All official European Union website addresses are in the europa.eu domain.
This document is an excerpt from the EUR-Lex website
Document 22016A0528(01)
Agreement between the European Union, Iceland, the Principality of Liechtenstein and the Kingdom of Norway on an EEA Financial Mechanism 2014-2021
Nolīgums starp Eiropas Savienību, Islandi, Lihtenšteinas Firstisti un Norvēģijas Karalisti par EEZ finanšu mehānismu laikposmam no 2014. gada līdz 2021. gadam
Nolīgums starp Eiropas Savienību, Islandi, Lihtenšteinas Firstisti un Norvēģijas Karalisti par EEZ finanšu mehānismu laikposmam no 2014. gada līdz 2021. gadam
OV L 141, 28.5.2016, p. 3–10
(BG, ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, HR, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SL, FI, SV)
Date of entry into force unknown (pending notification) or not yet in force.
28.5.2016 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 141/3 |
NOLĪGUMS
starp Eiropas Savienību, Islandi, Lihtenšteinas Firstisti un Norvēģijas Karalisti par EEZ finanšu mehānismu laikposmam no 2014. gada līdz 2021. gadam
EIROPAS SAVIENĪBA,
ISLANDE,
LIHTENŠTEINAS FIRSTISTE,
NORVĒĢIJAS KARALISTE,
TĀ KĀ Līguma par Eiropas Ekonomikas zonu (“EEZ līgums”) Puses ir vienojušās par nepieciešamību mazināt ekonomiskās un sociālās atšķirības starp reģioniem, lai veicinātu nepārtrauktu un līdzsvarotu tirdzniecības un ekonomisko attiecību stiprināšanu,
TĀ KĀ EBTA valstis, lai atbalstītu šā mērķa sasniegšanu, saistībā ar Eiropas Ekonomikas zonu ir izveidojušas finanšu mehānismu,
TĀ KĀ noteikumi, ar kuriem reglamentēja EEZ finanšu mehānismu laikposmā no 2004. gada līdz 2009. gadam, bija ietverti EEZ līguma 38.a protokolā un 38.a protokola papildinājumā,
TĀ KĀ noteikumi, ar kuriem regulēja EEZ finanšu mehānismu laikposmā no 2009. gada līdz 2014. gadam, bija ietverti EEZ līguma 38.b protokolā un 38.b protokola papildinājumā;
TĀ KĀ nepieciešamība mazināt ekonomiskās un sociālās atšķirības Eiropas Ekonomikas zonā turpina pastāvēt un tāpēc būtu jāveido jauns EEZ EBTA valstu iemaksu mehānisms laikposmam no 2014. gada līdz 2021. gadam,
IR NOLĒMUŠAS NOSLĒGT ŠO NOLĪGUMU.
1. pants
EEZ līguma 117. panta tekstu aizstāj ar šādu:
“Noteikumi attiecībā uz finanšu mehānismiem ir izklāstīti 38. protokolā, 38.a protokolā, 38.a protokola papildinājumā, 38.b protokolā, 38.b protokola papildinājumā un 38.c protokolā”.
2. pants
Jauno 38.c protokolu iekļauj aiz EEZ līguma 38.b protokola. Minētā 38.c protokola teksts ir sniegts šā nolīguma pielikumā.
3. pants
Šo nolīgumu Puses ratificē vai apstiprina saskaņā ar savām procedūrām. Ratifikācijas vai apstiprināšanas dokumentus deponē Eiropas Savienības Padomes Ģenerālsekretariātam.
Tas stājas spēkā otrā mēneša pirmajā dienā pēc pēdējā ratifikācijas vai apstiprināšanas dokumenta deponēšanas.
Kamēr nav pabeigtas 1. un 2. punktā minētās procedūras, šo nolīgumu piemēro provizoriski no pirmā mēneša pirmās dienas pēc datuma, kad deponēts pēdējais paziņojums par to.
