(1)

Savā 2021. gada 9. marta paziņojumā “Digitālais kompass līdz 2030. gadam – Eiropas ceļam digitālajā gadu desmitā” (“Paziņojums par digitālo kompasu”) Komisija izklāstīja savu 2030. gada ieceri sniegt iedzīvotājiem un uzņēmumiem plašākas iespējas, izmantojot digitālo pārveidi (“Digitālā desmitgade”). Savienības pieejā ekonomikas un sabiedrības digitālajai pārveidei atvērtā veidā būtu jāietver digitāla suverenitāte atvērtā veidā, pamattiesību ievērošana, tiesiskums un demokrātija, iekļaušana, piekļūstamība, vienlīdzība, ilgtspēja, noturība, drošība, dzīves kvalitātes uzlabošana, pakalpojumu pieejamība un pilsoņu tiesību un centienu ievērošana. Tai būtu jāsekmē dinamiska, resursefektīva un taisnīga ekonomika un sabiedrība Savienībā.

(2)

Digitālā pārveide nav iespējama bez spēcīga atbalsta zinātnei, pētniecībai, izstrādei un zinātniskajai kopienai, kas ir tehnoloģiskās un digitālās revolūcijas virzītājspēki. Turklāt, tā kā ekonomikas vai sabiedrības digitalizācijas pakāpe ir arī būtisks ekonomiskās un sabiedrības noturības pamats, to globālās ietekmes faktors, Savienības starptautiskajai rīcībai ir jāstrukturē plašo esošās sadarbības diapazonu saskaņā ar digitālās desmitgades pīlāriem. Šādas strukturēšanas nepieciešamība ir atspoguļota arī Komisijas un Savienības Augstā pārstāvja ārlietās un drošības politikas jautājumos kopējā 2021. gada 1. decembra paziņojumā ar nosaukumu The Global Gateway, ar kuru Savienība plāno palīdzēt mazināt globālo investīciju nepietiekamību, pamatojoties uz demokrātisku, vērtībās balstītu pieeju, kas veicina augstu standartu un pārredzamas partnerības, lai apmierinātu globālās infrastruktūras attīstības vajadzības.

(3)

Eiropadomes locekļi 2021. gada 25. marta paziņojumā pauda uzskatu, ka Paziņojums par digitālo kompasu ir solis virzībā uz Savienības digitālās attīstības plānošanu nākamajai desmitgadei, un apstiprināja Paziņojumā par digitālo kompasu izklāstīto ieceri, tostarp domu par politikas programmu ar efektīvu pārvaldības sistēmu, kas paredzēta, lai sekmīgāk īstenotu daudzvalstu projektus, kas vajadzīgi Savienības digitālajai pārveidei kritiski svarīgās jomās. Tie arī aicināja Komisiju paplašināt Savienības digitālās pārveides politikas rīkkopu gan Savienības, gan valsts līmenī un digitālās pārveides veicināšanai izmantot visus rūpniecības, tirdzniecības un konkurences politikā pieejamos instrumentus, prasmes un izglītību, pētniecības un inovācijas politiku, kā arī ilgtermiņa finansēšanas instrumentus.

(4)

Eiropas Deklarācija par digitālajām tiesībām un principiem digitālajai desmitgadei (“Eiropas Deklarācija”) digitālās pārveides centrā izvirzīs cilvēkus, tās mērķis ir popularizēt digitālās pārveides principus saskaņā ar Eiropas kopīgajām vērtībām un tiesību aktiem un tā ir paredzēta, lai veicinātu šā lēmuma vispārīgo mērķu sasniegšanu. Minētajā nolūkā Komisijai un dalībvalstīm, kad tās sadarbojas, lai sasniegtu šajā lēmumā izklāstītos vispārīgos mērķus, būtu jāņem vērā Eiropas Deklarācijā izklāstītie digitālie principi un tiesības.

(5)

Kā izklāstīts Komisijas 2021. gada 5. maija paziņojumā “2020. gada Jaunās industriālās stratēģijas atjaunināšanu: veidojot spēcīgāku vienoto tirgu Eiropas atveseļošanai”, Savienībai ir jānosaka kritisko tehnoloģiju sistēmas un stratēģiskās nozares, jānovērš stratēģiskie trūkumi un augsta riska atkarība, kas var izraisīt piegāžu trūkumus vai kiberdrošības riskus, un jāsekmē digitālā pārveide. Tas apliecina, cik svarīgi dalībvalstīm ir rīkoties kopā un atbalstīt nozares centienus novērst šo atkarību un attīstīt nepieciešamās stratēģiskās spējas. Tas arī atbilst Komisijas analīzei, kas izklāstīta tās 2021. gada 8. septembra paziņojumā “2021. gada stratēģiskās prognozēšanas ziņojums “ES spēja rīkoties un rīcības brīvība””. Ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2021/241 (3) izveidotajā Atveseļošanas un noturības mehānisma un nacionālo atveseļošanas un noturības plānu sagatavošanas ietvarā Komisija aicināja dalībvalstis koordinēt to centienus nolūkā cita starpā izveidot daudzvalstu projektus digitālajā jomā.

Minētā pieredze izgaismoja vajadzību Komisijai atbalstīt dalībvalstu koordinācijas centienus un Savienībai izmantot īstenošanas mehānismus, kas sekmē kopīgas investīcijas nolūkā izveidot daudzvalstu projektus. Kopā ar citām Komisijas iniciatīvām, piemēram, ES Kritisko tehnoloģiju observatoriju, kas minēta Komisijas 2021. gada 22. februāra paziņojumā “Rīcības plāns par sinerģijām starp civilo, aizsardzības un kosmosa rūpniecību”, būtu jāizveido pārvaldības struktūra, ar ko īsteno Paziņojumu par digitālo kompasu, un tai būtu jāpalīdz noteikt Savienības pašreizējo un iespējamo nākotnes digitālo stratēģisko atkarību un jāpalīdz atvērtā veidā stiprināt Savienības digitālo suverenitāti.

