2.3.2013   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 62/57

—

uzskata, ka valsts reģionālais atbalsts ir svarīgs instruments ekonomiskās, sociālās un teritoriālās kohēzijas mērķu īstenošanai;

—

aicina Eiropas Komisiju valsts atbalsta modernizācijas procesu saistīt ar plašāku Eiropas izaugsmes, kohēzijas un nodarbinātības stratēģiju;

—

uzskata, ka valsts reģionālais atbalsts ir instruments, kas valstīm jāizmanto, lai novērstu krīzes ilgtermiņa sekas un atbalstītu problēmu skarto reģionu ekonomikas dinamiku;

—

aicina Eiropas Komisiju ņemt vērā krīzes sekas un paaugstināt, no vienas puses, atbalsta likmju maksimālos apmērus un, no otras puses, palielināt iedzīvotāju skaita procentuālo daļu, uz kuriem attiecas šāda veida atbalsts,

—

uzskata, ka jaunie ierobežojumi, kas noteikti lielajiem uzņēmumiem Kopienas izpratnē, ir nepamatoti ekonomikas krīzes laikā un aicina Eiropas Komisiju paplašināt mazo un vidējo uzņēmumu (MVU) definēšanas pašreizējos kritērijus;

—

aicina labāk koordinēt valsts atbalsta noteikumus ar citām Eiropas politikas jomām, īpaši ar kohēzijas politiku, un tāpēc aicina valsts reģionālā atbalsta reformu saskaņot ar jaunās pārejas reģionu kategorijas izveidi;

—

iesaka, lai Eiropas Komisija zonējuma izstrādes kritērijos ņemtu vērā atsevišķu reģionu nelabvēlīgos dabas, ģeogrāfiskos un demogrāfiskos apstākļus.

Ziņotājs

Jean-Paul DENANOT kgs (FR/PSE)

Limuzēnas reģionālās padomes priekšsēdētājs

Atsauces dokuments

1.

atzinīgi vērtē to, ka valsts reģionālā atbalsta pamatnostādņu reforma ir saistīta ar plašāku Eiropas valsts atbalsta noteikumu pārstrādāšanu un vienkāršošanu;

2.

uzsver, ka ieguldījumu veicējiem, kuru vidū ir vietējās un reģionālās pašvaldības, kā arī līdzekļu saņēmējiem ir svarīgi balstīties uz skaidriem, viegli uztveramiem un saprotamiem principiem, un, ievērojot konsekvenci ar atzinumu (ECOS-V-035) par Komisijas paziņojumu par ES valsts atbalsta modernizāciju (1), atkārtoti norāda, ka Komiteja aicina Eiropas Komisiju turpināt modernizācijas un vienkāršošanas procesu, galveno uzmanību pievēršot tāda atbalsta kontrolei, kas būtiski ietekmē iekšējo tirgu;

3.

uzskata, ka ekonomikas un sociālās krīzes apstākļos īpaši svarīgas ir publiskas investīcijas globālas izaugsmes stratēģijas ietvaros un ka valsts atbalsta noteikumos jāparedz pietiekama rīcības brīvība reģioniem, lai tie varētu uzlabot savu konkurētspēju, radīt darba vietas un pārvarēt pašreizējo krīzi;

4.

uzsver arī to būtisko lomu, ko Komisija ir uzņēmusies kopš 2007. gada, rūpējoties par krīzes seku novēršanu un apliecinot spēju aktīvi reaģēt un rīkoties pagaidu regulējuma veidošanas gaitā. Reģionu komiteja aicina Eiropas Komisiju turpināt šo darbu tik pat neatlaidīgi kā iepriekš un, izstrādājot jaunās valsts reģionālā atbalsta pamatnostādnes, ņemt vērā smago ekonomisko stāvokli, un uzsver, ka uzņēmumu — lielu uzņēmumu un MVU — atbalstīšanai ir liela nozīme visos reģionos, kuros notiek ekonomikas pārstrukturēšana, tostarp tajos, uz ko attiecas 107. panta 3. punkta c) apakšpunkts;

