Eiropas Savienības un Kanādas

NOLĪGUMS,

ar ko izveido sistēmu Kanādas līdzdalībai Eiropas Savienības krīzes pārvarēšanas operācijās

EIROPAS SAVIENĪBA,

no vienas puses, un

KANĀDAS VALDĪBA,

no otras puses,

turpmāk “Puses”,

tā kā:

(1)	Eiropas Savienība (ES) var nolemt veikt darbības krīzes pārvarēšanas jomā.

(2)	Seviļas Eiropadome 2002. gada 21. un 22. jūnijā ir vienojusies par konsultāciju un sadarbības kārtību starp Eiropas Savienību un Kanādu krīzes pārvarēšanas jomā.

(3)	Eiropas Savienība izlems, vai aicināt trešās valstis piedalīties ES krīzes pārvarēšanas operācijā. Kanāda var pieņemt Eiropas Savienības aicinājumu un piedāvāt savu palīdzību. Tādā gadījumā Eiropas Savienība izšķiras par to, vai pieņemt Kanādas piedāvāto palīdzību.

(4)	Ja Eiropas Savienība nolemj veikt militāro krīzes pārvarēšanas operāciju, izmantojot NATO līdzekļus un militārās spējas, Kanāda var izteikt savu nodomu piedalīties operācijā.

(5)	Vispārīgie nosacījumi Kanādas līdzdalībai ES krīzes pārvarēšanas operācijās būtu jānosaka nolīgumā, ar ko izveido sistēmu šādai iespējamai turpmākai līdzdalībai, nevis izstrādājot nosacījumus katrai operācijai atsevišķi.

(6)	Šādam nolīgumam nevajadzētu skart Eiropas Savienības autonomiju lēmumu pieņemšanā un nebūtu jāliedz Kanādai pieņemt lēmumu par līdzdalību ES krīzes pārvarēšanas operācijās katrā gadījumā atsevišķi,

IR VIENOJUŠĀS PAR TURPMĀKO.

I IEDAĻA

VISPĀRĪGIE NOTEIKUMI

1. pants

Lēmumi attiecībā uz līdzdalību

1.   Pēc Eiropas Savienības lēmuma aicināt Kanādu piedalīties ES krīzes pārvarēšanas operācijā un pēc tam, kad Kanāda pēc būtības ir nolēmusi piedalīties, Kanāda sniedz informāciju par piedāvāto palīdzību Eiropas Savienībai.

2.   Ja Eiropas Savienība ir nolēmusi veikt militāro krīzes pārvarēšanas operāciju, izmantojot NATO līdzekļus un militārās spējas, Kanāda ziņo Eiropas Savienībai par jebkuru nodomu piedalīties operācijā un pēc tam sniedz informāciju par tās iecerēto palīdzību.

3.   Eiropas Savienība Kanādas palīdzību novērtē, apspriežoties ar Kanādu.

4.   Eiropas Savienība Kanādai cik ātri vien iespējams ar vēstules starpniecību ziņo par novērtēšanas iznākumu, lai nodrošinātu Kanādas līdzdalību saskaņā ar šo nolīgumu.

2. pants

Sistēma

1.   Saskaņā ar šā nolīguma noteikumiem un jebkuriem vajadzīgiem īstenošanas pasākumiem Kanāda iesaistās tādas vienotās rīcības īstenošanā, ar ko Eiropas Savienības Padome nolemj, ka ES veiks krīzes pārvarēšanas operāciju, kā arī jebkuras tādas vienotās rīcības vai lēmuma īstenošanā, ar kuru Eiropas Savienības Padome izlemj grozīt vai paplašināt ES krīzes pārvarēšanas operācijas pilnvaras.

2.   Kanādas dalība ES krīzes pārvarēšanas operācijā neskar Eiropas Savienības lēmumu pieņemšanas autonomiju.

3. pants

Personāla un bruņoto spēku statuss

1.   To personāla statusu, kuru Kanāda norīko ES civilās krīzes pārvarēšanas operācijas darbā, un/vai to bruņoto spēku statusu, kurus Kanāda nosūta uz ES militāro krīzes pārvarēšanas operāciju, reglamentē nolīgums, kas attiecas uz bruņoto spēku/misijas statusu un ko noslēdz Eiropas Savienība un valsts(-is), kurā(-ās) operāciju veic, ja tāds nolīgums pastāv.

