15.12.2007

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 330/1

---

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES LĒMUMS Nr. 1482/2007/EK

(2007. gada 11. decembris),

ar ko izveido Kopienas programmu (“Fiscalis 2013”) nodokļu sistēmu darbības uzlabošanai iekšējā tirgū un ar kuru atceļ Lēmumu Nr. 2235/2002/EK

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu, un jo īpaši tā 95. pantu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu (1),

saskaņā ar Līguma 251. pantā noteikto procedūru (2),

tā kā:

(1)

Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmums Nr. 888/98/EK (1998. gada 30. marts), ar ko izveido Kopienas rīcības programmu, kuras mērķis ir uzlabot iekšējā tirgus netiešo nodokļu sistēmu darbību (programma Fiscalis) (3), (turpmāk “programma “Fiscalis 2002””) un Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmums Nr. 2235/2002/EK (2002. gada 3. decembris), ar ko pieņem Kopienas programmu, lai uzlabotu iekšējā tirgus nodokļu sistēmu darbību (programmu Fiscalis 2003.–2007. gadam) (4) (turpmāk “programma “Fiscalis 2007””) ir būtiski sekmējuši Līguma mērķu sasniegšanu. Tādēļ ir lietderīgi turpināt saskaņā ar šīm programmām uzsāktos pasākumus. Ar šo lēmumu izveidotajai programmai (turpmāk “programma”) būtu jādarbojas sešus gadus, lai programmas darbības laiku saskaņotu ar daudzgadu finanšu shēmu, kas iekļauta Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas Iestāžu nolīgumā (2006. gada 17. maijs) par budžeta disciplīnu un pareizu finanšu pārvaldību (5).

(2)

Iekšējā tirgū efektīva un vienāda Kopienas tiesību piemērošana ir būtiska nodokļu sistēmu darbībai, jo īpaši valstu finansiālo interešu aizsardzībai, apkarojot nodokļu nemaksāšanu un izvairīšanos no nodokļu maksāšanas, novēršot konkurences kropļojumus un samazinot slogu administrācijām un nodokļu maksātājiem. Šādas efektīvas un vienādas Kopienas tiesību piemērošanas panākšana ir Kopienas uzdevums, sadarbojoties ar dalībvalstīm. Galvenais, lai nodrošinātu iekšējā tirgus nodokļu sistēmu darbību un cīņu pret krāpšanu, ir efektīva un lietderīga pašreizējo un iespējamo turpmāko dalībvalstu sadarbība, kā arī sadarbība starp dalībvalstīm un Komisiju. Programmai būtu jāpalīdz arī noteikt sadarbību kavējošus tiesību aktus un administratīvo praksi, kā arī iespējamos līdzekļus, ar kuriem novērst šādas sadarbības šķēršļus.

(3)

Lai atbalstītu kandidātvalstu pievienošanās procesu, būtu jāparedz praktiski līdzekļi, lai šo valstu nodokļu administrācijas varētu veikt visus Kopienas tiesību aktos norādītos uzdevumus, kas noteikti kopš iestāšanās dienas. Tādēļ šai programmai vajadzētu būt pieejamai arī kandidātvalstīm. Līdzīgai pieejai vajadzētu būt attiecībā uz potenciālām kandidātvalstīm.

(4)

Saskaņā ar “Fiscalis 2007” finansētajām Eiropas datorizētās drošo sakaru un informācijas apmaiņas sistēmām ir ļoti svarīga loma nodokļu sistēmu stiprināšanā Kopienā, tādēļ to finansēšana būtu jāturpina. Turklāt būtu jānodrošina iespēja iekļaut programmā turpmākas ar nodokļiem saistītas informācijas apmaiņas sistēmas, piemēram, akcīzes preču pārvietošanas pārbaudes sistēmu (EMCS), kas ir izveidota saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumu Nr. 1152/2003/EK (2003. gada 16. jūnijs) par datorizētas sistēmas ieviešanu akcīzes preču apritei un kontrolei (6), un jebkuru sistēmu, kas ir nepieciešama Padomes Direktīvas 2003/48/EK (2003. gada 3. jūnijs) par tādu ienākumu aplikšanu ar nodokļiem, kas gūti kā procentu maksājumi par uzkrājumiem, (7) vajadzībām.