5.

atzīmē, ka saskaņā ar Līguma noteikumiem valsts reģionālais atbalsts ir pamatots tad, ja tas ir paredzēts atsevišķiem reģioniem un ja tā konkrētais mērķis ir šo reģionu attīstība (2). Šā īpašā atbalsta mērķis ir līdztekus kohēzijas politikai atbalstīt mazāk attīstītos reģionus, lai tie varētu sasniegt pārējo Eiropas reģionu ekonomisko līmeni un tiktu stimulēta Eiropas Savienības ekonomiskās, sociālās un teritoriālās kohēzijas mērķa sasniegšana;

6.

uzsver, ka valsts reģionālajam atbalstam ir liela nozīme, jo tas ir svarīgs uzņēmumu, tostarp lielu uzņēmumu, dibināšanas, izveides un pilnveidošanas faktors mazāk attīstītos reģionos, un norāda, ka papildus citiem atbalsta veidiem (piemēram, atbalsts pētniecībai, izstrādei un inovācijai, atbalsts vides aizsardzībai utt.) tas ir absolūti nepieciešams, lai veicinātu investīcijas šajos reģionos;

7.

atbalsta Eiropas Komisijas uzsākto noteikumu vienkāršošanu, par ko liecina publiskotā vispārējā grupu atbrīvojuma regula (3), kuras 13. pants attiecas uz reģionālo atbalstu;

8.

uzstāj, ka iecerētās de minimis robežvērtības, kas minētas Regulā 2006/1998/EK, jāpaaugstina no 200 000euro līdz 500 000euro triju fiskālo gadu laikā. Tāpat Komiteja uzskata, ka ir jāpārskata arī de minimis robežvērtības lauksaimniecības un zivsaimniecības nozarē, kā arī neto zaudējuma likmes vērtība, kas tiek uzskatīta par visnelabvēlīgāko scenāriju garantijas shēmām Eiropas Savienībā;

9.

norāda uz pretrunu, kas var rasties saistībā ar valsts atbalsta vispārējas tautsaimnieciskas nozīmes pakalpojumiem (VTNP) iekļaušanu reģionālā atbalsta intensitātes maksimālās robežvērtības aprēķināšanā, jo a priori tiek uzskatīts, ka VTNP atbilst līgumam un vienlaikus var pretendēt uz līdzfinansējumu no struktūrfondiem (4). Šāda iekļaušana var atturēt dalībvalstis no VTNP paredzētā valsts atbalsta finansēšanas. Tāpēc aicina Komisiju atteikties no valsts atbalsta vispārējas tautsaimnieciskas nozīmes pakalpojumiem iekļaušanas reģionālā atbalsta intensitātes maksimālās robežvērtības aprēķināšanā;

10.

uzskata, ka mērķtiecīgāks valsts atbalsts jāorientē uz šādiem četriem konkrētiem mērķiem:

11.

konstatē, ka valsts reģionālais atbalsts, kas paredzēts nelabvēlīgiem un izolētiem reģioniem, sekmē harmonisku un līdzsvarotu attīstību Eiropas Savienības reģionos, nepārkāpjot konkurences noteikumus;

12.

uzskata, ka valsts reģionālais atbalsts ir svarīgs instruments ekonomiskās, sociālās un teritoriālās kohēzijas mērķu īstenošanai. Tas veicina problēmu skarto reģionu ekonomisko attīstību, dodot iespēju publiskajām pārvaldes iestādēm atbalstīt šajos reģionos esošos uzņēmumus, un tādējādi palīdz līdzsvarot labklājības un investīciju sadalījumu starp dažādiem Eiropas reģioniem;

13.

aicina Eiropas Komisiju valsts atbalsta modernizācijas procesu saistīt ar plašāku Eiropas izaugsmes, kohēzijas un nodarbinātības stratēģiju;

14.

