32001R1265

Komisijas Regula (EK) Nr. 1265/2001

(2001. gada 27. jūnijs),

ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus Padomes Regulas (EK) Nr. 1260/2001 piemērošanai attiecībā uz ražošanas kompensācijas piešķiršanu par dažiem cukura produktiem, kurus izmanto ķīmiskajā rūpniecībā

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes 2001. gada 19. jūnija Regulu (EK) Nr. 1260/2001 par cukura tirgu kopīgo organizāciju [1] un jo īpaši tās 7. panta 5. punktu,

tā kā:

(1) Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1260/2001 7. panta 3. punktu ir nolemts piešķirt ražošanas kompensācijas par cukuru, nepārstrādātu izoglikozi un cukura sīrupiem, uz ko attiecas minētā regula, kā arī par ķīmiski tīru fruktozi (levulozi) ar KN kodu 17025000, ko izmanto par starpproduktu dažu ķīmiskās rūpniecības produktu ražošanā.

(2) Nepārstrādātai izoglikozei būtu jānosaka līdzīga sistēma kā baltajam cukuram, ko izmanto ķīmijas rūpniecībā.

(3) Ja precīzi definētus starpproduktus, no vienas puses, Kopienā iegūst tieši no pamatprodukta, izslēdzot visus produktus, uz ko attiecas cita ražošanas kompensāciju sistēma, un, no otras puses, tos izmanto šīs regulas I pielikumā minētas ķīmiskas vielas ražošanā, būtu jāparedz iespēja piešķirt ražošanas kompensāciju par šādiem starpproduktiem. Minētā iespēja ir jāpiemēro arī tad, ja starpproduktus izmanto dalībvalstī, kurā tie nav ražoti. Tālab, no vienas puses, būtu jāparedz ražošanas kompensāciju piešķiršana par pamatproduktu, kas izmantots, lai saražotu iepriekšminētajā veidā izmantotā starpprodukta daudzumu, un, no otras puses, kompensācija būtu jānosaka, izmantojot tādus pašus iegūtā daudzuma koeficientus, kas noteikti eksporta kompensāciju aprēķināšanai par tiem pašiem starpproduktiem.

(4) Piemērojot ražošanas kompensāciju sistēmu starpproduktiem, ir jādefinē minētie produkti un ir jāievieš atbilstīga pārbaudes sistēma. Minētajai pārbaudei pēc iepriekšējas apstiprināšanas būtu jāattiecas gan uz starpprodukta ražošanas posmu, gan uz pārstrādi ķīmiskajā galaproduktā, lai nodrošinātu definētā pamatprodukta reālu izmantošanu šīs regulas I pielikumā minētas ķīmiskas vielas ražošanā un izvairītos no ražošanas kompensācijas divkārtējas izmaksāšanas.

(5) Cukuru kā pamatproduktu ķīmiskajā rūpniecībā var izmantot tādā pašā veidā kā cietes produktus. Tādēļ būtu jānodrošina šo pamatproduktu izmantošanas saskaņota attīstība. Tālab būtu jāparedz tādas ražošanas kompensāciju sistēmas piemērošana, kurā ņemta vērā gan cukura cena Kopienas tirgū, gan cukura cenu svārstības pasaulē.

(6) Ķīmisko produktu ražošanā izmantotajiem cukura produktiem piemērojamā sistēma ir paredzēta, lai veicinātu, no vienas puses, cukura produktu izmantošanu ķīmiskajā rūpniecībā un, no otras puses, biotehnoloģijas attīstību uz minēto pamatproduktu bāzes, izlīdzinot cukura cenas pasaules tirgū. Tāpēc sistēma paredz ražošanas kompensāciju noteikšanas principa pakāpenisku piemērošanu, atsaucoties uz cukura cenu pasaulē un Kopienā, pasaules cenai pieskaitot standarta summu EUR 6,45 par 100 kg. Standarta summa atbilst izmaksām, kas saistītas ar Kopienas cukura nosūtīšanu eksportam, ieskaitot vienotas likmes elementu, kas jo īpaši paredzēts tam, lai izvairītos no cukura pārdošanas par cenu, kas ir zemāka par pasaules tirgus cenu, kura būtībā ir ļoti svārstīga. No minētās sistēmas darbības iegūtā pieredze liecina par to, ka, no vienas puses, Kopienas ķīmiskajā rūpniecībā, kas izmanto cukura produktus, ir jārada nosacījumi, kas ir salīdzināmi ar tādas ķīmiskās rūpniecības nosacījumiem, kam piegādā cukuru no pasaules cukura tirgus, un, no otras puses, vēl vairāk jāatver nepārtikas noieta tirgus Kopienas rūpniecības nozarēm, kas ražo cukura produktus. Tālab šī sistēma būtu jāuztur, atsaucoties tikai uz pasaules un Kopienas cukura tirgiem.

(7) Ražošanas kompensācijas var piešķirt arī par ķīmiskajā rūpniecībā izmantotu jēlcukuru un sīrupiem ar augstu tīrības pakāpi, ko aprēķina saskaņā ar 1. panta 5. punktu Komisijas 1982. gada 8. jūnija Regulā (EEK) Nr. 1443/82, ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus kvotu sistēmas piemērošanai cukura nozarē [2], kurā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 392/94 [3]. Tādēļ ražošanas kompensācijai par minētajiem pamatproduktiem vajadzētu būt tādai pašai kā kompensācijai par balto cukuru, ko pielāgo, pēc vajadzības atsaucoties uz iegūto produkciju vai saharozes saturu. Ciktāl tas attiecas uz izoglikozi, ražošanas kompensācijas būtu jāpiešķir ar tādiem pašiem nosacījumiem, ko piemēro eksporta kompensācijām par šo produktu.

