15.11.2012   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 351/57

1.1

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja (EESK) atbalsta Eiropas Komisijas (EK) priekšlikumu Padomes regulai par Eiropas nodibinājuma statūtiem (EFS), kas dos iespēju izveidot Eiropas nodibinājumu (Fundatio Europaea). EESK jau ir aicinājusi izveidot šādus statūtus (1), lai Eiropas Savienībā atvieglotu sabiedriskā labuma nodibinājumu pārrobežu darbību un to sadarbību, kas palīdzētu veicināt ES ekonomisko un sociālo kohēziju.

1.2

Šobrīd EESK aicina Eiropas Parlamentu un Padomi pieņemt priekšlikumu bez kavēšanās. Ir skaidrs, ka nodibinājumi vairāk nekā jebkad agrāk nodarbojas ar jautājumiem, kuri pārsniedz valstu robežas un kuru risināšanai vajadzīga efektīva organizatoriskā struktūra. Eiropas līmeņa nodibinājumiem, kas darbojas zinātnē, pētniecībā un sociālajā jomā, nepieciešama tāda juridiskā forma, ko atzīst ikvienā ES dalībvalstī.

1.3

Pati nodibinājumu nozare un to pārstāvošās organizācijas un tīkli valstu un ES līmenī vairākkārt aicinājuši izveidot EFS kā efektīvāko risinājumu, kas palīdzētu likvidēt pārrobežu šķēršļus un tādējādi stimulētu nodibinājumu darbību visā Eiropā.

1.4

Fundatio Europaea (FE) būs fakultatīvs un neaizstās vietējā un valsts līmeņa tiesību normas. Tomēr nodibinājumiem, kas pieņems statūtus, tas dos iespēju darboties visās ES valstīs bez nepieciešamības veidot vietējas struktūras, ja vien attiecīgais nodibinājums būs atzīts tajā valstī, kur tas sākotnēji izveidots.

1.5

EESK uzskata, ka ierosinātais pasākums pilnībā atbilst subsidiaritātes principam. ES rīcība ir nepieciešama, lai likvidētu valstu šķēršļus un pašreizējos ierobežojumus, ar kuriem saskaras nodibinājumi, kas darbojas vairākās dalībvalstīs. Pašreizējā situācija liecina, ka ar valstu līmeņa pasākumiem šī problēma netiek pienācīgi risināta, un jautājuma starpvalstu rakstura dēļ vajadzīga Eiropas mēroga sistēma, kas nodrošinātu attīstību tiem nodibinājumiem, kuru sūtība ir darboties visas Eiropas līmenī. Lai šādu mērķi sasniegtu, dalībvalstu individuāli veikti pasākumi negarantēs optimālus rezultātus attiecībā uz vienotā tirgus principu.

1.6

Priekšlikuma nolūks ir izveidot novatorisku tiesisko regulējumu, kas papildinātu dalībvalstu tiesību aktus, kuru forma un darbības joma netiks mainīta. Dalībvalstīm joprojām būs iespēja izvēlēties, saglabāt un attīstīt sev raksturīgos nodibinājumu veidus.

1.7

EESK piekrīt lēmumam priekšlikumu izstrādāt regulas formā. Regula ir vispiemērotākais juridiskais instruments, ar ko nodrošināt statūtu saskaņotību visās dalībvalstīs un palielināt uzticēšanos, jo regulas noteikumi ir piemērojami tieši un viendabīgi. Tas vēl vairāk nostiprināts 47. pantā par uzraudzības iestāžu sadarbību un 48. pantā par nodokļu iestāžu sadarbību.

1.8

EESK ir vienisprātis par svarīgākajiem aspektiem EK priekšlikumā par EFS, kura mērķis ir panākt līdzsvaru starp, no vienas puses, statūtu pieejamību (dibināšanas izpratnē) un, no otras puses, ticamību (pārredzamības un pārskatatbildības izpratnē).

1.9

Priekšlikumā iekļautie nodokļu elementi nerada jaunu režīmu, bet gan automātiski piešķir Eiropas nodibinājumiem līdztiesīgu stāvokli ar valstu sabiedriskā labuma struktūrām. Tāpēc šī priekšlikuma daļa rūpīgi jāpārskata, jo tā nedrīkst apdraudēt tik ļoti vajadzīgo ierosinātās regulas pieņemšanu.

2.1

Savienības līmenī nav nekādu iespēju saskaņot juridiskās sistēmas, kuru ietvaros darbojas visas ES sabiedriskā labuma struktūras. Tiek lēsts, ka visā Savienībā ir vairāk nekā 50 likumu, kas regulē nodibinājumu izveidi un darbību. Dalībvalstu civiltiesību un nodokļu sistēmu atšķirību dēļ šo struktūru pārrobežu darbība ir dārga un apgrūtinoša. Turklāt nodibinājumu pārrobežu darbu kavē tiesiski, administratīvi un ar nodokļiem saistīti šķēršļi. Tāpēc ļoti maz tiek izmantota līdzekļu pārrobežu plūsma un atbalsts sabiedriskā labuma mērķiem.