šajā sakarā vēlas arī uzsvērt, ka Eiropas Savienības reģioni bieži konkurē ar trešām valstīm par ārvalstu tiešajiem ieguldījumiem (ĀTI), un tāpēc uzskata, ka, pārskatot valsts reģionālā atbalsta pamatnostādnes, jāatzīst ĀTI sekmēšanas pozitīvā ietekme uz ES ekonomiku un attiecīgi jāņem vērā starptautiskā konkurence par ieguldījumiem;

15.

uzsver, ka ir svarīgi valsts reģionālā atbalsta pamatnostādņu reformu saskaņot ar stratēģijas “Eiropa 2020” mērķiem. Reģionu komiteja šajā sakarībā ņem vērā uzņēmumu konkurētspējai piešķirto nozīmi vienotā stratēģiskā satvara tematiskajos mērķos un uzskata, ka būtu pretrunīgi, no vienas puses, samazināt publiskā finansējuma apjomu uzņēmumiem un, no otras puses, — mudināt vietējās un reģionālās pašvaldības atbalstīt šo uzņēmumu attīstības projektus struktūrfondu izmantošanas ietvaros;

16.

tāpēc Komiteja aicina labāk koordinēt valsts atbalsta noteikumus ar citām Eiropas politikas jomām, īpaši ar kohēzijas politiku, bet arī ar rūpniecības, pētniecības un inovācijas, kā arī ar iekšējā tirgus politiku. Reģionu komiteja atgādina, ka saskaņā ar līgumu, veidojot iekšējo tirgu un ieviešot noteikumus par valsts atbalstu, ir jāņem vērā kohēzijas mērķi visā ES teritorijā un jāveicina to īstenošana (5);

17.

uzskata, ka dažas jomas, piemēram, sociālā un solidārā ekonomika, kuras veicina ekonomisko darbību un sociālo saikni mazāk attīstītos reģionos, būtu jāskata diferencēti, neatkarīgi no reģionu problēmām un tām vajadzētu paredzēt īpašu regulējumu, kas būtu saistīts ar Sociālās inovācijas ceļvedi, ko paredzējusi ierosināt Eiropas Komisija;

18.

norāda, ka Eiropas Komisijai Līgumos noteikta ekskluzīva kompetence valsts atbalsta saderības noteikumu izstrādes jomā, savukārt valsts reģionālais atbalsts, kā liecina tā nosaukums, ir instrumentu kopums, kas paredzēts reģionu attīstībai. Reģionu komiteja pauž nožēlu, ka Eiropas Komisija nav ar to apspriedusies laikā, kad dalībvalstīm tika nodoti pirmie projekti, un uzskata, ka tās viedoklis par jautājumiem, kas tik spēcīgi ietekmē teritorijas, ir ļoti svarīgs. Reģionu komiteja aicina Komisiju turpmāko pamatnostādņu izstrādē ņemt vērā šajā atzinumā ietvertos ieteikumus un paustās bažas.

19.

atgādina, ka lielākā daļa to reģionālo un vietējo pašvaldību, kurām ir kompetence ekonomikas attīstības jomā, īstenojot ekonomikas politikas pasākumus un sniedzot atbalstu uzņēmumiem, spēj novērtēt Eiropas līmenī pieņemto lēmumu ietekmi, jo tās pārzina vietējo ekonomikas struktūru un tām ir cieša saikne ar ekonomikas un sociālās jomas dalībniekiem. Tā kā vietējām un reģionālajām pašvaldībām ir ierobežotas iespējas apstrīdēt Eiropas Komisijas pieņemtos lēmumus valsts atbalsta jomā, Reģionu komiteja uzskata, ka tās jau no paša sākuma būtu jāiesaista valsts reģionālā atbalsta noteikumu izstrādes procesā;

20.

atzinīgi vērtē vispārējo apspriešanu, ko Eiropas Komisijas sāka 2013. gada 14. janvārī, lai sagatavotu jauno pamatnostādņu 2014. - 2020. gadam pārskatīšanu. Šī vispārējā apspriešana ļautu vietējām un reģionālajām pašvaldībām iesaistīties, lai palielinātu valsts atbalsta noteikumu atbilstību ES teritoriju un reģionu vajadzībām un noteikumi kļūtu pārredzamāki; tādējādi uzlabotos tiesiskā noteiktība ieguldījumu veicējiem un finansējuma saņēmējiem atbilstoši daudzlīmeņu pārvaldības principam;