2.   Tā personāla statusu, kuru nosūta uz štābu vai uz komandgrupām, kas atrodas ārpus valsts, kurā notiek ES krīzes pārvarēšanas operācija, reglamentē noteikumi, par ko vienojušās kompetentās iestādes attiecībā uz iesaistītajiem štābiem un komandgrupām, un Kanādas kompetentās iestādes.

3.   Neskarot šā panta 1. punktā minēto nolīgumu par bruņoto spēku/misijas statusu, personāls, kas piedalās ES krīzes pārvarēšanas operācijā, paliek Kanādas jurisdikcijā.

4.   Neskarot šā panta 1. punktā minēto nolīgumu par bruņoto spēku/misijas statusu, Kanāda ir atbildīga par visu to prasību izskatīšanu, kas saistītas ar tās līdzdalību ES krīzes pārvarēšanas operācijā un ko iesniedz tās personāls, vai kas attiecas uz tās personālu.

5.   Ja noticis nāves gadījums, gūti ievainojumi, radīti zaudējumi vai noticis kaitējums fiziskām vai juridiskām personām no valsts(-īm), kurā(-ās) veic operāciju, Kanāda gadījumos, ja ir konstatēta tās atbildība, izmaksā kompensāciju saskaņā ar nosacījumiem, kas paredzēti nolīgumā par bruņoto spēku/misijas statusu, ja tas ir pieejams, kā minēts šā panta 1. punktā.

6.   Kanāda apņemas nākt klajā ar deklarāciju par atteikšanos no prasībām pret jebkuru valsti, kas piedalās ES krīzes pārvarēšanas operācijā, kurā piedalās arī Kanāda, un apņemas to darīt līdz ar šā nolīguma parakstīšanu. Šā nolīguma pielikumā izklāstīts šādas deklarācijas paraugs.

7.   Eiropas Savienības apņemas nodrošināt to, ka dalībvalstis nāk klajā ar deklarāciju par atteikšanos no prasībām pret Kanādu, kad tā piedalās ES krīzes pārvarēšanas operācijā, un apņemas to darīt, parakstot šo nolīgumu. Šā nolīguma pielikumā izklāstīts šādas deklarācijas paraugs.

4. pants

Klasificēta informācija

1.   Kanāda nodrošina, ka Kanādas personāls, kad tas saistībā ar ES vadītām krīzes pārvarēšanas operācijām strādā ar ES klasificētu informāciju, ievēro Eiropas Savienības Padomes Drošības noteikumu pamatprincipus un obligātos standartus, kas izklāstīti Padomes Lēmumā 2001/264/EK (1). Kanāda arī nodrošina, ka Kanādas personāls ievēro turpmākas norādes par ES klasificētu informāciju, ko tam saistībā ar ES militāro krīzes pārvarēšanas operāciju būs devušas kompetentās iestādes, tostarp ES operācijas komandieris vai saistībā ar ES civilo krīzes pārvarēšanas operāciju misijas vadītājs, neskarot 6. panta 2. punktu un 10. panta 2. punktu.

2.   Ja ES saņem klasificētu informāciju no Kanādas, šai informācijai piemēro tās klasifikācijas līmenim pienācīgu aizsardzību, un tā ir līdzvērtīga Eiropas Savienības Drošības noteikumos noteiktajiem standartiem.

3.   Ja ES un Kanāda ir noslēgušas nolīgumu par klasificētās informācijas apmaiņai piemērojamajām drošības procedūrām, šā nolīguma noteikumus piemēro saistībā ar ES krīzes pārvarēšanas operāciju.

II IEDAĻA

NOTEIKUMI PAR LĪDZDALĪBU ES CIVILAJĀS KRĪZES PĀRVARĒŠANAS OPERĀCIJĀS

5. pants

Personāls, ko norīko uz ES civilo krīzes pārvarēšanas operāciju

1.   Kanāda nodrošina to, ka personāls, ko tā norīko uz ES civilo krīzes pārvarēšanas operāciju, veic savus pienākumus atbilstīgi:

a)	vienotajai rīcībai un tās vēlākajiem grozījumiem, kā minēts šā nolīguma 2. panta 1. punktā;

b)	operācijas plānam;

c)	īstenošanas pasākumiem.

