(1)

Komisijai 2023. gada 10. martā tika iesniegts pieprasījums reģistrēt Eiropas pilsoņu iniciatīvu “Visu Eiropas galvaspilsētu un cilvēku savienošana, izmantojot ātrgaitas vilcienu tīklu”.

(2)

Iniciatīvas mērķus organizatori formulējuši šādi: “izveidot ātrgaitas dzelzceļa līniju savienojumu starp visām Eiropas galvaspilsētām. Mēs aicinām Eiropas Komisiju iesniegt juridiski saistoša akta priekšlikumu pēc iespējas ātri izveidot Eiropas ātrvilcienu tīklu. Tas nozīmē esošo ātrgaitas dzelzceļa līniju tīklu savienošanu un, ja tādu vēl nav, ātrgaitas dzelzceļa līniju izbūvi.”

(3)

Iniciatīvas pielikumā sniegta sīkāka informācija par tās tematu, mērķiem un kontekstu. Tajā paskaidrots, ka, lai gan visiem eiropiešiem ir tiesības brīvi pārvietoties ES robežās, viņiem vajadzētu būt arī iespējai to darīt neatkarīgi no vecuma, finansiālajiem līdzekļiem un fiziskā stāvokļa vai garīgajām spējām. Organizatori apgalvo, ka Eiropā ātrgaitas dzelzceļa līniju tīkls, lai arī pārsniedz 11 500 km, tomēr savieno pilsētas ierobežotā skaitā dalībvalstu un daudzas dalībvalstis Eiropas ātrgaitas dzelzceļa līniju tīklā neietilpst. Organizatori uzskata, ka Eiropas ātrgaitas dzelzceļa līniju tīkls būtu jāizveido tāpēc, ka: i) ceļot ar vilcienu ir ilgtspējīgi un droši; ii) ātrvilcieni ir ērta alternatīva vidēja attāluma lidojumiem; iii) ar ātrvilcieniem var ceļot visi, un tie ir pieejami visiem; iv) ātrgaitas savienojumi veicina reģionālo attīstību un vienmērīgu ekonomikas izaugsmi ES; v) ātrgaitas dzelzceļa līnijas panāks lielāku kohēziju un ir visu iedzīvotāju interesēs. Organizatori norāda, ka, tā kā pasažieru skaits pieaug, ir svarīgi, gādājot par drošiem un ilgtspējīgiem savienojumiem starp Eiropas pilsoņiem, savienot dažādos atsevišķu dalībvalstu dzelzceļa līniju tīklus, kā arī paplašināt visu dzelzceļa līniju tīklu.

(4)

Attiecībā uz iniciatīvas mērķiem Komisija saskaņā ar Līguma 170.–172. pantu ir pilnvarota iesniegt priekšlikumu tiesību aktam, kas veicina Eiropas komunikāciju tīklu izveidi un attīstību transporta jomā un veicina valstu tīklu savstarpēju savienošanu un savstarpēju izmantojamību. Pamatojoties uz Līguma 171. panta 2. punktu, dalībvalstīm saziņā ar Komisiju savā starpā jākoordinē valsts līmeņa politika, kas var būtiski ietekmēt šo mērķu sasniegšanu. Komisija, cieši sadarbojoties ar dalībvalstīm, var nākt klajā ar lietišķiem ierosinājumiem, lai veicinātu šādu koordināciju. Turklāt Līguma 172. panta otrajā daļā ir paredzēts, ka par pamatnostādnēm un kopēju interešu projektiem, kas attiecas uz kādas dalībvalsts teritoriju, jāsaņem attiecīgās dalībvalsts piekrišana.

(5)

Komisija uzskata, ka neviena iniciatīvas sadaļa nav acīmredzami ārpus Komisijas pilnvarām iesniegt Savienības tiesību akta priekšlikumu Līgumu īstenošanas nolūkā.

(6)

Minētais secinājums neskar novērtējumu par to, vai šajā gadījumā tiktu izpildīti konkrētie materiālie nosacījumi, kas vajadzīgi, lai Komisija varētu rīkoties, ieskaitot atbilstību proporcionalitātes un subsidiaritātes principam un saderību ar pamattiesībām.

(7)

Organizatoru grupa ir pienācīgi pierādījusi, ka tā atbilst Regulas (ES) 2019/788 5. panta 1. un 2. punktā izvirzītajām prasībām, un ir izraudzījusies kontaktpersonas saskaņā ar minētās regulas 5. panta 3. punkta pirmo daļu.

(8)

Iniciatīva nav nedz acīmredzami aizskaroša, nenozīmīga vai provokatīva, nedz acīmredzamā pretrunā Savienības vērtībām, kas izklāstītas Līguma par Eiropas Savienību 2. pantā, un Eiropas Savienības Pamattiesību hartā paredzētajām tiesībām.

(9)

Tāpēc būtu jāreģistrē iniciatīva “Visu Eiropas galvaspilsētu un cilvēku savienošana, izmantojot ātrgaitas vilcienu tīklu”.

(10)

Secinājums, ka reģistrācijas nosacījumi saskaņā ar Regulas (ES) 2019/788 6. panta 3. punktu ir izpildīti, nenozīmē to, ka Komisija jebkādā veidā apstiprina iniciatīvā minēto faktu pareizību; par iniciatīvas saturu atbild vienīgi iniciatīvas organizatoru grupa. Iniciatīvas saturs pauž tikai organizatoru grupas viedokli, un nekādā gadījumā nevar uzskatīt, ka tas atspoguļotu Komisijas viedokli,