Finanšu instrumenta struktūra

Riska dalīšanas aizdevums (RD aizdevums vai finanšu instruments) ir aizdevuma fonds, ko izveido finanšu starpnieks, izmantojot programmas un finanšu starpnieka līdzekļus jaunizveidoto aizdevumu portfeļa finansēšanai, izņemot esošo aizdevumu refinansēšanu.

Riska dalīšanas aizdevums ir pieejams tās darbības ietvaros, kura veido daļu no prioritārā virziena, kas noteikts programmā, ko līdzfinansē no attiecīgā ESIF, un definēts saistībā ar Regulas (ES) Nr. 1303/2013 37. pantā paredzēto ex-ante novērtējumu.

Instrumenta mērķis

Instrumenta mērķis ir:

1)  apvienot ESIF programmas un finanšu starpnieka līdzekļus, lai atbalstītu MVU finansēšanu, kā minēts Regulas (ES) Nr. 1303/2013 37. panta 4. punktā, un

2)  nodrošināt MVU vieglāku piekļuvi līdzekļiem, ko nodrošina finanšu starpnieks, izmantojot finansējuma ieguldījumu un kredītriska dalīšanu, tādējādi sniedzot MVU vairāk līdzekļu ar preferenciāliem nosacījumiem procentu samazināšanas un attiecīgā gadījumā nodrošinājuma samazināšanas ziņā.

Finanšu starpniekam piešķirtais ESIF programmas ieguldījums nedrīkst gūt pārsvaru pār finansējumu, ko sniedz citi privātā sektora vai publiskā sektora investori.

ESIF programma nodrošina finansējumu finanšu starpniekam, lai veidotu portfeli jaunizveidotajiem aizdevumiem MVU un vienlaikus piedalītos zaudējumu/saistību nepildīšanas un atgūšanas procesos saistībā ar MVU aizdevumiem šajā portfelī, izskatot katru aizdevumu atsevišķi un proporcionāli programmas ieguldījumam instrumentā.

Fondu fonda struktūras gadījumā fondu fonds nodod ESIF programmas ieguldījumu finanšu starpniekam.

Papildus ESIF programmas ieguldījumam fondu fonds var piešķirt savus līdzekļus apvienojumā ar finanšu starpnieka līdzekļiem. Šajā gadījumā fondu fonds uzņemas atbilstošu daļu no riska sadalījuma starp dažādiem ieguldījumiem aizdevumu portfelī. Ja fondu fonda sniegtie līdzekļi ir valsts līdzekļi, ievēro valsts atbalsta noteikumus.

Valsts atbalsta ietekme

Riska dalīšanas aizdevumu izstrādā kā no valsts atbalsta neatkarīgu instrumentu, piemēram, tirgum atbilstīga atlīdzība finanšu starpniekam, finanšu starpnieka veikta finansiālo priekšrocību pilnīga nodošana galasaņēmējiem, un galasaņēmējiem piešķirtais finansējums atbilst attiecīgajai de minimis regulai. a)  Atbalsts finanšu starpnieka un fondu fonda līmenī netiek piemērots, ja: 1)  finanšu starpnieks un vadošā iestāde vai fondu fonds jebkurā laikā sedz zaudējumus un saņem priekšrocības proporcionāli saviem ieguldījumiem (pro-rata), un finanšu starpnieka dalība riska dalījuma aizdevumā ir ekonomiski nozīmīga; 2)  finanšu starpnieka un fondu fonda atlīdzība (piemēram, pārvaldības izmaksas un/vai maksas) atbilst pašreizējai tirgus atlīdzībai salīdzināmās situācijās, kas ir gadījumā, kad fondu fonds ir izraudzīts atklātā, pārredzamā, nediskriminējošā un objektīvā atlases procedūrā, vai ja atlīdzība ir saskaņota ar Deleģētās regulas (ES) Nr. 480/2014 12. un 13. pantu, un valsts nepiešķir citas priekšrocības. Ja fondu fonds tikai nodod ESIF ieguldījumu finanšu starpniekam un darbojas sabiedrības interešu labā, neveic komercdarbību pasākuma īstenošanas laikā un neveic līdzieguldījumus no pašu resursiem – tādējādi tas nav uzskatāms par atbalsta saņēmēju –, ir pietiekami, ka fondu fonds nav pārmērīgi kompensēts; 3)  programmas publiskā sektora ieguldījuma instrumentā finansiālās priekšrocības pilnībā nodod galasaņēmējam procentu likmes samazinājuma veidā. Izraugoties finanšu starpnieku, vadošā iestāde saskaņā ar Deleģētās regulas (ES) Nr. 480/2014 7. panta 2. punktu novērtē cenu noteikšanas politiku un metodoloģiju finansiālo priekšrocību nodošanai galasaņēmējiem. Ja finanšu starpnieks nenodod visas finansiālās priekšrocības galasaņēmējiem, neizmaksāto publiskā sektora ieguldījumu nodod atpakaļ vadošajai iestādei. b)  MVU līmenī: MVU līmenī aizdevums atbilst de minimis noteikumiem.Attiecībā uz katru portfelī iekļauto aizdevumu finanšu starpnieks aprēķina bruto dotācijas ekvivalentu (BDE), izmantojot turpmāk norādīto aprēķina metodi.BDE aprēķināšana = aizdevuma nominālā vērtība (EUR) × (finansējuma izmaksas (standarta prakse) + riska izmaksas (standarta prakse) – visas maksas, ko vadošā iestāde iekasējusi par programmas ieguldījumu finanšu starpniekam) × aizdevuma vidējais svērtais izmantošanas laiks (gadi) × riska dalīšanas likme.Kad BDE tiek aprēķināts, izmantojot iepriekš minēto formulu, riska dalīšanas aizdevuma nolūkā uzskata, ka de minimis regulas (1) 4. pantā paredzētā prasība ir izpildīta. Obligātas nodrošinājuma prasības nepastāv.Pārbaudes mehānisms nodrošina, ka BDE, kas aprēķināts, izmantojot iepriekš minēto formulu, nav mazāks par BDE, kas aprēķināts saskaņā ar de minimis regulas 4. panta 3. punkta c) apakšpunktu.Atbalsta kopējā summa, ko aprēķina, izmantojot BDE, trīs fiskālo gadu periodā nevar pārsniegt EUR 200 000 , ņemot vērā de minimis regulā paredzētos kumulācijas noteikumus attiecībā uz galasaņēmējiem.Galasaņēmējam piešķirtās dotācijas tehniskajam atbalstam vai cita veida dotācijas kumulē ar aprēķināto BDE.Attiecībā uz MVU, kuri darbojas zivsaimniecības un akvakultūras nozarē, atbalsts ir atbilstīgs attiecīgajiem zivsaimniecības de minimis regulas noteikumiem.ELFLA atbalstītajām darbībām piemēro vispārīgos noteikumus.

Aizdevuma politika

a)  Vadošās iestāde vai fondu fonda veiktās izmaksas finanšu starpniekam Pēc finansēšanas nolīguma parakstīšanas starp vadošo iestādi un fondu vai finanšu starpnieku attiecīgā vadošā iestāde nodod programmas publiskā sektora ieguldījumus fondu fondam vai finanšu starpniekam, kurš tur minētos ieguldījumus šim nolūkam īpaši izveidotā riska dalīšanas aizdevuma fondā. Nodošanu veic vairākās daļās un ievērojot Regulas (ES) Nr. 1303/2013 41. pantā noteiktos robežlielumus.Plānoto aizdevuma apmēru un procentu likmes diapazonu apstiprina ex-ante novērtējumā saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1303/2013 37. pantu un ņem vērā, nosakot instrumenta veidu (atjaunojams vai neatjaunojams instruments). b)  Jaunu aizdevumu portfeļa izveide Finanšu starpnieks iepriekš noteiktā ierobežotā laikposmā izveido jauno atbilstīgo aizdevumu portfeli līdztekus savām pastāvošajām aizdevuma darbībām, ko daļēji finansē no programmas ietvaros izmaksātajiem līdzekļiem, izmantojot riska dalīšanas likmi, par kuru panākta vienošanās finansēšanas nolīgumā.Atbilstīgos aizdevumus MVU (saskaņā ar iepriekš precīzi noteiktiem atbilstības kritērijiem katram aizdevumam atsevišķi un portfeļa līmenim) automātiski iekļauj portfelī, vismaz reizi ceturksnī iesniedzot paziņojumus par iekļaušanu.Finanšu starpnieks īsteno konsekventu aizdevuma politiku, jo īpaši attiecībā uz portfeļa diversifikāciju, nodrošinot pareizu kredītportfeļa pārvaldību un riska diversifikāciju, vienlaikus ievērojot piemērojamos nozares standartus un nodrošinot atbilstību vadošās iestādes finanšu interesēm un politikas mērķiem.Galasaņēmējiem izsniedzamo aizdevumu identificēšanu, atlasi, pienācīgu pārbaudi, dokumentēšanu un izpildi finanšu starpnieks veic saskaņā ar standarta procedūrām un saskaņā ar attiecīgajā finansēšanas nolīgumā noteiktajiem principiem. c)  Finanšu instrumentam atmaksāto līdzekļu atkārtota izmantošana Līdzekļus, kas iemaksāti atpakaļ finanšu instrumentā, izmanto vai nu atkārtoti tajā pašā finanšu instrumentā (atjaunošana vienā un tajā pašā finanšu instrumentā), vai pēc tam, kad līdzekļi atmaksāti vadošajai iestādei vai fondu fondam, tos izmanto saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1303/2013 44. pantu.Pēc būtības summas, kas attiecināmas uz ESIF atbalstu un kuras finanšu starpnieks ir atmaksājis un/vai atguvis no aizdevumiem galasaņēmējiem ieguldījumu laikposmā un ko atjauno vienā un tajā pašā finanšu instrumentā, ir pieejamas atkārtotai izmantošanai tajā pašā finanšu instrumentā. Minēto atkārtotas izmantošanas pieeju saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1303/2013 44. un 45. pantu iekļauj finansēšanas nolīgumā.Alternatīvi, ja maksājums ir tieši atmaksāts vadošajai iestādei vai fondu fondam, atmaksājumus veic regulāri, atspoguļojot MVU aizdevumu i) pamatsummas atmaksu (proporcionāli, pamatojoties uz riska dalīšanas likmi), ii) visas atgūtās summas un zaudējumu atskaitījumus (saskaņā ar riska dalīšanas likmi) un iii) visus nodokļu likmes maksājumus. Minētos līdzekļus izmanto saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1303/2013 44. un 45. pantu. d)  Zaudējumu summu atgūšana Finanšu starpnieks veic atgūšanas pasākumus attiecībā uz katru neatmaksāto MVU aizdevumu, kas finansēts no finanšu instrumenta saskaņā ar tā iekšējiem norādījumiem un procedūrām.Finanšu starpnieka atgūtas summas (atgūšanas un piekļuves procedūru izmaksas, ja tādas ir) piešķir proporcionāli riska sadalei starp finanšu starpnieku un vadošo iestādi vai fondu. e)  Citi aspekti Procentus un citus ieņēmumus no atbalsta, kas no ESI fondiem izmaksāts finanšu instrumentam, izmanto saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1303/2013 43. pantu.

Cenu noteikšanas politika

Finanšu starpnieks, ierosinot savu cenu, iesniedz informāciju par cenu noteikšanas politiku un metodoloģiju, lai nodrošinātu, ka programmas publiskā sektora ieguldījuma finansiālās priekšrocības tiek pilnībā nodotas atbilstīgajiem MVU. Cenu noteikšanas politika un metodoloģija ietver šādus elementus:

1)  procentu likmi attiecībā uz finanšu starpnieka līdzdalību nosaka saskaņā ar tirgus principiem (t.i., saskaņā ar finanšu starpnieka politiku);

2)  kopējo procentu likmi, ko iekasē par portfelī iekļautajiem aizdevumiem atbilstīgajiem MVU, samazina proporcionāli piešķīrumam no programmas publiskā sektora ieguldījuma. Minētajā samazināšanā ņem vērā maksas, ko vadošā iestāde var iekasēt attiecībā uz programmas ieguldījumu.

3)  BDE aprēķinu, kas norādīts sadaļā par valsts atbalstu, piemēro katram portfelī iekļautajam aizdevumam.

4)  Cenu noteikšanas politika un metodoloģija saglabājas nemainīga visā atbilstības periodā.

Programmas ieguldījums finanšu instrumentā – summa un likme (sīka informācija par produktu)

Faktiskā riska dalīšanas likme, programmas publiskā sektora ieguldījums un procentu likme aizdevumiem ir pamatota uz ex-ante novērtējuma rezultātiem un nodrošina, ka ieguvums galasaņēmējiem atbilst de minimis noteikumiem.

Attiecīgā portfeļa riska dalīšanas aizdevuma apmēru apstiprina ex-ante novērtējumā, kurā pamato atbalstu finanšu instrumentam (Regulas (ES) Nr. 1303/2013 37. pants), un ņem vērā instrumenta atkārtotas izmantošanas pieeju (attiecīgos gadījumos). Attiecīgā aizdevumu portfeļa saturu nosaka tā, lai nodrošinātu riska diversifikāciju.

Riska dalīšanas aizdevuma piešķīrumu un riska dalīšanas likmi nosaka tā, lai novērstu nepilnības, kas novērtētas ex-ante novērtējumā, un jebkurā gadījumā atbilstīgi šo noteikumu nosacījumiem.

Riska dalīšanas likme, par kuru panākta vienošanās ar finanšu starpnieku, attiecībā uz katru portfelī iekļauto atbilstīgo aizdevumu nosaka daļu no programmas finansētās atbilstīgā aizdevuma pamatsummas.

Riska dalīšanas likme, par kuru panākta vienošanās ar finanšu starpnieku, nosaka zaudējumu riska darījumu, ko sedz attiecīgi no finanšu starpnieka līdzekļiem un no programmas ieguldījuma.

Programmas ieguldījums finanšu instrumentā (darbības)

Riska dalīšanas aizdevuma instrumenta finansētajā portfelī iekļauj tikai jaunizveidotos aizdevumus, kas piešķirti MVU, izņemot esošo aizdevumu refinansēšanu. Atbilstības kritērijus iekļaušanai portfelī nosaka saskaņā ar Savienības tiesību aktiem (piemēram, Regulu (ES) Nr. 1303/2013 un konkrētu fondu noteikumiem), programmu, valsts atbilstības noteikumiem un sadarbojoties ar finanšu starpnieku, lai sasniegtu lielu skaitu galasaņēmēju un panāktu pietiekamu portfeļa diversifikāciju. Finanšu starpnieks veic portfeļa riska profila pamatotu aplēsi. Šajos kritērijos atspoguļo tirgus nosacījumus un praksi attiecīgajā dalībvalstī vai reģionā.

Vadošās iestādes atbildība

Vadošās iestādes atbildību attiecībā uz finanšu instrumentu nosaka saskaņā ar Deleģētās regulas (ES) Nr. 480/2014 6. pantu.

Zaudējumi, kurus sedz, ir pamatsummu parāds, maksājamie, nesamaksātie un standarta procenti (izņemot maksājuma kavējuma nodevas un citas izmaksas un izdevumus).

Termiņš

Finanšu instrumenta aizdevuma periodu nosaka, lai nodrošinātu Regulas (ES) Nr. 1303/2013 42. pantā minētā programmas ieguldījuma izmantošanu aizdevumiem, kas izmaksāti saņēmējiem ne vēlāk par 2023. gada 31. decembri.

Ieteicams, lai parastais aizdevumu portfeļa izveides termiņš nebūtu ilgāks par četriem gadiem, sākot no finansēšanas nolīguma (starp vadošo iestādi vai fondu un finanšu starpnieku) parakstīšanas dienas.

Aizdevumi un riska dalīšana finanšu starpnieka līmenī (interešu saskaņošana)

Interešu saskaņošanu starp vadošo iestādi un finanšu starpnieku panāk, izmantojot turpmāk norādītos elementus.

— Maksas, pamatojoties uz darbības rezultātiem, kā noteikts Deleģētās regulas (ES) Nr. 480/2014 12. un 13. pantā.

— Papildus programmas ieguldījumam finanšu starpnieks saskaņā ar vietējā tirgus nosacījumiem iegulda finansējumā vismaz 25 % no finansēšanas saistībām aizdevumiem MVU riska dalīšanas aizdevuma instrumenta ietvaros.

— Zaudējumi un atgūstamās summas proporcionāli ietekmē finanšu starpnieku un vadošo iestādi, attiecīgi ņemot vērā to atbildību saskaņā ar riska dalīšanas likmi.

Paredzamo riska dalīšanas likmi nosaka, pamatojoties uz ex-ante novērtējuma konstatējumiem, kuri pamato atbalstu finanšu instrumentam.

Atbilstīgie finanšu starpnieki

Dalībvalstī reģistrētās publiskā sektora un privātā sektora struktūras, kurām likumīgi atļauts izsniegt aizdevumus uzņēmumiem, kuri darbojas tās programmas jurisdikcijā, no kuras finansē finanšu instrumentu. Minētās struktūras ir finanšu iestādes un attiecīgā gadījumā mikrofinansēšanas iestādes vai jebkura cita iestāde, kura ir pilnvarota izsniegt aizdevumus.

Galasaņēmēju atbilstība

Galasaņēmēju atbilstību nosaka saskaņā ar ES un valsts tiesību aktiem, attiecīgo programmu un finansēšanas nolīgumu. Līdz dienai, kad tiek parakstīts aizdevuma nolīgums, galasaņēmēji panāk atbilstību šādiem atbilstības kritērijiem:

a)  galasaņēmējs ir mikrouzņēmums, mazais un vidējais uzņēmums (“MVU” (tostarp individuāli uzņēmēji/pašnodarbinātās personas), kā paredzēts Komisijas Ieteikumā 2003/361/EK (2) (3);

b)  galasaņēmējs nav MVU, kas darbojas nozarēs, kuras minētas de minimis regulas 1. panta d)–f) apakšpunktā;

c)  galasaņēmējs nepieder vienai vai vairākām ierobežotajām nozarēm (4);

d)  galasaņēmējs nav grūtībās nonācis uzņēmums, kā paredzēts valsts atbalsta noteikumos;

e)  galasaņēmējam nav likumpārkāpumu vai nesamaksātu parādu attiecībā uz jebkādiem citiem aizdevumiem vai nomu, ko piešķīris finanšu starpnieks vai cita finanšu iestāde saskaņā ar finanšu starpnieka iekšējām pamatnostādnēm un standarta kredītpolitiku.

