29.8.2006   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 206/44

1.1

vēlreiz apstiprina, ka Eiropas spēks ir daudzveidībā. Kultūras, valodu, etniskās un reliģiju daudzveidības ievērošana ir viens no pamatprincipiem, kas ir Eiropas integrācijas procesa pamatā un kura mērķis ir nevis atšķirību izlīdzināšana vai vienveidības radīšana, bet gan lielākas Eiropas tautu sadarbības un labākas savstarpējās izpratnes atbalstīšana;

1.2

uzsver nozīmi, kāda migrācijai kā parādībai pašreiz ir Eiropas Savienībā. Dažādām valsts pārvaldes iestādēm jānodrošina imigranti ar visiem iespējamajiem līdzekļiem, lai viņi varētu kļūt par starpkultūru apmaiņas avotu un pilnībā integrēties mūsu sabiedrībā;

1.3

pieņem zināšanai, ka Eiropas Savienības vairākkārtējā paplašināšana, vienotā tirgus radītā palielinātā mobilitāte, agrākie un pašreizējie migrācijas viļņi, kā arī tirdzniecība, izglītība, brīvais laiks un pastprinātie sakari ar pārējām pasaules daļām sakarā ar vispārējo globalizāciju kopā vairo Eiropas iedzīvotāju savstarpējo ietekmēšanos;

1.4

atzinīgi vērtē Eiropas Komisijas iniciatīvu izsludināt 2008. gadu par starpkultūru dialoga gadu un atbalsta tā galveno mērķi — likt Eiropas pilsoņiem un visiem tās iedzīvotājiem apzināties ES kopīgās kultūras vērtības un tāda aktīva eiropeiska pilsoniskuma veicināšanas nozīmi, kas ir atvērts pret visu pasauli, ievēro daudzveidību visās tās izpausmēs un kura pamatā ir kopīgas Eiropas Savienības vērtības. Eiropas gads, kas veltīts starpkultūru dialogam, ir izcils izpratnes veicināšanas un iedzīvotāju iesaistīšanas prioritātes apliecināšanas līdzeklis, ja ar jēdzienu “starpkultūru” apzīmē dialogu, kas spēj iesaistīt visas sabiedrības daļas un grupas;

1.5

pievienojas uzskatam, ka kandidātvalstis ir cieši jāiesaista minētā projekta un citu starpkultūru dialogu veicinošu iniciatīvu īstenošanā un atblsta galvenās uzmanības pievēršanu tam, lai Eiropas starpkultūru dialoga gads un sadarbībā ar Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas (EFTA) valstīm, Rietumbalkānu reģiona valstīm un Eiropas kaimiņattiecību politikā iesaistītajām partnervalstīm ieviestās starpkultūru dialoga veicināšanas iniciatīvas viena otru papildinātu;

1.6

uzsver to, ka vietējām un reģionālajām pašvaldībām:

2.1

vēlreiz apliecina, ka kultūras daudzveidības atzīšana un veicināšana ir neatņemams Eiropas integrācijas procesa pamatprincips. Kultūras daudzveidība ir bagātības avots, kas jāsaglabā; tā ir arī viena no galvenajām eiropeiskas identitātes īpatnībām, tādēļ tās pārstāvētās vērtības ir jāaizstāv. Kultūru dialogs šajā sakarā ir būtisks līdzeklis, kas veicina labāku kultūras daudzveidības izpratni;

2.2

uzsver, ka starpkultūru dialogs jo īpaši var veicināt labāku kultūras tradīciju, reliģijas prakses un vēstures izpratni. Minētā pieeja var mūs pasargāt arī pret dubulto vienaldzības pret kultūru un tās noniecināšanas risku, no vienas puses, un pieaugošo rasisma un ksenofobijas izpausmi, no otras puses; jo minētās parādības veicina antisociālu uzvedību. RK vēlreiz apliecina, ka jānostiprina starpkultūru sadarbība, lai nodrošinātu to, ka kulturālas atšķirības kļūst par līdzekli iedzīvotāju savstarpējo saikņu nostiprināšanai daudzvalodu un daudzu kultūru Eiropā (1);

2.3

uzsver, ka kultūru savstarpējais dialogs veicina arī to, lai mazinātos atsevišķu sabiedrības grupu radikalizēšanās;

2.4

uzsver, ka tā jo īpaši vēlas atbalstīt imigrantu sekmīgāku iekļaušanos sabiedrībā;

2.5

uzsver, ka starpkultūru dialogs var palīdzēt nodot tādas privātās, sociālās un sabiedriskās dzīves pamatvērtības kā solidaritāte, iecietība, demokrātija un kultūras daudzveidības izpratne. Starpkultūru dialogs var veicināt dažādu kultūru grupu savstarpējās komunikācijas spējas, kā arī spējas piedalīties demokrātiskos lēmumu pieņemšanas procesos. Šis dialogs ir būtisks, jo rasisms, ksenofobija un spriedze palielinās. Tiesības uz atšķirību nedrīkst novest pie atšķirīgam tiesībām;

