This document is an excerpt from the EUR-Lex website
Document 02004R1935-20210327
Regulation (EC) No 1935/2004 of the European Parliament and of the Council of 27 October 2004 on materials and articles intended to come into contact with food and repealing Directives 80/590/EEC and 89/109/EEC
Consolidated text: Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1935/2004 (2004. gada 27. oktobris) par materiāliem un izstrādājumiem, kas paredzēti saskarei ar pārtikas produktiem, un par Direktīvu 80/590/EEK un 89/109/EEK atcelšanu
Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1935/2004 (2004. gada 27. oktobris) par materiāliem un izstrādājumiem, kas paredzēti saskarei ar pārtikas produktiem, un par Direktīvu 80/590/EEK un 89/109/EEK atcelšanu
02004R1935 — LV — 27.03.2021 — 002.001
Šis dokuments ir tikai informatīvs, un tam nav juridiska spēka. Eiropas Savienības iestādes neatbild par tā saturu. Attiecīgo tiesību aktu un to preambulu autentiskās versijas ir publicētas Eiropas Savienības “Oficiālajā Vēstnesī” un ir pieejamas datubāzē “Eur-Lex”. Šie oficiāli spēkā esošie dokumenti ir tieši pieejami, noklikšķinot uz šajā dokumentā iegultajām saitēm
EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA (EK) Nr. 1935/2004 (2004. gada 27. oktobris) (OV L 338, 13.11.2004., 4. lpp) |
Grozīta ar:
|
|
Oficiālais Vēstnesis |
||
Nr. |
Lappuse |
Datums |
||
EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA (EK) Nr. 596/2009 (2009. gada 18. jūnijs), |
L 188 |
14 |
18.7.2009 |
|
EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA (ES) 2019/1381 (2019. gada 20. jūnijs) |
L 231 |
1 |
6.9.2019 |
EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA (EK) Nr. 1935/2004
(2004. gada 27. oktobris)
par materiāliem un izstrādājumiem, kas paredzēti saskarei ar pārtikas produktiem, un par Direktīvu 80/590/EEK un 89/109/EEK atcelšanu
1. pants
Mērķis un priekšmets
1. Šīs regulas mērķis ir nodrošināt efektīvu iekšēja tirgus darbību saistībā ar to materiālu un izstrādājumu laišanu Kopienas tirgū, kas paredzēti tiešai vai netiešai saskarei ar pārtiku, vienlaicīgi radot pamatu, ar kuru nodrošina cilvēku veselības un patērētāju interešu augsta līmeņa aizsardzību.
2. Šī regula attiecas uz materiāliem un izstrādājumiem, tostarp aktīvajiem un viedajiem pārtikas saskares materiāliem un izstrādājumiem (turpmāk saukti “materiāli un izstrādājumi”), kas gatavu izstrādājumu stāvoklī:
ir paredzēti saskarei ar pārtiku
vai
jau ir nonākuši saskarē ar pārtiku un ir paredzēti šim mērķim,
vai
par ko ir pamats uzskatīt, ka tie nonāks saskarē ar pārtiku vai pārnesīs savas sastāvdaļas uz pārtiku normālos vai paredzamos izmantošanas apstākļos.
3. Šī regula neattiecas uz:
materiāliem un izstrādājumiem, kas piegādāti kā senlietas;
produktu pārseguma vai pārklājuma materiāliem, kas ir pārtikas produkta daļa un var tikt patērēti kopā ar šo produktu, tādiem kā materiāli, kas klāj siera mizu, gatavus gaļas izstrādājumus vai augļus;
sabiedriskām vai privātām stacionārām ūdensapgādes iekārtām.
2. pants
Definīcijas
1. Šajā regulā piemēro attiecīgas Regulā (EK) Nr. 178/2002 noteiktās definīcijas, izņemot vārdu “izsekojamība” un “laišana tirgū” definīcijas, kam ir šāda nozīme:
“izsekojamība” ir spēja izsekot materiāliem vai izstrādājumiem un atrast tos visos ražošanas, apstrādes un izplatīšanas posmos;
“laišana tirgū” ir materiālu un izstrādājumu turēšana pārdošanas nolūkā, tostarp piedāvāšana pārdošanai vai jebkura cita veida nodošanai bez maksas vai par maksu, kā arī pati pārdošana, izplatīšana un citu veidu nodošana.
2. Piemēro arī šādas definīcijas:
“aktīvie materiāli un izstrādājumi, kas ir saskarē ar pārtiku” (še turpmāk “aktīvie materiāli un izstrādājumi”) ir materiāli un izstrādājumi, kuru uzdevums ir paildzināt iepakotu pārtikas produktu glabāšanas laiku un saglabāt vai uzlabot to stāvokli. Tos apzināti veido tā, lai tie iekļautu sastāvdaļas, kas pievieno vielas iepakotiem pārtikas produktiem vai to apkārtējai videi vai kas absorbē vielas no šiem produktiem vai to apkārtējās vides;
“viedie materiāli un izstrādājumi, kas ir saskarē ar pārtiku” (še turpmāk “viedie materiāli un izstrādājumi”) ir materiāli un izstrādājumi, kas kontrolē iepakotu pārtikas produktu vai to apkārtējās vides stāvokli;
“uzņēmums” ir jebkura organizācija, neatkarīgi no tā, vai tā nes peļņu vai ne un vai tā ir publiska vai privāta, kas veic kādu no darbībām, kuras saistītas ar materiālu un izstrādājumu jebkuru ražošanas, apstrādes un izplatīšanas posmu;
“uzņēmējs” ir fiziska vai juridiska persona, kas atbildīga par to, lai šīs regulas prasības tiktu ievērotas uzņēmumā, ko tā kontrolē.