Turklāt ieguldījuma veikšanas laikā vai aizdevuma atmaksas laikā galasaņēmēji ir reģistrējuši uzņēmējdarbības vietu dalībvalstī un saimniecisko darbību, kurai izsniegts aizdevums, veic attiecīgajā ESIF programmas dalībvalstī un reģionā/jurisdikcijā.

Galasaņēmējiem paredzētā produkta raksturojums

Finanšu starpnieks izsniedz galasaņēmējiem aizdevumus, kuri sekmē programmas mērķa sasniegšanu un kurus līdzfinansē no programmas saskaņā ar riska dalīšanas aizdevuma instrumentu. Aizdevumu nosacījumus pamato uz ex-ante novērtējumu, kas minēts Regulas (ES) Nr. 1303/2013 37. pantā.

Aizdevumus izmanto tikai šādiem atļautiem mērķiem:

a)  ieguldījumiem materiālos un nemateriālos aktīvos, tostarp īpašumtiesību nodošanai uzņēmumos ar nosacījumu, ka minētā nodošana notiek starp neatkarīgiem investoriem;

b)  apgrozāmajam kapitālam saistībā ar tādu darbību izveidi vai paplašināšanu, kuras papildina darbības un ir saistītas ar darbībām, kas minētas iepriekš a) apakšpunktā (kuru papildinošo būtību apliecina cita starpā ar MVU uzņēmējdarbības plānu un finansējuma summu).

Portfelī iekļautie aizdevumi pastāvīgi atbilst šādiem atbilstības kritērijiem:

c)  aizdevumi ir jaunizveidoti, izņemot esošo aizdevumu refinansēšanu;

d)  riska darījuma portfelī iekļautā aizdevuma pamatsumma (i) veido līdz EUR 1 000 000 , pamatojoties uz ex-ante novērtējumu, un (ii) piešķirta saskaņā ar tādiem nosacījumiem, kas neļauj BDE attiecībā uz katru galasaņēmēju pārsniegt EUR 200 000 (vai EUR 100 000 kravu autopārvadājumiem un EUR 30 000 zivsaimniecības un akvakultūras nozarēm) trīs fiskālo gadu periodā; atbilstīgie MVU varētu pieteikties vairāk nekā vienu reizi aizdevumiem, ko piešķir saistībā ar šo finanšu instrumentu, ar nosacījumu, ka tiek pilnībā ievērots iepriekš minētais BDE ierobežojums;

e)  aizdevumi nodrošina finansējumu vienam vai vairākiem atļautajiem mērķiem EUR un/vai valsts valūtā attiecīgajā jurisdikcijā un vajadzības gadījumā citā valūtā;

f)  aizdevumi nav mezanīna aizdevumi, pakārtotais parāds vai kvazikapitāls;

g)  aizdevumi nav atjaunojamas kredītlīnijas;

h)  aizdevumiem ir atmaksas grafiks, tostarp amortizācijas un/vai vienā reizē veicami maksājumi;

i)  aizdevumi nefinansē darbības, kuras ir tikai finansiālas darbības, vai nekustamā īpašuma attīstību, ja to īsteno kā finansiālā ieguldījuma darbību, un nefinansē patērētāju finansēšanas nodrošināšanu;

j)  aizdevumu minimālais termiņš ir 12 mēneši, ieskaitot attiecīgo labvēlības periodu (ja tāds ir), un maksimālais termiņš ir līdz 120 mēnešiem.

Ziņošana un sasniedzamie rezultāti

Finanšu starpnieki vismaz reizi ceturksnī iesniedz vadošajai iestādei vai fondu fondam informāciju standartizētā formā un apjomā.

Ziņojumā iekļauj visus attiecīgos elementus, lai vadošā iestāde varētu izpildīt Regulas (ES) Nr. 1303/2013 46. panta noteikumus.

Dalībvalstis arī izpilda savas ziņošanas saistības saskaņā ar de minimis regulu.

Rādītājus saskaņo ar ESIF programmas, no kuras finansē finanšu instrumentu, attiecīgās prioritātes īpašajiem mērķiem un paredzamajiem ex-ante novērtējuma rezultātiem. Rādītājus nosaka un paziņo vismaz reizi ceturksnī attiecībā uz riska dalīšanas aizdevuma instrumentu un saskaņo vismaz ar regulas prasībām. Papildus ESIF programmas prioritārā virziena kopīgajiem rādītājiem (nodarbinātības pieaugums, MVU skaits, …) pastāv šādi rādītāji:

finansēto aizdevumu/projektu skaits;

finansēto aizdevumu summas;

saistību neizpildes (skaits un summas);

atmaksātie līdzekļi un guvumi.

Programmas ieguldījuma ekonomisko ieguvumu novērtēšana

Finanšu starpnieks samazina kopējo faktisko procentu likmi (un attiecīgā gadījumā nodrošinājuma politiku), kas iekasēta no galasaņēmējiem saskaņā ar katru atbilstīgo aizdevumu, kas iekļauts portfelī, atspoguļojot riska mazināšanas aizdevuma labvēlīgos finansēšanas un riska dalīšanas nosacījumus.

Programmas publiskā sektora ieguldījuma instrumentā finansiālās priekšrocības pilnībā nodod galasaņēmējam procentu likmes samazinājuma veidā. Finanšu starpnieks uzrauga un sniedz galasaņēmējiem ziņojumu par BDE, kā minēts sadaļā par valsts atbalstu. Šo principu atspoguļo finansēšanas nolīgumā starp vadošo iestādi vai fondu un finanšu starpnieku.

(1)   Komisijas 2013. gada 18. decembra Regula (ES) Nr. 1407/2013 par Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. un 108. panta piemērošanu de minimis atbalstam (OV L 352, 24.12.2013., 1. lpp.).

(2)   Komisijas 2003. gada 6. maija Ieteikums 2003/361/EK par mikrouzņēmumu, mazo un vidējo uzņēmumu definīciju (OV L 124, 20.5.2003., 36. lpp.).

(3)   Uzņēmums, kurā nodarbina mazāk nekā 250 darbiniekus un kura gada apgrozījums nepārsniedz EUR 50 miljonus vai kopējie aktīvi nepārsniedz 43 miljonus; kā arī tas nepieder grupai, kura pārsniedz minētos robežlielumus. Saskaņā ar Komisijas ieteikumu, “par uzņēmumu uzskata jebkuru vienību, kas veic saimniecisku darbību, neatkarīgi no tās juridiskā statusa”.

(4)   Turpmāk minētās tautsaimniecības nozares kopumā sauc par “ierobežotajām nozarēm”. a)  Nelikumīgas saimnieciskās darbības: visa veida ražošanas, tirdzniecības vai citas darbības, kas nav likumīgas saskaņā ar izcelsmes valsts jurisdikcijas tiesību aktiem vai noteikumiem attiecībā uz šādu ražošanu, tirdzniecību vai darbību. b)  Tabaka un destilēti alkoholiskie dzērieni. Tabakas un destilētu alkoholisko dzērienu un saistītu produktu ražošana un tirdzniecība. c)  Ieroču un munīcijas ražošana un tirdzniecība: visa veida ieroču un munīcijas ražošanas un tirdzniecības finansēšana. Ierobežojumu nepiemēro, ja minētās darbības ir daļa no precīzi formulētas Eiropas Savienības politikas vai tās papildinājums. d)  Kazino. Kazino un līdzīgi uzņēmumi. e)  IT nozares ierobežojumi. Pētniecība, izstrāde vai tehniskais aprīkojums attiecībā uz elektronisko datu programmām vai risinājumiem, kuru i) mērķis īpaši ir: a) atbalstīt kādu no darbībām, kas ietverta iepriekšminētajās ierobežotajās nozarēs; b) interneta azartspēles un tiešsaistes kazino; vai c) pornogrāfija, vai kuru ii) nolūks ir radīt iespēju nelikumīgi a) iekļūt elektronisko datu tīklos vai b) lejupielādēt elektroniskos datus. f)  Dabaszinātņu nozares ierobežojumi. Ja atbalstu sniedz pētniecības, izstrādes vai tehniskā aprīkojuma finansēšanai saistībā ar: i) cilvēku klonēšanu pētniecības vai ārstnieciskos nolūkos; vai ii) ģenētiski modificētiem organismiem (“ĢMO”).

Finanšu instrumenta struktūra

Ierobežotā portfeļa garantija nodrošina kredītriska segumu katram aizdevumam atsevišķi, lai izveidotu portfeli jaunajiem aizdevumiem MVU līdz maksimālajai zaudējumu summai (maksimālā apmēra ierobežojums).

Vadošā iestāde ierobežoto portfeļa garantiju dara pieejamu tās darbības ietvaros, kura veido daļu no prioritārā virziena, kas noteikts programmā, kura līdzfinansēta no attiecīgā Eiropas strukturālā un investīciju fonda (ESIF) un noteikta saistībā ar Regulas (ES) Nr. 1303/2013 37. pantā paredzēto ex-ante novērtējumu.

Instrumenta mērķis

Instrumenta mērķis ir:

1)  uzlabot attiecīgo MVU piekļuvi finansēm, novēršot konkrētas un skaidri noteiktas tirgus nepilnības;

2)  gūt labumu no EISF, lai atbalstītu MVU finansējumu, kā minēts Regulas (ES) Nr. 1303/2013 37. panta 4. punktā.

EISF programmas ieguldījums, ko veic vadošā iestāde, izpaužas kā garantijas fonds, kuru pārvalda finanšu starpnieks. Minētais ieguldījums nedrīkst gūt pārsvaru pār garantijām, ko nodrošina citi publiskā vai privātā sektora investori.

Finanšu starpnieka pārvaldītais garantiju fonds apņemas sniegt ESIF programmas līdzekļus tām finanšu iestādēm, kuras veido jauno aizdevumu portfeļus galasaņēmēju saistību neizpildes gadījumā.

Fondu fonda struktūras gadījumā fondu fonds nodod ESIF programmas ieguldījumu finanšu starpniekam.

Ierobežoto garantiju instrumentu īsteno, lai segtu jauno aizdevumu portfeli, ko veido viena vai vairākas finanšu iestādes.

Izsniedzot aizdevumus atbilstīgajiem MVU, finanšu iestādes, kuras veido jauno aizdevumu portfeļus, paļaujas uz daļēju garantiju, kas sedz zaudējumus līdz ierobežotajai summai.

Garantijas finansiālās priekšrocības nodod galasaņēmējiem (piemēram, kā aizdevumu procentu likmes samazinājumu vai/un nodrošinājuma samazinājumu, bet vienmēr tā, lai visas programmas publiskā sektora ieguldījuma finansiālās priekšrocības būtu nodotas galasaņēmējiem).

Valsts atbalsta ietekme

Ierobežoto portfeļa garantiju izstrādā kā no valsts atbalsta neatkarīgu instrumentu, proti, atbilstīgu tirgum tā finanšu starpnieka līmenī, kas pārvalda garantiju fondu, un to finanšu iestāžu līmenī, kuras veido jauno aizdevumu portfeļus un nodrošina atbalstu galasaņēmējiem saskaņā ar piemērojamo de minimis regulu. a)  Fondu fonda, finanšu starpnieka, kas pārvalda garantiju fondu, finanšu iestāžu, kuras veido jauno aizdevumu portfeļus, līmenī atbalsts netiek piešķirts, ja: 1)  finanšu starpnieka un fondu fonda atlīdzība (piemēram, pārvaldības izmaksas un/vai maksas) atbilst pašreizējai tirgus atlīdzībai salīdzināmās situācijās, kas ir gadījumos, kad fondu fonds ir izraudzīts atklātā, pārredzamā, objektīvā un nediskriminējošā atlases procedūrā, vai ja atlīdzība ir saskaņota ar Deleģētās regulas (ES) Nr. 480/2014 12. un 13. pantu, un valsts nepiešķir citas priekšrocības. Ja fondu fonds tikai nodod ESIF ieguldījumu finanšu starpniekam un darbojas sabiedrības interešu labā, un neveic komercdarbību pasākuma īstenošanas laikā, un neveic līdzieguldījumus no pašu resursiem – tādējādi tas nav uzskatāms par atbalsta saņēmēju –, ir pietiekami, ka fondu fonds nav pārmērīgi kompensēts; 2)  finanšu iestādi izraugās atklātā, pārredzamā, nediskriminējošā un objektīvā atlases procedūrā, lai veidotu jaunu aizdevumu portfeli, izmantojot savus resursus, un risks, kas saglabājas finanšu iestādei, jebkurā gadījumā ir mazāks par 20 % no aizdevuma summas (ņemot vērā katru aizdevumu atsevišķi); 3)  turklāt programmas publiskā sektora ieguldījuma instrumentā finansiālās priekšrocības pilnībā nodod galasaņēmējiem procentu likmes samazinājuma veidā. Izraugoties finanšu starpnieku, vadošā iestāde saskaņā ar Deleģētās regulas (ES) Nr. 480/2014 7. panta 2. punktu novērtē cenu noteikšanas politiku un metodoloģiju finansiālo priekšrocību nodošanai galasaņēmējiem. Ja finanšu starpnieks nenodod visas finansiālās priekšrocības galasaņēmējiem, publiskā sektora ieguldījumu, par kuru nav uzņemtas saistības, nodod atpakaļ vadošajai iestādei. Garantijai jābūt saistītai ar īpašu finanšu darījumu, fiksētu maksimālo summu un ierobežotu laikposmu. b)  galasaņēmēju līmenī: MVU līmenī garantētais aizdevums atbilst de minimis noteikumiem.Attiecībā uz katru garantētajā portfelī ietverto aizdevumu finanšu starpnieks aprēķina bruto dotācijas ekvivalentu (BDE), izmantojot turpmāk norādīto aprēķina metodi.BDE aprēķināšana = aizdevuma nominālā vērtība (EUR) × riska izmaksas (standarta prakse) × garantijas likme × garantijas ierobežotā likme × aizdevuma vidējais svērtais izmantošanas laiks (gadi).Atbalsta kopējā summa, ko aprēķina, izmantojot BDE, trīs fiskālo gadu periodā nevar pārsniegt EUR 200 000 , ņemot vērā de minimis regulā paredzētos kumulācijas noteikumus attiecībā uz galasaņēmējiem.Kad BDE tiek aprēķināts, izmantojot iepriekš minēto formulu, ierobežotā portfeļa garantijas instrumenta nolūkā uzskata, ka de minimis regulas (1) 4. pantā paredzētā prasība ir izpildīta.Pārbaudes mehānisms nodrošina, ka BDE, kas aprēķināts, izmantojot iepriekš minēto formulu, nav mazāks par BDE, kas aprēķināts saskaņā ar de minimis regulas 4. panta 6. punkta c) apakšpunktu.Galasaņēmējam piešķirtās dotācijas tehniskajam atbalstam vai cita veida dotācijas kumulē ar aprēķināto BDE.Attiecībā uz MVU, kuri darbojas zivsaimniecības un akvakultūras nozarē, atbalsts ir atbilstīgs attiecīgajiem zivsaimniecības de minimis regulas noteikumiem.ELFLA atbalstītajām darbībām piemēro vispārīgos noteikumus.

Garantiju politika

a)  Pārvietojumi no vadošās iestādes finanšu starpniekam Pēc finansēšanas nolīguma parakstīšanas starp vadošo iestādi un fondu vai finanšu starpnieku attiecīgā vadošā iestāde nodod programmas ieguldījumus fondu fondam vai finanšu starpniekam, kurš tur minētos ieguldījumus šim nolūkam īpaši izveidotā garantiju fondā. Nodošanu veic vairākās daļās un ievērojot Regulas (ES) Nr. 1303/2013 41. pantā noteiktos robežlielumus. b)  Jaunu aizdevumu portfeļa izveide Iepriekš noteiktā ierobežotā laikposmā finanšu iestādes izveido jauno MVU aizdevumu portfeļus. Jaunizveidotos MVU aizdevumus daļēji sedz no programmas ieguldījuma attiecībā uz katru aizdevumu atsevišķi līdz noteiktam daudzumam (maksimālā apmēra ierobežojums). Atbilstīgos MVU aizdevumus automātiski iekļauj portfelī, ievērojot iepriekš noteiktus aizdevuma iekļaušanas kritērijus.SME aizdevumus iekļauj automātiski pēc tam, kad finanšu starpnieks, kurš pārvalda garantiju fondu, ir saņēmis paziņojumu par iekļaušanu, ko iesniedz vismaz vienu reizi ceturksnī līdz attiecīgā iekļaušanas perioda beigām.Finanšu iestādes īsteno konsekventu aizdevuma politiku, jo īpaši attiecībā uz portfeļa diversifikāciju, nodrošinot pareizu portfeļa pārvaldību un riska diversifikāciju, vienlaikus ievērojot piemērojamos nozares standartus un nodrošinot atbilstību vadošās iestādes finanšu interesēm un politikas mērķiem.Galasaņēmējiem izsniedzamo aizdevumu identificēšanu, atlasi, pienācīgu pārbaudi, dokumentēšanu un izpildi finanšu iestādes veic saskaņā ar standarta procedūrām un saskaņā ar attiecīgajā nolīgumā noteiktajiem principiem starp finanšu starpnieku un finanšu iestādi, kas veido jauno aizdevumu portfeli. c)  Zaudējumu segšana Ierobežotā portfeļa garantija sedz zaudējumus, kas radušies finanšu iestādēm attiecībā uz katru neatmaksāto atbilstīgo MVU aizdevumu saskaņā ar garantijas likmi, kas nepārsniedz 80 %.Zaudējumi, ko sedz, izmantojot ierobežoto portfeļa garantiju attiecībā uz atbilstīgo MVU aizdevumu portfeli, kopsummā nepārsniedz ierobežojuma summu.Ierobežojuma summa, kas ir maksimālā likme saskaņā ar šo instrumentu, ir attiecīgā aizdevuma portfeļa apmēra produkts, kas reizināts ar garantijas likmi un garantijas ierobežoto likmi.Garantijas ierobežoto likmi nosaka kā daļu no ex-ante riska novērtējuma saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1303/2013 42. panta 1. punkta b) apakšpunktu un Deleģētās regulas (ES) Nr. 480/2014 8. pantu.Zaudējumi, kurus sedz, ir pamatsummu parāds, maksājamie, nesamaksātie un standarta procenti (izņemot maksājuma kavējuma nodevas un citas izmaksas un izdevumus). d)  Garantijas maksājums Rodoties zaudējumiem, kas saistīti ar saistību neizpildi, finanšu starpnieks, kurš pārvalda garantiju fondu, veic garantijas maksājumus finanšu iestādei saskaņā ar garantiju parastajā 60 dienu termiņā.

