TULKOJUMS

NOLĪGUMS

par ostas valsts pasākumiem, lai aizkavētu, novērstu un izskaustu nelegālu, nereģistrētu un neregulētu zveju

PREAMBULA

ŠĀ NOLĪGUMA PUSES,

PAUŽOT NOPIETNAS BAŽAS par nelegālas, nereģistrētas un neregulētas zvejas turpināšanu un tās kaitīgo ietekmi uz zivju krājumiem, jūras ekosistēmām un likumīgo zvejnieku iztikas līdzekļiem, kā arī par pieaugošo vajadzību pēc pārtikas nodrošinājuma visā pasaulē,

APZINOTIES ostas valsts nozīmi efektīvu pasākumu pieņemšanā, lai veicinātu dzīvo jūras resursu ilgtspējīgu izmantošanu un ilgtermiņa saglabāšanu,

ATZĪSTOT, ka karoga valstīm būtu jāuzņemas galvenā atbildība par pasākumiem, lai apkarotu nelegālu, nereģistrētu un neregulētu zveju, un jāizmanto visa pieejamā jurisdikcija saskaņā ar starptautiskajām tiesībām, tostarp ostas valsts pasākumi, piekrastes valsts pasākumi, ar tirgu saistīti pasākumi un pasākumi, kas nodrošinātu, ka valstspiederīgie neatbalsta vai nenodarbojas ar nelegālu, nereģistrētu un neregulētu zveju,

ATZĪSTOT, ka ostas valsts pasākumi ir spēcīgs un rentabls līdzeklis, lai aizkavētu, novērstu un izskaustu nelegālu, nereģistrētu un neregulētu zveju,

APZINOTIES vajadzību uzlabot koordināciju reģionālā un starpreģionālā mērogā, lai apkarotu nelegālu, nereģistrētu un neregulētu zveju, izmantojot ostas valsts pasākumus,

ATZĪSTOT, ka strauji attīstās komunikāciju tehnoloģija, datu bāzes, tīkli un globāli reģistri, kas atbalsta ostas valsts pasākumus,

ATZĪSTOT vajadzību palīdzēt jaunattīstības valstīm ostas valsts pasākumu pieņemšanā un īstenošanā,

ŅEMOT VĒRĀ pieprasījumus, ko caur Apvienoto Nāciju Organizācijas sistēmu, tostarp Apvienoto Nāciju Organizācijas Ģenerālo asambleju un ANO Pārtikas un lauksaimniecības organizācijas (FAO) Zvejniecības komiteju, starptautiskā sabiedrība ir paudusi attiecībā uz saistošu starptautisku instrumentu, kas noteiktu standartu minimumu attiecībā uz ostas valsts pasākumiem, pamatojoties uz FAO 2001. gada Starptautisko nelegālas, nereģistrētas un neregulētas zvejas aizkavēšanas, novēršanas un izskaušanas rīcības plānu un FAO 2005. gada paraugshēmu par ostas valsts pasākumiem, lai apkarotu nelegālu, nereģistrētu un neregulētu zveju,

PATUROT PRĀTĀ, ka valstis, īstenojot savu suverenitāti ostās, kas atrodas to teritorijā, var pieņemt stingrākus pasākumus saskaņā ar starptautiskajām tiesībām,

ŅEMOT VĒRĀ Apvienoto Nāciju Organizācijas 1982. gada 10. decembra Jūras tiesību konvencijas (turpmāk “Konvencija”) attiecīgos noteikumus,

ŅEMOT VĒRĀ 1995. gada 4. decembra Nolīgumu par Apvienoto Nāciju Organizācijas 1982. gada 10. decembra Jūras tiesību konvencijas īstenošanu attiecībā uz transzonālo zivju krājumu un tālu migrējošo zivju krājumu saglabāšanu un pārvaldību, 1993. gada 24. novembra Nolīgumu, lai veicinātu starptautisko saglabāšanas un pārvaldības pasākumu ievērošanu uz tāljūrā esošiem zvejas kuģiem un FAO 1995. gada Atbildīgas zvejniecības rīcības kodeksu,

ATZĪSTOT NEPIECIEŠAMĪBU noslēgt starptautisku nolīgumu FAO satvarā saskaņā ar FAO konstitūcijas XIV pantu,

IR VIENOJUŠĀS ŠĀDI.

1.   DAĻA

VISPĀRĪGI NOTEIKUMI

1. pants

Lietotie termini

Šajā nolīgumā:

a)	“saglabāšanas un pārvaldības pasākumi” ir dzīvo jūras resursu saglabāšanas un pārvaldības pasākumi, kurus pieņem un piemēro saskaņā ar attiecīgajām starptautisko tiesību normām, tostarp tām, kas ir ietvertas Konvencijā;

b)	“zivis” ir visu sugu dzīvie jūras resursi, gan apstrādāti, gan neapstrādāti;

c)	“zveja” ir zivju meklēšana, pievilināšana, atrašana, zvejošana, notveršana vai ieguve, vai jebkura darbība, kuras pamatoti sagaidāmais rezultāts ir zivju pievilināšana, atrašana, zvejošana, notveršana vai ieguve;

d)

“ar zveju saistītas darbības” ir jebkuras darbības, kuras veic, lai atbalstītu zveju vai gatavotos tai, tostarp kādā ostā iepriekš neizkrautu zivju izkraušana, iepakošana, apstrāde, pārkraušana citā kuģī un transportēšana, kā arī nodrošinājums ar personālu, degvielu, zvejas rīkiem un citiem piederumiem jūrā;

e)	“nelegāla, nereģistrēta un neregulēta zveja” apzīmē darbības, kuras aprakstītas FAO 2001. gada Starptautiskā nelegālās, nereģistrētās un neregulētās zvejas aizkavēšanas, novēršanas un izskaušanas rīcības plāna 3. punktā, turpmāk “NNN zveja”;

f)	“Puse” ir jebkura valsts vai reģionāla ekonomikas integrācijas organizācija, kas piekritusi uzņemties saistības, ko uzliek šis nolīgums, un attiecībā uz kuru šis nolīgums ir spēkā;

g)	“osta” ietver piestātnes atklātā jūrā un citus objektus, kas paredzēti izkraušanai, pārkraušanai citā kuģī, iepakošanai, apstrādei, degvielas uzpildei vai krājumu papildināšanai;

h)	“reģionāla ekonomikas integrācijas organizācija” ir reģionāla ekonomikas integrācijas organizācija, kurai tās dalībvalstis ir nodevušas kompetenci par jautājumiem, uz kuriem attiecas šis nolīgums, tostarp tiesības pieņemt lēmumus, kas ir saistoši tās dalībvalstīm attiecībā uz šiem jautājumiem;

i)	“reģionāla zvejniecības pārvaldības organizācija” ir starpvaldību zvejniecības organizācija vai sistēma, kurai ir tiesības noteikt saglabāšanas un pārvaldības pasākumus; un

j)	“kuģis” ir jebkurš zvejas kuģis, cita veida kuģis vai laiva, kuru izmanto zvejai vai ar zveju saistītām darbībām un kurš ir aprīkots tā, lai to varētu izmantot zvejai vai ar zveju saistītām darbībām, vai kurš ir paredzēts zvejas vai ar zveju saistītām darbībām.