(6)

Komisija tās 2019. gada 11. decembra paziņojumā “Eiropas zaļais kurss” uzsvēra, ka Eiropai būtu jāatraisa digitālās pārveides potenciāls, kas ļaus krietni pietuvoties Eiropas zaļā kursa mērķiem. Savienībai būtu jāsekmē vajadzīgā digitālā pārveide un jāiegulda tajā, jo digitālās tehnoloģijas un jaunas metodes un procesi ir svarīgs dzinējspēks Eiropas zaļā kursa un Apvienoto Nāciju Organizācijas Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām ietvaros pieņemtā Parīzes nolīguma (4) ilgtspējas mērķu un ANO ilgtspējīgas attīstības mērķu sasniegšanā daudzās dažādās nozarēs. Tādām digitālajām tehnoloģijām kā mākslīgais intelekts, 5G, 6G, blokķēde, mākoņdatošana, perifērdatošana un lietu internets vajadzētu paātrināt un maksimāli palielināt politikas ietekmi, lai novērstu klimata pārmaiņas un aizsargātu vidi, cita starpā ar ilgtspējīgiem dzīves cikliem. Apvienojumā ar satelītnavigāciju un lokalizāciju digitalizācija arī paver jaunas iespējas attālināti monitorēt gaisa un ūdens piesārņojumu un monitorēt un optimizēt enerģijas un dabas resursu lietojumu. Savienībai ir vajadzīga digitāla nozare, kuras pamatā ir ilgtspēja, cita starpā tās piegādes ķēdē, izvairoties no pārliekas paļaušanās uz kritiski svarīgām izejvielām un nodrošinot, ka digitālā infrastruktūra un tehnoloģijas pārbaudāmi kļūst ilgtspējīgākas, atjaunīgākas, energoefektīvākas un resursu izmantošanas ziņā efektīvākas, un sekmējot ilgtspējīgu aprites un klimatneitrālu ekonomiku un sabiedrības attīstību atbilstoši Eiropas zaļajam kursam.

(7)

Politika un investīcijas digitālajā infrastruktūrā būtu jāvērš uz to, lai nodrošinātu iekļaujošu savienojamību, kas būtu piekļūstama visiem un visur Savienībā ar pieejamu piekļuvi internetam, lai tādējādi visā Savienībā novērstu digitālo plaisu, pievēršot īpašu uzmanību dažādu ģeogrāfisko vietu teritoriālajām atšķirībām.

(8)

Paziņojumā par digitālo kompasu paredzētie pasākumi būtu jāīsteno, lai aktīvāk veiktu darbības, kas paredzētas Komisijas 2020. gada 19. februāra Paziņojumā ar nosaukumu “Eiropas digitālās nākotnes veidošana”, un tiem būtu jābalstās uz jau pastāvošiem Savienības instrumentiem, kā piemēram, Eiropas Reģionālās attīstības fonda un Eiropas Sociālā fonda, kuri izveidoti ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2021/1058, programmām (5), un tehniskā atbalsta instrumentu, kas izveidots ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2021/240 (6), un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulām (ES) 2021/523 (7), (ES) 2021/690 (8), (ES) 2021/694 (9), (ES) 2021/695 (10) un (ES) 2021/1153 (11) un līdzekļiem, kas piešķirti digitālajai pārveidei atbilstoši Regulai (ES) 2021/241. Ar šo lēmumu būtu jāizveido Digitālās desmitgades politikas programma 2030. gadam, lai īstenotu, paātrinātu un veidotu sekmīgu Savienības ekonomikas un sabiedrības digitālo pārveidi.

(9)

Eiropas sociālo tiesību pīlārā, ko Eiropas Parlaments, Padome un Komisija izsludināja 2017. gada 17. novembrī Gēteborgā, Zviedrijā, tiek aicināts nodrošināt tiesības piekļūt kvalitatīviem pamatpakalpojumiem, tostarp digitālajiem sakariem, kā arī tiesības uz kvalitatīvu un iekļaujošu izglītību, apmācību un mūžizglītību.

(10)

Lai sekotu Savienības trajektorijai attiecībā uz digitālās pārveides tempu, Savienības līmenī būtu jānosaka digitālie mērķrādītāji. Minētie digitālie mērķrādītāji būtu jāsasaista ar konkrētām jomām, kurās kopā būtu jāpanāk progress Savienībā. Digitālie mērķrādītāji atbilst četriem galvenajiem virzieniem, kas norādīti Paziņojumā par digitālo kompasu – tie ir noteikti kā Savienības digitālās pārveides būtiskās jomas: digitālās prasmes, digitālā infrastruktūra, uzņēmumu digitalizācija un sabiedrisko pakalpojumu digitalizācija.

(11)

Šis lēmums neskar Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 165. un 166. pantu.

(12)

Digitālās prasmes, gan pamatprasmes, gan padziļinātās prasmes, kā arī citas prasmes, cita starpā zinātnes, tehnoloģijas, inženierzinātnes un matemātikas (STEM) jomās, ir būtiskas, lai paātrinātu Savienības rūpniecības pielāgošanos strukturālām pārmaiņām. Ir paredzēts, ka digitāli spējīgi iedzīvotāji, cita starpā iedzīvotāji ar invaliditāti, spēj izmantot digitālās desmitgades sniegtās iespējas. Lai sasniegtu minēto mērķi, galvenā uzmanība būtu jāpievērš izglītībai nolūkā nodrošināt, ka izglītības nozare un it īpaši skolotāji ir pienācīgi apmācīti, kvalificēti un aprīkoti, lai efektīvi izmantotu tehnoloģijas savās mācību metodēs, un spēj mācīt digitālās tehnoloģijas, tādējādi nodrošinot, ka studenti ir labāk sagatavoti ienākšanai darba tirgū īstermiņā un ilgākā termiņā. Digitālajai izglītībai un apmācībai būtu arī jāpalielina Savienības pievilcība augsti kvalificētiem profesionāļiem, kuri ir apguvuši padziļinātas digitālās prasmes, un to pieejamība Savienības darba tirgū.