2.   Kanāda laikus informē ES civilās krīzes pārvarēšanas operācijas misijas vadītāju un Eiropas Savienības Padomes Ģenerālsekretariātu par visām pārmaiņām saistībā ar savu ieguldījumu ES civilajā krīzes pārvarēšanas operācijā.

3.   Kompetentā Kanādas iestāde personālam, ko norīko ES civilās krīzes pārvarēšanas operācijas darbā, veic medicīnisko pārbaudi un vakcināciju, kādu attiecīgā Kanādas kompetentā iestāde uzskata par vajadzīgu, un izsniedz uzziņu, kas apliecina dienestam derīgu veselības stāvokli. Personāls, ko norīko ES civilās krīzes pārvarēšanas operācijas darbā, uzrāda šādas uzziņas kopiju.

6. pants

Komandķēde

1.   Neskarot 2. punktā minēto, Kanādas norīkotais personāls veic pienākumus un darbojas vienīgi ES civilās krīzes pārvarēšanas operācijas interesēs.

2.   Viss personāls paliek pilnīgā savas valsts iestāžu pakļautībā.

3.   Valsts iestādes nodod operatīvo kontroli ES civilās krīzes pārvarēšanas operācijas misijas vadītāja pārziņā, kurš šīs pilnvaras īsteno, izmantojot pavēles un kontroles hierarhijas struktūru.

4.   Misijas vadītājs vada ES civilo krīzes pārvarēšanas operāciju un uzņemas organizēt tās ikdienas pārvaldību.

5.   Kanādai ir tādas pašas tiesības un pienākumi attiecībā uz operatīvo ikdienas vadību kā Eiropas Savienības dalībvalstīm, kas piedalās operācijā, saskaņā ar šā nolīguma 2. panta 1. punktā minētajiem tiesību instrumentiem.

6.   ES civilās krīzes pārvarēšanas operācijas misijas vadītājs ir atbildīgs par ES civilās krīzes pārvarēšanas operācijas personāla disciplīnas kontroli. Vajadzības gadījumā disciplinārlietu ierosina attiecīgā valsts iestāde.

7.   Kanāda ieceļ Nacionālā Kontingenta kontaktpunktu (NKK), kas pārstāv tās nacionālo kontingentu operācijas laikā. NKK ES civilās krīzes pārvarēšanas operācijas misijas vadītājam sniedz ziņojumus par attiecīgās valsts jautājumiem, kas ietekmē operācijas gaitu, un ir atbildīgs par operācijas kontingenta ikdienas disciplīnu.

8.   Lēmumu izbeigt operāciju pieņem Eiropas Savienība pēc apspriešanās ar Kanādu, ja Kanāda joprojām piedalās ES civilajā krīzes pārvarēšanas operācijā dienā, kad tiek pieņemts lēmums par tās izbeigšanu.

7. pants

Finansiālie aspekti

Kanāda uzņemas visas izmaksas, kas saistītas ar tās līdzdalību operācijā un kas nav izmaksas, kuras sedz no kopīgā finansējuma, kā paredzēts operācijas darbības budžetā. Tas neskar 8. pantu.

8. pants

Iemaksa darbības budžetā

1.   Kanāda piedalās ES civilās krīzes pārvarēšanas operācijas darbības budžeta finansēšanā saskaņā ar 3. punktu.

2.   Jebkāda Kanādas iemaksa ES civilās krīzes pārvarēšana operācijas darbības budžetā ir mazākā no šādām divām summām:

a)	tā bāzes finansējuma daļa, kas atbilst Kanādas NKI attiecībai pret visu to valstu NKI kopsummu, kuras veic iemaksas operācijas darbības budžetā; vai

b)	tā darbības budžeta bāzes finansējuma daļa, kas atbilst to Kanādas personāla locekļu skaita, kuri piedalās operācijā, attiecībai pret visu to valstu personāla locekļu skaitu, kuras piedalās operācijā.

