3.2.2006   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 28/57

1.1

Ne EK Līgumā, ne jaunā Konstitucionālā līguma projektā nav paredzēta kopēja meža politika.

1.2

Eiropas Komisija 1998. gada 18.novembrī publicēja paziņojumu par ES meža stratēģiju. ES Ministru Padome 1998. gada 15. decembrī pieņēma rezolūciju par Eiropas Savienības meža stratēģiju, pamatojoties uz Komisijas paziņojumu.

1.3

Padome noteica, ka ilgtspējīga mežu apsaimniekošana un izmantošana — atbilstoši 1993. gada Helsinkos notikušajā ministru konferencē par meža jautājumiem noteiktajai definīcijai — un mežu daudzfunkcionālā loma ir kopējās meža stratēģijas pamatelementi, un tie ir uzskatāmi par vispārēju pamatu turpmākai darbībai.

1.4

Pārējie mežu stratēģijas pamatprincipi ir subsidiaritāte, saskaņā ar kuru atbildība par mežsaimniecības politiku ir katras dalībvalsts kompetencē, un Kopienas iespējas sniegt savu ieguldījumu ilgtspējīgā mežu apsaimniekošanas un izmantošanas, kā arī mežu daudzfunkcionālās lomas panākšanā, ja Kopienas līmeņa rīcība šajā jomā var nodrošināt papildu vērtību.

1.5

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja 1999. gada 19. decembrī pieņēma papildu pašiniciatīvas atzinumu par ES meža politiku.

1.6

Padome savā rezolūcijā aicina Komisiju piecu gadu laikā ziņot tai par ES meža stratēģijas īstenošanu.

1.7

Eiropas Komisija 2005. gada 10. martā publicēja paziņojumu par ES meža stratēģijas īstenošanu. Paziņojumam pievienotajā Komisijas darba dokumentā ir sniegts detalizēts to pasākumu apraksts, kas ir veikti laikā no 1999. līdz 2004. gadam, īstenojot ES Meža stratēģiju.

1.8

Komiteja atbalsta Komisijas paziņojuma vispārējo saturu, it īpaši attiecībā uz īstenošanas veicināšanu un koordinācijas uzlabošanu. Komiteja uzskata, ka ir svarīgi nekavējoties īstenot Komisijas ieteikto rīcības plānu ilgtspējīgai meža apsaimniekošanai.

2.1.1

Kopš 1998. gada ES meža nozares problēmas un uzdevumus, kā arī meža politiku, ir ietekmējušas politiskās pārmaiņas; Komunikācijas paziņojumā minēta ES paplašināšanās, ES stratēģiskās politikas mērķu pieņemšana un norises starptautiskajā mežsaimniecības un vides politikas pamatsistēmā.

2.1.2

Līdz ar ES paplašināšanos ES mežu platības ir palielinājušās par aptuveni 20 %, mežu resursi — par aptuveni 30 %, bet mežu īpašnieku skaits pieauzis no 12 miljoniem līdz 16 miljoniem. Ir nepieciešams palielināt institucionālās iespējas veicināt jaunajās dalībvalstīs ilgtspējīgu mežsaimniecību; īpašs uzdevums ir privātīpašuma struktūras un institucionālās struktūras izveidošana.

2.1.3

Johannesburgā 2002. gadā notikušajā augsta līmeņa sanāksmē par ilgtspējīgu attīstību tika uzsvērta ilgtspējīgas mežu apsaimniekošanas kā ilgstpējīgas attīstības resursa nozīme, kā arī tās nozīme Tūkstošgades attīstības mērķu sasniegšanā. Minētajā sanāksmē tika apstiprināts rīcības plāns, kas ir saistošs valdībām un kurā ietverta virkne uz meža nozari attiecināmu lēmumu.

2.1.4

ES meža nozare ir saskārusies ar mežsaimniecības produkcijas tirgu pieaugošu gloabalizāciju un augsti koncentrētu mežsaimniecības nozari, kam nepieciešama daudz efektīvāka kokmateriālu ražošana nekā agrāk.

2.1.5

Mežiem ir nozīmīga loma, un tie rada virkni labumu sabiedrībai. Vienlaicīgi arvien lielāka nozīme tiek piešķirta meža ilgtspējīgai izmantošanai un labumam, ko mežs rada pārējai videi. Jaunus uzdevumus mežsaimniecības nozarei rada ES un dalībvalstu parakstītie starptautiskie līgumi vides jomā.

2.1.6

Lisabonas Eiropadome (2000. gada martā) apstiprināja jaunu ES stratēģisko mērķi, proti, kļūt par konkurētspējīgāko un dinamiskāko zināšanās balstīto ekonomiku, kas spējīga nodrošināt noturīgu ekonomisko izaugsmi, vairāk un labākas darbavietas un lielāku sociālo kohēziju. Gēteburgas Eiropadome (2001. gada jūnijā) apstiprināja ES ilgtspējīgas attīstības stratēģiju, kas papildina Lisabonas stratēģiju, un kuras īstenošanai nepieciešama ekonomikas, sociālās un vides politikas savstarpēji papildinoša jautājumu risināšana.

2.1.7

Daudzām ES politikām, likumiem un pasākumiem tieši vai netieši ietekmē meža nozari. Nav novērtēta to savietojamība un savstarpēja papildināmība ar ES meža stratēģiju un tās īstenošanu.

2.2.1

Padome savā rezolūcija par meža stratēģiju norāda, ka Kopiena ir aktīvi jāiesaista Ministru konferences par mežsaimniecību pieņemto lēmumu izpildē un tai proaktīvi jāpiedalās starptautiskās diskusijās un sarunās par jautājumiem, kas saistīti ar meža nozari, it īpaši — ANO starpvaldību meža forumā.

2.2.2

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja savā 1999. gada atzinumā minēja, ka ES jānodrošina stingrs atbalsts pasaules mēroga juridiski saistoša dokumenta izstrādei attiecībā uz meža apsaimniekošanu, saglabāšanu un ilgstpējīgu attīstību atbilstoši Rio noteiktajiem mežsaimniecības kritērijiem. Šis mērķis vēl joprojām ir būtisks, ņemot vērā mežsaimniecības produktu tirdzniecības internacionalizāciju, meža nozares globalizāciju, regulāru meža zudumu, kā arī ņemot vērā nepieciešamību aizstāvēt vietējo no meža nozares atkarīgo iedzīvotāju tiesības.

2.2.3

Lai novērstu nelikumīgu meža izstrādi un koksnes pārdošanu, Komisija pieņēma FLEGT rīcības plānu (Rīcības plāns par tiesību aktu izpildi, pārvaldību un tirdzniecību meža nozarē) un likumdošanas iniciatīvu par FLEGT atļauju sistēmas izveidošanu. Komiteja uzskata, ka nelikumīgas meža izstrādes un koksnes pārdošanas novēršanai ir ārkārtīgi liela nozīme. Nelikumīga meža izstrāde rada nopietnu kaitējumu vides, ekonomikas un sociālajā jomā, savukārt nelikumīgas izciršanas rezultātā iegūto koksnes materiālu pārdošana kropļo kokmateriālu tirdzniecību. Tomēr attiecībā uz nelikumīgas meža izstrādes novēršanu galvenā uzmanība ir jāpievērš pasākumiem, kurus var veikt sadarbībā ar koksni ražojošajām valstīm, ieviešot stingrākus administratīvos procesus un uzlabojot tiesībaizsardzību. Tas ir piemērotākais veids, kā ņemt vērā valstu sociālos faktorus un ietekmi uz dzīves apstākļiem un, piemēram, to iedzīvotāju labklājību, kuru iztika atkarīga no meža nozares. Īpaša uzmanība pievēršama dabisko mežu un to daudzveidības aizsardzībai. Zemes izmantošanas tiesību precizēšana ir būtiska nelikumīgas meža izstrādes samazināšanas pasākumu sastāvdaļa. Piedāvāta atļauju izsniegšanas sistēma nemazina nepieciešamību nostiprināt minētos pasākumus.