3. pants
Vispārīgas prasības
1. Materiāliem un izstrādājumiem, tostarp aktīvajiem un viedajiem materiāliem un izstrādājumiem, jābūt ražotiem atbilstīgi labai ražošanas praksei, lai normālos vai paredzamos izmantošanas apstākļos tie nepārnestu uz pārtiku savas sastāvdaļas tādos daudzumos, kas var:
apdraudēt cilvēku veselību
vai
radīt nepieņemamas izmaiņas pārtikas produkta sastāvā,
vai
izraisīt organoleptisko īpašību pasliktināšanos.
2. Materiālu vai izstrādājumu marķēšana, reklamēšana un noformēšana nedrīkst maldināt patērētājus.
4. pants
Īpašas prasības aktīvajiem un viedajiem materiāliem un izstrādājumiem
1. Piemērojot 3. panta 1. punkta b) un c) apakšpunktu, aktīvie materiāli un izstrādājumi drīkst izmainīt pārtikas produkta sastāvu vai to organoleptiskas īpašības ar nosacījumu, ka šīs izmaiņas atbilst Kopienas pārtikas aprites noteikumiem, tādiem kā Direktīvas 89/107/EEK noteikumi par pārtikas piedevām un attiecīgie īstenošanas pasākumi, vai valsts pārtikas aprites noteikumiem, ja šādi Kopienas noteikumi neeksistē.
2. Kamēr ar īpašu pasākumu nav pieņemti papildu noteikumi par aktīvajiem un viedajiem materiāliem un izstrādājumiem, attiecībā uz vielām, kas apzināti pievienotas aktīvajiem materiāliem un izstrādājumiem, lai tās ienestu pārtikas produktos vai to apkārtējā vidē, ir jāsaņem atļauja un tās ir jāizmanto saskaņā ar attiecīgajiem Kopienas pārtikas aprites noteikumiem; tām arī jāatbilst šīs regulas un tās īstenošanas pasākumu noteikumiem.
Minētās vielas uzskata par sastāvdaļām Direktīvas 2000/13/EK ( 1 ) 6. panta 4. punkta a) apakšpunkta nozīmē.
3. Aktīvie materiāli un izstrādājumi nedrīkst izraisīt tādas izmaiņas pārtikas produktu sastāvā vai to organoleptiskās īpašībās, kas var maldināt patērētājus, piemēram, apslēpjot pārtikas bojāšanos.
4. Viedie materiāli un izstrādājumi nedrīkst sniegt tādu informāciju par pārtikas produkta stāvokli, kas var maldināt patērētājus.
5. Aktīvos un viedos materiālus un izstrādājumus, kas jau nonākuši saskarē ar pārtiku, atbilstīgi marķē, lai patērētājam ļautu identificēt sastāvdaļas, kas nav ēdamas.
6. Aktīvos un viedos materiālus un izstrādājumus atbilstīgi marķē, lai norādītu, ka attiecīgie materiāli un izstrādājumi ir aktīvi un/vai viedi.
5. pants
Īpaši pasākumi attiecībā uz materiālu un izstrādājumu grupām
1. Attiecībā uz I pielikumā uzskaitītajām materiālu un izstrādājumu grupām un, ja vajadzīgs, šo materiālu un izstrādājumu vai to ražošanā izmantojamo pārstrādāto materiālu un izstrādājumu kombinācijām īpašus pasākumus var pieņemt vai grozīt Komisija.