3.   Eiropas Savienība principā atbrīvo Kanādu no finanšu ieguldījuma konkrētā ES civilās krīzes pārvarēšanas operācijā, ja Eiropas Savienība nolemj, ka Kanādas līdzdalība operācijā nodrošina svarīgu ieguldījumu, kas ir būtisks faktors operācijas sekmīgai norisei.

4.   Attiecīgos gadījumos ES civilās krīzes pārvarēšanas operācijas misijas vadītājs un Kanādas attiecīgais administratīvais dienests noslēdz vienošanos saistībā ar Kanādas iemaksām ES civilās krīzes pārvarēšanas operācijas darbības budžetā, paredzot šo maksājumu praktisko kārtību. Šāda vienošanās inter alia ietver noteikumus par:

a)	attiecīgo summu;

b)	iemaksas maksāšanas kārtību;

c)	revīzijas procedūru.

5.   Neatkarīgi no 1. un 2. punkta Kanāda neveic nekādas iemaksas, lai finansētu Eiropas Savienības dalībvalstu personāla dienas naudas.

III IEDAĻA

NOTEIKUMI PAR LĪDZDALĪBU ES MILITĀRAJĀS KRĪZES PĀRVARĒŠANAS OPERĀCIJĀS

9. pants

Līdzdalība ES militārajās krīzes pārvarēšanas operācijās

1.   Kanāda nodrošina to, ka tās bruņotie spēki un personāls, kas piedalās ES militārajā krīzes pārvarēšana operācijā, veic savus pienākumus atbilstīgi:

a)	vienotajai rīcībai un tās vēlākajiem grozījumiem, kā minēts šā nolīguma 2. panta 1. punktā;

b)	operācijas plānam;

c)	īstenošanas pasākumiem.

2.   Kanāda savlaicīgi informē ES operācijas komandieri par jebkādām pārmaiņām attiecībā uz savu līdzdalību operācijā.

10. pants

Komandķēde

1.   Neskarot 2. punktu, Kanādas nosūtītais personāls veic savus pienākumus un rīkojas vienīgi ES militārās krīzes pārvarēšanas operācijas interesēs.

2.   Visi bruņotie spēki un personāls, kas piedalās ES militārajā krīzes pārvarēšanas operācijā, paliek pilnīgā savas valsts iestāžu pakļautībā.

3.   Valsts iestādes nodod savu bruņoto spēku un personāla operatīvo un taktisko vadību un/vai kontroli ES operācijas komandierim. ES operācijas komandierim ir tiesības savas pilnvaras deleģēt.

4.   Saskaņā ar tiesību instrumentiem, kas minēti šā nolīguma 2. panta 1. punktā, Kanādai ir tādas pašas tiesības un pienākumi attiecībā uz operatīvo ikdienas vadību kā Eiropas Savienības dalībvalstīm, kas piedalās operācijā.

5.   ES operācijas komandieris pēc apspriešanās ar Kanādu drīkst jebkurā laikā pieprasīt Kanādas palīdzības atsaukšanu.

6.   Kanāda ieceļ vecāko militāro pārstāvi (VMP), kas pārstāv tās nacionālo kontingentu ES militārajā krīzes pārvarēšanas operācijā. VMP apspriežas ar ES spēku komandieri par visiem jautājumiem, kas skar operāciju, un ir atbildīgs par operācijas kontingenta ikdienas disciplīnu.

11. pants

Finansiālie aspekti

Neskarot 12. pantu, Kanāda uzņemas visas izmaksas, kas saistītas ar tās līdzdalību operācijā un kas nav izmaksas, kuras sedz no kopīgā finansējuma, kā paredzēts šā nolīguma 2. panta 1. punktā minētajos tiesību instrumentos, kā arī Padomes Lēmumā 2004/197/KĀDP (2004. gada 23. februāris), ar ko izveido mehānismu tādu Eiropas Savienības operāciju kopējo izmaksu finansēšanas pārvaldībai, kas skar militārus vai aizsardzības aspektus (2).

