21995A1005(01)

Nolīgums

par Indijas okeāna tunzivju zvejas komisijas izveidi

PREAMBULA

LĪGUMSLĒDZĒJAS PUSES,

APZINOTIES, ka būtu vēlams veicināt jūru un okeānu izmantošanu miera mērķiem, kā arī dzīvo resursu līdzsvarotu un efektīvu izmantošanu un saglabāšanu,

VĒLOTIES sekmēt taisnīgas un godprātīgas starpvalstu ekonomiskās kārtības ieviešanu, pienācīgi ņemot vērā jaunattīstības valstu īpašās intereses un vajadzības,

VĒLOTIES sadarboties, lai panāktu tunzivju un tunzivjveidīgo sugu saglabāšanu Indijas okeānā, un veicinātu to optimālu izmantošanu un zvejniecības noturīgu attīstību,

APZINOTIES arī to, ka jaunattīstības valstis Indijas okeāna reģionā ir sevišķi ieinteresētas gūt pienācīgu labumu no zvejniecības resursiem,

ŅEMOT VĒRĀ Apvienoto Nāciju Organizācijas Jūras tiesību konvenciju, kas atvērta parakstīšanai 1982. gada 10. decembrī, un jo īpaši tās 56., 64. un 116. līdz 119. pantu,

ŅEMOT VĒRĀ, ka sadarbības pasākumi, tajos piedaloties Indijas okeāna piekrastes valstīm un pārējām valstīm, kuru pavalstnieki zvejo tunzivis un tunzivjveidīgo sugas šajā reģionā, ievērojami veicinātu tunzivju un tunzivjveidīgo sugu saglabāšanu, kā arī tunzivju resursu noturīgu un racionālu izmantošanu Indijas okeānā,

PATUROT PRĀTĀ Indijas okeāna rietumdaļas tunzivju organizācijas konvenciju, kas atvērta parakstīšanai 1991. gada 19. jūnijā,

ŅEMOT VĒRĀ, ka iepriekšminētos mērķus vislabāk var sasniegt, izveidojot komisiju saskaņā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas Pārtikas un lauksaimniecības organizācijas statūtu XIV pantu,

IR VIENOJUŠĀS PAR TURPMĀKO.

I pants

Komisijas izveide

Ar šo līgumslēdzējas puses vienojas par Indijas okeāna tunzivju komisijas izveidi (turpmāk tekstā — "komisija") Apvienoto Nāciju Organizācijas Pārtikas un lauksaimniecības organizācijas (turpmāk tekstā — "FAO") paspārnē.

II pants

Piekritības teritorija

Komisijas piekritības teritorijā (turpmāk tekstā — "teritorija") ietilpst Indijas okeāns (šajā nolīgumā to apzīmē kā FAO 51. un 57. statistisko apgabalu, kas norādīti kartē šā nolīguma A pielikumā) un ar to savienotās jūras uz ziemeļiem no antarktiskās konverģences joslas, ciktāl rodas vajadzība aptvert šīs jūras, lai saglabātu un apsaimniekotu zivju krājumus, kas migrē Indijas okeānā vai no tā.

III pants

Zivju sugas un krājumi

Šis nolīgums attiecas uz sugām, kas uzskaitītas B pielikumā. Termins "zivju krājumi" nozīmē tādu sugu populācijas, kas mīt šajā teritorijā vai migrē tajā vai no tās.

IV pants

Komisijas sastāvs

1. Komisijā var uzņemt FAO locekļus un asociētos locekļus,

a) kas ir:

i) piekrastes valstis vai asociētie locekļi, kas pilnībā vai daļēji atrodas šajā teritorijā;

ii) valstis vai asociētie locekļi, kuru kuģi šajā teritorijā zvejo zivju krājumus, uz kuriem attiecas šis nolīgums; vai

iii) reģionālās ekonomiskās integrācijas organizācijas, kurās iestājusies kāda no i) vai ii) apakšpunktā minētajām valstīm un kuru jurisdikcijā šī valsts nodevusi lietas, kas ir šā nolīguma kompetencē; un

b) kas atzīst šo nolīgumu saskaņā ar XVII panta 1. punkta prasībām.

2. Komisija ar savu locekļu divu trešdaļu balsu vairākumu var uzņemt jebkuru citu valsti, kas nav FAO locekle, bet ir Apvienoto Nāciju Organizācijas vai kādas tās specializētās iestādes, vai Starptautiskās atomenerģijas aģentūras locekle, ar noteikumu, ka šīs valstis:

a) ir:

i) piekrastes valstis, kas pilnībā vai daļēji atrodas šajā teritorijā;

vai

ii) valstis, kuru kuģi šajā teritorijā zvejo zivju krājumus, uz kuriem attiecas šis nolīgums;

un

b) ir iesniegušas dalības pieteikumu un oficiālu paziņojumu, ka šīs valstis atzīst šo nolīgumu par spēkā stājušos no brīža, kad tās tam pievienojas saskaņā ar XVII panta 2. punktu.