(8) Būtu jāparedz, ka ražošanas kompensāciju nosaka reizi mēnesī, jo īpaši izmantojot pārskata periodus, kas jānosaka, un reģistrus, kas jāveic, lai noteiktu cukura cenu pasaules tirgū. Tā kā kompensācijas nosaka reizi mēnesī, pārskata periods būtu jānosaka viena mēneša garumā.

(9) Tāpēc, ka cukura pārpalikumu realizācija to valstu tirgū, kas nav dalībvalstis, notiek gandrīz tikai konkursa veidā, par ražošanas kompensācijas noteikšanā izmantojamās cukura pasaules tirgus cenas definēšanas bāzi vajadzētu pieņemt vidējās svērtās eksporta kompensācijas, ko nosaka konkursā attiecīgajā pārskata periodā.

(10) Lai nepieļautu pārkāpumus, būtu jāparedz, ka ražošanas kompensāciju piešķir tikai tad, ja ar kontroli ir izslēgti citi izmantošanas veidi. Ja minētā kontrole ir iespējama, ražošanas kompensācija būtu jāizmaksā tikai pārstrādātājam un saskaņā ar pārstrādātāja pieteikumu. Dažos gadījumos minēto kontroli var padarīt efektīvāku, ja to papildina ar apstiprināšanas procedūru. Tādēļ dalībvalstij, kuras teritorijā notiek pārstrāde, būtu jāļauj izlemt, vai pārstrādātājiem ir jāsaņem minētais apstiprinājums vai nav.

(11) Ražošanas kompensāciju nevar piešķirt, ja nav pieejama precīza informācija. Tālab personām, kas pretendē uz kompensāciju, iepriekš būtu jāiesniedz rakstisks pieteikums, sniedzot noteiktu informāciju.

(12) Tā kā cukura nozares pamatprodukti ir pilnībā savstarpēji aizstājami ar labības un rīsu nozares pamatproduktiem, būtu jāizvairās no nepamatotām atšķirībām to vērtēšanā. Tālab attiecībā uz cukuru būtu jāparedz drošības naudas atmaksāšanas noteikumi, kas ir līdzīgi noteikumiem Komisijas 1993. gada 30. jūnija Regulā (EEK) Nr. 1722/93, ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus Padomes Regulu (EEK) Nr. 1766/82 un (EEK) Nr. 1418/76 piemērošanai attiecībā uz ražošanas kompensācijām labības un rīsu nozarē [4], kurā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 87/1999 [5]. Minētie noteikumi ļauj atmaksāt drošības naudu proporcionāli daudzumiem, kādos pamatprodukts ir pārstrādāts ražošanas kompensācijas sertifikāta derīguma laikā.

(13) Pierādījumu un kontroles nolūkā jāievieš kompensācijas sertifikāts, kas ir derīgs pietiekami ilgu laiku, ļaujot nozares pārstāvjiem slēgt ilgtermiņa darījumus, un kas sniedz ražošanas kompensāciju noteikšanai vajadzīgo informāciju. Lai nodrošinātu to, ka attiecīgo cukuru izmanto mērķim, kam izsniegts kompensācijas sertifikāts, būtu jāparedz, ka tikai pieteikuma iesniedzējs var pieprasīt kompensāciju uz sertifikāta pamata, un to var darīt tikai pēc tam, kad attiecīgā pamatprodukcija ir pārstrādāta.

(14) Tā kā, no vienas puses, ražošanas kompensācijas pēdējo maksājumu var izdarīt tikai pēc pārstrādes un, no otras puses, nozares pārstāvji ir ieinteresēti saņemt samaksu pēc iespējas ātrāk, būtu jāparedz, ka minēto maksājumu veic īsi pēc pārstrādes.

(15) Ražošanas kompensācijas sertifikāti var būt derīgi sešus mēnešus pēc ražošanas kompensāciju noteikšanas, un šajos sertifikātos jānorāda ražošanas kompensācijas, kas ir spēkā pieteikuma saņemšanas dienā. Tāpēc laikā no kompensācijas sertifikāta pieteikuma saņemšanas dienas līdz attiecīgā pamatprodukta pārstrādes dienai var mainīties cukura intervences cena, kas noteikta bezdeficīta apgabaliem. Tā kā ražošanas kompensāciju nosaka, pamatojoties uz Kopienas cukura cenu un pasaules cenu svārstībām, būtu jāparedz, ka minēto kompensāciju koriģē, ņemot vērā visas pārmaiņas cukura intervences cenā, kas izteikta eiro, no pieteikuma saņemšanas dienas līdz attiecīgā pamatprodukta pārstrādes dienai.

