(1)

Komisijas 2020. gada 19. februāra paziņojumā “Eiropas digitālās nākotnes veidošana” teikts, ka digitālie risinājumi ir izšķirīgi, lai palīdzētu Eiropai īstenot virzību uz digitālo pārveidi, kas darbojas pilsoņu un uzņēmumu labā atbilstoši Savienības vērtībām. Tālab ir būtiski, lai cilvēki gūst labumu no tehnoloģijas, tiek nodrošināts vienots tirgus bez robežām, kurā visu lielumu uzņēmumi var konkurēt ar vienādiem noteikumiem, un tiek ievērotas demokrātiskās vērtības, respektētas pamattiesības un piekopta ilgtspējīga, klimatneitrāla un resursefektīva ekonomika. Tādā kontekstā radiofrekvenču spektrs ir svarīgs sabiedriskais resurss, ko arvien vairāk izmanto plašam komerciālo un sabiedrisko pakalpojumu klāstam.

(2)

Radiofrekvenču spektra politika Savienībā tiek veidota un īstenota, ievērojot un veicinot vārda brīvību, ieskaitot uzskatu brīvību un brīvību saņemt un izplatīt informāciju un idejas, neatkarīgi no robežām, kā arī mediju brīvību un plurālismu atbilstoši Savienības vērtībām, kas noteiktas Līguma par Eiropas Savienību 2. pantā. Tomēr, lai plurālismu un informācijas brīvību nodrošinātu, ir vajadzīga vairāku operatoru piekļuve tirgum.

(3)

Komisijas Lēmumā 2009/766/EK (3) ir harmonizēti tehniskie noteikumi par radiofrekvenču spektra izmantošanu 880–915 MHz un 925–960 MHz frekvenču joslās (“900 MHz frekvenču joslā”) un 1 710–1 785 MHz un 1 805–1 880 MHz frekvenču joslā (“1 800 MHz frekvenču joslā”) zemes sistēmām, kuras Savienībā spēj nodrošināt elektronisko sakaru pakalpojumus, ieskaitot bezvadu platjoslas pakalpojumus. Tas nodrošina atbilstību Padomes Direktīvas 87/372/EEK (4) 1. panta 1. punktam attiecībā uz zemes sistēmu, kuras spēj nodrošināt elektronisko sakaru pakalpojumus, līdzāspastāvēšanu ar GSM sistēmām 900 MHz joslā.

(4)

Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmuma Nr. 243/2012/ES (5) 6. panta 3. punktā dalībvalstīm ir noteikts pienākums palīdzēt elektronisko sakaru pakalpojumu sniedzējiem regulāri modernizēt tīklus atbilstoši jaunākajām, efektīvākajām tehnoloģijām, lai radītu pašiem savas spektra dividendes saskaņā ar pakalpojumu un tehnoloģiju neitralitātes principu. Līdz ar to, ievērojot ES tiesiskā regulējuma mērķus un izpildot ES tiesību aktus, būtu jāatvieglo 900 MHz un 1 800 MHz frekvenču joslu ar lieliem, vismaz 5 MHz blokiem izmantošana nākamās paaudzes (5G) zemes bezvadu sistēmu atbalstīšanai.

(5)

Komisijas paziņojumā “Konkurētspējīga digitālā vienotā tirgus savienojamība. Virzība uz Eiropas Gigabitu sabiedrību” (6) Savienībai ir noteikti jauni savienojamības mērķi, kas atjaunināti ar Komisijas paziņojumu “Digitālais kompass līdz 2030. gadam – Eiropas ceļam digitālajā gadu desmitā” (7). Minētie mērķi sasniedzami, plaši ierīkojot un apgūstot ļoti augstas veiktspējas tīklus. Komisijas paziņojumā “5G Eiropai. Rīcības plāns” (8) paredzēts koordinēti rīkoties Savienības līmenī un cita starpā uz Radiofrekvenču spektra politikas grupas (RSPG) atzinuma pamata identificēt un harmonizēt spektru 5G vajadzībām, lai tādējādi līdz 2025. gadam nodrošinātu 5G vienlaidu pārklājumu visās pilsētu teritorijās un pie visām nozīmīgākajām zemes transporta maģistrālēm.