Komisijas publicētajā 2021. gada Digitālās ekonomikas un sabiedrības indeksā (DESI) ir norādīts, ka Savienības uzņēmumiem, jo īpaši mazajiem un vidējiem uzņēmumiem (MVU), jau pirms Covid-19 pandēmijas bija grūtības atrast pietiekamu skaitu informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) speciālistu. Tādēļ digitālajai apmācībai un izglītībai būtu jāatbalsta visas darbības, ar ko nodrošina, ka darbaspēks ir aprīkots ar patlaban un nākotnē nepieciešamajām prasmēm, atbalstot visu attiecīgo ieinteresēto personu mobilizāciju un stimulēšanu nolūkā maksimāli palielināt investīciju ietekmi ekonomiski aktīvo iedzīvotāju esošo prasmju uzlabošanā (prasmju pilnveide) un jaunu prasmju apguvē (pārkvalifikācija), kā arī mūžizglītībā, lai nodrošinātu, ka tiek pilnībā izmantotas visas nozares un pakalpojumu digitalizācijas sniegtās iespējas. Būtu jārosina arī darba devēju nodrošināta neformāla digitālā apmācība darbavietā, kas īstenojama pēc principa “mācīties darot”. Izglītība un apmācība radīs arī konkrētus karjeras stimulus, lai novērstu un likvidētu atšķirīgas iespējas un attieksmi pret s sievietēm un vīriešiem.

(13)

Ilgtspējīga digitālā infrastruktūra savienojamībai, mikroelektronika un spēja apstrādāt lielos datus ir kritiski svarīgi faktori digitalizācijas sniegto priekšrocību izmantošanai, turpmākai tehnoloģiju attīstībai un Savienības digitālajai līderībai. Saskaņā ar Komisijas 2021. gada 30. jūnija paziņojumu “Ilgtermiņa redzējums par ES lauku apvidiem: kāds ceļš ejams, lai līdz 2040. gadam lauku apvidi kļūtu spēcīgāki, savienoti, izturētspējīgi un pārtikuši” Savienībā ir vajadzīga uzticama, ātra un droša savienojamība, kas pieejama ikvienam un it visur, tostarp lauku teritorijās un nomaļos apvidos, piemēram, salās un kalnu apgabalos, kā arī mazapdzīvotos un tālākajos reģionos. Sabiedrības vajadzības pēc konverģējošas augšupielādes un lejupielādes joslas platuma pastāvīgi pieaug. Līdz 2030. gadam tiem, kam tas nepieciešams vai kas to vēlas, būtu jāiegūst pieeja tīkliem ar gigabitos mērāmu ātrumu. Visiem Savienības galalietotājiem vajadzētu būt iespējai izmantot gigabitos mērāmus pakalpojumus, ko nodrošina tīkli fiksētā atrašanās vietā, kas izvietota līdz tīkla pieslēgumpunktam. Turklāt visas apdzīvotās teritorijas būtu jāaptver nākamās paaudzes bezvadu ātrdarbīgam tīklam ar vismaz 5G līdzvērtīgu veiktspēju. Visiem tirgus dalībniekiem, kas gūst labumu no digitālās pārveides, būtu jāuzņemas savi sociālie pienākumi un jāsniedz taisnīgs un samērīgs ieguldījums sabiedriskajos labumos, pakalpojumos un infrastruktūrā visu Savienības pilsoņu labā.

(14)

Tehnoloģiskā neitralitāte, ko paredz Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2018/1972 (12), ir princips, pēc kura būtu jāvadās Savienības un valstu digitālajai politikai attiecībā uz savienojamības infrastruktūru ar visaugstāko sniegumu, noturību, drošību un ilgtspēju nolūkā gūt labumu no labklājības. Tāpēc pret visām tehnoloģijām un pārvades sistēmām, kas spēj palīdzēt sasniegt gigabitos mērāmu savienojamību, cita starpā pašreizējo un gaidāmo optiskās šķiedras, satelīta, 5G vai jebkuras citas nākotnes ekosistēmas un nākamās paaudzes Wi-Fi attīstību, būtu jāizturas vienādi, ja tām ir līdzvērtīga tīkla veiktspēja.

(15)

Pusvadītājiem ir būtiska nozīme lielākajā daļā galveno stratēģisko vērtības ķēžu, un ir paredzams, ka nākotnē tie kļūs vēl pieprasītāki nekā šobrīd, jo īpaši inovatīvākajās tehnoloģiju jomās. Tā kā tiem ir centrāla loma digitālajā ekonomikā, pusvadītāji ir arī kritiski svarīgi virzītājspēki pārejai uz ilgtspēju, tādējādi veicinot arī Eiropas zaļā kursa mērķu sasniegšanu. Pusvadītāji ar mazu enerģētisko pēdu arī veicina Savienības līderpozīciju nostiprināšanu ilgtspējīgu digitālo tehnoloģiju jomā. Ir plānots, ka pusvadītāju vērtības ķēdes noturības un pusvadītāju ražošanas jaudas (tostarp materiālu, iekārtu, projektēšanas, ražošanas, izgatavošanas un iepakošanas) tiek stiprinātas, cita starpā veidojot plaša mēroga inovatīvu infrastruktūru saskaņā ar Savienības tiesību aktiem attiecībā uz vides ilgtspēju. Piemēram, kvantu jauda un mazstrāvas pusvadītāji ir būtiski faktori, lai panāktu tādu ļoti drošu perifēro mezglu klimatneitralitāti, kas neatkarīgi no lietotāja atrašanās vietas garantē piekļuvi datu pakalpojumiem ar zemu latentumu.

(16)

Papildus virzītājspēku lomai, pašreizējās un nākotnē gaidāmās tehnoloģijas būs jaunu izstrādājumu, jaunu ražošanas procesu un jaunu uzņēmējdarbības modeļu pamatā, balstoties uz taisnīgu un drošu datu apmaiņu datu ekonomikā un vienlaikus nodrošinot efektīvu privātuma un personas datu aizsardzību. Uzņēmumu pārveide būs atkarīga no to spējas ātri un visaptveroši ieviest jaunas digitālās tehnoloģijas, arī rūpniecības un pakalpojumu ekosistēmās, kas pašlaik atpaliek. Minētā pārveide ir īpaši svarīga MVU, kuri joprojām saskaras ar problēmām digitālo risinājumu ieviešanā.

