(1)

Komisija savā 2020. gada 2. decembra paziņojumā “Tieslietu sistēmu digitalizācija Eiropas Savienībā – Iespēju rīkkopa” noteica vajadzību modernizēt Savienības pārrobežu procedūru tiesisko regulējumu civiltiesību, komerctiesību un krimināltiesību jomā atbilstoši principam “digitāls pēc noklusējuma”, vienlaikus nodrošinot, ka ir ieviesti visi nepieciešamie aizsardzības pasākumi, lai novērstu sociālo atstumtību, un nodrošinot savstarpēju uzticēšanos, sadarbspēju un drošību.

(2)

Lai izveidotu pilnībā funkcionējošu brīvības, drošības un tiesiskuma telpu, ir svarīgi, ka visas dalībvalstis cenšas samazināt esošās atšķirības sistēmu digitalizācijas jomā un izmantot iespējas, ko piedāvā attiecīgie Savienības finansēšanas mehānismi.

(3)

Lai uzlabotu tiesu iestāžu sadarbību un tiesu iestāžu pieejamību, Savienības tiesību akti, kuros civillietās un komerclietās paredzēta saziņa starp kompetentajām iestādēm, tostarp Savienības struktūrām un aģentūrām, un starp kompetentajām iestādēm un fiziskām un juridiskām personām, būtu jāpapildina, paredzot nosacījumus šādas saziņas veikšanai, izmantojot digitālos līdzekļus.

(4)

Šīs regulas mērķis ir uzlabot tiesas procedūru lietderību un efektivitāti un atvieglot tiesu iestāžu pieejamību, digitalizējot esošos saziņas kanālus, kam būtu jārada izmaksu un laika ietaupījums, jāsamazina administratīvais slogs un jāuzlabo visu iestāžu, kas iesaistītas tiesu iestāžu pārrobežu sadarbībā, noturība force majeure apstākļos. Izmantojot kompetento iestāžu savstarpējās saziņas digitālos kanālus, gan īstermiņā, gan ilgtermiņā būtu jāmazinās lietu izskatīšanas kavējumiem. Tam būtu jādod labums gan fiziskām, gan juridiskām personām un dalībvalstu kompetentajām iestādēm un jāstiprina uzticēšanās tiesu sistēmām. Saziņas kanālu digitalizācija nāktu par labu arī pārrobežu kriminālprocesu jomā un saistībā ar Savienības cīņu pret noziedzību. Šajā sakarā augstais drošības līmenis, ko var nodrošināt digitālie saziņas kanāli, ir solis uz priekšu arī saistībā ar attiecīgo personu tiesību aizsardzību, piemēram, tiesību uz privātās un ģimenes dzīves respektēšanu, kā arī tiesību uz personas datu aizsardzību.

(5)

Visu to personu pamattiesības un pamatbrīvības, kuras skar datu elektroniskā apmaiņa, ievērojot šo regulu, jo īpaši tiesības uz tiesu iestāžu efektīvu pieejamību, tiesības uz taisnīgu tiesu, diskriminācijas aizlieguma princips, tiesības uz privātās un ģimenes dzīves respektēšanu un tiesības uz personas datu aizsardzību, būtu pilnībā jāievēro saskaņā ar Savienības tiesību aktiem.

(6)

Pildot šajā regulā paredzētos pienākumus, visām vienībām būtu jāievēro tiesu iestāžu neatkarības princips, ņemot vērā varas dalīšanas principu un pārējos tiesiskuma principus.

(7)

Efektīva tiesu iestāžu pieejamība ir viens no brīvības, drošības un tiesiskuma telpas pamatmērķiem. Digitālā pārveide ir svarīgs solis ceļā uz tiesu iestāžu pieejamības un tiesu sistēmu efektivitātes, kvalitātes un pārredzamības uzlabošanu.

(8)

Ir svarīgi, ka tiek izstrādāti attiecīgi kanāli un rīki, lai nodrošinātu tiesu sistēmu efektīvu digitālo sadarbību. Tādēļ ir būtiski Savienības līmenī izveidot vienotu informācijas tehnoloģiju instrumentu, kas nodrošina ātru, tiešu, sadarbspējīgu, uzticamu, piekļūstamu, drošu un efektīvu ar lietu saistīto datu elektronisko pārrobežu apmaiņu starp kompetentajām iestādēm. Komisijai un dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka tiesu sistēmu digitālajā pārveidē tiek iesaistīti juridisko profesiju pārstāvji.

(9)

Ir izstrādāti rīki ar lietu saistīto datu digitālajai apmaiņai, tādējādi nodrošinot, ka esošās IT sistēmas, kas jau ir izveidotas dalībvalstīs, nav jāaizstāj vai jāveic dārgas izmaiņas tajās. Galvenais līdz šim izstrādātais šāda veida rīks, ar ko nodrošina ātru, tiešu, sadarbspējīgu, ilgtspējīgu, uzticamu un drošu ar lietu saistīto datu elektronisko pārrobežu apmaiņu starp kompetentajām iestādēm, ir e-tiesiskuma komunikācijas ar tiešsaistes datu apmaiņas starpniecību sistēma (e-CODEX), kuras tiesiskais regulējums izveidots ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2022/850 (3).

(10)

Tiesvedības digitalizācijai būtu jānodrošina tiesu iestāžu pieejamība visiem, tostarp personām ar invaliditāti. Decentralizētajai IT sistēmai un ar šo regulu izveidotajam Eiropas elektroniskās piekļuves punktam būtu jāatbilst tīmekļa piekļūstamības prasībām, kas noteiktas Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā (ES) 2016/2102 (4). Vienlaikus šajā regulā minētajām elektroniskajām maksāšanas metodēm būtu jāatbilst piekļūstamības prasībām, kas noteiktas Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā (ES) 2019/882 (5).