4. pants
Šis nolīgums ir sagatavots vienā oriģināleksemplārā angļu, bulgāru, čehu, dāņu, franču, grieķu, holandiešu, igauņu, itāļu, latviešu, lietuviešu, maltiešu, poļu, portugāļu, rumāņu, slovāku, slovēņu, somu, spāņu, ungāru, vācu, zviedru, islandiešu un norvēģu valodā, un visi teksti ir vienlīdz autentiski; nolīgumu deponē Eiropas Savienības Padomes Ģenerālsekretariātā, kurš izsniegs apliecinātu kopiju katrai šā nolīguma Pusei.
Съставено в Брюксел на трети май две хиляди и шестнадесета година.
Hecho en Bruselas, el tres de mayo de dos mil dieciséis.
V Bruselu dne třetího května dva tisíce šestnáct.
Udfærdiget i Bruxelles den tredje maj to tusind og seksten.
Geschehen zu Brüssel am dritten Mai zweitausendsechzehn.
Kahe tuhande kuueteistkümnenda aasta maikuu kolmandal päeval Brüsselis.
Έγινε στις Βρυξέλλες, στις τρεις Μαΐου δύο χιλιάδες δεκαέξι.
Done at Brussels on the third day of May in the year two thousand and sixteen.
Fait à Bruxelles, le trois mai deux mille seize.
Sastavljeno u Bruxellesu trećeg svibnja godine dvije tisuće šesnaeste.
Fatto a Bruxelles, addì tre maggio duemilasedici.
Briselē, divi tūkstoši sešpadsmitā gada trešajā maijā.
Priimta du tūkstančiai šešioliktų metų gegužės trečią dieną Briuselyje.
Kelt Brüsszelben, a kétezer-tizenhatodik év május havának harmadik napján.
Magħmul fi Brussell, fit-tielet jum ta' Mejju fis-sena elfejn u sittax.
Gedaan te Brussel, drie mei tweeduizend zestien.
Sporządzono w Brukseli dnia trzeciego maja roku dwa tysiące szesnastego.
Feito em Bruxelas, em três de maio de dois mil e dezasseis.
Întocmit la Bruxelles la trei mai două mii șaisprezece.
V Bruseli tretieho mája dvetisícšestnásť.
V Bruslju, dne tretjega maja leta dva tisoč šestnajst.
Tehty Brysselissä kolmantena päivänä toukokuuta vuonna kaksituhattakuusitoista.
Som skedde i Bryssel den tredje maj år tjugohundrasexton.
Gjört í Brussel þriðja dag maímánaðar árið tvö þúsund og sextán.
Utferdiget i Brussel den tredje mai to tusen og seksten.
За Европейския съюз
Рог la Unión Europea
Za Evropskou unii
For Den Europæiske Union
Für die Europäische Union
Euroopa Liidu nimel
Για την Ευρωπαϊκή Ένωση
For the European Union
Pour l'Union européenne
Za Europsku uniju
Per l'Unione europea
Eiropas Savienības vārdā –
Europos Sąjungos vardu
Az Európai Unió részéről
Għall-Unjoni Ewropea
Voor de Europese Unie
W imieniu Unii Europejskiej
Pela União Europeia
Pentru Uniunea Europeană
Za Európsku úniu
Za Evropsko unijo
Euroopan unionin puolesta
För Europeiska unionen
Fyrir Ísland
Für das Fürstentum Liechtenstein
For Kongeriket Norge
PIELIKUMS
38.C PROTOKOLS
par EEZ finanšu mehānismu (laikposmam no 2014. gada līdz 2021. gadam)
1. pants
1. Islande, Lihtenšteina un Norvēģija (“EBTA valstis”) līdzdarbojas, lai mazinātu ekonomiskās un sociālās atšķirības Eiropas Ekonomikas zonā un stiprinātu attiecības ar saņēmējvalstīm, nodrošinot finansiālos ieguldījumus 3. pantā uzskaitīto prioritāro nozaru atbalstam.
2. Visas programmas un darbības, ko finansē EEZ finanšu mehānisms laikposmā no 2014. gada līdz 2021. gadam, pamatojas uz kopīgām vērtībām, kas respektē cilvēka cieņu, brīvību, demokrātiju, vienlīdzību, tiesiskumu un cilvēktiesību, tostarp minoritāšu tiesību, ievērošanu.
