1)

Vai sadarbības un pārbaudes mehānisms (SPM), kas izveidots ar Komisijas Lēmumu 2006/928/EK (2006. gada 13. decembris) (1), ir uzskatāms par Eiropas Savienības iestādes pieņemtu tiesību aktu LESD 267. panta izpratnē, kura interpretāciju var lūgt Eiropas Savienības Tiesai?

2)

Vai sadarbības un pārbaudes mehānisms (SPM), kas izveidots ar Komisijas Lēmumu 2006/928/EK (2006. gada 13. decembris), ir uzskatāms par Līguma par Bulgārijas Republikas un Rumānijas pievienošanos Eiropas Savienībai, ko Rumānija 2005. gada 25. aprīlī parakstīja Luksemburgā, neatņemamu sastāvdaļu un ir interpretējams un piemērojams saskaņā ar minētā Līguma normām? Vai saistībā ar minēto mehānismu sagatavotajos ziņojumos formulētās prasības Rumānijas valstij ir saistošas un, apstiprinošas atbildes gadījumā, vai valsts tiesai, kurai savas jurisdikcijas ietvaros ir jāpiemēro Savienības tiesību normas, ir pienākums garantēt minēto normu piemērošanu, vajadzības gadījumā pēc savas ierosmes nepiemērojot valsts tiesību normas, kuras ir pretrunā prasībām, kas ir formulētas ziņojumos, kas ir sagatavoti, piemērojot minēto mehānismu?

3)

Vai Līguma par Eiropas Savienību 2. pants, skatot to kopsakarā ar 4. panta 3. punktu, ir jāinterpretē tādējādi, ka Rumānijas pienākums ievērot saistībā ar sadarbības un pārbaudes mehānismu (SPM), kas ir izveidots ar Komisijas Lēmumu 2006/928/EK (2006. gada 13. decembris), sagatavotajos ziņojumos noteiktās prasības ietilpst dalībvalsts pienākumā ievērot tiesiskas valsts principus?

4)

Vai Līguma par Eiropas Savienību 2. pants, skatot to kopsakarā ar 4. panta 3. punktu, it īpaši pienākums ievērot tiesiskas valsts vērtības, nepieļauj tādu valsts tiesisku regulējumu kā Likuma Nr. 303/2004 Par tiesnešu un prokuroru statusu 96. panta 3. punkta a) apakšpunkts, kurā tiesas kļūda ir lakoniskā un abstraktā veidā definēta kā procesuālo aktu izpilde, acīmredzami pārkāpjot materiāltiesiskās un procesuālās tiesību normas, nenorādot pārkāpto tiesību normu raksturu, minēto tiesību normu ratione materiae un ratione temporis piemērošanas jomu tiesvedībā, tiesību normu pārkāpuma konstatējuma veidus, termiņu un procedūras, iestādi, kurai ir kompetence konstatēt minēto tiesību normu pārkāpumu, izraisot iespēju izdarīt netiešu spiedienu uz tiesnešiem [un prokuroriem]?

5)

Vai Līguma par Eiropas Savienību 2. pants, skatot to kopsakarā ar 4. panta 3. punktu, it īpaši pienākums ievērot tiesiskas valsts vērtības, nepieļauj tādu valsts tiesisku regulējumu kā Likuma Nr. 303/2004 Par tiesnešu un prokuroru statusu 96. panta 3. punkta b) apakšpunkts, kurā tiesas kļūda ir definēta kā tāda galīga sprieduma pasludināšana, kas ir acīmredzamā pretrunā tiesību aktiem vai ir pretstatā faktiskajai situācijai, kura izriet no tiesvedībā iegūtiem pierādījumiem, nenorādot minētās pretrunas konstatēšanas procedūru un precīzi nedefinējot šīs tiesas nolēmuma pretrunas nozīmi saistībā ar piemērojamām tiesību normām un faktisko situāciju, kas izraisa iespēju bloķēt tiesnešu (un prokuroru) veikto tiesību aktu un pierādījumu interpretācijas darbību?

6)

Vai Līguma par Eiropas Savienību 2. pants, skatot to kopsakarā ar 4. panta 3. punktu, it īpaši pienākums ievērot tiesiskas valsts vērtības, nepieļauj tādu valsts tiesisku regulējumu kā Likuma Nr. 303/2004 Par tiesnešu un prokuroru statusu 96. panta 3. punkts, saskaņā ar kuru tiesneša (vai prokurora) civiltiesiska mantiska atbildība pret valsti tiek atzīta vienīgi pamatojoties uz valsts vērtējumu un, iespējams, inspekcijas konsultatīvo atzinumu par tiesneša vai prokurora tīšu nolūku vai rupju neuzmanību, pieļaujot materiāltiesisku kļūdu, neparedzot tiesneša vai prokurora iespēju pilnībā izmantot savas tiesības uz aizstāvību, tādējādi radot iespēju patvaļīgi uzsākt un pabeigt tiesneša vai prokurora mantiskās atbildības pret valsti atzīšanas procedūru?

7)

Vai Līguma par Eiropas Savienību 2. pants, it īpaši pienākums ievērot tiesiskas valsts vērtības, nepieļauj tādu valsts tiesisku regulējumu kā Rumānijas Kriminālprocesa kodeksa 539. panta 2. punkta pēdējais teikums, to skatot kopā ar 541. panta 2. un 3. punktu, kas sine die [uz nenoteiktu laiku] un netiešā veidā piešķir atbildētājam ārkārtas sui generis pārsūdzības līdzekli galīgajam tiesas nolēmumam par apcietinājuma likumību gadījumā, ja apsūdzētā persona tiek attaisnota, pārsūdzības līdzekli, kas tiek izskatīts vienīgi civillietu tiesā, ja apcietinājuma pirmstiesas procesā pretlikumība nav konstatēta ar krimināllietu tiesas spriedumu, pārkāpjot tiesību normu paredzamības un pieejamības, tiesas specializācijas un tiesiskās noteiktības principus?