tai piešķirtas ar šo regulu, lai risinātu brīdinājumos un ieteikumos minētos jautājumus.


Ja iestāde nerīkojas, lai reaģētu uz brīdinājumu vai ieteikumu, tā paskaidro Padomei un ESRK iemeslus, kāpēc tā to nedara. ESRK par to informē Eiropas Parlamentu saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1092/2010 19. panta 5. punktu. ESRK par to informē arī Padomi.


5.   Saņemot kompetentajai iestādei adresētu ESRK brīdinājumu vai ieteikumu, iestāde attiecīgā gadījumā izmanto pilnvaras, kas tai piešķirtas ar šo regulu, lai nodrošinātu savlaicīgu izpildi.


Ja ieteikuma saņēmējs neplāno ievērot ESRK ieteikumu, tas informē Uzraudzības padomi un apspriežas ar to par šādas rīcības iemesliem.


Ja kompetentā iestāde saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1092/2010 17. panta 1. punktu informē Eiropas Parlamentu, Padomi, Komisiju un ESRK par darbībām, ko tā veikusi saistībā ar ESRK ieteikumu, tā pienācīgi ņem vērā Uzraudzības padomes viedokli.”;


“2.   Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas nozares ieinteresēto personu grupā ir 30 locekļi. No minētajiem locekļiem:


3.   Aroda pensiju nozares ieinteresēto personu grupā ir 30 locekļi. No minētajiem locekļiem:


4.   Ieinteresēto personu grupu locekļus ieceļ Uzraudzības padome, izmantojot atklātu un pārredzamu atlases procedūru. Pieņemot lēmumu, Uzraudzības padome pēc iespējas nodrošina atbilstīgu apdrošināšanas un pārapdrošināšanas nozares, kā arī aroda pensiju nozares daudzveidības atspoguļojumu, ģeogrāfisko un dzimumu līdzsvaru un ieinteresēto personu pārstāvību visā Savienībā. Ieinteresēto personu grupas locekļus atlasa atbilstoši viņu kvalifikācijai, prasmēm, attiecīgajām zināšanām un pierādītām speciālām zināšanām.”;


“4.a   Attiecīgās ieinteresēto personu grupas locekļi no sava vidus ievēl priekšsēdētāju. Priekšsēdētāju ievēl uz divu gadu laikposmu.


Eiropas Parlaments var uzaicināt jebkuras ieinteresēto personu grupas priekšsēdētāju sniegt paziņojumu Eiropas Parlamentam un atbildēt uz visiem tā deputātu uzdotajiem jautājumiem ikreiz, kad tas tiek prasīts.”;


“5.   Iestāde sniedz visu nepieciešamo informāciju atbilstīgi šīs regulas 70. pantā noteiktajam dienesta noslēpumu ievērošanas pienākumam un nodrošina ieinteresēto personu grupām pienācīgu sekretariāta atbalstu. Tiem ieinteresēto personu grupu locekļiem, kuri pārstāv bezpeļņas organizācijas, izņemot nozares pārstāvjus, nosaka pienācīgu kompensāciju. Attiecībā uz šo kompensāciju ņem vērā locekļu sagatavošanās darbu un veiktos pēcpasākumus, un tā ir vismaz līdzvērtīga ierēdņu izdevumu atlīdzinājuma likmēm saskaņā ar V pielikuma 1. nodaļas 2. iedaļu Eiropas Savienības Civildienesta noteikumos un Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtībā, kas noteikti ar Padomes Regulu (EEK, Euratom, EOTK) Nr. 259/68 (*33) (Civildienesta noteikumi). Ieinteresēto personu grupas var izveidot darba grupas par tehniskiem jautājumiem. Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas nozares ieinteresēto personu grupas un Aroda pensiju nozares ieinteresēto personu grupas locekļu pilnvaru termiņš ir četri gadi, pēc kura beigām tiek organizēta jauna atlases procedūra.


“6.   Ieinteresēto personu grupas var sniegt konsultācijas iestādei par visiem jautājumiem saistībā ar iestādes uzdevumiem, īpašu uzmanību pievēršot uzdevumiem, kas izklāstīti 10. līdz 16. pantā un 29., 30. un 32. pantā.