21.

uzskata, ka ir jāpanāk līdzsvars starp iekšējā tirgus darbībai nepieciešamajiem Eiropas konkurences noteikumiem un vietējā un reģionālajā līmenī īstenotā atbalsta reālo ietekmi uz iekšējo tirgu;

22.

vērš Eiropas Komisijas uzmanību arī uz to, ka daudzas vietējās un reģionālās pašvaldības krīzes laikā ir ieviesušas ekonomikas atveseļošanas plānus vai izstrādājušas atbalsta instrumentus, kuri ekonomikas efektivitātes nodrošināšanas nolūkā būs jākoordinē ar Eiropas Komisijas atļauto valsts atbalstu, īpaši ar valsts reģionālo atbalstu, lai tas būtu efektīvs;

23.

aicina valsts reģionālā atbalsta pamatnostādnes īstenot piemērotā līmenī un uzskata, ka darbībai valsts līmenī jābūt balstītai uz teritoriālo partnerību, lai visas reģionālās un vietējās pārvaldes iestādes būtu iesaistītas zonējuma izstrādē un pielāgošanā;

24.

uzskata, ka valsts reģionālais atbalsts ir instruments, kas valstīm jāizmanto, lai apkarotu krīzes ilgtermiņa sekas un atbalstītu problēmu skarto reģionu ekonomikas dinamiku, un tāpēc kategoriski neatbalsta publiskā sektora finansējuma samazināšanu uzņēmumiem pašreizējo valsts reģionālā atbalsta pamatnostādņu ietvaros, jo tie aktīvi veicina ekonomikas attīstību un darba vietu radīšanu reģionos;

25.

aicina Eiropas Komisiju ņemt vērā krīzes sekas un paaugstināt, no vienas puses, atbalsta likmju maksimālos apmērus un, no otras puses, palielināt iedzīvotāju skaita procentuālo daļu, uz kuriem attiecas šāda veida atbalsts, atbilstoši aplēsēm, kuras Komisija darīja zināmas valsts reģionālā atbalsta pamatnostādnēs 2007.–2013. gadam (45,5 % ES 27 dalībvalstīs; sk. 15. zemsvītras piezīmi dokumentā 2006/C 54/08);

26.

pauž atbalstu valsts reģionālā atbalsta līdzsvarota zonējuma saglabāšanai 2014.–2020. gada periodā, lai novērstu pārāk lielas atšķirības starp Eiropas Savienības reģioniem, un īpaši starp reģioniem, uz kuriem attiecas 107. panta 3. punkta a) apakšpunkts un 107. panta 3. punkta c) apakšpunkts, un izvairītos no uzņēmumu pārvietošanas Eiropas Savienības robežās;

27.

aicina Eiropas Komisiju paredzēt pārejas mehānismu, izveidojot drošības tīklu, lai tie reģioni, kas šāda veida atbalstu varēja izmantot iepriekšējā periodā un kuri vairs neatbilst jauno pamatnostādņu kritērijiem, pārāk strauji nenonāktu ārpus zonējuma;

norāda, ka Eiropas Komisijai pamatnostādnēs par valsts reģionālo atbalstu būtu jāiekļauj īpaši noteikumi tām Eiropas Savienības dalībvalstīm, kuras smagi skārusi ekonomikas un finanšu krīze un kuras saņem palīdzību no Eiropas finanšu stabilizācijas mehānisma, lai nodrošinātu visu Eiropas Savienības ekonomikas politikas nostādņu konsekvenci;

28.

atzinīgi vērtē Eiropas Komisijas priekšlikumu par to apgabalu, kas atrodas līdzās reģioniem, uz kuriem attiecas 107. panta 3. punkta a) apakšpunkts, iekļaušanu to apgabalu vidū, uz kuriem attiecas 107. panta 3. punkta c) apakšpunkts;