2. pants

Mērķis

Šā nolīguma mērķis ir aizkavēt, novērst un izskaust NNN zveju, izmantojot efektīvu ostas valsts pasākumu īstenošanu, un tādējādi nodrošināt dzīvo jūras resursu un jūras ekosistēmu ilgtermiņa saglabāšanu un ilgtspējīgu izmantošanu.

3. pants

Piemērošana

1.   Katra Puse, kura darbojas kā ostas valsts, piemēro šo nolīgumu attiecībā uz kuģiem, kam nav tiesību kuģot ar tās karogu un kuri vēlas ienākt tās ostās vai atrodas kādā no tās ostām, izņemot:

a)	kādas kaimiņvalsts kuģus, kuri nodarbojas ar amatierzveju iztikas nodrošināšanai, ja ostas valsts un karoga valsts sadarbojas, lai nodrošinātu, ka šie kuģi neveic NNN zveju vai ar zveju saistītas darbības, lai atbalstītu šādu zveju; un

b)	konteinerkuģus, kas nepārvadā zivis, vai, ja tie pārvadā zivis, tad tikai iepriekš izkrautas zivis, ja nav pamatota iemesla aizdomām, ka šie kuģi ir veikuši ar zveju saistītas darbības, lai atbalstītu NNN zveju.

2.   Puse, kura darbojas kā ostas valsts, var nolemt nepiemērot šo nolīgumu kuģiem, kurus nofraktējuši tās valstspiederīgie zvejai vienīgi šīs valsts jurisdikcijā esošās teritorijās un kuri darbojas tās pakļautībā. Šādi kuģi ir pakļauti šīs Puses pasākumiem, kuri ir tikpat efektīvi kā pasākumi, ko piemēro attiecībā uz kuģiem, kuriem ir tiesības kuģot ar tās karogu.

3.   Šo nolīgumu piemēro jūras apgabalos veiktai zvejai, kura ir nelegāla, nereģistrēta un neregulēta, kā noteikts šā nolīguma 1. panta e) punktā, un ar zveju saistītām darbībām, lai atbalstītu šādu zveju.

4.   Šo nolīgumu piemēro taisnīgā, pārredzamā un nediskriminējošā veidā, kas atbilst starptautisko tiesību aktiem.

5.   Tā kā šā nolīguma darbības joma ir globāla un tas attiecas uz visām ostām, Puses mudina visas pārējās organizācijas veikt pasākumus, kas atbilst nolīguma noteikumiem. Organizācijas, kuras citādi nevar kļūt par šā nolīguma Pusēm, var paust savu apņemšanos rīkoties atbilstīgi šā nolīguma noteikumiem.

4. pants

Saistība ar starptautisko tiesību aktiem un citiem starptautiskiem instrumentiem

1.   Nekas šajā nolīgumā neietekmē Pušu tiesības, jurisdikciju un pienākumus saskaņā ar starptautisko tiesību aktiem. Jo īpaši nekas šajā nolīgumā netiek interpretēts, lai ietekmētu:

a)	Pušu suverenitāti attiecībā uz to iekšējiem, arhipelāgu un teritoriālajiem ūdeņiem vai Pušu suverēnās tiesības uz to kontinentālo šelfu un ekskluzīvo ekonomikas zonu;

b)

Pušu suverenitātes īstenošanu pār to teritorijā esošām ostām saskaņā ar starptautisko tiesību aktiem, tostarp tiesības liegt ienākšanu ostās, kā arī pieņemt stingrākus ostas valsts pasākumus salīdzinājumā ar šajā nolīgumā paredzētajiem, tostarp tādus pasākumus, kas pieņemti saskaņā ar reģionālas zvejniecības pārvaldības organizācijas lēmumu.

2.   Piemērojot šo nolīgumu, nevienai no Pusēm līdz ar to nekļūst saistoši vai nav jāatzīst pasākumi vai lēmumi, ko pieņēmusi reģionāla zvejniecības pārvaldības organizācija, kurā šī Puse nav dalībniece.

3.   Nekādā gadījumā nevienai no Pusēm saskaņā ar šo nolīgumu nav jāīsteno nekādi reģionālas zvejniecības pārvaldības organizācijas pasākumi vai lēmumi, ja šie pasākumi vai lēmumi nav pieņemti saskaņā ar starptautisko tiesību aktiem.

4.   Šo nolīgumu interpretē un piemēro saskaņā ar starptautisko tiesību aktiem, ņemot vērā piemērojamos starptautiskos noteikumus un standartus, tostarp tos, kas ieviesti ar Starptautiskās Jūrniecības organizācijas starpniecību, kā arī ar citiem starptautiskiem instrumentiem.

5.   Puses godprātīgi pilda saistības, ko tās uzņēmušās saskaņā ar šo nolīgumu, un ļaunprātīgi neizmanto šajā nolīgumā atzītās tiesības.

5. pants

Integrācija un koordinācija valstu līmenī

Katra Puse, cik vien iespējams:

a)	integrē un koordinē ar zveju saistītus ostas valsts pasākumus plašākā ostas valsts kontroles sistēmā;

b)

integrē ostas valsts pasākumus ar citiem pasākumiem, lai aizkavētu, novērstu un izskaustu NNN zveju un ar zveju saistītas darbības, ko veic, lai atbalstītu šādu zveju, ņemot vērā attiecīgi FAO 2001. gada Starptautisko nelegālas, nereģistrētas un neregulētas zvejas aizkavēšanas, novēršanas un izskaušanas rīcības plānu; un

c)	veic pasākumus, lai apmainītos ar informāciju starp attiecīgajām valsts aģentūrām un koordinētu šo aģentūru darbību šā nolīguma īstenošanā.

6. pants

Sadarbība un informācijas apmaiņa

1.   Lai veicinātu šā nolīguma efektīvu īstenošanu un ņemot vērā atbilstīgās konfidencialitātes prasības, Puses sadarbojas un apmainās ar informāciju ar attiecīgām valstīm, FAO, citām starptautiskām organizācijām un reģionālām zvejniecības pārvaldības organizācijām, tostarp par pasākumiem, ko šīs reģionālās zvejniecības pārvaldības organizācijas pieņēmušas attiecībā uz šā nolīguma mērķi.

2.   Katra Puse, cik vien iespējams, veic pasākumus, lai atbalstītu saglabāšanas un pārvaldības pasākumus, ko pieņēmušas citas valstis un citas attiecīgās starptautiskās organizācijas.

3.   Puses sadarbojas apakšreģionu, reģionu un pasaules mērogā, lai efektīvi īstenotu šo nolīgumu, tostarp attiecīgā gadījumā ar FAO vai reģionālu zvejniecības pārvaldības organizāciju un sistēmu starpniecību.

2.   DAĻA

IENĀKŠANA OSTĀ

7. pants

Ostu apstiprināšana

1.   Katra Puse apstiprina un publisko ostas, kurās kuģi drīkst lūgt ienākšanas atļauju saskaņā ar šo nolīgumu. Katra Puse iesniedz tās apstiprināto ostu sarakstu FAO, kas nodrošina šim sarakstam pienācīgu publicitāti.