3. Lai panāktu šā nolīguma mērķu sasniegšanu, Komisijas locekļi savstarpēji sadarbojas, atbalstot jebkuru valsti vai reģionālas ekonomikas integrācijas organizāciju, kam ir tiesības kļūt par komisijas locekle, bet kas vēl nav komisijas locekle, tās centienos pievienoties šim nolīgumam.

4. Ja kāds no komisijas locekļiem divus kalendāros gadus pēc kārtas vairs neatbilst 1. vai 2. punktā izklāstītajiem kritērijiem, komisija, apspriedusies ar attiecīgo locekli, var noteikt, ka šis loceklis būtu uzskatāms par izstājušos no šā nolīguma, sākot no dienas, kad tā ir pieņēmusi šo lēmumu.

5. Šajā nolīgumā termins "tās kuģi" saistībā ar dalīborganizāciju nozīmē šīs dalīborganizācijas dalībvalsts kuģus.

6. Neko šajā nolīgumā, ieskaitot pasākumus vai darbības, kas veiktas, ievērojot šo nolīgumu, nedrīkst interpretēt tā, it kā tas varētu mainīt vai kādā veidā iespaidot jebkuras šā nolīguma puses stāvokli attiecībā uz jebkuras šā nolīguma darbībai pakļautas teritorijas juridisko statusu.

V pants

Komisijas mērķi, funkcijas un pienākumi

1. Komisija veicina sadarbību starp tās locekļiem ar mērķi, pareizi saimniekojot, nodrošināt šajā nolīgumā minēto zivju krājumu saglabāšanu un optimālu izmantošanu un sekmēt zvejniecības noturīgu attīstību, izmantojot šos krājumus.

2. Lai sasniegtu šos mērķus, komisijai ir šādas funkcijas un pienākumi, kas saskan ar principiem, kuri ietverti attiecīgajos Apvienoto Nāciju Organizācijas Jūras tiesību konvencijas noteikumos:

a) pārraudzīt zivju krājumu stāvokli un pārmaiņu tendences, kā arī vākt, analizēt un izplatīt zinātnes atzinumus, statistikas datus par nozvejas intensitāti un citu informāciju, kas skar šajā nolīgumā minēto krājumu saglabāšanu un apsaimniekošanu, kā arī šo krājumu zveju;

b) veicināt, ieteikt un koordinēt šajā nolīgumā minēto zivju krājumu un zvejniecības izpēti un attīstību, kā arī tādu darbību, ko Komisija uzskata par vajadzīgu, ieskaitot tehnoloģijas izplatīšanu, mācības un kvalifikācijas celšanu, pienācīgi ņemot vērā to, ka jānodrošina komisijas locekļu taisnīga līdzdalība zvejā un to locekļu īpašās intereses un vajadzības, kas ir jaunattīstības valstis šajā reģionā;

c) saskaņā ar IX pantu, pamatojoties uz zinātnes atzinumiem, apstiprināt resursu saglabāšanas un apsaimniekošanas pasākumus, nodrošināt šajā nolīgumā minēto zivju krājumu saglabāšanu, kā arī panākt mērķi tos optimāli izmantot visā šajā teritorijā;

d) pārraudzīt zvejas ekonomiskos un sociālos aspektus, izmantojot šajā nolīgumā minētos zivju krājumus, īpaši paturot prātā piekrastes jaunattīstības valstu intereses;

e) izskatīt un apstiprināt savu programmu un autonomo budžetu, kā arī norēķinus iepriekšējā budžeta periodā;

f) iesniegt FAO ģenerāldirektoram (turpmāk tekstā — "ģenerāldirektors") pārskatus par savu darbību, programmu, norēķiniem un autonomo budžetu, kā arī par citiem jautājumiem, kas var būt vajadzīgi FAO padomei vai konferencei, lai pamatotu savu rīcību;

g) pieņemt savu reglamentu, finanšu nolikumu un pārējos iekšējos administratīvos noteikumus, kas var būt vajadzīgi tās funkciju veikšanai; un

h) veikt citu darbību, kas ir nepieciešama iepriekš nosprausto mērķu sasniegšanai.