(11)

Tas, ka tiek izveidoti digitālie kanāli pārrobežu saziņai, tiešā veidā palīdzētu uzlabot tiesu iestāžu pieejamību, dodot iespēju fiziskām un juridiskām personām lūgt savu tiesību aizsardzību un aizstāvēt savas prasības, sākt tiesvedību un digitālā veidā veikt ar lietu saistīto datu apmaiņu ar tiesām vai citām kompetentajām iestādēm procedūrās, uz kurām attiecas Savienības tiesību aktu darbības joma civillietās un komerclietās.

(12)

Lai nodrošinātu, ka elektroniskās saziņas rīki pozitīvi ietekmē tiesu iestāžu pieejamību, dalībvalstīm būtu jāpiešķir pietiekami resursi iedzīvotāju digitālo prasmju un digitālās pratības uzlabošanai un īpaša uzmanība būtu jāpievērš tam, lai nodrošinātu, ka digitālo prasmju trūkums nekļūst par šķērsli decentralizētās IT sistēmas izmantošanai. Dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka visiem attiecīgajiem tieslietu profesiju pārstāvjiem, tostarp prokuroriem, tiesnešiem un administratīvajiem darbiniekiem, un kompetentajām iestādēm tiek piedāvāta apmācība, lai nodrošinātu decentralizētās IT sistēmas efektīvu izmantošanu. Šādas apmācības mērķim vajadzētu būt uzlabot tiesu sistēmu darbību visā Savienībā, kā arī pamattiesību un pamatvērtību ievērošanu, jo īpaši, nodrošinot tieslietu profesiju pārstāvjiem iespējas efektīvi risināt visas problēmas, kas varētu rasties tiesvedībā vai uzklausīšanā, izmantojot videokonferenci vai citu distances saziņas tehnoloģiju, to virtuālā rakstura dēļ. Komisijai būtu jāmudina un jāatbalsta dalībvalstis pieteikties dotācijām, kas attiecīgajās Savienības finanšu programmās paredzētas apmācības pasākumiem.

(13)

Šai regulai būtu jāattiecas uz saziņas digitalizāciju lietās ar pārrobežu elementiem, uz ko attiecas konkrēti Savienības tiesību akti civillietu, komerclietu un krimināllietu jomā. Minētie akti būtu jāuzskaita šīs regulas pielikumos. Šai regulai būtu jāattiecas arī uz saziņu starp kompetentajām iestādēm un Savienības struktūrām un aģentūrām, piemēram, Eiropas Prokuratūru vai Eurojust, lietās, kurās tās ir kompetentas atbilstīgi II pielikumā uzskaitītajiem tiesību aktiem. Ja maksātnespējas procesa administratori saskaņā ar valsts tiesību aktiem ir kompetenti saņemt prasības, ko iesniedzis ārvalstu kreditors maksātnespējas procedūrās atbilstīgi Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (ES) 2015/848 (6), tie būtu jāuzskata par kompetentajām iestādēm šīs regulas nozīmē.

(14)

Šai regulai nebūtu jāietekmē noteikumi, kas reglamentē pārrobežu tiesas procedūras, kuras izveidotas ar I un II pielikumā uzskaitītajiem tiesību aktiem, izņemot ar šo regulu ieviestos noteikumus par saziņu, ko veic, izmantojot digitālos līdzekļus. Šai regulai nebūtu jāskar valsts tiesību akti par to iestāžu, personu vai struktūru izraudzīšanos, kas nodarbojas ar pieteikumu, dokumentu un informācijas pārbaudes un iesniegšanas aspektiem. Piemērojamo valsts tiesību aktu prasībām attiecībā uz dokumentu vai informācijas autentiskumu, precizitāti, uzticamību, ticamību un attiecīgo juridisko formu būtu jāpaliek neskartām, izņemot ar šo regulu ieviestos noteikumus attiecībā uz saziņu, ko veic, izmantojot digitālos līdzekļus.

(15)

Tas, vai lieta ir uzskatāma par lietu ar pārrobežu elementiem, būtu jānosaka atbilstīgi šīs regulas I un II pielikumā uzskaitītajiem tiesību aktiem. Ja I un II pielikumā uzskaitītajos tiesību aktos ir nepārprotami noteikts, ka saziņas procedūra starp kompetentajām iestādēm būtu jāreglamentē valsts tiesību aktiem, šī regula nebūtu jāpiemēro.

(16)

Šajā regulā noteiktie pienākumi nebūtu jāattiecina uz mutisko saziņu, piemēram, tādu, kas notiek pa tālruni vai klātienē.

(17)

Šī regula nebūtu jāpiemēro ne dokumentu izsniegšanai, ievērojot Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2020/1784 (7), ne pierādījumu iegūšanai, ievērojot Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2020/1783 (8). Minētajās regulās jau ir paredzēti konkrēti noteikumi par tiesu iestāžu sadarbības digitalizāciju. Tomēr, lai uzlabotu tādu dokumentu elektronisko izsniegšanu, kas jāveic personai, kuras dokumentu izsniegšanas zināmā adrese ir citā dalībvalstī, šai regulai būtu jāievieš daži grozījumi Regulā (ES) 2020/1784.

(18)

Ja Komisija Eiropas elektroniskās piekļuves punkta projektēšanas un būvniecības posmos sadarbojas ar ārējiem dalībniekiem, šādiem dalībniekiem vajadzētu būt pieredzei drošu, lietotājdraudzīgu un piekļūstamu informācijas tehnoloģiju izstrādē.