(16) Lai varētu pārbaudīt, vai pamatproduktus izmanto paredzētajam mērķim, katrā dalībvalstī jāizveido kompetenta iestāde, kurai ir pieejama visa vajadzīgā informācija. Lai novērstu kompensācijas izmaksāšanas kavējumu sekas, būtu jāparedz, ka avansu izmaksā sertifikāta turētājam, tiklīdz pamatproduktiem ir veikta kontrole, un turētājam savukārt būtu jāiemaksā drošības nauda kā garantija attiecīgajai dalībvalstij, ja pamatprodukta pārstrādi neveic saskaņā ar kompensācijas sertifikātā paredzētajiem nosacījumiem. Attiecīgajai dalībvalstij tomēr būtu jāļauj pašai pieņemt lēmumu par vajadzīgajiem pasākumiem force majeure apstākļos, kas sertifikāta turētājiem neļauj izpildīt savas saistības.

(17) Pieredze, kas iegūta pēc jauno ražošanas kompensāciju sistēmas ieviešanas 1986. gada 1. jūlijā un jo īpaši pēc to grozīšanas 1990. gada 1. jūlijā, liecina, ka ir jānodrošina sistēmas efektīvāka piemērošana, jo īpaši ražošanas kompensācijas piemērošanas posmā. Tālab būtu jāpaplašina robežas, pēc kurām spriež, vai ieinteresētā puse ir izpildījusi pamatprodukta vai starpprodukta pārstrādes galveno prasību, ņemot vērā pārstrādes tehniskos ierobežojumus un jo īpaši fermentācijas procesu gadījumos, kad iegūtais daudzums ir ļoti mainīgs atkarībā no mikroorganismu reakcijām. Būtu jānosaka arī maksimālā pielaide tiem gadījumiem, kad pārstrāde nav izdevusies un pārstrādātājam ir jāizmanto lielāks pamatprodukta daudzums nekā sākumā ir bijis paredzēts; viņš to var darīt, nesagatavojot īpašu dokumentu, lai pretendētu uz ražošanas kompensāciju par šādi pārstrādātu papildu daudzumu.

(18) Šajā regulā paredzētie piemērošanas noteikumi aizstāj noteikumus Komisijas 1978. gada 24. jūlija Regulā (EEK) Nr. 1729/78, ar ko nosaka sīki izstrādātus piemērošanas noteikumus attiecībā uz ražošanas kompensāciju cukuram, ko izmanto ķīmiskajā rūpniecībā [6], kurā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1148/98 [7], kas tāpēc būtu jāatsauc.

(19) Šajā regulā paredzētie pasākumi saskan ar Cukura pārvaldības komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

1. Šajā regulā "pamatprodukti" nozīmē:

a) produktus, kas minēti Regulas (EK) Nr. 1260/2001 1. panta 1. punkta a) un f) apakšpunktā, un

b) cukura sīrupus, kuri minēti Regulas (EK) Nr. 1260/2001 1. panta 1. punkta d) apakšpunktā un uz kuriem attiecas KN kods ex17026095 un ex17029099, un kuru tīrības pakāpe ir vismaz 85 %,

ko izmanto I pielikumā minēto ķīmiskās rūpniecības produktu ražošanā.

2. II pielikumā minētos starpproduktus, ko, no vienas puses, Kopienā iegūst tieši no iepriekšminētajiem pamatproduktiem, izņemot visus tos produktus, uz ko attiecas cita ražošanas kompensāciju sistēma, un ko, no otras puses, izmanto I pielikumā minēto ķīmisko produktu ražošanā, vērtē tāpat kā minētos pamatproduktus.

3. Ķīmiski tīru fruktozi (levulozi) ar KN kodu 17025000 kā starpproduktu uzskata par vienu no pamatproduktiem, ja, no vienas puses, tā ir iegūta Kopienā tieši no minētajiem pamatproduktiem, izņemot visus tos produktus, uz ko attiecas cita ražošanas kompensāciju sistēma, un, no otras puses, to izmanto pārstrādei vienā no I pielikumā minētajiem ķīmiskajiem produktiem.

2. pants

1. Ražošanas kompensāciju piešķir dalībvalsts, kuras teritorijā notiek pamatproduktu pārstrāde.

2. Dalībvalsts drīkst piešķirt kompensāciju tikai tad, ja muitas kontrole vai administratīva pārbaude, kas sniedz līdzvērtīgas garantijas, nodrošina to, ka pamatproduktus izmanto mērķim, kas norādīts 3. pantā minētajā pieteikumā.

3. pants

1. Ražošanas kompensāciju piešķir tikai tiem pārstrādātājiem, kas garantē, ka 2. panta 2. punktā paredzēto kontroli var veikt jebkurā laikā, un kas ir iesnieguši pieteikumu, norādot ķīmisko produktu, kura ražošanā izmantos pamatproduktu.

2. Attiecīgā dalībvalsts var noteikt, ka, 1. punktā minētie pārstrādātāji iepriekš ir jāapstiprina, lai viņi iegūtu tiesības uz kompensāciju.

4. pants

Ražošanas kompensācijas summu par 100 kilogramiem baltā cukura nosaka, ņemot vērā baltā cukura tirgus cenu pasaulē, kam pieskaita standarta summu 6,45 EUR par 100 kilogramiem baltā cukura, un Kopienas cukura cenu.

Piemēro šādas definīcijas:

a) cukura cena pasaules tirgū: Kopienas cukura cena mīnus vidējā eksporta kompensācija par balto cukuru, kas reģistrēta 9. panta 2. punktā minētajā attiecīgajā pārskata periodā, pēc standarta summas 6,45 EUR par 100 kilogramiem atņemšanas;

b) Kopienas cukura cena: baltā cukura intervences cena.

