24.7.2012   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 219/1

(1)

Eiropadome 2010. gada 26. martā piekrita Komisijas priekšlikumam uzsākt jaunu nodarbinātības un izaugsmes stratēģiju – “Eiropa 2020” –, kam pamatā būtu ciešāka ekonomikas politikas koordinācija, lielākoties pievēršot uzmanību galvenajām jomām, kurās jārīkojas, lai palielinātu Eiropas ilgtspējīgas izaugsmes potenciālu un konkurētspēju.

(2)

Padome 2010. gada 13. jūlijā pieņēma ieteikumu par dalībvalstu un Savienības vispārējām ekonomikas politikas pamatnostādnēm (2010.–2014. gadam) un 2010. gada 21. oktobrī – lēmumu par dalībvalstu nodarbinātības politikas pamatnostādnēm (2), kas kopā veido “integrētās pamatnostādnes”. Dalībvalstis tika aicinātas ņemt vērā šīs integrētās pamatnostādnes savā ekonomikas un nodarbinātības politikā.

(3)

Padome 2011. gada 12. jūlijā pieņēma ieteikumu (3) par Austrijas 2011. gada valsts reformu programmu un sniedza atzinumu par Austrijas atjaunināto stabilitātes programmu 2011.–2014. gadam.

(4)

Komisija 2011. gada 23. novembrī pieņēma otro Gada izaugsmes pētījumu, tādējādi uzsākot otro Eiropas ex ante un integrētas politikas koordinēšanas pusgadu, kas balstās uz stratēģiju “Eiropa 2020”. Komisija 2012. gada 14. februārī, pamatojoties uz Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1176/2011 (2011. gada 16. novembris) par to, kā novērst un koriģēt makroekonomisko nelīdzsvarotību (4), pieņēma brīdinājuma mehānisma ziņojumu, kurā Austriju neidentificēja kā vienu no dalībvalstīm, par kuru būtu jāizstrādā padziļināts pārskats.

(5)

Padome 2011. gada 1. decembrī pieņēma secinājumus, kuros aicināja Sociālās aizsardzības komiteju sadarbībā ar Nodarbinātības komiteju un citām komitejām izklāstīt savus uzskatus par darbībām, kas ieteiktas stratēģijas “Eiropa 2020” politikas ciklā. Šie uzskati ir Nodarbinātības komitejas atzinuma daļa.

(6)

Eiropas Parlaments ir bijis pienācīgi iesaistīts Eiropas pusgada norisēs saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1466/97, un 2012. gada 15. februārī tas pieņēma rezolūciju par nodarbinātību un sociālajiem aspektiem 2012. gada Gada izaugsmes pētījumā un rezolūciju par ieguldījumu 2012. gada Gada izaugsmes pētījumā.

(7)

Eiropadome 2012. gada 2. martā apstiprināja prioritātes, lai nodrošinātu finanšu stabilitāti, fiskālo konsolidāciju un rīcību izaugsmes sekmēšanai. Tā uzsvēra nepieciešamību īstenot diferencētu, uz izaugsmi vērstu fiskālo konsolidāciju, atjaunot normālus aizdošanas nosacījumus ekonomikai, veicināt izaugsmi un konkurētspēju, risināt bezdarba problēmu un krīzes sociālās sekas un modernizēt valsts pārvaldi.

(8)

Eiropadome 2012. gada 2. martā aicināja dalībvalstis, kas piedalās paktā “Euro plus”, savlaicīgi paziņot par savām saistībām, lai tās varētu ietvert minēto valstu stabilitātes vai konverģences programmās un valstu reformu programmās.

(9)

Austrija 2012. gada 24. aprīlī iesniedza savu stabilitātes programmu, kas attiecas uz laikposmu no 2011. līdz 2016. gadam, un 2012. gada 25. aprīlī – savu 2012. gada valsts reformu programmu. Abas programmas izvērtētas vienlaikus, lai ņemtu vērā to savstarpējo saistību.