2.   Katra Puse, cik vien iespējams, nodrošina, lai katra osta, kas apstiprināta un publiskota saskaņā ar šā panta 1. punktu, būtu pietiekami nodrošināta inspekciju veikšanai saskaņā ar šo nolīgumu.

8. pants

Iepriekšējs lūgums par ienākšanu ostā

1.   Katra Puse, pirms tā kuģim piešķir atļauju ienākt ostā, pieprasa sniegt vismaz A pielikumā norādīto informāciju.

2.   Katra Puse pieprasa, lai šā panta 1. punktā norādītā informācija būtu sniegta pietiekošu laiku iepriekš, lai nodrošinātu ostas valstij pietiekamu laiku šādas informācijas pārbaudei.

9. pants

Ienākšana ostā, atļauja vai atteikums

1.   Pēc tam, kad ir saņemta saskaņā ar 8. pantu pieprasītā attiecīgā informācija, kā arī jebkura cita informācija, kas varētu būt nepieciešama, lai noteiktu, vai kuģis, kurš lūdz atļauju ienākšanai ostā, nav iesaistīts NNN zvejā vai ar zveju saistītās darbībās, lai atbalstītu šādu zveju, katra Puse pieņem lēmumu par atļauju vai atteikumu kuģim ienākt ostā un šo lēmumu dara zināmu kuģim vai tā pārstāvim.

2.   Ienākšanas atļaujas gadījumā kuģa kapteinim vai kuģa pārstāvim pēc kuģa ierašanās ostā ir jāuzrāda ienākšanas atļauja šīs Puses kompetentajām iestādēm.

3.   Ienākšanas atteikuma gadījumā katra Puse paziņo savu lēmumu, kurš pieņemts saskaņā ar šā panta 1. punktu, kuģa karoga valstij un, ja vajadzīgs un ciktāl iespējams, attiecīgajām piekrastes valstīm, reģionālajām zvejniecības pārvaldības organizācijām un citām starptautiskām organizācijām.

4.   Neskarot šā panta 1. punktu, ja kādai Pusei ir pietiekami pierādījumi, ka kuģis, kas vēlas ienākt tās ostā, ir veicis NNN zveju vai ar zveju saistītas darbības, lai atbalstītu šādu zveju, jo īpaši ja kuģis ir iekļauts to kuģu sarakstā, kuri veikuši šādu zveju vai ar zveju saistītas darbības, un ja šo sarakstu ir apstiprinājusi attiecīgā reģionālā zvejniecības pārvaldības organizācija saskaņā ar šādas organizācijas noteikumiem un procedūrām un saskaņā ar starptautiskajām tiesībām, šī Puse neatļauj šādam kuģim ienākt savās ostās, pienācīgi ņemot vērā 4. panta 2. un 3. punktu.

5.   Neatkarīgi no šā panta 3. un 4. punkta Puse var atļaut šajos punktos minētajam kuģim ienākt savās ostās vienīgi ar nolūku veikt tā inspekciju un saskaņā ar starptautiskajām tiesībām īstenot citus piemērotus pasākumus, kuri ir vismaz tikpat efektīvi kā atteikums ienākšanai ostā, lai aizkavētu, novērstu un izskaustu NNN zveju un ar zveju saistītas darbības, lai atbalstītu šādu zveju.

6.   Ja šā panta 4. vai 5. punktā minētais kuģis kāda iemesla dēļ atrodas ostā, Puse aizliedz šim kuģim izmantot savas ostas zivju izkraušanai, pārkraušanai citā kuģī, iepakošanai un apstrādei, kā arī izmantot citus ostu pakalpojumus, inter alia degvielas uzpildi, krājumu papildināšanu, apkopi un ienākšanu sausajā dokā. Šādos gadījumos mutatis mutandis piemēro 11. panta 2. un 3. punktu. Šāds ostu izmantošanas aizliegums atbilst starptautiskajām tiesībām.

10. pants

Nepārvarama vara vai avārija

Nekas šajā nolīgumā neietekmē kuģu ienākšanu ostā saskaņā ar starptautiskajām tiesībām nepārvaramas varas apstākļu vai avārijas gadījumā un neliedz ostas valstij atļaut ienākšanu ostā kuģim vienīgi ar mērķi sniegt palīdzību personām, kuģiem vai gaisa kuģiem, kas atrodas briesmās vai avārijas stāvoklī.

3.   DAĻA

OSTU IZMANTOŠANA

11. pants

Ostu izmantošana

1.   Ja kuģis ir ienācis kādā no Puses ostām, šī Puse saskaņā ar tās normatīvajiem aktiem un atbilstīgi starptautiskajām tiesībām, tostarp šo nolīgumu, neatļauj šim kuģim izmantot ostu iepriekš neizkrautu zivju izkraušanai, pārkraušanai citā kuģī, iepakošanai un apstrādei, kā arī izmantot citus ostu pakalpojumus, ietverot inter alia degvielas uzpildi, krājumu papildināšanu, apkopi un ienākšanu sausajā dokā, ja:

a)	Puse konstatē, ka kuģim nav derīgas un piemērojamas atļaujas veikt zveju vai ar zveju saistītas darbības, kādu pieprasa kuģa karoga valsts;

b)	Puse konstatē, ka kuģim nav derīgas un piemērojamas atļaujas veikt zveju vai ar zveju saistītas darbības, kādu pieprasa piekrastes valsts attiecībā uz teritorijām, kuras atrodas šīs valsts jurisdikcijā;

c)	Puse iegūst nepārprotamus pierādījumus, ka uz kuģa paturētās zivis ir nozvejotas pretrunā ar piekrastes valsts prasībām, kuras piemērojamas tās jurisdikcijā esošām teritorijām;

d)	karoga valsts pēc ostas valsts pieprasījuma pieņemamā laikposmā neapstiprina, ka uz kuģa paturētās zivis ir nozvejotas saskaņā ar attiecīgās reģionālās zvejniecības pārvaldības organizācijas piemērojamām prasībām, ņemot vērā 4. panta 2. un 3. punktu; vai

e)

Pusei ir pietiekams pamats uzskatīt, ka kuģis ir citādi veicis NNN zveju vai ar zveju saistītas darbības, lai atbalstītu šādu zveju, tostarp atbalstījis kādu kuģi, kā tas norādīts 9. panta 4. punktā, ja vien kuģis nevar apstiprināt: i) ka tas ir rīkojies atbilstīgi attiecīgajiem saglabāšanas un pārvaldības pasākumiem; vai ii) personāla, degvielas, zvejas rīku vai citu jūrā veiktu piegāžu gadījumā – ka apgādātais kuģis piegādes veikšanas brīdī nav bijis 9. panta 4. punktā minēts kuģis.