2.2.4

Ir palielinājusies starptautiskās ekonomikas, sociālās un vides politikas ietekme, kā arī ANO vides līgumu ietekme uz ES meža nozari un mežsaimniecības jomā veicamajām darbībām. Saskaņā ar ANO Konvenciju par bioloģisko daudzveidību 2002. gadā tika pieņemta paplašināta darba programma attiecībā uz mežu bioloģisko daudzveidību. Saskaņā ar ANO Konvenciju par klimata pārmaiņām, tika noslēgta vienošanās par mežu kā oglekli absorbējošo ekosistēmu lomu klimata pārmaiņu novēršanā. Kioto protokola ietvaros meža nozarei tiek doti gan jauni uzdevumi, gan jaunas iespējas. Ilgtspējīga mežsaimniecība var ievērojami ietekmēt starptautiskajos vides līgumos paredzēto saistību izpildi. Tādēļ nepieciešams, lai ES pieņemtu saskaņotu un vienotu pieeju starptautiskajai un iekšējai vides, ekonomikas un sociālajai politikai — tādu pieeju, kas rada līdzsvaru starp dažādām ilgtspējīgas mežsaimniecības dimensijām un dažādiem meža izmantošanas veidiem.

2.2.5

Eiropas līmenī visnozīmīgākais meža politikas apspriešanas forums ir Ministru konference par mežu aizsardzību Eiropā (MCPFE), kas spējusi izveidot efektīvu pamatsistēmu tādas mežu apsaimniekošanas un izmantošanas veicināšanai, kas ir ilgtspējiga gan ekonomiskā, gan sociālā, gan kultūras ziņā.

2.3.1

Ceturtajā Ministru konferencē par meža aizsardzību Eiropā (Vīnē, 2003. gada 28.-30. aprīlī) tika uzsvērta atsevišķu valstu meža programmu neatsveramā nozīme, attīstot sadarbību starp meža nozari un citām nozarēm. Ministru konferencē tika panākta vienošanās, ka valsts meža programma ietver iesaistošu, vienotu, starpnozaru interaktīvu politikas plānošanas, īstenošanas, uzraudzības un novērtēšanas procesu valstu un/vai vietējā līmenī, lai panāktu tālāku virzību uz Helsinkos definētās mežu ilgtspējīgas apsaimniekošanas pilnveidošanu un veicinātu ilgtspējīgu attīstību kopumā.

2.3.2

Atbilstoši subsidiaritātes principam valstu meža programmas ir galvenie līdzekļi ES meža stratēģijas mērķu sasniegšanai. Valstu meža programmas ir vienotas daudznozaru ietvarprogrammas, kurās ņemta vērā meža nozares ietekme uz citām nozarēm, kā arī pārējo nozaru ietekme uz meža sektoru. Ar valsts meža programmas palīdzību iespējams ņemt vērā un līdzsvarot daudzveidīgās mežu izmantošanas iespējas un sabiedrības vajadzības, ņemot vērā arī īpašās attiecīgai valstij raksturīgās iezīmes. Valsts meža programmas nodrošina nacionālo politiku un starptautisko saistību saskanību un konsekvenci. Ir jāveic minēto programmu novērtējums, lai noteiktu, vai tās atbilst izvirzītajiem mērķiem.

2.3.3

Starptautiskās vides un meža politikas saistības, ko ir uzņēmusies ES un dalībvalstis, mežsaimniecības nozarē vislabāk ir īstenot, iestrādājot šīs saistības valstu meža programmās.

2.3.4

Atbilstoši Ministru konferences par mežu aizsardzību ieteikumam Eiropas Savienībai ir jāveicina valstu meža programmu izstrāde, lai veicinātu ilgtspējīgu mežsaimniecību un panāktu vienotu pieeju mežu apsaimniekošanai un mežsaimniecības politikai dalībvalstīs un Kopienā.

2.4.1

Galvenais meža stratēģijas īstenošanas līdzeklis Kopienas līmenī bija lauku attīstības politika. Laikā no 2000. līdz 2006. gadam lauku attīstības politikas ietvaros pasākumiem mežsaimniecības jomā tika piešķirti līdzekļi 4,8 miljardu eiro apmērā, no kuriem puse tika izmantota lauksaimniecības zemju apmežošanai, bet otra puse — pasākumiem mežsaimniecības jomā.

2.4.2

Revīzijas palāta Īpašajā ziņojumā Nr. 9/2004 par mežsaimniecības pasākumiem, kurus veic saskaņā ar lauku attīstības politiku, konstatē, ka ne Komisija, ne dalībvalstis nav uzņēmušās atbildību par novērtējumu, vai projekts ir devis ieguldījumu ES mežu stratēģijas mērķu sasniegšanā.

2.4.3

Regulā par atbalstu lauku attīstībai (Nr. 1257/1999, 29. pants) noteikts, ka atbalstam, ko dalībvalstis sniedz mežsaimniecībai saskaņā ar lauku attīstības politiku, ir jābūt pamatotam uz valsts vai vietējā līmeņa meža programmām vai līdzīgiem instrumentiem. Dažās dalībvalstīs nacionālās programmas vēl tiek veidotas, un tās darbojas tikai nedaudzās valstīs.

2.4.4

Saskaņā ar lauku attīstības politiku īstenoto mežsaimniecības pasākumu novērtēšanu kavē tas, ka Komisijai trūkst datu par dalībvalstu pasākumiem mežsaimniecības jomā. Trūkst efektīvas, ar ES finansējuma atbalstu funkcionējošas mežsaimniecības pasākumu monitoringa sistēmas dalībvalstīs.

2.4.5

Lai gan ievērojama daļa finansējuma tiek izmantota apmežošanas pasākumiem, nav izvirzīti konkrēti darba uzdevumi attiecībā uz apmežošanas pasākumu īstenot meža stratēģijas ietvaros, īpaši, ņemot vērā ar vidi saistītus mērķus.

2.4.6

Lauku attīstības plānu un darbības programmu, kā arī mežsaimniecības pasākumu apstiprināšanā iesaistīti vairāki Komisijas ĢD un nodaļas. Sarežģītais lēmumu pieņemšanas process ierobežo apjomu, kādā ES mežu stratēģijas īstenošanā varētu izmanto lauku attīstības politiku.

2.4.7

Ir jānoskaidro arī, vai būtu efektīvāk koncentrēt ES resursus nevis apmežošanas subsidēšanai, bet gan, lai veicinātu koksnes tirgu, vides jomā sniegto pakalpojumu kompensācijas mehānismus, pētniecību, apmācību un informāciju, kā arī lauku attīstības pasākumus, kas paredzēti, lai nodrošinātu apstākļu un nodarbinātības ilgtermiņa uzlabošanu meža sektorā, kā arī labuma, kuru mežs sniedz videi, pilnveidošanu.

