Nerakstītie Eiropas tiesību avoti: papildinošie tiesību akti

 

KOPSAVILKUMS:

Līguma par Eiropas Savienību 19. pants

KĀDS IR LĪGUMA PAR EIROPAS SAVIENĪBU 19. PANTA MĒRĶIS?

• Līguma par Eiropas Savienību (LES) 19. pantā ir aprakstīti Eiropas Savienības Tiesas uzdevumi un sastāvs.
• Ar to tiek noteikts papildinošo tiesību aktu juridiskais pamats, paredzot, ka Eiropas Savienības Tiesa ir galvenā tiesa, kas nodrošina ES tiesību aktu pareizu interpretāciju un piemērošanu gan tajā ierosinātajās lietās, gan saistībā ar pieprasījumiem sniegt prejudiciālus nolēmumus* (plašāku informāciju skatīt kopsavilkumā par Prejudiciālo nolēmumu tiesvedību).

SVARĪGĀKIE ASPEKTI

Ko nozīmē vārdu savienojums “papildinošie tiesību akti”?

• Papildinošie tiesību akti ir nerakstītie ES tiesību avoti, kas nav ne primārie, ne sekundārie tiesību akti.
• Šos avotus Eiropas Savienības Tiesa galvenokārt izmanto kā tiesiskā regulējuma normas gadījumos, kad ar primāro un sekundāro tiesību aktu palīdzību lieta nav atrisināma.

Kādi ir papildinošo tiesību aktu avoti?

• Papildinošie tiesību akti ietver Eiropas Savienības Tiesas judikatūru* , starptautiskās tiesības* un vispārējos tiesību principus. Visi trīs minētie avoti pārklājas.
• Eiropas Savienības Tiesas judikatūra
  • Interpretējot ES tiesību aktus, Eiropas Savienības Tiesai bieži vien ir jābūt radošai, lai atrisinātu jautājumus, ko nereglamentē ne primārie tiesību akti, ne sekundārie tiesību akti.
  • Tiesas spriedumi ir oficiāla un juridiski saistoša ES tiesību aktu interpretācija un tādēļ ir uzskatāmi par tiesību avotu (arī pašai Eiropas Savienības Tiesai).
• Starptautiskās tiesības
  • Eiropas Savienības Tiesa savas judikatūras veidošanai izmanto starptautiskās tiesības (tostarp ES un ES valstu noslēgtos starptautiskos nolīgumus), ciktāl to noteikumi attiecas uz ES un nav nesaderīgi ar ES īpašo struktūru.
  • Starptautiskās tiesības, kurās noteikti ES un ES valstu juridiskie pienākumi, ir arī iedvesmas avots, ko Eiropas Savienības Tiesa izmanto, izstrādājot vispārējos tiesību principus.
• Vispārējie tiesību principi
  • Eiropas Savienības Tiesas judikatūrā iestrādātie vispārējie principi Tiesai ir ļāvuši īstenot noteikumus dažādās jomās, kuras līgumos nav minētas.
  • ES tiesību vispārējie principi var būt vai nu kopīgi visu ES valstu tiesību sistēmām un atbilstīgi ES mērķiem, vai arī var būt noteikti ES mērogā — pat tad, ja to pamatā ir tikai atsevišķu valstu tiesību sistēmās noteiktie principi.

Pamattiesības

• Pamattiesības (Līguma par Eiropas Savienību (LES) 6. pants) ir īpaša tiesību avotu kategorija:
  • daļēji primāri — LES 6. panta 1. punktā ir atzīts, ka Eiropas Savienības Pamattiesību hartai ir tāds pats juridiskais spēks kā Līgumiem;
  • daļēji papildinoši — LES 6. panta 3. punktā skaidri ir atzīts, ka “pamattiesības, kas garantētas Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijā un kas izriet no dalībvalstu kopīgajām konstitucionālajām tradīcijām”, ir ES tiesību vispārīgo principu pamats.

GALVENIE TERMINI

PAMATDOKUMENTS

Līguma par Eiropas Savienību konsolidētā versija — III sadaļa — Noteikumi attiecībā uz Savienības iestādēm — 19. pants (OV C 202, 7.6.2016., 27. lpp.)

SAISTĪTIE DOKUMENTI

Līguma par Eiropas Savienības darbību konsolidētā versija — Pirmā daļa — Principi — I sadaļa — Savienības kompetences kategorijas un jomas — 6. pants (OV C 202, 7.6.2016., 52.–53. lpp.)

Pēdējo reizi atjaunots: 12.03.2018