29.

konstatē, ka valsts reģionālā atbalsta zonējums ir saistīts ar kohēzijas politikas jomā pastāvošo šķīrumu starp konverģences reģioniem (IKP < par 75 %) un konkurētspējas reģioniem (IKP > par 75 %). Ņemot vērā Eiropas Komisijas jaunos priekšlikumus kohēzijas politikas jomā un īpaši priekšlikumu izveidot jaunu pārejas reģionu kategoriju, kurā IKP būtu no 75 % līdz 90 %, Reģionu komiteja aicina valsts reģionālā atbalsta reformu saskaņot ar šīs jaunās kategorijas izveidi un ierosina vienkāršotu sistēmu, kurā uz visiem pārejas reģioniem attiektos 107. panta 3. punkta c) apakšpunkts. Reģionu komiteja pauž nožēlu, ka projektā, kuru Eiropas Komisija publicēja 2013. gada 14. janvārī, tikai pārejas reģioni, uz kuriem attiecas 107. panta 3. punkta a) apakšpunkts, tiek uzskatīti par iepriekš noteiktām zonām, uz kurām attiecas 107. panta 3. punkta c) apakšpunkts. Tādēļ mudina Komisiju labot projektu tā, lai nodrošinātu, ka tas ir saskaņā ar Struktūrfondu pamatregulas projektu un novērstu jelkādu nevienlīdzīgu attieksmi starp reģioniem, kas ir vienā kategorijā un sastopas ar līdzīgām ekonomiskām grūtībām;

30.

vērš Eiropas Komisijas uzmanību uz tālāko reģionu īpašo stāvokli, kas atzīts 107. panta 3. punkta a) apakšpunktā, un uzsver, ka ir vajadzīga elastīgāka un to iezīmēm piemērotāka pieeja. Reģionu komiteja uzskata, ka šiem reģioniem, kas ir attālināti no Eiropas Savienības iekšējā tirgus un atrodas tuvu citiem tirgiem, arī turpmāk vajadzētu piešķirt uzņēmumu darbības atbalstu, kas nesamazinās un nav īslaicīgs, un būt tiesīgiem saņemt tāda paša līmeņa atbalstu, kāds tiem parasti ir ticis piešķirts. Attiecībā uz atbalstu ieguldījumiem Komiteja uzskata, ka tālākajiem reģioniem paredzētais papildu atbalsts jāsaglabā bez izmaiņām, jo šo reģionu situācija, kas ir atbalsta pamatā, ir strukturāla un nepārejoša;

31.

kohēzijas politikas noteikumu un valsts reģionālā atbalsta pamatnostādņu lielākas likumsakarības labad ierosina Komisijai apsvērt arī tādu reģionu saraksta izstrādi, uz ko attiektos īpaši noteikumi, kuri būtu iekļauti saskaņotajā daudzgadu finanšu shēmā;

32.

nav pārliecināta par Eiropas Komisijas izvēlēto rādītāju piemērotību valsts reģionālā atbalsta zonējuma izstrādei (IKP un bezdarba līmenis) un ierosina meklēt citas metodes šā atbalsta atļaušanai un kontrolei. Šajā pārdomu procesā būtu pilnībā jāiesaista vietējās un reģionālās pašvaldības. Reģionu komiteja jau ir devusi ierosmes atzinumā “IKP un ne tikai: progresa novērtējums”;

33.

iesaka, lai Eiropas Komisija zonējuma izstrādes kritērijos ņemtu vērā atsevišķu reģionu nelabvēlīgos dabas, ģeogrāfiskos un demogrāfiskos apstākļus:

34.