2.4.8

Tāpat jāatceras, ka mežsaimniecība un mežrūpniecība ir nozares, kuru pamatā ir tirgus attiecības, un tās ir brīvā tirgus daļa. ES iekšējais tirgus darbosies efektīvi tikai tādā gadījumā, ja konkurenci mežrūpniecības tirgū nekropļos atbalsta politika.

2.5.1

Mežsaimniecības praksei jābūt ilgstpējīgai no ekonomiskā, ekoloģiskā, sociālā un kultūras viedokļa. Ilgtspējīgas mežsaimniecības nozīmīgi aspekti ir mežu aizsardzība, to stāvokļa uzraudzība, bojājumu novēršana un mežu nodrošināto vides labumu saglabāšana. Ilgtspējīgu mežu izmantošanu iespējams nodrošināt ar pietiekamas reģenerācijas palīdzību.

2.5.2

Galvenie ES mērķi meža jomā ir saglabāt to veselību, aizsargājot pret gaisa piesārņojumu, meža ugunsgrēkiem un citiem kaitējumiem — gan organiskiem (slimības, kukaiņi), gan neorganiskiem (erozija).

2.5.3

Katru gadu ugunsgrēkos tiek iznīcināti aptuveni 0,4 miljoni hektāru meža. Meža ugunsgrēki ir nopietna problēma, it īpaši dienvidu dalībvalstīs. Kopiena ir gan veikusi pasākumus mežu ugunsgrēku novēršanai, gan apkopojusi datus par ugunsgrēkiem, izvērtējot to apmēru un cēloņus. Kopienā ir izveidota pamatsistēmu regulārai datu vākšanai par meža ugunsgrēku apjomu un cēloņiem. Šī sistēma tiek izmantota, lai novērtētu un pārraudzītu dalībvalstu un Komisijas veiktos pasākumus meža ugunsgrēku novēršanai. Bez efektīvas pieejas mežu ugunsgrēku pārraudzībai un novēršanai nav iespējams sekmīgi īstenot ES meža un vides aizsardzību.

2.5.4

Galvenie tiesību akti, kas saistīti ar mežu veselības saglabāšanu, ir augu aizsardzības direktīva, direktīva par meža reproduktīvā materiāla tirdzniecību, un pamatregula par meža un vides mijiedarbību (Forest Focus).

2.5.5

Ar Forest Focus regulu tiek izveidota Kopienas pamatshēma mežu veselības un meža ugunsgrēku novēršanas programmu pārraudzībai, kā arī uzraudzības sistēmu attīstībai un dažādošanai. Mērķis ir izveidot ticamus un salīdzināmus datus par mežu stāvokli un kaitīgajiem faktoriem, kas ietekmē Kopienas mežu ekosistēmas.

2.5.6

Dati par mežu bioloģisko daudzveidību, mežu resursiem, oglekļa sekvestrāciju, oglekļa ciklu un meža produkciju un aizsardzības pasākumiem jau tiek vākti starptautisko nolīgumu, ANO pārtikas un lauksaimniecības organizācijas (FAO), ANO Eiropas Ekonomikas komisijas mežrūpniecības komitejas, EUROSTAT un Ministru konferences par Eiropas mežu aizsardzību (MCPFE) ietvaros. Izstrādājot Kopienas monitoringa sistēmas, ir svarīgi kā paraugu izmantot atsevišķu valstu, Eiropas un pasaules mēroga monitoringa sistēmas, kas jau ir ieviestas vai tiek sagatavotas, un nodrošināt zemes īpašnieku privātumu tiesību aizsardzību attiecībā uz datu apstrādi un publicēšanu.

2.5.7

Kopienas augu aizsardzības direktīva ietver noteikumus par augu vai augu izcelsmes produktu aizsardzību pret kaitīgu vielu ietekmi, kā arī par kaitēkļu apkarošanu. Augu aizsardzības direktīvā noteikti arī koksnes produktu un stādmateriālu starptautiskās tirdzniecības standarti. Klimata pārmaiņas palielina augu kaitēkļu izplatības risku. Lai aizsargātu mežu veselību un novērstu meža kaitēkļu plašāku izplatību ES teritorijā, ir jānodrošina pietiekami stingri augu aizsardzības noteikumi un efektīva uzraudzība. Taču minētie pasākumi nedrīkst izraisīt tirdzniecību kropļojošu pasākumu uzsākšanu, kas izriet, piemēram, no direktīvas par beztarifu tirdzniecības barjeru.

2.5.8

Meži un mežu bioloģiskā daudzveidība ir būtiska Eiropas dabiskās vides daļa. Kopienas vides politikas svarīgs aspekts ir mežu bioloģiskās daudzveidības aizsardzība. Meža stratēģijā norādīts, ka bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu Eiropas Savienībā lielā mērā var panākt ar atbilstošu mežu apsaimniekošanas pasākumu palīdzību. Bioloģisko daudzveidības aizsardzību var anodrošināt arī ar ilgtspējīgas mežsaimniecības palīdzību — izveidojot aizsargājamas meža teritorijas. Saskaņā ar subsidiaritātes principu dalībvalstis ir atbildīgas par bioloģiskās daudzveidības jautājumu atbilstīgu iekļaušanu nacionālajās mežu programmās un atbilstošajos dokumentos.

2.5.9

Nozīmīgākie tiesību akti bioloģiskās daudzveidības aizsardzības jomā ir t.s. “Dzīvotņu direktīva” (92/43/EEK) un “Putnu direktīva” (79/409/EEK). Aizsargājamo sugu un dzīvotņu saglabāšana Kopienas līmenī tika panākta, izveidojot īpašu aizsargājamo dabas teritoriju tīklu Natura 2000. Veicot Natura 2000 teritoriju apsaimniekošanu un kontroli, ir jāņem vērā sociālie, ekonomiskie un informatīvie priekšnoteikumi, finanšu sekas, kā arī īpaši vietējie un reģionālie apstākļi.

2.5.10

Meža bioloģiskās daudzveidības aizsardzības iekļaušana meža praktiskajā ilgtspējīgā izmantošanā visā apmežotajā platībā un Natura 2000 tīkls ir bioloģiskās daudzveidības saglabāšanas mērķu sasniegšanas, kā arī obligātu starptautisko saistību izpildes galvenais priekšnoteikums.

2.5.11

Kopienas līmenī bioloģiskās daudzveidības saglabāšanas vadlīnijas paustas arī Kopienas bioloģiskās daudzveidības stratēģijā (KOM (1998) 42). Paziņojumā par bioloģiskās daudzveidības stratēģiju uzsvērts, cik svarīgi ir sabalansēt nepieciešamību nodrošināt bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu un veicināšanu mežos, nepieciešamību saglabāt mežu veselību un ekoloģisko līdzsvaru, ar meža nozarei un sabiedrībai nepieciešamo preču un pakalpojumu izejmateriālu ilgtspējīgu ražošanu. Atzīmēts arī, ka bioloģiskās daudzveidības veicināšanas un saglabāšanas darbībām ir jākļūst par ES meža stratēģijas daļu.