(5)

Pieredze, ko Kopiena guvusi programmās “Fiscalis 2002” un “Fiscalis 2007”, parāda, ka, pulcējot kopā dažādu valstu nodokļu administrāciju ierēdņus ar profesionālo darbību saistītos pasākumos, piemēram, apmaiņās, semināros, darba grupās un daudzpusējos kontroles pasākumos, tiek veicināta šādu programmu mērķu sasniegšana. Tādēļ šie pasākumi būtu jāturpina. Arī turpmāk būtu jānodrošina iespēja izstrādāt jauna veida pasākumus, lai vēl efektīvāk reaģētu uz iespējamām vajadzībām.

(6)

Programmās “Fiscalis 2002” un “Fiscalis 2007” gūtā pieredze parāda, ka koordinēta vienotas mācību programmas izstrāde un ieviešana ievērojami veicina šādu programmu mērķu sasniegšanu, jo īpaši – sasniedzot augstāku izpratnes līmeni par Kopienas tiesībām. Saistībā ar to būtu pilnībā jāizpēta iespējas, kādas piedāvā elektroniskā mācību vide.

(7)	Lai sadarbotos un piedalītos programmā, nodokļu jomā strādājošajiem ierēdņiem ir vajadzīgas pietiekamas valodas zināšanas. Nodrošināt ierēdņiem nepieciešamo valodas apmācību vajadzētu būt iesaistīto valstu pienākumam.

(8)	Ir lietderīgi nodrošināt iespēju organizēt tādus konkrētus pasākumus, kuros piedalītos trešo valstu speciālisti, piemēram, ierēdņi, vai starptautisku organizāciju pārstāvji.

(9)	Programmas “Fiscalis 2007” sstarpposma izvērtēšana apstiprināja, ka programmas pasākumu laikā gūtā informācija būtu jādara pieejama visām valstīm, kas tajā piedalās, kā arī Komisijai.

(10)	Lai gan atbildība par programmas mērķu sasniegšanu pirmām kārtām gulstas uz iesaistītajām valstīm, Kopienas rīcība ir nepieciešama, lai koordinētu saskaņā ar šo programmu veiktos pasākumus, kā arī lai nodrošinātu infrastruktūru un nepieciešamo stimulu.

(11)

Ņemot vērā to, ka šā lēmuma mērķus nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, un to, ka šīs rīcības mēroga un iedarbības dēļ šos mērķus var labāk sasniegt Kopienas līmenī, Kopiena var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā lēmumā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi šo mērķu sasniegšanai.

(12)	Ar šo lēmumu visam programmas laikam paredz finansējumu, kas budžeta lēmējinstitūcijai ir galvenā atsauce, kā paredzēts 2006. gada 17. maija Iestāžu nolīguma par budžeta disciplīnu un pareizu finanšu pārvaldību 37. punktā, ikgadējās budžeta procedūras laikā.

(13)	Pasākumi, kas vajadzīgi šā lēmuma īstenošanai, būtu jāpieņem saskaņā ar Padomes Lēmumu 1999/468/EK (1999. gada 28. jūnijs), ar ko nosaka Komisijai piešķirto ieviešanas pilnvaru īstenošanas kārtību (8),

IR PIEŅĒMUŠI ŠO LĒMUMU.

I   NODAĻA

VISPĀRĪGI NOTEIKUMI

1. pants

Programma “Fiscalis 2013”

1.   Ar šo laikposmam no 2008. gada 1. janvāra līdz 2013. gada 31. decembrim izveido Kopienas daudzgadu rīcības programmu (“Fiscalis 2013”) (turpmāk “programma”), lai uzlabotu nodokļu sistēmu darbību iekšējā tirgū.

2.   Programma sastāv no šādiem pasākumiem:

a)	sakaru un informācijas apmaiņas sistēmas,

b)	daudzpusējās kontroles pasākumi, kā noteikts 2. panta 4. punkts,

c)	semināri un projekta grupas,

d)	darba vizītes,

e)	apmācības pasākumi,

f)	līdzīgi pārējie pasākumi, kuru ir vajadzīgi programmas mērķu sasniegšanai.

Līdzdalība b) līdz f) apakšpunktā minētajos pasākumos ir brīvprātīga.