norāda, ka valsts reģionālā atbalsta zonēšanas nosacījumi attiecībā uz apgabalu minimālo lielumu un nepārtrauktību nav piemēroti lauku apgabaliem. Tiem netiek piemēroti īpašie pasākumi, kas paredzēti mazapdzīvotiem apgabaliem, taču tie neatbilst arī tiesību aktos noteiktajiem apdzīvotības līmeņa kritērijiem. Reģionu komiteja aicina atvieglot šos nosacījumus, lai ņemtu vērā Eiropas Savienības lauku teritoriju īpašās iezīmes, vai nu nosakot atbilstošākus apdzīvotības līmeņa kritērijus, vai alternatīvi piemērojot šos abus kritērijus;

35.

vēlas iet vēl tālāk un aicina šos valsts reģionālā atbalsta kritērijus no jauna apspriest un panākt, lai tiktu izmantota reģionālam skatījumam piemērotāka metode, kas ļautu precīzāk ņemt vērā teritoriālo specifiku;

36.

ņemot vērā iepriekšminētās piebildes un ekonomikas un sociālās krīzes apstākļus, Komiteja uzskata, ka valsts reģionālais atbalsts ir instruments, kas, pateicoties tā pozitīvajai ietekmei uz darba vietu radīšanu un ekonomikas darbību, ir nepieciešams vairāk nekā jebkad agrāk; Komiteja atzinīgi vērtē Komisijas nodomu perioda vidū, t. i. 2016. gadā, pārskatīt visas reģionu kartes;

37.

konstatē, ka Līguma 107. panta 3. punkta a) apakšpunkta pašreizējā redakcijā ir minēti reģioni, “kur valda liels bezdarbs”. Reģionu komiteja ierosina, nosakot apgabalus, uz kuriem attiecas šis pants, papildus IKP kritērijam ņemt vērā arī bezdarba līmeņa kritēriju, jo daudzās dalībvalstīs pasliktinās stāvoklis nodarbinātības jomā;

38.

uzskata, ka to apgabalu sadalījums, uz kuriem attiecas c) apakšpunkts, ir jāveic, par atsauci izmantojot Eiropas vidējo līmeni saistībā ar IKP un bezdarba līmeņa salīdzināšanas kritēriju aprēķināšanu. Tas dod iespēju labāk atspoguļot dalībvalstu attīstības atšķirības un pievērsties problemātiskākajiem reģioniem valstīs, kurās ir augsts bezdarba līmenis un mazāks IKP;

39.

uzskata, ka jaunie ierobežojumi, kas noteikti lielajiem uzņēmumiem Kopienas izpratnē zonās, uz kurām attiecas 107. panta 3. punkta c) apakšpunkts, ir nepamatoti, jo īpaši ekonomikas krīzes laikā. Reģionu komiteja uzsver, ka šajā kategorijā ietilpst ne tikai lielie uzņēmumi ar starptautisku kapitālu un pasaules tirgiem, bet arī liels skaits vietējo un ģimenes uzņēmumu, kuru vajadzības pēc darbaspēka tiem liek pārkāpt noteikto 250 darbinieku skaitu. To skaitā ir arī mazi vietējas nozīmes uzņēmumi, kuri, izmantojot Eiropas konsolidācijas noteikumus (6), var nonākt lielo uzņēmumu kategorijā. Atceļot jebkuru iespēju atbalstīt šos uzņēmumus zonās, uz kurām attiecas 107. panta 3. punkta c) apakšpunkts, Eiropas Komisija rada draudus nodarbinātībai un ekonomikas darbībai vissmagākajā stāvoklī esošajos reģionos, kuriem ir grūti savā reģionā noturēt šāda veida uzņēmumus;

40.

turklāt aicina ņemt vērā, ka atbalsta aizliegums lielajiem uzņēmumiem var radīt reģionos uzņēmumu pārvietošanas (gan Eiropas Savienības robežās, gan ārpus tām) risku. Ja atbalsta līmenis un likmes samazināsies, šie uzņēmumi var nolemt pārvietot uzņēmumu no reģioniem, uz kuriem attiecas 107. panta 3. punkta c) apakšpunkts, uz reģioniem, uz kuriem attiecas 107. panta 3. punkta a) apakšpunkts, vai uz valstīm, kas nav Eiropas Savienības dalībvalstis;