3. Komisija pēc vajadzības var pieņemt lēmumus un ieteikumus, kas veicina šā nolīguma mērķu sasniegšanu.

VI pants

Komisijas sēdes

1. Katru komisijas locekli komisijas sēdēs pārstāv viens delegāts, ko var pavadīt vietnieks, eksperti un konsultanti. Vietnieki, eksperti un konsultanti var piedalīties komisijas sēdēs, bet nedrīkst balsot, tas neskar vietniekus, kas attiecīgi pilnvaroti aizvietot delegātus.

2. Katram komisijas loceklim ir viena balss. Ja vien šis nolīgums neparedz citādi, komisija pieņem lēmumus un ieteikumus ar nodoto balsu vairākumu. Kvorumu nodrošina komisijas locekļu vairākums.

3. Vajadzības gadījumā komisija var pieņemt un grozīt savu reglamentu ar divu trešdaļu tās locekļu balsu vairākumu, ievērojot reglamenta atbilstību šim nolīgumam un FAO statūtiem.

4. Komisijas priekšsēdētājs ik gadus sasauc kārtēju komisijas sēdi.

5. Komisijas ārkārtas sēdes komisijas priekšsēdētājs var sasaukt pēc vismaz vienas trešdaļas tās locekļu pieprasījuma.

6. Komisija ievēl savu priekšsēdētāju un ne vairāk kā divus priekšsēdētāja vietniekus, kuru amata termiņš ir divi gadi un viņus var atkārtoti ievēlēt, bet ne vairāk kā uz četriem gadiem pēc kārtas. Ievēlot priekšsēdētāju un priekšsēdētāja vietniekus, komisija pienācīgi rūpējas par to, lai tiktu taisnīgi pārstāvētas Indijas okeāna valstis.

7. Vajadzības gadījumā komisija var apstiprināt un grozīt komisijas finanšu nolikumu ar divu trešdaļu tās locekļu balsu vairākumu, ievērojot finanšu nolikuma atbilstību principiem, kas ietverti FAO finanšu nolikumā. Par finanšu nolikumu un tā grozījumiem paziņo FAO finanšu komitejai, kam ir tiesības tos noraidīt, ja tā konstatē, ka tie neatbilst principiem, kas ietverti FAO finanšu nolikumā.

8. Lai nodrošinātu ciešu sadarbību starp komisiju un FAO, FAO ir tiesības bez balsstiesībām piedalīties visās komisijas un saskaņā ar XII panta 5. punktu izveidoto palīgorganizāciju sēdēs.

VII pants

Novērotāji

1. Jebkuru FAO locekli vai asociēto locekli, kas nav komisijas loceklis, pēc tā pieprasījuma var uzaicināt būt pārstāvētam komisijas sēdēs novērotāja statusā. Tas drīkst iesniegt ziņojumu un piedalīties bez balsstiesībām debatēs.

2. Valstis, kas, nebūdamas komisijas locekles un FAO locekles vai asociētās locekles, ir Apvienoto Nāciju Organizācijas vai kādas tās specializētās iestādes, vai Starptautiskās atomenerģijas aģentūras locekles, pēc to pieprasījuma un ar komisijas piekrišanu, ko paudis tās priekšsēdētājs, kā arī ievērojot FAO konferences pieņemtos noteikumus attiecībā uz novērotāja statusa piešķiršanu, var uzaicināt apmeklēt komisijas sēdes kā novērotājas.

3. Komisija var uzaicināt starpvaldību vai, pēc pieprasījuma, nevalstiskas organizācijas, kas ir īpaši kompetentas komisijas darbības jomā, apmeklēt tās sēdes, ko norādījusi komisija.

VIII pants

Administratīvā vadība

1. Komisijas sekretāru (turpmāk tekstā — "sekretārs") ieceļ ģenerāldirektors ar komisijas piekrišanu vai, ja iecelšana notiek starplaikā starp kārtējām komisijas sēdēm, ar komisijas locekļu piekrišanu. Komisijas štata darbiniekus izvēlas sekretārs, un viņi strādā sekretāra tiešā pārraudzībā. Komisijas sekretāru un štata darbiniekus ieceļ saskaņā ar tiem pašiem noteikumiem kā FAO štata darbiniekus; administratīvi viņi ir pakļauti ģenerāldirektoram.

2. Sekretārs ir atbildīgs par komisijas politikas īstenošanu un tās darbību un atskaitās par to komisijai. Vajadzības gadījumā sekretārs pilda sekretāra pienākumus arī citās komisijas izveidotās palīgstruktūrās.

3. Komisijas izdevumus sedz no tās autonomā budžeta, izņemot tos, kas ir saistīti ar štata darbiniekiem un pakalpojumiem, ko piedāvā FAO. Izdevumus, kas būtu jāuzņemas FAO, nosaka un apmaksā no ģenerāldirektora sagatavota divu gadu budžeta, ko apstiprina FAO konferencē saskaņā ar FAO vispārējiem noteikumiem un finanšu nolikumu.

