4.3.2014

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 62/18

---

KOMISIJAS LĒMUMS

(2014. gada 3. marts),

ar ko izveido Zinātnisko komiteju jautājumos par ķīmisku vielu iedarbības robežlielumiem darbavietā un atceļ Lēmumu 95/320/EK

(2014/113/ES)

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

tā kā:

(1)

Ar Komisijas Lēmumu 95/320/EK (1) tika izveidota Zinātniskā komiteja jautājumos par ķīmisku vielu iedarbības robežlielumiem darbavietā (turpmāk “Komiteja”), kas novērtē ķīmisko vielu ietekmi uz darba ņēmēju veselību darbavietā. Komiteja, veicot šo darbu, tieši atbalsta Savienības regulējumu darba drošības un veselības jomā. Tā pilnveido augstvērtīgas salīdzinošās analītiskās zināšanas un gādā, lai Komisijas priekšlikumi, lēmumi un politika saistībā ar darba ņēmēju veselības aizsardzību un drošību balstītos uz pamatotiem zinātniskiem pierādījumiem.

(2)

Komiteja jo īpaši palīdz Komisijai novērtēt jaunākos pieejamos zinātniskos datus un ierosina saskaņā ar Padomes Direktīvu 98/24/EK (2) un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2004/37/EK (3) Savienības līmenī nosakāmus iedarbības robežlielumus darbavietā, lai aizsargātu darba ņēmējus no ķīmiskā apdraudējuma.

(3)

Minētās Komitejas locekļi ir augsti kvalificēti, attiecīgajā jomā specializējušies neatkarīgie eksperti, kas izvēlēti, pamatojoties uz objektīviem kritērijiem. Viņus ieceļ amatā kā privātpersonas, un viņi sniedz Komisijai ieteikumus un atzinumus, kas vajadzīgi ES darba ņēmēju aizsardzības politikas izstrādei. Bez viņu ieguldījuma Komisija nevarētu izpildīt sociālās politikas mērķus aizsargāt darba ņēmēju veselību un drošību. Tādēļ šiem neatkarīgajiem ekspertiem būtu jāsaņem atalgojums, kas pārsniedz atlīdzināmos izdevumus un kas ir samērīgs ar viņiem uzticēto konkrēto uzdevumu veikšanu.

(4)

Komiteja ar savu darbu efektīvi sekmē darba vides uzlabošanu, lai aizsargātu darba ņēmēju veselību un drošību, un sniedz Komisijai tādus zinātniskos pierādījumus par ķīmisko vielu ietekmi uz darba ņēmēju veselību darbavietā, kas vajadzīgi, lai Komisija spētu izpildīt attiecīgos Savienības mērķus sociālās politikas jomā. Tādēļ tās darbības tiks finansētas no attiecīgās budžeta pozīcijas, kas paredzēta ar sociālo politiku un darba apstākļiem saistītu iniciatīvu atbalstam.

(5)	Turklāt ir jāievieš Komitejas struktūras un darba procedūru uzlabojumi.

(6)	Komitejas locekļi būtu jāizvēlas, izmantojot uzaicinājumu izteikt ieinteresētību. Tādējādi tiks panākts, ka šai procedūrā tiek ievēroti iespēju vienlīdzības un pārredzamības principi.

(7)	Lai nodrošinātu Komitejas darba nepārtrauktību un efektivitāti, ar Komisijas Lēmumu 2009/985/ES (4) ieceltajiem locekļiem būtu jāpilda savi amata pienākumi līdz jaunu Komitejas locekļu iecelšanai.

(8)

Zinātniskie ieteikumi jautājumos par darba ņēmēju drošību un veselības aizsardzību jāsagatavo, pamatojoties uz izcilības, neatkarības, objektivitātes un pārredzamības ētiskajiem principiem, kuri iestrādāti Komisijas paziņojumā “Komisijas pieredzes apkopošana un izmantošana: principi un pamatnostādnes. Zināšanu pilnveidošana labākai politikai” (5), un tie jāsniedz saskaņā ar riska novērtējuma paraugprakses principiem.