Cenu noteikšanas un nodrošinājuma politika

Finanšu starpnieks iesniedz informāciju par metodoloģiju, kas nodrošina, ka programmas publiskā sektora ieguldījumu finansiālās priekšrocības tiek pilnībā nodotas atbilstīgajiem MVU. Finanšu iestādes cenu noteikšanas/nodrošinājuma politika saskan ar metodoloģiju. Cenu noteikšanas/nodrošinājuma politika un metodoloģija ietver šādus elementus:

1)  instruments sedz ne vairāk kā 80 % no katra atbilstīgā MVU aizdevuma riska darījuma (līdz ierobežojumam);

2)  visas programmas publiskā sektora ieguldījuma finansiālās priekšrocības nodod atbilstīgajiem MVU, samazinot finanšu iestādes iekasēto procentu likmi un/vai finanšu iestādes pieprasīto nodrošinājumu;

3)  BDE aprēķinu, kas norādīts sadaļā par valsts atbalstu, piemēro katram portfelī iekļautajam aizdevumam;

4)  finanšu starpnieks, kurš pārvalda garantiju fondu, neiekasē garantijas maksu no finanšu iestādes;

5)  finanšu iestāde samazina kopējo procentu likmi un/vai nodrošinājuma prasību saskaņā ar katru atbilstīgo MVU parādu, kas iekļauts portfelī, ievērojot cenu noteikšanas politiku un metodoloģiju, kas nodrošina finansiālo priekšrocību pilnīgu nodošanu. Finanšuiestādes ierosinātā šāda minētā samazinājuma līmeni novērtē un apstiprina finanšu starpnieks, veicot attiecīgu analīzi un pienācīgu pārbaudi, un uzskata par atbilstības kritēriju MVU aizdevumu iekļaušanai portfelī;

6)  vadošā iestāde, pamatojoties uz ex-ante novērtējumu, kurā paredzēti attiecīgie MVU, un ex-ante riska novērtējumu, kurā noteikts risks, var nolemt pieprasīt garantijas maksas no galasaņēmējiem. Šādā gadījumā BDE aprēķina, izmantojot iepriekš sadaļā par valsts atbalstu norādīto formulu, vai saskaņo ar garantijas paziņojuma nosacījumiem. Galasaņēmēju samaksātās maksas iemaksā atpakaļ garantiju fondā kā atgrieztos līdzekļus Regulas (ES) Nr. 1303/2013 43. panta izpratnē;

7)  cenu noteikšanas politika un metodoloģija saglabājas nemainīga visā atbilstības periodā.

Garantija finanšu iestādei – summa un likme (sīka informācija par produktu)

Attiecībā uz ierobežoto portfeļa garantiju ievēro Deleģētās regulas (ES) Nr. 480/2014 8. panta nosacījumus.

Garantijas ierobežoto likmi nosaka ex-ante riska novērtējumā saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1303/2013 42. panta 1. punkta b) apakšpunktu un Deleģētās regulas (ES) Nr. 480/2014 8. pantu un jebkurā gadījumā nepārsniedzot 25 %. Ar garantiju var segt paredzētos un neparedzētos zaudējumus.

Garantijas, ko finansē no programmas ieguldījuma, daudzkāršojošo iedarbību nosaka šādi:

Daudzkāršojošā iedarbība = (1/garantijas likme) × (1/garantijas ierobežotā likme).

Daudzkāršojošās iedarbības rādītāju nosaka, pamatojoties uz ex-ante riska novērtējumu, un tas ir vienāds vai lielāks par 5.

Attiecīgā portfeļa apmēru, ko daļēji sedz ar garantiju, nosaka, pamatojoties uz ex-ante novērtējuma rezultātiem, kas pamato atbalstu finanšu instrumentam (Regulas (ES) Nr. 1303/2013 37. pants), un ņem vērā instrumenta atkārtotas izmantošanas pieeju (attiecīgos gadījumos). Attiecīgā aizdevumu portfeļa saturu nosaka tā, lai nodrošinātu riska diversifikāciju.

Garantija finanšu iestādei (darbības)

Aizdevuma portfelis, ko garantē no garantiju instrumenta, ietver jaunizveidotos aizdevumus galasaņēmējiem, izņemot esošo aizdevumu refinansēšanu. Atbilstības kritērijus iekļaušanai portfelī nosaka saskaņā ar Savienības tiesību aktiem (piemēram, Regulu (ES) Nr. 1303/2013 un konkrētu fondu noteikumiem), programmu, valsts atbilstības noteikumiem un sadarbojoties ar finanšu starpnieku, lai sasniegtu lielu skaitu galasaņēmēju un panāktu pietiekamu portfeļa diversifikāciju. Finanšu iestādes veic portfeļa riska profila pamatotu aplēsi (piemēram, koncentrācijas ierobežojums pa nozarēm). Minētajos kritērijos atspoguļo tirgus nosacījumus un praksi attiecīgajā valstī vai reģionā.

Finanšu iestāde iepriekš aprēķina atgūšanas likmi, ko izmanto, lai aprēķinātu summu, kuru plānots atgūt no neatmaksātajiem aizdevumiem portfelī, kas ietekmē garantijas ierobežotās likmes novērtēšanu.

Vadošās iestādes atbildība

Vadošās iestādes atbildību attiecībā uz finanšu instrumentu nosaka saskaņā ar Deleģētās regulas (ES) Nr. 480/2014 6. pantu.

Saistību neizpilde attiecībā uz galasaņēmēju nozīmē, ka (i) finanšu iestāde var jebkurā laikā pierādīt (rīkojoties saskaņā ar savām iekšējām procedūrām un kā atspoguļots tās finanšu un normatīvajos ziņojumos), ka galasaņēmējs, visticamāk, neizpildīs savas maksājumu saistības; vai (ii) galasaņēmējs nav izpildījis kādu no maksājuma saistībām saskaņā ar attiecīgo MVU aizdevumu, vismaz 90 secīgu kalendāro dienu laikā.

Termiņš

Finanšu instrumenta garantijas periodu nosaka, lai nodrošinātu Regulas (ES) Nr. 1303/2013 42. pantā minētā programmas ieguldījuma izmantošanu to aizdevumu garantijām, kas izmaksāti galasaņēmējiem ne vēlāk par 2023. gada 31. decembri.

Ieteicams, lai parastais garantēto aizdevumu portfeļa izveides termiņš nebūtu ilgāks par četriem gadiem, sākot no finansēšanas nolīguma (starp vadošo iestādi vai fondu un finanšu starpnieku) parakstīšanas dienas.

Riska dalīšana finanšu starpnieka līmenī (interešu saskaņošana)

Interešu saskaņošanu starp vadošo iestādi, finanšu starpnieku un finanšu iestādi panāk, kā norādīts turpmāk.

— Paša kredītrisks, kas saglabājas finanšu iestādei, nekādā gadījumā nav mazāks par 20 % katram aizdevumam atsevišķi.

— Finanšu iestāde apņemas izveidot jauno aizdevumu portfeli, izmantojot savus resursus.

— Ierobežotās garantijas finansiālās priekšrocības tiek pilnībā nodotas MVU, kuri ir galasaņēmēji.

— Maksas, pamatojoties uz darbības rezultātiem, galasaņēmējiem nosaka saskaņā ar Deleģētās regulas (ES) Nr. 480/2014 12. un 13. pantu.

Atbilstīgie finanšu starpnieki un finanšu iestādes

Finanšu starpnieki ir dalībvalstī reģistrētās publiskā sektora un privātā sektora struktūras, kuras likumīgi drīkst nodrošināt garantijas attiecībā uz aizdevumiem uzņēmumiem, kuri darbojas tās programmas jurisdikcijā, no kuras finansē finanšu instrumentu.

Finanšu iestādes ir dalībvalstī reģistrētās publiskā sektora un privātā sektora struktūras, kuras likumīgi drīkst izsniegt aizdevumus uzņēmumiem, kuri darbojas tās programmas jurisdikcijā, no kuras finansē finanšu instrumentu. Minētās struktūras ir finanšu iestādes un attiecīgā gadījumā mikrofinansēšanas iestādes vai jebkura cita iestāde, kura ir pilnvarota izsniegt aizdevumus.

Galasaņēmēja (galasaņēmēju) atbilstība

Galasaņēmēji atbilst Savienības un valsts tiesību aktu, attiecīgo programmu un finansēšanas nolīgumu nosacījumiem. Galasaņēmēji izpilda šādus atbilstības kritērijus līdz dienai, ar kuru datēts dokuments, kas apliecina attiecīgo MVU garantiju, kas nozīmē garantijas saistības:

a)  galasaņēmējs ir mikrouzņēmums, mazais un vidējais uzņēmums (“MVU” (tostarp individuāli uzņēmēji/pašnodarbinātās personas), kā paredzēts Komisijas Ieteikumā 2003/361/EK (2);

b)  galasaņēmējs nav MVU, kas darbojas nozarēs, kuras minētas de minimis regulas 1. panta d)–f) apakšpunktā;

c)  galasaņēmējs nepieder vienai vai vairākām ierobežotajām nozarēm (3);

d)  galasaņēmējs nav grūtībās nonācis uzņēmums, kā definēts valsts atbalsta noteikumos;

e)  galasaņēmējam nav likumpārkāpumu vai nesamaksātu parādu attiecībā uz jebkādiem citiem aizdevumiem vai nomu, ko piešķīris finanšu starpnieks vai cita finanšu iestāde saskaņā ar finanšu starpnieka iekšējiem noteikumiem un standarta kredītpolitiku.

Turklāt ieguldījuma veikšanas laikā vai garantijas aizdevuma atmaksas laikā galasaņēmēji ir reģistrējuši uzņēmējdarbības vietu dalībvalstī un saimniecisko darbību, kurai izsniegts garantētais aizdevums, veic attiecīgajā ESIF programmas dalībvalstī un reģionā/jurisdikcijā.

Galasaņēmējiem paredzētā produkta raksturojums

Finanšu iestāde izsniedz galasaņēmējiem aizdevumus, kuri sekmē programmas mērķa sasniegšanu un kurus garantē no programmas saskaņā ar ierobežotās garantijas portfeli. Garantiju un aizņēmumu nosacījumus pamato uz ex-ante novērtējumu, kas minēts Regulas (ES) Nr. 1303/2013 37. panta 2. punktā.

Aizdevumus izmanto tikai šādiem atļautiem mērķiem:

a)  ieguldījumiem materiālos un nemateriālos aktīvos, tostarp īpašumtiesību nodošanai uzņēmumā ar nosacījumu, ka minētā nodošana notiek starp neatkarīgiem investoriem;

b)  apgrozāmajam kapitālam saistībā ar tādu darbību izveidi vai paplašināšanu, kuras papildina darbības un ir saistītas ar darbībām, kas minētas iepriekš a) apakšpunktā (kuru papildinošo būtību apliecina cita starpā ar galasaņēmēja uzņēmējdarbības plānu un finansējuma summu).

Portfelī iekļautie aizdevumi pastāvīgi atbilst šādiem atbilstības kritērijiem:

c)  aizdevumi ir jaunizveidoti, izņemot esošo aizdevumu refinansēšanu;

d)  portfelī iekļautā pakārtotā aizdevuma garantētā daļa i) veido līdz EUR 1 500 000 , pamatojoties uz ex-ante novērtējumu, un ii) tiek piešķirta saskaņā ar tādiem nosacījumiem, kas neļauj BDE attiecībā uz katru galasaņēmēju pārsniegt EUR 200 000 (vai EUR 100 000 kravu autopārvadājumiem un EUR 30 000 zivsaimniecības un akvakultūras nozarēm) kādā no trīs fiskālo gadu periodiem. Atbilstīgie MVU varētu pieteikties vairāk nekā vienu reizi aizdevumiem, ko piešķir saistībā ar šo finanšu instrumentu, ar nosacījumu, ka iepriekš minētais BDE ierobežojums tiek pilnībā ievērots.

e)  aizdevumi nodrošina finansējumu vienam vai vairākiem atļautajiem mērķiem EUR un/vai valsts valūtā attiecīgajā jurisdikcijā un vajadzības gadījumā citā valūtā;

f)  aizdevumi nav mezanīna aizdevumi, pakārtotais parāds vai kvazikapitāls;

g)  aizdevumi nav atjaunojamas kredītlīnijas;

h)  aizdevumiem ir atmaksas grafiks, tostarp pastāvīgi amortizācijas maksājumi un/vai vienā reizē veicami maksājumi;

i)  aizdevumi nefinansē darbības, kuras ir tikai finansiālas darbības, vai nekustamā īpašuma attīstību, ja to īsteno kā finansiālā ieguldījuma darbību, un nefinansē patērētāju finansēšanas nodrošināšanu;

j)  aizdevumu minimālais termiņš ir 12 mēneši un maksimālais termiņš ir 120 mēneši.

Ziņošana un sasniedzamie rezultāti

Finanšu starpnieki vismaz reizi ceturksnī iesniedz vadošajai iestādei vai fondu fondam informāciju standartizētā formā un apjomā.

Ziņojumā iekļauj visus attiecīgos elementus, lai vadošā iestāde varētu izpildīt Regulas (ES) Nr. 1303/2013 46. panta noteikumus.

Dalībvalstis arī izpilda savas ziņošanas saistības saskaņā ar de minimis regulu.

Rādītājus saskaņo ar ESIF programmas, no kuras finansē finanšu instrumentu, attiecīgās prioritātes īpašajiem mērķiem un paredzamajiem ex-ante novērtējuma rezultātiem.Rādītājus nosaka un paziņo vismaz reizi ceturksnī attiecībā uz garantijas fondu un saskaņo vismaz ar regulas prasībām. Papildus ESIF programmas prioritārā virziena kopīgajiem rādītājiem (nodarbinātības pieaugums, MVU skaits, …) pastāv šādi rādītāji:

garantēto aizdevumu skaits;

garantēto aizdevumu apmērs;

neatmaksāto aizdevumu skaits;

neatmaksāto aizdevumu apmērs;

piešķirtās/pieprasītās garantijas (skaits, summas);

nesamaksātie līdzekļi un guvumi (piemēram, procentu ienākumi).

Programmas ieguldījuma ekonomisko ieguvumu novērtēšana

Programmas publiskā sektora ieguldījuma instrumentā finansiālās priekšrocības pilnībā nodod galasaņēmējiem (garantijas priekšrocība).

Atbilstīgo MVU finansiālās priekšrocības apliecina, samazinot finanšu iestādes pieprasīto kopējo procentu likmi un/vai samazinot šāda MVU aizdevuma nodrošinājumu.

Finanšu starpnieks uzrauga un sniedz galasaņēmējiem ziņojumu par BDE, kā minēts sadaļā par valsts atbalstu.

Minētos principus atspoguļo nolīgumos starp vadošo iestādi vai fondu un finanšu starpniekiem un starp finanšu starpniekiem un finanšu iestādēm, kuras veido jauno aizdevumu portfeļus.

(1)   Komisijas 2013. gada 18. decembra Regula (ES) Nr. 1407/2013 par Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. un 108. panta piemērošanu de minimis atbalstam (OV L 352, 24.12.2013., 1. lpp.).

(2)   Uzņēmums, kurā nodarbina mazāk nekā 250 darbiniekus un kura gada apgrozījums nepārsniedz EUR 50 miljonus vai kopējie aktīvi nepārsniedz 43 miljonus; kā arī tas nepieder grupai, kura pārsniedz minētos robežlielumus. Saskaņā ar Komisijas ieteikumu, “par uzņēmumu uzskata jebkuru vienību, kas veic saimniecisku darbību, neatkarīgi no tās juridiskā statusa”.

(3)   Turpmāk minētās tautsaimniecības nozares kopumā sauc par “ierobežotajām nozarēm”. a.  Nelikumīgas saimnieciskās darbības: visa veida ražošanas, tirdzniecības vai citas darbības, kas nav likumīgas saskaņā ar izcelsmes valsts jurisdikcijas tiesību aktiem vai noteikumiem attiecībā uz šādu ražošanu, tirdzniecību vai darbību. b.  Tabaka un destilēti alkoholiskie dzērieni. Tabakas un destilētu alkoholisko dzērienu un saistītu produktu ražošana un tirdzniecība. c.  Ieroču un munīcijas ražošana un tirdzniecība: visa veida ieroču un munīcijas ražošanas un tirdzniecības finansēšana. Ierobežojumu nepiemēro, ja minētās darbības ir daļa no precīzi formulētas Eiropas Savienības politikas vai tās papildinājums. d.  Kazino. Kazino un līdzīgi uzņēmumi. e.  IT nozares ierobežojumi. Pētniecība, izstrāde vai tehniskais aprīkojums attiecībā uz elektronisko datu programmām vai risinājumiem, kuru (i) mērķis īpaši ir: (a) atbalstīt kādu no darbībām, kas ietverta iepriekšminētajās ierobežotajās nozarēs; (b) interneta azartspēles un tiešsaistes kazino; vai (c) pornogrāfija, vai kuru (ii) nolūks ir radīt iespēju nelikumīgi (a) iekļūt elektronisko datu tīklos vai (b) lejupielādēt elektroniskos datus. f.  Dabaszinātņu nozares ierobežojumi. Ja atbalstu sniedz pētniecības, izstrādes vai tehniskā aprīkojuma finansēšanai saistībā ar: (i) cilvēku klonēšanu pētniecības vai ārstnieciskos nolūkos; vai (ii) ģenētiski modificētiem organismiem (“ĢMO”).

Finanšu instrumenta struktūra

Renovācijas aizdevums ir aizdevuma fonds, ko izveido finanšu starpnieks, izmantojot programmas un finanšu starpnieka ieguldījumus jaunizveidoto aizdevumu portfeļa finansēšanai, izņemot esošo aizdevumu refinansēšanu.

Renovācijas aizdevums ir pieejams tās darbības ietvaros, kura veido daļu no prioritārā virziena, kas noteikts programmā, ko finansē no ESIF, un noteikts saistībā ar Regulas (ES) Nr. 1303/2013 37. pantā paredzēto ex-ante novērtējumu.

Instrumenta mērķis

Instrumenta mērķis ir piedāvāt preferenciālos aizdevumus fiziskām un juridiskām personām vai neatkarīgiem speciālistiem, kuriem pieder telpas (dzīvoklis, sociālais mājoklis vai atsevišķa mājsaimniecība), kā arī pārvaldniekiem vai citām juridiskām struktūrām īpašnieku vārdā vai īpašnieku interesēs, lai veiktu renovācijas darbus, kuri atbilst ESIF atbalsta saņemšanas kritērijiem.

