This document is an excerpt from the EUR-Lex website
Document 02010R0724-20110813
Commission Regulation (EU) No 724/2010 of 12 August 2010 laying down detailed rules for the implementation of real-time closures of certain fisheries in the North Sea and Skagerrak
Consolidated text: Komisijas Regula (ES) Nr. 724/2010 ( 2010. gada 12. augusts ), ar ko paredz sīki izstrādātus noteikumus par to, kā konkrētās zvejniecībās Ziemeļjūrā un Skagerakā īstenojami zvejas liegumi reāllaikā
Komisijas Regula (ES) Nr. 724/2010 ( 2010. gada 12. augusts ), ar ko paredz sīki izstrādātus noteikumus par to, kā konkrētās zvejniecībās Ziemeļjūrā un Skagerakā īstenojami zvejas liegumi reāllaikā
2010R0724 — LV — 13.08.2011 — 001.001
Šis dokuments ir izveidots vienīgi dokumentācijas nolūkos, un iestādes neuzņemas nekādu atbildību par tā saturu
|
KOMISIJAS REGULA (ES) Nr. 724/2010 (2010. gada 12. augusts), (OV L 213, 13.8.2010, p.1) |
Grozīta ar:
|
|
|
Oficiālais Vēstnesis |
||
|
No |
page |
date |
||
|
KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) Nr. 783/2011 (2011. gada 5. augusts), |
L 203 |
7 |
6.8.2011 |
|
KOMISIJAS REGULA (ES) Nr. 724/2010
(2010. gada 12. augusts),
ar ko paredz sīki izstrādātus noteikumus par to, kā konkrētās zvejniecībās Ziemeļjūrā un Skagerakā īstenojami zvejas liegumi reāllaikā
EIROPAS KOMISIJA,
ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,
ņemot vērā Padomes 2009. gada 20. novembra Regulu (EK) Nr. 1224/2009, ar ko izveido Kopienas kontroles sistēmu, lai nodrošinātu atbilstību kopējās zivsaimniecības politikas noteikumiem, un groza Regulas (EK) Nr. 847/96, (EK) Nr. 2371/2002, (EK) Nr. 811/2004, (EK) Nr. 768/2005, (EK) Nr. 2115/2005, (EK) Nr. 2166/2005, (EK) Nr. 388/2006, (EK) Nr. 509/2007, (EK) Nr. 676/2007, (EK) Nr. 1098/2007, (EK) Nr. 1300/2008 un (EK) Nr. 1342/2008, un atceļ Regulas (EEK) Nr. 2847/93, (EK) Nr. 1627/94 un (EK) Nr. 1966/2006 ( 1 ), un jo īpaši tās 51. panta 3. punktu,
tā kā:|
(1) |
Regulas (EK) Nr. 1224/2009 51., 52. un 53. pantā ir paredzēti noteikumi un procedūras, saskaņā ar kurām dalībvalstis nosaka zvejas liegumus reāllaikā. Saskaņā ar šiem noteikumiem dalībvalstis attiecīgajai zvejniecībai konkrētā apgabalā uz laiku nosaka zvejas liegumu, ja ir sasniegts konkrētas sugas vai sugu grupas nozvejas robežlielums. |
|
(2) |
Eiropas Savienības un Norvēģijas 2009. gada 3. jūlija Saskaņoto secinājumu protokolā ir izklāstītas procedūras un paraugu ņemšanas metodika reāllaika zvejas liegumu noteikšanai Ziemeļjūrā un Skagerakā. Šie noteikumi tika transponēti Savienības tiesību aktos ar Padomes Regulu (EK) Nr. 753/2009 ( 2 ), ar ko groza Regulu (EK) Nr. 43/2009 un 2009. gadam nosaka dažu zivju krājumu zvejas iespējas un ar tām saistītos nosacījumus. |
|
(3) |
Minētie noteikumi, kurus tādā veidā iestrādāja Regulā (EK) Nr. 43/2009, ir piemērojami mencām, pikšām, saidām un merlangiem, kuri nozvejoti ar jebkādiem zvejas rīkiem, izņemot pelaģiskos traļus, riņķvadus, dreifējošos tīklus un džigerus siļķu, makreļu un stavridu zvejai, murdus, ķemmīšgliemeņu dragas un žaunu tīklus. Turklāt tajos cita starpā bija noteikti piekrastes dalībvalstu pienākumi saistībā ar lēmumiem par zvejas liegumiem reāllaikā un informāciju, kas jāsniedz citām dalībvalstīm un/vai attiecīgām trešām valstīm un Komisijai. |
|
(4) |
Ņemot vērā to, ka attiecīgie noteikumi 2010. gada 1. janvārī zaudēja spēku, ir jānodrošina Saskaņotā protokola transponēšana, pieņemot sīki izstrādātus noteikumus Regulas (EK) Nr. 1224/2009 51., 52. un 53. panta īstenošanai Ziemeļjūrā un Skagerakā. |
|
(5) |
Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Zvejniecības un akvakultūras komitejas atzinumu, |
IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.