(9)	Lēmumā 95/320/EK izdarāmi saturiski grozījumi, tādēļ skaidrības labad tas būtu jāatceļ un jāaizstāj ar jaunu lēmumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Zinātniskā komiteja jautājumos par ķīmisku vielu iedarbības robežlielumiem darbavietā

Tiek izveidota Zinātniskā komiteja jautājumos par ķīmisku vielu iedarbības robežlielumiem darbavietā, kas novērtēs ķīmisko vielu ietekmi uz darba ņēmēju veselību darbavietā (“Komiteja”).

2. pants

Uzdevums

1.   Komitejai uzdots pēc Komisijas lūguma sniegt tai ieteikumus vai atzinumus visos jautājumos, kas saistīti ar ķīmisko vielu toksikoloģisku izvērtēšanu, vērtējot šādu vielu ietekmi uz darba ņēmēju veselību.

2.   Komiteja, apspriedusies 5. panta 3. punktā paredzēto sekretariātu, apstiprina metodiku, kas izmantojama ķīmisko vielu iedarbības robežlielumu darbavietā noteikšanai, un regulāri to pārskata, lai ņemtu vērā visus būtiskos zinātniskos faktorus, kas saistīti ar minēto robežlielumu noteikšanu. Tā gādā, lai šajā metodikā būtu atspoguļota pastāvošā prakse riska novērtēšanas jomā.

3.   Pamatojoties uz zinātniskiem datiem, kā noteikts Direktīvās 98/24/EK un 2004/37/EK, Komiteja jo īpaši iesaka ķīmisko vielu iedarbības robežlielumus darbavietā, kas ietver, bet neaprobežojas ar:

—	vidējo svērto koncentrāciju, par pamatu ņemot astoņu stundu darbadienu (TWA),

—	īstermiņa robežlielumus/novirzes robežlielumus (STEL),

—	bioloģiskās robežvērtības/bioloģiskās orientējošās vērtības (BLV/BGV).

Iedarbības robežlielumus vajadzības gadījumā papildina ar precizējošām piezīmēm, norādot:

—	iespējamo absorbciju caur ādu,

—	jutīguma iespējamību,

—	kancerogēnās īpašības.

Attiecīgās papildu piezīmes var ieviest, izdarot grozījumus Komitejas metodikas dokumentā.

4.   Ikvienu ieteikumu attiecībā uz iedarbības robežlielumu pamato un precīzi izskaidro, izmantojot informāciju par pamatdatiem, kritiskās iedarbības aprakstu, izmantotās ekstrapolācijas metodes un visus datus par cilvēku veselības iespējamo apdraudējumu. Jānorāda arī iespējamība pārraudzīt ikviena ierosinātā iedarbības robežlieluma ietekmi.

5.   Komisija drīkst pieprasīt, lai Komiteja veiktu citas darbības saistībā ar ķīmisko vielu toksikoloģisko izvērtēšanu.

6.   Komiteja apzina ikvienu gadījumu, kad trūkst konkrētas zinātniskās informācijas, kas var būt vajadzīga ķīmisko vielu radīto risku novērtēšanai, un attiecīgi informē Komisiju.

7.   Komiteja nosaka pašreizējos prioritāros jautājumus saistībā ar ķīmisko vielu ietekmi uz veselību un attiecīgi informē Komisiju.

8.   Komiteja pēc Komisijas pieprasījuma izveido tematiskus seminārus ar nolūku pārskatīt datus un zinātnes atziņas par ķīmiskajam vielām vai jautājumiem, kas saistīti ar tās metodoloģiju. Šos seminārus organizē ar Komitejas sekretariāta atbalstu.

9.   Komiteja, veicot savu uzdevumu, saskaņā ar 5. panta 5. punktu cenšas nodrošināt sadarbību ar citām attiecīgajām struktūrām, kas izveidotas ar ES tiesību aktiem, tostarp Savienības aģentūrām, kuras veic līdzīgus uzdevumus saistībā ar kopējas intereses jautājumiem.