4. Izdevumus, kas rodas delegātiem, viņu vietniekiem, ekspertiem un padomniekiem, viņiem kā valdības pārstāvjiem apmeklējot komisijas, tās apakškomisiju un komiteju sēdes, kā arī izdevumus, kas sēžu laikā rodas novērotājiem, sedz attiecīgās valdības un organizācijas. Izdevumus, kas rodas ekspertiem, kurus komisija individuāli uzaicina apmeklēt komisijas vai tās apakškomisiju, vai komiteju sēdes, sedz no komisijas budžeta.

IX pants

Procedūras saistībā ar resursu saglabāšanas un apsaimniekošanas pasākumiem

1. Ievērojot 2. punktu, komisija ar divu trešdaļu klāt esošo un balsojošo locekļu balsu vairākumu var apstiprināt resursu saglabāšanas un apsaimniekošanas pasākumus, kas uzliek saistības komisijas locekļiem saskaņā ar šo pantu.

2. Saglabāšanas un apsaimniekošanas pasākumus, kas skar zivju krājumus, kam izveidota apakškomisija, ievērojot XII panta 2. punktu, apstiprina pēc attiecīgās apakškomisijas priekšlikuma.

3. Sekretārs bez liekas kavēšanās paziņo komisijas locekļiem par visiem resursu saglabāšanas un apsaimniekošanas pasākumiem, ko apstiprinājusi Komisija.

4. Saskaņā ar 5. un 6. punktu resursu saglabāšanas un apsaimniekošanas pasākumi, ko apstiprinājusi komisija, ievērojot 1. punktu, kļūst saistoši tās locekļiem 120 dienu pēc datuma, kas norādīts sekretāra paziņojumā, vai kādā citā dienā, ko noteikusi komisija.

5. Jebkurš komisijas loceklis 120 dienu laikā no norādītā datuma vai kādā citā laikposmā, ko noteikusi komisija, ievērojot 4. punktu, var iebilst pret resursu saglabāšanas un apsaimniekošanas pasākumu, kas apstiprināts, ievērojot 1. punktu. Šis pasākums neuzliek saistības komisijas loceklim, kas pret to iebilst. Jebkurš cits komisijas loceklis var tāpat izteikt iebildumu 60 dienu laikā pēc 120 dienu termiņa beigām. Komisijas loceklis var arī jebkurā laikā atsaukt savu iebildumu un tūlīt uzņemties saistības, ko uzliek šis pasākums, ja tas jau stājies spēkā, vai tad, kad tas stāsies spēkā saskaņā ar šo pantu.

6. Ja pret pasākumu, kas apstiprināts, ievērojot 1. punktu, iebilst vairāk neka viena trešdaļa komisijas locekļu, šis pasākums neuzliek saistības pārējiem locekļiem; bet tas neliedz nevienam no viņiem to ieviest.

7. Tūlīt pēc ikviena iebilduma saņemšanas vai pēc iebilduma atsaukšanas sekretārs par to informē visus komisijas locekļus.

8. Komisija var ar vienkāršu klātesošo un balsojošo locekļu balsu vairākumu pieņemt ieteikumus, kas skar zivju krājumu saglabāšanu un apsaimniekošanu, lai veicinātu šā nolīguma mērķu sasniegšanu.

X pants

Izpilde

1. Katrs Komisijas loceklis rūpējas par to, lai saskaņā ar valsts tiesību normām tiktu veikti tādi pasākumi, ieskaitot attiecīgo sankciju piemērošanu par pārkāpumiem, kas ir vajadzīgi, lai iedzīvinātu šā nolīguma noteikumus un īstenotu resursu saglabāšanas un apsaimniekošanas pasākumus, kas attiecīgajam loceklim kļūst saistoši saskaņā ar IX panta 1. punktu.

2. Katrs komisijas loceklis nosūta komisijai gada pārskatu par pasākumiem, ko tas veicis, ievērojot 1. punktu. Šo pārskatu nosūta komisijas sekretāram ne vēlāk kā 60 dienu pirms datuma, kurā paredzēta komisijas nākamā kārtējā sēde.

3. Ar komisijas starpniecību komisijas locekļi sadarbojas, izstrādājot piemērotu kārtību, kā uzraudzīt resursu saglabāšanas un apsaimniekošanas pasākumu ieviešanu saskaņā ar IX panta 1. punktu, un ņemot vērā piemērotus un efektīvus līdzekļus un paņēmienus, ko lieto zvejas kontrolei un zinātnes atzinumu apkopošanai, kas vajadzīgi šā nolīguma mērķiem.