2.5.12

Ir palielinājies pieprasījums pēc labuma, ko mežs sniedz videi, kā arī cerības, ko sabiedrība ar to saista. Meža ilgtspējīgas apsaimniekošanas svarīgs aspekts ir uzturēt un attīstīt meža sociālās un ar atpūtu saistītās funkcijas. Ir jāpilnveido sadarbība ar NVO un patērētāju organizācijām, lai veicinātu meža nozares iespējas nodrošināt iedzīvotāju vajadzībām atbilstošus produktus un pakalpojumus. Sabiedrībai un meža īpašniekiem ir jāsaņem informācija par cilvēka darbības ietekmi uz vidi un par pieejamām ilgtspējīgām metodēm. Lai atainotu meža izmantošanas kopējo saimniecisko un sabiedrisko vērtību, visās dalībvalstīs ir jāsagatavo pārskati par stāvokli meža nozarē kopumā.

2.5.13

Mežu apsaimniekošanu un izmantošanu ES valstīs ilgstoši regulēja dažādas meža politikas metodes. Ir būtiski ievērot mežu īpašnieku tiesības lemt par viņiem piederošo mežu izmantošanu un izmantot meža resursus atbilstoši tiesiskajiem aktiem un mežu ilgtspējīgas apsaimniekošanas principiem. Ja sociālo un vides labumu sniegšana mežu apsaimniekošanas tiesisko prasību robežas un nelabvēlīgi ietekmē meža nozares ekonomisko dzīvotspēju un mežu īpašnieku tiesības izlemt jautājumus, kas attiecas uz viņu meža īpašumu, jānosaka atbilstoši kompensēšanas vai atlīdzināšanas mehānismi.

2.5.14

Devums videi un citi no meža gūstamie labumi ir meža īpašnieka produkcija, un tā ir atbilstīgi jāvērtē. Ir jārada iespēja piešķirt vērtību labumam, ko mežs nodrošina videi, un ir jāizstrādā operatīvi modeļi tā veicināšanai, pamatojoties uz brīvprātības un tirgus principiem.

2.6.1

Meži (tajā skaitā mežu augsne) ir nozīmīgas oglekļa dioksīdu absorbējošas ekosistēmas un oglekļa dioksīda krātuves. Uzkrājot oglekļa dioksīdu, meži palēnina siltumnīcas efekta rašanos un globālo sasilšanu. Nodrošinot mežu produktivitāti un atjaunošanu, tiks saglabāta arī meža kā oglekli absorbējošās ekosistēmas nozīme.

2.6.2

Ar koksni var aizvietot produktus, kas ir kaitīgi no klimata pārmaiņu viedokļa. Koksnes izmantošanas veicināšana var palīdzēt palielināt uzkrātā oglekļa daudzumu. Palielinot no koksnes izmantošanu enerģijas iegūšanai, var kompensēt izrakteņu kurināmā izmantošanu un tās radīto atmosfēras piesārņojumu.

2.6.3

Klimata pārmaiņas ietekmē arī ekosistēmas un mežu apsaimniekošanas apstākļus. Labi apsaimniekots mežs radīs apstākļus, kas nepieciešami, lai piemērotos klimata pārmaiņām. Ņemot vērā ilgstošo laika posmu, kas meža apsaimniekošanas procesa, piemērošanās klimata pārmaiņām ir jāuzsāk savlaicīgi. Mežu apsaimniekošanā var izmantot arī klimata pārmaiņu radītās priekšrocības un izraisīt pozitīvu rezonanses efektu sabiedrībai un klimata pārmaiņu novēršanai. Ņemot vērā meža ekosistēmu un ES teritorijā īstenoto mežu apsaimniekošanas pasākumu daudzveidību, vislietderīgāk īstenot pielāgošanās pārvaldību valstu līmenī. Kopienas līmenī var nodrošināt atbalstu pētījumiem par pielāgošanos klimata pārmaiņām un informācijas sistēmu izveidošanai.

2.7.1

Meža nozare ir viens no ES ekonomikas svarīgākajiem sektoriem. Meža nozarē, un īpaši mežsaimniecībā ir vajadzīgs liels darbinieku skaits, un tādējādi tā uzskatāma par ievērojamu darbavietu resursu. Lauku apvidos nodarbinātības līmeņa nodrošināšanā īpaši nozīme ir mazajiem un vidējiem mežsaimniecības uzņēmumiem. Mežsaimniecībā un ar meža nozari saistītās nozarēs ir nodarbināti apmēram 3,4 miljoni strādājošo, kas gadā saražo produkciju apmēram 356 miljardu EUR vērtībā.

2.7.2

Mežsaimniecības nozīme nodarbinātības jomā neattiecas tikai uz kokapstrādes nozari, bet arī citu mežsaimniecības produktu, kā arī mežos iegūtu bioloģisko produktu ražošanu. Par ievērojamu ienākumu resursu uzskatāmi arī citi mežsaimniecības produkti, piemēram, korķis, sēnes un ogas, kā arī “zaļais tūrisms” un medību pakalpojumi. Jaunas darbavietas un ienākumu vaotu var veidot arī, attīstot vides un atpūtas iespējas, ko sniedz mežs.

2.7.3

Meža stratēģijas īstenošanas gaitā ir iespējams efektīvi veicināt un popularizēt ar vidi saistītos jautājumus. Vides pasākumu attīstības pamatā ir arī ES spēcīgā vides politika. Saskaņā ar ES ilgtspējīgas attīstības stratēģiju, kas apstiprināta Eiropadomes Gēteborgas sanāksmē un Lisabonas stratēģijā, ES meža nozare un citas ar mežu saistītās nozares ir jāattīsta tādā veidā, lai nodrošinātu to pilntiesīgu lomu izvirzīto konkurētspējas, ekonomiskās izaugsmes, nodarbinātības un sociālās kohēzijas mērķu sasniegšanā.

2.7.4

Lai gan dažādu meža izmantošanas veidu attiecība var atšķirties atkarībā no konkrētās valsts vai reģiona, nozīmīgākais mežsaimniecības darbības virziens vēl aizvien ir kokmateriālu ražošana, lai gan tā patērē tikai aptuveni 60 % no mežu gada pieauguma. Koksnes resursu izmantošanu ES var palielināt, neapdraudot koksnes ražošanas vai citu meža izmantošanas veidu ilgtspējīgumu. ES meža resursu efektīvāka izmantošana radīs iespēju palielināt darbavietu skaitu nozarē, meža nozares veiktspēju un ES mežsaimniecības produktu pašpietiekamību.

2.7.5

Jautājums par ES meža nozares konkurētspēju apskatīts īpašā paziņojumā un minētā paziņojuma novērtējumā. Tomēr ir svarīgi nodrošināt, lai meža nozares un citu ar mežu saistītu nozaru darbība mežsaimniecības jomā būtu sakaņota.

2.7.6

ES ir vajadzīga piesaistoša kokapstrādes nozare. Tam nepieciešama sadarbība starp meža nozares pārstāvjiem un vietējo sabiedrību, lai veicinātu iemaņu uzlabošanu attiecīgajā nozarē. Ilgtspējīguma saglabāšana un meža izejmateriālu bāzes nodrošināšana galvenais priekšnoteikums ražošanai mežsaimniecības sektorā.