41.

atzinīgi vērtē drošības klauzulu, ko Eiropas Komisija ierosināja 2013. gada 14. janvāra projektā un kurā ir paredzēta prasība lielajiem uzņēmumiem saglabāt ieguldījumus un izveidotās darba vietas teritorijā, kura saņēma atbalstu uz 5 gadiem (vai 3 gadiem MVU gadījumā);

42.

iesaka pievienot atbalsta pilnīgas atgūšanas klauzulu, ņemot vērā pašreizējās Struktūrfondu pamatregulas 57. pantu. Minēto atgūšanu varētu piemērot piecu gadu laikā pēc atbalsta saņemšanas, ja līdzfinansēto pasākumu īstenošanas veids vai nosacījumi ir mainīti, ja pasākums sniedz uzņēmumam vai publiskai struktūrai nepamatotas priekšrocības, ja rodas infrastruktūras atsevišķas daļas īpašumtiesību veida maiņas vai arī produktīvās darbības pārtraukšana.

Dalībvalstis un Komisija nodrošina, lai struktūrfondu atbalstu nesaņem uzņēmumi, kam tiek vai ir tikusi piemērota atgūšanas procedūra pēc produktīvās darbības pārvietošanas dalībvalstī vai uz citu dalībvalsti;

43.

aicina Eiropas Komisiju ieviest mehānismu, kurš ļautu ex ante ņemt vērā negatīvus ārējos faktorus, kādi var būt valsts reģionālajam atbalstam attiecībā uz darba vietu skaita ievērojamu zudumu ES uzņēmumos, ne vien salīdzinošajā novērtējumā, ko Komisija veic saistībā ar paziņošanu un kas attiecas vienīgi uz lieliem ieguldījumu projektiem (2009/C 223/02, 54. lpp.), bet arī Vispārējā grupu atbrīvojuma regulā;

44.

aicina Eiropas Komisiju paplašināt mazo un vidējo uzņēmumu (MVU) definēšanas pašreizējos kritērijus, lai valsts reģionālā atbalsta instruments arī turpmāk pozitīvi ietekmētu uzņēmumus, kas būtiski sekmē izaugsmi un darba vietu radīšanu attiecīgajos reģionos, un lai stimulētu tādas Eiropas uzņēmējdarbības veidošanu, kas būtu spēcīga un strukturēta, iesakņojusies reģionos un nebūtu pārvietojama, jo tāda uzņēmējdarbība vislabāk atbilstu konkurētspējas, inovācijas un internacionalizācijas nosacījumiem un tātad stratēģijas “Eiropa 2020” mērķiem;

45.

lai veicinātu Savienības MVU attīstību, aicina Komisiju starp MVU un lielo uzņēmumu kategoriju izveidot jaunu par vidējiem lielāku uzņēmumu kategoriju, kādu Komisija piekritusi izveidot lauksaimniecības un pārtikas rūpniecības nozarē; šajā kategorijā tiktu ietverti uzņēmumi ar 250 līdz 750 darbiniekiem un kuru apgrozījums nepārsniedz 200 miljonus euro. Reģionu komiteja aicina arī sākt pārdomas par tiem vidēji lieliem uzņēmumiem, kas sākotnēji bija izaugsmes MVU un kuros strādā no 250 līdz 5 000 darbiniekiem. Tātad Komiteja ierosina šiem jaunajiem par vidējiem lielākajiem un vidēji lieliem uzņēmumiem noteikt piemērotu atbalsta likmi, kas ir lielāka par lielajiem uzņēmumiem noteikto un mazāka par MVU paredzēto;

46.

norāda, ka, lai valsts reģionālā atbalsta piešķiršanā ņemtu vērā dominējošo teritorijas aspektu, konsolidācijas noteikumus (7) nevajadzētu piemērot reģioniem, kuri ir tiesīgi saņemt šāda veida atbalstu; Reģionu komiteja uzskata, ka uzņēmumi būtu jāuzskata par autonomiem uzņēmumiem, taču tas neattiecas uz saistītajiem vai partneruzņēmumiem;