5. pants

Ražošanas kompensācijas summa, ko piešķir par 100 kilogramiem jēlcukura, ir vienāda ar vienu simtdaļu no summas, ko piemēro, izmantojot balto cukuru, un ko reizina ar izmantotā jēlcukura iegūto daudzumu, ko nosaka saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1260/2001 I pielikuma II punktu.

6. pants

Ražošanas kompensācijas summa, ko piešķir par 100 kilogramiem saharozes sīrupa, ir vienāda ar vienu simtdaļu no summas, ko piemēro, izmantojot balto cukuru, un ko reizina ar:

a) izmantotā sīrupa saharozes saturu, ja sīrupa tīrība nav mazāka par 98 %, vai

b) izmantotā sīrupa ekstrahējamā cukura saturu, ko nosaka saskaņā ar Regulas (EEK) Nr. 1443/82 1. panta 5. punkta otro daļu, ja sīrupa tīrība ir vismaz 85 %, bet mazāka par 98 %.

7. pants

Ražošanas kompensācijas summa, ko piešķir par 100 kilogramiem Regulas (EK) Nr. 1260/2001 1. panta 1. punkta f) apakšpunktā minētā pamatprodukta sausnas, ir vienāda ar ražošanas kompensācijas daudzumu, ko piemēro, izmantojot balto cukuru.

Ražošanas kompensāciju piešķir tikai tad, ja:

a) produkts ir iegūts glikozes izomerizācijas procesā;

b) produkta sausnas saturā pēc svara ir vismaz 41 % fruktozes un

c) produkta kopējais polisaharīdu un oligosaharīdu, tajā skaitā disaharīdu vai trisaharīdu sausnas saturs pēc svara nepārsniedz 8,5 %.

8. pants

Ražošanas kompensācijas summa, kuru piešķir par 100 kilogramiem izmantotas levulozes, ko izsaka kā sausnu, ir vienāda ar ražošanas kompensāciju, kura piemērojama 100 kilogramiem baltā cukura dienā, kad saņem ražošanas kompensācijas pieteikumu.

9. pants

1. Ražošanas kompensāciju par balto cukuru nosaka reizi mēnesī laika posmam, kas sākas katra mēneša pirmajā datumā.

2. Lai noteiktu ražošanas kompensāciju, kā paredzēts 1. punktā, pārskata periods, kurā reģistrē eksporta kompensācijas par balto cukuru kā pamatu 4. panta 2. punkta a) apakšpunktā minētās cukura pasaules tirgus cenas noteikšanai, ir laika posms, kas sākas 16. datumā divus mēnešus pirms mēneša, kurā ir 1. punktā minētie datumi un beidzas 15. datumā vienu mēnesi pirms mēneša, kurā ir 1. punktā minētie datumi.

3. Attiecībā uz cukura cenu pasaules tirgū, 4. panta a) apakšpunktā minētā vidējā cena ir baltā cukura vidējās svērtās eksporta kompensācijas, ko nosaka konkursā 2. punktā definētajā attiecīgajā pārskata periodā.

4. Ražošanas kompensācijas summa, kas piemērojama 100 kg baltā cukura katrā no 1. punktā minētajiem mēnešiem, ir vienāda ar starpību starp Kopienas cukura cenu, kas piemērojama mēnesī, kam noteikta kompensācija, un cukura cenu pasaules tirgū, kas noteikta attiecīgajam pārskata periodam.

5. Ja 1. punktā definētajā laika posmā ievērojami mainās Kopienas un pasaules tirgus cenas, saskaņā ar 2., 3. un 4. punktu aprēķināto kompensāciju var koriģēt, ņemot vērā attiecīgās izmaiņas.

10. pants

1. Tās dalībvalsts kompetentajai iestādei, kurā pārstrādās pamatproduktu, iesniedz rakstisku ražošanas kompensācijas pieteikumu.

Pieteikumā norāda:

a) pārstrādātāja vārdu vai uzņēmuma nosaukumu un adresi;

b) pārstrādājamā pamatprodukta īpašības un daudzumu, izsakot kā balto cukuru, vai izoglikozes gadījumā – kā sausnu;

c) tā ķīmiskā produkta tarifa grupu un aprakstu, kura ražošanā izmantos pamatproduktu;

d) pārstrādes vietu.

2. Ja pārstrādātāja sagatavotais ražošanas kompensācijas sertifikāta pieteikums attiecas uz starpproduktu:

a) papildus informācijai, ko pieprasa saskaņā ar 1. punktu, tajā jānorāda:

- starpprodukta ražošanā izmantotā pamatprodukta īpašības un daudzums,

- starpprodukta ražotāja vārds vai uzņēmuma nosaukums un adrese,

- starpprodukta ražošanas vieta;

b) neskarot 3. punkta otro daļu, tam jāpievieno:

- dokumenta oriģināls, ko starpprodukta ražotājam pēc pieprasījuma izsniedz tās dalībvalsts kompetentā iestāde, kuras teritorijā ir notikusi starpprodukta ražošana, un kas apliecina, ka starpprodukts ir ražots tieši un tikai no pamatprodukta,

- vai pārstrādātāja deklarācija, kurā viņš līdz pieprasītā kompensācijas sertifikāta derīguma termiņa beigām apņemas iesniegt pirmajā ievilkumā minēto dokumentu.

