A. uzņēmums;

B. institucionāla vienība;

C. uzņēmumu grupa;

D. darbības veida vienība (DVV);

E. viendabīgās ražošanas vienība (VRV);

F. vietējā vienība;

G. vietējā darbības veida vienība (vietējā DVV);

H. vietējā viendabīgās ražošanas vienība (vietējā VRV).

— Lai uzskatītu, ka vienībai ir lēmumu pieņemšanas autonomija attiecībā uz savu galveno funkciju, tai ir jābūt atbildīgai un jāatskaitās par pieņemtajiem lēmumiem un darbībām.

— Lai uzskatītu, ka vienība veic pilnīgu uzskaiti, tai ir jāveic grāmatvedības uzskaite, kas aptver visus tās saimnieciskos un finanšu darījumus, kurus tā veikusi grāmatvedības pārskata periodā, kā arī jāatspoguļo aktīvu un pasīvu bilance.

1. Korporatīvo uzņēmumu nozarē uzņēmums atbilst institucionālai vienībai, ko izmanto ESA. Valsts un privāto bezpeļņas iestāžu nozarēs arī pastāv līdzīgas institucionālās vienības. Institucionālā vienība mājsaimniecības nozarē attiecas uz visām mājsaimniecību darbībām, savukārt terminu “uzņēmums” attiecina vienīgi uz to ražošanas darbībām.

2. Šo noteikumu piemērošanas rezultātā attiecībā uz vienībām, kam skaidri nepiemīt abas institucionālās vienības īpašības, rodas šādi risinājumi:

3. Par institucionālām vienībām uzskata šādas:

1. Noteiktiem novērojumiem un analīzei dažkārt noder un vajag izpētīt saiknes konkrētu uzņēmumu starpā un sagrupēt kopā tos, kam savā starpā ir stipras saites.

Ir uzsākti, bet vēl nav pabeigti vairāki uzdevumi saistībā ar uzņēmumu grupas jēdzienu. To definē šeit, sākot ar vienotas grāmatvedības grupas jēdzienu, kas izklāstīts Padomes Septītajā direktīvā 83/349/EEK (OV L 193, 18.7.1983., 1. lpp.). Šī direktīva pirmo reizi stājās spēkā attiecībā uz konsolidētiem pārskatiem tajā finanšu gadā, kas sākās 1990. gadā. Direktīva 90/605/EEK (OV L 317, 16.11.1990., 60. lpp.) paplašināja Septītās direktīvas piemērošanas jomu.

2. Septītās direktīvas nozīmē uzskata, ka grupa pastāv tad, ja 20 % kapitāla vai balsstiesību pieder citam uzņēmumam, vai atrodas tā kontrolē. Vērā ir jāņem noteikumi attiecībā uz direktoru iecelšanas pilnvaru kontroli. Papildus finansiālai (vairākuma) kontrolei, mērķis ir ņemt vērā patieso kontroles atrašanās vietu.

3. Definīcija šādā formā nav piemērota statistikas analīzei, jo “vienota grāmatvedības grupa” neveido savstarpēji izslēdzošas, papildinošas uzņēmumu grupas. Statistikas vienība, ko pazīst kā “uzņēmumu grupu”, pamatojoties uz “vienotas grāmatvedības grupas” jēdzienu, ir jādefinē, piemērojot šādus grozījumus:

4. Uzņēmumu grupa ir uzņēmumu kopums, ko kontrolē grupas vadība. Grupas vadība ir juridiskā mātes vienība, ko tieši vai netieši nekontrolē jebkāda cita juridiskā vienība. Meitas uzņēmuma meitas uzņēmumus uzskata par mātes uzņēmuma meitas uzņēmumiem. Tomēr pastāv dažas kooperatīvo vai savstarpējo apvienību formas, kur mātes uzņēmums faktiski pieder grupas vienībām.

5. Uzņēmumu grupas bieži saista dažādu veidu saiknes, piemēram, īpašumtiesības, kontrolpakete un vadība. Šīs vienības bieži ir saistītas ar tās pašas ģimenes vairāku dažādu paaudžu vienībām. Uzņēmumu grupas vienība bieži atbilst konglomerātam, ko apvieno sarežģītu attiecību tīkls, un bieži vien attiecas uz ļoti plašu darbību sfēru. Uzņēmumu grupās var identificēt apakšgrupas.

6. Ir lietderīgi atzīt visas (vairākuma un mazākuma) saiknes starp grupas vadību un kontrolē esošo uzņēmumu ar meitas uzņēmumu un meitas apakšuzņēmumu tīkla starpniecību. Tas ļauj aprakstīt grupas organizāciju pilnībā.

7. Ņemot vērā dažādu ar grāmatvedību saistītu direktīvu ietekmi, vienmēr būtu jāmēģina nošķirt grupas pamata vienības, kas pieder nefinanšu uzņēmumiem, un vienības, kuras jāklasificē kā finanšu iestādes. Finanšu iestāžu gadījumā ir jānošķir vienības, kas ir kredītiestādes, un tās, kuras ir apdrošināšanas uzņēmumi. Dažas uzņēmumu grupas aptver visu pasauli, taču tās ir jāanalizē saistībā ar Kopienas ekonomisko teritoriju un katras dalībvalsts ekonomisko teritoriju.

8. Uzņēmumu grupas vienība ir jo īpaši noderīga finansiālai analīzei un uzņēmējsabiedrību stratēģijas izpētei, taču ir pārāk daudzveidīga un nestabila, lai to pieņemtu kā galveno novērošanas un analīzes vienību, kas paliek uzņēmums. To izmanto noteiktas informācijas apkopošanai un pasniegšanai.

