27.7.2007   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 175/53

1.1

EESK uzskata, ka reformas mērķi, ja tos turpina īstenot kopumā, var kļūt par saskaņotu politiku Eiropas Savienībā ļoti nozīmīgās lauksaimniecības, rūpniecības un pārtikas nozares attīstībai.

1.2

EESK atzinīgi vērtē ražotāju organizācijas centrālās lomas apstiprināšanu augļu un dārzeņu sektora kopīgajā tirgus organizācijā.

1.3

EESK uzskata finansējumu par būtisku saskaņotas politikas, kas spēj nodrošināt Eiropas augļu un dārzeņu sektora konkurētspēju, sastāvdaļu. Tāpēc tā aicina Komisiju detalizētāk izpētīt ieviesto jauninājumu, kaut arī pozitīvu un pamatotu, finansiālās sekas.

1.4

EESK norāda, ka jaunu un nozīmīgu pasākumu iekļaušana darbības programmās objektīvi samazina investīcijām un nodarbinātībai paredzētos līdzekļus.

1.5

EESK atbalsta Komisijas stratēģiju, kuras uzdevums ir līdz 2013. gadam izveidot pirmo pīlāru par saskaņotu un līdzsvarotu kopumu; šajā nolūkā tā aicina Komisiju arī augļu un dārzeņu sektorā izstrādāt atbilstošus pārejas nosacījumus, lai sagatavotu visus nozares dalībniekus jaunajai sistēmai un vienlaicīgi nodrošinātu Eiropas patērētājiem kvalitatīvi un kvantitatīvi atbilstošu piedāvājumu.

1.6

EESK atzinīgi vērtē Komisijas politiku, kas vērsta uz aktīvu vides aizsardzību. Šajā nolūkā tā iesaka elastīgus pasākumus, kas atbalsta dažādu dalībnieku darbības paņēmienus un virzienus. Attiecībā uz augļu un dārzeņu patēriņa veicināšanu atsevišķu patērētāju kategoriju vidū tā iesaka stratēģiju, kas vairāk ietekmētu horizontālo atbalsta politiku jomas.

1.7

EESK iesaka saglabāt tirdzniecības standartus, kas vērsti uz patērētāju aizsardzību, ar īpašu atsauci uz veselības drošību un produkta izcelsmi.

2.1

Komisija nosaka šādus mērķus:

2.2

Reformas struktūras pamatā ir trīs galvenās sastāvdaļas:

2.2.1

Komisija paziņo, ka iepriekš minētie reformas mērķi ir noteikti, ņemot vērā nepieciešamību pēc saderības ar Pasaules Tirdzniecības organizācijas (PTO) noteikumiem, saskaņotību ar reformēto KLP un spēkā esošajiem finanšu plāniem.

2.2.2

Komisija atgādina, ka ES 27 valstīs augļu un dārzeņu nozares daļa Kopienas budžetā ir 3,1 %, un 17 % no ES lauksaimnieciskās ražošanas kopējā apjoma.

2.2.3

Resursi, kas reformas priekšlikumā tiek atvēlēti svaigo augļu un dārzeņu sektoram, ir 4,1 % no ražotāju organizāciju pārdotās produkcijas vērtības (PPV), bet valstīm noteiktie maksimāli pieļaujamie apjomi attiecībā uz pārstrādāto produkciju tiek pārskaitīti uz vienreizējo saimniecības maksājumu (VSM) atkarībā no katras valsts vēsturiski noteikto izdevumu apjoma, un jaunajām dalībvalstīm tie ir noteikti saskaņā ar paplašināšanās līgumiem.

2.2.4

Reģionos, kuros ražotāji ir vāji organizējušies, tiek atļauta papildu valsts finansiālā atbalsta piešķiršana.

2.2.5

Darbības programmas līdzfinansējums jāsaglabā 50 % apmērā, izņemot dažus īpašus gadījumus, kur tas sasniedz 60 % (starptautiska rakstura pasākumi, pasākumi starpnozaru līmenī, bioloģiskā ražošana, jauno dalībvalstu ražotāji, RO apvienošanās, visattālākie reģioni, reģioni, kuros organizētā ražošana veido mazāk nekā 20 %).

2.2.6

Komisijas 100 % apmērā apmaksātā izņemšana no tirgus skars 5 % produkcijas, kuru novirzīs: labdarības pasākumiem, labdarības organizācijām, soda izciešanas iestādēm, skolām, bērnu atpūtas nometnēm, kā arī slimnīcām un veco ļaužu pansionātiem.