2. pants

Definīcijas

Šajā lēmumā:

1)

“nodokļi” ir šādi programmā iesaistītajās valstīs piemērojamie nodokļi, kā noteikts 3. panta 1. punktā: a) pievienotās vērtības nodoklis; b) akcīzes nodokļi spirtam, tabakas izstrādājumiem, kā arī energoproduktiem un elektrībai, kā paredzēts Direktīvās 92/83/EEK (9), 95/59/EK (10) un 2003/96/EK (11); c) ienākumu un kapitāla nodokļi, kā aprakstīts Direktīvas 77/799/EEK (12) 1. panta 2. punktā, d) apdrošināšanas prēmiju nodokļi, kā noteikts Direktīvas 76/308/EEK 3. pantā (13);

2)	“administrācija” ir iesaistītajās valstīs par nodokļu pārvaldību un ar nodokļiem saistītiem pasākumiem atbildīgās valsts iestādes un citas struktūras;

3)	“ierēdnis” ir administrācijas loceklis;

4)	“daudzpusēja kontrole” ir vienas vai vairāku ar nodokļiem apliekamo personu nodokļu saistību saskaņota kontrole, kuru veic divas vai vairākas iesaistītās valstis ar kopīgām vai papildu interesēm, no kurām vismaz viena ir dalībvalsts.

3. pants

Dalība programmā

1.   Iesaistītās valstis ir dalībvalstis un 2. punktā norādītās valstis.

2.   Programma ir atvērta šādu valstu dalībai:

a)	kandidātvalstis, kuras gūst labumu no pirmspievienošanās stratēģijas, saskaņā ar šo valstu dalības vispārējiem principiem Kopienas programmās un vispārējiem nosacījumiem, kas ir noteikti attiecīgajā pamatnolīgumā un Asociācijas Padomes lēmumos; un

b)	potenciālās kandidātvalstis saskaņā ar noteikumiem, kas nosakāmi ar šīm valstīm, noslēdzot pamatnolīgumus par to dalību Kopienas programmās.

3.   Iesaistītās valstis pārstāv ierēdņi.

4. pants

Mērķi

1.   Programmas vispārīgais mērķis ir uzlabot iekšējā tirgus nodokļu sistēmu pienācīgu darbību, pastiprinot sadarbību starp iesaistītajām valstīm, to nodokļu administrācijām un ierēdņiem.

2.   Programmas īpašie mērķi ir šādi:

a)

pievienotās vērtības nodokļa un akcīzes nodokļu jomā: i) nodrošināt lietderīgu, efektīvu un visaptverošu informācijas apmaiņu un administratīvo sadarbību; ii) dot ierēdņiem iespēju sasniegt augstu izpratnes līmeni par Kopienas tiesībām un to īstenošanu dalībvalstīs; un iii) nodrošināt pastāvīgu administratīvo procedūru uzlabošanu, lai ņemtu vērā administrāciju un nodokļu maksātāju vajadzības, izstrādājot un izplatot labu administratīvo praksi;

b)	ienākumu nodokļa un kapitāla nodokļa jomā: i) nodrošināt efektīvu informācijas apmaiņu un administratīvo sadarbību, tostarp apmaiņu labas administratīvās prakses jomā, un ii) dot ierēdņiem iespēju sasniegt augstu izpratnes līmeni par Kopienas tiesībām un to īstenošanu dalībvalstīs.

c)	apdrošināšanas prēmijas nodokļu jomā – uzlabot sadarbību starp administrācijām, nodrošinot labāku spēkā esošo normu piemērošanu; un

d)	attiecībā uz kandidātvalstīm un potenciālajām kandidātvalstīm – nodrošināt šo valstu īpašās vajadzības to pasākumu veikšanai, kas vajadzīgi, lai pievienotos nodokļu tiesību aktu un administratīvās rīcībspējas jomā.

5. pants

Darba programma un rādītāji

Komisija katru gadu saskaņā ar 17. panta 2. punktā minēto pārvaldības procedūru izveido darba programmu. Darba programmas pamatā ir to darbību grafiks, kas ir paredzētas attiecīgajā budžeta gadā, kā arī plānoto līdzekļu sadalījums. Darba programmu publicē Komisijas interneta vietnē.

