28.6.2005   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 157/56

1.1

Eiropas Komisija 25.05.2004. iesniedza Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvas projektu par harmonizētiem iekšzemes kuģniecības informācijas dienestiem (RIS) Kopienu iekšzemes kuģniecības sistēmā. Eiropas Komisijas mērķis ir tādējādi atbalstīt turpmāko iekšzemes kuģniecības attīstību, integrējot un harmonizējot pastāvošos nacionālos telemātikas dienestus, kas pēdējos gados ir tikuši vai tiek izveidoti dažādās dalībvalstīs.

1.2

Ierosinātās direktīvas politisko pamatu veido ceļu satiksmei alternatīvu transporta veidu veicināšana, lai risinātu ar transporta politikas sadrumstalotību saistītās problēmas, kas radušās aizvadītajos gados un ir uzskatāmas par cēloni Eiropas transporta sistēmā patlaban valdošajām lielajām problēmām.

Iekšzemes kuģniecībai gan infrastruktūras, gan navigācijas tehnikas ziņā piemīt pietiekams potenciāls, lai uz to novirzītu ievērojami lielāku daļu no kopējā Eiropas preču autopārvadājumu apjoma. Izmantojot robežas šķērsojošos kuģu ceļus un daudzos iekšzemes ūdeņu navigācijas maršrutus Eiropas teritorijā, iekšzemes kuģniecība var sniegt transporta pakalpojumus lielākajā Eiropas suverēnās teritorijas daļā. Iekšzemes kuģniecības sektoru raksturo inovācijas dažādās jomās. Pateicoties tam, ka iekšzemes kuģniecība kā ceļu satiksmes alternatīva kļūst arvien populārāka, tai jau ir izdevies iekarot jaunus tirgus sektorus.

1.3

Iekšzemes kuģniecības pozīcijām Kopienu tirgū jau ir piešķirta liela nozīme dažādos Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas (iniciatīvas) atzinumos, komisiju konsultācijās un secinājumos (1). Īpašu uzmanību jāvelta infrastruktūras trūkumu novēršanai gan nacionālā, gan starptautiskā līmenī, kā ietvaros Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja atkārtoti aicina Savienības dalībvalstis, pirmkārt, veikt nepieciešamos kuģu ceļu uzturēšanas pasākumus. Atbilstošu kuģu ceļu uzturēšanu komiteja uzskata par priekšnoteikumu, bez kura avansētu iekšzemes kuģniecības informācijas dienestu ieviešanai nav tikpat kā nekādas jēgas. Šī priekšnoteikuma neizpilde jau šodien rada grūtības, kas var apdraudēt iekšzemes kuģniecības pozīciju attīstību nākotnē (2).

1.4

Komisija apņemas Baltās grāmatas stratēģijas ietvaros arī turpmāk atbalstīt šo sektoru, pieskaņojoties jaunām tirgus prasībām. Šai sakarā tā uzstājīgi mudina ieviest mūsdienīgas informācijas un komunikācijas tehnoloģijas (IKT), lai, pirmkārt, uzlabotu satiksmes un transporta menedžmentu iekšzemes kuģu ceļu sistēmā.

1.5

Eiropas Komisija pārstāv uzskatu, ka RIS koncepcijas ieviešana palīdzēs nodrošināt patreizējo un jauno RIS sistēmu saderību un savietojamību Eiropas līmenī. Tāpēc jāmudina Eiropas iekārtu ražotāji izgatavot RIS aparatūru un programmu nodrošinājumu par saprātīgām un pamatotām cenām.

1.6

Starptautiskās upju komisijas, Centrālā Reinas kuģniecības komisija un Donavas komisija atbalsta RIS izstrādāšanu un ieviešanu. Centrālā Reinas kuģniecības komisija šajā nolūkā jau ir akceptējusi direktīvā paredzēto, Starptautiskās kuģniecības asociācijas (PIANC) izstrādāto tehnisko vadlīniju un specifikāciju pielietošanu kuģošanā pa Reinu.