2.   Neatkarīgi no šā panta 1. punkta Puse neliedz minētajā punktā norādītajam kuģim izmantot ostas pakalpojumus:

a)	kas ir būtiski apkalpes drošībai vai veselībai vai kuģa drošībai, ja šīs vajadzības tiek pienācīgi pierādītas; vai

b)	attiecīgā gadījumā – lai kuģi nodotu sadalīšanai.

3.   Ja kāda Puse nav atļāvusi izmantot savu ostu saskaņā ar šo pantu, tā savu lēmumu nekavējoties paziņo karoga valstij un nepieciešamības gadījumā attiecīgajām piekrastes valstīm, reģionālajām zvejniecības pārvaldības organizācijām un citām attiecīgām starptautiskām organizācijām.

4.   Puse atsauc savu atteikumu izmantot tās ostu saskaņā ar šā panta 1. punktu attiecībā uz kuģi tikai tad, ja ir pietiekami pierādījumi tam, ka iemesli, kuru dēļ izmantošana tika liegta, ir bijuši neatbilstīgi vai kļūdaini vai ka šādi iemesli vairs nav piemērojami.

5.   Ja Puse ir atsaukusi savu atteikumu saskaņā ar šā panta 4. punktu, tā nekavējoties sniedz paziņojumu tiem, kuriem sniegts paziņojums saskaņā ar šā panta 3. punktu.

4.   DAĻA

INSPEKCIJAS UN TURPMĀKIE PASĀKUMI

12. pants

Inspekcijas intensitāte un prioritātes

1.   Katra Puse inspicē tādu kuģu skaitu tās ostās, kāds vajadzīgs, lai nodrošinātu šā nolīguma mērķa sasniegšanai pietiekamu inspekciju intensitāti gadā.

2.   Puses cenšas vienoties par kuģu inspekciju minimālo intensitāti, ar attiecīgi reģionālo zvejniecības pārvaldības organizāciju, FAO starpniecību vai kā savādāk.

3.   Nosakot inspicējamos kuģus, Puses dod priekšroku:

a)	kuģiem, kuriem ir bijusi liegta ienākšana ostā vai ostas izmantošana saskaņā ar šo nolīgumu;

b)	citu attiecīgo Pušu, valstu vai reģionālo zvejniecības pārvaldības organizāciju pieprasījumiem inspicēt konkrētus kuģus, jo īpaši ja šādi pieprasījumi ir pamatoti ar pierādījumiem par to, ka attiecīgais kuģis ir veicis NNN zveju vai ar zveju saistītas darbības, lai atbalstītu šādu zveju; un

c)	citiem kuģiem, par kuriem ir pamatots iemesls aizdomām, ka tie ir veikuši NNN zveju vai ar zveju saistītas darbības, lai atbalstītu šādu zveju.

13. pants

Inspekciju veikšana

1.   Katra Puse nodrošina, lai tās inspektori pildītu vismaz B pielikumā norādītās funkcijas.

2.   Veicot inspekcijas savās ostās, katra Puse:

a)	nodrošina, lai inspekcijas veiktu pienācīgi kvalificēti un šim nolūkam pilnvaroti inspektori, jo īpaši ņemot vērā 17. pantu;

b)	nodrošina, lai pirms inspekcijas veikšanas inspektoriem būtu pienākums uzrādīt kuģa kapteinim attiecīgu inspektorus identificējošu dokumentu;

c)	nodrošina, lai inspektori pārbaudītu visas attiecīgās kuģa telpas, uz kuģa paturētās zivis, tīklus un citus zvejas rīkus, aprīkojumu un visus uz kuģa esošos dokumentus vai reģistrus, kuri ir būtiski, lai pārbaudītu atbilstību attiecīgajiem saglabāšanas un pārvaldības pasākumiem;

d)	pieprasa, lai kuģa kapteinis sniedz inspektoriem visu nepieciešamo palīdzību un informāciju, kā arī uzrāda attiecīgos materiālus un dokumentus, kādi varētu būt vajadzīgi, vai to apliecinātas kopijas;

e)	gadījumā, ja pastāv attiecīgas vienošanās ar kuģa karoga valsti, uzaicina karoga valsti piedalīties inspekcijā;

f)	dara visu iespējamo, lai izvairītos no pārmērīgas kuģa aizkavēšanas, lai mazinātu traucējumus un neērtības, tostarp jebkādu nevajadzīgu inspektoru klātbūtni uz kuģa, un lai izvairītos no darbībām, kas negatīvi ietekmētu uz kuģa paturēto zivju kvalitāti;

g)	dara visu iespējamo, lai atvieglotu sazināšanos ar kuģa kapteini vai vecākajiem kuģa apkalpes locekļiem, tostarp, ja iespējams un ja nepieciešams, nodrošina, ka inspektoru pavada tulks;

h)	nodrošina, lai inspekcijas tiktu veiktas taisnīgā, pārredzamā un nediskriminējošā veidā un lai tās netraucētu kuģim; un

i)	netraucē kapteiņa iespējas saskaņā ar starptautiskajām tiesībām sazināties ar karoga valsts iestādēm.

14. pants

Inspekciju rezultāti

Katra Puse rakstiskajā ziņojumā par katras inspekcijas rezultātiem iekļauj vismaz C pielikumā norādīto informāciju.

15. pants

Inspekcijas rezultātu nosūtīšana

Katra Puse nosūta katras inspekcijas rezultātus inspicētā kuģa karoga valstij un vajadzības gadījumā:

a)	attiecīgajām Pusēm un valstīm, tostarp: i) valstīm, kuru jurisdikcijā esošajos ūdeņos, kā apliecina inspekcijā iegūtie pierādījumi, kuģis ir veicis NNN zveju vai ar zveju saistītas darbības, lai atbalstītu šādu zveju; un ii) valstij, kuras valstspiederīgais ir kuģa kapteinis;

b)	attiecīgām reģionālajām zvejniecības pārvaldības organizācijām; un

c)	FAO un citām attiecīgām starptautiskajām organizācijām.

16. pants

Elektroniska informācijas apmaiņa

1.   Lai atvieglotu šā nolīguma īstenošanu, katra Puse, ja iespējams, izstrādā saziņas mehānismu, kas ļauj veikt tiešu elektronisku informācijas apmaiņu, pienācīgi ņemot vērā atbilstīgās konfidencialitātes prasības.

2.   Iespēju robežās un ņemot vērā atbilstīgās konfidencialitātes prasības, Puses sadarbojas, lai saistībā ar citām attiecīgām daudzpusējām un starpvaldību iniciatīvām izveidotu informācijas apmaiņas mehānismu, vēlams, saskaņojot to ar FAO, un lai atvieglotu informācijas apmaiņu ar esošajām datubāzēm, kuras attiecas uz šo nolīgumu.

3.   Katra Puse izraugās iestādi, kas darbojas kā kontaktpunkts informācijas apmaiņai saskaņā ar šo nolīgumu. Katra Puse paziņo FAO savu attiecīgo izraudzīto iestādi.

4.   Ar informāciju, kura jānosūta, izmantojot jebkuru saskaņā ar šā panta 1. punktu izveidotu mehānismu, katra Puse rīkojas atbilstīgi D pielikumam.

