Lieta C‑591/17

Austrijas Republika

pret

Vācijas Federatīvo Republiku

Tiesas (virspalāta) 2019. gada 18. jūnija spriedums

Valsts pienākumu neizpilde – LESD 18., 34., 56. un 92. pants – Dalībvalsts tiesiskais regulējums, kurā ir paredzēta infrastruktūras izmantošanas nodeva pasažieru mehāniskajiem transportlīdzekļiem – Situācija, kurā šajā dalībvalstī reģistrēto transportlīdzekļu īpašnieki ir atbrīvoti no mehānisko transportlīdzekļu nodokļa apmērā, kas atbilst šai nodevai

1. Eiropas Savienības tiesības – Principi – Vienlīdzīga attieksme – Diskriminācija personas pilsonības dēļ – Aizliegums – Valsts tiesiskais regulējums, kurā ir paredzēta infrastruktūras izmantošanas nodeva mehāniskajiem transportlīdzekļiem – Atbrīvojums vienīgi to transportlīdzekļu, kuri reģistrēti attiecīgajā dalībvalstī, īpašniekiem – Nepieļaujamība

   (LESD 18. pants)

   (skat. 46., 49.–51., 54.–57., 60., 69., 78. punktu)

2. Eiropas Savienības tiesības – Principi – Vienlīdzīga attieksme – Diskriminācija personas pilsonības dēļ – Aizliegums – Infrastruktūras izmantošanas nodeva mehāniskajiem transportlīdzekļiem – Nodevas izstrāde un piemērošana – Atšķirīga attieksme pret ceļu satiksmes noteikumu pārkāpējiem atkarībā no transportlīdzekļa reģistrācijas vietas – Drošības naudas piemērošana citā dalībvalstī reģistrētu transportlīdzekļu īpašniekiem – Pieļaujamība – Nosacījumi

   (LESD 18. pants)

   (skat. 94., 103., 109. punktu)

3. Brīva preču aprite – Kvantitatīvie ierobežojumi – Pasākumi ar līdzvērtīgu iedarbību – Valsts tiesiskais regulējums, kurā ir paredzēta infrastruktūras izmantošanas nodeva mehāniskajiem transportlīdzekļiem – Pasākums, ar kuru tiek traucēta citu dalībvalstu izcelsmes preču piekļuve valsts tirgum – Nepieļaujamība – Pamatojums – Neesamība

   (LESD 34. pants)

   (skat. 120., 127., 132.–134. punktu)

4. Pakalpojumu sniegšanas brīvība – Ierobežojumi – Nodokļu tiesību akti – Valsts tiesiskais regulējums, kurā ir paredzēta infrastruktūras izmantošanas nodeva mehāniskajiem transportlīdzekļiem – Pakalpojumu, kurus sniedz citās dalībvalstīs reģistrēti pakalpojumu sniedzēji, izmaksu paaugstināšana – Pasākums, ar kuru tiek traucēta citas dalībvalsts izcelsmes pakalpojumu piekļuve pakalpojumu sniedzēju un pakalpojumu saņēmēju valsts tirgum – Nepieļaujamība – Pamatojums – Neesamība

   (LESD 56. pants)

   (skat. 135., 144., 149. punktu)

5. Pakalpojumu sniegšanas brīvība – Līguma normas – Piemērošanas joma – Valsts tiesiskais regulējums, kurā ir paredzēta infrastruktūras izmantošanas nodeva mehāniskajiem transportlīdzekļiem – Autoceļu izmantošanas nodeva smagajiem kravas transportlīdzekļiem – Atšķirīga attieksme pret pārvadātājiem, kas reģistrēti citā dalībvalstī – Valsts pārvadātāji, kas saņem kompensāciju par šo nodevu – Situācija, kas ir par sliktu ārvalstu pārvadātājiem – Nepieļaujamība

   (LESD 92. pants)

   (skat. 141., 143., 161. un 162. punktu)

Rezumējums

Vācijas vinjete, kas paredzēta federālo autoceļu izmantošanai ar pasažieru mehāniskajiem transportlīdzekļiem, ir pretrunā Savienības tiesībām

