27.7.2013   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 202/2

(1)

Padome 2011. gada aprīlī ar Īstenošanas regulu (ES) Nr. 405/2011 (2) (“galīgā regula”) noteica galīgu kompensācijas maksājumu konkrētu Indijas izcelsmes nerūsējošā tērauda stieņu importam, kurus pašlaik klasificē ar KN kodiem 7222 20 21, 7222 20 29, 7222 20 31, 7222 20 39, 7222 20 81 un 7222 20 89. Izmeklēšana, kuras rezultātā tika pieņemta galīgā regula, turpmāk tekstā tiek saukta “sākotnējā izmeklēšana”.

(2)

Galīgie pasākumi ietvēra ad valorem kompensācijas maksājumus no 3,3 % līdz 4,3 %, ko noteica atsevišķi norādītu eksportētāju importam, 4,0 % maksājumu, ko noteica uzņēmumiem, kuri sadarbojas, bet netika iekļauti izlasē, un atlikušo maksājumu 4,3 % visiem pārējiem Indijas uzņēmumiem.

(3)

Viraj Profiles Vpl. Ltd, ražotājs eksportētājs Indijā (“pieprasījuma iesniedzējs”), iesniedza daļējas starpposma pārskatīšanas pieprasījumu. Pieprasījums attiecās tikai uz subsidēšanas pārbaudi, ciktāl tā skāra pieprasījuma iesniedzēju. Pieprasījuma iesniedzējs sniedza pirmšķietamus pierādījumus tam, ka attiecībā uz subsidēšanu bija būtiski mainījušies apstākļi, uz kuru pamata tika noteikti spēkā esošie pasākumi, un ka šīs pārmaiņas bija ilglaicīgas.

(4)

Apspriedusies ar Padomdevēju komiteju un konstatējusi, ka ir pietiekami daudz pierādījumu, kas pamato daļējas starpposma pārskatīšanas sākšanu, Komisija 2012. gada 9. augustā, publicējot paziņojumu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī  (3) (“paziņojums par procedūras sākšanu”), sāka daļēju starpposma pārskatīšanu saskaņā ar pamatregulas 19. pantu, kura attiecās tikai uz subsidēšanas pārbaudi, ciktāl tā skar pieprasījuma iesniedzēju.

(5)

Subsidēšanas pārskatīšanas izmeklēšana aptvēra laikposmu no 2011. gada 1. jūlija līdz 2012. gada 30. jūnijam (“pārskatīšanas izmeklēšanas periods” jeb “PIP”).

(6)

Komisija oficiāli informēja pieprasījuma iesniedzēju, Indijas valdību un EUROFER, kas sākotnējā izmeklēšanā pārstāvēja Savienības ražošanas nozari (“Savienības ražošanas nozare”), par daļējas starpposma pārskatīšanas izmeklēšanas sākšanu. Ieinteresētajām personām tika dota iespēja paziņojumā par procedūras sākšanu noteiktajā termiņā rakstiski darīt zināmu savu viedokli un pieprasīt uzklausīšanu.

(7)

Rakstiskās un mutiskās piezīmes, ko personas iesniedza procedūras sākšanas posmā, tika izskatītas un attiecīgā gadījumā ņemtas vērā.

(8)

Lai saņemtu informāciju, kas vajadzīga izmeklēšanai, Komisija nosūtīja pieprasījuma iesniedzējam anketu. Anketu nosūtīja arī Indijas valdībai.

(9)

Atbildes uz anketas jautājumiem tika saņemtas no pieprasījuma iesniedzēja un Indijas valdības.

(10)

Komisija pieprasīja un pārbaudīja visu informāciju, ko tā uzskatīja par vajadzīgu subsidēšanas noteikšanai. Pieprasījuma iesniedzēja telpās tika veikti pārbaudes apmeklējumi.

(11)

Ražojums, uz kuru attiecas pārskatīšana, ir tas pats ražojums, kurš definēts sākotnējā izmeklēšanā, proti, pēc aukstās formēšanas vai aukstās apdares tālāk neapstrādāti nerūsējošā tērauda stieņi, izņemot stieņus ar apļveida šķērsgriezumu diametrā 80 mm vai vairāk, kuru izcelsme ir Indijā un kurus pašlaik klasificē ar KN kodiem 7222 20 21, 7222 20 29, 7222 20 31, 7222 20 39, 7222 20 81 un 7222 20 89.