2.7.7

Ilgtspējīgai mežu apsaimniekošanai ir jākļūst par konkurētspējīgas Eiropas meža nozares pamatu, un tāpēc ir jāatrod veids tās ekonomiskās dzīvotspējas nodrošināšanai.

2.7.8

ES mežsaimniecības un kokmateriālu ražošanas efektivitāte, rentabilitāte un konkurētspēja nav vērtējama kopā ar meža nozares konkurētspēju. Meža stratēģijā netiek pietiekami apskatīta mežu ekonomiskā nozīme un, piemēram, koksnes tirgus darbība. Konkurētspējas saglabāšana un palielināšana nozīmē mežsaimniecības rentabilitātes veicināšanu, veidojot labvēlīgus noteikumus efektīvai komerciālo meža audžu izmantošanai un koksnes ražošanas metožu attīstībai. Ienesīga kokmateriālu ražošana dod iespēju ieguldīt līdzekļus mežu ekoloģiskā un ekonomiskā ilgtspējīguma attīstībā. Tas tomēr nedrīkst nelabvēlīgi ietekmēt ekoloģiski un sociāli ilgtspējīgu meža izmantošanu. Tādēļ minētajā jomā ļoti vajadzīgi ir pētījumi, lai noskaidrotu aizvien mehanizētākas meža apsaimniekošanas ietekmi uz vides un sociālajiem faktoriem un izvairītos no jebkādas nelabvēlīgas ietekmes.

2.7.9

Maksimāli palielinot mežu daudzfunkcionālo izmantošanu, tiek radīta papildu vērtība un palielināts gan privātā sektora ekonomikas, gan vispārējās tautsaimniecības ilgtspējīgums. Resursi, it īpaši pētniecības un attīstības darbībām paredzētie, ir jāvirza jaunu meža un izejmateriālu izmantošanas veidu attīstībai, kā arī efektīva produktu un pakalpojumu noieta tirgus nodrošināšanai.

2.8.1

Koksne ir atjaunojams, pārstrādājams izejmateriāls; no tā izgatavotie produkti uzkrāj ievērojamu oglekļa daudzumu un tādējādi palēnina globālo sasilšanu. Koksni var izmantot, lai aizstātu videi kaitīgākos enerģijas ražošanas veidus, kuros tiek izmantoti neatjaunināmi energoresursi.

2.8.2

Lai veicinātu koksnes izmantošanu, ir jāizstrādā ilgtermiņa stratēģija, kas cita starpā koncentrējas uz šķēršļiem, ko koksnes ražošanai rada tiesiskie akti un standarti, pētniecības un attīstības darbību, jauninājumiem koksnes izmantošanas jomā, prasmju, saziņas un informācijas apmaiņas uzlabošanu.

2.8.3

ES inovatīvu enerģijas formu veicināšanas stratēģijas un Biomasas izmantošanas rīcības plāna ietvaros ir jāveicina no koksnes iegūtas enerģijas izmantošana. No koksnes iegūtas enerģijas tirgus ir jāattīsta, pamatojoties uz pieprasījumu. Veicinot no koksnes iegūtas enerģijas izmantošanu, ir jāņem vērā kokapstrādes rūpniecības pieprasījums pēc izejmateriāliem.

2.8.4

Definējot mežsaimniecības lomu un darbības nosacījumus, ir svarīgi atzīt, ka atjaunināmo dabas resursu ilgtspējīga izmantošana ir būtiska konkurētspējas un ekonomiskā ilgtspējīguma nodrošināšanā. Īstenojot ES ilgtspējīgas attīstības stratēģiju un ES vides politiku, it īpaši dabas resursu ilgtspējīgas izmantošanas stratēģiju, ir jāņem vērā atjaunojamu dabas resursu īpašo lomu ilgtspējīgākas sabiedrības veidošanā.

2.9.1

Meža īpašumtiesību struktūra Eiropā ir plaša. Ievērojamas meža teritorijas pieder valstij, valsts uzņēmumiem, lieliem uzņēmumiem, savukārt salīdzinoši maz teritoriju pieder privātīpašniekiem un ģimenes saimniecībām. Valsts meža sektoram var būt nozīmīga loma koksnes ražošanā, bet jo īpaši — vides un sociālo pakalpojumu nodrošināšanā.

2.9.2

Ir svarīgi attīstīt dažādu mežsaimniecības nozarē iesaistīto pušu (strādājošo, mežu īpašnieku, konsultatīvo un pakalpojumu organizāciju, valsts meža dienestu) prasmes un spēju risināt turpmākās problēmas. Viens no šo centienu mērķiem ir uzlabot apstākļus un darba iespējas minēto personu organizācijās un izstrādāt praktiskus pasākumus. Lai izveidotu ilgtspējīgu mežsaimniecību, ir jāpilnveido sadarbība starp mežsaimniecības nozari un pilsonisko sabiedrību.

2.9.3

Aptuveni 60 % meža ES ir privātīpašums, un meža privātīpašnieku skaits kopumā sasniedz aptuveni 16 miljonus. Ģimenes saimniecībām ir jānodrošina vienlīdzīgi noteikumi attiecībā uz ilgtspējīgu mežsaimniecību, koksnes ražošanu un piekļuvi tirgum. Meža īpašnieku apvienības ir apliecinājušas, ka tās spēj efektīvi sniegt informāciju par ilgtspējīgu meža apsaimniekošanu un šādas prakses uzsākšanu. Līdz ar meža īpašnieku asociāciju izveidi kļuva iespējama mežu īpašuma fragmentācijas novēršana.

2.10.1

Meža sertifikācija ir brīvprātīga tirgus procedūra ilgtspējīgas meža apsaimniekošanas veicināšanai un patērētāju, kā arī citu ieinteresēto grupu informēšanai par meža ilgtspējīgu apsaimniekošanu. Mežu sertificēšanu var izmantot, lai atbalstītu citas ilgtspējīgas mežu apsaimniekošanas darbības. Izmantojot meža sertifikācijas sistēmas, ir jāievēro brīvprātības princips, uzticamības, atklātuma, rentabilitātes un nediskriminācijas principi un dažādu iesaistīto pušu iespēja piedalīties.

2.10.2

Ir svarīgi nodrošināt, lai meža sertifikācija arī turpmāk būtu brīvprātīga. Es līmenī nedrīkstētu ieviest noteikumus, kas atceltu sertifikācijas brīvprātības principu un noteiktu meža īpašniekiem un citiem šajā nozarē iesaistītajiem obligātas meža apsaimniekošanas prasības, kas ir augstākas nekā spēkā esošajos tiesību aktos paredzētās.

2.10.3

Tā kā mežu sertifikācija ir uz tirgu orientēts instruments, ES vai attiecīgo valstu valdību loma ir ierobežota un ietver vienīgi atbalsta nodrošināšanu privātā sektora vai NVO iniciatīvām meža sertifikācijas jomā. Valdības nevar uzņemties vadošo lomu meža sertificēšanas procesā.

2.10.4

ES ir jānodrošina, lai iekšējais tirgus darbotos bez piespiedu darbībām. No meža nozares perspektīvas raugoties, ir svarīgi nodrošināt, lai valdība ar savu darbību neatbalstītu kādu konkrētu meža sertifikācijas sistēmu. Tirgū jābūt alternatīvām iespējām un brīvai konkurencei. Valdības uzdevums ir raudzīties, lai tirdzniecībai netiktu radīti mākslīgi šķēršļi.