(10)

Pamatojoties uz stabilitātes programmas izvērtējumu saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1466/97, Padome uzskata, ka programmas budžeta prognožu pamatā esošais makroekonomiskais scenārijs 2012. un 2013. gadam ir piesardzīgs. Scenārijs 2014.–2016. gadam kļūst optimistiskāks, prognozējot vidējo IKP pieaugumu 2,1 % apmērā, un tas pastāvīgi pārsniedz potenciālās izaugsmes pašreizējās aplēses. Stabilitātes programmā izklāstītās budžeta stratēģijas mērķis ir līdz 2013. gadam novērst pārmērīgu budžeta deficītu un līdz 2016. gadam īstenot vidēja termiņa budžeta mērķi (VTM). Stabilitātes programmā VTM no mērķa panākt līdzsvarotu budžetu uzņēmējdarbības ciklā mainīts par mērķi panākt strukturālo budžeta deficītu 0,45 % apmērā no IKP, un tas pienācīgi atspoguļo Stabilitātes un izaugsmes pakta prasības. Prognozētā pārmērīga budžeta deficīta novēršana atbilst termiņam, kas noteikts Padomes ieteikumā, kurš saistībā ar pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūru (“PDNP”) izdots 2009. gada decembrī. Tomēr, pamatojoties uz (pārrēķināto) strukturālo budžeta bilanci (5), plānotais gada vidējais fiskālo pasākumu apjoms 0,5 % apmērā no IKP laikposmā no 2011. līdz 2013. gadam ir mazāks nekā Padomes ieteiktie 0,75 % no IKP. Paredzētais strukturālais progress VTM sasniegšanā 2015. gadā ir pietiekams, bet 2014. un 2016. gadā mazāks nekā Stabilitātes un izaugsmes paktā noteiktais kritērijs 0,5 % no IKP gadā. Tomēr 2014. un 2015. gadam prognozētais valsts izdevumu pieauguma temps, ņemot vērā diskrecionārus ieņēmumu pasākumus, atbilst Stabilitātes un izaugsmes pakta izdevumu kritērijam. Neraugoties uz to, fiskālo mērķu īstenošanu apdraud riski gan budžeta ieņēmumu, gan izdevumu pusē. Piemēram, ir sarežģīti skaitliski izteikt dažu pasākumu ietekmi uz budžetu, jo tā atkarīga no atsevišķiem īstenošanas aspektiem. Pagaidām nav pieejama sīkāka informācija par finanšu darījumu nodokli, jo vēl nav panākta vienošanās par tiesību aktiem. Nav izvirzītas prognozes par izdevumu samazināšanu vietējā mērogā. Stabilitātes programmā izteiktas prognozes, ka parāda attiecība pret IKP, kas 2011. gada beigās bija 72,2 %, augstāko punktu 75,3 % apmērā sasniegs 2013. gadā un pēc tam pakāpeniski nokritīsies līdz 70,6 % 2016. gadā. Attiecībā uz Stabilitātes un izaugsmes pakta parāda samazināšanas kritēriju Austrijā 2014.–2016. gadā būs pārejas laiks, un stabilitātes programmā izklāstītie plāni varētu nodrošināt pietiekamu progresu parāda samazināšanas kritērija sasniegšanā. Tomēr šo prognozi apdraud riski, kas saistīti ar tādu valsts uzņēmumu pieaugošo parādu, kas klasificēti ārpus vispārējās valdības sektora, un ar iespējamiem turpmākiem apgrūtinājumiem, kas izriet no valdības atbalsta banku nozarei.

(11)

Pieņemot jaunāko fiskālās konsolidācijas pasākumu kopumu, Austrija ir nospraudusi virzienu uz ilgtspējīgāku publisko finanšu nodrošināšanu. Tomēr šo kopumu veidojošie pasākumi neietver pietiekamu fiskālo attiecību pilnveidošanu starp federālo valdību un reģionālajām un vietējām pašvaldībām, kas plaši atzīta par nozīmīgu iespējamo ietaupījumu avotu. Starp federālo valdību un reģionālajām pašvaldībām ir panākta principiāla vienošanās par veselības aprūpes finansējuma centralizāciju, tomēr vēl jārisina sarunas par konkrētākiem vienošanās aspektiem.

(12)

Lai palielinātu faktisko pensionēšanās vecumu, Austrija veikusi reformas, kuru galvenais mērķis ir ierobežot invaliditātes pensiju shēmas pieejamību. Nav izskatīts jautājums par ātrāku likumā noteiktā pensionēšanās vecuma saskaņošanu starp vīriešiem un sievietēm, kas pašlaik paredzēta 2024.–2033. gadā. Vēl vairāk jāpaplašina gados vecāku darba ņēmēju nodarbināmība un jāuzlabo aktīvu vecumdienu kultūra uzņēmumos. Ierosinātie pasākumi var izrādīties nepietiekami tālejoši, lai ilgtspējīgi palielinātu faktisko pensionēšanās vecumu.