1. pants
Priekšmets
Šajā regulā paredz sīki izstrādātus noteikumus par to, kā saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1224/2009 51., 52. un 53. pantu konkrētās zvejniecībās Ziemeļjūrā un Skagerakā īstenojami zvejas liegumi reāllaikā.
2. pants
Darbības joma
Šo regulu piemēro mencām, pikšām, saidām un merlangiem, kuri Ziemeļjūrā un Skagerakā nozvejoti ar jebkādiem zvejas rīkiem, izņemot:
a) pelaģiskos traļus, riņķvadus, dreifējošos tīklus un džigerus siļķu, makreļu un stavridu zvejai;
b) murdus;
c) ķemmīšgliemeņu dragas;
d) žaunu tīklus.
3. pants
Definīcijas
Šajā regulā piemēro šādas definīcijas:
a) ICES (Starptautiskā Jūras pētniecības padome) zonas, kā noteikts Padomes Regulā (EEK) Nr. 3880/91 ( 3 );
b) “Skageraks” ir apgabals, kuru rietumos norobežo līnija, kas novilkta no Hanstholmas bākas līdz Lindesnes bākai, un dienvidos – līnija, kas novilkta no Skāgenas bākas līdz Tistlarnas bākai un no šā punkta līdz tuvākajam punktam Zviedrijas krastā;
c) “Ziemeļjūra” ir ICES IV zona;
d) “zvejas rīka iemetiens” ir darbība no zvejas rīka ievietošanas līdz tā pacelšanai.
4. pants
Nozvejas robežlielums
1. Nozvejas robežlielums, kuru sasniedzot zvejniecībās tiek noteikts zvejas liegums reāllaikā, kā minēts Regulas (EK) Nr. 1224/2009 51. pantā, ir zivju mazuļu daudzums, kas atbilst 10 % (svara izteiksmē) no 2. pantā minēto četru sugu kopējās nozvejas vienā zvejas rīka iemetienā.
2. Tomēr tad, ja mencu daudzums paraugā pārsniedz 75 % no minēto četru sugu kopējās nozvejas vienā zvejas rīka iemetienā, nozvejas robežlielums ir zivju mazuļu daudzums, kas atbilst 7,5 % (svara izteiksmē) no minēto četru sugu kopējās nozvejas vienā zvejas rīka iemetienā.
5. pants
Zivju mazuļu definīcija
Šajā regulā “zivju mazuļi” ir:
— mencas īpatņi, kas mazāki par 35 cm,
— pikšas īpatņi, kas mazāki par 30 cm,
— saidas īpatņi, kas mazāki par 35 cm,
— merlanga īpatņi, kas mazāki par 27 cm.
6. pants
Zivju mazuļu nozvejas aprēķināšana
1. Lai aprēķinātu zivju mazuļu procentuālo daļu nozvejā saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1224/2009 51. panta 2. punktu, piekrastes dalībvalsts un/vai dalībvalsts, kas piedalās kopīgā operācijā saskaņā ar resursu kopīgas izmantošanas plānu, nosaka apgabalus, kuros pastāv risks, ka tiks sasniegts nozvejas robežlielums.
2. Lai konstatētu, vai zivju mazuļu procentuālā daļa atbilst nozvejas robežlielumam, piekrastes dalībvalsts un/vai dalībvalsts, kas piedalās kopīgā operācijā saskaņā ar resursu kopīgas izmantošanas plānu, atbilstīgi 1. punktam noteiktajos apgabalos veic inspekcijas, tostarp resursu kopīgas izmantošanas plānu ietvaros.
3. Veicot 2. punktā minētās inspekcijas, piekrastes dalībvalsts un/vai dalībvalsts, kas piedalās kopīgā operācijā saskaņā ar resursu kopīgas izmantošanas plānu:
a) saskaņā ar I pielikuma noteikumiem ņem mencu, pikšu, saidu un merlangu paraugus no zvejas rīka iemetienā gūtās nozvejas un veic mērījumus;
b) dokumentē katru paraugu ņemšanu, aizpildot paraugu ņemšanas ziņojumu, kas sagatavots saskaņā ar II pielikumu, un nosūta ziņojumu piekrastes valstij.
4. Dalībvalstis var aicināt citas valstis, kas veic inspekcijas attiecīgajā apgabalā, veikt paraugu ņemšanu to vārdā.
5. Attiecīgā piekrastes dalībvalsts savā tīmekļa vietnē nekavējoties publisko vietu, kurā ņemts 3. punkta a) apakšpunktā minētais paraugs, parauga ņemšanas laiku un zivju mazuļu daudzumu, kas izteikts kā procentuālā daļa (svara izteiksmē) no mencu, pikšu, saidu un merlangu kopējās nozvejas. Publicē gan katras sugas procentuālo daļu, gan visu četru sugu kopējo procentuālo daļu.