(17)

Dalībvalstis tiek mudinātas savā publiskajā pārvaldē piemērot vienreizējas iesniegšanas principu, veicinot datu atkalizmantošanu, saskaņā ar datu aizsardzības noteikumiem, lai neradītu papildu slogu iedzīvotājiem vai uzņēmumiem.

(18)

Demokrātiskā dzīve un galvenie publiskie pakalpojumi arī būs ļoti lielā mērā atkarīgi no digitālajām tehnoloģijām. Ikvienam iedzīvotājam un uzņēmumam būtu jāspēj digitāli mijiedarboties ar publiskās pārvaldes iestādēm. DESI būtu jāuzrauga vairāki šādu mijiedarbību parametri, tostarp orientēšanās uz lietotāju un pārredzamība. Galvenajiem publiskajiem pakalpojumiem, tostarp e-veselības pacienta kartēm, vajadzētu būt pilnībā piekļūstamiem brīvprātīgi kā attiecīgajā klasē labākajai digitālajai videi, kas nodrošina viegli lietojamus, efektīvus, uzticamus un personalizētus pakalpojumus un rīkus ar augstiem drošības un privātuma standartiem. Šādiem galvenajiem sabiedriskajiem pakalpojumiem būtu jāaptver arī tie pakalpojumi, kas attiecas uz svarīgiem notikumiem fizisku personu dzīvē, piemēram, darba zaudēšanu un atrašanu, studēšanu, automašīnas turēšanu īpašumā vai vadīšanu, uzņēmējdarbības uzsākšanu, un uz juridiskām personām to profesionālās uzņēmējdarbības dzīves ciklā. Tomēr, pārejot uz digitālajiem rīkiem, būtu jāsaglabā arī pakalpojumu pieejamība ārpus tiešsaistes vides.

(19)

Digitālajām tehnoloģijām būtu jāpalīdz sabiedrībā sasniegt plašākus rezultātus, kas neaprobežojas vien ar digitālo jomu, bet pozitīvi ietekmē iedzīvotāju ikdienas dzīves un labbūtību. Lai digitālā pārveide būtu sekmīga, tai būtu jānotiek kopā ar uzlabojumiem attiecībā uz demokrātiju, labu pārvaldību, sociālo iekļaušanu un efektīvākiem sabiedriskajiem pakalpojumiem.

(20)

Komisijai līdz 2026. gada jūnijam būtu jāpārskata digitālie mērķrādītāji un attiecīgās definīcijas, lai novērtētu, vai tie joprojām ir tikpat vērienīgi kā digitālās pārveides mērķrādītāji. Komisijai būtu jāvar gadījumos, kad tā to uzskata par vajadzīgu, ierosināt digitālo mērķrādītāju pārskatīšanu, lai reaģētu uz tehnoloģiju, ekonomikas un sociālo attīstību, jo īpaši datu ekonomikas, ilgtspējas un kiberdrošības jomā.

(21)

Ja tiek izmantoti publiskie līdzekļi, ir ārkārtīgi svarīgi, lai sabiedrība un uzņēmumi gūtu maksimālu labumu. Tāpēc publiskā finansējuma mērķim vajadzētu būt nodrošināt atvērtu un nediskriminējošu piekļuvi finansēto projektu rezultātiem, ja vien pamatotos un samērīgos gadījumos par atbilstošu neuzskata rīkoties citādi.

(22)

Lai panāktu saskanīgu, iekļaujošu un stabilu progresu virzībā uz digitālo pārveidi un Savienības digitālo mērķrādītāju sasniegšanu, ir vajadzīga visaptveroša, stabila, uzticama, elastīga un pārredzama pārvaldības forma, pamatojoties uz Eiropas Parlamenta, Padomes, Komisijas un dalībvalstu ciešu sadarbību un koordināciju. Pienācīgam mehānismam būtu jānodrošina konverģences koordinēšana, paraugprakses apmaiņa un politikas un pasākumu konsekvence un rezultativitāte Savienības un valsts līmenī, kā arī jāstimulē pienācīgu sinerģiju aktivizēšana starp Savienības un valstu līdzekļiem, kā arī starp Savienības iniciatīvām un programmām. Minētajā nolūkā Komisija varētu sniegt norādījumus un atbalstu dalībvalstīm attiecībā uz to, kā pēc iespējas labāk izmantot vispiemērotākos sinerģijas veidus. Minētajā sakarā ir jāparedz nosacījumi uzraudzības un sadarbības mehānismam, ar ko īsteno Digitālo kompasu. Šādā mehānismā būtu jāņem vērā situācijas atšķirības starp dalībvalstīm un to iekšienē, tam vajadzētu būt samērīgam, jo īpaši attiecībā uz administratīvo slogu, un būtu jāļauj dalībvalstīm, nosakot savus nacionālos mērķus, ievērot augstāku vērienīguma pakāpi.

(23)

Uzraudzības un sadarbības mehānismam, ar ko īsteno digitālo kompasu, būtu jāietver uzlabota uzraudzības sistēma, ar ko konstatē nepilnības Savienības stratēģiskajās digitālajās spējās. Tam arī būtu jāietver mehānisms, lai ziņotu cita starpā par progresu virzībā uz digitālajiem mērķrādītājiem, kas izklāstīti šajā lēmumā, kā arī par vispārējāku atbilstību šajā lēmumā izklāstītajiem vispārīgajiem mērķiem. Ar to būtu jāizveido satvars Komisijas un dalībvalstu sadarbībai, lai apzinātu risinājumus trūkumu novēršanai un ierosinātu mērķtiecīgas darbības efektīvu tiesiskās aizsardzības līdzekļu nodrošināšanai.