(12)

Pamatojoties uz informāciju, ko iesniedza Indijas valdība un ieinteresētās personas, un atbildēm uz Komisijas anketas jautājumiem, tika izmeklētas šādas shēmas, ko, kā tiek apgalvots, izmantojot pieprasījuma iesniedzējs:

(13)

Shēmas, kas minētas a) un b) apakšpunktā, ir balstītas uz 1992. gada Ārējās tirdzniecības (attīstības un regulēšanas) likumu (Nr. 22, 1992. gads), kas stājās spēkā 1992. gada 7. augustā (“Ārējās tirdzniecības likums”). Ar Ārējās tirdzniecības likumu Indijas valdība ir pilnvarota sniegt paziņojumus par eksporta un importa politiku. Minētie paziņojumi apkopoti dokumentos “Ārējās tirdzniecības politika”, ko ik pēc pieciem gadiem izdod un regulāri atjaunina Tirdzniecības ministrija. Ārējās tirdzniecības politikas dokuments, kas attiecas uz pārskatīšanas izmeklēšanas periodu, ir “Ārējās tirdzniecības politika 2009.–2014. gads” (“ĀTP 09–14”). Turklāt “Procedūru rokasgrāmatas”, kas tiek regulāri atjaunināta, I sējumā (“PRG I 09–14”) Indijas valdība izklāstījusi arī procedūras, kas regulē ĀTP 09–14.

(14)

ECS shēma, kas minēta c) apakšpunktā, ir balstīta uz 1949. gada Banku darbības regulējuma likuma 21. un 35.A iedaļu, kas ļauj Indijas Rezervju bankai eksporta kredītu jomā sniegt norādījumus komercbankām.

(15)

Turklāt, ņemot vērā Savienības ražošanas nozares apgalvojumu, Komisija izmeklēja, vai pieprasījuma iesniedzējs:

(16)

Visbeidzot, Komisija pārbaudīja, vai pieprasījuma iesniedzējs joprojām neizmanto sākotnējā izmeklēšanā izmeklētās shēmas:

(17)

Izmeklēšanā tika atklāts, ka pieprasījuma iesniedzējs PIP laikā šo shēmu ir izmantojis. Tomēr tika konstatēts, ka saņemtie stimuli bijuši nenozīmīgi, proti, 0,02 %. Tādēļ tika uzskatīts, ka nav jāturpina vērtēt šīs shēmas kompensējamību.

(18)

Tika konstatēts, ka pieprasījuma iesniedzējam bija EOU statuss un PIP laikā tas saņēma subsīdijas saskaņā ar šo shēmu.

(19)

Attiecībā uz šo shēmu uzņēmums apgalvoja, ka Komisijai nevajadzētu izmantot to pašu no EOU saņemtā ieguvuma aprēķina metodi, kura izmantota sākotnējā izmeklēšanā. Uzņēmums apgalvoja, ka konkrēti ieguvumi no EOU shēmas būtu jāuzskata par pieļaujamu nodokļu atmaksas shēmu pamatregulas II un III pielikuma nozīmē, tādēļ tie nebūtu jākompensē.

(20)

Tomēr tika konstatēts, ka, lai kāda aprēķina metode tiktu izmantota, subsīdijas likme, kas tiktu noteikta attiecībā uz šo shēmu, nepārsniegs 0,22 %, un tādējādi kopējā subsīdijas starpība būs mazāka par de minimis līmeni, tāpēc tika nolemts šajā pārskatīšanas izmeklēšanā neturpināt šīs prasības analīzi.

(21)

Tika konstatēts, ka pieprasījuma iesniedzējs PIP laikā šo shēmu neizmantoja.

(22)

Izmeklēšanā tika atklāts, ka pieprasījuma iesniedzējs PIP laikā šo shēmu ir izmantojis. Tomēr tika konstatēts, ka saņemtie stimuli bijuši nenozīmīgi. Tādēļ tika uzskatīts, ka nav jāturpina vērtēt šīs shēmas kompensējamību.

(23)

Tika konstatēts, ka pieprasījuma iesniedzējs PIP laikā šo shēmu neizmantoja.

(24)

Izmeklēšanā netika atklāti citi ieguvumi, ko PIP laikā būtu saņēmis pieprasījuma iesniedzējs saistībā ar izejvielu un enerģijas iegādes nosacījumiem, kas būtu saistīti ar Indijas valdības finansiālu ieguldījumu un ko tāpēc varētu uzskatīt par subsīdijām pamatregulas 3. panta 1. punkta a) apakšpunkta ii) punkta un 3. panta 2. punkta nozīmē. Tādēļ Savienības ražošanas nozares apgalvojumi, kas uzskaitīti 15. apsvēruma c)–e) apakšpunktā, šīs pārskatīšanas kontekstā tika atzīti par nebūtiskiem.