2.2

Lai šīs problēmas risinātu, Komisija iesniegusi regulas priekšlikumu, kurā izstrādāta jauna Eiropas līmeņa juridiskā forma, kas varētu atvieglot nodibinājumu veidošanu un darbību vienotajā tirgū. Šī juridiskā forma ļaus nodibinājumiem pārrobežu darbībā efektīvāk nodrošināt privāto finanšu plūsmu ES sabiedriskā labuma mērķiem. Tādējādi darbībām, kuru mērķis ir sabiedriskais labums, būtu pieejams lielāks finansējums, kas savukārt dotu lielāku sabiedrisko labumu Eiropas iedzīvotājiem un pozitīvi ietekmētu ES ekonomiku kopumā.

2.3

Priekšlikumā izklāstītas galvenās FE īpatnības, to dibināšanas metodes un organizatoriskie noteikumi. Paredzēta arī iespēja ar zināmiem nosacījumiem atkal pārveidot FE par sabiedriskā labuma struktūru vai izbeigt tā darbību.

2.4

Regulā noteiktas katras dalībvalsts uzraudzības iestāžu obligātās uzraudzības pilnvaras, kas dos tām iespēju efektīvi pārraudzīt attiecīgajā dalībvalstī reģistrēto FE darbību. Ir arī noteikts, ka FE un tā ziedotājiem automātiski tiek piemēroti tādi paši nodokļu atvieglojumi, kādi piešķirti iekšzemes struktūrām ar sabiedriskā labuma mērķi.

3.1

Savā iepriekšējā atzinumā EESK ir atzinusi nodibinājumu nozīmīgo devumu daudzās jomās, piemēram, cilvēktiesībās, mazākumtautību aizsardzībā, nodarbinātībā un sociālajā progresā, vides un Eiropas mantojuma aizsardzībā, kā arī zinātnes un tehnoloģijas sasniegumu popularizēšanā. Nodibinājumi arī būtiski palīdz sasniegt stratēģijā “Eiropa 2020” izvirzītos mērķus — gudru, ilgtspējīgu un integrējošu izaugsmi.

3.2

Cilvēki, preces, pakalpojumi un kapitāls Eiropas Savienībā kopumā var brīvi pārvietoties pāri robežām, taču tas ne vienmēr attiecas arī uz tādu darbību un resursiem, kas veltīti sabiedriskā labuma mērķiem. Šādā nolūkā radīta FE — jauna, fakultatīva juridiska struktūra, kas pastāv līdzās tām juridiskajām formām, kas jau izveidotas ES valstīs.

3.3

EESK uzskata, ka Eiropas nodibinājuma statūtu izstrāde būs ieguvums nodibinājumiem, jo visā ES būs viendabīgāki noteikumi; būs iespējams izmantot vienu tiesisko līdzekli un pārvaldības struktūru, kas būs salīdzināma visās dalībvalstīs; tādējādi būs lielāka juridiskā noteiktība un zemākas atbilstības nodrošināšanas izmaksas.

3.4

Statūti ļaus vieglāk apkopot un vairot nodibinājumu īpašās zināšanas un resursus. Arī atpazīstams Eiropas nodibinājuma veids stimulēs pārrobežu iniciatīvas un ziedojumus. Paredzams, ka dalībvalstu ekonomikai būs pieejami lielāka apjoma līdzekļi tādām svarīgām jomām kā pētniecība un izglītība, sociālie un veselības aprūpes pakalpojumi, kultūra un vides aizsardzība.

3.5

EESK atzinīgi vērtē to, ka ES priekšlikums orientēts vienīgi uz sabiedriskā labuma nodibinājumiem. Komiteja norāda, ka 5. pantā izklāstītās sabiedriskā labuma mērķa definīcijas pamatā ir galīgs saraksts ar visizplatītākajiem kopīgajiem mērķiem, kuri ir aktuāli lielākajā daļā dalībvalstu. Saraksts sniedz lielāku juridisko noteiktību attiecībā uz to, kas ir sabiedrisks labums, taču to var būt ļoti grūti papildināt vai grozīt, jo tas izdarāms vienīgi ar vienprātīgu Padomes lēmumu un Eiropas Parlamenta piekrišanu, un vienīgi tad, kad septiņus gadus pēc regulas stāšanās spēkā tā tiek pirmoreiz pārskatīta.