(13)

Austrijas darba tirgus ir darbojies ļoti labi, kā liecina zemākais bezdarba līmenis Savienībā 2010. un 2011. gadā. Tomēr tiek prognozēts, ka Austrijas darbaspēka potenciāls pēc 2020. gada samazināsies. Tāpēc Austrijai būs jātiecas pilnvērtīgi izmantot darbspējīgā vecuma iedzīvotāju potenciālu, risinot problēmas, kas saistītas ar gados vecāku darba ņēmēju zemo nodarbinātības līmeni un plaši izplatīto priekšlaicīgas pensionēšanās un invaliditātes pensiju shēmu izmantošanu, nodokļu un sociālās nodrošināšanas lielo slogu, kas gulstas uz darbaspēka ienākumiem, un sieviešu samērā lielo īpatsvaru zemu atalgota un nepilnas slodzes darba sektoros. Turklāt nepietiekama izglītības līmeņa vai ārvalstīs gūto prasmju atzīšanas sarežģījumu dēļ netiek pilnībā izmantots migrantu izcelsmes iedzīvotāju potenciāls. Kā liecina ESAO Starptautiskās skolēnu novērtēšanas programmas (PISA) rādītāji, izglītības rezultāti ir zem ES vidējā līmeņa, un sociālekonomisko apstākļu ietekme uz izglītības līmeni ir īpaši liela. Pastāvīgi pieaugošais studentu skaits lielas ienākošās mobilitātes (“masu augstskola”) un augsta priekšlaicīgas mācību pārtraukšanas rādītāja (aptuveni 40 %) dēļ līdz ar ievērojamu finansējuma trūkumu aizvien ir galvenās problēmas.

(14)

Austrijā ir labvēlīga situācija konkurētspējas un ražīguma ziņā. Tomēr vairākās jomās to skar dažas strukturālas nepilnības, kas var kaitēt ilgtermiņa izaugsmes potenciālam. Konkurence pakalpojumu nozarē nav spējusi īpaši atbalstīt iekšzemes pieprasījumu. Nav risinātas problēmas, kuras saistītas ar augstajām cenām par piekļuvi tīklam un nostabilizējušos uzņēmumu traucējošo darbību, kas liek šķēršļus iekļuvei tirgū un kavē konkurenci un inovāciju. Vēl aizvien pastāv nepamatoti liberālo profesiju ierobežojumi. Regulēto profesiju skaits, ko Austrija paziņojusi Komisijai, krietni pārsniedz ES vidējo rādītāju. Jāvērtē šo profesiju regulējuma pamatotība un samērīgums. Nav bijis manāmu panākumu saistībā ar Austrijas apņemšanos nostiprināt federālo konkurences iestādi. Pieņemot “horizontālu” tiesību aktu un veicot tiesību aktu grozījumus provinču līmenī, beidzot ir īstenota Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2006/123/EK (2006. gada 12. decembris) par pakalpojumiem iekšējā tirgū (6) (“Pakalpojumu direktīva”), ko Padome ieteikusi 2011. gadā.

(15)

Austrijas finanšu sektors saskaras ar īpaši lielām grūtībām, kas saistītas ar Austrijas banku lielo risku Viduseiropas, Austrumeiropas un Dienvidaustrumeiropas valstīs, jo dažās no šīm ekonomikām aktīvu kvalitāte vēl joprojām var pasliktināties. Pirms pieņemt politiskus lēmumus ar pārrobežu ietekmi, jāveic informācijas apmaiņa un koordinācija ar uzņēmējvalsts uzraudzības iestādēm. Atbildīgajām iestādēm arī turpmāk rūpīgi jāpārrauga un jārestrukturē bankas, kuras saņem valsts sektora atbalstu, īpaši nacionalizētās kredītiestādes.

(16)

Austrija uzņēmusies vairākas saistības saskaņā ar paktu “Euro plus”. Šīs saistības un 2011. gadā pausto saistību īstenošana attiecas uz nodarbinātības sekmēšanu, konkurētspējas uzlabošanu un publisko finanšu ilgtspējības veicināšanu. Komisija ir izvērtējusi pakta “Euro plus” saistību īstenošanu. Šā izvērtējuma rezultāti ņemti vērā ieteikumos.