ESIF programmas ieguldījums, ko vadošā iestāde piešķir finanšu starpniekam, nedrīkst gūt pārsvaru pār finansējumu, ko sniedz citi privātā sektora vai publiskā sektora investori.

ESIF programma nodrošina finansējumu finanšu starpniekam, lai veidotu jaunizveidoto aizdevumu portfeli un vienlaikus piedalītos zaudējumu/saistību nepildīšanas un atgūšanas procesos saistībā ar aizdevumiem šajā portfelī, izskatot katru aizdevumu atsevišķi un proporcionāli programmas ieguldījumam instrumentā.

Fondu fonda struktūras gadījumā fondu fonds nodod ESIF programmas ieguldījumu finanšu starpniekam.

Papildus ESIF programmas ieguldījumam fondu fonds var piešķirt savus līdzekļus apvienojumā ar finanšu starpnieka līdzekļiem. Šajā gadījumā fondu fonds uzņemas atbilstošu daļu no riska sadalījuma starp dažādiem ieguldījumiem aizdevumu portfelī. Valsts atbalsta noteikumus ievēro arī attiecībā uz minētajiem resursiem, ja tie ir publiskie resursi.

Valsts atbalsta ietekme

Renovācijas aizdevumu izstrādā kā valsts atbalsta bezmaksas instrumentu, piemēram, tirgum atbilstīga atlīdzība finanšu starpniekam, finanšu starpnieka veikta finansiālo priekšrocību pilnīga nodošana galasaņēmējiem, un galasaņēmējiem piešķirtais finansējums atbilst attiecīgajai de minimis regulai. a)  Atbalsts finanšu starpnieka un fondu fonda līmenī netiek piemērots, ja: 1)  finanšu starpnieks un vadošā iestāde vai fondu fonds jebkurā laikā sedz zaudējumus un saņem priekšrocības proporcionāli saviem ieguldījumiem (pro-rata) un finanšu starpnieka dalība renovācijas aizdevuma instrumentā ir ekonomiski nozīmīga; 2)  finanšu starpnieka un fondu fonda atlīdzība (piemēram, pārvaldības izmaksas un/vai maksas) atbilst pašreizējai tirgus atlīdzībai salīdzināmās situācijās, kas ir gadījumā, kad finanšu starpnieks un fondu fonds ir izraudzīts atklātā, pārredzamā, nediskriminējošā un objektīvā atlases procedūrā, vai ja to atlīdzība ir saskaņota ar Deleģētās regulas (ES) Nr. 480/2014 12. un 13. pantu, un valsts nepiešķir citas priekšrocības. Ja fondu fonds tikai nodod ESIF ieguldījumu finanšu starpniekam un darbojas sabiedrības interešu labā, neveic komercdarbību pasākuma īstenošanas laikā un neveic līdzieguldījumus no pašu resursiem – tādējādi tas nav uzskatāms par atbalsta saņēmēju –, ir pietiekami, ka fondu fonds nav pārmērīgi kompensēts; 5)  programmas publiskā sektora ieguldījuma instrumentā finansiālās priekšrocības pilnībā nodod galasaņēmējiem procentu likmes samazinājuma veidā. Izraugoties finanšu starpnieku, vadošā iestāde saskaņā ar Deleģētās regulas (ES) Nr. 480/2014 7. panta 2. punktu novērtē cenu noteikšanas politiku un metodoloģiju finansiālo priekšrocību nodošanai galasaņēmējiem. Ja finanšu starpnieks nenodod visas finansiālās priekšrocības galasaņēmējiem, neizmaksāto publiskā sektora ieguldījumu nodod atpakaļ vadošajai iestādei. b)  Atbalsts tās struktūras līmenī, kas darbojas īpašnieku (piemēram, fiziskās un juridiskās personas, neatkarīgi speciālisti, kuru īpašumā ir telpas, pārvaldnieki vai citas juridiskās struktūras) vārdā Atbalsts tās struktūras līmenī, kas darbojas īpašnieku vārdā, netiek piemērots, ja: 1)  struktūra negūst labumu no citiem tiešiem publiskā atbalsta pārvietojumiem un 2)  struktūra nodod galasaņēmējiem visas programmas publiskā sektora ieguldījuma finansiālās priekšrocības. c)  to īpašnieku līmenī, kuri veic vai neveic saimniecisko darbību (juridiskas personas vai neatkarīgi speciālisti, mājokļu saimnieki vai īpašnieki, kuri ierīko atjaunojamo energoresursu avotus, kas piegādā daļu no saražotās enerģijas tīklam) Īpašnieki, kas ir fiziskas personas un kurus neuzskata par uzņēmumiem, jo tie neveic saimniecisko darbību, netiek uzskatīti par valsts atbalsta saņēmējiem.Īpašnieki, kas veic saimniecisko darbību, ir uzskatāmi par “uzņēmumu” un tiem piemēro valsts atbalsta noteikumus. Jo īpaši tas attiecas uz mājokļu saimniekiem (izīrēšana ir saimnieciskā darbība) un atjaunojamo energoavotu ierīkošanu, ja daļa no saražotās atjaunojamās enerģijas tiek piegādāta tīklam (enerģijas piegāde tīklam ir uzskatāma par saimniecisko darbību).To īpašnieku līmenī, kuri veic saimniecisko darbību, atbalstam piemēro de minimis noteikumus.Attiecībā uz katru portfelī ietverto aizdevumu īpašniekiem, kuri veic saimniecisko darbību, finanšu starpnieks aprēķina BDE, izmantojot turpmāk norādīto aprēķina metodi.BDE aprēķināšana = aizdevuma nominālā vērtība (EUR) × (finansējuma izmaksas (standarta prakse) + riska izmaksas (standarta prakse) – visas maksas, ko vadošā iestāde iekasējusi par programmas ieguldījumu finanšu starpniekam) × aizdevuma vidējais svērtais izmantošanas laiks (gadi) × riska dalīšanas likme.Kad BDE tiek aprēķināts, izmantojot iepriekš minēto formulu, renovācijas aizdevuma instrumenta nolūkā uzskata, ka de minimis regulas (1) 4. pantā paredzētā prasība ir izpildīta. Minimālā nodrošinājuma prasība nepastāv.Pārbaudes mehānisms nodrošina, ka BDE, kas aprēķināts, izmantojot iepriekš minēto formulu, nav mazāks par BDE, kas aprēķināts saskaņā ar de minimis regulas 4. panta 3. punkta c) apakšpunktu.Atbalsta kopējā summa, ko aprēķina, izmantojot BDE, trīs fiskālo gadu periodā nevar pārsniegt EUR 200 000 , ņemot vērā de minimis regulā paredzētos kumulācijas noteikumus attiecībā uz galasaņēmējiem.Galasaņēmējam piešķirtās dotācijas tehniskajam atbalstam vai cita veida dotācijas kumulē ar aprēķināto BDE.

Aizdevuma politika

a)  Vadošās iestāde vai fondu fonda veiktās izmaksas finanšu starpniekam Pēc finansēšanas nolīguma parakstīšanas starp vadošo iestādi un fondu vai finanšu starpnieku attiecīgā vadošā iestāde nodod programmas publiskā sektora ieguldījumus fondu fondam vai finanšu starpniekam, kurš tur minētos ieguldījumus šim nolūkam īpaši izveidotā renovācijas aizdevuma fondā. Nodošanu veic vairākās daļās un ievērojot Regulas (ES) Nr. 1303/2013 41. pantā noteiktos robežlielumus.Plānoto aizdevuma apmēru un procentu likmes diapazonu apstiprina ex-ante novērtējumā saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1303/2013 37. pantu un ņem vērā, nosakot instrumenta veidu (atjaunojams vai neatjaunojams instruments).Finanšu instrumenta maksimālā riska dalīšanas likme attiecībā uz galasaņēmējiem ir 85 % (t. i., vismaz 15 % nodrošina no finanšu starpnieka līdzekļiem). b)  Jaunu aizdevumu portfeļa izveide Finanšu starpnieks iepriekš noteiktā ierobežotā laikposmā izveido jauno aizdevumu portfeli, ko finansē saskaņā ar riska dalīšanas likmi, par kuru panākta vienošanās finansēšanas nolīgumā (t. i., finansē no (i) programmas ieguldījuma, (ii) finanšu starpnieka līdzekļiem).Atbilstīgos aizdevumus, kas iepriekš precīzi noteikti saskaņā ar atbilstības kritērijiem katram aizdevumam atsevišķi un portfeļa līmenī, automātiski iekļauj portfelī, vismaz reizi ceturksnī iesniedzot paziņojumus par iekļaušanu.Finanšu starpnieks īsteno konsekventu aizdevuma politiku, jo īpaši attiecībā uz portfeļa sastāvu, nodrošinot pareizu kredītportfeļa pārvaldību un riska diversifikāciju, vienlaikus cenšoties novērst tirgus nepilnības, kuras konstatētas ex-ante novērtējumā (atsaucoties uz Regulas (ES) Nr. 1303/2013 37. pantu) un nodrošinot atbilstību vadošās iestādes finanšu interesēm un politikas mērķiem.Galasaņēmējiem izsniedzamo aizdevumu identificēšanu, atlasi, pienācīgu pārbaudi, dokumentēšanu un izpildi finanšu starpnieks veic saskaņā ar standarta procedūrām un saskaņā ar attiecīgajā finansēšanas nolīgumā noteiktajiem principiem. c)  Finanšu instrumentam atmaksāto līdzekļu atkārtota izmantošana Līdzekļus, kas iemaksāti atpakaļ finanšu instrumentā, izmanto vai nu atkārtoti tajā pašā finanšu instrumentā (atjaunošana vienā un tajā pašā finanšu instrumentā), vai pēc tam, kad līdzekļi atmaksāti vadošajai iestādei vai fondu fondam, tos izmanto saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1303/2013 44. pantu.Pēc būtības summas, kas attiecināmas uz ESIF atbalstu un kuras finanšu starpnieks ir atmaksājis un/vai atguvis no aizdevumiem galasaņēmējiem ieguldījumu laikposmā, atjaunojot vienā un tajā pašā finanšu instrumentā, ir pieejamas atkārtotai izmantošanai tajā pašā finanšu instrumentā. Minēto atkārtotas izmantošanas pieeju saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1303/2013 44. un 45. pantu iekļauj finansēšanas nolīgumā.Alternatīvi, ja maksājums ir tieši atmaksāts vadošai iestādei vai fondu fondam, atmaksājumus veic regulāri, atspoguļojot renovācijas aizdevumu i) pamatsummas atmaksu (proporcionāli, pamatojoties uz riska dalīšanas likmi) ii) visas atgūtās summas un zaudējumu atskaitījumus (saskaņā ar riska dalīšanas likmi), un iii) visus nodokļu likmes maksājumus. Minētos līdzekļus izmanto saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1303/2013 44. un 45. pantu. d)  Zaudējumu summu atgūšana Finanšu starpnieks veic atgūšanas pasākumus attiecībā uz katru neatmaksāto aizdevumu, kas līdzfinansēts, izmantojot renovācijas aizdevumu, saskaņā ar tā iekšējām pamatnostādnēm un procedūrām.Finanšu starpnieka atgūtās summas (atgūšanas un piekļuves procedūru izmaksas, ja tādas ir) piešķir proporcionāli riska sadalei starp finanšu starpnieku un vadošo iestādi vai fondu. e)  Citi aspekti Procentus un citus ieņēmumus no atbalsta, kas no ESI fondiem izmaksāts finanšu instrumentam, izmanto saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1303/2013 43. pantu.

Cenu noteikšanas politika

Finanšu starpnieks, ierosinot savu cenu, iesniedz informāciju par cenu noteikšanas politiku un metodi, lai nodrošinātu, ka programmas publiskā sektora ieguldījuma finansiālās priekšrocības tiek pilnībā nodotas galasaņēmējiem. Cenu noteikšanas politika un metodoloģija ietver šādus elementus:

1)  procentu likmi attiecībā uz finanšu starpnieka līdzdalību nosaka saskaņā ar tirgus principiem (t. i., saskaņā ar finanšu starpnieka politiku);

2)  kopējo procentu likmi, ko iekasē par portfelī ietvertajiem aizdevumiem galasaņēmējiem, samazina proporcionāli piešķīrumam no programmas publiskā sektora ieguldījuma. Minētajā samazināšanā ņem vērā maksas, ko vadošā iestāde var iekasēt attiecībā uz programmas ieguldījumu;

3)  BDE aprēķinu, kas norādīts sadaļā par valsts atbalstu, piemēro katram portfelī iekļautajam aizdevumam;

4)  cenu noteikšanas politiku un metodoloģiju, kas saglabājas nemainīga visā atbilstības periodā.

Programmas ieguldījums finanšu instrumentā – summa un likme (sīka informācija par produktu)

Renovācijas aizdevuma piešķīrumu finanšu starpniekam un minimālo riska dalīšanas likmi nosaka, pamatojoties uz ex-ante novērtējuma rezultātiem, kas pamato atbalstu finanšu instrumentam (Regulas (ES) Nr. 1303/2013 37. pants) un ņem vērā instrumenta atkārtotas izmantošanas pieeju (attiecīgos gadījumos).

Programmas ieguldījums finanšu instrumentā (darbības)

Aizdevuma portfelis, ko finansē no renovācijas aizdevuma instrumenta, ietver jaunizveidotos aizdevumus galasaņēmējiem, izņemot esošo aizdevumu refinansēšanu. Atbilstības kritērijus iekļaušanai portfelī nosaka saskaņā ar Savienības tiesību aktiem (piemēram, Regulu (ES) Nr. 1303/2013 un konkrētu fondu noteikumiem), programmu, valsts atbilstības noteikumiem un sadarbojoties ar finanšu starpnieku nolūkā sasniegt lielu skaitu galasaņēmēju un panākt pietiekamu portfeļa diversifikāciju un viendabīgumu, lai varētu pamatoti novērtēt portfeļa riska profilu. Minētajos kritērijos atspoguļo tirgus nosacījumus un praksi attiecīgajā valstī vai reģionā.

Finanšu starpnieks apņemas sadarboties ar reģionālajām vai valsts iestādēm, kuras ir atbildīgas par papildu pakalpojumu sniegšanu saistībā ar renovācijas projektu īstenošanu, kuri cita starpā ietver: konsultāciju pakalpojumus, projekta sagatavošanas, būvniecības, tehniskās uzraudzības un iepirkuma dokumentu pārbaudi un novērtēšanu; renovācijas projektu atbilstības Savienības un valsts tiesību aktiem novērtēšanu; dotāciju atbalsta nodrošināšanu, valsts atbalsta pārbaudi un reģistrāciju.

Vadošās iestādes atbildība

Vadošās iestādes atbildību attiecībā uz finanšu instrumentu nosaka saskaņā ar Deleģētās regulas (ES) Nr. 480/2014 6. pantu.

Termiņš

Finanšu instrumenta aizdevuma periodu nosaka, lai nodrošinātu Regulas (ES) Nr. 1303/2013 42. pantā minētā programmas ieguldījuma izmantošanu aizdevumiem, kas izmaksāti galasaņēmējiem ne vēlāk par 2023. gada 31. decembri.

Aizdevumi un riska dalīšana finanšu starpnieka līmenī (interešu saskaņošana)

Interešu saskaņošanu starp vadošo iestādi un finanšu starpnieku panāk, izmantojot turpmāk norādītos elementus.

— Maksas, pamatojoties uz darbības rezultātiem, kā noteikts Deleģētās regulas (ES) Nr. 480/2014 12. un 13. pantā.

— Finanšu starpnieks veic ieguldījumu finansējumā saskaņā ar vietējā tirgus nosacījumiem vismaz 15 % apmērā no kopējām finansēšanas saistībām attiecībā uz aizdevumiem galasaņēmējiem (ļaujot noteikt riska dalīšanas likmi).

— Zaudējumi un atgūstamās summas proporcionāli ietekmē finanšu starpnieku un vadošo iestādi, ņemot vērā to attiecīgo atbildību.

Atbilstīgie finanšu starpnieki

Dalībvalstī reģistrētās publiskā sektora un privātā sektora struktūras, kurām likumīgi atļauts sniegt renovācijas aizdevumus personām, kuru īpašumā ir telpas, un uzņēmumiem, kuri darbojas un kuru īpašumā ir telpas tās programmas jurisdikcijā, no kuras finansē finanšu instrumentu. Minētās struktūras ir finanšu iestādes un attiecīgā gadījumā mikrofinansēšanas iestādes vai jebkura cita iestāde, kura ir pilnvarota izsniegt aizdevumus.

Galasaņēmēja atbilstība

Galasaņēmēji ir atbilstīgi saskaņā ar Savienības un valsts tiesību aktu, attiecīgo programmu un finansēšanas nolīguma nosacījumiem.

Galasaņēmēji ir fiziskas vai juridiskas personas vai neatkarīgi speciālisti (saimnieciskā darbība), kā arī pārvaldnieki vai citas juridiskas struktūras, kas darbojas to īpašnieku vārdā vai interesēs, kuru īpašumā ir telpas (dzīvoklis vai atsevišķa mājsaimniecība), īstenojot energoefektivitātes un atjaunojamās enerģijas pasākumus, kuri ir atbilstīgi saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1303/2013 un programmas atbalstu.

Saskaņā ar programmā ietvertajiem atbilstības noteikumiem un saskaņā ar valsts un Savienības noteikumiem par atbilstīgiem var uzskatīt turpmāk norādītos darbus:

— tehniskais atbalsts tās projekta daļas sagatavošanai, kas attiecas uz energoefektivitāti vai atjaunojamās enerģijas pasākumiem,

— tās projekta daļas īstenošanas izmaksas, kas attiecas uz energoefektivitāti vai atjaunojamās enerģijas pasākumiem,

— apkures un karstā ūdens apgādes sistēmu liela mēroga remonts vai nomaiņa:

— apkures apakšstacijas vai katlu mājas (atsevišķu apkures katlu), kā arī karstā ūdens uzsildīšanas sistēmu nomaiņa vai remonts,

— stāvvadu balansēšanas vārstu uzstādīšana,

— cauruļu siltumizolācijas uzlabošana,

— cauruļu un apkures ierīču nomaiņa,

— atsevišķu apsildes mērīšanas sistēmu un termostatisko vārstu uzstādīšana dzīvokļos,

— karstā ūdens sistēmas cauruļu un iekārtu nomaiņa vai remonts,

— ventilācijas sistēmas nomaiņa vai remonts,

— logu un ieejas durvju nomaiņa,

— jumta siltumizolācija, tostarp jauna slīpā jumta izbūve (izņemot bēniņu telpu izbūvēšanu),

— fasādes sienu izolācija,

— pagraba griestu siltināšana,

— alternatīvu energoavotu (saules, vēja u. c.) sistēmu ierīkošana,

— liftu liela mēroga remonti vai nomaiņa pret energoefektīvākiem liftiem,

— ēkas koplietošanas inženiersistēmu (kanalizācijas sistēma, elektroinstalācijas, ugunsdrošības iekārtas, dzeramā ūdens cauruļvadi un ventilācijas sistēmas iekārtas) nomaiņa vai remonts.