1. DVV izstrādāja kā novērojamo vienību, lai ar darbību uzlabotu statistikas pārskatu rezultātu viendabīgumu un līdz ar to arī šo rezultātu starptautisko salīdzināmību, jo uzņēmumu līmenī dažādus horizontālās un vertikālās integrācijas veidus var novērot gan valsts, gan starptautiskā līmenī. Vienību, kas veic tikai palīgdarbības uzņēmumam, kuram tā pieder, nevar uzskatīt par atsevišķu DVV. DVV faktiski atbilst operatīvajai definīcijai, kas iekļauta ISIC Rev. 3 ievada 96. pantā.

2. DVV, uz ko attiecas konkrēta NACE Rev. 1 klasifikācijas sistēmas pozīcija, var ražot produktus ārpus viendabīgās grupas, pamatojoties uz sekundārām darbībām, kuras ir ar tām saistītas un ko nevar atsevišķi identificēt pieejamos uzskaites dokumentos. Pretēji tam, DVV, kas klasificētas konkrētā klasifikācijas sistēmas pozīcijā, pamatojoties uz galveno darbību, neražo konkrētu produktu viendabīgu grupu pilnīgu izlaidi, jo tos pašus produktus var ražot, veicot tādu DVV sekundārās darbības, uz kurām attiecas kāda cita klasifikācijas pozīcija.

3. Uzņēmumu iekšējo uzskaiti (piemēram, peļņas vai izmaksu centrus) bieži vien izstrādā saskaņā ar kritērijiem, kas ir tuvi: darbības jēdzienam. Tie palīdz piegādāt datus DVV līmenī, lai varētu tos ievērot.

4. Visas uzņēmuma palīgdarbību izmaksas ir jāattiecina uz galvenajām un sekundārajām darbībām, un līdz ar to – uz DVV, kas novērotas uzņēmumā.

1. Ražošanas procesa skaidrai analīzei ESA ir pieņēmusi viendabīgas ražošanas vienības, kas ļauj izpētīt tehniskās/saimnieciskās attiecības. Šīs analītiskās vienības izmanto jo īpaši Ievades – izvades tabulām un faktiski atjauno no datiem, kas savākti par novērojamām vienībām, jo tās parasti nevar novērot tieši.

2. Vairums novērojamo vienību ir iesaistītas vienlaicīgi vairākās darbībās. Tās var būt iesaistītas galvenajā darbībā, dažās sekundārās darbībās – t.i., citām nozarēm piederošās darbībās – un dažās palīgdarbībās, piemēram, administrācijā, iepirkumos, pārdošanā tirdzniecībai, uzglabāšanā, labošanā u.c. Ja novērojamā vienība veic galveno darbību, kā arī vienu vai vairākas sekundāras darbības, to sadala pēc atbilstoša viendabīgās ražošanas vienību skaita, un sekundārās darbības pārklasificē pēc dažādām galvenās darbības pozīcijām. No otras puses, novērojamās vienības palīgdarbības nenodala no tām galvenajām vai sekundārajām darbībām, kam tās kalpo.

3. Viendabīgās ražošanas vienību definē neatkarīgi no darbības norises vietas. ISIC Rev. 3 viendabīgas ražošanas vienību definē tā, lai tā atbilstu vietējai VRV. ISIC Rev. 3 ievada 112. punktu reglamentē 104. punkts.

1. Ja persona strādā vairākās vietās (apkope vai uzraudzība) vai mājās, tad vietējo vienību uzskata par vietu, no kurienes dod norādes vai no kurienes organizē darbu. Ir jābūt iespējai noteikt nodarbinātību, kas attiecas uz jebkuru vietējo vienību. Tomēr visām juridiskām vienībām, kas veido juridisku pamatu uzņēmumam vai tā daļai, ir jābūt vietējai vienībai ar juridisko adresi, pat ja tur neviens nestrādā. Turklāt vietējā vienība var veikt tikai palīgdarbības.

2. Ģeogrāfiski identificētas vietas interpretācijai ir jābūt stingram pamatam: divas vienības, kas pieder vienam un tam pašam uzņēmumam dažādās vietās (pat dalībvalsts vismazākajā administratīvajā vienībā), ir jāuzskata par divām vietējām vienībām. Tomēr viena vietējā vienība var aptvert vairākus blakus esošus administratīvus apgabalus, un šādā gadījumā pēc vienošanās noteicošais faktors ir pasta adrese.

3. Vienības robežas nosaka atbilstoši vietas robežām, kas, piemēram, nozīmē, ka valsts automaģistrāle, kura to šķērso, neskar robežu nepārtrauktību. Definīcija ir līdzīga ISIC Rev. 3 ievada 101. punktā iekļautajai definīcijai tajā ziņā, ka tā attiecas uz lokalizāciju termina īstajā nozīmē, taču atšķiras no 102. punktā iekļautās definīcijas tajā ziņā, ka šī īstā nozīme nedrīkst mainīties atkarībā no apskatāmās statistikas. Turklāt parasti piemēro vienībā strādājošo personu kritēriju.

4. ESA-REG (ESA reģionālais pielietojums) reģionālās uzskaites nolūkā ir izmantota tā pati vietējās vienības definīcija.

1. Katrā DVV ir jābūt vismaz vienai vietējai DVV; tomēr DVV var veidot vienas vai vairāku vietējo vienību daļu grupa. No otras puses, vietējā vienība noteiktos apstākļos var veidot tikai palīgdarbību grupu. Šādā gadījumā ir iespējama vietējās vienības papildu klasifikācija. Turklāt katrā uzņēmumā vajadzētu būt vismaz vienai vietējai DVV.

2. Vietējā DVV atbilst iestādes operatīvajai definīcijai, kas iekļauta ISIC Rev. 3 ievada 106. punktā.