Dokumentā, kas minēts pirmās daļas b) apakšpunktā, jānorāda vismaz:

a) attiecīgā starpprodukta ražošanā izmantotā pamatprodukta īpašības un daudzums;

b) attiecīgā starpprodukta īpašības un daudzums;

c) starpprodukta ražotāja vārds vai uzņēmuma nosaukums un adrese;

d) starpprodukta ražošanas vieta.

Lai izsniegtu pirmās daļas b) apakšpunktā minēto dokumentu, dalībvalsts var paredzēt nosacījumus papildus tiem, kas minēti 1. punkta otrajā daļā.

3. Piemērojot 2. punktu:

a) paredz, ka 2. punkta pirmās daļas b) apakšpunktā minētā dokumenta izsniegšana ir atkarīga no tā, vai starpprodukta ražotāju iepriekš ir apstiprinājusi dalībvalsts, kurā minēto produktu ražos;

b) paredz, ka tiesības uz ražošanas kompensāciju ir atkarīgas no tā, vai pārstrādātāju iepriekš ir apstiprinājusi dalībvalsts, kurā minētais pārstrādātājs pārstrādās starpproduktu I pielikumā minētā ķīmiskā produktā.

Šā punkta otrajā daļā minētos apstiprinājumus izsniedz attiecīgā dalībvalsts, ja pretendents tai nodrošina visas iespējas veikt vajadzīgās pārbaudes.

4. Dalībvalstis var pieprasīt papildu informāciju.

11. pants

1. Iesniedzot kompensācijas sertifikātu pieteikumus, iemaksā drošības naudu, no kā ir atkarīga 12. pantā minētā kompensācijas sertifikāta izsniegšana.

2. Drošības naudas summa ir 3,78 EUR par 100 kg cukura, izsakot kā balto cukuru, vai izoglikozes gadījumā – par 100 kg sausnas.

Starpproduktam drošības nauda par 100 kilogramiem produkta ir vienāda ar šā punkta pirmajā daļā minētās summas reizinājumu ar koeficientu, kas attiecīgajam starpproduktam ir norādīts II pielikumā, un šo koeficientu vajadzības gadījumā pielāgo atkarībā no sausnas satura, mutatis mutandis piemērojot formulu, kas atbilst II pielikumā paredzētajam koeficientam.

3. Lai saņemtu atpakaļ 2. punktā minēto drošības naudu, galvenā prasība Regulas (EEK) Nr. 2220/85 [8] 20. panta nozīmē ir šāda:

a) starpproduktam – pārstrādātājs ir iesniedzis 10. panta 2. punkta pirmās daļas b) apakšpunktā minēto dokumentu, un pieteikumā norādītais starpprodukta daudzums ir pārstrādāts vienā no I pielikumā minētajiem ķīmiskajiem produktiem līdz attiecīgā kompensācijas sertifikāta derīguma termiņa beigām, vai

b) citos gadījumos – pieteikumā norādītais pamatprodukta daudzums ir pārstrādāts vienā no I pielikumā minētajiem ķīmiskajiem produktiem līdz attiecīgā kompensācijas sertifikāta derīguma termiņa beigām.

Tomēr attiecībā uz pārstrādes galveno prasību – ja attiecīgā persona līdz kompensācijas sertifikāta derīguma termiņa beigām ir pārstrādājusi vismaz 90 % no pieteikumā norādītā pamatprodukta vai starpprodukta daudzuma, uzskata, ka pirmās daļas a) vai b) apakšpunktā norādītā galvenā prasība ir izpildīta.

4. Šā panta 1. un 2. punkta piemērošana attiecībā uz drošības naudas atmaksāšanu ir pakļauta noteikumiem par force majeure un Regulas (EEK) Nr. 2220/85 V sadaļas noteikumiem.

12. pants

1. Dalībvalstis izsniedz kompensācijas sertifikātus, pamatojoties uz pieteikumiem.

2. Kompensācijas sertifikātiem dalībvalstis izmanto attiecīgās valsts veidlapas, kas satur vismaz 3. punktā norādīto informāciju, neierobežojot citu Kopienas iestāžu pieņemto regulu, direktīvu vai lēmumu noteikumus.

Ja 1. punktā minētais sertifikāts attiecas uz starpproduktu, papildus informācijai, ko pieprasa saskaņā ar 3. punkta a), b), d), e) un f) apakšpunktu, tajā jānorāda sertifikāta pieteikumā ietvertās ziņas, kas minētas 10. panta 2. punktā.

3. Kompensācijas sertifikātā norāda:

a) turētāja vārdu un adresi;

b) pieteikuma saņemšanas datumu;

c) pārstrādājamā pamatprodukta īpašības un daudzumu, izsakot kā balto cukuru, vai izoglikozes gadījumā – kā sausnu;

d) pamatprodukta paredzamo izmantošanu;

e) baltā cukura ražošanas kompensāciju, kas piemērojama pieteikuma saņemšanas dienā;

f) sertifikāta derīguma termiņa pēdējo dienu;

g) pārstrādes vietu.