2.11.1

Meža sektors spēj risināt augstāk minētās problēmas, piemēram, saistībā ar konkurētspēju un ilgtspējīgu attīstību, tikai izstrādājot jaunas un inovatīvas procedūras, ražošanas metodes un produktus. Ir jāpilnveido ar meža nozari saistītās pētniecības un attīstības darbība pašreizējo un turpmāko ES pētniecības pamatprogrammu ietvaros.

2.11.2

ES 7. pētniecības pamatprogramma paredzēta laikposmam no 2007. līdz 2013. gadam. Eiropas Tehnoloģiju platforma ir jauns instruments pamatprogrammas sagatavošanai un īstenošanai. Eiropas papīra ražotāju (CEPI), kokapstrādes nozares (Cei-Bois) un ģimenes saimniecību — meža īpašnieku pārstāvji ir iesnieguši Komisijai kopēju mežsaimniecības nozares tehnoloģiju platformu iniciatīvu (“Inovatīva un ilgtspējīga meža resursu izmantošana”).

2.11.3

Jāpalielina to pētniecības projektu skaits, kas attiecas uz klimata pārmaiņu ietekmi, meža veselības stāvokli un atbilstošām monitoringa sistēmām. ES, izmantojot pētniecības darbu un tam sekojošu informācijas apmaiņu, ir jāvairo meža īpašnieku zināšanas un jāmudina viņi pielāgot savus mežus klimata pārmaiņām.

2.12.1

Ar meža nozari saistīto jautājumu risināšanas un mežsaimniecības pasākumu īstenošanas priekšnoteikums ir efektīva koordinācija tajās politikas jomās, kas ietekmē mežus un mežsaimniecības nozari. Kopienai būtu jāizvirza mērķis turpmāk lielāku uzmanību pievērst tam, kā Kopienas lēmumu pieņemšana dažādās politikas jomās ietekmē mežsaimniecību.

2.12.2

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja atzinīgi vērtē Komisijas starpdienestu darba grupas mežsaimniecības jautājumos paveikto darbu meža un mežsaimniecības jautājumu koordinācijas uzlabošanas jomā. Taču, lai uzlabotu koordināciju un precizētu uzdevumu apjomu, ir nepieciešama vienota struktūra, kura būtu atbildīga par īstenošanas koordināciju, informācijas apmaiņu un sadarbību starp dažādiem ĢD, kā arī par komunikāciju un informācijas sniegšanu dalībvalstu meža dienestiem un attiecīgajām ieinteresēto pušu grupām. Ir svarīgi nodrošināt, lai koordinācija notiktu pietiekami augstā līmenī. Tāpat ir vajadzīgi pietiekami cilvēkresursi un līdzekļi sekmīgai Kopienas pasākumu īstenošanai ilgtspējīgas attīstības atbalsta jomā.

2.12.3

Gan Pastāvīgā mežsaimniecības komiteja, gan Mežsaimniecības un korķa ražošanas padomdevēja grupa ir jānodrošina ar darba veikšanai nepieciešamajiem resursiem. Ir jāpaplašina lēmumu pieņemšanas procesā un padomdevēju komiteju regulārās sēdēs iesaistīto ieinteresēto pušu loks. Dalībvalstu pieredze un zināšanas meža jomā ir jāpapildina citās Padomes darba grupās, it īpaši STAR komitejā, kad tiek apspriesti ar mežsaimniecību saistīti jautājumi. Ar meža jautājumiem saistīto komiteju un darba grupu darbības koordinēšanai jābūt efektīvai gan attiecībā uz Kopienas iekšējiem, gan starptautiskiem mežsaimniecības jautājumiem. Padomdevēju komiteju un darba grupu sanāksmes jāveido tā, lai ĢD, kas nodarbojas ar svarīgi mežsaimniecības jautājumu risināšanu (lauksaimniecības, enerģētikas, vides, uzņēmējdarbības pētniecības jautājumi) iesaistītos diskusijās ar galvenajām ieinteresētajām pusēm (mežu un zemes īpašniekiem, mežsaimniecības nozares pārstāvjiem, NVO un citām personām).

2.12.4

Pildot starptautiskas saistības, ir svarīgi precizēt pilnvaru sadalījumu starp Kopienu un dalībvalstīm, kā arī ievērot subsidiaritātes principu. Dalībvalstis un Komisija saskaņo savu nostāju starptautiska līmeņa jautājumos, piedaloties Padomes Meža nozares darba grupā. Ir jānostiprina minētās darba grupas statuss un jāpiešķir tai formāla un attiecīgi saskaņota loma.

3.1.1

Ir nepieciešams efektīvāks risinājums ilgtspējīgas meža apsaimniekošanas attīstībai un mežu potenciāla izmantošanai ilgtspējīgas attīstības veicināšanā. Komiteja atbalsta Komisijas piedāvāto rīcības plānu, kas kalpos kā koordinējošs un atsauces pamatdokuments meža nozares pasākumu īstenošanā.

3.1.2

EESK iesaka Komisijai kopā ar dalībvalstīm Eiropas mežsaimniecības modeļa ietvaros izstrādāt skaidru redzējumu un stratēģiskos mērķus attiecībā uz ES mežiem. Tiem jābūt izstrādātiem, pamatojoties uz un saskaņā ar Rio deklarācijas lēmumiem meža jautājumos un Programmas 21, ko apstiprināja Johannesburgā notikušajā augstākā līmeņa sanāksmē par ilgtspējīgu attīstību (WSSD). Tajā tika apstiprināts, ka mežu ilgtspējīga apsaimniekošana ir viens no ilgtspējīgas attīstības aspektiem. Turklāt, Kopienas darbībai mežsaimniecības jomā ir jāveicina mežu ieguldījums ilgtspējīgas sabiedrības veidošanā un vispārēju attīstības mērķu, tostarp Lisabonas stratēģijas, Gēteburgas un Tūkstošgades attīstības mērķu sasniegšanā.

3.1.3

Pamatojoties uz šajā atzinumā sniegtajiem ieteikumiem, pieprasītajā redzējumā būtu jāiekļauj vismaz turpmāk minētie jautājumi. Eiropas meži un mežsaimniecība un mežrūpniecība būs nozīmīgs faktors ilgtspējīgas Eiropas sabiedrības izveidē. Uz tirgu orientēta, ekonomiski dzīvotspējīga un konkurētspējīga mežsaimniecība, kokrūpniecība un mežrūpniecība, kas stiprina reģionālo saimniecisko sistēmu, nodrošina darbavietas un iztikas līdekļus, un tai varētu būt īpaša ietekme uz reģionu ekonomiku un attīstību. Meži ir vispārējas nozīmes pakalpojumu būtisks pamats un tiem ir arī milzīga nozīme attiecībā uz kultūras, atpūtas un ekoloģiskajām vērtībām. Eiropas ar mežsaimniecību saistītās nozares nodrošina inovatīvas zināšanas un augsti attīstītas tehnoloģijas. ES ir aktīvi jāpiedalās starptautiskos procesos mežsaimniecības jomā saskaņā ar Pasaules samita par ilgtspējīgu attīstību (WSSD) un ANO Mežu foruma lēmumiem.