3. pants

Komitejas locekļu iecelšana

1.   Komitejā ir ne vairāk kā divdesmit viens eksperts, kas pēc tam, kad Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī un Komisijas tīmekļa vietnē publicēts uzaicinājums izteikt ieinteresētību, ir izraudzīts no piemērotu kandidātu saraksta. Tiek nodrošināta arī saite no Komisijas ekspertu grupu un citu līdzīgu struktūru reģistra (“reģistrs”) uz tīmekļa vietni, kurā uzaicinājums publicēts.

Komitejas locekļus kā privātpersonas ieceļ Komisija.

Locekļus atlasa, pamatojoties uz viņu pierādītu zinātnisko pieredzi un kompetenci, ņemot vērā vajadzību nodrošināt:

—	lai viņi pārstāvētu uzdevumu izpildei nepieciešamo zinātnes jomu klāstu, tostarp, jo īpaši ķīmiju, toksikoloģiju, epidemioloģiju, arodmedicīnu un darba higiēnu, un lai viņi būtu vispārēji kompetenti noteikt iedarbības robežlielumus darbavietā,

—	Komitejas locekļu līdzsvarotu sadalījumu pa ģeogrāfiskajiem apgabaliem.

2.   Komitejas locekļu vārdus un uzvārdus informācijas nolūkā publicē reģistrā, kā arī Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Personas datus apkopo, apstrādā un publicē atbilstīgi Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (EK) Nr. 45/2001 (6).

3.   Ar Lēmumu 2009/985/ES ieceltie locekļi saskaņā ar Lēmumu 95/320/EK turpina pildīt savus pienākumus atbilstīgi šim lēmumam līdz brīdim, kamēr 1. un 2. punktā noteiktajā kārtībā nav iecelti locekļi uz jaunu amata pilnvaru termiņu.

4. pants

Amata pilnvaru termiņš

1.   Komitejas locekļu amata pilnvaru termiņš ir trīs gadi. Trīs gadu termiņam beidzoties, Komitejas locekļi turpina pildīt savus pienākumus līdz brīdim, kad viņus aizstāj vai tiek atjaunotas viņu pilnvaras.

2.   Ja kāds Komitejas loceklis atkāpjas pirms trīs gadu termiņa beigām vai ja viņš nepiedalās vairāk nekā vienā trešdaļā sanāksmju vai kādu citu iemeslu dēļ vairs nespēj efektīvi piedalīties Komitejas apspriedēs, viņu var aizstāt uz atlikušo amata pilnvaru termiņu. Tādā gadījumā Komisija no iepriekšējā kandidātu saraksta 3. pantā paredzētajā kārtībā ieceļ jaunu locekli.

5. pants

Komitejas valde un sekretariāts

1.   Komiteja katra pilnvaru termiņa sākumā ar vienkāršu balsu vairākumu no saviem locekļiem ievēl priekšsēdētāju un divus viņa vietniekus. Šie trīs locekļi veido Komitejas valdi (“valde”).

2.   Valde ir atbildīga par Komitejas iekšējās procedūras jautājumiem un vada sanāksmes ar nolūku panākt zinātnisku vienprātību par pieņemamajiem ieteikumiem vai atzinumiem.

3.   Komisija Komitejai un tās darba grupām nodrošina sekretariāta pakalpojumus un administratīvo atbalstu, kas vajadzīgs efektīvai Komitejas darbībai.

4.   Sekretariāts nodrošina efektīvu Komitejas sadarbību ar citām zinātniskajām komitejām un Savienības aģentūrām.

5.   Sekretariāts gādā, lai kopējas ieinteresētības jautājumos laikus tiktu apzinātas iespējamās uzskatu sadursmes starp Komitejas ieteikumiem un atzinumiem un ieteikumiem un atzinumiem, ko sniegušas citas ar ES tiesību aktiem dibinātas struktūras, tostarp tādas Savienības aģentūras, kuras veic līdzīgus uzdevumus saistībā ar kopējas ieinteresētības jautājumiem.

6. pants

Darba grupas

1.   Komiteja pēc valdes pieprasījuma, vienojoties ar Komisijas dienestiem, no saviem locekļiem var izveidot darba grupas.

2.   Darba grupām, pamatojoties uz Komitejas noteikto pienākumu aprakstu, jāapspriež konkrēti jautājumi saistībā ar Komitejas darbu un jāziņo par apspriedēs gūtajiem rezultātiem. Tiklīdz šādas darba grupas ir izpildījušas tām izvirzīto uzdevumu, tās tiek likvidētas.