13. pants

10. panta 1. punkta otrajā daļā un 12. panta 3. punktā:

a) par vienu un to pašu pamatproduktu uzskata:

i) balto cukuru ar KN kodu 17019910, cukuru, kas satur pievienotu aromātvielu vai krāsvielu, ar KN kodu 17019100, cukuru, kas satur citas pievienotas vielas, ar KN kodu 17019990, un saharozes sīrupus ar tīrību vismaz 85 % vai vairāk, ar KN kodiem 17026095 un 17029099;

ii) jēlcukuru ar KN kodiem 170111 un 170112;

iii) izoglikozi ar KN kodiem ex17024010, 17026010 un 17029030;

iv) 2. pantā minētos starpproduktus;

b) saskaņā ar pieteikumu un ar attiecīgās dalībvalsts kompetento iestāžu piekrišanu norādi par pamatprodukta izmantošanu var veidot tikai Kombinētās nomenklatūras nodaļa, kurā ietilpst ražojamais ķīmiskais produkts vai produkti.

14. pants

1. Kompensācijas sertifikāta izsniegšana dod tiesības uz sertifikātā norādītās ražošanas kompensācijas izmaksāšanu:

a) starpproduktam – ja noteiktajā termiņā ir iesniegts 10. panta 2. punkta pirmās daļas b) apakšpunktā minētais dokuments un ja starpprodukts ir pārstrādāts saskaņā ar kompensācijas sertifikāta nosacījumiem;

b) citos gadījumos – pēc tam, kad pamatprodukts ir pārstrādāts saskaņā ar kompensācijas sertifikāta nosacījumiem.

Ja pārstrādātā pamatprodukta vai starpprodukta daudzums pārsniedz kompensācijas sertifikātā norādīto daudzumu, attiecīgo papildu daudzumu 5 % robežās uzskata par tādu, kas ir pārstrādāts saskaņā ar sertifikātu, un par to ir tiesības saņemt sertifikātā norādīto ražošanas kompensāciju.

2. Sertifikāta piešķirtās tiesības nav nododamas citiem.

15. pants

Kompensācijas sertifikāts ir derīgs, sākot no pieteikuma saņemšanas dienas līdz brīdim, kad ir pagājuši pieci mēneši kopš mēneša, kurā tika saņemts ražošanas kompensācijas pieteikums.

16. pants

1. Ja laikā no ražošanas kompensācijas pieteikuma saņemšanas dienas līdz pamatprodukta pārstrādes dienai ir mainījusies bezdeficīta apgabaliem noteiktā baltā cukura intervences cena, kas izteikta eiro, attiecīgo ražošanas kompensāciju pielāgo, ņemot vērā pamatprodukta daudzumus, kas pārstrādāts pēc cenas maiņas.

2. Lai piemērotu 1. punktā minēto pielāgojumu, dalībvalsts kompetentā iestāde, kas izdod minēto kompensācijas sertifikātu, izdodot sertifikātu, to papildina ar teikumu "pielāgojams saskaņā ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 1260/2001 attiecībā uz pārstrādi, ko veic, sākot no attiecīgās jaunās intervences cenas spēkā stāšanās dienas".

Pielāgojumu veic tad, kad izmaksā attiecīgo ražošanas kompensāciju.

3. Ja pamatprodukts ir baltais cukurs, 1. punktā minēto pielāgojumu nosaka, pēc vajadzības palielinot vai samazinot ražošanas kompensāciju par starpību, kas izteikta eiro par 100 kg cukura, starp baltā cukura intervences cenu bezdeficīta apgabalos, kas piemērojama sertifikāta pieteikuma saņemšanas dienā, un attiecīgo cenu, kas piemērojama minētā pamatprodukta pārstrādes dienā.

4. Ja pamatprodukts ir standarta kvalitātes jēlcukurs, 1. punktā minēto pielāgojumu nosaka, pēc vajadzības palielinot vai samazinot ražošanas kompensāciju par starpību, kas izteikta eiro par 100 kg cukura, starp jēlcukura intervences cenu, kas piemērojama sertifikāta pieteikuma saņemšanas dienā, un attiecīgo cenu, kas piemērojama minētā pamatprodukta pārstrādes dienā.

5. Ja no jēlcukura iegūtais daudzums atšķiras no tā, kas minēts Regulas (EK) Nr. 1260/2001 I pielikuma II punktā sniegtajā standarta kvalitātes definīcijā, kompensācijas summu, kas koriģēta saskaņā ar 4. punktu, pielāgo izmaksai, piemērojot Komisijas Regulas (EK) Nr. 1423/95 [9] 5. panta 1. punktu.

6. Ja pamatprodukts ir saharozes sīrups, pielāgojumu nosaka saskaņā ar 4. punktu un 6. pantu.

7. Ja pamatprodukts ir izoglikoze, pielāgojumu nosaka saskaņā ar 4. punktu un to piemēro 100 kg minētā produkta sausnas.

17. pants

1. Dalībvalstis izraugās iestādes, kas atbild par pamatproduktu pārstrādes kontroli.

2. Kompensācijas sertifikāta turētājs 1. punktā minētajām iestādēm laikus iesniedz šādu rakstisku informāciju, lai tās varētu uzsākt kontroli:

a) savu vārdu vai nosaukumu un adresi;

b) pārstrādājamo pamatproduktu īpašības un daudzumu;

c) vietu, kur attiecīgie pamatprodukti atrodas informācijas sniegšanas laikā.