(19)

Lai nodrošinātu, ka saziņa starp dalībvalstīm pārrobežu tiesas procedūru nolūkos civillietās, komerclietās un krimināllietās ir droša, efektīva, ātra, sadarbspējīga, konfidenciāla un uzticama, būtu jāizmanto piemērota saziņas tehnoloģija ar noteikumu, ka tiek ievēroti konkrēti nosacījumi attiecībā uz saņemtā dokumenta drošību, integritāti un uzticamību, kā arī saziņas dalībnieku identifikāciju. Tādēļ datu apmaiņai pārrobežu tiesas procedūrās būtu jāizveido droša, efektīva un uzticama decentralizēta IT sistēma. Ar IT sistēmas decentralizēto raksturu būtu jātiecas panākt, ka tiek nodrošinātas iespējas drošai datu apmaiņai starp kompetentajām iestādēm, minētās apmaiņas norisē pēc būtības neiesaistot nevienu Savienības iestādi. Decentralizētajai IT sistēmai būtu arī jānodrošina, ka ir iespējama droša datu apmaiņa starp dalībvalsti un Savienības struktūrām un aģentūrām, piemēram, Eurojust, lietās, uz kurām attiecas II pielikumā uzskaitīto tiesību aktu darbības joma.

(20)

Decentralizētajai IT sistēmai būtu jāietver aizmugursistēmas dalībvalstīs un attiecīgajās Savienības struktūrās un aģentūrās un sadarbspējīgi piekļuves punkti, ar kuru palīdzību minētās sistēmas ir savienotas, izmantojot drošus starpsavienojumus. Decentralizētās IT sistēmas piekļuves punktu pamatā vajadzētu būt e-CODEX.

(21)

Šīs regulas nolūkos dalībvalstīm būtu jāspēj valsts IT sistēmas vietā izmantot Komisijas izstrādātu programmatūru (references īstenošanas programmatūru). Minētās references īstenošanas programmatūras pamatā vajadzētu būt modulārai uzbūvei, kas nozīmē, ka programmatūra ir iepakota un piegādāta atsevišķi no e-CODEX komponentiem, kuri vajadzīgi, lai to savienotu ar decentralizēto IT sistēmu. Šādai uzbūvei būtu jānodrošina, ka dalībvalstis pārrobežu izmantošanas nolūkā var atkārtoti lietot vai uzlabot savu esošo valsts tiesu iestāžu saziņas infrastruktūru. Ar uzturēšanas pienākumiem saistītos jautājumos dalībvalstis varētu izmantot arī programmatūru, ko izstrādājusi Hāgas Starptautisko privāttiesību konference (iSupport).

(22)

Komisijai vajadzētu būt atbildīgai par minētās references īstenošanas programmatūras izveidi, attīstīšanu un uzturēšanu saskaņā ar principiem “integrēta datu aizsardzība” un “datu aizsardzība pēc noklusējuma” un piekļūstamības prasībām. Komisijai būtu jāizstrādā, jāattīsta un jāuztur references īstenošanas programmatūra atbilstīgi datu aizsardzības prasībām un principiem, kas noteikti Eiropas Parlamenta un Padomes Regulās (ES) 2018/1725 (9) un (ES) 2016/679 (10) un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā (ES) 2016/680 (11), jo īpaši principiem “integrēta datu aizsardzība” un “datu aizsardzība pēc noklusējuma”, kā arī augsta līmeņa kiberdrošībai. Konkrēti, minētajām prasībām un principiem vajadzētu būt saistošiem visām fiziskajām vai juridiskajām personām, kas piedalās valsts IT sistēmu vai references īstenošanas programmatūras izveidē, attīstīšanā un uzturēšanā. References īstenošanas programmatūrā būtu arī jāiekļauj attiecīgi tehniski pasākumi, un tai būtu jāļauj veikt organizatoriskus pasākumus, tostarp nepieciešamo pārraudzību nolūkā garantēt tādu drošības un sadarbspējas līmeni, kas ir piemērots informācijas apmaiņai saistībā ar pārrobežu tiesas procedūrām. Lai nodrošinātu sadarbspēju ar valsts IT sistēmām, references īstenošanas programmatūrai būtu jāspēj īstenot Regulā (ES) 2022/850 noteiktos digitālos procesuālos standartus saistībā ar atbilstīgajiem šīs regulas I un II pielikumā uzskaitītajiem tiesību aktiem.

(23)

Lai pieteikumu iesniedzējiem sniegtu ātru, drošu un efektīvu palīdzību, saziņa starp kompetentajām iestādēm, piemēram, tiesām un centrālajām iestādēm, kas izveidotas saskaņā ar Padomes Regulām (EK) Nr. 4/2009 (12) un (ES) 2019/1111 (13), parasti būtu jāveic, izmantojot decentralizēto IT sistēmu.

(24)

Pārsūtīšana, ko veic, izmantojot decentralizēto IT sistēmu, varētu būt neiespējama sistēmas traucējumu dēļ. Visi sistēmas traucējumi attiecīgajām Savienības struktūrām un dalībvalstīm būtu pēc iespējas drīz jānovērš. Pārsūtīšana praktiski varētu būt neiespējama pārsūtāmās informācijas fizisko vai tehnisko īpašību dēļ, piemēram, fizisku pierādījumu pārsūtīšana vai nepieciešamība pārsūtīt oriģinālo dokumentu papīra formātā tā autentiskuma novērtēšanai, vai force majeure dēļ. Force majeure situācijas parasti izriet no neparedzamiem un nenovēršamiem notikumiem, kas radušies ar kompetento iestādi nesaistītu iemeslu dēļ. Ja decentralizēto IT sistēmu neizmanto, saziņa būtu jāveic ar citiem vispiemērotākajiem līdzekļiem. Šādiem citiem līdzekļiem būtu jāietver arī pārsūtīšana, ko veic pēc iespējas ātrāk un drošā veidā, izmantojot citus drošus elektroniskos līdzekļus, pasta pakalpojumu vai nododot personīgi, ja šāda nodošana ir iespējama.