7. pants

Komitejas plenārsēdes un darba grupu sanāksmes

1.   Komiteja, pamatojoties uz Komisijas ekspertu grupu standarta reglamentu, pieņem savu reglamentu.

2.   Komitejas plenārsēdes parasti notiek četras reizes gadā.

3.   Komisijas dienesti sasauc Komitejas plenārsēdes un tajās piedalās, kā arī rīko darba grupu sanāksmes.

4.   Komitejas un darba grupu sanāksmes parasti notiek Komisijas galvenajā mītnē. Tomēr izņēmuma gadījumos sanāksmes var notikt citur.

8. pants

Procedūras un metodika

1.   Komitejas apspriedes ir saistītas ar pieprasījumu sniegt ieteikumu par konkrētas vielas vai vielu grupas iedarbības robežlielumu darbavietā vai sniegt jebkādu citu zinātnisku atzinumu (“atzinums”), ko pieprasījusi Komisija.

2.   Komisija, pieprasot Komitejai sniegt ieteikumu vai atzinumu saskaņā ar 1. punktu, var noteikt laikposmu, kurā tas jāsniedz.

3.   Komiteja un jo īpaši valde dara visu iespējamo, lai tās ieteikumi vai atzinumi tiktu sagatavoti pēc vienprātības principa. Pēc Komitejas apspriedēm balsošana nenotiek. Ja netiek panākta vienprātīga vienošanās, Komiteja ziņo Komisijai par dažādajām apspriedēs izteiktajām nostājām.

4.   Komiteja ar sekretariāta palīdzību nodrošina, lai tās metodika atspoguļotu jaunākos zinātniskos standartus un lai tā tiktu īstenota.

5.   Neskarot 9. panta 3. punkta noteikumus par konfidencialitāti, Komisija Komitejai paredzētajā savas tīmekļa vietnes daļā publicē atjaunināto metodiku, kā arī Komitejas pieņemtos ieteikumus un atzinumus.

9. pants

Ētikas principi

Komitejas locekļi apņemas darboties neatkarīgi no jebkādas ārējās ietekmes. Viņi savus pienākumus nevar deleģēt nevienai citai personai.

Viņi paziņo par apņemšanos darboties sabiedrības interesēs un ziņot par tādu tiešu vai netiešu interešu neesību vai esību, kuras varētu uzskatīt par tādām, kas ietekmē viņu neatkarību.

Komisijas dienesti ņems vērā visas paziņotās intereses un lems par to būtiskumu.

Komiteja gādā, lai tās ieteikumi un atzinumi skaidri atspoguļotu lēmumu pieņemšanas procesā izmantoto pamatojumu, kā izklāstīts tās metodikā.

Neskarot Līguma par Eiropas Savienības darbību 339. pantu un šā lēmuma 12. pantu, Komitejas locekļi neizpauž informāciju, kas tiem kļuvusi zināma, darbojoties Komitejā, tematiskajos semināros un darba grupās vai citās ar šo lēmumu saistītās darbībās.

Katra pilnvaru termiņa sākumā Komitejas locekļi paraksta rakstisku konfidencialitātes deklarāciju.

10. pants

Novērotāji un ārējie eksperti

1.   Komisijas dienesti aicina EEZ/EBTA valstis iesniegt priekšlikumus par zinātniekiem, kuri varētu piedalīties sanāksmēs kā novērotāji.

2.   Vajadzības gadījumā Komisijas dienesti var uzaicināt zinātniskos ekspertus, kas nav Komitejas locekļi, bet kuriem ir īpašas zināšanas kādā darba kārtības jautājumā, lai tie piedalītos Komitejas vai darba grupas darbā uz īpašiem pamatiem.

11. pants

Īpaši pabalsti

1.   Komitejas locekļiem un ārējiem ekspertiem, kas uzaicināti pēc Komisijas ierosmes, ir tiesības saņemt īpašu pabalstu, kura lielums nepārsniedz EUR 450, kā dienas vienības izmaksas par katru pilnu darba dienu. Kopējo pabalsta lielumu aprēķina un noapaļo uz augšu līdz summai, kas atbilst tuvākajai pusei darba dienas. Maksājumu veic euro.