5.   FAO pieprasa attiecīgajām reģionālajām zvejniecības pārvaldības organizācijām sniegt informāciju par pasākumiem vai lēmumiem, kurus tās pieņēmušas un īstenojušas saistībā ar šo nolīgumu ar nolūku, iespēju robežās un ņemot vērā atbilstīgās konfidencialitātes prasības, iesaistīties šā panta 2. punktā norādītajā informācijas apmaiņas mehānismā.

17. pants

Inspektoru apmācība

Katra Puse nodrošina, ka tās inspektori ir pienācīgi apmācīti, ņemot vērā E pielikumā sniegtās inspektoru apmācības pamatnostādnes. Puses cenšas sadarboties šajā jautājumā.

18. pants

Ostas valsts darbības pēc inspekcijas

1.   Ja pēc inspekcijas ir pietiekams pamats uzskatīt, ka kuģis ir veicis NNN zveju vai ar zveju saistītas darbības, lai atbalstītu šādu zveju, inspekciju veikusī Puse:

a)	nekavējoties paziņo savus konstatētos faktus karoga valstij un vajadzības gadījumā attiecīgajām piekrastes valstīm, reģionālajām zvejniecības pārvaldības organizācijām un citām starptautiskajām organizācijām, kā arī valstij, kuras valstspiederīgais ir kuģa kapteinis; un

b)

aizliedz kuģim izmantot savu ostu iepriekš neizkrautu zivju izkraušanai, pārkraušanai citā kuģī, iepakošanai un apstrādei, kā arī izmantot citus ostu pakalpojumus, tostarp inter alia degvielas uzpildi, krājumu papildināšanu, apkopi un ienākšanu sausajā dokā, ja šādas darbības vēl nav veiktas attiecībā uz šo kuģi šim nolīgumam atbilstīgā veidā, ietverot 4. pantu.

2.   Neatkarīgi no šā panta 1. punkta, Puse neliedz nevienam minētajā punktā norādītam kuģim izmantot ostas pakalpojumus, kas ir būtiski apkalpes drošībai vai veselībai vai kuģa drošībai.

3.   Nekas šajā nolīgumā neliedz Pusei veikt pasākumus, kas atbilst starptautiskajām tiesībām un kas tiek veikti papildus šā panta 1. un 2. punktā norādītajiem, tostarp tādus pasākumus, kādus ir skaidri pieprasījusi kuģa karoga valsts vai kuriem tā ir piekritusi.

19. pants

Informācija par tiesisko aizsardzību ostas valstī

1.   Puse nodrošina attiecīgās informācijas pieejamību sabiedrībai un pēc rakstiska pieprasījuma sniedz šādu informāciju kuģa īpašniekam, operatoram, kapteinim vai pārstāvim attiecībā uz tiesisko aizsardzību, kas pastāv saskaņā ar tās valsts tiesību aktiem attiecībā uz ostas valsts pasākumiem, ko minētā Puse veikusi saskaņā ar 9., 11., 13. vai 18. pantu, tostarp informāciju par valsts dienestiem vai tiesu iestādēm, kas ir pieejamas šim nolūkam, kā arī informāciju par to, vai saskaņā ar tās valsts tiesību aktiem ir kādas tiesības pieprasīt kompensāciju par zaudējumiem vai kaitējumu, kas radies Puses varbūtējas nelikumīgas rīcības rezultātā.

2.   Puse informē attiecīgi karoga valsti, īpašnieku, operatoru, kapteini vai pārstāvi par šādas tiesiskās aizsardzības iznākumu. Ja citas puses, valstis vai starptautiskas organizācijas ir informētas par iepriekšējo lēmumu saskaņā ar 9., 11., 13. vai 18. pantu, Puse informē tās par visām izmaiņām savā lēmumā.

5.   DAĻA

KAROGA VALSTU LOMA

20. pants

Karoga valstu loma

1.   Katra Puse pieprasa kuģiem, kam ir tiesības kuģot ar tās karogu, sadarboties ar ostas valsti inspekcijā, ko veic saskaņā ar šo nolīgumu.

2.   Ja kādai Pusei ir pietiekams pamats uzskatīt, ka jebkurš kuģis, kam ir tiesības kuģot ar tās karogu, ir veicis NNN zveju vai ar zveju saistītas darbības, lai atbalstītu šādu zveju, un vēlas ienākt vai atrodas citas valsts ostā, tā attiecīgā gadījumā lūdz šo valsti veikt šāda kuģa inspekciju vai citus pasākumus saskaņā ar šo nolīgumu.

3.   Katra Puse aicina kuģus, kam ir tiesības kuģot ar tās karogu, izkraut, pārkraut citā kuģī, iepakot un apstrādāt zivis, kā arī izmantot citus ostas pakalpojumus to valstu ostās, kuras rīkojas saskaņā ar šo nolīgumu vai šim nolīgumam atbilstīgā veidā. Puses tiek aicinātas izveidot, tostarp ar reģionālu zvejniecības pārvaldības organizāciju un FAO starpniecību, taisnīgas, pārredzamas un nediskriminējošas procedūras, lai identificētu valsti, kura, iespējams, nerīkojas saskaņā ar šo nolīgumu vai šim nolīgumam atbilstīgā veidā.

4.   Ja pēc ostas valsts veiktās inspekcijas karoga valsts, kas ir šā nolīguma Puse, saņem inspekcijas ziņojumu, kurā ir norādīts, ka ir skaidrs pamats uzskatīt, ka kuģis, kuram ir tiesības kuģot ar tās karogu, ir veicis NNN zveju vai ar zveju saistītas darbības, lai atbalstītu šādu zveju, tā nekavējoties un pilnībā izmeklē šo jautājumu un pietiekamu pierādījumu gadījumā nekavējoties veic noteikumu izpildes darbības saskaņā ar tās normatīvajiem aktiem.

5.   Katra Puse, kura darbojas kā karoga valsts, paziņo pārējām Pusēm, attiecīgajām ostas valstīm un vajadzības gadījumā citām attiecīgajām valstīm, reģionālajām zvejniecības pārvaldības organizācijām un FAO par pasākumiem, ko tā ir veikusi attiecībā uz kuģiem, kuriem ir tiesības kuģot ar tās karogu un kuri, kā konstatēts saskaņā ar šo nolīgumu veikto ostas valsts pasākumu rezultātā, ir veikuši NNN zveju vai ar zveju saistītas darbības, lai atbalstītu šādu zveju.

6.   Katra Puse nodrošina, ka pasākumi, ko piemēro kuģiem, kuriem ir tiesības kuģot ar tās karogu, NNN zvejas un ar zveju saistītu darbību, lai atbalstītu šādu zveju, aizkavēšanā, novēršanā un izskaušanā ir vismaz tikpat efektīvi kā pasākumi, ko piemēro 3. panta 1. punktā norādītajiem kuģiem.