Šādi īpaši pasākumi var ietvert:
to vielu sarakstu, ko atļauts izmantot materiālu un izstrādājumu ražošanā;
to atļauto vielu sarakstu(-us), kuras iekļautas aktīvajos vai viedajos materiālos un izstrādājumos, kas saskaras ar pārtiku, vai aktīvo un viedo materiālu un izstrādājumu sarakstu un, kad nepieciešams, īpašus nosacījumus šo vielu un/vai to saturošu materiālu un izstrādājumu izmantošanai;
tīrības standartus vielām, kas minētas a) apakšpunktā;
īpašus nosacījumus par to, kā izmantot a) apakšpunktā minētās vielas un/vai materiālus un izstrādājumus, kuros tās izmantotas;
īpašus ierobežojumus konkrēto sastāvdaļu vai sastāvdaļu grupu pārnešanai uz pārtikas produktiem vai iekļaušanai tajos, ņemot vērā citus veidus, kā šīs sastāvdaļas varētu nokļūt produktā;
kopējos ierobežojumus attiecībā uz sastāvdaļu pārnešanu uz pārtikas produktiem vai iekļaušanu tajos;
noteikumus, kuru mērķis ir aizsargāt cilvēku veselību pret apdraudējumiem, kas varētu rasties, materiāliem un izstrādājumiem nonākot kontaktā ar muti;
citus noteikumus, lai nodrošinātu atbilstību 3. un, atbilstīgā gadījumā, 4. pantam;
pamatnoteikumus par to, kā pārbaudīt atbilstību a) līdz h) apakšpunktam;
noteikumus, kas attiecas uz paraugu vākšanu un analīžu metodēm, lai pārbaudītu atbilstību a) līdz h) apakšpunktam;
īpašus noteikumus, lai nodrošinātu materiālu un izstrādājumu izsekojamību, tostarp noteikumus, kas attiecas uz uzskaites datu glabāšanas laiku, vai noteikumus, ar ko nepieciešamības gadījumā pieļautu atkāpes no 17. panta prasībām;
papildu noteikumus par aktīvo un viedo materiālu un izstrādājumu marķēšanu;
noteikumus, ar ko pieprasa, lai Komisija izveidotu un uzturētu Kopienas atļauto vielu, procesu vai materiālu vai izstrādājumu reģistru (še turpmāk “reģistrs”), kas ir publiski pieejams;
īpašus procedūras noteikumus, ar ko vajadzības gadījumā 8. līdz 12. pantā minēto procedūru pielāgo vai padara piemērojamu dažu veidu materiālu un izstrādājumu un/vai to ražošanā izmantojamo procesu atļaušanai, iekļaujot, ja nepieciešams, procedūru, ar ko piešķir individuālo atļauju attiecībā uz kādu vielu, procesu vai materiālu vai izstrādājumu, pieņemot lēmumu, kas adresēts pieteikuma iesniedzējam.
Īpašos pasākumus, kas minēti m) apakšpunktā, Komisija pieņem saskaņā ar 23. panta 2. punktā minēto regulatīvo procedūru.
Īpašos pasākumus, kas minēti f), g), h), i), j), k), l) un n) apakšpunktā, pasākumus, kas paredzēti, lai grozītu nebūtiskus šīs regulas elementus, pieņem saskaņā ar 23. panta 3. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru.
Īpašos pasākumus, kas minēti a) līdz e) apakšpunktā, pasākumus, kas ir paredzēti, lai grozītu nebūtiskus šīs regulas elementus, pieņem saskaņā ar 23. panta 4. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru.
2. Komisija var grozīt esošās īpašās direktīvas par materiāliem un izstrādājumiem. Pasākumus, kas ir paredzēti, lai grozītu nebūtiskus šīs regulas elementus, to papildinot, pieņem saskaņā ar 23. panta 4. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru.
6. pants
Īpašie valsts pasākumi
Kamēr nav tādu īpašu pasākumu, kas minēti 5. pantā, šī regula neaizliedz dalībvalstīm saglabāt vai pieņemt savus noteikumus, ja vien tie atbilst Līguma noteikumiem.
7. pants
Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādes loma
Noteikumus, kas var ietekmēt sabiedrības veselību, pieņem pēc apspriešanas ar Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādi, turpmāk sauktu “iestāde”.
8. pants
Vispārīgas prasības vielu atļaušanai
1. Pēc tā vielu saraksta pieņemšanas, kas minēts 5. panta 1. punkta otrās daļas a) un b) apakšpunktā, jebkuram, kurš vēlas saņemt atļauju attiecībā uz vielu, kas vēl nav iekļauta šajā sarakstā, ir jāiesniedz pieteikums saskaņā ar 9. panta 1. punktā noteikto procedūru.
2. Atļauju attiecībā uz vielu neizsniedz, kamēr nav atbilstīgi un pietiekami parādīts, ka, lietojot to apstākļos, kas noteikti īpašos pasākumos, gala materiāls vai izstrādājums atbilst 3. panta un, atbilstīgā gadījumā, 4. panta prasībām.
9. pants
Pieteikums atļaujas saņemšanai attiecībā uz jaunu vielu
1. Lai iegūtu 8. panta 1. punktā minēto atļauju, piemēro šādu procedūru:
pieteikumu iesniedz dalībvalsts kompetentajai iestādei, tajā norādot šādu informāciju:
pieteikuma iesniedzēja vārds/nosaukums un adrese;
tehniskā dokumentācija, kas satur informāciju, kura norādīta pamatnostādnēs par vielas nekaitīguma novērtēšanu, kas vēl jāpublicē iestādei;
tehniskās dokumentācijas kopsavilkums;
šā punkta a) apakšpunktā minētā kompetentā iestāde:
rakstiski apliecina pieprasītājam pieteikuma saņemšanu 14 dienu laikā pēc pieteikuma saņemšanas; šādā apliecinājumā norāda pieteikuma saņemšanas dienu;
nekavējoties informē iestādi
un
pieteikumu un jebkuru papildu informāciju, ko sniedzis pieteikuma iesniedzējs, padara pieejamu iestādei;
iestāde nekavējoties:
par pieteikumu informē Komisiju un pārējās dalībvalstis un dara tām pieejamu pieteikumu un pieteikuma iesniedzēja iesniegto papildu informāciju; un
saskaņā ar 19. un 20. pantu publisko pieteikumu, attiecīgu pamatojošo informāciju un pieteikuma iesniedzēja iesniegto papildu informāciju.