Attiecībā uz galasaņēmējiem tiek piemēroti turpmāk norādītie atbilstības kritēriji, ja aizdevumu sniedz galasaņēmējiem/īpašniekiem, kuri veic saimniecisko darbību kā juridiskas personas (piemēram, neatkarīgi speciālisti). Līdz dienai, kad tiek parakstīts aizdevuma nolīgums, jābūt izpildītiem šādiem atbilstības kritērijiem:

a)  galasaņēmējs ir mikrouzņēmums, mazais un vidējais uzņēmums (“MVU” (tostarp individuāli uzņēmēji/pašnodarbinātās personas) kā paredzēts Komisijas Ieteikumā 2003/361/EK;

b)  galasaņēmējs nav MVU, kas darbojas nozarēs, kuras minētas de minimis regulas 1. panta a)–f) apakšpunktā;

c)  galasaņēmējs nepieder vienai vai vairākām ierobežotajām nozarēm (2);

d)  galasaņēmējs nav grūtībās nonācis uzņēmums, kā definēts valsts atbalsta noteikumos;

e)  galasaņēmējam nav likumpārkāpumu vai nesamaksātu parādu attiecībā uz jebkādiem citiem aizdevumiem vai nomu, ko piešķīris finanšu starpnieks vai cita finanšu iestāde saskaņā ar finanšu starpnieka iekšējām pamatnostādnēm un standarta kredītpolitiku.

Turklāt ieguldījuma veikšanas laikā vai aizdevuma atmaksas laikā galasaņēmēji ir reģistrējuši uzņēmējdarbības vietu dalībvalstī un saimniecisko darbību, kurai izsniegts aizdevums, veic attiecīgajā ESIF programmas dalībvalstī un reģionā/jurisdikcijā.

Galasaņēmējiem paredzētā produkta raksturojums

Finanšu starpnieks izsniedz galasaņēmējiem jaunus aizdevumus, kuri sekmē programmas mērķa sasniegšanu un kurus līdzfinansē no programmas saskaņā ar renovācijas aizdevumu, izņemot esošo aizdevumu refinansēšanu. Aizdevumu nosacījumus pamato uz ex-ante novērtējumu, kas minēts Regulas (ES) Nr. 1303/2013 37. pantā.

Renovācijas aizdevuma termiņš ir laikposms, kas nepārsniedz 20 gadus.

Katra renovācijas aizdevuma maksimālo summu fiksē, ņemot vērā ex-ante novērtējuma konstatējumus, kas pamato programmas ieguldījumu finanšu instrumentā, un nosaka finansēšanas nolīgumā starp vadošo iestādi, fondu un finanšu starpnieku. Katra aizdevuma maksimālā summa katrai mājsaimniecībai nepārsniedz EUR 75 000 . Aizdevumus ēku pārvaldniekiem veido visu ēkas atsevišķo mājsaimniecību summa.

Galasaņēmējiem vai kopīpašuma pārvaldniekam, kas rīkojas galasaņēmēju vārdā, var izvirzīt prasību veikt “pašu līdzekļu” ieguldījumu finanšu instrumentā.

Renovācijas aizdevumam piemēro gada fiksēto procenta likmi un iekļauj regulāru amortizāciju. Procentu likmi attiecībā uz finanšu starpnieka dalību nosaka saskaņā ar tirgus principiem. Procentu likmi, ko piemēro attiecīgajam portfelī iekļautajam atbilstīgajam aizdevumam, samazina proporcionāli programmas publiskā sektora ieguldījumam par labu galasaņēmējiem.

Procentu likmes subsīdiju saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1303/2013 37. panta 7. punktu var piešķirt mājsaimniecībām ar nelieliem ienākumiem vai mazaizsargātām mājsaimniecībām (3). Maksimālā procentu likmes subsīdija atbilst procentu likmei, ko maksā mājsaimniecības ar nelieliem ienākumiem vai mazaizsargātās mājsaimniecības par finanšu starpnieka ieguldījumu katrā aizdevumā.

Finanšu instrumentā var iekļaut noteiktas tehniskā atbals ta izmaksas saistībā ar Regulas (ES) Nr. 1303/2013 37. panta 7. punktu. Atbalstu var sniegt tika projekta sagatavošanai (iepriekšējiem pētījumiem un palīdzībai investīcijas sagatavošanā līdz lēmuma par investīciju pieņemšanai). Minētās tehniskā atbalsta izmaksas ir atbilstīgas tikai tad, ja renovācijas aizdevuma nolīgums ir parakstīts starp finanšu starpnieku un galasaņēmējiem un neatkarīgi no struktūras, kura sniedz šos pakalpojumus (piemēram, neatkarīgi no tā, vai finanšu starpnieks nodrošina šādus pakalpojumus vai tos sniedz cita struktūra).

Ziņošana un sasniedzamie rezultāti

Finanšu starpnieki vismaz reizi ceturksnī iesniedz vadošajai iestādei vai fondu fondam informāciju standartizētā formā un apjomā.

Ziņojumā iekļauj visus attiecīgos elementus, lai vadošā iestāde varētu izpildīt Regulas (ES) Nr. 1303/2013 46. panta nosacījumus.

Dalībvalstis arī izpilda savas ziņošanas saistības saskaņā ar de minimis regulu.

Rādītājus saskaņo ar ESIF programmas, no kuras finansē finanšu instrumentu, attiecīgās prioritātes īpašajiem mērķiem un paredzamajiem ex-ante novērtējuma rezultātiem. Rādītājus nosaka un paziņo vismaz reizi ceturksnī attiecībā uz renovācijas aizdevumu unsaskaņo vismaz ar regulas prasībām. Papildus ESIF programmas prioritārā virziena kopīgajiem rādītājiem (to mājsaimniecību skaits, kurās ir uzlabota enerģijas patēriņa klasifikācija, paredzamais SEG samazinājums gadā …) ir šādi rādītāji:

aizdevumu skaits un apmērs;

renovētie ģimenes mājokļi (kvadrātmetri)

renovētie dzīvokļi ēkās (kvadrātmetri);

saistību neizpildes (skaits un summas);

atmaksātie līdzekļi un guvumi;

tehniskā atbalsta skaits un summas;

procentu likmes subsīdiju skaits un summas.

Programmas ieguldījuma ekonomisko ieguvumu novērtēšana

Finanšu starpnieks samazina kopējo faktisko procentu likmi (un attiecīgā gadījumā nodrošinājuma politiku), kas iekasēta no galasaņēmējiem saskaņā ar katru atbilstīgo aizdevumu, kas iekļauts portfelī, atspoguļojot renovācijas aizdevuma labvēlīgos finansēšanas un riska dalīšanas nosacījumus.

Programmas publiskā sektora ieguldījuma instrumentā finansiālās priekšrocības pilnībā nodod galasaņēmējam procentu likmes samazinājuma veidā. Finanšu starpnieks uzrauga BDE un sniedz galasaņēmējiem ziņojumu par BDE, kā minēts sadaļā par valsts atbalstu. Šo principu atspoguļo finansēšanas nolīgumā starp vadošo iestādi vai fondu un finanšu starpnieku.

(1)   Komisijas 2013. gada 18. decembra Regula (ES) Nr. 1407/2013 par Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. un 108. panta piemērošanu de minimis atbalstam (OV L 352, 24.12.2013., 1. lpp.).

(2)   Turpmāk minētās tautsaimniecības nozares kopumā sauc par “ierobežotajām nozarēm”. a)  Nelikumīgas saimnieciskās darbības: visa veida ražošanas, tirdzniecības vai citas darbības, kas nav likumīgas saskaņā ar izcelsmes valsts jurisdikcijas tiesību aktiem vai noteikumiem attiecībā uz šādu ražošanu, tirdzniecību vai darbību. b)  Tabaka un destilēti alkoholiskie dzērieni. Tabakas un destilētu alkoholisko dzērienu un saistītu produktu ražošana un tirdzniecība. c)  Ieroču un munīcijas ražošana un tirdzniecība: visa veida ieroču un munīcijas ražošanas un tirdzniecības finansēšana. Ierobežojumu nepiemēro, ja minētās darbības ir daļa no precīzi formulētas Eiropas Savienības politikas vai tās papildinājums. d)  Kazino. Kazino un līdzīgi uzņēmumi. e)  IT nozares ierobežojumi. Pētniecība, izstrāde vai tehniskais aprīkojums attiecībā uz elektronisko datu programmām vai risinājumiem, kuru i) mērķis īpaši ir: a) atbalstīt kādu no darbībām, kas ietverta iepriekšminētajās ierobežotajās nozarēs; b) interneta azartspēles un tiešsaistes kazino; vai c) pornogrāfija, vai kuru ii) nolūks ir radīt iespēju nelikumīgi a) iekļūt elektronisko datu tīklos vai b) lejupielādēt elektroniskos datus. f)  Dabaszinātņu nozares ierobežojumi. Ja atbalstu sniedz pētniecības, izstrādes vai tehniskā aprīkojuma finansēšanai saistībā ar: i) cilvēku klonēšanu pētniecības vai ārstnieciskos nolūkos; vai ii) ģenētiski modificētiem organismiem (“ĢMO”).

(3)   Saskaņā ar 2011. gada 20. decembra Komisijas Lēmumā 2012/21/ES noteikto nelabvēlīgā situācijā esošie iedzīvotāji vai sociāli mazāk labvēlīgās grupas, kurām maksātspējas ierobežojumu dēļ nav iespēju iegūt mājokli tirgus apstākļos.

Finanšu instrumenta struktūra

Līdzieguldījumu mehānisms iegulda MVU kapitālā, izmantojot ESIF programmas, finanšu starpnieka resursu un privāto līdzieguldītāju ieguldījumus.

Finanšu starpnieks ir privāta struktūra, kas labā ticībā ar profesionāla pārvaldītāja rūpību pieņem visus lēmumus par ieguldījumiem un to izņemšanu. Finanšu starpnieks ir saimnieciski un juridiski neatkarīgs no vadošās iestādes un fondu fonda.

Privātie līdzieguldītāji ir privātas struktūras, un tie ir juridiski neatkarīgi no finanšu starpnieka.

Līdzieguldījumu mehānismu var īstenot tādas darbības ietvaros, kura ietilpst prioritārajā virzienā, kas noteikts ESI fondu finansētajā programmā un precizēts Regulas (ES) Nr. 1303/2013 37. pantā paredzētās iepriekšējās novērtēšanas kontekstā.

Instrumenta mērķi

Instrumenta mērķi ir šādi:

1)  katrā atsevišķā darījumā noslēdzot līdzieguldījumu nolīgumus (partnerības pieeja) ar līdzieguldītājiem, veikt ieguldījumus MVU sagatavošanās, sākuma un paplašināšanās posmā vai pastāvošu uzņēmumu jauno projektu īstenošanā, jaunu tirgu iekarošanā vai jaunās attīstības tendencēs. Šādi ieguldījumi tiek veikti Komisijas Regulas (ES) Nr. 651/2014 (1) darbības jomas ietvaros;

2)  nodrošināt lielāku kapitālu, lai palielinātu ieguldījumu apjomus attiecībā uz MVU.

Mērķi ir saistīti ar tālāk minētajiem nosacījumiem.

ESIF programmas ieguldījumi līdzieguldījumu mehānismā neizslēdz iespēju iegūt finansējumu, kas pieejams no citiem publiskā vai privātā sektora ieguldītājiem.

Līdzieguldījumu mehānisma apjomu un likmes nosaka tādā apmērā, lai aizpildītu kapitāla iztrūkumu, kas noteikts finanšu instrumenta novērtējumā saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1303/2013 37. pantu.

ESIF programma nodrošina finansējumu līdzieguldījumu mehānismam, lai izveidotu portfeli ieguldījumiem MVU. Līdzieguldījumu mehānisms katrā atsevišķā darījumā darbojas, piedaloties finanšu starpniekam un līdzieguldītājiem.

Fondu fonda struktūras gadījumā šis fonds ieguldījumus no ESIF programmas nodod finanšu starpniekam, kas atbild par līdzieguldījumu mehānismu.

Papildus ESIF programmas ieguldījumiem fondu fonds var nodrošināt savus resursus. Uz gadījumiem, kad fondu fonda nodrošinātie resursi ir valsts resursi, attiecas valsts atbalsta noteikumi. Uz gadījumiem, kad fondu fonda resursi tiek apvienoti ar citiem valsts resursiem, attiecas arī Regulas (ES) Nr. 651/2014 21. pants.

Valsts atbalsta ietekme

Līdzieguldījumu mehānisma ieguldījumus īsteno kā instrumentu, kas ietver valsts atbalstu. Tas ir uzskatāms par saderīgu ar iekšējo tirgu, un tam nav nepieciešama īpaša paziņošana, ja tiek izpildīti Regulas (ES) Nr. 651/2014 21. pantā ietvertie saderības nosacījumi.

Valsts atbalstu izvērtē fondu fonda, finanšu starpnieka, privāto ieguldītāju un galasaņēmēju līmenī.

Konkrētāk, katrā atsevišķā darījumā kopējā privātā līdzdalība MVU līmenī sasniedz vismaz šādas robežvērtības:

a)  10 % riska finansējumam, kas tiesīgiem uzņēmumiem sniegts pirms to pirmā komerciālās pārdošanas darījuma jebkurā tirgū;

b)  40 % riska finansējumam, kas sniegts tiesīgiem uzņēmumiem, kuri kādā no tirgiem ir darbojušies mazāk nekā 7 gadus kopš to pirmā komerciālās pārdošanas darījuma;

c)  60 % riska finansējumam, kas tiek nodrošināts vai nu tiesīgiem uzņēmumiem, kuriem ir nepieciešams sākotnējais riska finansējuma ieguldījums, kas, pamatojoties uz darbības plānu, kurš sagatavots ieiešanai jaunā produktu vai ģeogrāfiskā tirgū, pārsniedz 50 % no iepriekšējo piecu gadu vidējā gada apgrozījuma, vai arī turpmākiem ieguldījumiem tiesīgos uzņēmumos pēc septiņu gadu perioda kopš to pirmā komerciālās pārdošanas darījuma.

Šajā kontekstā privāta līdzdalība ir ieguldījumi, ko izdara privātas struktūras.

Līdzieguldījumu mehānisma nolūkos galasaņēmēju līmenī atbalsts ir pieļaujams, ja:

a)  pastāv pieļaujamais atbalsts privātiem līdzieguldītājiem;

b)  finanšu starpnieks pārvaldību veic komercdarbības ietvaros un viņa finanšu lēmumi ir neatkarīgi un orientēti uz peļņas gūšanu;

c)  ir sasniegta privātās līdzdalības maksimālā robežvērtība, kas noteikta Regulas (ES) Nr. 651/2014 21. panta 10. punktā.

Izmaksas, kas saistītas ar ieguldījumu projektu izstrādi, atbilstības pārbaudi un galasaņēmēju atbalstu, iekļauj pārvaldības izmaksās un maksā par līdzieguldījumu mehānisma pārvaldošā finanšu starpnieka pakalpojumiem.

Uz Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA) atbalstītajiem pasākumiem attiecas vispārīgie valsts atbalsta noteikumi.

Ieguldījumu politika

a)  Vadošās iestādes vai fondu fonda izmaksājumi līdzieguldījumu mehānismam Pēc finansēšanas nolīguma parakstīšanas starp vadošo iestādi vai fondu fondu un finanšu starpnieku attiecīgā vadošā iestāde vai fondu fonds nodod programmas ieguldījumus līdzieguldījumu mehānismam. Nodoto ieguldījumu apjomā ietver vajadzības, kas saistītas ar ieguldījumiem, kā arī pārvaldības izmaksas un maksas. Nodošanu izdara vairākās daļās.Ieguldījumu mērķapjomu apstiprina novērtējumā, kas sagatavots saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1303/2013 37. pantu.Līdzieguldījumu mehānisma ieguldījumu politikā ir iekļauta skaidra izejas stratēģija. Stratēģija ir aprakstīta finansēšanas nolīgumā. b)  Līdzieguldījumu mehānisma izmaksājumi tiesīgiem MVU Līdzieguldījumu mehānisms kopā ar finanšu starpnieku un citiem privātiem ieguldītājiem iepriekš noteiktā ierobežotā laikposmā izdara līdzieguldījumus.Izvēlētais finanšu starpnieks katrā atsevišķā darījumā interešu saskaņošanas nolūkā piesaista papildu finansējumu vismaz 1 % apmērā no finanšu starpnieka vai finanšu starpniekam piesaistītās ieguldījumu sabiedrības; kā arī no līdzieguldītājiem, t. i., privātajiem ieguldītājiem.Lēmumi par ieguldījumiem ir orientēti uz peļņas gūšanu. Ieguldījumus uzskata par orientētiem uz peļņas gūšanu, ja tie atbilst šādiem nosacījumiem: i)  finanšu starpnieks ir reģistrēts saskaņā ar piemērojamiem tiesību aktiem un atbild par atbilstības pārbaudes procesu, nodrošinot komerciāli pamatotu ieguldījumu politiku, ieskaitot atbilstošu riska diversifikācijas politiku, kuras mērķis ir panākt ekonomisko dzīvotspēju un efektīvu līmeni attiecībā uz tā ieguldījumu portfeļa apmēru un teritoriālo aptvērumu; ii)  ieguldījumi tiesīgos MVU ir balstīti uz dzīvotspējīgu darbības plānu, kas ietver sīku informāciju par produktiem, pārdošanas un rentabilitātes attīstību, iepriekš nosakot ieguldījuma dzīvotspēju; iii)  attiecībā uz katru ieguldījumu pastāv skaidra un reāli īstenojama izejas stratēģija. Finanšu starpnieks īsteno konsekventu ieguldījumu politiku, kas atbilst piemērojamiem nozares standartiem un ir saskaņā ar vadošās iestādes finansiālajām interesēm un politikas mērķiem. c)  Līdzieguldītāju izmaksājumi tiesīgajiem MVU Finanšu starpnieks nosaka, pārbauda un izvērtē potenciālos līdzieguldījumus galasaņēmējos, kā arī līdzieguldītājus. Finanšu starpnieks katrā atsevišķā darījumā veic atbilstības pārbaudes novērtēšanu. Atbilstības pārbaudē tiek izvērtēti galvenie aspekti, piemēram, uzņēmējdarbības plāns, ieguldījumu dzīvotspēja un izejas stratēģija. Uzņēmējdarbības plāns ietver sīku informāciju par produktu, pārdošanas un rentabilitātes attīstību.Privātās līdzdalības līmenis tiesīgos MVU sasniedz Regulas (ES) Nr. 651/2014 21. pantā noteikto minimālo robežvērtību.Līdzieguldījumu nolīgumā, kas noslēgts starp finanšu starpnieku un līdzieguldītājiem, iekļauj noteikumus un nosacījumus ieguldījumiem galasaņēmējos, un tas ir saskaņā ar Komisijas Īstenošanas regulas Nr. 821/2014 (2) 1. panta 3. punktu – gadījumos, uz kuriem attiecas šis pants.