3.6

EESK norāda, ka jēdzienu “darboties sabiedrības kopējās interesēs” regulā varētu precizēt, konkrēti nosakot, ka FE jābūt identificējamam sabiedriskā labuma mērķim (-iem) un ka tam ir jākalpo sabiedrības kopējās interesēs un/vai sabiedrības daļas interesēs. EESK arī iesaka ņemt vērā šādus elementus, lai noteiktu, vai attiecīga struktūra sniedz vai paredz sniegt sabiedrisku labumu:

3.7

EESK atzinīgi vērtē pārējās EFS raksturīgās iezīmes, kas aprakstītas ierosinātajā regulā un ko Komiteja bija ieteikusi savā iepriekšējā atzinumā, proti:

3.8

EESK norāda, ka regula tiecas atvieglot Eiropas Savienības Tiesas neseno nolēmumu īstenošanu (2), dodot iespēju veikt starpvalstu ziedojumus Eiropas nodibinājumiem un tos uzskatīt par sabiedriskā labuma nodibinājumiem saskaņā ar attiecīgās valsts nodokļu regulējumu. EESK uzskata, ka nodokļu vajadzībām, lai noteiktu FE piemērojamo nodokļu režīmu saskaņā ar valsts līmenī piemērojamajiem nodokļu noteikumiem, tiem būtu piešķirams standarta bezpeļņas organizācijas statuss, pilnībā ievērojot tās dalībvalsts nodokļu iestāžu kompetenci un praksi, kurā attiecīgajam FE ir nodokļu saistības. Lai gan dalībvalstis nevar diskriminēt FE attiecībā pret valsts sabiedriskā labuma nodibinājumiem, jo tas būtu pretrunā ES līgumam un Tiesas praksei, tām ir iespēja izvēlēties, kādu nodokļu režīmu piemērot. Ja dalībvalsts jurisdikcijā bezpeļņas organizācijām ir paredzēti vairāki nodokļu režīmi, valstij jānorāda, kuru režīmu tā piemēros Eiropas nodibinājumiem.

3.9

Visbeidzot, ierosinātajā regulā būtu pilnībā jāņem vērā nodibinājumu nozares ieteikumi, lai galīgajam instrumentam, no vienas puses, garantētu patiesu Eiropas dimensiju bez pārmērīgām atsaucēm uz valstu noteikumiem, un lai, no otras puses, tas vienlaikus būtu gan visaptverošs, gan nepārprotams, kas noteikti veicinās tā izmantošanu.

4.1

Kā norādīts iepriekšējā EESK atzinumā, būtiskākie ieguvumi no EFS būs četri: efektivitāte un vienkāršošana, pārskatatbildība, tautsaimniecisks labums un politiskas/sociālas priekšrocības. EESK uzskata, ka ierosinātajā regulā panākts pienācīgs līdzsvars starp šiem elementiem, lai gan dažus turpmāk aplūkotus aspektus varētu vēl pilnveidot.

4.2

EESK vēlas pievērst uzmanību konkrētu priekšlikumā minētu terminu tulkojumam, proti, jēdzienam “sabiedrisks labums”, kuru dažās valodās var tulkot kā “sabiedriski pakalpojumi” vai “vispārēja nozīme” un attiecināt uz ļoti specifiska veida nacionālo juridisko formu ar savstarpēji saistītu tiesību un prasību kopumu. Tādējādi var rasties zināma neskaidrība par to, kuras attiecīgās valsts sabiedriskā labuma struktūras ir iespējams pārveidot par FE, ja dalībvalstīs tas nebūs nepārprotami noteikts.

4.3

EESK uzskata, ka dalībvalstīm pašām būtu jānosaka, kuras sabiedriskā labuma struktūras un nodibinājumus var pārveidot par FE vai apvienot, lai izveidotu FE. Šādas iespējas saskaņā ar definīciju neattiektos uz tādām nereģistrētām struktūrām kā ieguldījumu fondi (trasti), taču attiektos uz nodibinājumiem, kuru mērķis ir sabiedrisks labums un kuri dažās ES dalībvalstīs uztur neautonomus fondus, kā arī sabiedriskā labuma dotāciju fondus.

4.4

EESK uzskata: ņemot vērā FE publiskā labuma mērķi un statusu nodokļu aspektā, tiem FE, kas dibināti uz neierobežotu laiku, savi gada ieņēmumi būtu jāizlieto saprātīgā laikposmā (piemēram, 4 gados), vienlaikus nodrošinot iespēju daļu no saviem resursiem (piem., vienu trešdaļu) novirzīt savu dotāciju vērtības saglabāšanai un/vai palielināšanai. Iepriekš teiktais neattiektos uz tādiem FE, kas dibināti uz ierobežotu laiku, un uz nodibinājumiem, kuru izveides mērķis ir izlietot dotācijas konkrētā laikposmā.