2. Iestāde pēc vienošanās ar Komisiju publisko detalizētas vadlīnijas par pieteikuma sagatavošanu un iesniegšanu, ņemot vērā standartizētos datu formātus, ja tādi ir saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 178/2002 39.f pantu, ko piemēro mutatis mutandis.
10. pants
Iestādes atzinums
1. Sešu mēnešu laikā pēc derīga pieteikuma saņemšanas iestāde sniedz savu atzinumu par to, vai viela to saturoša materiāla vai izstrādājuma paredzētajos izmantošanas apstākļos atbilst nekaitīguma kritērijiem, kas noteikti 3. un, atbilstīgā gadījumā, 4. pantā.
Iestāde var pagarināt minēto laikposmu par ne vairāk kā sešiem mēnešiem. Tādā gadījumā tā sniedz paskaidrojumu par kavējumu pieteikuma iesniedzējam, Komisijai un dalībvalstīm.
2. Iestāde drīkst, kur nepieciešams, pieprasīt no pieteikuma iesniedzēja, lai tas pieteikumam pievieno papildinformāciju laikposmā, ko nosaka iestāde. Kad iestāde pieprasa papildinformāciju, 1. punktā minētā termiņa tecējums tiek apturēts, līdz šāda informācija tiek sniegta. Līdzīgi, termiņa tecējums tiek apturēts uz laiku, kas dots pieteikuma iesniedzējam, lai sagatavotu mutiskus vai rakstiskus paskaidrojumus.
3. Lai sagatavotu savu atzinumu, iestāde:
pārbauda, vai pieteikuma iesniedzēja sniegtā informācija un dokumenti atbilst 9. panta 1. punkta a) apakšpunktam, proti, vai iesniegums ir derīgs, un tad pārbauda, vai viela atbilst nekaitīguma kritērijiem, kas noteikti 3. un, atbilstīgā gadījumā, 4. pantā;
informē pieteikuma iesniedzēju, Komisiju un dalībvalstis, ja iesniegums nav derīgs.
4. Ja iestāde atbalsta novērtētās vielas atļaušanu, tās atzinums ietver:
vielas apzīmējumu, tostarp tās aprakstu,
un
vajadzības gadījumā ieteikumus attiecībā uz novērtētās vielas un/vai to saturoša materiāla vai izstrādājuma izmantošanas nosacījumiem vai ierobežojumiem,
un
novērtējumu, vai piedāvātā analīzes metode ir piemērota paredzētajiem kontroles nolūkiem.
5. Iestāde nosūta savu atzinumu Komisijai, dalībvalstīm un pieteikuma iesniedzējam.
6. Iestāde savu atzinumu dara zināmu atklātībai pēc tam, kad izdzēsta jebkura konfidenciāla informācija saskaņā ar 20. pantu.
11. pants
Kopienas atļauja
1. Kopienas atļauju attiecībā uz vienu vai vairākām vielām piešķir ar īpaša pasākuma pieņemšanu. Komisija attiecīgajos gadījumos sagatavo 5. pantā minētā īpaša pasākuma projektu, lai piešķirtu atļauju attiecībā uz vienu vai vairākām vielām, ko novērtējusi iestāde, un norāda vai groza to izmantošanas nosacījumus.
2. Īpaša pasākuma projektā ņem vērā iestādes atzinumu, attiecīgās Kopienas tiesību normas un citus tiesiskus faktorus, kas attiecas uz konkrēto jautājumu. Ja īpaša pasākuma projekts nesaskan ar iestādes atzinumu, Komisija nekavējoties sniedz paskaidrojumu par šo atšķirību iemesliem. Ja Komisija neplāno gatavot īpaša pasākuma projektu pēc labvēlīga iestādes atzinuma saņemšanas, tā nekavējoties informē pieteikuma iesniedzēju par to un sniedz tam paskaidrojumu.
3. Lēmumu par Kopienas atļaujas piešķiršanu īpaša pasākuma formā, kā minēts 1. punktā, pieņem Komisija. Pasākumu, kas ir paredzēts, lai grozītu nebūtiskus šīs regulas elementus, to papildinot, pieņem saskaņā ar 23. panta 4. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru.
4. Pēc atļaujas piešķiršanas vielai saskaņā ar šo regulu visi uzņēmēji, kas izmanto atļauto vielu vai to saturošus materiālus vai izstrādājumus, darbojas atbilstīgi visiem nosacījumiem vai ierobežojumiem, kas ietverti šādā atļaujā.