2. pants
1. Finansiālā ieguldījuma, kas minēts 1. pantā, kopsumma ir EUR 1 548,1 miljoni, kas laikposmā no 2014. gada 1. maija līdz 2021. gada 30. aprīlim ieskaitot, ir pieejama izmantošanai ikgadējās daļās, katra no kurām ir EUR 221,16 miljoni.
2. Kopējā summa sastāv no valstīm paredzētajiem piešķīrumiem, kā noteikts 6. pantā, un no globālā fonda reģionālai sadarbībai, kā noteikts 7. pantā.
3. pants
1. Valstīm paredzētie piešķīrumi ir pieejami šādās prioritārās nozarēs:
a) |
inovācija, pētniecība, izglītība un konkurētspēja; |
b) |
sociālā iekļaušana, jaunatnes nodarbinātība un nabadzības mazināšana; |
c) |
vide, enerģētika, klimata pārmaiņas un mazoglekļa ekonomika; |
d) |
kultūra, pilsoniskā sabiedrība, laba pārvaldība, pamattiesības un pamatbrīvības; |
e) |
tieslietas un iekšlietas. |
Programmas jomas prioritārajās nozarēs ar izvirzītajiem mērķiem un atbalsta jomām ir izklāstītas šā protokola pielikumā.
2. |
|
4. pants
1. Lai sasniegtu koncentrēšanos uz prioritārajām nozarēm un nodrošinātu efektīvu īstenošanu saskaņā ar vispārējiem mērķiem, kas minēti 1. pantā, un ņemot vērā stratēģiju “Eiropa 2020” gudrai, ilgtspējīgai un integrējošai izaugsmei, tostarp īpašu uzmanību pievēršot nodarbinātībai, valsts prioritātēm, konkrētai valstij adresētiem ieteikumiem un Partnerības nolīgumiem, kas saskaņā ar ES kohēzijas politiku noslēgti ar Eiropas Komisiju, EBTA valstis ar katru saņēmējvalsti noslēdz saprašanās memorandu saskaņā ar 10. panta 3. punktu.
2. Apspriedes ar Eiropas Komisiju notiek stratēģiskā līmenī un laikā, kad tiek rīkotas sarunas par saprašanās memorandu, kas definēts 10. panta 3. punktā, lai veicinātu papildināmību un sinerģiju ar ES kohēzijas politiku, kā arī lai izskatītu iespēju piemērot finanšu instrumentus nolūkā palielināt finanšu ieguldījumus.
5. pants
1. EBTA ieguldījums, kas attiecas uz šīm programmām saskaņā ar valstīm paredzētajiem piešķīrumiem, attiecībā uz kuriem saņēmējvalstīm ir īstenošanas pienākums, nepārsniedz 85 % no programmas izmaksām, ja vien EBTA valstis nenolemj citādi.
2. Ievēro piemērojamos noteikumus par valsts atbalstu.
3. EBTA valstu atbildība par projektiem aptver tikai finansējuma nodrošināšanu saskaņā ar noteikto plānu. Netiks paredzēta nekāda atbildība attiecībā pret trešām personām.
6. pants
Valstīm paredzētie piešķīrumi ir pieejami šādām saņēmējvalstīm: Bulgārija, Horvātija, Kipra, Čehijas Republika, Igaunija, Grieķija, Ungārija, Latvija, Lietuva, Malta, Polija, Portugāle, Rumānija, Slovākija un Slovēnija saskaņā ar šādu sadales shēmu:
Saņēmējvalsts |
Līdzekļi (miljoni EUR) |
Bulgārija |
115,0 |
Horvātija |
56,8 |
Kipra |
6,4 |
Čehijas Republika |
95,5 |
Igaunija |
32,3 |
Grieķija |
116,7 |
Ungārija |
108,9 |
Latvija |
50,2 |
Lietuva |
56,2 |
Malta |
4,4 |
Polija |
397,8 |
Portugāle |
102,7 |
Rumānija |
275,2 |
Slovākija |
54,9 |
Slovēnija |
19,9 |
7. pants
1. Globālais fonds reģionālai sadarbībai ir pieejams EUR 55,25 miljonu apmērā. Tas palīdz sasniegt EEZ finanšu mehānisma mērķus, kā noteikts 1. pantā.