2.   Ar Komitejas darbībām saistītos ceļa un uzturēšanās izdevumus komitejas locekļiem Komisija atlīdzina saskaņā ar piemērojamajiem noteikumiem (7). Minētos izdevumus atlīdzina pieejamo apropriāciju robežās, kuras piešķir saskaņā ar ikgadējo resursu piešķiršanas procedūru.

3.   Šā panta 1. punkts stājas spēkā dienā, kad Komitejas locekļus ieceļ uz nākamo pilnvaru termiņu 3. pantā noteiktajā kārtībā.

12. pants

Pārredzamība

1.   Komisija visus attiecīgos dokumentus (piemēram, darba kārtību, protokolus un dalībnieku iesniegtos dokumentus) publicē reģistrā vai izmantojot saiti no reģistra uz īpaši šim nolūkam paredzētu tīmekļa vietni.

2.   Izņēmumi attiecībā uz dokumentu publiskošanu iespējami, katrā atsevišķā gadījumā izvērtējot, vai dokumenta nodošana atklātībai apdraudētu publisku vai privātu interešu aizsardzību, kā noteikts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 1049/2001 (8) 4. pantā.

13. pants

Atcelšana

1.   Lēmumu 95/320/EK atceļ.

2.   Atsauces uz atcelto lēmumu uzskata par atsaucēm uz šo lēmumu.

14. pants

Stāšanās spēkā

Šis lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

---

(1)  Komisijas 1995. gada 12. jūlija Lēmums 95/320/EK, ar ko izveido Zinātnisko komiteju jautājumos par ķīmisku vielu iedarbības robežlielumiem darbavietā (OV L 188, 9.8.1995., 14. lpp.).

(2)  Padomes 1998. gada 7. aprīļa Direktīva 98/24/EK par darba ņēmēju veselības un drošības aizsardzību pret risku, kas saistīts ar ķimikāliju izmantošanu darbā (četrpadsmitā atsevišķā direktīva Direktīvas 89/391/EEK 16. panta 1. punkta nozīmē) (OV L 131, 5.5.1998., 11. lpp.).

(3)  Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 29. aprīļa Direktīva 2004/37/EK par darba ņēmēju aizsardzību pret risku, kas saistīts ar kancerogēnu vai mutagēnu iedarbību darbā (Sestā atsevišķā direktīva Padomes Direktīvas 89/391/EEK 16. panta 1. punkta nozīmē) (OV L 158, 30.4.2004., 50. lpp.).

(4)  Komisijas 2009. gada 18. decembra Lēmums 2009/985/ES, ar ko uz jaunu amata pilnvaru laiku ieceļ Zinātniskās komitejas jautājumos par ķīmisku vielu iedarbības robežlielumiem darbavietā locekļus (OV L 338, 19.12.2009., 98. lpp.).

(5)  COM(2002) 713 galīgā redakcija, 11.12.2002.

(6)  Eiropas Parlamenta un Padomes 2000. gada 18. decembra Regula (EK) Nr. 45/2001 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi Kopienas iestādēs un struktūrās un par šādu datu brīvu apriti (OV L 8, 12.1.2001., 1. lpp.).

(7)  Komisijas Lēmums C(2007) 5858. Noteikumi par to izdevumu atlīdzināšanu, kas rodas Komisijā nenodarbinātām personām, kuras kā eksperti ir uzaicinātas piedalīties sanāksmēs.

(8)  Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 30. maija Regula (EK) Nr. 1049/2001 par publisku piekļuvi Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas dokumentiem (OV L 145, 31.5.2001., 43. lpp.). Šādi izņēmumi paredzēti, lai aizsargātu valsts drošību, militāro jomu, starptautiskās attiecības, finanšu, monetāro vai ekonomikas politiku, personas privāto dzīvi un neaizskaramību, komercintereses, tiesvedību un juridiskās konsultācijas, inspekcijas/izmeklēšanas/revīzijas darbības un iestāžu lēmumu pieņemšanas procesu.

---