4. Komisijas locekļi sadarbojas, apmainoties ar informāciju par šajā nolīgumā minēto zivju krājumu zveju, ko veic pārstāvji no jebkuras valsts vai organizācijas, kas nav komisijas locekle.

XI pants

Informācijas nodrošināšana

1. Komisijas locekļi pēc komisijas pieprasījuma piegādā tai savā rīcībā esošos un pieejamos statistikas datus, kā arī citas ziņas un informāciju, ko komisijai var ievajadzēties saistībā ar šo nolīguma mērķiem. Komisija lemj par to, kādā apjomā un veidā, kā arī ar kādu laika intervālu šie statistikas dati jāpiegādā. Komisija arī cenšas iegūt zvejas statistikas datus no zvejniecības valstīm vai organizācijām, kas nav komisijas locekles.

2. Ikviens komisijas loceklis nodrošina komisiju ar to spēkā esošo normatīvo un administratīvo aktu kopijām vai, vajadzības gadījumā, to īsu izklāstu, kuri skar šajā nolīgumā minēto zivju krājumu saglabāšanu un apsaimniekošanu, kā arī informē komisiju par visiem gadījumiem, kad šos normatīvos un administratīvos aktus groza vai atceļ.

XII pants

Palīgstruktūras

1. Komisija izveido pastāvīgu Zinātnes komiteju.

2. Komisija var izveidot arī apakškomisijas, kuru pārziņā būtu viens vai vairāki šajā nolīgumā minētie zivju krājumi.

3. Šīs apakškomisijas ir atvērtas piekrastes valstīm, kas ir komisijas locekles un atrodas apakškomisijā izskatāmo zivju krājumu migrācijas ceļā vai ir valstis, kuru kuģi zvejo šos krājumus.

4. Apakškomisijas kalpo par apspriežu un sadarbības forumu jautājumos, kas saistīti ar attiecīgo zivju krājumu apsaimniekošanu, piemēram:

a) pārraugot attiecīgos krājumus un apkopojot zinātniskus un citus svarīgus atzinumus saistībā ar šiem krājumiem;

b) vērtējot un analizējot attiecīgo krājumu stāvokli un pārmaiņu tendences;

c) saskaņojot attiecīgo krājumu izpēti un analīzi;

d) informējot komisiju par saviem atzinumiem;

e) sniedzot attiecīgus rīcības ieteikumus komisijas locekļiem, tajā skaitā par to, kā iegūstama nepieciešamā informācija par zivju krājumiem, un priekšlikumus resursu saglabāšanai un apsaimniekošanai;

f) aplūkojot jebkurus jautājumus, ko komisija tām nodod izskatīšanai.

5. Komisija saskaņā ar šā panta noteikumiem var izveidot komitejas, darba grupas vai citas palīgstruktūras, kas var būt vajadzīgas saistībā ar šā nolīguma mērķiem.

6. Komisijai izveidojot jebkuru apakškomisiju, kā arī jebkuru komiteju, darba grupu vai citu palīgstruktūru, kas prasa komisijas finansējumu, jāraugās, vai ir pieejami vajadzīgie līdzekļi, atkarībā no apstākļiem, apstiprinātajā autonomajā komisijas budžetā vai FAO budžetā. Ja attiecīgos izdevumus sedz FAO, šo līdzekļu pieejamību nosaka ģenerāldirektors. Pirms pieņemt lēmumu, kas paredz izdevumus saistībā ar palīgstruktūru izveidošanu, komisija attiecīgi izskata sekretāra vai ģenerāldirektora ziņojumu par tā administratīvajām un finansiālajām sekām.

7. Palīgstruktūras sniedz komisijai tādu informāciju par savu darbību, kādu tā uzskata par vajadzīgu.

XIII pants

Finanses

1. Katrs komisijas loceklis apņemas ik gadu iemaksāt savu daļu autonomajā budžetā saskaņā ar maksājumu sadali, kas jāpieņem komisijai.

2. Katrā kārtējā sēdē komisija pieņem savu autonomo budžetu, tās locekļiem vienprātīgi vienojoties, ja tomēr, par spīti visām pūlēm, sēdes gaitā neizdodas panākt vienprātīgu vienošanos, šo jautājumu liek uz balsošanu un budžetu apstiprina ar tās locekļu divu trešdaļu balsu vairākumu.