(25)

Saziņā starp kompetentajām iestādēm pēc noklusējuma būtu jāizmanto decentralizētā IT sistēma. Tomēr, lai nodrošinātu tiesu iestāžu sadarbības elastīgumu, dažās situācijās piemērotāki varētu būt citi saziņas līdzekļi. Tas varētu būt lietderīgi gadījumos, kad kompetentajām iestādēm ir vajadzīga tieša personiska saziņa, un jo īpaši tiešai saziņai starp tiesām atbilstīgi Regulām (ES) 2015/848 un (ES) 2019/1111, kā arī tiešai saziņai starp kompetentajām iestādēm atbilstīgi Padomes Pamatlēmumiem 2005/214/TI (14), 2006/783/TI (15), 2008/909/TI (16), 2008/947/TI (17), 2009/829/TI (18), Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvai 2014/41/ES (19) vai Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (ES) 2018/1805 (20), ja saziņu starp kompetentajām iestādēm varētu veikt, izmantojot jebkādus līdzekļus vai jebkādus piemērotus līdzekļus, kas paredzēti minētajos aktos. Šādos gadījumos kompetentās iestādes varētu izmantot mazāk formālus saziņas līdzekļus, piemēram, e-pastu.

Citi saziņas līdzekļi varētu būt lietderīgi arī tad, ja saziņa ietver sensitīvu datu apstrādi vai ja apjomīgu dokumentu pārveidošana elektroniskā formātā radītu nesamērīgu administratīvo slogu kompetentajai iestādei, kas attiecīgos dokumentus nosūta. Ņemot vērā to, ka kompetentās iestādes strādā ar sensitīviem datiem, piemērotu saziņas līdzekļu izvēlē vienmēr būtu jāgarantē informācijas apmaiņas drošība un uzticamība. Decentralizētā IT sistēma vienmēr būtu jāuzskata par vispiemērotāko līdzekli to veidlapu apmaiņai, kas izveidotas, ievērojot šīs regulas I un II pielikumā uzskaitītos tiesību aktus. Tomēr gadījumos, kad dažādu dalībvalstu kompetentās iestādes atrodas vienā un tajā pašā kādas dalībvalsts vietā, lai palīdzētu izpildīt tiesu iestāžu sadarbības procedūras atbilstīgi šīs regulas II pielikumā uzskaitītajiem tiesību aktiem, veidlapu apmaiņu varētu veikt ar citiem līdzekļiem, ja tas ir nepieciešams attiecīgā jautājuma steidzamības dēļ, piemēram, situācijās atbilstīgi Direktīvai 2014/41/ES, kad izdevējiestāde palīdz izpildīt Eiropas izmeklēšanas rīkojumu izpildes valstī vai kad dažādu dalībvalstu kompetentās iestādes tiesu iestāžu sadarbības procedūras atbilstīgi šīs regulas II pielikumā uzskaitītajiem tiesību aktiem koordinē, tiekoties klātienē.

(26)

Attiecībā uz decentralizētās IT sistēmas komponentiem, par kuriem saskaņā ar Regulā (ES) 2022/850 noteiktajām drošības prasībām ir atbildīga Savienība, vienībai, kas pārvalda sistēmas komponentus, vajadzētu būt pietiekamiem resursiem, lai nodrošinātu to pienācīgu darbību.

(27)

Lai atvieglotu fizisku un juridisku personu piekļuvi kompetentajām iestādēm civillietās un komerclietās, šai regulai būtu jāizveido piekļuves punkts Savienības līmenī (“Eiropas elektroniskās piekļuves punkts”) kā daļa no decentralizētās IT sistēmas, kurā būtu jāietver fiziskām un juridiskām personām paredzēta informācija par to tiesībām uz tiesisko aizsardzību un ar kura starpniecību tām gadījumos, uz kuriem attiecas šī regula, būtu jāspēj iesniegt prasības, iesniegt pieprasījumus, nosūtīt, pieprasīt un saņemt procesuāli svarīgu informāciju, tostarp digitalizētus lietas materiālus vai to daļas, un sazināties ar kompetentajām iestādēm, vai uzdot savā vārdā to darīt saviem pārstāvjiem, vai saņemt tiesas vai ārpustiesas dokumentus. Eiropas elektroniskās piekļuves punkts būtu jāmitina Eiropas e-tiesiskuma portālā, kas darbojas kā vienots kontaktpunkts attiecībā uz tiesu iestāžu informāciju un pakalpojumiem Savienībā.

(28)

Ir piemērojamas tiesības uz juridisko palīdzību vai tiesisko palīdzību, kā paredzēts Savienības un valsts tiesību aktos, jo īpaši tiesības uz juridisko palīdzību, kas noteiktas Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 650/2012 (21), Padomes Regulās (EK) Nr. 4/2009 un (ES) 2019/1111 un Padomes Direktīvā 2003/8/EK (22). Fiziskām un juridiskām personām vajadzētu būt iespējamam piekļūt attiecīgai informācijai e-tiesiskuma portālā, izmantojot saites Eiropas elektroniskās piekļuves punktā.