(24)

DESI būtu jātiek iekļautam ziņojumā par stāvokli digitālajā desmitgadē (“ziņojums par digitālo desmitgadi”), un to vajadzētu izmantot, lai uzraudzītu progresu virzībā uz digitālo mērķrādītāju sasniegšanu. Šādai uzraudzībai būtu jāietver tādu rādītāju analīze, ar ko mēra progresu dalībvalstu līmenī, valsts politika un iniciatīvas, kuru mērķis ir šajā lēmumā izklāstīto vispārīgo mērķu un digitālo mērķrādītāju sasniegšana, kā arī horizontālā un tematiskā analīze, ar ko seko Savienības ekonomiku digitālajai pārveidei, un šādi panāktā dalībvalstu progresa klasifikācija. Jo īpaši DESI dimensijas un rādītāji būtu jāsalāgo ar šajā lēmumā izklāstītajiem digitālajiem mērķrādītājiem. Īstenošanas aktos, kas jāpieņem Komisijai, katram digitālajam mērķrādītājam jānosaka galvenie snieguma rādītāji (KPI). KPI ir pēc vajadzības jāatjaunina, lai turpinātu efektīvu uzraudzību un lai ņemtu vērā tehnoloģiju attīstību. Attiecīgā gadījumā būtu jāpastiprina datu apkopošanas mehānisms dalībvalstīs, lai iegūtu visaptverošu izklāstu par progresu digitālo mērķrādītāju sasniegšanā, kā arī informāciju par attiecīgo politiku, programmām un iniciatīvām valsts līmenī, un, kad tas iespējams, tajā būtu jāiekļauj pa dzimumiem un reģioniem sadalīti dati saskaņā ar Savienības un valsts tiesību aktiem.

Pamatojoties uz Komisijas pārskatiem un attiecīgā gadījumā, Komisijai pēc apspriešanās ar dalībvalstīm būtu jāsagatavo hronoloģisks pārskats ar mērķi noteikt turpmākās datu apkopošanas vajadzības. Nosakot DESI, Komisijai lielā mērā būtu jāpaļaujas uz oficiālo statistiku, kas apkopota dažādos Savienības apsekojumos par informācijas sabiedrību saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulām (ES) 2019/1700 (13) un (ES) 2019/2152 (14). Komisijai būtu jāizmanto konkrēti pētījumi, lai apkopotu datus par tiem būtiskajiem rādītājiem, kas netiek mērīti Savienības apsekojumos vai kas apkopoti, īstenojot citus ziņošanas pasākumus, piemēram, stratēģijas ietvaros, kas paziņota ar Komisijas 2008. gada 25. jūnija paziņojumā ar nosaukumu “Vispirms domāt par mazākajiem – Eiropas Mazās uzņēmējdarbības akts”, tostarp, sagatavojot ikgadējo pārskatu par MVU sniegumu. Definīcijas, kas saistītas ar šajā lēmumā ietvertajiem mērķrādītājiem, nerada precedentus KPI un nekādā veidā nekavē minēto mērķrādītāju sasniegšanā panāktā progresa gaidāmo novērtēšanu, kurā tiek izmantoti KPI.

(25)

Lai likumdevēji pastāvīgi saņemtu informāciju par to, kā norit digitālā pārveide Savienībā, Komisijai būtu jāiesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei ikgadējs ziņojums par digitālo desmitgadi, iekļaujot Savienības digitālās pārveides pārskatu un analīzi un panāktā progresa izvērtējumu saistībā ar šā lēmuma vispārīgajiem mērķiem un digitālajiem mērķrādītājiem periodā līdz 2030. gadam. Ziņojums par digitālo desmitgadi un jo īpaši DESI būtu jāizmanto Eiropas pusgada procesā, tostarp aspekti, kas saistīti ar Atveseļošanas un noturības mehānismu, savukārt ieteicamajai politikai, pasākumiem un darbībām, kuras iekļautas ziņojumā par digitālo desmitgadi, būtu jāpapildina konkrētām valstīm adresētie ieteikumi.

(26)

Kopš 2019. gada DESI ir iekļauts rezultātu pārskats “Sievietes digitālajā vidē”, kurā, pamatojoties uz 12 rādītājiem, novērtēts dalībvalstu sniegums interneta izmantošanas, interneta lietošanas prasmju, kā arī specializētu prasmju un nodarbinātības jomā. Rezultātu pārskata “Sievietes digitālajā vidē” iekļaušanai ziņojumā par digitālo desmitgadi būtu jārada iespēja uzraudzīt digitālo prasmju un iespēju atšķirības starp dzimumiem.

(27)

Komisijai jo īpaši būtu tās ziņojumā par digitālo desmitgadi jāpievēršas tam, cik efektīvi šā lēmuma vispārīgie mērķi tikuši īstenoti politikā, pasākumos vai rīcībā, kā arī par digitālo mērķrādītāju sasniegšanā panākto progresu, sīki izklāstot Savienības progresa pakāpi saistībā ar prognozēto katra mērķrādītāja trajektoriju, katra mērķrādītāja sasniegšanai vajadzīgo centienu novērtējumu, tostarp attiecībā uz investīciju nepietiekamību digitālajās spējās un inovācijā, kā arī informētības uzlabošanā par darbībām, kuras vajadzīgas digitālās suverenitātes palielināšanai atvērtā veidā. Ziņojumā būtu arī jāiekļauj attiecīgo regulatīvo priekšlikumu īstenošanas novērtējums, kā arī Savienības un dalībvalstu līmenī veikto darbību novērtējums.

(28)

Uz Komisijas analīzes pamata ziņojumam būtu jāietver konkrēta ieteicamā politika, pasākumi un darbības. Ziņojumā iesakot politiku, pasākumus vai darbības, Komisijai būtu jāņem vērā jaunākie pieejamie dati, kopīgās saistības, dalībvalstu noteiktā politika un pasākumi, kā arī panāktais progress attiecībā uz ieteicamajām darbībām, kas noteiktas iepriekšējos ziņojumos un īstenotas, izmantojot sadarbības mehānismu. Komisijai būtu jāņem vērā arī atšķirības atsevišķu dalībvalstu spējā dot ieguldījumu digitālo mērķrādītāju sasniegšanā, kā arī politika, pasākumi un darbības, kas jau ir ieviesti un ko uzskata par atbilstošiem minēto mērķu sasniegšanai, pat ja to ietekme vēl nav materializējusies.