2. 70 % no fonda ir pieejami, lai veicinātu ilgtspējīgu un kvalitatīvu jauniešu nodarbinātību, īpašu uzmanību pievēršot šādām jomām:
a) |
darba un mācību mobilitātes programmas jauniešiem, īpašu uzmanību pievēršot tiem jauniešiem, kuri nestrādā, nemācās un neapgūst arodu; |
b) |
duālās apmācību programmas, stažēšanās, jauniešu iekļaušana; |
c) |
zināšanu apmaiņa, paraugprakses apmaiņa un savstarpēja mācīšanās starp organizācijām/iestādēm, kas sniedz jaunatnes nodarbinātības pakalpojumus. |
Šī fonda daļa ir pieejama projektiem, kuros iesaistītas saņēmējvalstis un citas ES dalībvalstis, kurās jauniešu bezdarba līmenis pārsniedz 25 % (Eurostat atsauces gads – 2013), un kuri ietver vismaz divas valstis, tostarp vismaz vienu saņēmējvalsti. EBTA valstis var piedalīties kā partneri.
3. 30 % no fonda ir pieejami reģionālajai sadarbībai prioritārajās nozarēs, kas minētas 3. pantā, jo īpaši zināšanu nodošanā, paraugprakses apmaiņā un iestāžu veidošanā.
Šī fonda daļa ir pieejama projektiem, kuros iesaistītas saņēmējvalstis un kaimiņos esošās trešās valstis. Projektos iesaista vismaz trīs valstis, tostarp vismaz divas saņēmējvalstis. EBTA valstis var piedalīties kā partneri.
8. pants
EBTA valstis veic vidusposma pārskatu līdz 2020. gadam, lai pārdalītu jebkurus neizmantotos pieejamos līdzekļus atsevišķu iesaistīto saņēmējvalstu piešķīrumu satvarā.
9. pants
1. Šajā protokolā paredzēto finansiālo ieguldījumu cieši koordinē ar finansējumu, ko uz divpusēja pamata nodrošina Norvēģija saskaņā ar Norvēģijas finanšu mehānismu.
2. EBTA valstis jo īpaši nodrošina pēc būtības vienādas pieteikšanās procedūras un vienādu īstenošanas kārtību abiem iepriekšējā punktā minētajiem finanšu mehānismiem.
3. Atbilstīgos gadījumos ņem vērā attiecīgas izmaiņas Eiropas Savienības kohēzijas politikā.
10. pants
EEZ finanšu mehānismu īsteno, ievērojot šādus nosacījumus.
1. |
Visās īstenošanas kārtās nodrošina visaugstākās pakāpes pārredzamību, atbildību un izmaksu efektivitāti un ievēro labas pārvaldības, sadarbības un daudzlīmeņu pārvaldības, ilgtspējīgas attīstības un vīriešu un sieviešu līdztiesību un nediskriminācijas principus. EEZ finanšu mehānisma mērķus sasniedz ciešas saņēmējvalstu un EBTA valstu sadarbības satvarā. |
2. |
|
3. |
EBTA valstis ar katru saņēmējvalsti noslēdz saprašanās memorandu, attiecībā uz valstīm paredzēto piešķīrumu, izņemot fondu, kas minēts 2. punkta a) apakšpunktā, kurā izklāsta daudzgadu programmu veidošanas principus un pārvaldības un kontroles struktūras.