7. pants
Zvejas lieguma noteikšana
1. Ja 6. panta 3. punkta a) apakšpunktā minētais paraugs liecina, ka zivju mazuļu procentuālā daļa atbilst nozvejas robežlielumam, attiecīgā piekrastes dalībvalsts attiecīgajā apgabalā aizliedz zveju ar jebkādiem zvejas rīkiem, izņemot:
a) pelaģiskos traļus, riņķvadus, dreifējošos tīklus un džigerus siļķu, makreļu un stavridu zvejai;
b) murdus;
c) ķemmīšgliemeņu dragas; un
d) žaunu tīklus,
saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1224/2009 53. pantu.
2. Apgabalu, kurā jānosaka zvejas liegums saskaņā ar 1. punktu, nosaka, ievērojot šādus kritērijus:
a) apgabala robežas veido 4, 5 vai 6 savstarpēji savienoti punkti;
b) tās zvejas darbības vai darbību viduspunkts, kurās iegūtajos paraugos ir pārsniegts nozvejas robežlielums, atbilst zvejas lieguma apgabala viduspunktam;
c) ja zvejas lieguma apgabals ir noteikts, pamatojoties uz vienu paraugu, un atrodas ārpus 12 jūdžu zonas no piekrastes dalībvalsts bāzes līnijas, tas ir 50 kvadrātjūdžu liels.
3. Šā panta 1. punktā minētais zvejas liegums reāllaikā:
a) stājas spēkā 12 stundas pēc attiecīgās dalībvalsts lēmuma;
b) tiek piemērots 21 dienu, un pēc tam tā piemērošana automātiski beidzas pusnaktī (UTC).
4. Ja apgabals, kurā nosakāms zvejas liegums, ietver zonas, kas ir kaimiņos esošu trešo valstu jurisdikcijā vai suverenitātē, attiecīgā piekrastes dalībvalsts nekavējoties informē minētās trešās valstis.
8. pants
Informācija
1. Regulas (EK) Nr. 1224/2009 53. panta 5. punkta īstenošanas vajadzībām piekrastes dalībvalsts savā tīmekļa vietnē nekavējoties dara pieejamas ziņas par zvejas liegumu reāllaikā, kurš noteikts atbilstīgi 7. pantam, un par šo zvejas liegumu informē:
a) iespēju robežās – kuģus, kas atrodas attiecīgā apgabala tuvumā;
b) Komisiju;
c) Komisijas Regulas (EK) Nr. 2244/2003 ( 4 ) 3. pantā minētos zvejas uzraudzības centrus (FMC);
d) citas dalībvalstis un trešās valstis, kuru zvejas kuģiem ir atļauts darboties attiecīgajā apgabalā.
2. Dalībvalstis veic vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka to FMC informē kuģus, kuri peld ar to karogu un kurus ietekmē zvejas liegums reāllaikā.
3. Regulas (EK) Nr. 1224/2009 53. panta 6. punkta īstenošanas vajadzībām attiecīgā piekrastes dalībvalsts sniedz Komisijai sīki izstrādātus paraugu ņemšanas ziņojumus un pamatojumu, uz kura balstās saskaņā ar 7. pantu noteiktais zvejas liegums reāllaikā.
9. pants
Stāšanās spēkā
Šī regula stājas spēkā septītajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.
I PIELIKUMS
Paraugu ņemšanas metodika
Paraugu ņemšanu un mērīšanu veic saskaņā ar šādiem noteikumiem.
1. Kad vien iespējams, paraugu ņemšanu un mērīšanu veic ciešā sadarbībā ar zvejas kuģa kapteini un apkalpi. Zvejas kuģa kapteini un apkalpi rosina piedalīties procesā. Viņus mudina arī dalīties ar informāciju, kas varētu būt lietderīga saistībā ar lieguma apgabala robežu noteikšanu.
2. Novērtē zvejas rīka iemetienā gūto kopējo nozveju.
3. Paraugu ņem, ja novērtējums liecina, ka vienā zvejas rīka iemetienā iegūst vismaz 200 kg mencu, pikšu, saidu vai merlangu jebkādā kombinācijā.
a) Parauga minimālais apjoms ir 200 kg mencu, pikšu, saidu vai merlangu jebkādā kombinācijā.
b) Paraugs jāņem tā, lai tas atspoguļotu nozvejas sastāvu attiecībā uz četrām minētajām sugām.
c) Ja tas ir lietderīgi nozvejas apjoma dēļ, paraugu ņem no nozvejas sākuma, vidus un beigu daļas.
4. Zivju mazuļu daudzumu aprēķina kā katras sugas procentuālo daļu un visu četru sugu kopējo procentuālo daļu.
5. Paraugu ņemšanas ziņojumu pienācīgi aizpilda tūlīt pēc paraugā esošo īpatņu mērīšanas. Tad ziņojumu nosūta piekrastes valstij.
II PIELIKUMS
( 1 ) OV L 343, 22.12.2009., 1. lpp.
( 2 ) OV L 214, 19.8.2009., 1. lpp.
( 3 ) OV L 365, 31.12.1991., 1. lpp.
( 4 ) OV L 333, 20.12.2003., 17. lpp.