Fonda ieguldījums finanšu instrumentā – summa un likme (sīkas ziņas par produktu)

Līdzieguldījumu mehānisms nodrošina kapitālu biržas sarakstā neiekļautajiem MVU, kuri atbilst vismaz vienam no šiem nosacījumiem:

a)  MVU nav darbojies nevienā tirgū;

b)  MVU ir darbojies jebkurā tirgū mazāk nekā septiņus gadus kopš tā pirmā komerciālās pārdošanas darījuma;

c)  MVU ir nepieciešams sākotnējais riska finansējuma ieguldījums, kurš, pamatojoties uz uzņēmējdarbības plānu, kas sagatavots ieiešanai jaunā produktu vai ģeogrāfiskā tirgū, pārsniedz 50 % no iepriekšējo piecu gadu vidējā gada apgrozījuma;

d)  MVU ir nepieciešami turpmāki ieguldījumi tiesīgos uzņēmumos, arī pēc septiņu gadu perioda kopš tā pirmā komerciālās pārdošanas darījuma.

Līdzieguldījuma summu un likmi katrā darījumā nosaka, piemērojot vismaz šādus faktorus:

a)  līdzieguldījumu mehānisma apmērs un prioritārais mērķis;

b)  līdzieguldītāju līdzdalība;

c)  gaidāmais līdzieguldījumu mehānisma katalizatora efekts; tas nepārsniedz Regulas (ES) Nr. 651/2014 21. panta 10. punktā noteiktās maksimālās robežvērtības.

Finansēšanas nolīgumā noteiktā ieguldījumu termiņa ietvaros līdzieguldījumu mehānismam no ieguldījumiem atmaksātās summas izmanto atkārtoti, kā paredzēts Regulas (ES) Nr. 1303/2013 44. un 45. pantā.

Privātiem ieguldītājiem paredzētā preferenciālā atlīdzība, kuras mērķis ir asimetriska peļņas sadale, tiek veikta saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1303/2013 44. panta 1. punktu un Regulas (ES) Nr. 651/2014 21. panta 13. punkta b) apakšpunktu.

Programmas ieguldījums finanšu instrumentā (darbības)

Līdzieguldījumu mehānisma finansētajā pamata darījumu portfelī iekļauj ieguldījumus, kas galasaņēmējiem nodrošina ieguvumus.

Atbilstības kritērijus iekļaušanai portfelī nosaka saskaņā ar Savienības tiesību aktiem, ESIF programmu, valsts atbilstības noteikumiem, un sadarbojoties ar finanšu starpnieku. Finanšu starpnieks veic portfeļa riska profila pamatotu aplēsi.

Saskaņā ar ieguldījumu politiku līdzieguldījumus galasaņēmējos izdara nepieciešamo laiku līdz “izejas” brīdim.

Vadošās iestādes atbildība

Vadošās iestādes atbildību attiecībā uz finanšu instrumentu nosaka saskaņā ar Komisijas Deleģētās regulas (ES) Nr. 480/2014 (3) 6. pantu.

Līdzieguldījumu mehānisma likvidācijas gadījumā finanšu starpnieks veic visaptverošu riska novērtēšanu attiecībā uz prasījumiem, kas vērsti pret līdzieguldījumu mehānismu, un nodrošina, ka darījumu kontā ir atbilstošas summas šādu pieprasījumu segšanai.

Ilgums

Līdzieguldījumu mehānisma indikatīvais termiņš ir 10 gadi, un ar vadošās iestādes piekrišanu to var pagarināt.

Finanšu instrumenta ieguldījumu periodu nosaka tā, lai nodrošinātu, ka Regulas (ES) Nr. 1303/2013 42. pantā minētais programmas ieguldījums tiek izmantots ieguldījumiem galasaņēmējos ne vēlāk par 2023. gada 31. decembri.

Ieguldījumiem, kas izdarīti pēc 2020. gada 31. decembra, tiek izvērtēta atbilstība tādiem valsts atbalsta noteikumiem, kas stājas spēkā pēc minētā datuma.

Ieguldījumi un riska dalīšana finanšu starpnieka līmenī (interešu saskaņošana)

Interešu saskaņošanu starp vadošo iestādi un finanšu starpnieku panāk, izmantojot tālāk norādītos elementus:

— maksas, pamatojoties uz darbības rezultātiem, kā noteikts Deleģētās regulas (ES) Nr. 480/2014 12. un 13. pantā,

— finanšu starpnieka atalgojums, kas atspoguļo attiecīgā brīdī tirgū piedāvāto atlīdzību līdzīgā situācijā, tostarp peļņas procentuālā daļa, ja tāda ir,

— privāto līdzieguldītāju līdzfinansējums, kura minimālais līmenis ir saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 651/2014 21. panta 10. punktu,

— finanšu starpnieka resursu līdzfinansējums vismaz 1 % apmērā katrā darījumā ar tiem pašiem nosacījumiem, kuri ir līdzieguldījumu mehānismam; uz finanšu starpnieka papildu līdzieguldījumiem attiecas tādi paši nosacījumi, kādi ir līdzieguldījumu mehānismam,

— citu līdzieguldītāju līdzfinansējums, kas izdarīts atbilstoši noteikumiem un nosacījumiem, kuri ir identiski līdzieguldījumu mehānismam piemērojamiem noteikumiem un nosacījumiem, izņemot gadījumus, kad Regulas (ES) Nr. 1303/2013 37. panta 2. punkta c) apakšpunktā minētais novērtējums parāda, ka starp publiskā un privātā sektora ieguldītājiem notiks asimetriska peļņas sadale; šādi nosacījumi attiecīgi ir saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 651/2014 21. panta 13. punkta b) apakšpunktu,

— finanšu starpnieks neiesaistās ieguldījumu darbībās tādas jaunas ieguldījumu sabiedrības ietvaros, kuras mērķis ir tāda paša veida galasaņēmēji, līdz brīdim, kad vai nu ir izpildīti 75 % no līdzieguldījumu mehānisma ieguldījumu saistībām un pastāv saistības ieguldīt atlikušos 25 %, vai līdz līdzieguldījumu mehānisma ieguldījumu perioda beigām, ja tas ir agrāk.

Procedūras, kuru mērķis ir izvairīties no interešu konflikta starp finanšu starpnieku, līdzieguldītājiem un ieguldījuma saņēmējiem, nosaka, pirms izvēlētais finanšu starpnieks izdara ieguldījumu galasaņēmējā.

Tiesīgie finanšu starpnieki un līdzieguldītāji

Izvēlētais finanšu starpnieks (līdzieguldījumu mehānisma fonda pārvaldnieks) ir dalībvalstī reģistrēta starptautiska, valsts vai reģionālā līmeņa privātā sektora struktūra. Šādām struktūrām ir likumīgi atļauts nodrošināt kapitālu dalībvalstīs reģistrētiem uzņēmumiem, piemēram, finanšu iestādēm vai citām iestādēm, kurām ir tiesības nodrošināt finanšu instrumentus.

Privātās struktūras ir uzskatāmas par privātā sektora juridiskām personām, kas pieder privātā vai publiskā sektora ieguldītājiem, kuri izdara ieguldījumus riskējot un no saviem resursiem.

Vadošā iestāde un fondu fonds, izvēloties finanšu starpniekus, ievēro Eiropas Savienības tiesību aktus. Finanšu starpnieku atlase ir atklāta, pārredzama un nediskriminējoša. Finanšu starpnieku atlasē izveido atbilstošus riska dalīšanas nosacījumus preferenciālās atlīdzības gadījumā un nosaka iespējamo peļņas procentuālo daļu.

Finanšu starpnieks savas atlases ietvaros precizē nosacījumus un kritērijus līdzieguldītāju izvērtēšanai. Tie ir saprotami un potenciālajiem līdzieguldītājiem pieejami. Finanšu starpnieks izrāda nediskriminējošu pieeju attiecībā uz līdzieguldītāju atrašanu un ieguldījumu veikšanu kopā ar tiem. Līdzieguldītāju izvērtējumu var kontrolēt pēc ieguldīšanas. Finanšu starpnieki tiek pārvaldīti komerciāli. Šo prasību uzskata par izpildītu, ja tiek nodrošināta atbilstība Regulas (ES) Nr. 651/2014 21. panta 15. punktā minētajiem nosacījumiem.

Līdzieguldījumu mehānisma mērķis ir piesaistīt līdzieguldītājus, kuri īsteno labāko praksi. Līdzieguldītāji ir ilgtermiņa privātie ieguldītāji, kuri iegulda savus resursus, to vidū riska kapitāla fondi, uzņēmējdarbības mecenāti, finansiāli nodrošinātas privātpersonas, ģimenes uzņēmumi vai uzņēmumi ar pierādītu zinātību un darbības spēju.

Uzskatāms, ka līdzieguldītāji ir ieguldītāji, kuri pēc finanšu starpnieka racionāla novērtējuma ir ieguldītāji, kas neatkarīgi no to juridiskās formas un īpašumtiesībām darbojas apstākļos, kuri atbilst tirgus ekonomikas ieguldītāja principam brīvā tirgus ekonomikā.

Līdzieguldītāji un finanšu starpnieki ir neatkarīgi no ieguldījumu saņēmējiem, izņemot gadījumu, kad tiek izdarīti turpmāki ieguldījumi galasaņēmējiem, kuri jau piedalās līdzieguldījumu mehānismā.

Galasaņēmēja atbilstība

Galasaņēmēji ievēro Savienības un valsts tiesību aktus, attiecīgo ESIF programmu, finansēšanas nolīgumu un Regulas (ES) Nr. 651/2014 21. panta 5. punktā minētos nosacījumus. Līdz dienai, kad tiek parakstīts ieguldījuma nolīgums, galasaņēmēji panāk atbilstību šādiem atbilstības kritērijiem:

a)  galasaņēmējs ir mikrouzņēmums, mazais vai vidējais uzņēmums (“MVU”, arī individuālais uzņēmējs/pašnodarbināta persona), kā noteikts Komisijas Ieteikumā 2003/361/EK (4);

b)  galasaņēmējs nav izslēgts no darbības jomas saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 651/2014 1. panta 2.–5. punktu;

c)  galasaņēmējs nepieder vienai vai vairākām ierobežotajām nozarēm (5);

d)  galasaņēmējs nav grūtībās nonācis uzņēmums, kā noteikts Regulas (ES) Nr. 651/2014 2. panta 18. punktā;

e)  saskaņā ar pārbaudēm, kas veiktas atbilstoši finanšu starpnieka iekšējām pamatnostādnēm un standarta kredītpolitikai, galasaņēmējam nav nesamaksātu parādu attiecībā uz citiem aizdevumiem vai nomu, ko piešķīris finanšu starpnieks vai cita finanšu iestāde;

f)  galasaņēmējs ir reģistrēts un veic darbību attiecīgajā ESIF programmas reģionā/jurisdikcijā;

g)  ar valsts atbalstu saistītu apsvērumu dēļ ieguldījumus neizdara biržas sarakstā iekļautos uzņēmumos (MVU, kas iekļauti citas tirdzniecības platformas sarakstā, netiek uzskatīti par iekļautiem sakarā ar šo instrumentu);

h)  galasaņēmējs nesaņem ieguldījumus kā aizstāšanas kapitālu (ieskaitot vadības veiktu izpirkšanu vai iepirkšanu);

i)  ja galasaņēmējs darbojas zivsaimniecības un akvakultūras nozarē, tas atbilst Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 508/2014 (6) 10. un 11. panta nosacījumiem.

Galasaņēmējiem paredzētā produkta raksturojums

Līdzieguldījumu mehānisma apjoms un likmes atbilst Regulas (ES) Nr. 1303/2013 37. panta 2. punktā minētās novērtēšanas rezultātiem un ir saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 651/2014.

Finanšu starpnieks izdara ieguldījumus MVU kapitāla vai kvazikapitāla ieguldījumu veidā, ko finanšu starpnieka un līdzieguldītāju parakstītā līdzieguldījumu nolīguma ietvaros līdzfinansē ar programmas publiskā sektora ieguldījumu, finanšu starpnieka ieguldījumiem un līdzieguldītāju ieguldījumiem (ESI fondu līdzfinansēšanai var iekļaut privātos ieguldījumus kā programmas privātā sektora ieguldījumu). Šādi līdzieguldījumu mehānisma ieguldījumi veicina ESIF programmas mērķa sasniegšanu.

Ieguldījumu kopsumma (t. i., viena vai vairākas ieguldījumu kārtas, ietverot turpmākus ieguldījumus), apvienojot publiskā un privātā sektora nodrošinātos resursus, nepārsniedz EUR 15 miljonus katram tiesīgam galasaņēmējam, kā noteikts Regulas (ES) Nr. 651/2014 21. panta 9. punktā. Ieguldījumu kopsumma, kas pieļaujama katram tiesīgam galasaņēmējam, ietverot riska finansējuma ieguldījumus, kuri veikti citu riska finansējuma pasākumu ietvaros, tiek pārbaudīta.

Ziņošana un sasniedzamie rezultāti

Finanšu starpnieki vismaz reizi ceturksnī standartizētā veidā un apjomā sniedz informāciju vadošajai iestādei vai fondu fondam.

Ziņojumā iekļauj visus attiecīgos elementus, lai vadošā iestāde varētu izpildīt Regulas (ES) Nr. 1303/2013 46. panta noteikumus.

Dalībvalstis arī izpilda savus ziņošanas un pārredzamības pienākumus saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 651/2014.

Rādītājus saskaņo ar ESIF programmas, no kuras finansē finanšu instrumentu, attiecīgās prioritātes īpašajiem mērķiem un paredzamajiem priekšvērtēšanas rezultātiem. Rādītājus attiecībā uz līdzieguldījumu mehānismu nosaka un paziņo vismaz reizi ceturksnī un saskaņo vismaz ar Regulas (ES) Nr. 1303/2013 prasībām. Papildus ESIF programmas prioritārā virziena kopīgajiem rādītājiem pastāv šādi rādītāji:

a)  MVU ieguldītā summa (ar sadalījumu);

b)  finansēto MVU skaits;

c)  finansēto ieguldījumu vērtība;

d)  ieguldījumu radītā peļņa vai zaudējumi (ja tādi ir);

e)  atbalstīto MVU darbinieku skaits “ieguldījuma brīdī” un “izejas brīdī”.

Programmas ieguldījuma ekonomisko ieguvumu novērtēšana

Finansiālo atbalstu, kas gūts no programmas publiskā sektora ieguldījuma instrumentā, nodod galasaņēmējiem. Šo principu atspoguļo finansēšanas nolīgumā starp vadošo iestādi vai fondu fondu un finanšu starpnieku.

(1)   Komisijas 2014. gada 17. jūnija Regula (ES) Nr. 651/2014, ar ko noteiktas atbalsta kategorijas atzīst par saderīgām ar iekšējo tirgu, piemērojot Līguma 107. un 108. pantu (OV L 187, 26.6.2014., 1. lpp.).

(2)   Komisijas Īstenošanas regula (ES) Nr. 821/2014 (2014. gada 28. jūlijs), ar ko paredz noteikumus par to, kā piemērot Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1303/2013 attiecībā uz sīki izstrādātiem noteikumiem par programmas ieguldījumu pārskaitīšanu un pārvaldību, ziņošanu par finanšu instrumentiem, informācijas un komunikācijas pasākumu tehniskajiem rādītājiem, kas attiecas uz darbību, un datu reģistrēšanas un glabāšanas sistēmu (OV L 223, 29.7.2014., 7. lpp.).

(3)   Komisijas 2014. gada 3. marta Deleģētā regula (ES) Nr. 480/2014, ar kuru papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1303/2013, ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu, Kohēzijas fondu, Eiropas Lauksaimniecības fondu lauku attīstībai un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu un vispārīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu, Kohēzijas fondu un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu (OV L 138, 13.5.2014., 5. lpp.).

(4)   Komisijas 2003. gada 6. maija Ieteikums 2003/361/EK par mikro, mazo un vidējo uzņēmumu definīciju (OV L 124, 20.5.2003., 36. lpp.).

(5)   Tālāk minētās tautsaimniecības nozares kopumā sauc par “ierobežotajām nozarēm”. a.  Nelikumīga saimnieciskā darbība: visa veida ražošanas, tirdzniecības vai citas darbības, kas nav likumīgas saskaņā ar izcelsmes valsts jurisdikcijas tiesību aktiem vai noteikumiem attiecībā uz šādu ražošanu, tirdzniecību vai darbību. b.  Tabaka un destilēti alkoholiskie dzērieni. Tabakas un destilētu alkoholisko dzērienu un saistītu produktu ražošana un tirdzniecība. c.  Ieroču un munīcijas ražošana un tirdzniecība: visa veida ieroču un munīcijas ražošanas un tirdzniecības finansēšana. Ierobežojumu nepiemēro, ja minētās darbības ir daļa no precīzi formulētas Eiropas Savienības politikas vai tās papildinājums. d.  Spēļu nami. Spēļu nami un tamlīdzīgi uzņēmumi. e.  IT nozares ierobežojumi. Pētniecība, izstrāde vai tehniskais aprīkojums attiecībā uz elektronisko datu programmām vai risinājumiem, kuru i) mērķis īpaši ir: a) atbalstīt kādu no darbībām, kas ietverta minētajās ierobežotajās nozarēs a.–d.; b) interneta spēles un tiešsaistes spēļu nami; vai c) pornogrāfija, vai kuru ii) nolūks ir radīt iespēju nelikumīgi a) iekļūt elektronisko datu tīklos vai b) lejupielādēt elektroniskus datus; vai (b) lejupielādēt elektroniskus datus. f.  Biozinātņu nozares ierobežojumi. Ja atbalstu sniedz pētniecības, izstrādes vai tehniskā aprīkojuma finansēšanai saistībā ar: i) cilvēku klonēšanu pētnieciskos vai ārstnieciskos nolūkos; vai ii) ģenētiski modificētiem organismiem (“ĢMO”).