(17)

Saistībā ar Eiropas pusgadu Komisija veikusi Austrijas ekonomikas politikas visaptverošu analīzi. Tā izvērtējusi stabilitātes programmu un valsts reformu programmu. Vērtējumā Komisija ņēma vērā ne tikai šo programmu lietderību ilgtspējīgas fiskālās un sociālekonomiskās politikas izveidē Austrijā, bet arī to atbilstību ES noteikumiem un norādēm, ņemot vērā nepieciešamību nostiprināt Eiropas Savienības vispārējo ekonomisko pārvaldību, kas panākams, turpmākajos valstu lēmumos sniedzot ES līmeņa norādes. Komisijas ieteikumi saistībā ar Eiropas pusgadu atspoguļoti turpmāk 1. līdz 7. ieteikumā.

(18)

Ņemot vērā šo izvērtējumu, Padome ir izskatījusi stabilitātes programmu, un tās atzinums (7) ir īpaši atspoguļots turpmāk 1. ieteikumā,

1.

Īstenot 2012. gada budžetu, kā paredzēts, un nostiprināt un strikti īstenot budžeta stratēģiju 2013. gadam un pēc tam; pietiekami precizēt pasākumus (jo īpaši vietējā līmenī), kuru mērķis ir nodrošināt pārmērīga budžeta deficīta savlaicīgu novēršanu un īstenot Padomes ieteikumos saskaņā ar PDNP norādīto gada vidējo strukturālo korekciju. Pēc tam nodrošināt atbilstīgu strukturālo korekciju, lai pietiekami pietuvinātos VTM, tostarp izpildītu izdevumu kritēriju.

2.

Veikt turpmākus pasākumus valsts budžeta sistēmas nostiprināšanai, sakārtojot atbildību federālās valdības un reģionālo un vietējo pašvaldību līmenī, jo īpaši īstenojot konkrētas reformas, kuru mērķis ir uzlabot veselības aprūpes un izglītības organizāciju, finansēšanu un efektivitāti.

3.

Ātrāk veikt likumā noteiktā pensionēšanās vecuma saskaņošanu starp vīriešiem un sievietēm; paplašināt gados vecāku darba ņēmēju nodarbināmību un rūpīgi pārraudzīt, kā tiek īstenotas nesenās reformas, ar kurām ierobežo iespējas agrāk iziet no darba tirgus, un tādējādi nodrošināt faktiskā pensionēšanās vecuma palielināšanu, tostarp saistot likumā noteikto pensionēšanās vecumu ar paredzamo dzīves ilgumu.

4.

Veikt pasākumus, ar ko mazina nodokļu un sociālās nodrošināšanas faktisko slogu, kas gulstas uz darbaspēku, īpaši attiecībā uz mazo algu saņēmējiem, lai tādējādi palielinātu gados vecāku personu un sieviešu nodarbinātības rādītājus, ņemot vērā nepieciešamību līdzsvarot demogrāfisko izmaiņu ietekmi uz darbspējīgā vecuma iedzīvotāju skaitu. Budžetam neitrālā veidā novirzīt nodokļu slogu uz nekustamā īpašuma nodokļiem un vides nodokļiem. Mazināt vīriešu un sieviešu darba samaksas lielo atšķirību un paplašināt pilnas slodzes nodarbinātības iespējas sievietēm, jo īpaši gādājot par papildu aprūpes pakalpojumiem apgādībā esošajiem.

5.

Turpināt īstenot pasākumus izglītības rezultātu uzlabošanai, īpaši nelabvēlīgā situācijā esošu jauniešu vidū. Veikt pasākumus, ar ko mazina priekšlaicīgas mācību pārtraukšanas rādītājus augstākās izglītības sistēmā.

6.

Veikt turpmākus pasākumus konkurences veicināšanai pakalpojumu nozarēs, novēršot šķēršļus iekļuvei sakaru, transporta un enerģētikas mazumtirdzniecības tirgos. Ja pastāv nepamatoti ierobežojumi piekļuvē liberālām profesijām, tie būtu jānovērš. Paplašināt federālās konkurences iestādes pilnvaras un paātrināt konkurences likuma reformu īstenošanu.

7.

Turpināt valsts atbalstu saņēmušo banku restrukturizāciju un pārraudzību, vienlaikus izvairoties no aizņemto līdzekļu īpatsvara pārliekas samazināšanas. Turpmāk uzlabot sadarbību un valsts politikas lēmumu saskaņošanu ar citu valstu finanšu sektora uzraudzības iestādēm.