5. Pieteikuma iesniedzējs vai jebkurš uzņēmējs, kas izmanto atļauto vielu vai to saturošus materiālus vai izstrādājumus, nekavējoties informē Komisiju par jebkuru jaunu zinātnisku vai tehnisku informāciju, kura var ietekmēt atļautās vielas nekaitīguma novērtējumu saistībā ar cilvēka veselību. Vajadzības gadījumā iestāde tad pārskata novērtējumu.
6. Atļaujas piešķiršana neietekmē uzņēmēja vispārējo civiltiesisko un krimināltiesisko atbildību saistībā ar atļauto vielu, to saturošu materiālu vai izstrādājumu un pārtikas produktiem, kas nonāk saskarē ar šādu materiālu vai izstrādājumu.
12. pants
Atļaujas grozīšana, apturēšana un atsaukšana
1. Pieteikuma iesniedzējs vai jebkurš uzņēmējs, kas izmanto atļauto vielu vai to saturošus materiālus vai izstrādājumus, drīkst saskaņā ar 9. panta 1. punktā noteikto procedūru iesniegt pieteikumu par esošās atļaujas grozīšanu.
2. Pieteikumam pievieno:
norādi uz sākotnējo pieteikumu;
tehnisko dokumentāciju, kas satur jauno informāciju saskaņā ar 9. panta 2. punktā minētajām pamatnostādnēm;
jaunu pilnu tehniskās dokumentācijas kopsavilkumu standartizētā veidā.
3. Pēc savas iniciatīvas vai pēc kādas dalībvalsts vai Komisijas pieprasījuma iestāde novērtē, vai atzinums vai atļauja joprojām atbilst šai regulai, izmantojot 10. pantā noteikto procedūru, kur tā ir piemērojama. Iestāde var pēc nepieciešamības apspriesties ar pieteikuma iesniedzēju.
4. Komisija nekavējoties izskata iestādes atzinumu un sagatavo īpaša pasākuma projektu.
5. Īpaša pasākuma projektā, ar ko groza atļauju, norāda visas vajadzīgās izmaiņas atļaujai pievienotajos izmantošanas nosacījumos un ierobežojumos, ja tādi ir.
6. Gala variantā īpašu pasākumu attiecībā uz atļaujas grozīšanu, apturēšanu vai atsaukšanu pieņem Komisija. Pasākumu, kas ir paredzēts nebūtisku šīs regulas elementu grozīšanai, to papildinot, pieņem saskaņā ar 23. panta 4. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru. Nenovēršamu steidzamu iemeslu dēļ Komisija var izmantot 23. panta 5. punktā minēto steidzamības procedūru.
13. pants
Dalībvalstu kompetentās iestādes
Katra dalībvalsts paziņo Komisijai un iestādei tās valsts kompetentās iestādes(-žu) nosaukumu, adresi un kontaktpunktus, kas atbildīga(-as) minētajā dalībvalstī par 9. līdz 12. pantā minēto atļaujas pieteikumu saņemšanu. Komisija publicē valstu kompetento iestāžu nosaukumus, adreses un kontaktpunktus, kas paziņoti saskaņā ar šo pantu.
14. pants
Administratīvā pārskatīšana
Jebkuru pieņemto aktu vai arī bezdarbību saistībā ar pilnvarām, ko ar šo regulu uztic iestādei, var pārskatīt Komisija pēc savas iniciatīvas, pēc dalībvalsts pieprasījuma vai pēc tādas personas pieprasījuma, ko šāds akts vai bezdarbība skar tieši un individuāli.
Šim nolūkam pieprasījums ir jāiesniedz Komisijai divu mēnešu laikā pēc dienas, kad attiecīgā puse uzzinājusi par apspriežamo aktu vai bezdarbību.
Komisija pieņem lēmumu divu mēnešu laikā, piemērotā gadījumā pieprasot iestādei atcelt savu aktu vai izbeigt tās bezdarbību.
15. pants
Marķēšana
1. Neierobežojot 5. pantā minētos īpašus pasākumus, laižot tirgū materiālus un izstrādājumus, kas vēl nav nonākuši saskarē ar pārtiku, tiem pievieno:
vārdus “saskarei ar pārtiku” vai konkrētu norādi par to izmantojumu tādiem izstrādājumiem kā, piemēram, kafijas automāts, vīna pudele, zupas karote, vai arī II pielikumā attēloto simbolu,
un
ja nepieciešams, īpašu pamācību, kas jāievēro drošas un atbilstīgas izmantošanas nolūkā,
un
nosaukumu vai tirdzniecības nosaukumu, kā arī jebkurā gadījumā adresi vai oficiālo adresi ražotājam, apstrādātājam vai tirgotājam, kas atbildīgs par laišanu tirgū un kas veic uzņēmējdarbību Kopienā,
un
atbilstīgu marķējumu vai identificēšanas zīmi, kas ļauj izsekot materiālam vai izstrādājumam, kā noteikts 17. pantā,
un
aktīvo materiālu un izstrādājumu gadījumā – informāciju par atļauto izmantojuma veidu vai veidiem un citu saistītu informāciju, tādu kā to vielu nosaukumi un daudzums, ko izlaidušas aktīvās sastāvdaļas, lai ļautu uzņēmējiem, kuri iesaistīti pārtikas apritē un kuri izmanto šos materiālus un izstrādājumus, atbilst visiem citiem attiecīgajiem Kopienas noteikumiem vai, ja tie nepastāv, valsts noteikumiem pārtikas aprites jomā, tostarp noteikumiem par pārtikas marķēšanu.
