30.4.2013   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 118/30

(1)

Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1290/2005 30. pantu, pamatojoties uz dalībvalstu iesniegtajiem gada pārskatiem, kam pievienota grāmatojumu noskaidrošanai nepieciešamā informācija, apstiprinājums par pārskatu pilnīgumu, pareizību un patiesumu, kā arī apstiprināšanas struktūru sagatavoti ziņojumi, Komisija apstiprina minētās regulas 6. pantā norādīto maksājumu aģentūru grāmatojumus.

(2)

Saskaņā ar 5. panta 1. punkta otro daļu Komisijas 2006. gada 21. jūnija Regulā (EK) Nr. 883/2006, ar ko nosaka piemērošanas kārtību Padomes Regulai (EK) Nr. 1290/2005 attiecībā uz maksājumu aģentūru uzskaiti, izdevumu un ieņēmumu deklarācijām un izdevumu atmaksājumu nosacījumiem saistībā ar ELGF un ELFLA (2), attiecībā uz 2012. finanšu gadu ņem vērā tos izdevumus, kas dalībvalstīm radušies laikposmā no 2011. gada 16. oktobra līdz 2012. gada 15. oktobrim.

(3)

Ar 10. panta 2. punkta pirmo daļu Komisijas 2006. gada 21. jūnija Regulā (EK) Nr. 885/2006, ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus par to, kā piemērot Padomes Regulu (EK) Nr. 1290/2005 attiecībā uz maksājumu aģentūru un citu struktūru akreditāciju un ELGF un ELFLA grāmatojumu noskaidrošanu (3), ir noteikts, ka summu, kas saskaņā ar minētās regulas 10. panta 1. punkta pirmajā daļā minēto lēmumu par grāmatojumu noskaidrošanu ir atgūstama no katras dalībvalsts vai izmaksājama tai, nosaka, atskaitot attiecīgajā finanšu gadā, t. i., 2012. gadā, veiktos ikmēneša maksājumus no attiecīgajā gadā atzītajiem izdevumiem saskaņā ar 1. punktu. Komisija šo summu atskaita no ikmēneša maksājuma, kas attiecas uz izdevumiem, kuri radušies otrajā mēnesī pēc mēneša, kurā pieņemts lēmums par grāmatojumu noskaidrošanu, vai pieskaita minētajam maksājumam.

(4)

Komisija ir pārbaudījusi dalībvalstu iesniegto informāciju un līdz 2013. gada 31. martam nosūtījusi tām pārbaudes rezultātus, norādot nepieciešamos grozījumus.

(5)

Attiecībā uz dažām maksājumu aģentūrām gada pārskati un pavaddokumenti ļauj Komisijai pieņemt lēmumu par iesniegto gada pārskatu pilnīgumu, pareizību un patiesumu. Noskaidrotās summas pa dalībvalstīm, kā arī no dalībvalstīm atgūstamās vai tām izmaksājamās summas ir uzskaitītas I pielikumā.

(6)

Dažu maksājumu aģentūru iesniegtajai informācijai vajadzīgi papildu paskaidrojumi, un tāpēc šajā lēmumā to grāmatojumus nevar noskaidrot. Attiecīgās maksājumu aģentūras ir uzskaitītas II pielikumā.

(7)

Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 883/2006 9. panta 4. punktu termiņa neievērošana augustā, septembrī un oktobrī jāņem vērā grāmatojumu noskaidrošanas lēmumā. Daži izdevumi, ko dažas dalībvalstis deklarējušas iepriekš minētajos 2012. gada mēnešos, tika izdarīti pēc tiesību aktos noteiktajiem termiņiem. Tāpēc šajā lēmumā būtu jānosaka atbilstoši izdevumu samazinājumi.

(8)

Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1290/2005 17. pantu un Regulas (EK) Nr. 883/2006 9. pantu Komisija jau ir samazinājusi vai apturējusi vairākus ikmēneša maksājumus, kuru pamatā ir izdevumu grāmatojumi 2012. finanšu gadā. Lai nepieļautu attiecīgo summu priekšlaicīgu vai pagaidu atmaksāšanu, minētās summas šajā lēmumā nevajadzētu atzīt par pamatotām, turklāt tās būtu jāizskata saskaņā ar atbilstības pārbaudes procedūru, ievērojot Regulas (EK) Nr. 1290/2005 31. pantu.

(9)

Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1290/2005 32. panta 5. punktu, ja līdzekļus pēc pārkāpuma neatgūst četros gados pēc pirmās administratīvās vai tiesas konstatācijas vai – gadījumos, kad atgūšanai veic tiesvedību attiecīgās valsts tiesā, – astoņos gados pēc tās, 50 % no neatgūšanas finansiālajām sekām sedz attiecīgā dalībvalsts. Ar minētās regulas 32. panta 3. punktu dalībvalstīm uzlikts pienākums kopā ar gada pārskatiem iesniegt Komisijai kopsavilkuma ziņojumu par līdzekļu atgūšanas procedūrām, kas uzsāktas pārkāpumu dēļ. Sīki izstrādāti noteikumi par to, kā īstenot dalībvalstu pienākumu ziņot par atgūstamajām summām, ir paredzēti Regulā (EK) Nr. 885/2006. Minētās regulas III pielikumā ir sniegts paraugs tabulai, kas dalībvalstīm jāiesniedz 2013. gadā. Pamatojoties uz dalībvalstu aizpildītajām tabulām, Komisijai būtu jālemj par neatgūšanas finansiālajām sekām attiecībā uz pārkāpumiem, kas ir senāki par četriem vai attiecīgi astoņiem gadiem. Šis lēmums neskar turpmākos lēmumus par atbilstību, kurus pieņem saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1290/2005 32. panta 8. punktu.

(10)

Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1290/2005 32. panta 6. punktu dalībvalstis var pieņemt lēmumu izbeigt atgūšanas procedūru. Šādu lēmumu var pieņemt vienīgi tādos gadījumos, ja līdzekļu atgūšanas izmaksas, kas jau radušās vai kas varētu rasties, pārsniedz atgūstamo līdzekļu summu vai ja atgūšana izrādās neiespējama debitora vai juridiski par pārkāpumu atbildīgās personas maksātnespējas dēļ, kas ir konstatēta un apstiprināta saskaņā ar attiecīgās dalībvalsts tiesību aktiem. Ja šādu lēmumu pieņem četros gados pēc pirmās administratīvās vai tiesas konstatācijas vai – gadījumos, kad atgūšanai veic tiesvedību attiecīgās valsts tiesā, – astoņos gados pēc tās, 100 % no neatgūšanas finansiālajām sekām būtu jāsedz no ES budžeta. Kopsavilkuma ziņojumā, kas minēts Regulas (EK) Nr. 1290/2005 32. panta 3. punktā, norāda summas, attiecībā uz kurām dalībvalsts ir pieņēmusi lēmumu izbeigt atgūšanas procedūru, un šāda lēmuma pamatojumu. Attiecīgās dalībvalstis šīs summas nesedz, un tāpēc tās sedz no ES budžeta. Šis lēmums neskar turpmākos lēmumus par atbilstību, ko pieņem saskaņā ar minētās regulas 32. panta 8. punktu.

(11)

Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1290/2005 30. panta 2. punktu šis lēmums neskar Komisijas vēlāk pieņemtos lēmumus, ar kuriem no Eiropas Savienības finansējuma izslēdz izdevumus, kas nav veikti saskaņā ar Eiropas Savienības noteikumiem,