2.1

No ierosinātās direktīvas izriet, ka iekšzemes kuģniecības informācijas dienestu koncepcija radīs šajā sektorā visdziļākās pārmaiņas vairāku gadu desmitu laikā. Koncepcijas mērķis ir izveidot informācijas dienestus, kas sniedz atbalstu satiksmes un transporta procesu plānošanā un menedžmentā. Lai to sasniegtu, nacionālā līmenī patstāvīgi izstrādātais telemātikas pielietojums ir jāintegrē starpoperacionālā koncepcijā.

2.2

Saskaņā ar ierosinājumiem RIS ieviešanai ir jādod labums visam Eiropas iekšzemes kuģniecības sektoram, kā ietvaros īpašu interesi izraisa iekšzemes kuģniecības atdzīvināšana, ieviešot RIS, jauno Centrāleiropas un Austrumeiropas dalībvalstu iestāšanās kontekstā.

Tai pašā laikā RIS ir jāatvieglo kompetento iestāžu uzdevumu izpilde, sevišķi, transporta menedžmenta un bīstamo kravu kontroles jomā. Jāpaaugstina arī drošības un vides aizsardzības līmeni, jo sistēmas dalībnieki būs labāk informēti un samazināsies reaģēšanas laiks avārijas gadījumā.

2.3

Harmonizētu iekšzemes kuģniecības dienestu nodrošinātajām priekšrocībām jāskar gan ar satiksmi, gan transportu saistītās struktūras. Tas nozīmē, ka direktīvas radītās priekšrocības ir jābauda gan nacionālajām iestādēm, gan iekšzemes kuģniecībai. Tādējādi direktīvām ir gan ar sabiedriskajām tiesībām, gan ar privāttiesībām saistīti mērķi. Dažādās mērķu nostādnes un izejas punkti sistēmas izmantošanai sabiedrisko tiesību un privāttiesību mērķiem prasa īpašu informācijas un dienestu kontroli un neatbilstošas izmantošanas novēršanu. Izmantojot datus sabiedriski tiesiskām vajadzībām, viennozīmīgi jānodrošina privātās sfēras aizsardzība elektroniskajā komunikācijā.

2.4

Dažādās mērķu nostādnes un izejas punkti sistēmas izmantošanai sabiedrisko tiesību un privāttiesību mērķiem prasa īpašu informācijas un dienestu kontroli un neatbilstošas izmantošanas novēršanu. Izmantojot datus sabiedriski tiesiskām vajadzībām, viennozīmīgi jānodrošina privātās sfēras aizsardzība elektroniskajā komunikācijā.

3.1

Iekšzemes kuģniecības informācijas dienesti saskaņā ar direktīvas projektu ir uzlūkojami kā sabiedriski lietderīgs atbalsts potenciālajai transporta apjomu novirzīšanai uz kuģniecību un pastiprinātai iekšzemes kuģniecības iekļaušanai intermodālās koncepcijās. Saskaņā ar ierosinājumiem no RIS ir sagaidāmi pozitīvi stratēģiskie rezultāti četros aspektos, proti:

3.2

Sakarā ar pirmo aspektu EESK uzskata, ka nepieciešams akcentēt to, ka konkurētspējas palielināšanai ir jāuzlabo visa sektora pozīcijas salīdzinājumā ar citiem transporta veidiem. Paredzētie dienesti nedrīkst izraisīt tālāku iekšzemes kuģniecības konkurētspējas pasliktināšanos jaunajās un potenciālajās dalībvalstīs, kas sakarā ar ekonomisko situāciju šajās valstīs jau tā ir novājināta. Piešķirot līdzekļus dienestu darbības īstenošanai, šim aspektam ir jāpievērš galvenā uzmanība. (3)

3.3

Pielietojot efektīvu maršrutu plānošanu, saskaņā ar ierosinājumiem ir paredzēts ierobežot gaidīšanas ilgumu, kā arī rentabilitātes zudumus, pateicoties pieskaņotiem tempiem. Bez tam, RIS ar informācijas pieslēgvietu starpniecību, iesaistot visus nodrošināšanas ķēdes dalībniekus, veicinās iekšzemes kuģniecības kā transporta veida iekļaušanu intermodālās transporta sistēmās.