2. Šā panta 1. punktā minētā informācija tomēr nav obligāta attiecībā uz tiem izstrādājumiem, kas savu īpašību dēļ ir nepārprotami paredzēti saskarei ar pārtikas produktiem.
3. Šā panta 1. punktā minētajai informācijai jābūt skaidri redzamai, salasāmai un neizdzēšamai.
4. Materiālu un izstrādājumu mazumtirdzniecība ir aizliegta, ja 1. punkta a), b) un e) apakšpunktā minētā informācija nav sniegta patērētājiem viegli saprotamā valodā.
5. Savā teritorijā dalībvalsts, kurā materiāls vai izstrādājums tiek laists tirgū, saskaņā ar Līguma noteikumiem drīkst izvirzīt par noteikumu, ka šai informācijai uz marķējuma jābūt vienā vai vairākās valodās, ko tā izvēlas no Kopienas oficiālajām valodām.
6. Šā panta 4. un 5. punkts neaizliedz norādīt informāciju uz marķējuma vairākās valodās.
7. Mazumtirdzniecības posmā 1. punktā minēto informāciju izvieto uz:
materiāliem un izstrādājumiem vai uz to iepakojuma,
vai
etiķetēm, kas piestiprinātas materiāliem un izstrādājumiem vai to iepakojumam,
vai
paziņojuma, kas atrodas materiālu un izstrādājumu tiešā tuvumā un ko patērētāji var skaidri saredzēt; attiecībā uz 1. punkta c) apakšpunktā minēto informāciju šī iespēja ir pieļaujama vienīgi gadījumos, kad tehnisku iemeslu dēļ šo informāciju vai to saturošu etiķeti nevar piestiprināt pie materiāliem un izstrādājumiem ne ražošanas, ne arī tirdzniecības posmā.
8. Tirdzniecības posmos, kas nav mazumtirdzniecība, 1. punktā minēto informāciju izvieto:
pavaddokumentos
vai
uz etiķetēm vai iepakojuma,
vai
uz pašiem materiāliem un izstrādājumiem.
9. Informāciju, kas minēta 1. punkta a), b) un e) apakšpunktā, drīkst sniegt tikai attiecībā uz materiāliem un izstrādājumiem, kas atbilst:
šīs regulas 3. pantā un, kur piemērojams, 4. pantā noteiktajiem kritērijiem
un
šīs regulas 5. pantā minētajiem īpašajiem pasākumiem vai, ja tādi nepastāv, valsts noteikumiem, kas attiecas uz šiem materiāliem un izstrādājumiem.
16. pants
Atbilstības deklarācija
1. Šīs regulas 5. pantā minētie īpašie pasākumi nosaka, ka visiem materiāliem un izstrādājumiem, uz ko attiecas šie pasākumi, tiek pievienota rakstveida deklarācija, kura apliecina to atbilstību tiem piemērojamiem noteikumiem.
Jābūt pieejamiem atbilstīgiem dokumentiem, kas pierāda šādu atbilstību. Šādu dokumentāciju dara pieejamu kompetentām iestādēm pēc to pieprasījuma.
2. Ja šādu īpašu pasākumu nav, šī regula neliedz iespēju dalībvalstīm saglabāt vai pieņemt valsts noteikumus par materiālu un izstrādājumu atbilstības deklarāciju.
17. pants
Izsekojamība
1. Materiālu un izstrādājumu izsekojamība jānodrošina visos posmos, lai atvieglotu kontroli, bojātu produktu atsaukšanu, informācijas sniegšanu patērētājiem un atbildības sadali.
2. Ņemot vērā tehnisko iespējamību, uzņēmējiem jābūt sistēmām un procedūrām, kas ļauj identificēt uzņēmumus, no kuriem un uz kuriem ir nogādāti materiāli un izstrādājumi, kā arī – atbilstīgos gadījumos – vielas vai produkti, uz kuriem attiecas šī regula un tās īstenošanas pasākumi un kurus tie izmanto materiālu un izstrādājumu ražošanā. Šo informāciju dara pieejamu kompetentām iestādēm pēc to pieprasījuma.
3. Materiālus un izstrādājumus, kas laisti Kopienas tirgū, jāspēj identificēt ar atbilstīgas sistēmas palīdzību, kas ļauj tiem izsekot, izmantojot marķējumu vai attiecīgos dokumentus vai informāciju.
18. pants
Drošības pasākumi
1. Ja jaunas informācijas iegūšanas vai esošas informācijas pārvērtēšanas rezultātā dalībvalstij ir pamats uzskatīt, ka materiāla vai izstrādājuma izmantošana apdraud cilvēku veselību, kaut arī tas atbilst attiecīgajiem īpašajiem pasākumiem, tā var uz laiku apturēt vai ierobežot attiecīgo noteikumu piemērošanu savā teritorijā.