(29)

Lai nodrošinātu, ka šajā lēmumā izklāstītie vispārīgie mērķi un digitālie mērķrādītāji tiek sasniegti un ka visas dalībvalstis efektīvi sniedz ieguldījumu minētajā nolūkā, uzraudzības un sadarbības mehānisma izstrādei un īstenošanai būtu jānodrošina informācijas un paraugprakses apmaiņa konstruktīvā un iekļaujošā dialogā starp dalībvalstīm un Komisiju. Komisijai būtu jānodrošina ka Parlaments savlaicīgi tiek informēts par dialoga iznākumu.

(30)

Kopā ar dalībvalstīm Komisijai būtu jānosaka Savienības prognozētās trajektorijas, lai sasniegtu šajā lēmumā izklāstītos digitālos mērķrādītājus. Minētās prognozētās trajektorijas būtu, ja tas iespējams, jāpārvērš valstu prognozētajās trajektorijās, un tām būtu attiecīgā gadījumā jāņem pienācīgi vērā reģionālā dimensija. Valstu prognozētajās trajektorijās būtu jāņem vērā un jāatspoguļo individuālu dalībvalstu atšķirīgā sākotnējā situācija un dažādā spēja dot ieguldījumu digitālo mērķrādītāju sasniegšanā. Valstu prognozētajām trajektorijām būtu jāpalīdz novērtēt laika gaitā panākto progresu Savienības un valstu līmenī.

(31)

Lai nodrošinātu, ka Komisijas un dalībvalstu sadarbība ir efektīva un rezultatīva, dalībvalstīm būtu jāiesniedz Komisijai valsts digitālās desmitgades stratēģiskie ceļveži par laiku līdz 2030. gadam (“valstu ceļveži”), rosinot, ja tas iespējams un izmērāms valstu līmenī, valstu prognozētās trajektorijas, kurās apraksta visus pieņemtos, plānotos vai īstenotos instrumentus, lai dotu ieguldījumu šajā lēmumā izklāstīto vispārīgo mērķu un digitālo mērķrādītāju sasniegšanā Savienības līmenī. Dalībvalstīm būtu jāspēj savos valstu ceļvežos iekļaut informāciju par politiku, pasākumiem un darbībām, kas jāveic reģionālā līmenī. Valstu ceļveži būtu jāizstrādā pēc apspriešanās ar galvenajām ieinteresētajām personām, piemēram, uzņēmējdarbības organizācijām, tostarp MVU pārstāvjiem, sociālajiem partneriem un pilsonisko sabiedrību, arī vecāka gadagājuma cilvēkiem un jauniešiem, kā arī vietējā un reģionālā līmeņa pārstāvjiem, un tiem vajadzētu būt nozīmīgam instrumentam dalībvalstu politikas koordinēšanā un nolūkā nodrošināt tirgus prognozējamību. Dalībvalstīm vajadzētu ņemt vērā attiecīgās nozaru iniciatīvas gan Savienības, gan valstu līmenī un sekmēt atbilstību tām. Dalībvalsts apņemšanās nodrošināt valstu ceļvedi, lai sniegtu ieguldījumu attiecībā uz digitālajiem mērķrādītājiem Savienības līmenī, neliedz tai pašai dalībvalstij izstrādāt un īstenot stratēģijas valsts vai reģionālā līmenī, ne arī specializēties konkrētās rūpniecības vai digitālajās jomās.

(32)

Komisijas un dalībvalstu sadarbības cikla laikā dalībvalstis varētu nākt klajā ar savu valstu ceļvežu korekcijām, lai ņemtu vērā digitālās pārveides attīstību Savienības un valstu līmenī un jo īpaši lai reaģētu uz Komisijas ieteikto politiku, pasākumiem un darbībām. Lai sekmētu konsekventu un salīdzināmu pieeju visās dalībvalstīs un atvieglotu savu valstu ceļvežu sagatavošanu, Komisijai būtu jāsniedz norādījumi, kuros sīkāk izklāstīti valsts ceļveža struktūras galvenie elementi un jo īpaši kopīgie elementi, kas būtu jāiekļauj visos valstu ceļvežos. Norādījumos būtu arī jāparedz vispārēja pieeja, kas dalībvalstīm jāievēro, izstrādājot to valstu prognozētās trajektorijas.

(33)

Komisijas un dalībvalstu sadarbības un uzraudzības mehānismam būtu jātiek uzsāktam ar valstu ceļvežu novērtējumu, un tam būtu jābalstās uz iesniegtajiem datiem un ziņojumā par digitālo desmitgadi veikto novērtējumu, kā arī attiecīgo ieinteresēto personu, piemēram, uzņēmējdarbības organizāciju, tostarp MVU pārstāvju, sociālo partneru un pilsoniskās sabiedrības, kā arī reģionālā un vietējā līmeņa pārstāvju, saņemtajām atsauksmēm.

(34)

Nosakot sadarbības grafiku, būtu jāņem vērā vajadzība atspoguļot iepriekšējās sadarbības ciklu rezultātus, kā arī politiku, pasākumus, darbības un iespējamās valstu ceļvežu korekcijas ik pēc diviem gadiem.

(35)

Lai virzītos uz priekšu attiecībā uz digitālajiem mērķiem atbilstoši prognozētajai trajektorijai, dalībvalstīm, kuras ziņojumā atzītas par tādām, kas noteiktā jomā nav panākušas pietiekamu progresu, būtu jāierosina korekcijas attiecībā uz politiku, pasākumiem un darbībām, ko tās plāno veikt, lai sekmētu progresu attiecīgajā kritiski svarīgajā jomā. Komisijai un dalībvalstīm tāpat arī vajadzētu izvērtēt, kā iepriekšējā gada ziņojumā minētā politika, pasākumi un darbības ir veikti, dalībvalstīm rīkojoties kopīgi un individuāli. Dalībvalstij būtu jāspēj pieprasīt uzsākt salīdzinošās pārskatīšanas procesu, lai dotu citām dalībvalstīm iespēju sniegt piezīmes par priekšlikumiem, ko tā plāno izklāstīt savā valsts ceļvedī, jo īpaši attiecībā uz to piemērotību konkrēta mērķrādītāja sasniegšanai. Komisijai būtu jāatvieglo pieredzes un paraugprakses apmaiņa, izmantojot salīdzinošās pārskatīšanas procesu.