6.   DAĻA

JAUNATTĪSTĪBAS VALSTU VAJADZĪBAS

21. pants

Jaunattīstības valstu vajadzības

1.   Puses pilnībā atzīst jaunattīstības valstu, kas ir šā nolīguma Puses, īpašās vajadzības saistībā ar ostas valsts pasākumu īstenošanu saskaņā ar šo nolīgumu. Šim nolūkam Puses tieši vai ar FAO, citu specializētu ANO aģentūru un citu atbilstīgu starptautisko organizāciju un struktūru, tostarp reģionālu zvejniecības pārvaldības organizāciju, starpniecību sniedz atbalstu jaunattīstības valstīm, kas ir šā nolīguma Puses, lai inter alia:

a)	veicinātu jaunattīstības valstu, jo īpaši vismazāk attīstīto valstu un mazo salu jaunattīstības valstu, spēju izstrādāt juridisko pamatu un spējas efektīvu ostas valsts pasākumu īstenošanai;

b)	sekmētu to dalību starptautiskajās organizācijās, kas veicina ostas valsts pasākumu efektīvu izstrādi un īstenošanu, un

c)	veicinātu tehnisko palīdzību ar nolūku stiprināt ostas valsts pasākumu izstrādāšanu un īstenošanu šajās valstīs, saskaņojot tos ar attiecīgiem starptautiskiem mehānismiem.

2.   Puses pienācīgi ņem vērā jaunattīstības ostas valstu, kas ir šā nolīguma Puses, jo īpaši vismazāk attīstīto valstu un mazo salu jaunattīstības valstu, īpašās vajadzības, lai nodrošinātu, ka tām tiešā vai netiešā veidā nerodas nesamērīgs slogs saistībā ar šā nolīguma īstenošanu. Gadījumos, kad ir radies nesamērīgs slogs, Puses sadarbojas, lai atvieglotu attiecīgajām jaunattīstības valstīm, kas ir šā nolīguma Puses, to konkrēto saistību izpildi saskaņā ar šo nolīgumu.

3.   Puses vai nu tieši, vai ar FAO starpniecību novērtē jaunattīstības valstu, kas ir šā nolīguma Puses, īpašās vajadzības šā nolīguma īstenošanā.

4.   Puses sadarbojas atbilstīgu finansēšanas mehānismu izveidē, lai palīdzētu jaunattīstības valstīm šā nolīguma īstenošanā. Šie mehānismi inter alia ir īpaši paredzēti:

a)	attiecīgās valsts un starptautisku ostas valsts pasākumu izstrādāšanai;

b)	uzraudzības, kontroles un pārraudzības, kā arī ostu pārvaldnieku, inspektoru un izpildes un juridisko darbinieku apmācības iespēju attīstībai un uzlabošanai valsts un reģionālā līmenī;

c)	uzraudzības, kontroles, pārraudzības un atbilstības darbībām, kas ietilpst ostas valsts pasākumos, ietverot piekļuvi tehnoloģijām un aprīkojumam; un

d)	jaunattīstības valstu, kas ir šā nolīguma Puses, izmaksu segšanu saistībā ar domstarpību izšķiršanas procedūrām, kuros tās var būt iesaistītas sakarā ar pasākumiem, ko tās veikušas atbilstīgi šim nolīgumam.

5.   Sadarbība ar un starp jaunattīstības valstīm, kas ir šā nolīguma Puses, šajā pantā norādītajiem nolūkiem var ietvert tehniskas un finansiālas palīdzības sniegšanu, izmantojot divpusējus, daudzpusējus un reģionālus kanālus, tostarp arī jaunattīstības valstu savstarpēju sadarbību.

6.   Puses izveido ad hoc darba grupu, kas Pusēm regulāri sniedz ziņojumus un ieteikumus par finansēšanas mehānismu, tostarp līdzekļu ieguldījumu, identifikācijas un mobilizācijas sistēmas, izveidi un šo finansēšanas mehānismu īstenošanas vadības kritēriju un procedūru izstrādi un īstenošanas gaitu. Papildus šajā pantā norādītajiem apsvērumiem ad hoc darba grupa ņem vērā inter alia:

a)	jaunattīstības valstu, kas ir šā nolīguma Puses, jo īpaši vismazāk attīstīto valstu un mazo salu jaunattīstības valstu, vajadzību novērtējumu;

b)	līdzekļu pieejamību un savlaicīgu izmaksāšanu;

c)	pārredzamību lēmumu pieņemšanā un pārvaldības procesos, kas attiecas uz līdzekļu piesaisti un piešķīrumiem; un

d)	jaunattīstības valstu, kas ir šā nolīguma Puses un saņem šādus līdzekļus, atbildību par šo līdzekļu saskaņotu izmantošanu.

Puses ņem vērā ad hoc darba grupas ziņojumus un visus ieteikumus un veic atbilstīgus pasākumus.

7.   DAĻA

DOMSTARPĪBU IZŠĶIRŠANA

22. pants

Domstarpību izšķiršana mierīgā ceļā

1.   Jebkura Puse var ierosināt apspriešanos ar jebkuru citu Pusi vai Pusēm par jebkurām domstarpībām saistībā ar šā nolīguma noteikumu interpretāciju vai piemērošanu, lai iespējami drīz panāktu savstarpēji pieņemamu risinājumu.

2.   Ja domstarpības šādu apspriešanos ceļā nav atrisinātas pieņemamā laikposmā, attiecīgās Puses iespējami drīz savstarpēji apspriežas, lai nodrošinātu domstarpību atrisināšanu sarunu, izmeklēšanas, starpniecības, samierināšanas, šķīrējtiesas, tiesas ceļā vai ar citiem mierīgiem līdzekļiem pēc to izvēles.

3.   Visas šāda veida neatrisinātās domstarpības ar visu domstarpībās iesaistīto Pušu piekrišanu nodod izšķiršanai Starptautiskajā Tiesā, Starptautiskajā Jūras tiesību tribunālā vai šķīrējtiesā. Ja neizdodas panākt vienošanos par lietas nodošanu izskatīšanai Starptautiskajā Tiesā, Starptautiskajā Jūras tiesību tribunālā vai šķīrējtiesā, Puses turpina apspriesties un sadarboties, lai panāktu domstarpību atrisināšanu saskaņā ar starptautisko tiesību noteikumiem attiecībā uz dzīvo jūras resursu saglabāšanu.

8.   DAĻA

SUBJEKTI, KAS NAV ŠĀ NOLĪGUMA PUSES

23. pants

Subjekti, kas nav šā nolīguma Puses

1.   Puses aicina subjektus, kas nav šā nolīguma Puses, kļūt par tādām un/vai pieņemt ar nolīguma noteikumiem saskaņotus normatīvos aktus un īstenot tā noteikumiem atbilstīgus pasākumus.

2.   Puses veic taisnīgus, nediskriminējošus un pārredzamus pasākumus, kas atbilst šim nolīgumam un citām piemērojamām starptautiskajām tiesībām, lai atturētu subjektus, kas nav šā nolīguma Puses, no tādu darbību veikšanas, kas apdraud šā nolīguma faktisku īstenošanu.

9.   DAĻA

UZRAUDZĪBA, PĀRSKATĪŠANA UN NOVĒRTĒŠANA

24. pants

Uzraudzība, pārskatīšana un novērtēšana

1.   Puses, izmantojot FAO un tās attiecīgās struktūras, nodrošina regulāru un sistemātisku šā nolīguma īstenošanas uzraudzību un pārskatīšanu, kā arī vērtējumu par panākumiem šā nolīguma mērķa sasniegšanā.