Tā nekavējoties informē citas dalībvalstis un Komisiju un izskaidro apturēšanas vai ierobežošanas iemeslus.
2. Komisija, pēc iestādes atzinuma saņemšanas atbilstīgos gadījumos un apspriežoties 23. panta 1. punktā minētajā komitejā, iespējami īsā laikā pārbauda šā panta 1. punktā minētās dalībvalsts sniegto pamatojumu un nekavējoties sniedz savu atzinumu, kā arī veic atbilstīgos pasākumus.
3. Ja Komisija uzskata, ka attiecīgie īpašie pasākumi būtu jāgroza, lai izbeigtu 1. punktā minētās grūtības un nodrošinātu cilvēku veselības aizsardzību, šādus grozījumus pieņem saskaņā ar 23. panta 2. punktā minēto procedūru.
4. Šā panta 1. punktā minētā dalībvalsts drīkst saglabāt apturēšanas vai ierobežošanas pasākumu līdz laikam, kad tiek pieņemti 3. punktā minētie grozījumi vai kad Komisija atsakās pieņemt šādus grozījumus.
19. pants
Publiska piekļuve
1. Iestāde publisko atļaujas pieteikumu, attiecīgu pamatojošo informāciju un pieteikuma iesniedzēja iesniegto papildu informāciju, kā arī savus zinātniskos atzinumus saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 178/2002 38. līdz 39.e pantu, ko piemēro mutatis mutandis, un saskaņā ar šīs regulas 20. pantu.
2. Dalībvalstis rīkojas ar pieteikumiem par piekļuvi dokumentiem, kas saņemti saskaņā ar šo regulu, atbilstīgi Regulas (EK) Nr. 1049/2001 5. pantam.
20. pants
Konfidencialitāte
1. Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 178/2002 39. līdz 39.e pantā noteiktajiem nosacījumiem un procedūrām un ar šo pantu:
pieteikuma iesniedzējs, pievienodams pārbaudāmu pamatojumu, var iesniegt pieprasījumu, lai saskaņā ar šo regulu iesniegtas informācijas konkrētas daļas uzskata par konfidenciālām; un
pieteikuma iesniedzēja iesniegto konfidencialitātes pieprasījumu novērtē iestāde.
2. Papildus informācijas elementiem, kas minēti Regulas (EK) Nr. 178/2002 39. panta 2. punktā, un ievērojot tās 39. panta 3. punktu, iestāde var konfidenciālu režīmu piešķirt arī turpmāk minētajiem informācijas elementiem, ja pieteikuma iesniedzējs pierāda, ka šādas informācijas izpaušana var ievērojami kaitēt tā interesēm:
jebkāda informācija, kas sniegta detalizētos aprakstos par atļaujamās vielas ražošanai izmantotajām sākumvielām un maisījumiem, to maisījumu, materiālu vai izstrādājumu sastāvs, kuros pieteikuma iesniedzējs šo vielu paredzējis izmantot, minēto maisījumu, materiālu vai izstrādājumu ražošanas metodes, piemaisījumi un migrācijas testēšanas rezultāti, izņemot informāciju, kas ir svarīga nekaitīguma novērtēšanai;
preču zīme, ar kuru viela tiks tirgota, un attiecīgā gadījumā to maisījumu, materiālu vai izstrādājumu preču zīme, kuros tā tiks izmantota; un
jebkāda cita informācija, kas saskaņā ar šīs regulas 5. panta 1. punkta n) apakšpunktā minētajiem īpašajiem procedurālajiem noteikumiem uzskatāma par konfidenciālu.
3. Šis pants neskar Regulas (EK) Nr. 178/2002 41. pantu.
21. pants
Dalīšanās ar esošajiem datiem
Saskaņā ar 9. panta 1. punktu, 10. panta 2. punktu un 12. panta 2. punktu iesniegtajā pieteikumā ietverto informāciju var izmantot cita pieteikuma iesniedzējā labā, ja iestāde uzskata, ka šī ir tā pati viela, par ko tika iesniegts sākotnējs pieteikums, tostarp attiecībā uz tās tīrības pakāpi un piemaisījumu raksturu, un ja šis cits pieteikuma iesniedzējs ir vienojies ar sākotnēja pieteikuma iesniedzēju par šādas informācijas izmantošanu.
22. pants
Grozījumus I un II pielikumā pieņem Komisija. Pasākumus, kas ir paredzēti, lai grozītu nebūtiskus šīs regulas elementus, pieņem saskaņā ar 23. panta 3. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru.
23. pants
Komitejas procedūra
1. Komisijai palīdz Pārtikas aprites un dzīvnieku veselības pastāvīgā komiteja, kas izveidota saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 178/2002 58. panta 1. punktu.