2019. gada 18. jūnijā pasludinātajā spriedumā Austrija/Vācija (C‑591/17) Tiesas virspalāta, izskatot Austrijas Republikas prasība sakarā ar pienākumu neizpildi, kura celta saskaņā ar LESD 259. pantu, konstatēja, ka Vācijas Federatīvā Republika ir izdarījusi LESD 18., 34., 56. un 92. panta pārkāpumu, kas izriet no infrastruktūras izmantošanas nodevas pasažieru mehāniskajiem transportlīdzekļiem ieviešanas un Vācijā reģistrētu transportlīdzekļu īpašnieku atbrīvojuma no mehānisko transportlīdzekļu nodokļa apmērā, kas vismaz atbilst šai nodevai. Savas prasības pamatojumam Austrijas Republika izvirzīja četrus pamatus. Pirmais un otrais iebildums ir par LESD 18. panta pārkāpumu, kas, pirmkārt, izriet no infrastruktūras izmantošanas nodevas un transportlīdzekļu, kuri ir reģistrēti Vācijā, īpašnieku atbrīvojuma no mehānisko transportlīdzekļu nodokļa kopējās iedarbības, kā arī, otrkārt, no infrastruktūras izmantošanas nodevas izstrādes un piemērošanas. Trešais iebildums ir par to, ka ar visiem pasākumiem, kuri ir kritizēti pirmā un otrā iebilduma ietvaros, ir pārkāpts LESD 34. un 56. pants. Ceturtais iebildums ir par to, ka LESD 92. pants ir pārkāpts ar infrastruktūras izmantošanas nodevas un transportlīdzekļu, kuri ir reģistrēti Vācijā, īpašnieku atbrīvojuma no mehānisko transportlīdzekļu nodokļa kopējo iedarbību.

Attiecībā uz pirmo iebildumu, ar kuru tiek apgalvots LESD 18. panta pārkāpums, kurš izriet no apstrīdēto valsts pasākumu kombinētas iedarbības, Tiesa, konstatējusi saikni gan temporālā, gan materiāltiesiskā aspektā starp apstrīdētajiem valsts pasākumiem, kas pamato tās vērtējumu kopā ar Savienības tiesībām, vispirms konstatēja atšķirīgas attieksmes pilsonības dēļ esamību. Šajā sakarā Tiesa saistībā ar attiecīgās nodevas iekasēšanu tostarp norādīja, ka visiem Vācijas autoceļu izmantotājiem ir jāmaksā infrastruktūras izmantošanas nodeva neatkarīgi no to transportlīdzekļu reģistrācijas vietas. Tomēr Vācijā reģistrētu transportlīdzekļu īpašnieki saņem atbrīvojumu no mehānisko transportlīdzekļu nodokļa tādā apmērā, kas ir līdzvērtīgs šīs nodevas, kura tiem ir jāmaksā, apmēram, līdz ar to de facto šīs nodevas ekonomiskais slogs gulstas vienīgi uz to transportlīdzekļu, kuri reģistrēti citās dalībvalstīs, kas nav Vācija, īpašniekiem un vadītājiem. Šķiet, ka sakarā ar strīdīgo valsts pasākumu kombināciju pret tiem, kuri izmanto Vācijas autoceļus, ir nelabvēlīgāka attieksme nekā pret Vācijā reģistrēto transportlīdzekļu īpašniekiem attiecībā uz šo autoceļu izmantošanu, lai gan attiecībā uz šo izmantošanu tie ir līdzīgās situācijās. Tiesa uzskata, ka šāda atšķirība faktiski rada tādu pašu rezultātu kā atšķirīga attieksme pilsonības dēļ.

Tiesa atgādina, ka, ieviešot mehānisko transportlīdzekļu nodokļus, dalībvalstīm tostarp ir jāievēro vienlīdzīgas attieksmes princips tā, lai šo nodokļu piemērošanas kārtība neizraisītu diskrimināciju.