Darba programmā iekļauti rādītāji attiecībā uz 4. panta 2. punktā noteiktajiem īpašajiem programmas mērķiem, kurus izmantos programmas starpposma un noslēguma izvērtēšanā saskaņā ar 19. pantu.

II   NODAĻA

PROGRAMMAS DARBĪBAS

6. pants

Sakaru un informācijas apmaiņas sistēmas

1.   Komisija un dalībvalstis nodrošina to, ka darbojas 2. punktā minētās sakaru un informācijas sistēmas.

2.   Sakaru un informācijas apmaiņas sistēmas ir:

a)	kopējais sakaru tīkls/kopējā sistēmu saskarne (CCN/CSI),

b)	PVN informācijas apmaiņas sistēma (VIES),

c)	akcīzes nodokļu sistēmas,

d)	akcīzes preču pārvietošanas pārbaudes sistēma (EMCS), un

e)	visas jaunās ar nodokļiem saistītās sakaru un informācijas apmaiņas sistēmas, kas izveidotas saskaņā ar Kopienas tiesību aktiem un paredzētas 5. pantā minētajā darba programmā.

3.   Kopienas sakaru un informācijas apmaiņas sistēmu elementi ir datortehnika, programmatūra un tīklu savienojumi, kas kopīgi visām dalībvalstīm.

Komisija Kopienas vārdā slēdz līgumus, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu šo elementu darbību.

4.   Sakaru un informācijas sistēmu ārpuskopienas elementi ir valstu datu bāzes, kas ir šo sistēmu daļa, tīkla savienojumi starp Kopienas un ārpuskopienas elementiem un tāda programmatūra un datortehnika, kādu katra dalībvalsts uzskata par piemērotu šo sistēmu pilnīgai darbībai visā nodokļu administrācijā.

Dalībvalstis nodrošina, lai ārpuskopienas elementi tiktu uzturēti darbspējīgi un būtu savietojami ar Kopienas elementiem.

5.   Komisija sadarbībā ar dalībvalstīm koordinē šo 2. punktā minēto sistēmu Kopienas un ārpuskopienas elementu un infrastruktūras izveides un darbības aspektus, lai nodrošinātu to darbību, savstarpēju savienojamību un pastāvīgus uzlabojumus. Dalībvalstis ievēro šo mērķu sasniegšanai noteiktos starpposmu un nobeiguma termiņus.

7. pants

Daudzpusējās kontroles pasākumi

Iesaistītās valstis no īstenotajām daudzpusējām kontrolēm izvēlas tās, kuru izmaksas sedz Kopiena saskaņā ar 14. pantu. Pēc katras šādas kontroles Komisijai iesniedz izvērtēšanas ziņojumu, kuru publicē Komisijas interneta vietnē.

8. pants

Semināri un projekta grupas

Komisija un iesaistītās valstis kopīgi organizē seminārus un projekta grupas.

9. pants

Darba vizītes

1.   Iesaistītās valstis var organizēt ierēdņu darba vizītes. To ilgums nepārsniedz vienu mēnesi. Katra darba vizīte ir vērsta uz noteiktu profesionālo darbību, un attiecīgie ierēdņi un administrācijas to rūpīgi sagatavo, pārrauga un vēlāk novērtē.

2.   Iesaistītās valstis nodrošina to, ka ierēdņiem, kuri piedalās vizītē, ir iespēja efektīvi darboties uzņēmējas valsts pārvaldē. Tādēļ ierēdņi, kuri ierodas vizītē, ir pilnvaroti veikt uzdevumus, kas ietilpst to pienākumos, kurus viņiem uzticējusi uzņēmējas valsts pārvalde saskaņā ar attiecīgo tiesību sistēmu.

3.   Darba vizītēs ierēdnim, kas ieradies vizītē, ir tāda pati civiltiesiskā atbildība, veicot viņam uzticētos pienākumus, kā uzņēmējas valsts pārvaldes ierēdņiem. Uz ierēdņiem, kas piedalās vizītē, attiecas tie paši noteikumi par dienesta noslēpumu un pārredzamību, kas piemērojami uzņēmējas valsts pārvaldes ierēdņiem.