(6)

Divos – 2016. gada 16. novembra (9) un 2019. gada 30. janvāra (10) – atzinumos par stratēģisko spektra ceļvedi virzībai uz 5G Eiropai RSPG norādīja, ka ir jānodrošina, lai tehniskie un regulatīvie noteikumi visām joslām, kas jau ir harmonizētas mobilajiem tīkliem, būtu piemēroti 5G izmantošanai, ieskaitot 900 MHz un 1 800 MHz frekvenču joslas, ko pašlaik Savienībā galvenokārt izmanto mobilo sakaru sistēmu otrajai (GSM), trešajai (UMTS) un ceturtajai (LTE) paaudzei.

(7)

2017. gada 14. jūlijā Komisija saskaņā ar Radiofrekvenču spektra lēmuma 4. panta 2. punktu deva uzdevumu Eiropas Pasta un telesakaru administrāciju konferencei (CEPT) pārskatīt harmonizētos tehniskos noteikumus, kas noteikti 900 MHz un 1 800 MHz joslu izmantošanai zemes bezvadu platjoslas elektronisko sakaru pakalpojumiem, nolūkā atļaut šo joslu izmantot arī lietu interneta (IoT) vajadzībām.

(8)

Izpildot minēto uzdevumu, 2018. gada 13. martāCEPT pieņēma 66. ziņojumu, kurā noteiktas bezvadu IoT tehnoloģijas, kas saistītas ar mobilo platjoslas (t. i., šūnu) sakaru sistēmām, un harmonizēti tehniskie noteikumi to izmantošanai 900 MHz un 1 800 MHz frekvenču joslās. Šīs IoT tehnoloģijas ir paplašināta pārklājuma GSM IoT (EC-GSM-IoT), LTE mašīnas–mašīnas sakari (LTE-MTC), LTE attīstītie mašīnas–mašīnas sakari (LTE-eMTC) un šaurjoslas IoT (NB-IoT). CEPT 66. ziņojumā arī secināts, ka EC-GSM-IoT ir GSM sistēmas sastāvdaļa atbilstoši Direktīvai 87/372/EEK. Tādā kārtā EC-GSM-IoT atbilst tehniskajiem noteikumiem, kas piemērojami GSM sistēmai, un minētos noteikumus grozīt nav vajadzīgs.

(9)

2018. gada 12. jūlijā Komisija saskaņā ar Radiofrekvenču spektra lēmuma 4. panta 2. punktu deva uzdevumu CEPT pārskatīt harmonizētos tehniskos noteikumus dažām ES harmonizētām frekvenču joslām, ieskaitot zemes 900 MHz un 1 800 MHz frekvenču joslas, un izstrādāt vismazāk ierobežojošus harmonizētus tehniskos noteikumus, kas būtu piemēroti nākamās paaudzes (5G) zemes bezvadu sistēmām.

(10)

Izpildot minēto uzdevumu, 2019. gada 5. jūlijāCEPT pieņēma 72. ziņojumu (A ziņojumu), kur secināts, ka 900 MHz frekvenču joslā GSM un šaurjoslas zemes sistēmas, ieskaitot šūnu IoT sistēmas, tuvākā nākotnē turpinās darboties komerciālām vajadzībām. Šis ziņojums paredz 200 kHz frekvenču atdalījumu tur, kur 900 MHz un 1 800 MHz frekvenču joslās darbojas GSM un šaurjoslas zemes sistēmas, ieskaitot šūnu IoT sistēmas. Bez tam šajā ziņojumā ir informācija par iespējamību 900 MHz un 1 800 MHz frekvenču joslu izmantot 5G vajadzībām, kā arī par GSM direktīvas ierobežojumiem 900 MHz frekvenču joslai.