3. a) Katra komisijas locekļa maksājuma lielumu nosaka saskaņā ar shēmu, ko komisija pieņem un groza pēc vienprātības principa.

b) Pieņemot šo shēmu, pienācīgi rūpējas par to, lai katram loceklim noteiktu pamatmaksu un mainīgo maksu, kas inter alia balstās uz šajā nolīgumā minēto sugu kopējo nozveju un izkraušanas biežumu šajā teritorijā, kā arī katra locekļa ienākumu uz vienu iedzīvotāju.

c) Komisijas pieņemto vai grozīto shēmu izklāsta komisijas finanšu noteikumos.

4. Jebkuram subjektam, kas kļuvis par komisijas locekli, nebūdams FAO loceklis, jāveic tādi maksājumi, lai segtu FAO izdevumus saistībā ar komisijas darbu, kādus tam nosaka komisija.

5. Maksājumus veic brīvi konvertējamā valūtā, ja vien komisija ar ģenerāldirektora piekrišanu neizlemj citādi.

6. Komisija var pieņemt arī ziedojumus un citādu palīdzību no organizācijām, indivīdiem un citiem avotiem jebkuriem mērķiem, kas saistīti ar tās funkciju pildīšanu.

7. Saņemtos maksājumus un dāvinājumus, ka arī cita veida palīdzību ieskaita trasta fondā, ko saskaņā ar FAO finanšu noteikumiem pārvalda ģenerāldirektors.

8. Komisijas loceklim, kas nav laikus pārskaitījis komisijai savu finansiālo ieguldījumu, liedz balsstiesības komisijā, ja parādu summa ir vienāda ar maksājumu summu, kas pienākas par diviem iepriekšējiem kalendārajiem gadiem, vai pārsniedz šādu summu. Komisija tomēr var atļaut šim loceklim balsot, ja tā ir pārliecināta, ka nenokārtotie maksājumi ir izskaidrojami ar apstākļiem, kas nav atkarīgi no šā locekļa.

XIV pants

Galvenā mītne

Komisija pēc apspriešanās ar ģenerāldirektoru izvēlas vietu savai galvenajai mītnei.

XV pants

Sadarbība ar citām organizācijām un iestādēm

1. Komisija sadarbojas un tādēļ attiecīgi vienojas ar citām starpvaldību organizācijām un iestādēm, it sevišķi ar tām, kas aktīvi darbojas zivsaimniecības nozarē un varētu atbalstīt tās darbu, kā arī veicināt komisijas mērķu sasniegšanu, jo īpaši ar starpvaldību organizācijām un iestādēm, kuru pārziņā ir tunzivis šajā teritorijā. Komisija var slēgt līgumus ar šīm organizācijām un iestādēm. Šie līgumi ir vērsti uz to, lai papildinātu cits citu un saskaņā ar 2. punktu izvairītos no dublēšanās un pretrunām komisijas un šo organizāciju darbā.

2. Šis nolīgums nekādā veidā neierobežo citu starpvaldību organizāciju vai iestāžu tiesības un kompetenci, kuru pārziņā ir tunzivis vai kāda tunzivju suga teritorijā, kur spēkā ir kādi no šo organizāciju vai iestāžu apstiprinātajiem pasākumiem.

XVI pants

Piekrastes valstu tiesības

Šis nolīgums neierobežo piekrastes valstu suverēno tiesību izmantošanu saskaņā ar starptautiskajām jūras tiesībām attiecībā uz dzīvo resursu, to skaitā aktīvi migrējošo sugu, izpēti un ekspluatāciju, saglabāšanu un apsaimniekošanu 200 jūras jūdžu joslā, kas ir tās jurisdikcijā.

XVII pants

Pievienošanās nolīgumam

1. Jebkurš FAO loceklis vai asociētais loceklis, pievienojoties šim nolīgumam, nodod ģenerāldirektoram pievienošanās dokumentu.

2. Jebkuras IV panta 2. punktā minētās valsts pievienošanos šim nolīgumam īsteno, deponējot pievienošanās dokumentu ģenerāldirektoram. Pievienošanās stājas spēkā dienā, kurā komisija apstiprina dalības pieteikumu.

3. Ģenerāldirektors paziņo visiem komisijas locekļiem, visiem FAO locekļiem un Apvienoto Nāciju Organizācijas ģenerālsekretāram par visiem pievienošanās gadījumiem, kas stājušies spēkā.

XVIII pants

Stāšanās spēkā

Šis nolīgums stājas spēkā dienā, kurā ģenerālsekretārs saņēmis 10. pievienošanās dokumentu. Turpmāk attiecībā uz jebkuru FAO locekli un asociēto locekli vai IV panta 2. punktā minēto valsti, kas iesniegusi pievienošanās dokumentu pēc šā datuma, šis nolīgums stājas spēkā dienā, kad šī pievienošanās notikusi vai ieguvusi spēku saskaņā ar XVII pantu.