3.4

Jau labi zināmajām iekšzemes kuģniecības priekšrocībām — drošībai, mazākai bīstamībai un ekoloģiskumam — vienlaikus ar konkurētspējas veicināšanu tā vēl vairāk jāizceļ starp citiem transporta veidiem. Iekšzemes kuģniecība jau šodien ir uzskatāma par drošāko transporta veidu (4).

3.5

Vides aizsardzības jomā iekšzemes kuģniecība jau patreizējā situācijā spēj saglabāt savu līdzšinējo pārākumu pār citiem transporta veidiem. Nesen publicētais pētījums par iekšzemes kuģniecības ieguldījumu vides aizsardzībā (5) ļauj izdarīt secinājumu, ka iekšzemes kuģniecība var uzlabot transporta ķēdes ieguldījumu vides aizsardzībā. Tas savukārt palīdzēs veicināt Kioto mērķu sasniegšanu izplūdes gāzu daudzuma samazināšanas jomā.

3.6

Arī ES vides ministru 2004. gada 28. jūnija lēmums ierobežot iekšzemes kuģu izmantotās degvielas sēra saturu līdz 0,1 procentam 2010. gadā atbilst iekšzemes kuģniecības ekoloģiskajai ievirzei. Augsts sēra saturs degvielā apdraud cilvēka veselību un var izraisīt pārmērīgu augsnes un ūdens skābumu. Iekšzemes kuģniecība veicinās šo risku mazināšanu, lai attaisnotu savu visekoloģiskākā transporta veida reputāciju. Eiropas iekšzemes flote jau tagad izmanto galvenokārt tādu degvielu, kuras sēra saturs ir mazāks par 0, 2 procentiem.

Gan iebūvējot motorus ar zemu izplūdes gāzu emisiju, gan izmantojot degvielu ar ierobežotu kaitīgo vielu saturu, iespējams nodrošināt pozitīvas iekšzemes kuģniecības ekoloģiskās bilances saglabāšanu, salīdzinot ar citiem transporta veidiem.

Minētais ieguvums, ko nodrošina iekšzemes kuģniecības informācijas dienestu ieviešana, kas palīdzēs vēl vairāk samazināt enerģijas patēriņu iekšzemes kuģniecībā, var kļūt par atbalstu iekšzemes kuģniecības centieniem tās izvirzīto ekoloģisko mērķu sasniegšanā.

4.1

Direktīvai ir jāuzliek dalībvalstīm par pienākumu atvieglot priekšnoteikumu nodrošināšanu iekšzemes kuģniecības informācijas dienestu (RIS) ieviešanai un pielietošanai un nodrošināt regulējošos ietvarus lēmumu pieņemšanai un tālākai attīstībai. Izejas punkts ir jau pastāvošo tehnoloģiju tieša integrācija (1. pants).

4.2

Bez tam pielietojuma jomas ierobežošanu ar IV un augstākas klases iekšzemes kuģu ceļiem EESK uzskata par lietderīgu. Apsveicami ir tas, ka līdz ar norādi uz kuģu ceļu klasifikāciju saskaņā ar Eiropas noteikumiem ir izvēlēta dinamiska atsauces sistēma.

4.3

Direktīva definē dalībvalstu īpašās saistības sakarā ar pārvadājumiem nepieciešamo datu nodrošināšanu, elektroniskajām navigācijas kartēm un kuģniecības apsaimniekotāju un iestāžu informēšanu.

Valstu apņemšanās nodrošināt navigācijā izmantojamas elektroniskās kuģniecības kartes tikai Va un augstākas klases kuģu ceļiem saskaņā ar Eiropas iekšzemes kuģu ceļu klasifikāciju izraisa EESK šaubas, ņemot vērā Vācijas, Beļģijas, Čehijas un Polijas kuģu ceļu tīklus (4. pants).

4.4

Direktīva principā neuzliek privātajiem lietotājiem, respektīvi, kuģniecības uzņēmumu apsaimniekotājiem, saistības instalēt dalībai RIS nepieciešamo aprīkojumu. Tomēr dalībvalstis tiek aicinātas veikt atbilstošus pasākumus, lai veicinātu lietotāju un kuģu atbilstību direktīvā ierosinātajām prasībām attiecībā uz aprīkojumu. Lai izpildītu šīs prasības un stimulētu dienestu izmantošanu no kuģniecības apsaimniekotāju puses, pēc komitejas domām, līdzās nepieciešamo datu nodrošināšanai dalībvalstīm ir jāstimulē arī ar to saistītā kuģu papildus aprīkošana.