10. pants

Apmācības

1.   Iesaistītās valstis sadarbībā ar Komisiju veicina strukturētu sadarbību starp valstu apmācību iestādēm un ierēdņiem, kuri nodokļu administrācijās atbild par apmācību, un jo īpaši:

a)	attīsta esošās mācību programmas un vajadzības gadījumā izstrādā jaunas programmas ar mērķi nodrošināt vienotu pamatu ierēdņu apmācībai, lai viņi varētu apgūt vajadzīgās kopīgās profesionālās iemaņas un zināšanas;

b)	vajadzības gadījumā visu iesaistīto valstu ierēdņiem sāk apmācību kursus nodokļu uzlikšanas jomā, ja šādus kursus iesaistītā valsts nodrošina saviem ierēdņiem;

c)	vajadzības gadījumā izstrādā vajadzīgos līdzekļus kopīgai apmācībai nodokļu jomā.

2.   Iesaistītās valstis vajadzības gadījumā valsts apmācību programmās iekļauj kopīgi izstrādātas apmācību programmas, kas ir minētas 1. punkta a) apakšpunktā.

Iesaistītās valstis arī nodrošina, ka to ierēdņi saņem sākotnējo un turpmāko apmācību, kas vajadzīga, lai iegūtu vispārējās profesionālās iemaņas un zināšanas saskaņā ar kopējām mācību programmām, un valodu apmācības, kas šiem ierēdņiem vajadzīgas, lai sasniegtu pietiekamu valodu zināšanu līmeni dalībai programmā.

11. pants

Piedalīšanās programmas pasākumos

Speciālisti, piemēram, starptautisku organizāciju pārstāvji un trešo valstu ierēdņi, var piedalīties saskaņā ar šo programmu organizētajos pasākumos, kad vien tas ir būtiski 4. pantā noteikto mērķu sasniegšanas sakarā.

12. pants

Informācijas apmaiņa

Iesaistītās valstis un Komisija apmainās ar informāciju, kura ir iegūta 1. panta 2. punktā minētajos pasākumos, ja tā palīdz sasniegt programmas mērķus.

III   NODAĻA

FINANŠU NOTEIKUMI

13. pants

Finansējums

1.   Programmas īstenošanai paredzētais finansējums laikposmam no 2008. gada 1. janvāra līdz 2013. gada 31. decembrim ir EUR 156 900 000.

2.   Gada apropriācijas piešķir budžeta lēmējinstitūcija atbilstīgi daudzgadu finanšu shēmai saskaņā ar 37. punktu 2006. gada 17. maija Iestāžu nolīgumā par budžeta disciplīnu un pareizu finanšu pārvaldību.

14. pants

Izdevumi

1.   Programmas īstenošanai nepieciešamos izdevumus sedz Kopiena un iesaistītās valstis saskaņā ar 2. līdz 6. punktu.

2.   Kopiena sedz šādus izdevumus:

a)	lēmuma 6. panta 3. punktā minēto sakaru un informācijas apmaiņas sistēmu Kopienas elementu izstrādes, iegādes, uzstādīšanas, uzturēšanas un ikdienas darbības izmaksas;

b)	ceļa un uzturēšanas izdevumus, kas radušies iesaistīto valstu ierēdņiem saistībā ar daudzpusējās kontroles pasākumiem, darba vizītēm, semināriem un projekta grupām;

c)	izmaksas, kas saistītas ar semināru organizēšanu;

d)	ceļa un uzturēšanās izdevumus speciālistiem, kuri piedalās pasākumos, kā minēts 11. pantā;

e)	izmaksas par apmācību sistēmu un moduļu iegādi, izstrādi, uzstādīšanu un uzturēšanu tiktāl, cik tās ir kopīgas visām iesaistītajām valstīm; un

f)	izmaksas, kas saistītas ar pārējiem 1. panta 2. punkta f) apakšpunktā minētajiem pasākumiem, nepārsniedzot 5 % no programmas kopējām izmaksām.

3.   Iesaistītās valstis sadarbojas ar Komisiju, lai nodrošinātu, ka asignējumi tiek izmantoti saskaņā ar pareizas finanšu pārvaldības principiem.