(29)

Saistībā ar fizisku un juridisku personu saziņu ar kompetentajām iestādēm pārrobežu civillietās un komerclietās elektroniskā saziņa būtu jāizmanto kā alternatīva esošajiem saziņas līdzekļiem, tostarp valsts līdzekļiem, neskarot to, kā fiziskas vai juridiskas personas saskaņā ar valsts tiesību aktiem sazinās ar savām valsts iestādēm. Ja ar kompetentajām iestādēm sazinās juridiskas personas, būtu jāveicina elektronisko līdzekļu izmantošana pēc noklusējuma. Tomēr, lai nodrošinātu, ka tiesu iestāžu pieejamība, izmantojot digitālos saziņas līdzekļus, neveicina turpmāku digitālās plaisas palielināšanos, iespēja izvēlēties saziņas līdzekli starp elektronisko saziņu, kā paredzēts šajā regulā, un citiem saziņas līdzekļiem būtu jāatstāj attiecīgo personu ziņā. Tas ir īpaši svarīgi, lai ņemtu vērā to personu konkrētos apstākļus, kurām var nebūt piekļuvei digitālajiem pakalpojumiem vajadzīgie tehniskie līdzekļi vai digitālās prasmes, un personas ar invaliditāti, jo dalībvalstis un Savienība ir apņēmušās veikt attiecīgus pasākumus saskaņā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas Konvenciju par personu ar invaliditāti tiesībām.

(30)

Lai uzlabotu elektronisko pārrobežu saziņu un dokumentu pārsūtīšanu, ko veic, izmantojot decentralizēto IT sistēmu, tostarp Eiropas elektroniskās piekļuves punktu, nebūtu jānoliedz to dokumentu juridiskais spēks, kas pārsūtīti, izmantojot decentralizēto IT sistēmu, un tie nebūtu jāuzskata par nepieņemamiem tiesvedībā tikai tāpēc, ka tie ir elektroniskā formātā. Tomēr minētajam principam nebūtu jāskar minēto dokumentu, kas saskaņā ar valsts tiesību aktiem varētu būt pierādījumi, juridiskā spēka vai pieņemamības novērtēšana.

(31)

Lai atvieglotu mutisko uzklausīšanu tiesvedībā civillietās, komerclietās un krimināllietās ar pārrobežu elementiem, šajā regulā būtu jāparedz iespēja pēc izvēles izmantot videokonferenci vai citu distances saziņas tehnoloģiju.

(32)

Videokonferencei vai citai distances saziņas tehnoloģijai būtu jāļauj kompetentajai iestādei autentificēt uzklausāmās personas identitāti un būtu jānodrošina vizuāla, audio un mutiska saziņa uzklausīšanas laikā. Vienkārša telefonsaruna nebūtu jāuzskata par mutiskajai uzklausīšanai piemērotu distances saziņas tehnoloģiju. Izmantotajai tehnoloģijai būtu jāatbilst piemērojamiem standartiem attiecībā uz personas datu aizsardzību, sakaru konfidencialitāti un datu drošību neatkarīgi no tā, kāda veida uzklausīšanai tā tiek izmantota.

(33)

Uzklausīšanu, izmantojot videokonferenci vai citu distances saziņas tehnoloģiju, nevajadzētu atteikt, pamatojoties tikai uz to, ka nepastāv valsts noteikumi, kas reglamentē distances saziņas tehnoloģiju izmantošanu. Šādā gadījumā mutatis mutandis būtu jāpiemēro visatbilstīgākie valsts tiesību aktos paredzētie noteikumi, piemēram, noteikumi par pierādījumu iegūšanu.

(34)

Šai regulai nebūtu jāietekmē tiesības uz mutisko tulkojumu, un videokonferencei vai citai distances saziņas tehnoloģijai, ko izmanto tiesvedībā civillietās, komerclietās vai krimināllietās, būtu jānodrošina iespēja izmantot mutisko tulkošanu.

(35)

Lai atvieglotu mutisko uzklausīšanu tiesvedībā civillietās un komerclietās ar pārrobežu elementiem, šajā regulā būtu jāparedz, ka puses vai to pārstāvji, lai piedalītos šādā uzklausīšanā, pēc izvēles var izmantot videokonferenci vai citu distances saziņas tehnoloģiju ar nosacījumu, ka attiecīgā tehnoloģija ir pieejama, puses var iesniegt savu viedokli par šādas tehnoloģijas izmantošanu un šādas tehnoloģijas izmantošanas piemērotību konkrētajos lietas apstākļos. Šai regulai nebūtu jāliedz nedz personām, kas palīdz kādai pusei, nedz prokuroriem civillietās un komerclietās saskaņā ar piemērojamiem valsts tiesību aktiem piedalīties uzklausīšanā, izmantojot videokonferenci vai citu distances saziņas tehnoloģiju.

(36)

Procedūra, saskaņā ar kuru rosina un rīko uzklausīšanu, izmantojot videokonferenci vai citu distances saziņas tehnoloģiju, civillietās un komerclietās būtu jāreglamentē tās dalībvalsts tiesību aktiem, kurā notiek attiecīgā tiesvedība. Ja tās dalībvalsts tiesību aktos, kurā rīko uzklausīšanu civillietās vai komerclietās, ir paredzēts, ka uzklausīšanu ieraksta, puses būtu jāinformē par minētajiem noteikumiem un, ja tas ir paredzēts, par to, ka tām ir iespējams iebilst pret ierakstīšanu.

(37)

Lemjot par to, vai atļaut pusēm un to pārstāvjiem piedalīties uzklausīšanā civillietās un komerclietās, izmantojot videokonferenci vai citu distances saziņas tehnoloģiju, kompetentajai iestādei būtu jāizvēlas piemērota metode pušu viedokļu izpētei saskaņā ar valsts procesuālajiem tiesību aktiem.