12. pants

Iemaksa kopējo izmaksu finansējumā

1.   Saskaņā ar 3. punktu Kanāda piedalās ES militārās krīzes pārvarēšanas operācijas kopējo izmaksu finansēšanā.

2.   Jebkura Kanādas iemaksa kopējo izmaksu finansējumā ir mazākā no šādām divām summām:

a)	kopējo izmaksu bāzes finansējuma daļa, kas atbilst Kanādas NKI attiecībai pret visu to valstu NKI kopsummu, kuras piedalās operācijas kopējo izmaksu finansējumā; vai

b)	kopējo izmaksu bāzes finansējuma daļa, kas atbilst to Kanādas personāla locekļu skaita, kuri piedalās operācijā, attiecībai pret visu to valstu personāla locekļu skaitu, kuras piedalās operācijā.

Aprēķinot 2. punkta b) apakšpunktā minēto summu, ja Kanāda nosūta personālu tikai uz operācijas vai bruņoto spēku štābu, izmanto tās personāla locekļu skaita attiecību pret attiecīgā štāba personāla locekļu kopskaitu. Citādi izmanto visu personāla locekļu, kurus nosūta Kanāda, skaita attiecību pret visa operācijas personāla locekļu kopskaitu.

3.   Eiropas Savienība principā atbrīvo Kanādu no ieguldījuma konkrētas ES militārās krīzes pārvarēšanas operācijas kopējās izmaksās, ja Eiropas Savienība nolemj, ka Kanādas līdzdalība operācijā nodrošina svarīgu ieguldījumu līdzekļos un/vai spējās, kas ir būtiski faktori operācijas sekmīgai norisei.

4.   Vajadzības gadījumā Kanādas kompetentās administratīvās iestādes noslēdz vienošanos ar administratoru, kas paredzēts Lēmumā 2004/197/KĀDP (2004. gada 23. februāris), ar ko izveido mehānismu tādu Eiropas Savienības operāciju kopējo izmaksu finansēšanas pārvaldībai, kas skar militārus vai aizsardzības aspektus. Šī vienošanās inter alia ietver noteikumus par:

a)	attiecīgo summu;

b)	iemaksas maksāšanas kārtību;

c)	revīzijas procedūru.

IV IEDAĻA

NOBEIGUMA NOTEIKUMI

13. pants

Šā nolīguma īstenošanas pasākumi

Neskarot 8. panta 4. punktā un 12. panta 4. punktā minētos noteikumus, Eiropas Savienības Padomes ģenerālsekretārs, Augstais pārstāvis kopējās ārpolitikas un drošības politikas jomā un Kanādas kompetentās iestādes vienojas par tehniskiem un administratīviem pasākumiem šā nolīguma īstenošanai.

14. pants

Noteikumu neievērošana

Ja kāda no Pusēm neievēro tās saistības, kas noteiktas iepriekš minētajos pantos, otrai Pusei ir tiesības izbeigt šā nolīguma darbību, par to paziņojot vienu mēnesi iepriekš.

15. pants

Domstarpību izšķiršana

Domstarpības par šā nolīguma interpretāciju vai piemērošanu Puses savstarpēji izšķir diplomātiskā ceļā.

16. pants

Spēkā stāšanās

1.   Šis nolīgums stājas spēkā pirmā mēneša pirmajā dienā pēc tam, kad Puses paziņojušas viena otrai par šim nolūkam vajadzīgo iekšējo procedūru pabeigšanu.

2.   Šo nolīgumu pārskata ne vēlāk kā 2008. gada 1. jūnijā un pēc tam vismaz reizi trijos gados.

3.   Šo nolīgumu var grozīt, pamatojoties uz Pušu savstarpēju rakstisku vienošanos.

4.   Šo nolīgumu viena no Pusēm var denonsēt, rakstiski paziņojot par denonsēšanu otrai Pusei. Šāda denonsēšana stājas spēkā sešus mēnešus pēc tam, kad otra Puse ir saņēmusi paziņojumu par denonsēšanu.

TO APLIECINOT, attiecīgi pilnvarotie ir parakstījuši šo nolīgumu.

---

(1)  OV L 101, 11.4.2001., 1. lpp. Lēmumā grozījumi izdarīti ar Lēmumu 2004/194/EK (OV L 63, 28.2.2004., 48. lpp.).

(2)  OV L 63, 28.2.2004., 68. lpp. Lēmumā jaunākie grozījumi izdarīti ar Lēmumu 2005/68/KĀDP (OV L 27, 29.1.2005., 59. lpp.).