(11)

Izpildot minēto uzdevumu, 2021. gada 2. jūlijāCEPT pieņēma 80. ziņojumu (B ziņojumu), kurā ierosināts harmonizēts joslu plāns un vismazāk ierobežojoši harmonizēti tehniskie noteikumi par tādu šaurjoslas un platjoslas zemes sistēmu līdzāspastāvēšanu, kuras spēj nodrošināt elektronisko sakaru pakalpojumus 900 MHz un 1 800 MHz frekvenču joslās, pamatojoties uz bloka malas maskas koncepciju. Minētie noteikumi ir būtiski tehnoloģiskās neitralitātes nodrošināšanai 900 MHz un 1 800 MHz frekvenču joslās.

(12)

CEPT 80. ziņojumā ir noteikta viena bloka malas maska šaurjoslas un platjoslas zemes sistēmām, kurās izmanto neaktīvās antenas sistēmas, un otra bloka malas maska platjoslas zemes sistēmām, kurās izmanto aktīvās antenas sistēmas. Šīs bloka malas maskas neattiecas uz GSM un EC-GSM-IoT, ko tehniski raksturo ar atsaucēm uz ETSI standartiem. Uz tāda pamata CEPT 80. ziņojumā atšķirīgu šaurjoslas un platjoslas zemes sistēmu (11) līdzāspastāvēšanai paredzēti vismazāk ierobežojoši tehniskie noteikumi, kas spēj nodrošināt elektronisko sakaru pakalpojumus 900 MHz un 1 800 MHz frekvenču joslās. Tajā ir arī noteikumi par šo sistēmu līdzāspastāvēšanu GSM sistēmai 900 MHz frekvenču joslā saskaņā ar Padomes Direktīvu 87/372/EEK.

(13)

Bloka malas maskas aptver šaurjoslas zemes sistēmas, kuru kanāla joslas platums ir 200 kHz, atskaitot GSM un EC-GSM-IoT. Tās aptver arī platjoslas zemes sistēmas, kuru kanāla joslas platums pārsniedz 200 kHz. Šaurjoslas un platjoslas zemes sistēmu diferenciācija ir nepieciešama, lai dažos scenārijos valsts līmenī varētu īstenot frekvenču atdalīšanu. Šajā sakarā CEPT 80. ziņojumā ir noteikts frekvenču atdalījums starp blakus esošajām šaurjoslas un platjoslas zemes sistēmu, kas spēj nodrošināt elektronisko sakaru pakalpojumus, nominālajām kanāla malām, kā arī starp atšķirīgu blakus esošo šaurjoslas zemes sistēmu, kas spēj nodrošināt elektronisko sakaru pakalpojumus, un arī GSM un EC-GSM-IoT nominālajām kanāla malām. Frekvenču atdalīšana jāpārvalda valsts līmenī. Var īstenot atšķirīgas pieejas atbilstoši blakus esošo zemes sistēmu spektra malām, kā arī attiecīgai valsts politikai. CEPT 80. ziņojumā ir iekļauta rīkkopa frekvenču atdalīšanas īstenošanai.

(14)

CEPT 80. ziņojums nosaka vismazāk ierobežojošos tehniskos noteikumus par šaurjoslas un platjoslas zemes sistēmu, kuras spēj nodrošināt elektronisko sakaru pakalpojumus, līdzāspastāvēšanu sistēmām frekvenču blakusjoslās, sevišķi dzelzceļa mobilo radiosakaru sistēmām (RMR). Šajā sakarā dažos scenārijos var piemērot 200 kHz frekvenču atdalījumu starp tādas zemes sistēmas, kas spēj nodrošināt elektronisko sakaru pakalpojumus, nominālajām kanāla malām un RMR sistēmu, kas ir blakus esošajā frekvencē. GSM sistēmu un RMR līdzāspastāvēšana jāpārvalda valsts līmenī saskaņā ar spēkā esošo tiesisko regulējumu.

(15)

Šā lēmuma tehniskais pamats ir CEPT 80. ziņojumā izklāstītie harmonizētie tehniskie noteikumi. Tiem jāaizstāj Lēmuma 2009/766/EK saskaņotie tehniskie noteikumi, kuri balstās atsaucēs uz ETSI standartiem, vienlaikus nodrošinot saderību ar minētajiem noteikumiem un to grozījumiem. Tam jāveicina juridiskā noteiktība un tehniskā konverģence visā Savienībā, atbalstot iekārtu apjomradītus ietaupījumus un sadarbspējīgus pakalpojumus vienotajā tirgū.