2.   Četrus gadus pēc šā nolīguma stāšanās spēkā FAO sasauc Pušu sanāksmi, lai pārskatītu un izvērtētu šā nolīguma efektivitāti tā mērķa sasniegšanā. Puses pieņem lēmumu par turpmākām šādām sanāksmēm, ja nepieciešams.

10.   DAĻA

NOBEIGUMA NOTEIKUMI

25. pants

Parakstīšana

Šis nolīgums FAO ir atvērts parakstīšanai visām valstīm un reģionālajām ekonomikas integrācijas organizācijām no 2009. gada divdesmit otrā novembra līdz 2010. gada divdesmit pirmajam novembrim.

26. pants

Ratifikācija, atzīšana vai apstiprināšana

1.   Šis nolīgums ir jāratificē, jāatzīst vai jāapstiprina tā parakstītājiem.

2.   Ratifikācijas, atzīšanas vai apstiprināšanas dokumentus deponē depozitāram.

27. pants

Pievienošanās

1.   Pēc laikposma, kurā šis nolīgums ir atvērts parakstīšanai, tam var pievienoties jebkura valsts vai reģionāla ekonomikas integrācijas organizācija.

2.   Pievienošanās dokumentus deponē depozitāram.

28. pants

Reģionālo ekonomikas integrācijas organizāciju piedalīšanās

1.   Gadījumos, kad reģionālā ekonomikas integrācijas organizācija, kura ir starptautiska organizācija, kas minēta Konvencijas IX pielikuma 1. pantā, nav kompetenta visos jautājumos, ko reglamentē šis nolīgums, šādas reģionālas ekonomikas integrācijas organizācijas līdzdalībai šajā nolīgumā mutatis mutandis piemēro Konvencijas IX pielikumu, izņemot šādus minētā pielikuma noteikumus:

a)	pielikuma 2. panta pirmo teikumu; un

b)	pielikuma 3. panta 1. punktu.

2.   Gadījumos, kad reģionālā ekonomikas integrācijas organizācija, kura ir starptautiska organizācija, kas minēta Konvencijas IX pielikuma 1. pantā, ir kompetenta visos jautājumos, ko reglamentē šis nolīgums, šādas reģionālas ekonomikas integrācijas organizācijas līdzdalībai šajā nolīgumā piemēro šādus noteikumus:

a)

parakstīšanas vai pievienošanās brīdī šāda organizācija sniedz deklarāciju, kurā paziņo: i) ka tā ir kompetenta visos jautājumos, ko reglamentē šis nolīgums; ii) ka šā iemesla dēļ tās dalībvalstis nekļūs par šā nolīguma Pusēm, izņemot attiecībā uz tām šo valstu teritorijām, par kurām organizācija nav atbildīga; un iii) ka tā atzīst valstu tiesības un pienākumus saskaņā ar šo nolīgumu;

b)	šādas organizācijas līdzdalība nekādā gadījumā nepiešķir organizācijas dalībvalstīm nekādas šajā nolīgumā noteiktās tiesības;

c)	pretrunu gadījumā starp šīs organizācijas saistībām saskaņā ar šo nolīgumu un tās saistībām saskaņā ar organizācijas dibināšanas līgumu vai jebkuriem ar to saistītiem aktiem noteicošās ir šajā nolīgumā noteiktās saistības.

29. pants

Stāšanās spēkā

1.   Šis nolīgums stājas spēkā trīsdesmit dienas pēc dienas, kad depozitāram deponēts divdesmit piektais ratifikācijas, atzīšanas, apstiprināšanas vai pievienošanās dokuments saskaņā ar 26. vai 27. pantu.

2.   Attiecībā uz katru parakstītāju, kas nolīgumu ratificē, atzīst vai apstiprina pēc nolīguma stāšanās spēkā, šis nolīgums stājas spēkā trīsdesmit dienas pēc dienas, kad deponēts tā ratifikācijas, atzīšanas vai apstiprināšanas dokuments.

3.   Attiecībā uz katru valsti vai reģionālu ekonomikas integrācijas organizāciju, kas pievienojas šim nolīgumam pēc tā stāšanās spēkā, šis nolīgums stājas spēkā trīsdesmit dienā pēc dienas, kad deponēts tās pievienošanās instruments.

4.   Piemērojot šo pantu, jebkurš dokuments, ko deponē kāda reģionāla ekonomikas integrācijas organizācija, nav uzskatāms par papildu dokumentu tiem, kurus deponējušas tās dalībvalstis.

30. pants

Atrunas un izņēmumi

Šim nolīgumam nav pieļaujamas nekādas atrunas vai izņēmumi.

31. pants

Deklarācijas un paziņojumi

Nolīguma 30. pants nekavē valsti vai reģionālu ekonomikas integrācijas organizāciju, parakstot, ratificējot, atzīstot vai apstiprinot šo nolīgumu vai pievienojoties tam, sniegt deklarāciju vai paziņojumu neatkarīgi no to nosaukuma vai formulējuma, lai inter alia saskaņotu savus tiesību aktus ar šā nolīguma noteikumiem, ja šādas deklarācijas vai paziņojuma nolūks nav izslēgt vai mainīt šā nolīguma noteikumu juridiskās sekas, to piemērojot attiecīgai valstij vai reģionālai ekonomikas integrācijas organizācijai.

32. pants

Provizoriska piemērošana

1.   Valstis vai reģionālas ekonomikas integrācijas organizācijas, kas piekrīt šā nolīguma provizoriskai piemērošanai, rakstveidā paziņojot depozitāram, to piemēro provizoriski. Šāda provizoriska piemērošana stājas spēkā no paziņojuma saņemšanas dienas.

2.   Valsts vai reģionāla ekonomikas integrācijas organizācija izbeidz nolīguma provizorisku piemērošanu tad, kad šis nolīgums stājas spēkā attiecībā uz šo valsti vai reģionālo ekonomikas integrācijas organizāciju, vai kad šī valsts vai reģionālā ekonomikas integrācijas organizācija depozitāram rakstveidā paziņo par nodomu izbeigt nolīguma provizorisku piemērošanu.

33. pants

Grozījumi

1.   Ikviena Puse var ierosināt grozījumus šajā nolīgumā pēc divu gadu termiņa beigām no dienas, kad stājies spēkā šis nolīgums.

2.   Jebkurš ierosinātais šā nolīguma grozījums tiek nosūtīts ar rakstisku paziņojumu depozitāram kopā ar lūgumu sasaukt Pušu sanāksmi šā grozījuma izskatīšanai. Depozitārs nosūta visām Pusēm šo paziņojumu, kā arī visas no Pusēm saņemtās atbildes uz minēto lūgumu. Ja vien sešu mēnešu laikā no paziņojuma izsūtīšanas vienai pusei no Pusēm nav iebildumu pret šo lūgumu, depozitārs sasauc Pušu sanāksmi ierosinātā grozījuma izskatīšanai.