2.2.7

Ir paredzēta Regulas Nr. 1782/2003 51. panta atcelšana, un tādējādi tiesības iegūt augļu un dārzeņu platību PPV.

2.2.8

Dalībvalstis nosaka pamatsummas un hektāru skaitu, par ko ir tiesības saņemt atbalstu saskaņā ar vienotā maksājuma shēmu, pamatojoties uz augļu un dārzeņu tirgum piemērotu reprezentatīvu laikposmu un atbilstīgiem objektīviem un nediskriminējošiem kritērijiem.

2.2.9

Komisija paredz, ka vismaz 20 % no katras darbības programmas kopīgiem izdevumiem ir jāveltī lauksaimniecības un vides pasākumiem.

2.2.10

Priekšlikums neskar pastāvošo kārtību attiecībā uz ārējo tirdzniecību; tomēr Komisija piedāvā eksporta kompensāciju atcelšanu.

2.2.11

Daļa no izskatāmajā priekšlikumā paredzētajiem augļu un dārzeņu sektora noteikumiem ir iekļauta jau priekšlikumā regulai par “Vienotu KTO” (ko pašlaik izskata Padome).

2.2.12

Reformas priekšlikumā Komisija paredz arī pakāpenisku tirdzniecības standartu pārskatīšanu, kas jo īpaši attiecas uz kvalitāti, klasifikāciju, svaru, šķirošanu pēc izmēra, iepakojumu, iesaiņošanu, glabāšanu, transportēšanu, noformējumu, tirdzniecību un marķējumu.

2.2.13

Priekšlikumā ir atzītas starpnozaru organizācijas un paredzēta attiecībā uz RO biedriem spēkā esošo noteikumu attiecināšana uz organizācijām nepiederīgajiem ražotājiem, ar noteikumu, ka RO kontrolē vismaz 60 % no piedāvājuma dotajā ekonomiskajā zonā.

2.2.14

Komisija paredz, ka dalībvalstis nosaka valsts stratēģiju, lai RO ļautu veikt darbības programmu novērtējumu.

2.2.15

Atsevišķās darbības programmās ir piedāvāti obligāti patēriņa veicināšanas pasākumi jauniešu vidū, kas nav sasnieguši 18 gadus.

3.1

EESK uzskata, ka reformas mērķi, ja tos turpina īstenot kopumā, var kļūt par saskaņotu politiku Eiropas Savienībā ļoti nozīmīgā lauksaimniecības, rūpniecības un pārtikas ekonomikas nozares attīstībai. Arī Komisija “Reformas pamatojumos” uzsver, ka “Eiropas Savienības 25 dalībvalstīs ir 9,7 milj. lauku saimniecību, no kurām 1,4 milj. nodarbojas ar augļu un dārzeņu audzēšanu. Nozare apsaimnieko 3 % no visām kultivētajām platībām, un tās produkcija vērtības izteiksmē ir 17 % no ES lauksaimniecības produkcijas. Sektoram jāiztur stiprs spiediens no mazumtirdzniecības tīkliem, kas sasnieguši augstu koncentrācijas līmeni, un palielinās trešu valstu produkcijas radītā konkurence (…). Sektors saņem apmēram 3,1 % no kopējā lauksaimniecības budžeta.” (1) No savas puses EESK uzsver, ka augļu un dārzeņu sektors ar nemainīgu izmantojamo platību ir lauksaimnieciskās ražošanas nozare, kurā ir vislielākais nodarbināto skaits. Turklāt augļu un dārzeņu sektors iekļaujas starptautiskās sacensības situācijā (PTO sarunas, brīvas tirdzniecības telpa starp Eiropas un Vidusjūras reģiona valstīm 2010. gadā), kas arvien vairāk ietekmēs Eiropas augļu un dārzeņu ražošanas attīstību.

3.2

Turklāt Eiropas Revīzijas palāta Īpašajā ziņojumā Nr. 8/2006 “Lielāki panākumi? Augļu un dārzeņu ražotāju darbības programmām paredzētā Eiropas Savienības atbalsta efektivitāte”, analizējot, arī kritiski, ražotāju organizāciju darbību un vienlaicīgi konstatējot “ievērojamu progresu salīdzinājumā ar sākotnējo stāvokli”, aicināja uzlabot atbalsta efektivitātes pārraudzību un lūdza “izvirzīt precīzākus politikas uzdevumus” nolūkā stiprināt RO.