XIX pants

Atrunas

Pievienošanās šim nolīgumam var būt saistīta ar atrunām saskaņā ar vispārējām starptautisko tiesību normām, kas ietvertas 1969. gada Vīnes Līgumtiesību konvencijas II daļas 2. iedaļas noteikumos.

XX pants

Grozījumi

1. Šo nolīgumu var grozīt ar trīs ceturtdaļu komisijas locekļu balsu vairākumu.

2. Grozījumu priekšlikumus var piedāvāt jebkurš komisijas loceklis vai ģenerāldirektors. Komisijas locekļu piedāvātos priekšlikumus adresē gan komisijas priekšsēdētājam, gan ģenerāldirektoram, bet ģenerāldirektora piedāvātos adresē komisijas priekšsēdētājam ne vēlāk kā 120 dienu pirms komisijas sēdes, kurā šis priekšlikums jāizskata. Ģenerāldirektors tūlīt paziņo visiem komisijas locekļiem par visiem grozījumu priekšlikumiem.

3. Par visiem šā nolīguma grozījumiem ziņo FAO padomei, kas var noraidīt grozījumu, kurš ir nepārprotami pretrunā FAO mērķiem un nodomiem vai FAO statūtiem.

4. Grozījumi, kas neparedz jaunas saistības komisijas locekļiem, stājas spēkā attiecībā uz visiem locekļiem dienā, kad tos pieņēmusi komisija saskaņā ar 3. punktu.

5. Grozījumi, kas paredz jaunas saistības komisijas locekļiem pēc tam, kad tos pieņēmusi komisija saskaņā ar 3. punktu, stājas spēkā attiecībā uz katru locekli tikai pēc tam, kad tas šos grozījumus atzinis. Atzīšanas dokumentus sakarā ar grozījumiem, kas paredz jaunas saistības, deponē ģenerālsekretāram. Ģenerālsekretārs par šo atzīšanu paziņo visiem komisijas locekļiem un Apvienoto Nāciju Organizācijas ģenerālsekretāram. Jebkura komisijas locekļa tiesības un saistības, ja tas nav atzinis grozījumu, kurš paredz jaunas saistības, turpina reglamentēt šā nolīguma noteikumi, kas bijuši spēkā pirms šā grozījuma.

6. Šā nolīguma pielikumu grozījumus var pieņemt ar divu trešdaļu komisijas locekļu balsu vairākumu, un tie stājas spēkā dienā, kad tos apstiprinājusi komisija.

7. Ģenerāldirektors paziņo visiem komisijas locekļiem, visiem FAO locekļiem un asociētajiem locekļiem, kā arī Apvienoto Nāciju Organizācijas ģenerālsekretāram par jebkura grozījuma stāšanos spēkā.

XXI pants

Nolīguma uzteikšana

1. Jebkurš komisijas loceklis var uzteikt šo nolīgumu jebkurā laikā pēc tam, kad pagājuši divi gadi no dienas, kurā šis nolīgums stājies spēkā attiecībā uz šo locekli, iesniedzot rakstisku uzteikšanas paziņojumu ģenerālsekretāram, kas par šo uzteikšanu tūlīt informē visus komisijas locekļus, kā arī FAO locekļus un asociētos locekļus un Apvienoto Nāciju Organizācijas ģenerālsekretāru. Nolīguma uzteikšana iegūst spēku tā kalendārā gada beigās, kas seko gadam, kurā ģenerālsekretārs saņēmis uzteikšanas paziņojumu.

2. Komisijas loceklis var iesniegt nolīguma uzteikšanas paziņojumu attiecībā uz vienu vai vairākām teritorijām, kurās viņš ir atbildīgs par starpvalstu attiecībām. Ja loceklis paziņo par savu atteikšanos no dalības komisijā, tas norāda, uz kādām teritorijām šī atteikšanās attiecas. Ja tas netiek norādīts, uzskata, ka atteikšanās attiecas uz visām teritorijām, kurās šis komisijas loceklis ir atbildīgs par starpvalstu attiecībām, izņemot teritorijas, kas pieder asociētajam loceklim, kurš pats ir likumīgs komisijas loceklis.

3. Uzskata, ka ikviens komisijas loceklis, kas paziņojis par izstāšanos no FAO, vienlaikus izstājas no komisijas, un šo izstāšanos attiecina uz visām teritorijām, kurās šis komisijas loceklis ir atbildīgs par starpvalstu attiecībām, izņemot teritorijas, kas pieder asociētajam loceklim, kas pats ir likumīgs komisijas loceklis.