Komisija saskaņā ar Padomes Regulu (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 (2002. gada 25. jūnijs) par Finanšu regulu, ko piemēro Eiropas Kopienu vispārējam budžetam (14) (turpmāk “Finanšu regula”) nosaka noteikumus, kas attiecas uz izdevumu apmaksu, un tos paziņo iesaistītajām valstīm.

4.   Komisija saskaņā ar 17. panta 2. punktā minēto pārvaldības procedūru nosaka pasākumus, kas vajadzīgi programmas budžeta pārvaldībai.

5.   Programmas finansējums var arī segt ar priekšdarbiem, uzraudzību, kontroli, revīziju un izvērtēšanu saistītus izdevumus, kas tieši nepieciešami programmas vadībai un tās mērķu sasniegšanai, un jo īpaši pētījumiem, sanāksmēm, informēšanas un publicēšanas darbībām, izdevumus, kas saistīti ar informācijas apmaiņai veidojamiem datortīkliem, kā arī visus citus administratīvās un tehniskās palīdzības izdevumus, kas Komisijai var rasties programmas vadības vajadzībām.

Administratīvo izdevumu daļa, kurā iekļauti arī uz Komisiju attiecināmie izdevumi, kopumā nedrīkst pārsniegt 5 % no programmas kopējām izmaksām.

6.   Iesaistītās valstis sedz šādus izdevumus:

a)	lēmuma 6. panta 4. punktā minēto sakaru un informācijas apmaiņas sistēmu ārpuskopienas elementu iegādes, izstrādes, ierīkošanas, uzturēšanas un ikdienas darbības izmaksas; un

b)	izmaksas, kas saistītas ar šo valstu ierēdņu sākotnējo un turpmāko apmācību, tostarp valodu apmācību.

15. pants

Finanšu regulas piemērojamība

Finanšu regulu piemēro visām dotācijām, kas saskaņā ar šo lēmumu piešķirtas tās 108. līdz 120. panta nozīmē. Jo īpaši par šādām dotācijām iepriekš noslēdz rakstisku nolīgumu ar saņēmēju, kā paredzēts Finanšu regulas 108. pantā un pamatojoties uz īstenošanas noteikumiem; ar minēto nolīgumu saņēmējs apliecina savu piekrišanu tam, ka Revīzijas palāta veic revīziju attiecībā uz to, kā viņš izlietojis piešķirto finansējumu. Šādu revīziju var veikt bez iepriekšēja brīdinājuma.

16. pants

Finanšu kontrole

Uz finansēšanas lēmumiem un visiem nolīgumiem vai līgumiem, kas izriet no šā lēmuma, attiecas finanšu kontrole un, ja vajadzīgs, revīzija uz vietas, ko veic Komisija, tostarp Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF), un Revīzijas palāta.

IV   NODAĻA

CITI NOTEIKUMI

17. pants

Komiteja

1.   Komisijai palīdz Fiscalis komiteja.

2.   Ja ir norāde uz šo punktu, piemēro Lēmuma 1999/468/EK 4. un 7. pantu, ņemot vērā tā 8. pantu.

Lēmuma 1999/468/EK 4. panta 3. punktā paredzētais laikposms ir trīs mēneši.

18. pants

Turpmākie pasākumi

Programmu nepārtraukti kopīgi uzrauga iesaistītās valstis un Komisija.

19. pants

Starpposma un noslēguma izvērtēšana

1.   Par programmas starpposma un noslēguma izvērtēšanu atbild Komisija, un to veic, izmantojot 2. punktā minētos ziņojumus un citu atbilstīgu informāciju. Programmu izvērtē, ņemot vērā 4. pantā noteiktos mērķus.

Starpposma izvērtēšanā pārskata to rezultātu lietderību un efektivitāti, kas gūti līdz programmas īstenošanas laikposma vidum, kā arī turpmāku programmas mērķu atbilstību un programmas pasākumu ietekmi. Tajā novērtē arī finansējuma izlietojumu, kā arī turpmāko pasākumu un izpildes gaitu.

Noslēguma izvērtēšanā uzmanība tiek koncentrēta uz programmas pasākumu lietderību un efektivitāti. Starpposma un noslēguma izvērtējumus publicē Komisijas tīmekļa vietnē.