Dalībvalstis var pieprasīt papildu informāciju.

18. pants

Kad pamatprodukti ir pakļauti kontrolei, dalībvalstis var izmaksāt sertifikāta turētājam avansu, kas nepārsniedz 80 % no sertifikātā norādītās ražošanas kompensācijas.

19. pants

1. Ja izmaksā avansu, dalībvalstis pieprasa drošības naudu vai atzītu līdzvērtīgu garantiju, ko aprēķina, lai nodrošinātu avansa + 5 % atmaksāšanu.

2. Drošības naudu atmaksā pēc tam, kad pārstrāde ir notikusi saskaņā ar kompensācijas sertifikātā paredzētajiem nosacījumiem vai kad ir atmaksāts avanss + 5 %.

3. Neskarot 4. punktu, 1. punktā minētais atmaksājums ir proporcionāls pamatproduktu daudzumiem, kas nav pārstrādāti saskaņā ar kompensācijas sertifikātā paredzētajiem nosacījumiem.

Ja avansu neatmaksā, drošības naudu ietur proporcionāli atgūstamā avansa summai.

4. Ja pārstrādi nevar veikt saskaņā ar kompensācijas sertifikātā paredzētajiem nosacījumiem tādu apstākļu dēļ, ko uzskata par nepārvaramas varas apstākļiem, un ja pieteikumā ir paredzēts ņemt vērā šādus apstākļus, attiecīgā dalībvalsts veic pasākumus, ko tā uzskata par vajadzīgiem sakarā ar šiem apstākļiem.

20. pants

Pēc tam, kad attiecīgā persona ir informējusi kompetento iestādi par ķīmisko produktu, kura ražošanā ir izmantots cukurs, izmaksā ražošanas kompensāciju vai – ja ir izmaksāts avanss – izmaksātā avansa un ražošanas kompensācijas starpību:

a) agrākais pēc tam, kad ir konstatēts, ka pamatprodukti ir pārstrādāti saskaņā ar kompensācijas sertifikātā paredzētajiem nosacījumiem;

b) vēlākais tā mēneša beigās, kas seko mēnesim, kurā konstatēts, ka pārstrāde ir pabeigta.

21. pants

Ražošanas kompensāciju izmaksā par pamatprodukta vai starpprodukta daudzumu, kas pārstrādāts 14. panta 1. punkta otrajā daļā minētajās robežās.

Ražošanas kompensācijas summa, ko piešķir par 100 kg izmantotā starpprodukta, ir vienāda ar ražošanas kompensāciju, kas piemērojama 100 kg baltā cukura pieteikuma saņemšanas dienā, sareizinātu ar II pielikumā norādīto koeficientu attiecīgajam starpproduktam; koeficientu vajadzības gadījumā var pielāgot atkarībā no sausnas satura, piemērojot formulu, kas atbilst II pielikumā paredzētajam koeficientam.

22. pants

Ar šo atceļ Regulu (EEK) Nr. 1729/78.

Regulu (EEK) Nr. 1729/78 tomēr turpina piemērot pārstrādes darbībām, par kurām ražošanas kompensācijas pieteikumi ir iesniegti pirms šīs regulas piemērošanas dienas.

23. pants

Šī regula stājas spēkā 2001. gada 1. jūlijā.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2001. gada 27. jūnijā

Komisijas vārdā —

Komisijas loceklis

Franz Fischler

[1] OV L 178, 30.6.2001., 1. lpp.

[2] OV L 158, 9.6.1982., 17. lpp.

[3] OV L 53, 24.2.1994., 7. lpp.

[4] OV L 159, 1.7.1993., 112. lpp.

[5] OV L 9, 15.1.1999., 8. lpp.

[6] OV L 201, 25.7.1978., 26. lpp.

[7] OV L 159, 3.6.1998., 38. lpp.

[8] OV L 205, 3.8.1985., 5. lpp.

[9] OV L 141, 24.6.1995., 16. lpp.

--------------------------------------------------

I PIELIKUMS

KN kods | Apraksts |

13023100 | – – agars |

130232 | – – gļotas un recekļi, arī pārveidoti, no ceratoniju augļiem un sēklām vai no guarda sēklām: |

13023210 | – – – no ceratoniju augļiem vai sēklām |

13023290 | – – – no guarda sēklām |

13023900 | – – pārējie |

17029010 | – – ķīmiski tīra maltoze |

ex2520 | Ģipšakmens; anhidrīts; sīkgraudainais ģipsis, arī krāsots, arī ar nelielu daudzumu paātrinātāju vai palēninātāju: |

252020 | – sīkgraudainais ģipsis |

ex2839 | Silikāti: tehniskie sārmu metālu silikāti: |

28399000 | – pārējie |

29. nodaļa | Organiskie ķīmiskie produkti, izņemot 29054300 un 290544 apakšpozīcijas |

30. nodaļa | Farmācijas izstrādājumi |

32030090 | Augu vai dzīvnieku izcelsmes krāsvielas un to izstrādājumi |

ex3204 | – Sintētiskās organiskās krāsvielas un uz to pamata izgatavotie izstrādājumi, kas aprakstīti šīs nodaļas 3. piezīmē |