Protams, dalībvalstīm, saskaņā ar brīvo izvēli noteikt savu publisko infrastruktūru finansēšanas kārtību, ir atļauts grozīt savu ceļu infrastruktūras finansēšanas sistēmu, ciktāl šis grozījums atbilst Savienības tiesību aktiem, tostarp nediskriminācijas principam, kas paredzēts LESD 18. panta pirmajā daļā. Tomēr Tiesa konstatēja, ka kompensācijas mehānisms, izmantojot attiecīgo atbrīvojumu, šajā gadījumā ir diskriminējošs pret transportlīdzekļu, kuri reģistrēti citās dalībvalstīs, kas nav Vācija, īpašniekiem un vadītājiem, jo Vācijas Federatīvā Republika nav spējusi pierādīt, ka attiecīgais kompensācijas mehānisms atbilst šīs dalībvalsts paustajam mērķim pāriet no infrastruktūras finansēšanas ar nodokli sistēmas uz sistēmu, kurā finansējumu sniedz visi lietotāji, un šīs dalībvalsts ieviestais mehānisko transportlīdzekļu nodokļa samazinājums praksē paredz atbrīvojumu Vācijā reģistrētu transportlīdzekļu īpašniekiem no infrastruktūras izmantošanas nodevas.

Saistībā ar otro iebildumu, ar kuru tiek apgalvots LESD 18. panta pārkāpums, kas izriet no infrastruktūras izmantošanas nodevas izstrādes un piemērošanas, Tiesa ir norādījusi, ka atsevišķus pārkāpumus veidojošie elementi, piemēram, nepilnīgs nodevas maksājums vai nepareizas informācijas sniegšana, var tikt konstatēti tikai saistībā ar transportlīdzekļu, kuri reģistrēti citās dalībvalstīs, kas nav Vācija, īpašniekiem un vadītājiem, nepamato Austrijas Republikas apgalvojumu, saskaņā ar kuru šīs tiesību normas galvenokārt attiecas uz šiem pēdējiem minētajiem. Tādējādi tā it īpaši konstatēja, ka mērķis nodrošināt to naudas sodu samaksu, kas uzlikti pārkāpējiem, kuri izmanto transportlīdzekli, kurš reģistrēts citā dalībvalstī, kas nav Vācija, un ko īsteno, pieprasot iemaksāt drošības naudu, attaisno izrietošo atšķirīgo attieksmi starp šiem pārkāpējiem un pārkāpējiem, kuri izmanto Vācijā reģistrētu transportlīdzekli, un ka šis pasākums ir samērīgs ar minēto mērķi.

Saistībā ar trešo iebildumu, ar kuru tiek apgalvots LESD 34. un 56. panta pārkāpums, Tiesa nosprieda, ka strīdīgie valsts pasākumi var traucēt citu dalībvalstu izcelsmes produktu piekļuvei Vācijas tirgum. Infrastruktūras izmantošanas nodeva, kas faktiski attiecas tikai uz transportlīdzekļiem, ar kuriem tiek pārvadāti šie produkti, var palielināt transporta izmaksas un līdz ar to arī šo produktu cenu, tādējādi ietekmējot to konkurētspēju.

Tiesa arī norādīja, ka strīdīgie valsts pasākumi var traucēt pakalpojumu, kuru izcelsme ir kādā dalībvalstī, kas nav Vācija, sniedzējiem un saņēmējiem piekļūt Vācijas tirgum. Infrastruktūras izmantošanas nodeva sakarā ar to, ka ir piešķirts atbrīvojums no mehānisko transportlīdzekļu nodokļa, kas ietilpst attiecīgajos valsts pasākumos, var vai nu palielināt izmaksas par pakalpojumiem, ko Vācijā sniedz šie pakalpojumu sniedzēji, vai arī palielināt šo saņēmēju ceļošanas izmaksas uz šo dalībvalsti, lai tur saņemtu pakalpojumu.

Visbeidzot, saistībā ar ceturto iebildumu, ar kuru tiek apgalvots LESD 92. panta pārkāpums, Tiesa konstatēja, ka, pilnībā kompensējot jauno maksājumu, kas ir nodeva, kura visiem pārvadātājiem jāmaksā par infrastruktūras izmantošanu, ar Vācijas pārvadātājiem piešķirto, taču ārvalstu pārvadātājiem nepiešķirto atbrīvojumu no mehānisko transportlīdzekļu nodokļiem vismaz par summu, kas ir līdzvērtīga samaksātajai nodevai, attiecīgie valsts pasākumi groza ārvalstu pārvadātāju situāciju tādā ziņā, ka tā tiem ir nelabvēlīga salīdzinājumā ar Vācijas pārvadātājiem. Līdz ar to strīdīgie valsts pasākumi tika atzīti par tādiem, kas ir pretrunā LESD 92. pantam.