2. Ja ir norāde uz šo punktu, piemēro Lēmuma 1999/468/EK 5. un 7. pantu, ņemot vērā tā 8. pantu.
Lēmuma 1999/468/EK 5. panta 6. punktā noteiktais laikposms ir trīs mēneši.
3. Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Lēmuma 1999/468/EK 5.a panta 1. līdz 4. punktu un 7. pantu, ņemot vērā minētā lēmuma 8. panta noteikumus.
4. Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Lēmuma 1999/468/EK 5.a panta 1. līdz 4. punktu, 5. punkta b) apakšpunktu un 7. pantu, ņemot vērā tā 8. pantu.
Lēmuma 1999/468/EK 5.a panta 3. punkta c) apakšpunktā, 4. punkta b) un 4. punkta e) apakšpunktā paredzētie termiņi ir attiecīgi divi mēneši, viens mēnesis un divi mēneši.
5. Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Lēmuma 1999/468/EK 5.a panta 1., 2., 4. un 6. punktu un 7. pantu, ņemot vērā tā 8. pantu.
24. pants
Pārbaudes un kontroles pasākumi
1. Dalībvalstis veic oficiālu kontroli, lai nodrošinātu atbilstību šai regulai, saskaņā ar attiecīgajiem Kopienas tiesību aktiem par oficiālu kontroli attiecībā uz pārtiku un barību.
2. Vajadzības gadījumā un pēc Komisijas pieprasījuma iestāde palīdz izstrādāt tehniskos norādījumus par paraugu ņemšanu un testēšanu, lai veicinātu saskaņotu pieeju 1. punkta piemērošanai.
3. Kopienas references laboratorija attiecībā uz materiāliem un izstrādājumiem, kas paredzēti saskarei ar pārtiku, un valstu references laboratorijas, kas izveidotas saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 882/2004, palīdz dalībvalstīm 1. punkta piemērošanā, veicinot analīžu rezultātu augstu kvalitāti un saskaņotību.
25. pants
Sankcijas
Dalībvalstis pieņem noteikumus par sankcijām, kas piemērojamas par šīs regulas pārkāpumiem, un veic visus nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu to īstenošanu. Paredzētajām sankcijām jābūt efektīvām, samērīgām un preventīvām. Dalībvalstis dara zināmus attiecīgos noteikumus Komisijai līdz 2005. gada 13. maijam un nekavējoties dara zināmas tai jebkuras turpmākas izmaiņas, kas tos ietekmē.
26. pants
Atcelšana
Ar šo atceļ Direktīvu 80/590/EEK un Direktīvu 89/109/EEK.
Atsauces uz atceltajām direktīvām uzskata par atsaucēm uz šo regulu, un tās jālasa saskaņā ar korelācijas tabulu III pielikumā.
27. pants
Pārejas noteikumi
Materiālus un izstrādājumus, kas likumīgi laisti tirgū pirms 2004. gada 3. decembra, drīkst pārdot, līdz to krājumi ir beigušies.
28. pants
Stāšanās spēkā
Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
Šīs regulas 17. pantu piemēro no 2006. gada 27. oktobra.
Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.
I PIELIKUMS
To materiālu un izstrādājumu grupu saraksts, kuriem var piemērot īpašus pasākumus
Aktīvie un viedie materiāli un izstrādājumi
Adhezīvi
Keramika
Korķis
Kaučuks
Stikls
Jonu apmaiņas sveķi
Metāli un metālu sakausējumi
Papīrs un kartons
Plastmasa
Tipogrāfijas krāsas
Reģenerēta celulozes šķiedra
Silikons
Tekstilmateriāli
Lakas un pārklājuma materiāli
Vasks
Kokmateriāli
II PIELIKUMS
Simbols
III PIELIKUMS
Korelācijas tabula
Direktīva 89/109/EEK |
Šī regula |
1. pants |
1. pants |
— |
2. pants |
2. pants |
3. pants |
— |
4. pants |
3. pants |
5. pants |
— |
7. pants |
— |
8. pants |
— |
9. pants |
— |
10. pants |
— |
11. pants |
— |
12. pants |
— |
13. pants |
— |
14. pants |
4. pants |
— |
6. pants |
15. pants |
— |
16. pants |
— |
|
— |
17. pants |
5. pants |
18. pants |
7. pants |
6. pants |
— |
19. pants |
— |
20. pants |
— |
21. pants |
— |
22. pants |
8. pants |
— |
9. pants |
23. pants |
— |
24. pants |
— |
|
— |
25. pants |
10. pants |
26. pants |
— |
27. pants |
11. pants |
— |
12. pants |
— |
|
|
13. pants |
28. pants |
I pielikums |
I pielikums |
II pielikums |
— |
III pielikums |
III pielikums |
|
|
Direktīva 80/590/EEK |
Šī regula |
Pielikums |
II pielikums |
( 1 ) Eiropas Parlamenta un Padomes 2000. gada 20. marta Direktīva 2000/13/EK par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz pārtikas produktu marķēšanu, noformēšanu un reklāmu (OV L 109, 6.5.2000., 29. lpp.). Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Direktīvu 2003/89/EK (OV L 308, 25.11.2003., 15. lpp.).