2.6

atzīmē, ka starpkultūru dialogs var mazināt atstumtu sabiedrības grupu sociālo izstumšanu, izolāciju un marginalizāciju. Kultūra un piedalīšanas kultūras aktivitātēs minētajām grupām var piedāvāt jaunas iespējas savas identitātes un pašapziņas nostiprināšanā, kā arī palīdzēt iegūt jaunu statusu sabiedrībā;

2.7

pieprasa ieviest jaunu pastāvīgu līdzekli, kura mērķis būtu starpkultūru dialoga un minētās jomas pasākumu veicināšana vietējo pašvaldību līmenī nolūkā atbalstīt dažādās uzsāktās iniciatīvas un nostiprināt kultūras apmaiņu iedzīvotāju starpā, veicot uz kultūru, sportu, jauniešiem utt. virzītus pasākumus;

2.8

aicina likt uzsvaru uz kultūras horizontālu iekļaušanu visās politikas jomās, jo īpaši nodarbinātības, sociālās un izglītības politikā.

3.1

aicina veicināt Eiropas vismazāk izplatīto un reģionālo valodu lietojumu, ieskaitot dažu mazāko dalībvalstu valodas;

3.2

uzsver, ka tā kā vietējās un reģionālās pašvaldības atrodas tuvu iedzīvotajiem tās ir stratēģiski visizdevīgākajā stāvoklī, lai reaģētu uz dažādu ES esošo kultūru grupu īpašajām prasībām, kā arī lai faktiski mobilizētu vietējas un reģionālās kopienas veiksmīgāka starpkultūru dialoga veicināšanai;

3.3

aicina vietējas un reģionālās pašvaldības patiesi iesaistīties Eiropas Starpkultūru dialoga gada īstenošanā, jo īpaši vietējā un reģionālā līmenī organizējot informācijas kampaņas. Tā kā vietējām un reģionālajām pašvaldībām ir īpaša vieta attiecībās ar vietējām kopienām, kuras tās pārstāv, minētās pašvaldības vislabāk var nodrošināt to, lai iedzīvotāji un jo īpaši atstumtās grupas pēc iespējas plaši varētu izmantot šādus pasākumus, gūstot maksimālu labumu no viņiem piedāvātajām iespējām;

3.4

uzsver, ka, netikai starptautiskās diplomātijas līmenī, bet arī vietējā un reģionālā līmenī ir īpaši svarīgi — jo, iespējams, arī īpaši sarežģīti — izstrādāt noteikumus un programmas cīņai pret sociālo un kultūras izstumšanu;

3.5

uzsver, ka efektīvai starpkultūru dialoga veicināšanai ir nepieciešams ieviest sadarbību vietējā un reģionālā līmenī, iesaistot attiecīgos vietējos dalībniekus, jo īpaši sociālos partnerus, izglītības un apmācības iestādes, NVO, jauniešu organizācijas, sporta, kultūras un reliģiskās organizācijas;

3.6

uzsver, ka starptautiskā līmeņa starpkultūru dialogs kļūst aizvien svarīgāks;

3.7

šajā sakarā uzsver lielo nozīmi, kas ir UNESCO 2005. gada 20. oktobra Konvencijai par kultūras izpausmju daudzveidības aizsardzību un veicināšanu, kurā pirmo reizi ir panākta vienprātība par virkni pamatnostādņu un konceptu attiecībā uz kultūras daudzveidību, piemēram, tirdzniecības politikas lēmumu sakarā, un izveidoti pamati jaunam globālam pārvaldības pīlāram kultūras jomā;

3.8

atzinīgi vērtē arī Annas Lindas Eiropas un Vidusjūras reģiona fonda darbību attiecībā uz starpkultūru dialogu un pauž cerību, kas vietējās un reģionālās pašvaldības tiks iesaistītas minētā fonda pasākumos;

3.9

uzsver reģionu un/vai pašvaldību pašreizējo sadarbības un sadraudzības programmu nozīmīgo ieguldījumu pilsētu kultūras sadarbības bagātināšanā;

3.10

atzīmē, ka vietējās un reģionālās pašvaldības var nest ieguldījumu tāda starpkultūru dialoga veicināšanā, kas attīstīts, saskaņojot to ar politikām citās nozarēs, piemēram, izglītībā, apmācībā un uzņēmumu un nodarbinātības veicināšanas stratēģijās;

3.11

uzsver to, ka līdztekus ar visiem kultūras apmaiņas pasākumiem Eiropas Savienībai jābalstās uz visiem eiropiešiem kopīgiem kultūras elementiem, kas izriet no tradīcijām un kuri kopā veido to, ko varētu nosaukt par “Eiropas kultūru”.