Ja ieinteresēto personu grupu locekļi nespēj vienoties par konsultāciju, vienai trešdaļai to locekļu vai vienu ieinteresēto personu grupu pārstāvošajiem locekļiem ir atļauts sniegt atsevišķu konsultāciju.


Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas nozares ieinteresēto personu grupa, Aroda pensiju nozares ieinteresēto personu grupa, Banku nozares ieinteresēto personu grupa un Vērtspapīru un tirgu nozares ieinteresēto personu grupa var saskaņā ar 56. pantu “Kopējas nostājas un kopēji akti” sniegt kopīgu konsultāciju par jautājumiem, kas saistīti ar EUI darbu.”;


“8.   Iestāde publisko ieinteresēto personu grupas konsultāciju, tās locekļu atsevišķās konsultācijas un tās apspriežu rezultātus, kā arī informāciju par to, kā ir ņemta vērā konsultācija un apspriežu rezultāti.”;


“6.   Ja 1. punkta b) apakšpunktā minētā valsts iestāde neatbild par patērētāju tiesību aizsardzības normu izpildes panākšanu, minētajā apakšpunktā minētais Uzraudzības padomes loceklis var nolemt pieaicināt dalībvalsts patērētāju tiesību aizsardzības iestādes pārstāvi, kam nav balsstiesību. Ja kādā dalībvalstī par patērētāju tiesību aizsardzību atbild vairākas iestādes, tās vienojas par kopēju pārstāvi.”;


“1.   Uzraudzības padome sniedz norādījumus par iestādes darbu un atbild par II nodaļā minēto lēmumu pieņemšanu. Uzraudzības padome pieņem iestādes atzinumus, ieteikumus, pamatnostādnes un lēmumus un attiecīgā gadījumā sniedz II nodaļā minētās konsultācijas, pamatojoties uz attiecīgās iekšējās komitejas vai darba grupas, priekšsēdētāja vai Valdes priekšlikumu.”;


“5.   Uzraudzības padome uz Valdes priekšlikuma pamata pieņem iestādes gada darbības ziņojumu, tostarp par to, kā pildīti priekšsēdētāja pienākumi, un katru gadu līdz 15. jūnijam nosūta minēto ziņojumu Eiropas Parlamentam, Padomei, Komisijai, Revīzijas palātai un Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai. Ziņojumu publisko.”;


“8.   Uzraudzības padome īsteno disciplinārās pilnvaras attiecībā uz priekšsēdētāju un izpilddirektoru. Saskaņā ar 51. panta 5. punktu tā var atbrīvot izpilddirektoru no amata.”;


“1.   Uzraudzības padomē lēmumus pieņem ar tās locekļu vienkāršu balsu vairākumu. Katram balsojošajam loceklim ir viena balss.


Par šīs regulas 10. līdz 16. pantā minētajiem aktiem un pasākumiem un lēmumiem, kas pieņemti saskaņā ar šīs regulas 9. panta 5. punkta trešo daļu un šīs regulas VI nodaļu, un, atkāpjoties no šā punkta pirmās daļas, Uzraudzības padome pieņem lēmumus ar tās locekļu kvalificētu balsu vairākumu saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 16. panta 4. punktu un Protokola (Nr. 36) par pārejas noteikumiem 3. pantu.


Priekšsēdētājs nebalso par otrajā daļā minētajiem lēmumiem.


Attiecībā uz darba grupu sastāvu saskaņā ar 41. panta 2., 3. un 4. punktu un 30. panta 2. punktā minētās salīdzinošās izvērtēšanas komitejas dalībniekiem, izskatot priekšsēdētāja priekšlikumus, Uzraudzības padome cenšas panākt vienprātību. Ja nav iespējams panākt vienprātību, Uzraudzības padomes lēmumus pieņem ar trīs ceturtdaļu balsojošo locekļu balsu vairākumu. Katram balsojošajam loceklim ir viena balss.