(6)   Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 15. maija Regula (ES) Nr. 508/2014 par Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu un ar ko atceļ Padomes Regulas (EK) Nr. 2328/2003, (EK) Nr. 861/2006, (EK) Nr. 1198/2006 un (EK) Nr. 791/2007 un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1255/2011 (OV L 149, 20.5.2014., 1. lpp.).

Finanšu instrumenta struktūra

Pilsētu attīstības fonds (turpmāk “PAF”) ir aizdevumu fonds, ko izveido un pārvalda finanšu starpnieks ar ieguldījumiem no programmas, finanšu starpnieka un līdzieguldītājiem, lai finansētu jaunizveidotus aizdevumus pilsētu attīstības projektiem.

PAF var īstenot tādas darbības ietvaros, kura ietilpst prioritārajā virzienā, kas noteikts Eiropas struktūrfondu un ieguldījumu fondu (ESIF) līdzfinansētajā programmā un precizēts Regulā (ES) Nr. 1303/2013 paredzētās novērtēšanas kontekstā.

Instrumenta mērķis

Instrumenta mērķi ir šādi:

1)  kombinēt ESIF programmas, finanšu starpnieka un līdzieguldītāju resursus, lai atbalstītu pilsētu attīstības projektu finansēšanu;

2)  nodrošināt, ka pilsētu attīstības projektiem, kas tiek īstenoti atbalstāmajos apgabalos, kā noteikts apstiprinātajā reģionālā atbalsta kartē laika posmam no 2014. gada 1. jūlija līdz 2020. gada 31. decembrim, piemērojot Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. panta 3. punkta a) un c) apakšpunktu, ir vieglāka piekļuve finansējumam, kas ar atvieglotiem nosacījumiem piedāvā projektiem līdzekļus. Šādi ieguldījumi tiek izdarīti Regulas (ES) Nr. 651/2014 darbības jomas ietvaros.

Mērķi ir saistīti ar tālāk minētajiem nosacījumiem.

PAF instruments ietilpst tādu pasākumu īstenošanā, kas paredzēti integrētā ilgtspējīgas pilsētu attīstības stratēģijas pieejā.

ESIF programmas ieguldījumi, kurus tā izdara finanšu starpniekā, neizslēdz iespēju iegūt finansējumu, kas pieejams no citiem privātā vai publiskā sektora ieguldītājiem.

ESIF programma nodrošina finansējumu finanšu starpniekam, lai izveidotu aizdevumu portfeli pilsētu attīstības projektiem. Šā portfeļa ietvaros programma sniedz palīdzību arī attiecībā uz PAF aizdevuma zaudējumiem un parādiem, ieņēmumiem un atgūtajiem līdzekļiem ar atsevišķiem aizdevumiem.

ESIF programmas līdzfinansējumu nodrošina vienā no šiem veidiem: vadošās iestādes programmas ieguldījums, finanšu starpnieka ieguldījums un līdzieguldītāju ieguldījumi fonda līdzieguldījumu līmenī, līdzieguldījumi aizdevumu veidā pilsētu attīstības projektiem un citu līdzieguldītāju līdzieguldījumi.

Fondu fonda struktūras gadījumā fondu fonds nodod ESIF programmas ieguldījumu finanšu starpniekam.

Papildus ESIF programmas ieguldījumiem fondu fonds var nodrošināt savus resursus, kas tiek kombinēti ar finanšu starpnieka resursiem. Šādā gadījumā fondu fonds piedalās riska dalīšanā attiecībā uz ieguldījumiem aizdevumu portfelī. Uz gadījumiem, kad fondu fonda nodrošinātie resursi ir valsts resursi vai tiek apvienoti ar citiem valsts resursiem, attiecas Regulas (ES) Nr. 651/2014 16. pants.

Pilsētu attīstības projekts

Pilsētu attīstības projekts ir daļa no tādu pasākumu īstenošanas, kas paredzēti integrētajā ilgtspējīgas pilsētu attīstības stratēģijas pieejā un veicina tajā noteikto mērķu sasniegšanu.

Turklāt visi pilsētu attīstības projekti atbilst tālāk minētajiem parametriem.

Finansiālā ilgtspēja:

— pilsētu attīstības projekti ir pamatoti uz darbības modeli, kurā ir aprēķinātas naudas plūsmas un kuru mērķis ir privātie ieguldītāji,

— pilsētu attīstības projekti ir strukturēti tā, lai radītu ieņēmumus vai samazinātu izdevumus, nodrošinot pietiekamus līdzekļus PAF izsniegto aizdevumu atmaksāšanai, un lai katrs valsts atbalsts būtu noteiktā minimālajā apjomā, kāds ir nepieciešams, lai nodrošinātu projekta turpināšanu, neizkropļojot konkurenci. Projektu iekšējā atdeves likme (IRR) nav pietiekama, lai piesaistītu finansējumu tikai komercdarbības ietvaros.

Stratēģiskā saskaņošana:

— pilsētu attīstības projekti ir daļa no integrētas ilgtspējīgas pilsētu attīstības stratēģijas un spēj piesaistīt papildu finansējumu no citiem publiskā un privātā sektora ieguldītājiem,

— pilsētu attīstības projekti atbilst ESIF programmā paredzētajiem mērķiem un pasākumiem un veicina ESIF programmas attiecīgo rezultātu rādītāju sasniegšanu,

— pilsētu attīstības projekti notiek attiecīgajā reģionā/jurisdikcijā un veicina ESIF programmā norādīto mērķu (tostarp kvantitatīvo rezultātu) sasniegšanu.

PAF var atbalstīt šādas ieguldījumu prioritātes:

— ieguldījumi mazoglekļa stratēģijās pilsētu teritorijām,

— ieguldījumi noturības nodrošināšanai katastrofu gadījumā,

— ieguldījumi sakarā ar pielāgošanos klimata pārmaiņām,

— ieguldījumi pilsētu vides uzlabošanā, arī pamestu rūpniecisko teritoriju atjaunošanā un gaisa piesārņojuma mazināšanā,

— ieguldījumi ilgtspējīgā pilsētas mobilitātē,

— ieguldījumi pašnodarbinātības un uzņēmuma radīšanas atbalstam,

— ieguldījumi valsts nodarbinātības dienestu infrastruktūrā,

— ieguldījumi veselības aprūpes un sociālajā nozarē – infrastruktūrā, pētniecībā un izstrādē vai inovatīvos pakalpojumos, kuri veicina vietējo attīstību un pāreju no institucionālām uz kopienā balstītām, primārām veselības aprūpes formām, kā arī uzlabo piekļuvi veselības aprūpes un sociālajiem pakalpojumiem,

— ieguldījumi trūcīgāko pilsētas un lauku kopienu fiziskā un ekonomiskā atjaunošanā,

— ieguldījumi kultūras mantojuma saglabāšanai, aizsardzībai, popularizēšanai un attīstīšanai,

— ieguldījumi augstākajā izglītībā, ietverot sadarbību ar uzņēmumiem,

— ieguldījumi IKT attīstībā.

Valsts atbalsta ietekme

Ieguldījums ir uzskatāms par saderīgu ar iekšējo tirgu un tam nav nepieciešama īpaša paziņošana, ja tas atbilst Regulas (ES) Nr. 651/2014 16. panta nosacījumiem.

Valsts atbalstu izvērtē fondu fonda, finanšu starpnieka, privāto ieguldītāju un galasaņēmēju līmenī. Šajā ziņā finanšu starpniekam un fondu fondam ir jāatbilst šādiem nosacījumiem:

a)  finanšu starpnieka un fondu fonda pārvaldības izmaksas un maksas atspoguļo attiecīgā brīdī tirgū piedāvāto atlīdzību līdzīgā situācijā; šādā gadījumā attiecīgā struktūra ir izraudzīta atklātā, pārredzamā un nediskriminējošā konkursa kārtībā vai arī atlīdzība ir saskaņā ar Deleģētās regulas (ES) Nr. 480/2014 12. un 13. pantu un valsts nav piešķīrusi citas priekšrocības. Situācija, kad fondu fonds nodod finanšu starpniekam tikai ESIF ieguldījumu, kad tā uzdevums ir pārstāvēt vispārības intereses un kad tas pasākuma īstenošanas laikā neveic komercdarbību, neveic līdzieguldījumus ar saviem resursiem un tādējādi nav uzskatāms par palīdzības saņēmēju, ir pietiekams pierādījums tam, ka fonds nesaņem pārmērīgu kompensāciju;

b)  privātais ieguldījums katrā pilsētu attīstības projektā nav mazāks par 30 % no kopējā finansējuma, kas nodrošināts atbilstoši Regulas (ES) Nr. 651/2014 16. panta 6. punktam;

c)  PAF pārvaldību veic komercdarbības ietvaros un tiek nodrošināts, ka finansēšanas lēmumi ir orientēti uz peļņas gūšanu.

Šajā kontekstā privāts ieguldījums ir ieguldījums, ko izdara privātas struktūras.

Izmaksas par pilsētu attīstības projektu atbilstības pārbaudi iekļauj pārvaldības izmaksās un maksā par tā finanšu starpnieka pakalpojumiem, kurš pārvalda PAF.

Preferenciālo atlīdzību (asimetriski riska dalīšanas nosacījumi) attiecībā uz fondu fondu, finanšu starpnieka ieguldījumu un līdzieguldītāju ieguldījumu fonda līmenī un projekta līmenī aizdevuma veidā, ja tāds ir, nosaka saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1303/2013 44. panta 1. punktu un Regulas (ES) Nr. 651/2014 16. panta 8. punkta b) un c) apakšpunktu, kas sīkāk precizēts cenu noteikšanas politikā.

Attiecībā uz citiem līdzieguldītājiem projekta līmenī asimetriski nosacījumi nav iespējami, jo to ieguldījumi netiek izdarīti aizdevumos un ārpus PAF.

Aizdošanas politika

a)  Vadošās iestādes vai fondu fonda izmaksājumi finanšu starpniekam Pēc finansēšanas nolīguma parakstīšanas starp vadošo iestādi vai fondu fondu un finanšu starpnieku attiecīgā vadošā iestāde vai fondu fonds nodod programmas publiskā sektora ieguldījumus finanšu starpniekam, kas šos ieguldījumus novirza noteiktos PAF. Nodošanu izdara vairākās daļās, ievērojot Regulas (ES) Nr. 1303/2013 41. pantā noteiktās maksimālās robežvērtības.Aizdevuma mērķapjomu un procentu likmes diapazonu apstiprina novērtējumā, kas veikts saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1303/2013 37. pantu, un ņem vērā, nosakot instrumenta veidu (atjaunojamais vai neatjaunojamais instruments). b)  Aizdevumu portfeļa izveidošana Papildus finanšu starpnieka pašreizējām aizdošanas darbībām, kuras daļēji finansē ar programmas ietvaros izmaksātajiem līdzekļiem, nosakot finansēšanas nolīgumā paredzēto riska dalīšanas likmi, tas iepriekš noteiktā ierobežotā laikposmā izveido tiesīgu aizdevumu portfeli pilsētu attīstības projektiem.Finanšu starpnieks īsteno konsekventu aizdošanas politiku, pamatojoties uz saskaņotu ieguldīšanas stratēģiju, kas nodrošina pareizu kredītportfeļa pārvaldību; vienlaikus ievērojot piemērojamos nozares standartus un nodrošinot atbilstību vadošās iestādes finansiālajām interesēm un politikas mērķiem. Ieguldījumu stratēģiju nosaka integrētās ilgtspējīgas pilsētu attīstības stratēģijas, mērķa darbības, mērķa teritoriālo apgabalu un tiesīgo izdevumu kontekstā.Galasaņēmējiem paredzēto aizdevumu noteikšanu, atlasi, atbilstības pārbaudi, dokumentēšanu un izsniegšanu veic finanšu starpnieks saskaņā ar savām standarta procedūrām un atbilstoši attiecīgajā finansēšanas nolīgumā noteiktajiem principiem.Ja aizdevumus pilsētu attīstības projektiem nodrošina līdzieguldītāji, ir jānoslēdz līdzieguldījumu nolīgums starp finanšu starpnieku un līdzieguldītājiem, kas tiešā veidā sniedz aizdevumu pilsētu attīstības projektam. Šāds nolīgums paredz noteikumus un nosacījumus ieguldījumiem galasaņēmējos un attiecīgā gadījumā ir saskaņā ar Komisijas Īstenošanas regulas (ES) Nr. 821/2014 (2) 1. panta 3. punktu. Šādā līdzieguldījumu nolīgumā ir precizēti nosacījumi riska dalīšanas nolīgumiem, ja tādi pastāv. c)  Finanšu instrumentam atmaksāto līdzekļu atkārtota izmantošana Līdzekļus, kas iemaksāti atpakaļ finanšu instrumentā, izmanto vai nu atkārtoti tajā pašā finanšu instrumentā (atjaunošana vienā un tajā pašā finanšu instrumentā), vai, kad līdzekļi atmaksāti vadošajai iestādei vai fondu fondam, tos izmanto saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1303/2013 44. un 45. pantu.Minēto atkārtotas izmantošanas pieeju saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1303/2013 44. un 45. pantu iekļauj finansēšanas nolīgumā.Atkārtoti izmantojot līdzekļus vienā finanšu instrumentā, summas, kas attiecināmas uz ESIF atbalstu un kuras finanšu starpnieks ieguldījumu laikposmā ir atmaksājis un/vai atguvis no aizdevumiem galasaņēmējiem, principā ir pieejamas atkārtotai izmantošanai tajā pašā finanšu instrumentā.Alternatīvā variantā, ja līdzekļi tiek tiešā veidā atmaksāti vadošajai iestādei vai fondu fondam, atmaksājumus izdara regulāri, atspoguļojot i) pamatsummas, ii) visas no aizdevumiem atgūtās summas un zaudējumu atskaitījumus un iii) visus procentu likmes maksājumus. Minētos līdzekļus izmanto saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1303/2013 44. un 45. pantu. d)  Zaudējumu atgūšana Finanšu starpnieks veic pasākumus, lai saskaņā ar tā iekšējiem norādījumiem un procedūrām atgūtu katru neatmaksāto aizdevumu, kas finansēts no PAF.Finanšu starpnieka atgūtās summas (atskaitot atgūšanas un atsavināšanas izmaksas, ja tādas ir) sadala starp finanšu starpnieku, vadošo iestādi un fondu fondu. e)  Procenti un citi ieņēmumi Procentus un citus ieņēmumus no atbalsta, kas no ESI fondiem izmaksāts finanšu instrumentam, izmanto saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1303/2013 43. pantu.

Cenu noteikšanas politika

Finanšu starpnieks, ierosinot savu cenu, samazina vispārējo nodrošinājuma prasību un procentu likmi, kas tiek ieturēta attiecībā uz katru portfelī iekļauto aizdevumu, atbilstoši piešķīrumam no programmas publiskā sektora ieguldījuma un riska dalīšanas nosacījumiem.

Cenu noteikšanas politika ietver vismaz šādus elementus:

1)  procentu likmi attiecībā uz finanšu starpnieka līdzdalību nosaka saskaņā ar tirgus principiem (t. i., saskaņā ar finanšu starpnieka politiku);

2)  kopējo procentu likmi, ko iekasē par portfelī iekļautajiem tiesīgo pilsētu attīstības projektu aizdevumiem, samazina proporcionāli piešķīrumam no programmas publiskā sektora ieguldījuma. Minētajā samazināšanā ņem vērā maksas, ko vadošā iestāde var iekasēt attiecībā uz programmas ieguldījumu un riska dalīšanas nosacījumiem;

3)  cenu noteikšanas politika saglabājas nemainīga visā atbilstības periodā.

Programmas ieguldījums finanšu instrumentā – summa un likme (sīkas ziņas par produktu)

Faktiskā riska dalīšanas likme, programmas publiskā sektora ieguldījums, preferenciālā atlīdzība un aizdevumu procentu likme ir pamatota uz priekšvērtējuma rezultātiem un atbilst tādam līmenim, lai nodrošinātu, ka galasaņēmēju ieguvumi ir saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 651/2014 16. panta 8. punkta b) apakšpunktu.

PAF mērķa portfeļa apjomu nosaka, balstoties uz priekšvērtējumu, ar kuru pamato finanšu instrumenta atbalstu saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1303/2013 37. pantu, un attiecībā uz to ņem vērā instrumenta atkārtotas izmantošanas pieeju, ja tāda ir paredzēta.

PAF piešķīrumu un riska dalīšanas likmi nosaka, lai aizpildītu priekšvērtējumā konstatēto iztrūkumu, un tie atbilst šajā pielikumā norādītajiem nosacījumiem.

Minimālo līdzfinansējuma likmi, kas saskaņota ar finanšu starpnieku, nosaka katram portfelī iekļautajam tiesīgajam aizdevumam atbilstoši programmas finansētās tiesīgo aizdevumu pamatsummas maksimālajai daļai. Ar riska dalīšanas likmi, kas saskaņota ar finanšu starpnieku, nosaka zaudējumu daļu, kura sadalāma starp finanšu starpnieku, līdzieguldītājiem (fonda līmenī un projekta līmenī) un programmas ieguldījumu, ja nepastāv cita vienošanās.

Pirms ieguldījumu veikšanas katrā pilsētu attīstības projektā attiecībā uz PAF nodrošināto finansējumu tiek noteikti detalizēti noteikumi un nosacījumi, pamatojoties uz finanšu prognozēm, kuras sagatavotas attiecībā uz pilsētu attīstības projektu un kuras pārbaudījis finanšu starpnieks.

Programmas ieguldījums finanšu instrumentā (darbības)

PAF finansētajā pamata darījumu portfelī iekļauj aizdevumus pilsētu attīstības projektiem.

Atbilstības kritērijus iekļaušanai portfelī nosaka saskaņā ar Savienības tiesību aktiem, ESIF programmu, valsts atbilstības noteikumiem, ieguldījumu stratēģiju (integrētās ilgtspējīgas pilsētu attīstības stratēģijas pieejas ietvaros) un sadarbojoties ar finanšu starpnieku. Finanšu starpnieks veic portfeļa riska profila pamatotu aplēsi.

Finanšu starpnieks nosaka, izdara ieguldījumus un atbilstošā veidā pārvalda pilsētu attīstības projektu portfeli, balstoties uz priekšvērtējumā apstiprināto ieguldījumu stratēģiju. Finanšu starpnieks pārvalda pilsētu attīstības projektu portfeli, kas ir daļa no tādu pasākumu īstenošanas, kuri paredzēti ilgtspējīgas pilsētu attīstības stratēģijas integrētā pieejā.