(25)

Tiek atgādināts, ka sākotnējā izmeklēšanā tika konstatēts, ka kompensējamo subsīdiju apmērs, izteikts ad valorem, pieprasījuma iesniedzējam ir 4,3 %.

(26)

PIP laikā kompensējamas subsīdijas saņemtas tikai no vienas subsīdiju shēmas, to apjoms, izteikts ad valorem, ir 0,22 %.

(27)

Ņemot vērā iepriekšminēto, tiek secināts, ka attiecīgā ražotāja eksportētāja subsidēšanas līmenis ir samazinājies.

(28)

Tika arī pārbaudīts, vai varētu pamatoti uzskatīt, ka apstākļu pārmaiņas attiecībā uz pārbaudītajām shēmām ir ilglaicīgas.

(29)

Kā minēts iepriekš, konstatējumi par EPCGS shēmu šajā starpposma pārskatīšanā apstiprināja sākotnējā izmeklēšanā gūtos konstatējumus par to, ka šīs shēmas piešķirtā subsīdija bijusi nenozīmīga.

(30)

Turklāt sākotnējā izmeklēšanā tika konstatēts, ka lielāko labumu pieprasījuma iesniedzējs saņēmis no EOU shēmas, bet PIP laikā ieguvumi no šīs shēmas ir samazinājušies. Ir gūti pierādījumi, ka šīs izmaiņas ir ilglaicīgas, jo saistītas ar mazākiem muitas tarifiem nerūsējošā tērauda lūžņiem un feroniķelim – divām galvenajām izejvielām, ko pieprasījuma iesniedzējs izmanto attiecīgā ražojuma ražošanai.

(31)

Pamatojoties uz iepriekšminēto, ir norādes, ka pieprasījuma iesniedzējs arī turpmāk saņems subsīdijas apmērā, kas ir mazāks par de minimis līmeni. Tādēļ tiek uzskatīts, ka atbilstīgi pašreizējam subsidēšanas līmenim ir lietderīgi grozīt kompensācijas maksājuma likmi, kas piemērojama pieprasījuma iesniedzējam. Pieprasījuma iesniedzējam noteiktai maksājuma likmei būtu jābūt 0 %.

(32)

Attiecībā uz maksājuma likmi, kas patlaban piemērojama attiecīgā ražojuma importam, ko veic galīgās regulas pielikumā uzskaitītie ražotāji eksportētāji, tiek norādīts, ka izmeklēto shēmu faktiskie sīki istrādātie noteikumi un to kompensējamība salīdzinājumā ar iepriekšējo izmeklēšanu nav mainījušies. Tādējādi nav iemesla pārrēķināt šo uzņēmumu subsīdijas un maksājuma likmes. Tāpēc maksājuma likmes, kas piemērojamas galīgās regulas pielikumā uzskaitītajiem uzņēmumiem, paliek bez izmaiņām.

(33)

Attiecībā uz visiem pārējiem uzņēmumiem piemērojamo maksājuma likmi tiek norādīts, ka sākotnējā izmeklēšanā tā tika noteikta visaugstākās individuālās subsīdijas starpības apmērā, kura tika konstatēta atlasītajiem uzņēmumiem. Tā atbilda pieprasījuma iesniedzēja subsīdijas starpībai. Ņemot vērā, ka pēc šīs starpposma izmeklēšanas starpība pieprasījuma iesniedzējam ir mainījusies, būtu jāpārskata visiem pārējiem uzņēmumiem noteiktā likme un tā jānosaka atbilstīgi nākamajai augstākajai subsīdijas starpībai. Nākamā augstākā likme ir pielikumā uzskaitītajiem uzņēmumiem piemērojamā likme, tāpēc visiem pārējiem uzņēmumiem piemērojamai maksājuma likmei būtu jātiek noteiktai šajā līmenī, proti, 4 %.

(34)

Indijas valdība un pārējās ieinteresētās personas tika informētas par būtiskajiem faktiem un apsvērumiem, uz kuru pamata tika paredzēts ierosināt pieprasījuma iesniedzējam piemērojamās maksājuma likmes grozījumus.

(35)

Personu rakstiski un mutiski sniegtās piezīmes tika izskatītas un attiecīgā gadījumā ņemtas vērā.

(36)

Tika uzklausītas visas ieinteresētās personas, kas to pieprasīja un norādīja konkrētus iemeslus, kāpēc tās būtu jāuzklausa.