Attiecībā uz lēmumiem, kas pieņemti saskaņā ar 18. panta 3. un 4. punktu, un atkāpjoties no šā punkta pirmās daļas, Uzraudzības padome pieņem lēmumus ar to tās balsojošo locekļu vienkāršu balsu vairākumu.”;


“4.   Attiecībā uz lēmumiem saskaņā 17., 19. un 30. pantu, Uzraudzības padome par ierosinātajiem lēmumiem balso, izmantojot rakstisku procedūru. Uzraudzības padomes locekļiem, kuriem ir balsstiesības, balsošanai ir astoņas darbdienas laika. Katram balsojošajam loceklim ir viena balss. Ierosināto lēmumu uzskata par pieņemtu, ja vien ar balsojošo Uzraudzības padomes dalībnieku balsu vairākumu netiek pausti iebildumi. Atturēšanās netiek uzskatītas par piekrišanu vai par iebildumiem, un, skaitot balsojuma rezultātus, tās neņem vērā. Ja trīs Uzraudzības padomes locekļi, kuriem ir balsstiesības, iebilst pret rakstisko procedūru, Uzraudzības padome lēmuma projektu izskata un izlemj saskaņā ar šā panta 1. punktā izklāstīto procedūru.


Locekļi bez balsstiesībām un novērotāji, izņemot izpilddirektoru, nepiedalās Uzraudzības padomes diskusijās par atsevišķām finanšu iestādēm, ja vien 75. panta 3. punktā vai 1. panta 2. punktā minētajos leģislatīvajos aktos nav paredzēts citādi.”;


“5.   Iestādes priekšsēdētājam ir prerogatīva rīkot balsošanu jebkurā laikā. Neskarot minētās pilnvaras un iestādes lēmumu pieņemšanas procedūru efektivitāti, iestādes Uzraudzības padome, pieņemot savus lēmumus, cenšas panākt vienprātību.”;


“3.a   Valde var izskatīt visus jautājumus, sniegt par tiem atzinumu un nākt klajā ar priekšlikumiem par tiem, izņemot par uzdevumiem, kas noteikti 30. pantā.”;


“6.   Valde iesniedz Uzraudzības padomei apstiprināšanai priekšlikumu par iestādes ikgadējo darbības ziņojumu, tostarp par to, kā pildīti priekšsēdētāja pienākumi.”;


“8.   Saskaņā ar 58. panta 3. un 5. punktu Valde ieceļ un atbrīvo no amata Apelācijas padomes locekļus, pienācīgi ņemot vērā Uzraudzības padomes priekšlikumu.”;


“9.   Valdes locekļi publisko informāciju par visām notikušajam sanāksmēm un baudīto viesmīlību. Izdevumus reģistrē publiski saskaņā ar Civildienesta noteikumiem.”;


“2.   Priekšsēdētāju izraugās saskaņā ar atklātu atlases procedūru, pamatojoties uz nopelniem, prasmēm, zināšanām par finanšu iestādēm un tirgiem un pieredzi attiecībā uz finanšu uzraudzību un regulējumu, izmantojot atklātu atlases procedūru, kurā ievēro dzimumu līdzsvara principu un kuru publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī. Uzraudzības padome ar Komisijas palīdzību izstrādā kvalificētu priekšsēdētāja amata kandidātu sarakstu. Pamatojoties uz minēto sarakstu, Padome pēc Eiropas Parlamenta apstiprinājuma pieņem lēmumu par priekšsēdētāja iecelšanu.


Ja priekšsēdētājs vairs neatbilst 49. pantā minētajiem nosacījumiem vai ir atzīts par vainīgu nopietnā pārkāpumā, Padome, pamatojoties uz Komisijas priekšlikumu, ko apstiprinājis Eiropas Parlaments, var pieņemt lēmumu atbrīvot viņu no amata.


Vēl Uzraudzības padome no savu locekļu vidus ievēl priekšsēdētāja vietnieku, kas veic priekšsēdētāja funkcijas viņa prombūtnes laikā. Minētais priekšsēdētāja vietnieks netiek ievēlēts no Valdes locekļu vidus.”;


“5.   Priekšsēdētāju var atcelt no amata tikai nopietna iemesla dēļ. Viņu var atcelt tikai Eiropas Parlaments pēc Padomes lēmuma, kas pieņemts pēc apspriešanās ar Uzraudzības padomi.”;