(16)

Pastāvošās spektra izmantošanas tiesības 900 MHz un 1 800 MHz frekvenču joslās, uz kurām attiecas Lēmums 2009/766/EK, dalībvalstīs atšķiras piešķirto bloku lieluma, frekvenču izvietojuma vai tiesību termiņa ziņā. Tāpēc valstu atšķirīgās situācijas un politikas mērķu dēļ ir vajadzība valstīs saglabāt elastīgumu saskaņoto tehnisko noteikumu īstenošanā atbilstoši šim lēmumam. Valstu elastīgumam jābūt ierobežotam laikā saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas (ES) 2018/1972 (12) 53. pantu, ļaujot koordinēti pāriet no spēkā pastāvošajām individuālajām spektra lietošanas tiesībām uz minētajiem harmonizētajiem tehniskajiem noteikumiem. Jaunām vai pagarinātām spektra izmantošanas tiesībām, ko piešķirs pēc šā lēmuma pieņemšanas, jāatbilst minētajiem harmonizētajiem tehniskajiem noteikumiem. Tas palīdzētu veidot iekārtu un pakalpojumu ekosistēmu visā Savienībā un stimulētu 5G ierīkošanu abās frekvenču joslās, kā arī nodrošinātu GSM pakalpojumu nepārtrauktību saskaņā ar GSM direktīvu.

(17)

Tāpēc šim lēmumam jāaizstāj Komisijas Lēmums 2009/766/EK. Juridiskas skaidrības labad Komisijas Lēmums 2009/766/EK ir jāatceļ. Pārejas periodā jāpaliek spēkā tā pielikumam un attiecīgajam noteikumam, kas atļauj izmantot spektru 900 MHz un 1 800 MHz frekvenču joslās sistēmām, kuras pielikumā nav uzskaitītas.

(18)

Pārrobežu koordinēšanai var būt nepieciešamas vienošanās starp dalībvalstīm, kā arī starp dalībvalstīm un trešām valstīm, lai izvairītos no kaitīgiem traucējumiem un uzlabotu spektra efektivitāti un spektra izmantošanas nesaskaldīšanu, izpildot Direktīvas (ES) 2018/1972 28. pantu.

(19)

“Paredzēt un darīt pieejamu” 900 MHz un 1 800 MHz frekvenču joslu šā lēmuma sakarā nozīmē šādus darba posmus: i) frekvenču sadalījuma valsts tiesiskā regulējuma pielāgošana, lai iekļautu šīs joslas paredzēto izmantošanu saskaņā ar šā lēmuma harmonizētajiem tehniskajiem noteikumiem, ii) visu nepieciešamo pasākumu sākšana, lai nepieciešamā mērā nodrošinātu līdzāspastāvēšanu ar šajā joslā pastāvošajiem lietojumiem, iii) atbilstošo pasākumu ieviešana, vajadzības gadījumā to atbalstot ar apspriešanos ar ieinteresētajām personām, lai atļautu šīs joslas izmantot saskaņā ar Savienības līmenī piemērojamo tiesisko regulējumu, ieskaitot šā lēmuma harmonizētos tehniskos noteikumus.

(20)

Šajā lēmumā noteiktie pasākumi ir saskaņā ar Radiofrekvenču spektra komitejas atzinumu,

a)

“GSM sistēma” ir elektronisko sakaru tīkls, kas noteikts ETSI standartos, it īpaši EN 301 502, EN 301 511 un EN 301 908-18, ieskaitot paplašināta pārklājuma GSM IoT (EC-GSM-IoT);

b)

“900 MHz josla” ir 880–915 MHz un 925–960 MHz frekvenču josla;

c)

“1 800 MHz josla” ir 1 710–1 785 MHz un 1 805–1 880 MHz frekvenču josla.