4.1

aicina organizēt Eiropas Starpkultūru dialoga gada ietvaros paredzētos pasākumus tā, lai šā gada laikā gūtā pieredze vēlāk varētu kalpot par pamatu padziļinātai analīzei nolūkā attīstīt komunikācijas un apmaiņas līdzekli, ko var izmantot vietējās un reģionālās pašvaldības;

4.2

iesaka pastiprināt sadarbību un sekmēt atklātu visu Savienības iedzīvotāju dialogu Eiropas gada ietvaros, lai veicinātu Eiropas integrācijas jēdziena izpratni un tās pārstāvētās vērtības; cita starpā uzsver, ka nepietiek izcelt dažus veiksmīgu projektu piemērus un iesaka izstrādāt koncepciju, kas ļauj vidējā termiņā piemērot veiksmīgus apmaiņas modeļus;

4.3

aicina Eiropas Komisiju ilgtermiņa rīcības programmās, kurās ir ietverti pasākumi starpkultūru dialogam, piem., “Kultūra 2007”, ņemt vērā attiecīgā gada laikā gūto pieredzi;

4.4

tādēļ, pieprasa dalībvalstīm to nacionālo un reģionālo parlamentu likumdošanas darba programmās iekļaut kultūru dialoga jautājumu, jo īpaši sakarā tiesību aktiem par sabiedrības izglītību, kultūru un pilsoņu iniciatīvām;

4.5

aicina Eiropas Komisiju konkretizēt Kopienas līmeņa pasākumu (pasākumi A un B) saturu un sniegt sīku informāciju par tajos izmantojamajiem līdzekļiem;

4.6

uzsver, ka līdzekļu sadalē, kas norādīta priekšlikuma projekta pielikumā, liela daļa Starpkultūru dialoga gada ietvaros ierosinātā budžeta tiek atvēlēta simbolisku liela apjoma Kopienas mēroga darbību īstenošanai (paredzēti 8 pasākumi — pasākumi (b)). RK aicina pievērst galveno uzmanību — jo īpaši vietējā un reģionālā līmenī — mazāka apjoma pasākumiem, kam ir ilgstoša ietekme un daudzkārtēji praktiski rezultāti un kuri ES darbībā kultūras jomā var nest ievērojamu pievienoto vērtību. Daudzas nelielas, radošas vietējā līmeņa iniciatīvas nevar tikt realizētas līdzekļu trūkuma dēļ, tādēļ Komiteja ierosina, lai Eiropas gada fokusā būtu nelielas vietējā līmeņa iniciatīvas, un lūdz tam piesķirt atbilstošu atbalstu;

4.7

aicina atbalstīt Eiropas migrācijas tīkla darbību, jo tā ir platforma Eiropas mēroga debatēm par imigrācijas un imigrantu grupu marginalizācijas jautājumiem un ir paredzēta, lai cīnītos pret neizpratni kultūras jautājumos un sniegtu attiecīgu informāciju politisku lēmumu pieņēmējiem un pilsoņiem;

4.8

pieprasa, lai tiktu atzīta vietējo sabiedrību sociālo tīklu pozitīvā darbība, jo minētie tīkli ir dažādu kultūru savstarpējā dialogā ir ļoti svarīgi starpnieki, tā veicinātāji un katalizatori;

4.9

uzsver, ka vietējo un reģionālo pašvaldību iesaistīšana Eiropas gada īstenošanā, šķiet, ir visefektīvākais līdzeklis, lai garantētu, ka šis Eiropas gads patiesi skartu Eiropas iedzīvotājus. Ir ļoti svarīgi, lai tas būtu veiksmīgs un lai tajā būtu iekļauta vietēja un reģionālā dimensija;

4.10

aicina Eiropas Komisiju iesaistīt vietējās un reģionālās pašvaldības Eiropas Starpkultūru dialoga gada īstenošanā, jo īpaši vietējā un reģionālā līmenī organizējot informācijas pasākumus;

4.11

lūdz sniegt pastiprinātu atbalstu programmām, kurās izmantota vispārēja mākslinieciska pieeja un vienlaicīgi pārstāvētas dažādas mākslas nozares — iespējams, izmantojot vienu centrālo konceptu —, kas veido vienu veselumu;

4.12

lūdz Eiropas Komisiju, lai 2008. Eiropas gadam būtu īss galvenais vēstījums/doma, kas saukli “Vienotība daudzveidībā” padarītu saprotamu katram Eiropas pilsonim; lūdz arī īpaši atbalstīt tādus projektus, kuros izvirzīta kopīgo Eiropas kultūras tradīciju apzināšana un/vai kuros ir iekļautas attiecīgas nākotnes koncepcijas;

4.13

pieprasa novērtēt Kopienas dažādo iestāžu īstenotos starpkultūru integrācijas pasākumus kā daļu no Starpkultūru dialoga gada, lai varētu precīzi noteikt, kādu palīdzību kultūras jomā tās sniegušas imigrantu sociālajā integrācijā, palīdzot viņiem kļūt nevis par Eiropas problēmu, bet gan par vērtību.