3307 | Pirms skūšanās, pēc skūšanās vai skūšanās laikā izmantojamie līdzekļi, individuālie dezodoranti, vannas līdzekļi, atmatošanas līdzekļi un pārējie parfimērijas, kosmētikas vai tualetes līdzekļi, kas citur nav minēti vai ietverti; telpu dezodoranti, arī aromatizēti vai ar dezinficējošām īpašībām: |

| – telpu aromatizēšanas vai dezodorēšanas līdzekļi, ieskaitot smaržvielas, ko izmanto reliģiskām ceremonijām: |

33074900 | – – pārējie |

33079000 | – pārējie |

ex3401 | Ziepes un organiskās virsmaktīvās vielas un līdzekļi stieņos, gabalos un figūru veidā, kā arī papīrs, vate, filcs un neaustie materiāli, piesūcināti vai pārklāti ar ziepēm vai mazgāšanas līdzekļiem: |

34011900 | – pārējie |

3402 | Virsmaktīvās organiskās vielas (izņemot ziepes); virsmaktīvi līdzekļi; mazgāšanas līdzekļi (ieskaitot mazgāšanas palīglīdzekļus) un tīrīšanas līdzekļi, arī tādi, kas satur ziepes, izņemot pozīcijā 3401 minētos |

3403 | Eļļošanas materiāli (ieskaitot griezējinstrumentu eļļošanas, skrūvju un uzgriežņu vītņu eļļošanas, rūsas noņemšanas vai pretkorozijas līdzekļus un preparātus lējumu izņemšanai no liešanas veidnēm, kas izgatavoti uz ziežvielu pamata), līdzekļi, ko izmanto tekstilmateriālu, ādu, kažokādu, citu materiālu apstrādei ar taukiem vai eļļām, bet izņemot līdzekļus, kuru pamatsastāvā 70 % no svara vai vairāk ir naftas eļļu vai eļļu, kuras iegūtas no bitumenminerāliem: |

| – kas satur naftas eļļas vai eļļas, kuras iegūtas no bitumenmateriāliem: |

340319 | – – pārējie |

34031910 | – kas pēc svara satur 70 % vai vairāk naftas eļļu vai eļļu, kuras iegūtas no bitumenminerāliem, bet nav pamatkomponenti |

3405 | Apavu, mēbeļu, grīdas, transporta iekārtu, stikla vai metālu pulēšanas līdzekļi un krēmi, tīrīšanas pastas un pulveri un tamlīdzīgi līdzekļi (arī papīra, vates, filca, neaustu materiālu, porainas plastmasas vai porainas gumijas formā, piesūcināti, pārklāti vai apsmidzināti ar šiem līdzekļiem), izņemot vaskus, kas minēti pozīcijā 3404 |

34070000 | Veidošanas pastas, ieskaitot bērnu rokdarbiem izgatavotās; izstrādājumi, kas pazīstami kā zobu vasks vai zobu nospiedumu iegūšanas izstrādājumi, iepakoti komplektos, iepakoti pārdošanai mazumtirdzniecībā vai plāksnīšu, pakavu, nūjiņu vai tamlīdzīgā formā; citi līdzekļi uz ģipša pamata, ko izmanto zobārstniecībā |

ex 35. nodaļa | Olbaltumvielas; modificētas cietes; adhezīvi; enzīmi, izņemot produktus, kas ietilpst pozīcijā 3501 un apakšpozīcijās 35051010, 35051090 un 350520 |

ex 38. nodaļa | Dažādi ķīmiski produkti, izņemot tos, kas ietilpst apakšpozīcijās 380910, 38099100, 38099200, 38099300 un ex382460 |

ex 39. nodaļa | Plastmasas un to izstrādājumi |

3901 | – galvenās formas |

ex6809 | Izstrādājumi no ģipša vai no maisījumiem uz ģipša pamata (paneļi, plāksnes, plāksnītes, flīzes un tamlīdzīgi izstrādājumi) |

--------------------------------------------------

II PIELIKUMS

KN kods | Apraksts | Koeficienti |

1 | 2 | 3 |

ex17029071 | Karamelizēts cukurs, kurā saharozes saturs sausnā ir 50 % vai vairāk | 1,00 |

ex17029099 | Invertcukurs | 1,00 |

2905 | Acikliskie spirti un to halogenētie, sulfurētie, nitrētie vai nitrozētie atvasinājumi: | |

| – pārējie polihidroksispirti: | |

29054300 | – – mannīts | 1,06 |

290544 | – – D-glucīts (sorbīts): | |

| – – – ūdens šķīdumā: | |

29054411 | – – – – kas satur 2 % vai mazāk D-mannīta, pārrēķinot D-glucītā | 0,74 |

29054419 | – – – – pārējie | 0,74 |

| – – – pārējie: | |

29054491 | – – – – kas satur 2 % vai mazāk D-mannīta, pārrēķinot D-glucītā | 1,06 |

29054499 | – – – – pārējie | 1,06 |

382460 | – sorbīts, izņemot apakšpozīcijā 290544 minēto: | |

| – – ūdens šķīdumā: | |

38246011 | – – – kas satur 2% vai mazāk D-mannīta, pārrēķinot D-glucītā | 0,74 |

38246019 | – – – pārējie | 0,74 |

| – – pārējie | |

38246091 | kas satur 2 % vai mazāk D-mannīta, pārrēķinot D-glucītā | 1,06 |

38246099 | – – – pārējie | 1,06 |

--------------------------------------------------