4.5

EESK vēlas norādīt, ka EK priekšlikumā ietvertās pārredzamības prasības, īpaši tās, kas skar ārējo revīziju, attiecībā uz Eiropas nodibinājumu obligāto aktīvu lielumu ir stingrākas nekā pašreiz spēkā esošās prasības ES dalībvalstu nodibinājumiem. Nākotnē tas var kavēt FE izmantošanu. Revīzijas prasība būtu jāpiemēro tikai tad, ja ir pārsniegta noteikta robežvērtība (piem., 150 000 EUR) un/vai vidējais darbinieku skaits (vismaz 50 darbinieku). Tos FE, kuru aktīvi ir mazāki nekā ierosinātā 150 000 EUR robežvērtība, varētu kontrolēt nevis revidents, bet neatkarīgs pārbaudītājs. Prakse liecina, ka patlaban 8 dalībvalstīs ārējais revidents nav obligāts, savukārt tur, kur šāda prasība ir ieviesta, robežvērtības svārstās no vairāk nekā 15 000 EUR (Igaunijā) līdz vairāk nekā 2,5 miljoniem EUR (Polijā) un attiecas uz nodibinājumiem, kuru darbinieku skaits pārsniedz 50 (3). Šī samērīgā pieeja attiecībā uz revīziju neatbrīvo FE no pienākuma izpildīt citas pārredzamības un pārskatatbildības prasības, kas noteiktas regulā, it sevišķi saistībā ar regulāro (ikgadējo) publiskās ziņošanas pienākumu.

4.6

Eiropas nodibinājumam jābūt spējīgam veikt “saistītas” ekonomiskas darbības, t.i., tādas, kas saistītas ar tā mērķi — sabiedrisku labumu —, taču jēdziens “nesaistīta ekonomiskā darbība” varētu būt grūtāk definējams. Lielāka skaidrība varētu būt, ja Eiropas nodibinājumi drīkstētu veikt tikai netiešas nesaistītas ekonomiskās darbības ar citas juridiskas personas starpniecību.

4.7

EESK uzskata, ka regulā jāietver noteikumi par FE personāla tiesībām tikt informētiem un uzklausītiem atbilstīgā starptautiskā līmenī, ja FE nodarbina ievērojamu skaitu darbinieku dažādās dalībvalstīs:

4.8

EESK uzskata, ka pašreizējā veidolā regula faktiski rada vairākus pilnīgi jaunus noteikumus attiecībā uz brīvprātīgajiem, taču ne viņu statuss / juridiskā definīcija, ne viņu tiesības un pienākumi Eiropā nav skaidri definēti. Pēc EESK domām, kamēr trūkst šādu pamata elementu, FE brīvprātīgo informēšanai un uzklausīšanai jānotiek saskaņā ar spēkā esošajiem valstu likumiem. Praktiskā ziņā starpvalstiska brīvprātīgo informēšana un uzklausīšana būtu organizējama galvenokārt pēc FE pušu vienošanās. Šajā saistībā mērķis ir panākt, lai netiktu apieti likumi, kuri nosaka brīvprātīgo statusu, un lai tādu prasību pievienošanas dēļ, kuras reālās situācijās nav iedomājamas, FE izmantošana nekļūtu pārāk sarežģīta un smagnēja. EESK arī uzskata, ka brīvprātīgo tiesības tikt informētiem un uzklausītiem nav salīdzināmas ar darbinieku tiesībām, jo tas radītu bezprecedenta tiesības un juridiskus sarežģījumus.

4.9

EESK atzinīgi vērtē to, ka ierosinātajā regulā ņemti vērā sākotnējie ieteikumi deleģēt FE pārraudzību īpaši pilnvarotām kompetentām dalībvalstu iestādēm, pamatojoties uz kopīgi noteiktiem EFS standartiem par reģistrēšanas, ziņošanas un uzraudzības prasībām, kas izklāstītas EFS regulā. EESK uzskata, ka tur, kur šādu iestāžu vēl nav, to funkcijas var veikt uzņēmumu reģistra iestādes. Pēc EESK domām, dalībvalstīm būtu jāļauj pašām lemt par vienas vai vairāku iestāžu izraudzīšanu atbilstīgi valsts vajadzībām un praksei.

4.10

Ja ES likumdevēji vēlas regulas galīgajā redakcijā saglabāt ar nodokļiem saistītos elementus, EESK aicina ņemt vērā to pieeju, kādu ieteiktu nodibinājumu jomas lietpratēji. Piemēram, būtu iespējams apvienot civiltiesību instrumentu (EK regulu) un nodokļu tiesību normas, ko dalībvalstis uzskatītu par būtiskām (piem., gada ienākumu izmaksu pienācīgā laika periodā).