4. Atteikšanās var norisināties arī tā, kā paredzēts IV panta 4. punktā.

XXII pants

Darbības izbeigšanās

Nolīguma darbība automātiski izbeidzas, ja izstāšanās dēļ komisijas locekļu skaits nokrītas zem 10 un ja vien palikušie komisijas locekļi vienprātīgi neizlemj citādi.

XXIII pants

Strīdu izskatīšana un izšķiršana

Jebkura strīda atrisināšanai, kas skar šā nolīguma interpretēšanu vai piemērošanu, ja to neizšķir komisijā, piemēro samierināšanas kārtību, kas jāpieņem komisijai. Šādas samierināšanas procedūras secinājumi, lai arī neuzliek būtiskas saistības, rada pamatu, kas ļauj ieinteresētām pusēm no jauna aplūkot jautājumu, kurš radījis nesaskaņas. Ja pēc šīs procedūras strīdu neizdodas atrisināt, to var nodod izskatīšanai Starptautiskajā tiesā saskaņā ar Starptautiskās tiesas statūtiem, ja vien strīdā iesaistītās puses nevienojas par citu tā izšķiršanas veidu.

XXIV pants

Depozitārijs

Šā nolīguma depozitārijs ir ģenerāldirektors. Depozitārijs:

a) katram FAO loceklim vai asociētajam loceklim un trešām valstīm, kas var pievienoties nolīgumam, nosūta apstiprinātu šā nolīguma eksemplāru;

b) sagatavo, nolīgumam stājoties spēkā, tā reģistrāciju Apvienoto Nāciju Organizācijas sekretariātā saskaņā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas Statūtu 102. pantu;

c) visiem FAO locekļiem un asociētajiem locekļiem, kas pievienojušies šim nolīgumam, un visām trešām valstīm, kurām atļauta dalība komisijā, paziņo par:

i) trešo valstu iesniegumiem atļaut dalību komisijā;

ii) priekšlikumiem izdarīt grozījumus šajā nolīgumā vai tā pielikumos;

d) informē visus FAO locekļus un asociētos locekļus, kā arī jebkuru trešo valsti, kas var pievienoties šim nolīgumam, par:

i) pievienošanās dokumentu deponēšanu saskaņā ar XVII pantu;

ii) dienu, kurā šis nolīgums stājas spēkā saskaņā ar XVIII pantu;

iii) atrunām, kas izdarītas šajā nolīgumā saskaņā ar XIX pantu;

iv) šā nolīguma grozījumu apstiprināšanu saskaņā ar XX pantu;

v) šā nolīguma uzteikšanu, ievērojot XXI pantu; un

vi) šā nolīguma izbeigšanu saskaņā ar XXII pantu.

--------------------------------------------------

A PIELIKUMS

FAO zvejas teritorijas Indijas un Klusajā okeānā

+++++ TIFF +++++

--------------------------------------------------

B PIELIKUMS

FAO Nosaukums angļu valodā | FAO Nosaukums franču valodā | FAO Nosaukums spāņu valodā | Zinātniskais nosaukums |

1.Yellowfin tuna | Albacore | Rabil | Thunnus albacares |

2.Skipjack tuna | Listao | Listado | Katsuwonus pelamis |

3.Bigeye tuna | Thon obèse | Patudo | Thunnus obesus |

4.Albacore | Germon | Atún blanco | Thunnus alalunga |

5.Southern bluefin tuna | Thon rouge du sud | Atún del sur | Thunnus maccoyii |

6.Longtail tuna | Thon mignon | Atún tongol | Thunnus tonggol |

7.Kawakawa | Thonine orientale | Bacoreta oriental | Euthynnus affinis |

8.Frigate tuna | Auxide | Melva | Auxis thazard |

9.Bullet tuna | Bonito | Melva (= Melvera) | Auxis rochei |

10.Narrow-barred Spanish mackerel | Thazard rayé (Indo-Pacifique) | Carite estriado (Indo-Pacífico) | Scomberomorus commerson |

11.Indo-Pacific king mackerel | Thazard ponctué (Indo-Pacifique) | Carite (Indo-Pacífico) | Scomberomorus guttatus |

12.Indo-Pacific blue marlin | Thazard bleu (Indo-Pacifique) | Aguja azul (Indo-Pacífico) | Makaira mazara |

13.Black marlin | Makaire noir | Aguja negra | Makaira indica |

14.Striped marlin | Marlin rayé | Marlín rayado | Tetrapturus audax |

15.Indo-Pacific sailfish | Voilier (Indo-Pacifique) | Pez vela (Indo-Pacífico) | Istiophorus platypterus |

16.Swordfish | Espadon | Pez espada | Xiphias gladius |

--------------------------------------------------