(38)

Ja kompetentā iestāde tiesvedībā civillietās vai komerclietās ir nolēmusi atļaut vismaz vienai no pusēm vai citām personām piedalīties uzklausīšanā, izmantojot videokonferenci, minētajai kompetentajai iestādei būtu jānodrošina, ka šādām personām ir piekļuve minētajai uzklausīšanai, izmantojot videokonferenci. Konkrēti, kompetentajai iestādei būtu jānosūta šādām personām saite, lai tās varētu piedalīties minētajā videokonferencē, un jānodrošina tehniskā palīdzība. Piemēram, kompetentajai iestādei būtu jāsniedz norādījumi par programmatūru, kas tiks izmantota, un vajadzības gadījumā pirms uzklausīšanas jāorganizē tehniska testēšana. Kompetentajai iestādei būtu jāņem vērā personu ar invaliditāti specifiskās vajadzības.

(39)

Ja saskaņā ar valsts tiesību aktiem tiesvedībā civillietās vai komerclietās piedalās bērns, jo īpaši kā puse, bērnam būtu jāspēj uzklausīšanā piedalīties, izmantojot videokonferenci vai citu distances saziņas tehnoloģiju, kas paredzēta šajā regulā, ņemot vērā bērna procesuālās tiesības. No otras puses, ja bērns tiesvedībā piedalās, lai tiktu iegūti pierādījumi civillietās vai komerclietās, piemēram, ja bērns ir jāuzklausa kā liecinieks, bērna uzklausīšanu varētu arī veikt, izmantojot videokonferenci vai citu distances saziņas tehnoloģiju saskaņā ar Regulu (ES) 2020/1783.

(40)

Ja kompetentā iestāde pieprasa personas dalību, lai tiktu iegūti pierādījumi civillietās vai komerclietās, šādas personas dalība uzklausīšanā ar videokonferences vai citas distances saziņas tehnoloģijas starpniecību būtu jāreglamentē Regulai (ES) 2020/1783.

(41)

Šī regula nebūtu jāpiemēro videokonferences vai citas distances saziņas tehnoloģijas izmantošanai civillietās un komerclietās, ja šāda izmantošana jau ir paredzēta I pielikumā uzskaitītajos tiesību aktos, vai lietās bez pārrobežu elementiem. Turklāt šī regula nebūtu jāpiemēro videokonferences vai citas distances saziņas tehnoloģijas izmantošanai notariālās autentifikācijas procedūrās.

(42)

Krimināllietās procedūra, saskaņā ar kuru rosina un rīko uzklausīšanu, izmantojot videokonferenci vai citu distances saziņas tehnoloģiju, būtu jāreglamentē tās dalībvalsts tiesību aktiem, kurā uzklausīšana notiek. Par dalībvalsti, kura rīko uzklausīšanu, izmantojot videokonferenci vai citu distances saziņas tehnoloģiju, būtu jāuzskata tā dalībvalsts, kas ir pieprasījusi videokonferences vai citas distances saziņas tehnoloģijas izmantošanu.

(43)

Šīs regulas noteikumi par videokonferences vai citas distances saziņas tehnoloģijas izmantošanu uzklausīšanā tiesu iestāžu sadarbības procedūrās krimināllietās nebūtu jāpiemēro uzklausīšanai, ko, izmantojot videokonferenci vai citu distances saziņas tehnoloģiju, rīko, lai iegūtu pierādījumus vai noturētu tiesas sēdi, kā rezultātā varētu pieņemt lēmumu par aizdomās turētās vai apsūdzētās personas vainu vai nevainīgumu. Šai regulai nebūtu jāskar Direktīva 2014/41/ES, Konvencija par Eiropas Savienības dalībvalstu savstarpējo palīdzību krimināllietās un Padomes Pamatlēmums 2002/465/TI (23).

(44)

Lai aizsargātu tiesības uz taisnīgu tiesu un tiesības uz aizstāvību, aizdomās turētajai, apsūdzētajai vai notiesātajai personai, vai skartajai personai, kā definēts Regulā (ES) 2018/1805, kura nav aizdomās turētā, apsūdzētā vai notiesātā persona, būtu jādod sava piekrišana videokonferences vai citas distances saziņas tehnoloģijas izmantošanai uzklausīšanā tiesu iestāžu sadarbības procedūrās krimināllietās. Kompetentajai iestādei vajadzētu būt iespējamam atkāpties no prasības prasīt aizdomās turētās, apsūdzētās vai notiesātās personas vai skartās personas piekrišanu tikai ārkārtas apstākļos, kad šāda atkāpe ir pienācīgi pamatota ar nopietniem draudiem sabiedrības drošībai un sabiedrības veselībai, par kuriem ir pierādīts, ka tie ir patiesi un pastāvoši vai tos var paredzēt. Izņēmums attiecībā uz to, ka tiek prasīta piekrišana videokonferences rīkošanai, būtu jāizmanto tikai tad, ja tas ir nepieciešams, un būtu pilnībā jāievēro Eiropas Savienības Pamattiesību harta (“Harta”). Ja piekrišana netiek prasīta, aizdomās turētajai, apsūdzētajai vai notiesātajai personai vai skartajai personai vajadzētu būt iespējamam lūgt pārskatīšanu saskaņā ar valsts tiesību aktiem un pilnībā ievērojot Hartu.

(45)

Ja aizdomās turētās, apsūdzētās vai notiesātās personas tiesības tiek pārkāptas saistībā ar uzklausīšanu, izmantojot videokonferenci vai citu distances saziņas tehnoloģiju, būtu jāgarantē piekļuve efektīviem tiesiskās aizsardzības līdzekļiem saskaņā ar Hartas 47. pantu. Piekļuve efektīviem tiesiskās aizsardzības līdzekļiem būtu jāgarantē arī skartajām personām, kas nav aizdomās turētās, apsūdzētās vai notiesātās personas, saistībā ar uzklausīšanu, ko, izmantojot videokonferenci vai citu distances saziņas tehnoloģiju, rīko tiesvedībā atbilstīgi Regulai (ES) 2018/1805.