3.   Ievērojot 34. pantu, jebkuru šā nolīgumu grozījumu var pieņemt tikai ar vienprātīgu visu to Pušu lēmumu, kuras piedalās sanāksmē, kurā ir ierosināts pieņemt šo grozījumu.

4.   Ievērojot 34. pantu, jebkurš Pušu sanāksmē pieņemts grozījums stājas spēkā starp Pusēm, kas to ir ratificējušas, atzinušas vai apstiprinājušas, deviņdesmitajā dienā pēc tam, kad ir deponēti divu trešdaļu šā nolīguma Pušu ratifikācijas, atzīšanas vai apstiprināšanas dokumenti, pamatojoties uz Pušu skaitu grozījuma pieņemšanas dienā. Vēlāk grozījums stājas spēkā attiecībā uz jebkuru citu Pusi deviņdesmitajā dienā pēc tam, kad šī Puse ir deponējusi savu šā grozījuma ratifikācijas, atzīšanas vai apstiprināšanas dokumentu.

5.   Piemērojot šo pantu, jebkurš instruments, ko deponē kāda reģionāla ekonomikas integrācijas organizācija, nav uzskatāms par papildu instrumentu tiem, kurus deponējušas tās dalībvalstis.

34. pants

Pielikumi

1.   Pielikumi ir šā nolīguma sastāvdaļa, un atsauce uz šo nolīgumu ir arī atsauce uz pielikumiem.

2.   Grozījumu šā nolīguma pielikumā var pieņemt ar divu trešdaļu to šā nolīguma Pušu balsu vairākumu, kuras piedalās sanāksmē, kurā tiek izskatīts ierosinātais pielikuma grozījums. Tomēr dara visu, lai panāktu vienprātīgu pielikuma grozījuma pieņemšanu. Pielikuma grozījums tiek iekļauts šajā nolīgumā un stājas spēkā attiecībā uz savu piekrišanu izteikušajām Pusēm no dienas, kurā depozitārs saņēmis paziņojumu par grozījuma pieņemšanu no vienas trešdaļas šā nolīguma Pušu, pamatojoties uz Pušu skaitu grozījuma pieņemšanas dienā. Grozījumi pēc tam stājas spēkā attiecībā uz katru atlikušo Pusi pēc tam, kad depozitārs ir saņēmis paziņojumu par grozījuma pieņemšanu.

35. pants

Izstāšanās

Jebkura Puse var izstāties no šā nolīguma jebkurā laikā, kad pagājis viens gads no dienas, kurā nolīgums stājies spēkā attiecībā uz šo Pusi, sniedzot rakstisku paziņojumu depozitāram par šādu izstāšanos. Izstāšanās stājas spēkā vienu gadu pēc dienas, kad depozitārs ir saņēmis paziņojumu par izstāšanos.

36. pants

Depozitārs

FAO ģenerāldirektors ir šā nolīguma depozitārs. Depozitārs:

a)	nosūta apliecinātas šā nolīguma kopijas katram parakstītājam un Pusei;

b)	reģistrē šo nolīgumu pēc tā stāšanās spēkā Apvienoto Nāciju Organizācijas Sekretariātā saskaņā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas Hartas 102. pantu;

c)

nekavējoties informē katru parakstītāju un šā nolīguma Pusi par visiem: i) parakstiem un ratifikācijas, atzīšanas, apstiprināšanas un pievienošanās dokumentiem, kas deponēti saskaņā ar 25., 26. un 27. pantu; ii) dienu, kad šis nolīgums stājas spēkā saskaņā ar 29. pantu; iii) ierosinātajiem šā nolīguma grozījumiem un to pieņemšanu un stāšanos spēkā saskaņā ar 33. pantu; iv) ierosinātajiem šā nolīguma grozījumiem un to pieņemšanu un stāšanos spēkā saskaņā ar 34. pantu; un v) izstāšanos no šā nolīguma saskaņā ar 35. pantu.

37. pants

Autentiskie teksti

Šā nolīguma teksti angļu, arābu, franču, krievu, ķīniešu un spāņu valodā ir vienlīdz autentiski.

DEKLARĀCIJA PAR EIROPAS SAVIENĪBAS KOMPETENCI ATTIECĪBĀ UZ JAUTĀJUMIEM, KURUS REGLAMENTĒ NOLĪGUMĀ PAR OSTAS VALSTS PASĀKUMIEM, LAI AIZKAVĒTU, NOVĒRSTU UN IZSKAUSTU NELEGĀLU, NEREĢISTRĒTU UN NEREGULĒTU ZVEJU

(Deklarācija, kas izstrādāta saskaņā ar nolīguma 28. panta 2. punkta a) apakšpunktu)

1.	Nolīguma 28. panta 2. punkta a) apakšpunktā noteikts, ka gadījumos, kad reģionālā ekonomiskās integrācijas organizācijai ir kompetence visos šajā nolīgumā reglamentētajos jautājumos, šāda organizācija, parakstot vai pievienojoties nolīgumam, šajā sakarā iesniedz deklarāciju par kompetenci.

2.

Saskaņā ar nolīguma 1. panta h) apakšpunktu “reģionāla ekonomikas integrācijas organizācija” ir reģionāla ekonomikas integrācijas organizācija, kurai tās dalībvalstis ir piešķīrušas kompetenci šajā nolīgumā ietvertajos jautājumos, tostarp pilnvarojumu pieņemt lēmumus, kas ir saistoši tās dalībvalstīm attiecībā uz šiem jautājumiem.

3.	Saskaņā ar minētajiem pantiem Eiropas Savienību uzskata par reģionālu ekonomikas integrācijas organizāciju.

4.

Ar šo Eiropas Savienība paziņo, ka i) tās kompetencē ir visi šajā nolīgumā reglamentētie jautājumi; ii) tādēļ Eiropas Savienības dalībvalstis nekļūst par līgumslēdzējām valstīm, izņemot jautājumus attiecībā uz to teritorijām, kurās Eiropas Savienībai nav atbildības. Pašreizējās Eiropas Savienības dalībvalstis ir Beļģijas Karaliste, Bulgārijas Republika, Čehijas Republika, Dānijas Karaliste, Vācijas Federatīvā Republika, Igaunijas Republika, Īrija, Grieķijas Republika, Spānijas Karaliste, Francijas Republika, Itālijas Republika, Kipras Republika, Latvijas Republika, Lietuvas Republika, Luksemburgas Lielhercogiste, Ungārijas Republika, Malta, Nīderlandes Karaliste, Austrijas Republika, Polijas Republika, Portugāles Republika, Rumānija, Slovēnijas Republika, Slovākijas Republika, Somijas Republika, Zviedrijas Karaliste, Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotā Karaliste; iii) Eiropas Savienība akceptē valstu tiesības un pienākumus atbilstīgi šim nolīgumam.

5.	Eiropas Savienība paziņo, ka pretrunu gadījumā, kā minēts nolīguma 28. panta 2. punkta c) apakšpunktā, tā piemēros pienākumus, kas izriet no minētā noteikuma saskaņā ar Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu, kā to interpretējusi Eiropas Tiesa.