Ar caurredzamības un brīvprātīguma principiem saistītu iemeslu dēļ jāizvairās no tā, ka šo dienestu izmantošana tiek ieviesta kā obligāta. Tomēr metodēm un stimuliem, kas veicina to, ka kuģniecības apsaimniekotāji izmanto ieviesto sistēmu, lai realizētu direktīvā izvirzītos mērķus, ir jākļūst par dalībvalstu veikto, ar RIS ieviešanu saistīto pasākumu sastāvdaļu.

4.5

Tehniskā specifikācija dienestu plānošanai, ieviešanai un izmantošanai ir noteikta tehniskajās vadlīnijās (RIS vadlīnijās). Komiteja uzskata, ka, lai saglabātu sistēmu vienotību, tām ir jābūt saskaņotām ar jau pastāvošajām atbilstošo starptautisko organizāciju vadlīnijām un specifikācijām.

4.6

Lai iekšzemes kuģniecības informācijas dienestu ietvaros izmantotu datus sabiedriskiem un komerciāliem mērķiem, nepieciešams nodrošināt īpašu kuģniecības apsaimniekotāju privātās sfēras aizsardzību. Pēc komitejas domām, datu drošībai sakarā ar dažādu datu delikātumu ir jāvelta īpaša uzmanība un jānodrošina to aizsardzība pret nodošanu publisku institūciju rīcībā.

4.7

Ierosinātās direktīvas īstenošanai Komisija saskaņā ar Padomes 1999. gada 28. jūnija Lēmumu izveido komiteju, kas definē nosacījumus Komisijas kompetencē nodoto īstenošanas noteikumu (1999/468/EK) pielietošanai. Lai nodrošinātu direktīvas realizēšanu atbilstoši izvirzītajiem mērķiem un paredzēto iekšzemes kuģniecības attīstības veicināšanu, šai no Eiropas Savienības dalībvalstu pārstāvjiem sastāvošajai komitejai tās darbā, pēc komitejas domām, jākonsultējas arī ar profesionālo asociāciju pārstāvjiem (11. pants).

6.1

Lielākais Eiropas Savienības ekonomiskais izaicinājums ir tās izaugsmes potenciāla realizēšana. Šai nolūkā ir jāizstrādā un jāatbalsta ilgtspējīgas izaugsmes koncepcijas. Preču pārvadājumiem ir svarīga loma Kopienu tirgū. Tomēr sakarā ar to, ka neeksistē koherenta satiksmes un transporta politika, tie var sadurties ar lielām grūtībām, kas sevišķi ir saistītas ar ceļu satiksmes pārslogojumu, nepietiekamu sadarbību starp dzelzceļa uzņēmumiem un brīvas tirgus pieejamības trūkumu.

6.2

Eiropas nākotne ir saistīta arī ar ūdeni. Ūdeņiem un kuģu ceļiem mūsu sabiedrībā ir svarīga loma. Eiropas Savienības teritorijā 50 % no visiem iedzīvotājiem dzīvo piekrastes tuvumā vai pie kādas no 15 lielākajām Eiropas upēm. Eiropas Savienībai paplašinoties, Iekšzemes ūdensceļu transports (IUT) spēlēs pat vēl lielāku lomu iekšējā tirgū. Daudzās no jaunajām dalībvalstīm ir kuģojami ūdensceļi, kas tiek izmantoti kravas transportam. Eiropas Komisijas paziņotās politikas ietvaros IUT, kā arī daļa no jauktās transporta sistēmas var spēlēt izšķirošu lomu jauno dalībvalstu integrācijā un to ekonomiskās izaugsmes potenciāla veicināšanā.