(46)

Kompetentajām iestādēm, kas ir atbildīgas par uzklausīšanu, izmantojot videokonferenci vai citu distances saziņas tehnoloģiju, būtu jānodrošina, ka saziņa starp aizdomās turēto, apsūdzēto vai notiesāto personu vai skarto personu tiesvedībā atbilstīgi Regulai (ES) 2018/1805, un tās advokātu gan tieši pirms uzklausīšanas, gan tās laikā ir konfidenciāla saskaņā ar piemērojamiem valsts tiesību aktiem.

(47)

Ja uzklausīšana, izmantojot videokonferenci vai citu distances saziņas tehnoloģiju, tiek organizēta krimināllietās, kompetentajai iestādei, kas saņem pieprasījumu rīkot šādu uzklausīšanu (“pieprasījuma saņēmēja kompetentā iestāde”), būtu jānodrošina, ka aizdomās turētajai, apsūdzētajai vai notiesātajai personai vai skartajai personai, kā definēts Regulā (ES) 2018/1805, tostarp personām ar invaliditāti, ir piekļuve infrastruktūrai, kas nepieciešama videokonferences vai citas distances saziņas tehnoloģijas izmantošanai. Tam būtu jāietver pienākums nodrošināt piekļuvi, piemēram, telpām, kurās paredzēts rīkot uzklausīšanu, un pieejamajam tehniskajam aprīkojumam. Ja tehniskais aprīkojums pieprasījuma saņēmējas kompetentās iestādes telpās nav pieejams, minētajai iestādei vajadzētu būt iespējamam veikt praktiskus pasākumus, organizējot uzklausīšanu citas iestādes telpās, lai to varētu rīkot, izmantojot, ja iespējams, videokonferenci vai citu distances saziņas tehnoloģiju, saskaņā ar valsts procedūrām.

(48)

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 910/2014 (24) izveido vienotu Savienības tiesisko regulējumu tādu elektroniskās identifikācijas līdzekļu un elektronisko uzticamības pakalpojumu (“e-IDAS uzticamības pakalpojumu”), jo īpaši elektronisko parakstu, elektronisko zīmogu, laika zīmogu, elektronisko piegādes pakalpojumu un tīmekļa vietņu autentifikācijas, atzīšanai, kuri tiek atzīti pārrobežu mērogā kā tādi, kam ir tāds pats juridiskais statuss kā to fiziskajiem ekvivalentiem. Tāpēc šajā regulā būtu jāparedz e-IDAS uzticamības pakalpojumu izmantošana digitālās saziņas nolūkos.

(49)

Ja dokumentam, kas pārsūtīts kā daļa no šajā regulā paredzētās elektroniskās saziņas, ir vajadzīgs zīmogs vai paraksts, kompetentajām iestādēm būtu jāizmanto kvalificēts elektroniskais zīmogs vai paraksts, kā definēts Regulā (ES) Nr. 910/2014, un fiziskām vai juridiskām personām būtu jāizmanto kvalificēts elektroniskais paraksts vai elektroniskā identifikācija. Tomēr šai regulai nebūtu jāskar formālās prasības, kas piemērojamas pieprasījuma pamatojumam pievienotajiem dokumentiem, kuri varētu būt digitāli oriģināli vai apliecinātas kopijas. Šai regulai nebūtu jāskar arī valsts tiesību akti par dokumentu pārveidi un prasības attiecībā uz dokumentu vai informācijas autentiskumu, precizitāti, uzticamību, ticamību un atbilstīgu juridisko formu, izņemot ar šo regulu ieviestos nosacījumus attiecībā uz saziņu, ko veic, izmantojot digitālos līdzekļus.

(50)

Lai atvieglotu nodevu samaksas veikšanu lietās ar pārrobežu elementiem, uz ko attiecas I pielikumā uzskaitītie Savienības tiesību akti civillietu un komerclietu jomā, tehniskajiem līdzekļiem nodevu elektroniskās samaksas veikšanai būtu jāatbilst piemērojamiem noteikumiem par piekļūstamību. Visā Savienībā plaši pieejamas maksāšanas metodes, piemēram, kredītkartes, debetkartes, e-maku un bankas pārskaitījumus, būtu jāspēj izmantot tiešsaistes vidē, un tām būtu jāspēj piekļūt, izmantojot Eiropas elektroniskās piekļuves punktu.

(51)

Lai nodrošinātu šīs regulas mērķu pilnīgu sasniegšanu un lai spēkā esošos Savienības tiesību aktus civillietu, komerclietu un krimināllietu jomā saskaņotu ar šo regulu, ar to ir jāievieš grozījumi šādos tiesību aktos: Eiropas Parlamenta un Padomes Regulās (EK) Nr. 805/2004 (25), (EK) Nr. 1896/2006 (26), (EK) Nr. 861/2007 (27), (ES) Nr. 606/2013 (28), (ES) Nr. 655/2014 (29), (ES) 2015/848 un (ES) 2018/1805. Minēto grozījumu mērķis ir nodrošināt, ka saziņa notiek saskaņā ar šajā regulā izklāstītajiem noteikumiem un principiem. Grozījumi direktīvās un pamatlēmumos civillietu, komerclietu un krimināllietu jomā ir ieviesti Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā (ES) 2023/2843 (30).