3.1.4

Rīcības plāna stratēģiskie mērķi ir jānosaka, pamatojoties uz saskaņošanas principiem un iespējām radīt papildu vērtību esošajai meža politikai. Ir jāatzīst, ka meža nozare ir neatkarīga nozare un tādēļ ir jāveic visu ar to saistīto turpmāko politiku un pasākumu iepriekšējs novērtējums.

3.1.5

Rīcības plānā ilgtspējīgai meža apsaimniekošanai ir jāietver visas ilgtspējīgas mežsaimniecības dimensijas un visi mežsaimniecības ražošanas posmi. Taču lai panāktu efektīvu Kopienas resursu izmantošanu saskaņā ar rīcības plānu, ir jānodrošina iespēja precizēt, kurām darbībām un pasākumiem resursi piešķirami pirmām kārtām.

3.1.6

Ir svarīgi rīcības plānā paredzēt, ka īstenojot citas Kopienas politikas, piemēram vides, enerģētikas, lauku attīstības un rūpniecības politiku, ir jāņem vērā mežsaimniecības perspektīva, tādejādi meža apsaimniekošana tiktu veicināta vienlīdz ņemot vērā ilgtspējīguma ekonomisko, ekoloģisko, sociālo un kultūras dimensiju.

3.1.7

Rīcības plāna ietvaros ir jāizveido kopēja informācijas bāze par vides pakalpojumiem un jāveic to novērtējums. Plānā ir jāparedz atbalsts inovatīvu un uz tirgus sistēmu balstītu darba metožu izstrādāšanai, kas paredzētas ar mežu saistītu vides pakalpojumu sniegšanai. Ir jāizvērtē uz tirgus maksājumu sistēmas iespējas, lai apmaksātu meža īpašnieku sniegtos pārējos vides pakalpojumus (piem. ūdens resursu aizsardzība, oglekļa sekvestrācija).

3.1.8

Prioritāte piešķirama mežsaimniecības sektora konkurētspējas un ekonomiskās dzīvotspējas nodrošināšanai optimālas vides izveidei. Rīcības plānā ir jāprecizē iespējas atbalstīt tādu inovatīvu darbības modeļu izstrādi, kas rada papildvērtību mežsaimniecībai, kā arī iespējas veicināt uzņēmējdarbības iniciatīvas mežsaimniecības nozarē. Tajā jāietver noteikumi par Eiropas kokmateriālu tirgus datu bāzes izveidi, kas sniegtu aktuālu, pārskatāmu pasaules ekonomikas tendenču (piedāvājuma un pieprasījuma) pārskatu attiecībā uz dažādiem kokmateriālu veidiem, un kas būtu jebkurā laikā (ar interneta palīdzību) pieejama meža īpašniekiem.

3.1.9

Par rīcības plāna pamatelementu ir jākļūst koksnes un citu meža produktu kā atjaunināmu un videi draudzīgu materiālu izmantošanas popularizēšanai un veicināšanai. Rīcības plāna ietvaros ir jāizstrādā un jāīsteno informācijas un komunikācijas programma attiecībā uz koksni un citiem meža produktiem. Rīcības plānā ir jāietver arī iespēja izmantot koksni kā atjaunināmās enerģijas resursu.

3.1.10

Turklāt rīcības plānā ir jāparedz atbalsts meža pētniecības un attīstības veicināšanai. Viens no minētā darba aspektiem ir lielāko mežsaimniecības projektu iekļaušana ES 7. pētniecības pamatprogrammā un atbalsts mežsaimniecības nozares Tehnoloģijas platformas iniciatīvai. Zinātniskos pētījumos (līgumi par pētniecības darbību), kas tiek veikti kopīgi ar Eiropas augstskolu mežsaimniecības fakultātēm, ir jānoskaidro cik darbinieku nepieciešams Eiropas mežsaimniecības nozarei, kādai jābūt nepieciešamo darbinieku kvalifikācijai, lai nodrošinātu efektīvu nozares darbību, kuras pamatā ir ilgtspējīgi un dabai draudzīgi principi, atbilstība tiesiskajiem aktiem, noteikumiem un sertifikācijas prasībām. Jāveic arī pētījums par mežsaimniecības nozares klasteriem.

3.1.11

Izstrādājot rīcības plānu, jācenšas izvērtēt, kā ar ES pašas darbu var atbalstīt Eiropas meža ministru konferences procesu un minētajā konferencē pieņemto lēmumu īstenošanu. Ar rīcības plāna palīdzību būtu jāstiprina valsts meža programmu īstenošana saskaņā ar vispārējo pieeju, kas noteikta Eiropas meža ministru konferencē.

3.1.12

Rīcības plānā jāparedz arī dažādu valstu mežsaimniecības nozares darbinieku apmaiņas programmas, ar kuru palīdzību minētie darbinieki varētu apzināt attiecīgo valstu sistēmu stiprās un vājās puses un izstrādāt jaunu pieeju darbam savās valstīs.

3.1.13

Viens no rīcības plāna aspektiem ir apzināt koordinācijas un komunikācijas uzlabošanas iespējas attiecībā uz ES lēmumu pieņemšanu meža jomā. Eiropas informācijas un komunikācijas platformai, kas tika izveidota, lai nodrošinātu ciešāku saikni starp iedzīvotājiem un Eiropu, ir jāapvieno dažādus interesantus pasākumus Eiropas mežsaimniecības nozarē un jāinformē par tiem atsevišķas meža nozares ieinteresētās puses valstīs un reģionos.

3.1.14

Lai īstenotu rīcības plānu, jānosaka atbildības jomas un jāpiešķir atbilstoši resursi.

3.1.15

Rīcības plāna svarīgai sastāvdaļai jābūt pasākumiem, ar ko veicina un saglabā mežu bioloģisko daudzveidību. Turklāt aizsargājamos apgabalos bioloģiskā daudzveidība ir jāveicina ar īpašu atbalsta sistēmu (piemēram, Natura 2000 piemaksu) starpniecību un veidojot sabiedrības, mežu īpašnieku un attiecīgo apvienību izpratni un minētā jautājuma atzīšanu. Lai arī pārējā apmežotajā platībā nodrošinātu bioloģisko daudzveidību, ir jāizstrādā līdzekļi un veidi mežam raksturīgo daudzveidīgo sugu saglabāšanai un uzlabošanai. Papildus ir jāveicina rezervātu ierīkošana. Ņemot vērā attiecīgās īpašās saistības, minētajiem pasākumiem jākoncentrējas uz valsts mežiem, bet attiecībā uz privātajiem mežiem ir jāizveido atbilstošas kompensēšanas sistēmas.

3.1.16

Lai varētu novērtēt noteikto pasākumu un līdzekļu efektivitāti, rīcības plānā jāpaplašina dažādās monitoringa sistēmas, tās integrējot kopējā koncepcijā. Tādējādi mežu bioloģiskā daudzveidība gan aizsargājamos apgabalos, gan ārpus tiem ir jākartografē, jāizpēta un jāuzrauga. Vienlīdz obligāti ir arī regulāri, plaša apjoma pētījumi par mežu stāvokli. Pētniecība un monitorings jāizmanto, lai pārbaudītu mežu uzturēšanas pasākumu spēju saglabāt bioloģisko daudzveidību.