47.

norāda, ka valsts reģionālā atbalsta apgabaliem ierosinātās atbalsta likmes 2014.–2020. gadam līdzinās MVU atbalsta likmēm, kas pašreiz paredzētas vispārējā grupu atbrīvojuma regulā (8), bet tas rada risku, ka izzudīs valsts reģionālā atbalsta specifika. Tāpēc Reģionu komiteja aicina saglabāt valsts reģionālā atbalsta pamatnostādnēs paredzētās atbalsta likmes vismaz 2007.–2013. gada līmenī un uzskata, ka ekonomikas krīzes laikā šīs likmes būtu jāpaaugstina;

48.

uzskata, ka būtu jāparedz paaugstināta likme, lai veicinātu atbalstu investīcijām un nodarbinātībai jaunajā pārejas reģionu kategorijā, ņemot vērā to smago ekonomisko stāvokli;

49.

norāda, ka valsts reģionālā atbalsta apgabalos esošie uzņēmumi atbalstu reģionu ekonomiskās dinamikas veicināšanai var saņemt tikai par to iegūto investīciju daļu vai par to izveidoto darba vietu daļu, kas atbilst uzņēmuma aktivitātes pieaugumam. Reģionu komiteja ierosina, lai krīzes laikā biežāk veikto darbības atjaunošanu un ražošanas līdzekļa modernizāciju vajadzētu noteikt par tiesīgu uz atbalstu saskaņā ar valsts reģionālā atbalsta pamatnostādnēm;

50.

iebilst pret stingrākiem noteikumiem, lai pierādītu investīciju projektiem piešķirtā valsts reģionālā atbalsta stimulējošo nozīmi neatkarīgi no projektu vērienīguma vai tos īstenojošā uzņēmuma lieluma. Reģionu komiteja uzsver, ka valsts reģionālā atbalsta noteikumos atbalsta stimulējošā nozīme ir saistīta ar smago stāvokli atbalstāmajos reģionos, kuros bez minētā atbalsta ieguldījumi netiktu veikti;

51.

atbalsta Komisijas priekšlikumu noteikt, ka kuģubūves nozares uzņēmumi ir tiesīgi saņemt atbalstu, jo to stāvoklis vairs nevar būt par iemeslu izslēgšanai, kā tika nolemts pārprodukcijas krīzes laikā. Reģionu komiteja gluži pretēji nepiekrīt Komisijas priekšlikumam piešķirt reģionālo atbalstu tērauda un sintētisko šķiedru rūpniecības nozares uzņēmumiem, jo tas ir pretrunā iekšējam tirgum. Reģiona komiteja uzsver faktu, ka minēto uzņēmumu stāvoklis vairs nevar būt par iemeslu izslēgšanai, kā tika nolemts pārprodukcijas krīzes laikā;

52.

iesaka ieviest elastīgāku mehānismu, kas būtu spējīgs ātri pielāgoties ekonomikas pārmaiņām, nevis reizi septiņos gados veikt pārskatīšanu, kā tas notiek tagad, jo šāda vienkārša pārskatīšana nedod iespēju pienācīgi reaģēt uz neparedzētu krīzi, kurai var būt smagas sekas attiecīgā reģiona ekonomikā. Reģionu komiteja ierosina, piemēram, reģiona līmenī izveidot iedzīvotāju rezervi, ko pēc saskaņošanas ar vietējām pašvaldībām varētu pārdalīt ekonomikas pārmaiņu apstākļos;

53.

ierosina šajā posmā veikt vispārēju valsts reģionālā atbalsta instrumenta izvērtēšanu Eiropas līmenī, lai pārbaudītu, vai neveidojas priviliģēts stāvoklis un vai nenotiek uzņēmumu pārvietošana Eiropas Savienības robežās. Ja tas tiktu konstatēts, būtu jāparedz administratīvas sankcijas, piemēram, atbalsta atmaksāšana.