(52)

Lai novērtētu šīs regulas faktisko ietekmi uz vietas, jo īpaši, lai pārbaudītu, kā tā ietekmē tiesu iestāžu pārrobežu sadarbības digitalizācijas efektivitāti un lietderību, un nepieciešamību veikt turpmākus pasākumus, Komisijai saskaņā ar 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīguma par labāku likumdošanas procesu (31) 22. un 23. punktu būtu jāizvērtē šī regula, pamatojoties uz informāciju, kas apkopota, izmantojot konkrētus uzraudzības pasākumus, tostarp kvantitatīvus un kvalitatīvus novērtējumus attiecībā uz katru no šīs regulas I un II pielikumā uzskaitītajiem tiesību aktiem.

(53)

References īstenošanas programmatūra, ko Komisija izstrādājusi kā aizmugursistēmu, būtu jāprogrammē tā, lai vāktu uzraudzības nolūkos nepieciešamos datus, un šādi dati būtu jāpārsūta Komisijai. Ja dalībvalstis izvēlas Komisijas izstrādātās references īstenošanas programmatūras vietā izmantot valsts IT sistēmu, šādu sistēmu varētu programmēt tā, lai vāktu minētos datus, un šādā gadījumā minētie dati būtu jāpārsūta Komisijai. e-CODEX savienotāju varētu aprīkot arī ar funkciju, kas ļauj izgūt attiecīgos statistikas datus.

(54)

Gadījumos, kad datus par tādu uzklausīšanu skaitu, kurās izmantotas videokonferences, nav iespējams vākt automātiski, un lai mazinātu datu vākšanas papildu administratīvo slogu, katrai dalībvalstij būtu jānorīko vismaz viena tiesa vai kompetentā iestāde uzraudzības izlases parauga izveidošanai. Izraudzītajai tiesai vai kompetentajai iestādei būtu jāuztic uzdevums vākt un sniegt Komisijai šādus datus par pašas rīkotajām uzklausīšanām, un šie dati būtu jāizmanto, lai aplēstu šīs regulas izvērtēšanai nepieciešamo datu apjomu attiecībā uz konkrētu dalībvalsti. Izraudzītajai tiesai vai kompetentajai iestādei saskaņā ar šo regulu vajadzētu būt kompetentai rīkot uzklausīšanu, izmantojot videokonferenci. Jomās, kurās par kompetentajām iestādēm šīs regulas nozīmē uzskata citas iestādes, kas nav tiesas vai prokuratūras, piemēram, notariātus, izraudzītajam uzraudzības izlases paraugam būtu arī jāatspoguļo, kā tās īsteno šo regulu.

(55)

Šīs regulas piemērošana neskar varas dalīšanu un tiesu iestāžu neatkarību dalībvalstīs, kā arī procesuālās tiesības, kas nostiprinātas Hartā un Savienības tiesību aktos, piemēram, procesuālo tiesību direktīvās, proti, Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvās 2010/64/ES (32), 2012/13/ES (33), 2013/48/ES (34), (ES) 2016/343 (35), (ES) 2016/800 (36) un (ES) 2016/1919 (37), un jo īpaši tiesības uz mutisko tulkojumu, tiesības uz advokāta palīdzību, tiesības piekļūt lietas materiāliem, tiesības uz juridisko palīdzību un tiesības piedalīties klātienē lietas izskatīšanā tiesā.

(56)

Uz personas datu apstrādi, ko veic decentralizētajā IT sistēmā, attiecas Regulas (ES) 2016/679 un (ES) 2018/1725 un Direktīva (ES) 2016/680. Lai precizētu atbildību par tādu personas datu apstrādi, kas nosūtīti vai saņemti, izmantojot decentralizēto IT sistēmu, šajā regulā būtu jānorāda, kurš ir uzskatāms par personas datu pārzini. Minētajā nolūkā būtu jāuzskata, ka katra sūtītāja vai saņēmēja vienība atsevišķi ir noteikusi personas datu apstrādes nolūku un līdzekļus.

(57)

Lai nodrošinātu vienotus nosacījumus šīs regulas īstenošanai attiecībā uz decentralizētās IT sistēmas izveidi, būtu jāpiešķir Komisijai īstenošanas pilnvaras. Minētās pilnvaras būtu jāizmanto saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 182/2011 (38). Īstenošanas aktiem būtu jādod iespēja dalībvalstīm pielāgot savas attiecīgās valsts IT sistēmas savienošanai ar decentralizēto IT sistēmu.

(58)

Ņemot vērā to, ka šīs regulas mērķus, jo īpaši tiesu iestāžu pārrobežu sadarbības saskaņotu digitalizāciju, nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, cita starpā tāpēc, ka nav iespējams garantēt, ka dalībvalstu un Savienības aģentūru un struktūru IT sistēmas ir sadarbspējīgas, bet tos var labāk sasniegt Savienības līmenī ar saskaņotu Savienības rīcību, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību (LES) 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā regulā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi minēto mērķu sasniegšanai.

(59)

Saskaņā ar 1. un 2. pantu Protokolā Nr. 22 par Dānijas nostāju, kas pievienots LES un Līgumam par Eiropas Savienības darbību (LESD), Dānija nepiedalās šīs regulas pieņemšanā, un Dānijai šī regula nav saistoša un nav jāpiemēro.

(60)

Saskaņā ar 1. un 2. pantu un 4.a panta 1. punktu Protokolā Nr. 21 par Apvienotās Karalistes un Īrijas nostāju saistībā ar brīvības, drošības un tiesiskuma telpu, kas pievienots LES un LESD, un neskarot minētā protokola 4. pantu, Īrija nepiedalās šīs regulas pieņemšanā, un šī regula tai nav saistoša un nav jāpiemēro.

(61)

Saskaņā ar Regulas (ES) 2018/1725 42. panta 1. punktu notika apspriešanās ar Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītāju, kurš 2022. gada 25. janvārī sniedza oficiālus komentārus,