6.3

Preču pārvadājumu funkcionēšana ir atkarīga no nevainojamas infrastruktūras. Saprātīga esošo kuģu ceļu infrastruktūru uzturēšana un apkope, kā arī trūkumu novēršana ir galvenais priekšnoteikums intermodālu preču pārvadāšanas koncepciju stimulēšanai un iekšzemes kuģniecības lomas palielināšanai. Atbilstošu kuģu ceļu uzturēšanu komiteja uzskata par galveno priekšnoteikumu, bez kura avansētu iekšzemes kuģniecības informācijas dienestu ieviešanai nav tikpat kā nekādas jēgas. Šī pamatnosacījuma neizpilde jau šodien rada problēmas, kas var apdraudēt turpmāko iekšzemes kuģniecības pozīciju attīstību. Tādēļ komiteja aicina dalībvalstis īstenot nepieciešamos pasākumus un piešķirt atbilstošus līdzekļus.

7.1

Sakarā ar augstākminētajiem iemesliem tiesiskā ietvara ieviešana harmonizētiem iekšzemes kuģniecības informācijas dienestiem Kopienu iekšzemes kuģu ceļu sistēmā ir apsveicama. Harmonizēti informācijas dienesti iekšzemes kuģu ceļu sistēmā, ar priekšnoteikumu, ka tie tiek plašāk akceptēti, var palīdzēt īstenot šai sakarā pasludināto mērķi — Modal Shift orientāciju uz iekšzemes kuģniecību kā alternatīvo transporta veidu ar izaugsmes potenciālu un priekšrocībām drošības un vides aizsardzības ziņā.

Svarīgākais ekonomikas jautājums, ar ko sastopas Eiropas Savienība, ir izaugsmes potenciālā realizēšana. Tādējādi ir nepieciešams atbalstīt ilgspējīgu izaugsmi. Kravu transports spēlē nozīmīgu lomu iekšējā tirgū. Tomēr šajā aspektā pastāv problēmas visā Eiropā, jo lielie satiksmes sastrēgumi apdraud ekonomikas attīstību visā Eiropas Savienībā. Risinājums ir jārod modālajās pārmaiņās un ilgspējīgā attīstībā, veicinot inteliģento transporta risinājumu pielietojumu.

Tādējādi ekonomiskā attīstība Eiropā ir atkarīga no spēcīgas un līdzsvarotas transporta politikas, ko nepieciešams pilnībā atzīt Eiropas likumdevējiem.

Šī iemesla dēļ ir jāizstrādā adekvāti tiesiskie akti un jānodrošina, lai iekšzemes kuģniecības attīstība kļūtu par politisku prioritāti.

Atsaucoties uz panākumiem, kas sasniegti, novirzot transporta slodzes uz tuvsatiksmes kuģniecību, ar mērķtiecīgu pasākumu palīdzību un ar priekšnoteikumu, ka tiks saņemts politisks atbalsts, līdzīgus panākumus var sasniegt arī iekšzemes kuģniecības jomā.

7.2

Labums, ko tautsaimniecība gūst no ceļu satiksmes atslogošanas, iekšzemes kuģniecības integrēšanas intermodālās transporta koncepcijās, attaisno Eiropas telemātikas veicināšanu iekšzemes kuģniecībā un iekšzemes kuģniecības dienestu harmonizāciju. Lai efektīvi īstenotu direktīvas projektā iekļautos pasākumus, EESK sniedz sekojošus ieteikumus, ko uzskata par nepieciešamiem, ieviešot iekšzemes kuģniecības informācijas dienestus:

8.1

Nepieciešami perifēri pasākumi, kas papildina direktīvas īstenošanu uz iekšzemes kuģiem.

Iekšzemes kuģniecības rīcībā vēl nav pietiekamas RIS pielietošanas iespējas, taču iekšzemes kuģniecības informācijas dienestu efektivitāte ir atkarīga no tā, lai kuģniecības apsaimniekotāji tos izmantotu iespējami vairāk. Izstrādāto ģenerālplānu ietvaros ar mērķtiecīgu pasākumu palīdzību jānodrošina šo prasību ievērošana. Šie pasākumi ir saistīti ar:

8.2

EESK iesaka pielietot šos pasākumus, lai efektīvi īstenotu ierosinātās direktīvas.