(36)

Komisijai un vienai vai vairākām dalībvalstīm vai vismaz divām dalībvalstīm vajadzētu būt iespējai uzņemties kopīgas saistības par koordinētām darbībām, ko tās vēlētos veikt digitālo mērķrādītāju sasniegšanai, izveidot daudzvalstu projektus un vienoties par jebkādiem citiem pasākumiem un darbībām Savienības un valstu līmenī, lai virzītos uz priekšu attiecībā uz minētajiem mērķrādītājiem atbilstoši prognozētajām trajektorijām. Kopīgas saistības ir iniciatīva sadarboties, jo īpaši, lai palīdzētu sasniegt šajā lēmumā noteiktos vispārīgos mērķus un digitālos mērķrādītājus. Daudzvalstu projektiem un Eiropas digitālās infrastruktūras konsorcijam (EDIC) būtu jāietver vismaz trīs dalībvalstis.

(37)

Uzraugot vispārīgo mērķu un digitālo mērķrādītāju izpildi, kas izklāstīti šajā lēmumā, Komisijai un dalībvalstīm ir pienākums lojāli sadarboties saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību (LES) 4. panta 3. punktu. Tādēļ ir nepieciešams, lai dalībvalstis pienācīgi ievērotu visus Komisijas aicinājumus sadarboties, jo īpaši, ja ir būtiska novirze no dalībvalsts valsts prognozētajām trajektorijām vai ja šādai novirzei nav pievērsta uzmanība ievērojamu laikposmu.

(38)

Ieteicamās politikas, pasākumu un darbību, kā arī valstu ceļvežu un to korekciju efektīva īstenošana ir būtiska šajā lēmumā izklāstīto vispārīgo mērķu un digitālo mērķrādītāju sasniegšanai. Strukturēts dialogs ar atsevišķām dalībvalstīm ir būtisks, lai virzītu un atbalstītu tās, kad tās apzina un īsteno piemērotos pasākumus, lai virzītos uz to valsts prognozētajām trajektorijām, jo īpaši gadījumos, kad dalībvalstis uzskata par nepieciešamu savu valstu ceļvežu koriģēšanu, pamatojoties uz Komisijas ieteikto politiku, pasākumiem vai darbībām. Komisijai būtu jānodrošina, ka Eiropas Parlaments un Padome tiek pienācīgi informēti, jo īpaši par strukturētā dialoga procesu un rezultātiem.

(39)

Lai nodrošinātu pārredzamību un sabiedrības līdzdalību, Komisijai būtu jāiesaistās darbā ar visām ieinteresētajām personām. Šajā nolūkā Komisijai būtu cieši jāsadarbojas ar ieinteresētajām personām, tostarp pilsonisko sabiedrību, un privātiem un publiskiem dalībniekiem, piemēram, publisko tiesību subjektiem no izglītības un apmācības vai veselības nozares, un jāapspriežas ar tām par pasākumiem digitālās pārveides paātrināšanai Savienības līmenī. Apspriežoties ar ieinteresētajām personām, Komisijai būtu jābūt, cik vien iespējams, iekļaujošai un jāiesaista tās struktūras, kurām ir būtiska loma, sekmējot meiteņu un sieviešu līdzdalību digitālajā izglītībā un profesionālajā karjerā, lai valstu ceļvežu īstenošanā veicinātu dzimumu ziņā vislīdzsvarotāko pieeju. Ieinteresēto personu iesaiste būtu svarīga arī dalībvalstu līmenī, jo īpaši, pieņemot to valstu ceļvežus un to iespējamās korekcijas. Komisijai un dalībvalstīm gan Savienības, gan valsts līmenī būtu savlaicīgi un samērīgi pieejamiem resursiem jāiesaista uzņēmējdarbības organizācijas, tostarp MVU pārstāvji, sociālie partneri un pilsoniskā sabiedrība.

(40)

Daudzvalstu projektiem būtu jāatļauj liela mēroga intervence galvenajās jomās, kas nepieciešamas šajā lēmumā izklāstīto digitālo mērķrādītāju sasniegšanai, jo īpaši apvienojot Savienības, dalībvalstu un attiecīgā gadījumā privātus resursus. Ja tas nepieciešams digitālo mērķrādītāju sasniegšanai, dalībvalstīm būtu jāspēj iesaistīt trešās valstis, kas ir asociētas tieši pārvaldītā Savienības programmā, kura atbalsta Savienības digitālo pārveidi. Daudzvalstu projekti būtu jāīsteno koordinēti, cieši sadarbojoties Komisijai un dalībvalstīm. Komisijai būtu jāuzņemas centrālā loma daudzvalstu projektu īstenošanas paātrināšanā, šā lēmuma pielikumā provizoriski iekļautajās projektu kategorijās nosakot īstenošanai gatavus daudzvalstu projektus, konsultējot dalībvalstis par piemērotākā pastāvošā īstenošanas mehānisma izvēli un par finansējuma avotu un to kombinācijas izvēli, kā arī par citiem ar minēto projektu īstenošanu saistītiem stratēģiskiem jautājumiem. Attiecīgā gadījumā Komisijai būtu jāsniedz norādījumi par EDIC kā īstenošanas mehānisma izveidi. Dalībvalstīm, kas vēlas to darīt, arī ir iespēja sadarboties vai veikt koordinētu rīcību jomās, kas nav paredzētas šajā lēmumā.

(41)

Publiskā sektora atbalsts daudzvalstu projektiem būtu jāizmanto, lai samērīgi novērstu tirgus nepilnības vai neatbilstīgu investīciju situācijas, nekaitējot godīgas konkurences apstākļiem vai nedublējot un neizspiežot privātu finansējumu. Daudzvalstu projektiem būtu nepārprotami jāsniedz Eiropas pievienotā vērtība, un tie būtu jāīsteno saskaņā ar piemērojamajiem Savienības tiesību aktiem un tiem atbilstīgajiem valsts tiesību aktiem.