2.   Iesaistītās valstis iesniedz Komisijai:

a)	pirms 2011. gada 31. marta – starpposma izvērtēšanas ziņojumu par programmas atbilstību, efektivitāti un lietderību; un

b)	pirms 2014. gada 31. marta – noslēguma izvērtēšanas ziņojumu par programmas lietderību un efektivitāti.

3.   Pamatojoties uz 2. punktā minētajiem ziņojumiem un citu attiecīgo informāciju, Komisija nosūta Eiropas Parlamentam un Padomei:

a)	pirms 2011. gada 31. jūlija – programmas starpposma izvērtēšanas ziņojumu un paziņojumu par programmas turpināšanas vēlamību, attiecīgā gadījumā pievienojot priekšlikumu; un

b)	pirms 2014. gada 31. jūlija – noslēguma izvērtēšanas ziņojumu.

Minētos ziņojumus informācijas nolūkā nosūta Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai.

20. pants

Atcelšana

Lēmumu Nr. 2235/2002/EK atceļ no 2008. gada 1. janvāra.

Tomēr minētais lēmums turpina reglamentēt finanšu saistības, kas attiecas uz saskaņā ar minēto lēmumu veiktajiem pasākumiem, līdz to pabeigšanai.

21. pants

Stāšanās spēkā

Šis lēmums stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

To piemēro no 2008. gada 1. janvāra.

22. pants

Adresāti

Šis lēmums ir adresēts dalībvalstīm.

---

(1)  OV C 93, 27.4.2007., 1. lpp.

(2)  Eiropas Parlamenta 2007. gada 20. jūnija Atzinums (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēts) un Padomes 2007. gada 22. novembra Lēmums.

(3)  OV L 126, 28.4.1998., 1. lpp.

(4)  OV L 341, 17.12.2002., 1. lpp. Lēmumā jaunākie grozījumi izdarīti ar Padomes Regulu (EK) Nr. 885/2004 (OV L 168, 1.5.2004., 1. lpp.).

(5)  OV C 139, 14.6.2006., 1. lpp.

(6)  OV L 162, 1.7.2003., 5. lpp.

(7)  OV L 157, 26.6.2003., 38. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Direktīvu 2006/98/EK (OV L 363, 20.12.2006., 129. lpp.).

(8)  OV L 184, 17.7.1999., 23. lpp. Lēmumā grozījumi izdarīti ar Lēmumu 2006/512/EK (OV L 200, 22.7.2006., 11. lpp.).

(9)  Padomes Direktīva 92/83/EEK (1992. gada 19. oktobris) par to, kā saskaņojams akcīzes nodoklis spirtam un alkoholiskajiem dzērieniem (OV L 316, 31.10.1992., 21. lpp.). Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar 2005. gada Pievienošanās aktu.

(10)  Padomes Direktīva 95/59/EK (1995. gada 27. novembris) par nodokļiem, kas nav apgrozījuma nodokļi un kas ietekmē tabakas izstrādājumu patēriņu (OV L 291, 6.12.1995., 40. lpp.). Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Direktīvu 2002/10/EK (OV L 46, 16.2.2002., 26. lpp.).

(11)  Padomes Direktīva 2003/96/EK (2003. gada 27. oktobris), kas pārkārto Kopienas noteikumus par nodokļu uzlikšanu energoproduktiem un elektroenerģijai (OV L 283, 31.10.2003., 51. lpp.). Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Direktīvu 2004/75/EK (OV L 157, 30.4.2004., 100. lpp.).

(12)  Padomes Direktīva 77/799/EEK (1977. gada 19. decembris) par dalībvalstu kompetento iestāžu savstarpējo palīdzību tiešu un netiešu nodokļu piemērošanas jomā (OV L 336, 27.12.1977., 15. lpp.). Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Direktīvu 2006/98/EK.

(13)  Padomes Direktīva 76/308/EEK (1976. gada 15. marts) par savstarpējo palīdzību prasījumu piedziņā saistībā ar noteiktiem maksājumiem, nodokļiem un citiem pasākumiem (OV L 73, 19.3.1976., 18. lpp.). Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar 2003. gada Pievienošanās aktu.

(14)  OV L 248, 16.9.2002., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK, Euratom) Nr. 1995/2006 (OV L 390, 30.12.2006., 1. lpp.).

---