|
4. |
EBTA valstu pārvaldības izmaksas sedz no 2. panta 1. punktā minētās kopējās summas, un tās ir noteiktas šā panta 5. punktā minētajos īstenošanas noteikumos. |
5. |
EBTA valstis izveido komiteju, kas vispārēji pārvalda EEZ finanšu mehānismu. EBTA valstis pēc apspriešanās ar saņēmējvalstīm, kurām var palīdzēt Eiropas Komisijas, pieņem turpmākus EEZ finanšu mehānisma īstenošanas noteikumus. EBTA valstis cenšas pieņemt šos noteikumus pirms saprašanās memoranda parakstīšanas. |
6. |
EBTA valstis ziņo par savu finansējumu EEZ finanšu mehānisma mērķu sasniegšanai un attiecīgā gadījumā – vienpadsmit tematisko Eiropas strukturālo un investīciju fondu (2014.–2020.) mērķu sasniegšanai (1). |
11. pants
Tā laikposma beigās, kas noteikts 2. pantā, un neskarot tiesības un pienākumus saskaņā ar nolīgumu, Līgumslēdzējas puses, ņemot vērā nolīguma 115. pantu, pārskata vajadzību veikt pasākumus saistībā ar ekonomiskajām un sociālajām atšķirībām Eiropas Ekonomikas zonā.
PIELIKUMS 38.C PROTOKOLAM
Inovācija, pētniecība, izglītība un konkurētspēja
1. |
Darījumdarbības attīstība, inovācija un mazie un vidējie uzņēmumi (MVU) |
2. |
Pētniecība |
3. |
Izglītība, stipendijas, stažēšanās un jauniešu uzņēmējdarbība |
4. |
Darba un privātās dzīves līdzsvars |
Sociālā iekļaušana, jaunatnes nodarbinātība un nabadzības mazināšana
5. |
Eiropas veselības aizsardzības izaicinājumi |
6. |
Romu iekļaušana un iespēju došana |
7. |
Riska grupā esoši bērni un jaunieši |
8. |
Jauniešu dalība darba tirgū |
9. |
Vietējā attīstība un nabadzības samazināšana |
Vide, enerģētika, klimata pārmaiņas un mazoglekļa ekonomika
10. |
Vide un ekosistēmas |
11. |
Atjaunojamo energoresursu enerģija, energoefektivitāte, enerģētiskā drošība |
12. |
Klimata pārmaiņu mazināšana un pielāgošanās pasākumi |
Kultūra, pilsoniskā sabiedrība, laba pārvaldība, pamattiesības un pamatbrīvības
13. |
Kultūras uzņēmējdarbība, kultūras mantojums un sadarbība kultūras jomā |
14. |
Pilsoniskā sabiedrība |
15. |
Laba pārvaldība, pārskatatbildīgās iestādes, pārredzamība |
16. |
Cilvēktiesības – īstenošana valsts mērogā |
Tieslietas un iekšlietas
17. |
Patvērums un migrācija |
18. |
Labošanas dienesti un pirmstiesas apcietinājums |
19. |
Starptautiskās policijas sadarbība un noziedzības apkarošana |
20. |
Tiesu sistēmas efektivitāte un produktivitāte, stiprinot tiesiskumu |
21. |
Vardarbība ģimenē un ar dzimumu saistīta vardarbība |
22. |
Katastrofu novēršana un sagatavotība katastrofām |
(1) 1) Nostiprināt pētniecību, tehnoloģiju attīstību un inovāciju; 2) uzlabot piekļuvi informācijai un komunikācijas tehnoloģijām, to izmantošanu un kvalitāti; 3) uzlabot mazo un vidējo uzņēmumu (“MVU”), lauksaimniecības nozares un zivsaimniecības un akvakultūras nozares konkurētspēju; 4) atbalstīt pāreju uz mazoglekļa ekonomiku visās nozarēs; 5) veicināt pielāgošanos klimata pārmaiņām, riska novēršanu un pārvaldību; 6) saglabāt un aizsargāt vidi un uzlabot resursu izmantošanas efektivitāti; 7) veicināt ilgtspējīgu transportu un novērst trūkumus tīkla pamatinfrastruktūrā; 8) veicināt stabilas un kvalitatīvas darba vietas un atbalstīt darbaspēka mobilitāti; 9) veicināt sociālo iekļaušanu, apkarot nabadzību un jebkādu diskrimināciju; 10) ieguldīt izglītībā, apmācībā un profesionāla izglītībā prasmju apguvei un mūžizglītībā; 11) uzlabot publisko iestāžu un ieinteresēto personu institucionālo spēju un efektīvu valsts pārvaldi.