4.1

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja uzskata, ka meža stratēģija un tās īstenošana ir jāturpina, pamatojoties uz subsidiaritātes principu, kā arī uz ekonomiski, ekoloģiski, sociāli un kulturāli ilgtspējīgas mežsaimniecības koncepciju.

4.2

EESK uzsver, ka īstenojot meža stratēģiju, īpaša uzmanība jāpievērš stratēģijas mērķu saskaņošanai ar ES Lisabonas stratēģiju un Gēteburgas stratēģiju.

4.3

EESK uzskata, ka Eiropas Savienībai konsekventi jāstrādā, lai panāktu pasaules mēroga saistošu vienošanos par visu meža tipu apsaimniekošanau, saudzēšanu un ilgtspējīgu attīstību, kas atbilst 1992. gada ANO konferencē par vidi un attīstību pieņemtajiem mežsaimniecības principiem un ir Meža starpvaldību padomes un Meža starpvaldību foruma pieņemto priekšlikumu īstenošanas pamatā. EESK uzsver arī to, ka Eiropas Savienībai jāveic nepieciešamie pasākumi, lai starptautiskos vides nolīgumos tiktu pilnībā ņemti vērā esošie procesi un instrumenti, kas paredzēti ilgtspējīgas mežsaimniecības veicināšanai.

4.4

EESK atzīmē, ka ministru konferencēm, kurās tiek apspriesta Eiropas mežu aizsardzība, ir nozīmīga loma Eiropas valstu sadarbības nodrošināšanā mežu jomā, un minētajās konferencēs pieņemtie lēmumi nepieciešamības gadījumos ir jāiestrādā ES meža stratēģijā.

4.5

EESK atzīmē mežsaimniecības nozares pozitīvo ietekmi uz nodarbinātību un sadzīvi lauku apvidos, kā arī uz uzņēmējdarbības attīstību laukos. Saistībā ar lauku attīstības politiku īstenotajiem mežsaimniecības pasākumiem jābūt balstītiem uz valsts mežu programmām, un tiem ir jāveicina ES meža stratēģijas mērķu sasniegšanu. EESK aicina izveidot monitoringa sistēmas attiecībā uz dalībvalstu mežsaimniecības pasākumiem, kas tiek īstenoti lauku attīstības direktīvas ietvaros un kurus līdzfinansē ES, un to ietekmi. EESK uzsver, ka atbalsts, kas mežsaimniecībai tiek sniegts saskaņā ar lauku attīstības politiku, nedrīkst radīt konkurences traucējumus koksnes un citu meža produktu tirgū.

4.6

EESK atzīmē mežu pozitīvo ietekmi uz cilvēka veselību, morālo atjaunošanos un darba spēku reģenerāciju. Tāpēc EESK aicina dalībvalstis ievērot dabas resursu pieejamības sabiedrībai principu, nodrošinot katram pilsonim brīvu pieeju mežiem, vienlaikus nosakot pilsoņa atbildību par likumdevēju un mežu īpašnieku noteikto meža apmeklēšanas noteikumu un dabas aizsardzības pasākumu ievērošanu.

4.7

EESK uzskata, ka meža stratēģijas līdzsvarotai īstenošanai ir nepieciešams, lai Eiropas Savienības vides politikas jomā pieņemtie lēmumi un ES mežsaimniecības attīstības mērķi būtu savstarpēji atbilstoši un papildinoši.

4.8

EESK atzīmē, ka mežu aizsardzība un meža nodrošināto vides un sociālo labumu saglabāšana ir nozīmīgs ilgtspējīgas meža apsaimniekošanas aspekts, un ka mežu aizsardzībai un meža radīto vides labumu nodrošināšanai ir jāpiešķir resursi, lai izstrādātu darba metodes, kas veicina brīvprātīgu, uz tirgu orientētu pieeju. Sabiedrībai nepieciešamo sociālo un vides labumu radīšana nedrīkst bez vajadzības ierobežot privātīpašnieku lēmuma pieņemšanas un īpašuma tiesības vai apdraudēt saskaņā ar tiesību aktiem un ilgtspējīgas mežu apsaimniekošanas principiem darbojošās mežsaimniecības nozares ienesīgumu.

4.9

EESK uzskata, ka ir svarīgi atzīt mežu un no tiem iegūto produktu nozīmi klimata pārmaiņu kontrolēšanā un ka ES ir jāveicina pētniecības darbība un informācijas apmaiņa attiecībā uz pielāgošanos klimata pārmaiņām.

4.10

EESK uzskata, ka Komisijai ir jāpievērš īpaša uzmanība jautājumiem, kas var stiprināt Kopienas centienus izveidot ilgtspējīgai mežsaimniecībai labvēlīgu vidi. EESK uzskata, ka meža stratēģijas, kā arī Lisabonas un Gēteburgas stratēģiju stabilai īstenošanai nepieciešama koncentrēšanās uz mežu komerciālas izmantošanas veicināšanu, ienesīgumu, konkurētspēju un nodarbinātību meža nozarē.

4.11

EESK uzskata, ka ir jāpopularizē koksni un citus meža produktus kā atjaunināmus un videi draudzīgus izejmateriālus un ka šajā sakarā ir jāizstrādā ilgtermiņa stratēģija.

4.12

EESK uzskata, ka ir svarīgi veicināt ilgtspējīgas mežsaimniecības attīstībā iesaistīto pušu veiktspēju. EESK uzskata, ka ir ļoti svarīgi mazajiem meža īpašniekiem nodrošināt iespēju ilgtspējīgi attīstīt savu mežsaimniecības darbību, nostiprinot organizācijas, kurās pārstāvēti privātie mežu īpašnieki. Ir jāpalielina institucionālās iespējas veicināt ilgtspējīgu mežu apsaimniekošanu jaunajās dalībvalstīs; īpašu izaicinājumu rada privātīpašuma struktūru un institucionālās struktūras izveidošana.

4.13

EESK norāda, ka mežu sertifikācija ir papildu tirgus līdzeklis ilgtspējīgas mežsaimniecības veicināšanai. EESK uzskata, ka ES ir būtiski uzņemties atbildību par iekšējā tirgus vienmērīgu darbību un nodrošināt, lai mežu sertifikācija nekļūtu par mākslīgi radītu tirdzniecības šķērsli.

4.14

EESK uzsver, ka ir svarīgi veicināt meža nozares ilgtspējību, iespējas un konkurētspēju ar pētniecības un attīstības palīdzību.

4.15

EESK uzskata, ka ir būtiski arī turpmāk ciešāk koordinēt dažādus galveno politiku jautājumus un nodrošināt, lai ar meža sektoru saistītie aspekti tiktu vairāk ņemti vērā, pieņemot lēmumus attiecībā uz citām nozaru politikām. Lai uzlabotu koordināciju, nepieciešama vienota struktūra, kuras pienākums būtu īstenot meža stratēģiju, nodrošināt komunikāciju starp dažādiem ĢD, dalībvalstīm, meža dienestiem un ieinteresēto personu grupām.

4.16

EESK atbalsta Komisijas priekšlikumu ieviest īpašu rīcības plānu meža stratēģijas īstenošanai. EESK uzskata, ka ir svarīgi minētajā rīcības plānā definēt prioritātes un uzdevumus, kā arī nodrošināt atbilstošus līdzekļus tā īstenošanai.