Attiecībā uz katru pilsētu attīstības projektu finanšu starpnieks nodrošina vismaz šādus elementus:

a)  projekta un projekta izpildes grafika vispārējs apraksts, ietverot līdzfinansēšanas partneru un kapitāldaļu turētāju aprakstu un detalizētu projekta finansēšanas plānu;

b)  pamatojums programmas ieguldījumu izvēlei, ieskaitot projekta dzīvotspējas un turpmāku PAF ieguldījumu nepieciešamības sākotnēju novērtējumu;

c)  risku noteikšana;

d)  atbilstība attiecīgajā programmā aprakstītajiem projekta mērķiem. Tas nozīmē, ka izvēlētie pilsētu attīstības projekti veicina programmas mērķu, tostarp kvantitatīvo rezultātu, sasniegšanu, kā norādīts programmas attiecīgajos prioritārajos virzienos.

Īstenojot portfeli, finanšu starpnieks veic šādas konkrētas darbības:

a)  nosaka, izdara ieguldījumus un vada sarunas un strukturēšanu attiecībā uz finanšu ieguldījumiem dzīvotspējīgos pilsētu attīstības projektos, kuri atbilst attiecīgajai programmai piemērojamām prasībām un kritērijiem;

b)  veic gan atbilstības, gan ieguldījumu novērtēšanu atbilstoši ieguldījumu stratēģijas prasībām. Dzīvotspējas pārbaudei ir jāparāda, ka projekts bez PAF ieguldījumiem netiktu turpināts;

c)  ziņo par pilsētu attīstības projektiem saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1303/2013 46. pantu;

d)  nodrošina, ka vismaz 30 % no kopējā finansējuma, kas piešķirts pilsētu attīstības projektam, ir privātas izcelsmes līdzekļi un ka ir panākts labākais iespējamais privāto resursu īpatsvars.

Vadošās iestādes atbildība

Vadošās iestādes atbildību attiecībā uz finanšu instrumentu nosaka saskaņā ar Deleģētās regulas (ES) Nr. 480/2014 6. pantu.

Ietvertie zaudējumi ir pamatsummas, kuras nav nomaksātas un ir jāsedz, kā arī standarta procenti (taču neietverot maksas par novēlotiem maksājumiem un citas izmaksas un izdevumus).

Ilgums

Finanšu instrumenta aizdevumu periodu nosaka, lai nodrošinātu Regulas (ES) Nr. 1303/2013 42. pantā minētā programmas ieguldījuma izmantošanu aizdevumiem, kas izmaksāti galasaņēmējiem ne vēlāk par 2023. gada 31. decembri.

Tādu ieguldījumu atbilstību, kas veikti pēc 2020. gada 31. decembra, pārbauda attiecībā uz valsts atbalsta noteikumiem, kuri stājas spēkā pēc minētā datuma.

Aizdevumi un riska dalīšana finanšu starpnieka līmenī (interešu saskaņošana)

Interešu saskaņošanu starp vadošo iestādi, līdzieguldītājiem un finanšu starpnieku panāk ar šādiem elementiem:

— maksas, pamatojoties uz darbības rezultātiem, kā noteikts Deleģētās regulas (ES) Nr. 480/2014 12. un 13. pantā,

— finanšu starpnieka atalgojums, kas atspoguļo attiecīgā brīdī tirgū piedāvāto atlīdzību līdzīgā situācijā,

— finanšu starpnieks nodrošina finansējumu vismaz 30 % apmērā no kopējām finansēšanas saistībām pilsētu attīstības projektu aizdevumos. No šiem 30 % vismaz 1 % no PAF kopējām finansējuma saistībām finanšu starpnieks katrā projektā iegulda no saviem resursiem ar tādiem pašiem noteikumiem un nosacījumiem kā programmas ieguldījumam. Atlikušos vismaz 29 % nodrošina finanšu starpnieks, līdzieguldītāji fonda līmenī vai līdzieguldītāji projekta līmenī aizdevumu veidā,

— privātā līdzfinansējuma kopējais apjoms ir vismaz 30 % no kopējā pilsētu attīstības projektam nodrošinātā finansējuma,

— uzskatāms, ka līdzieguldītāju līdzfinansējums ir vai nu ESI fonda valsts līdzfinansējums, ja vien tas netiek iegūts no galasaņēmēja resursiem (gadījumos, kad šāds līdzfinansējums tiek ieguldīts tiesīgo projektu izdevumos), vai papildu finansējums programmas publiskā sektora ieguldījumam,

— riska dalīšanu ar finanšu starpnieku un citiem līdzieguldītājiem (fonda līmenī vai pilsētu attīstības projekta līmenī) veic proporcionāli programmas ieguldījumam, izņemot gadījumus, kad Regulas (ES) Nr. 1303/2013 37. panta 2. punkta c) apakšpunktā minētajā novērtējumā ir noteikts, ka nepieciešama preferenciālā atlīdzība tādas asimetriskas riska dalīšanas veidā, kas izveidota starp publiskā un privātā sektora līdzieguldītājiem. Šādi nosacījumi ir saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 651/2014 16. panta 8. punkta b) apakšpunktu, un tos ietver pušu noslēgtajā līdzieguldījuma nolīgumā. Šie nosacījumi neattiecas uz 1 %, ko finanšu starpnieks ieguldījis no saviem resursiem, kā minēts iepriekš, lai nodrošinātu interešu saskaņošanu.

Tiesīgie finanšu starpnieki

Izvēlētais finanšu starpnieks ir dalībvalstī reģistrēta publiskā vai privātā sektora struktūra, un tam ir likumīgi atļauts nodrošināt aizdevumus pilsētu attīstības projektiem, kas atrodas tādas programmas jurisdikcijā, kura izdara ieguldījumus finanšu instrumentā. tiesīgais finanšu starpnieks arī apliecina spēju pārvaldīt PAF un pārraudzīt pilsētu attīstības projektu portfeli. Tas attiecas uz Deleģētās regulas (ES) Nr. 480/2014 7. pantā noteiktajiem elementiem. tiesīgajam finanšu starpniekam ir arī pieredze attiecīgajā mērķa tirgū un atbilstošs sniegums tādu līdzvērtīgu vai līdzīgu projektu vai finanšu ieguldījumu sabiedrību pārvaldībā, kuras izdara ieguldījumus PAF paredzētajiem projektiem līdzīgos projektos, kā arī ir pieredze ESIF izmantošanā.

Finanšu starpnieka darbību regulē attiecīgā valsts finanšu pakalpojumu regulatīvā iestāde, un tas ievēro profesionālas fondu pārvaldības labāko praksi.

Finanšu starpnieks pārvaldību veic komercdarbības ietvaros. Šī prasība uzskatāma par izpildītu, ja tiek nodrošināta atbilstība Regulas (ES) Nr. 651/2014 16. panta 9. punktā minētajiem nosacījumiem.

Privātās struktūras ir uzskatāmas par privātā sektora juridiskām personām, kas pieder privātā vai publiskā sektora ieguldītājiem, kuri izdara ieguldījumus riskējot un no saviem resursiem.

PAF juridiskā struktūra pieļauj papildu finansējumu, lai līdzsvarotu citu ieguldītāju programmas ieguldījumus pilsētu attīstības projektos.

Vadošā iestāde un fondu fonds, izvēloties finanšu starpniekus, ievēro Eiropas Savienības tiesību aktus. Finanšu starpnieku atlase ir atklāta, pārredzama un nediskriminējoša. Finanšu starpnieku atlases mērķis ir izveidot atbilstošus riska dalīšanas nosacījumus preferenciālās atlīdzības gadījumā.

Finanšu starpnieka atlases procesā tiek izvērtēta PAF ieguldījumu stratēģija, lēmumu pieņemšanas un vispārējās pārvaldības pieeja, pārvaldības spēja un finanšu starpnieka resursu ieguldījums PAF. Atlases procesā viens no atbilstības kritērijiem finanšu starpnieka atlasei ir spēja piedāvāt un izveidot finansējamo pilsētu attīstības projektu portfeli, ņemot vērā konkurētspējīgāko cenu noteikšanas politiku, kuru ierosinājis atlases procesā iesaistītais finanšu starpnieks.

Finanšu starpnieks atbild par pilsētu attīstības projektu noteikšanu un izvērtēšanu. Pēc atlases veikšanas finanšu starpnieks uzsāk pilsētu attīstības projektu plūsmas pārvaldi.

Pilsētu attīstības projektu plūsma ietver projektus, kurus finanšu starpnieks apņemas finansēt, pamatojoties uz tajā brīdī pieejamo informāciju.

Par ieguldītājiem uzskata ieguldītājus, kas pēc finanšu starpnieka racionāla novērtējuma ir ieguldītāji, kuri neatkarīgi no savas juridiskās formas un īpašumtiesībām darbojas apstākļos, kas atbilst tirgus ekonomikas ieguldītāja principam brīvā tirgus ekonomikā.

Finanšu starpnieks savas atlases ietvaros precizē nosacījumus un kritērijus līdzieguldītāju izvērtēšanai. Tie ir saprotami un potenciālajiem līdzieguldītājiem pieejami. Finanšu starpnieks izrāda nediskriminējošu pieeju attiecībā uz līdzieguldītāju atrašanu un ieguldījumu veikšanu kopā ar tiem. Līdzieguldītāju izvērtējumu var kontrolēt pēc ieguldīšanas.

Galasaņēmēju atbilstība

Galasaņēmēji ievēro Savienības un valsts tiesību aktus, attiecīgo ESIF programmu, finansēšanas nolīgumu un Regulas (ES) Nr. 651/2014 16. pantā minētos nosacījumus. Līdz dienai, kad tiek parakstīts aizdevuma nolīgums, galasaņēmēji panāk šādu atbilstības kritēriju izpildi:

a)  tie ir pilsētu attīstības dalībnieki, t. i., uzņēmumi ar juridisku statusu, kas ļauj uzņemties parādsaistības un īstenot pilsētu attīstības projektus, ar dažādām īpašumtiesību struktūrām, piemēram, apvienojot privātā un publiskā sektora kapitālu;

b)  tie ir tādu reģionālo un vietējo varas iestāžu aktīvi partneri, kuras veicina pilsētu attīstību, veicot ieguldījumus pilsētu attīstības projektos. Galasaņēmējiem ir atbilstošas likumīgas intereses attiecībā uz aktīvu, kurā ir veikts ieguldījums;

c)  galasaņēmējs nav izslēgts no darbības jomas saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 651/2014 1. panta 2.–5. punktu;

d)  galasaņēmējs nepieder vienai vai vairākām ierobežotajām nozarēm (2);

e)  galasaņēmējs nav grūtībās nonācis uzņēmums, kā noteikts Regulas (ES) Nr. 651/2014 2. panta 18. punktā;

f)  galasaņēmējam nav likumpārkāpumu vai nesamaksātu parādu attiecībā uz jebkādiem citiem aizdevumiem vai finanšu nomu, ko piešķīris finanšu starpnieks vai cita finanšu iestāde saskaņā ar pārbaudēm, kuras veiktas atbilstoši finanšu starpnieka iekšējām pamatnostādnēm un standarta kredītpolitikai;

g)  galasaņēmējs izdara ieguldījumus pilsētu attīstības projektos, kas tiek īstenoti atbalstāmajos apgabalos, kuri noteikti reģionālā atbalsta kartē laika posmam no 2014. gada 1. jūlija līdz 2020. gada 31. decembrim saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. panta 3. punkta a) un c) apakšpunktu.

Turklāt ieguldījumu veikšanas un aizdevumu atmaksas laikā galasaņēmējiem ir juridiskā adrese dalībvalstī un darbība, kurai izmaksāts aizdevums, notiek attiecīgajā dalībvalstī un ESIF programmas reģionā/jurisdikcijā.

Galasaņēmējiem paredzētā produkta raksturojums

PAF nodrošina galasaņēmējiem tādus aizdevumus, kuri veicina programmas mērķa sasniegšanu un kurus līdzfinansē šī programma. PAF apjoms un likmes atbilst Regulas (ES) Nr. 1303/2013 37. panta 2. punktā minētās novērtēšanas rezultātiem un ir saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 651/2014.

Aizdevumus izmanto tikai šādiem atļautiem mērķiem:

a)  ieguldījumi materiālos un nemateriālos aktīvos;

b)  apgrozāmais kapitāls, kas saistīs ar tādu darbību attīstīšanu vai paplašināšanu, kuras papildina (vai ir saistītas ar) iepriekš a) punktā minētajām darbībām (to papildinošo veidu cita starpā apliecina ar pilsētu attīstības projekta uzņēmējdarbības plānu un finansējuma apjomu).

Portfelī ietvertie PAF aizdevumi vienmēr atbilst šādiem atbilstības kritērijiem:

c)  aizdevumi ir jaunizveidoti, lai izslēgtu esošo aizdevumu atkārtotu finansēšanu vai pabeigto projektu finansēšanu;

d)  PAF kopējie ieguldījumi pilsētu attīstības projektā nepārsniedz EUR 20 miljonus, kā noteikts Regulas (ES) Nr. 651/2014 16. panta 3. punktā;

e)  finansējumu vienam vai vairākiem atļautajiem mērķiem aizdevumi nodrošina euro un/vai attiecīgās jurisdikcijas valsts valūtā, un/vai vajadzības gadījumā jebkurā citā valūtā;

f)  aizdevumi nav mezanīna aizdevumi, pakārtotais parāds vai kvazikapitāls;

g)  aizdevumi nav atjaunojamas kredītlīnijas;

h)  aizdevumiem ir atmaksas grafiks: ieskaitot pastāvīgus amortizācijas maksājumus un/vai vienā reizē izdarāmus maksājumus;

i)  aizdevumi nefinansē darbības, kas ir tikai finansiālas, un nefinansē patēriņa finansējuma nodrošināšanu;

j)  termiņš: Aizdevumu minimālais termiņš ir 12 mēneši (ietverot attiecīgu labvēlības periodu, ja tāds ir) un maksimālais termiņš ir līdz 360 mēnešiem.

Ziņošana un sasniedzamie rezultāti

Finanšu starpnieki vismaz reizi ceturksnī standartizētā veidā un apjomā sniedz informāciju vadošajai iestādei vai fondu fondam.

Ziņojumā iekļauj visus attiecīgos elementus, lai vadošā iestāde varētu izpildīt Regulas (ES) Nr. 1303/2013 46. panta noteikumus.

Dalībvalstis arī izpilda savus ziņošanas un pārredzamības pienākumus saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 651/2014.

Rādītājus saskaņo ar ESIF programmas, no kuras finansē finanšu instrumentu, attiecīgās prioritātes īpašajiem mērķiem un paredzamajiem priekšvērtēšanas rezultātiem. Attiecībā uz PAF rādītājus nosaka un paziņo vismaz reizi ceturksnī un saskaņo vismaz ar Regulas (ES) Nr. 1303/2013 prasībām. Papildus ESIF programmas prioritārā virziena kopīgajiem rādītājiem pastāv šādi rādītāji:

a)  finansēto aizdevumu/projektu skaits;

b)  finansēto aizdevumu summas;

c)  nesamaksātie parādi (skaits un summas);

d)  atmaksātie līdzekļi un peļņa.

Programmas ieguldījuma ekonomisko ieguvumu novērtēšana

Finansiālās priekšrocības, kas gūtas no programmas publiskā sektora ieguldījuma instrumentā, nodod galasaņēmējiem, attiecīgā gadījumā ņemot vērā labvēlīgos finansēšanas nosacījumus, kurus nodrošina programmas publiskā sektora ieguldījumi PAF.

Finanšu starpnieks samazina kopējo faktisko procentu likmi (un attiecīgā gadījumā nodrošinājuma politiku), kas ieturēta no galasaņēmējiem katrā tiesīgā aizdevumā, kurš iekļauts portfelī, atspoguļojot programmas PAF ieguldījumu labvēlīgos finansēšanas nosacījumus.

Šo principu atspoguļo finansēšanas nolīgumā starp vadošo iestādi vai fondu fondu un finanšu starpnieku.

(1)   Komisijas 2014. gada 28. jūlija Īstenošanas regula (ES) Nr. 821/2014, ar ko paredz noteikumus par to, kā piemērot Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1303/2013 attiecībā uz sīki izstrādātiem noteikumiem par programmas ieguldījumu pārskaitīšanu un pārvaldību, ziņošanu par finanšu instrumentiem, informācijas un komunikācijas pasākumu tehniskajiem rādītājiem, kas attiecas uz darbību, un datu reģistrēšanas un glabāšanas sistēmu (OV L 223, 29.7.2014., 7. lpp.).

(2)   Tālāk minētās tautsaimniecības nozares kopumā sauc par “ierobežotajām nozarēm”. a.  Nelikumīga saimnieciskā darbība: visa veida ražošanas, tirdzniecības vai citas darbības, kas nav likumīgas saskaņā ar izcelsmes valsts jurisdikcijas tiesību aktiem vai noteikumiem attiecībā uz šādu ražošanu, tirdzniecību vai darbību. b.  Tabaka un destilēti alkoholiskie dzērieni. Tabakas un destilētu alkoholisko dzērienu un saistītu produktu ražošana un tirdzniecība. c.  Ieroču un munīcijas ražošana un tirdzniecība: visa veida ieroču un munīcijas ražošanas un tirdzniecības finansēšana. Ierobežojumu nepiemēro, ja minētās darbības ir daļa no precīzi formulētas Eiropas Savienības politikas vai tās papildinājums. d.  Spēļu nami. Spēļu nami un tamlīdzīgi uzņēmumi. e.  IT nozares ierobežojumi. Pētniecība, izstrāde vai tehniskais aprīkojums attiecībā uz elektronisko datu programmām vai risinājumiem, kuru i) mērķis īpaši ir: a) atbalstīt kādu no darbībām, kas ietverta minētajās ierobežotajās nozarēs a.–d.; b) interneta spēles un tiešsaistes spēļu nami; vai c) pornogrāfija, vai kuru ii) nolūks ir radīt iespēju nelikumīgi a) iekļūt elektronisko datu tīklos vai b) lejupielādēt elektroniskus datus; vai (b) lejupielādēt elektroniskus datus. f.  Biozinātņu nozares ierobežojumi. Ja atbalstu sniedz pētniecības, izstrādes vai tehniskā aprīkojuma finansēšanai saistībā ar: i) cilvēku klonēšanu pētnieciskos vai ārstnieciskos nolūkos; vai ii) ģenētiski modificētiem organismiem (“ĢMO”).