(42)

Daudzvalstu projektiem būtu jāspēj efektīvi piesaistīt un kombinēt dažādus Savienības un dalībvalstu finansējuma avotus un attiecīgā gadījumā finansējumu no trešām valstīm, kas ir asociētas tieši pārvaldītā Savienības programmā, kura atbalsta Savienības digitālo pārveidi, ja iespējams, rodot sinerģiju starp tiem. Jo īpaši vajadzētu būt iespējai centralizēti pārvaldītas Savienības programmas līdzekļus apvienot ar dalībvalstu piešķirtajiem resursiem, tostarp noteiktos apstākļos ar ieguldījumiem no Atveseļošanas un noturības mehānisma, kā skaidrots 3. daļā Komisijas norādījumos dalībvalstīm par saviem valstu atveseļošanas un noturības plāniem, kā arī ieguldījumiem no Eiropas Reģionālās attīstības fonda vai Kohēzijas fonda. Ja to jo īpaši pamato attiecīgā daudzvalstu projekta raksturs, vajadzētu būt atļautiem arī ieguldījumiem no struktūrām, kas nav Savienība un dalībvalstis, tostarp privātiem ieguldījumiem.

(43)

Sadarbībā ar dalībvalstīm Komisijai, rīkojoties kā daudzvalstu projektu koordinatorei, būtu jāpalīdz dalībvalstīm noteikt to intereses daudzvalstu projektos, jāsniedz nesaistoši norādījumi par optimālu īstenošanas mehānismu atlasi un palīdzība to īstenošanā, sekmējot visplašāko iespējamo līdzdalību. Komisijai būtu jāsniedz šāds atbalsts, ja vien pret to neiebilst dalībvalstis, kas piedalās daudzvalstu projektā. Komisijai būtu vienmēr jārīkojas sadarbībā ar iesaistītajām dalībvalstīm.

(44)

Pēc attiecīgo dalībvalstu pieteikuma un pēc minētā pieteikuma izvērtēšanas Komisijai būtu jāspēj izveidot EDIC, lai īstenotu attiecīgo daudzvalstu projektu.

(45)

Uzņēmējai dalībvalstij būtu jānosaka, vai EDIC atbilst prasībām, lai to atzītu par starptautisku struktūru, kā norādīts Padomes Direktīvas 2006/112/EK (15) 143. panta g) punkta un 151. panta 1. punkta b) apakšpunktā, un par starptautisku organizāciju, kā norādīts Padomes Direktīvas 2008/118/EK (16) 12. panta 1. punkta b) apakšpunktā.

(46)

Lai nodrošinātu vienādus nosacījumus šā lēmuma īstenošanai, būtu jāpiešķir Komisijai īstenošanas pilnvaras attiecībā uz KPI un EDIC izveidi. Minētās pilnvaras būtu jāizmanto saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 182/2011 (17).

(47)

Šo lēmumu nepiemēro pasākumiem, ko dalībvalstis veic saistībā ar nacionālo drošību, sabiedrisko drošību vai aizsardzību,

1)

“Digitālās ekonomikas un sabiedrības indekss” jeb “DESI” ir ikgadējs analīžu un mērījumu rādītāju kopums, uz kura pamata Komisija uzrauga Savienības un dalībvalstu vispārējo digitālo sniegumu vairākās politikas dimensijās, tostarp to progresu virzībā uz 4. pantā izklāstītajiem digitālajiem mērķrādītājiem;

2)

“daudzvalstu projekti” ir liela mēroga projekti, kas sekmē 4. pantā izklāstīto digitālo mērķrādītāju, tostarp Savienības un dalībvalstu finansēšanas mērķrādītāju, sasniegšanu saskaņā ar 10. pantu;

3)

“statistika” ir statistika, kā definēts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 223/2009 (18) 3. panta 1. punktā;

4)

“salīdzinošās pārskatīšanas process” ir mehānisms, ar kuru 8. pantā minētās sadarbības kontekstā dalībvalstis apmainās ar paraugpraksi par noteiktiem konkrētās dalībvalsts ierosinātās politikas, pasākumu un darbību aspektiem, jo īpaši par to efektivitāti un piemērotību kāda konkrēta 4. pantā izklāstītā digitālā mērķrādītāja sasniegšanas sekmēšanai;

5)

“prognozētā trajektorija” ir katram digitālajam mērķrādītājam prognozētais ceļš līdz 2030. gadam, lai sasniegtu 4. pantā izklāstītos digitālos mērķrādītājus, pamatojies uz vēsturiskiem datiem, ja tādi ir pieejami;

6)

“perifērijas mezgli” ir dalītas datu apstrādes jaudas, kas savienotas ar tīklu un atrodas tuvu fiziskajam galapunktam vai vietā, kurā dati tiek ģenerēti, un kas piedāvā dalītas datošanas un uzglabāšanas spējas maza latentuma datu apstrādei;

7)

“digitālā intensitāte” ir apkopota vērtība, kas piešķirta uzņēmumam, pamatojoties uz to, cik tehnoloģiju minētais uzņēmums izmanto, salīdzinājumā ar dažādu tehnoloģiju rezultātu pārskatu atbilstoši DESI;

8)

“galvenie sabiedriskie pakalpojumi” ir būtiski pakalpojumi, ko fiziskām personām to svarīgos dzīves notikumos un juridiskām personām to profesionālās dzīves ciklā sniedz publiski subjekti;

9)

“padziļinātas digitālās prasmes” ir prasmes un profesionālās kompetences, kurām nepieciešamas zināšanas un pieredze, ko vajag, lai saprastu, plānotu, izstrādātu, pārvaldītu, pārbaudītu, izvērstu, izmantotu un uzturētu digitālās tehnoloģijas, produktus un pakalpojumus;

10)

“pamata digitālās prasmes” ir spēja ar digitāliem līdzekļiem veikt vismaz vienu darbību, kas saistīta ar šādām jomām: informācija, saziņa un sadarbība, satura radīšana, drošība un personas dati, kā arī problēmu risināšana;

11)

“vienradzis” ir vai nu:

12)

“mazais vai vidējais uzņēmums” jeb “MVU” ir mikrouzņēmums vai mazais vai vidējais uzņēmums, kā definēti Komisijas Ieteikuma 2003/361/EK (19) pielikuma 2. pantā.