3.3

EESK norāda uz distanci, kas šķir izvirzītos mērķus no finansējuma — saskaņotas politikas nozīmīgas sastāvdaļas, kas ir piešķirts to sasniegšanai, un kura apstiprina KLP nelīdzsvarotu sadalījumu attiecībā pret Vidusjūras reģiona valstu produkciju.

EESK konstatē, ka Komisija savus priekšlikumus pieņēma budžeta ierobežojumu ietvaros, kas netika pārsniegti. Tāpat tā norāda, ka, atceļot izņemšanu no tirgus un kompensācijas par eksportu, Komisija nosaka iespējamo resursu palielināšanu, kas būtu nākamo darbības programmu rīcībā un kuri var palikt neizmantoti, un kurus produktīvākās RO nevarēs investēt.

3.4

Tāpat EESK konstatē, ka priekšlikums ievieš darbības programmās gan jaunus pasākumus, kuriem ir liela politiska un ekonomiska nozīme (tirgus krīžu vadība, vides politika, patēriņa veicināšana), gan paaugstina līdzfinansējumu (līdz pat 60 %) dažiem, par stratēģiskiem atzītiem pasākumiem.

Šī novatoriskā politika apvienojumā ar darbības programmām piešķirtā Kopienas finansiālā atbalsta robežvērtības saglabāšanu 4,1 % apmērā no katras ražotāju organizācijas pārdotās produkcijas vērtības (PPV) patiesībā rada investīcijām paredzēto līdzekļu samazināšanos.

3.5

EESK arī norāda, ka atbalsta par pārstrādātu produktu pilnīgas atdalīšanas ieviešana droši vien varētu izraisīt PPV samazināšanu un līdz ar to kopējo pieejamo finansiālo resursu samazināšanu salīdzinājumā ar status quo.

3.6

Šo iemeslu dēļ EESK uzskata, ka ir jāievieš vismaz trīs labojumi, saglabājot “īstu” budžeta neitralitāti:

3.7

Turklāt EESK pieņem zināšanai Komisijas priekšlikumu uzticēt krīžu vadību ražotāju organizācijām un aicina Komisiju paredzēt pārredzamus krīžu vadības kritērijus un rūpēties par to, lai šim mērķim izmantojamos instrumentus varētu lietot visi ražotāji, nodrošinot to, ka iespējamā intervence krīzes situācijās būtu efektīva un ļautu atgūt iepriekšējo tirgus situāciju.

3.8

EESK ir informēta, ka Komisija vairākkārtīgi ir pieteikusi savu ilgtermiņa stratēģiju, kas vērsta uz visu KTO pāreju uz PPV režīmu līdz 2013. gadam. EESK uzskata, ka ir iespējams, arī saskaņā ar līdz šim pieņemtām reformām, atbilstošs pārejas periods, ņemot vērā katras dalībvalsts un dažādo produktu īpatnības. EESK apzinās sekas sasteigtai pieejai, kas var nelabvēlīgi ietekmēt nodarbinātību un pārstrādes rūpniecību, kura sastopas ar sarežģītu pārstrukturēšanas stratēģiju, kas var izraisīt arī ražotņu slēgšanu un kurai reformas priekšlikums neparedz nekādus īpašus atbalsta pasākumus.

3.9

Turklāt EESK pieņem zināšanai, ka Komisija, lai panāktu saderību ar PTO noteikumiem, uzskata par nepieciešamu atcelt Regulas Nr. 1782/2003 51. pantu. Šī iespēja veido papildu konkurenci sektorā starp līdzšinējiem augļu un dārzeņu ražotājiem un iespējamajiem jaunajiem ražotājiem. Lai izvairītos no mākslīgiem traucējumiem sektora ienākumu dinamikā, EESK uzskata, ka uz pārejas perioda laiku dalībvalstīm jāļauj izlases kārtībā piemērot 51. pantu attiecībā uz dažiem “jūtīgiem produktiem” vai arī jāparedz jaunas tiesības augļu un dārzeņu audzētājiem, kas līdz šim tās nav ieguvuši.

3.10

EESK pieņem zināšanai, ka tirdzniecībā ar trešām valstīm Komisija ierosina sektora eksporta kompensāciju atcelšanu, un atzīmē, ka tas veicina neviendabīgu un starp dažādām lauksaimniecības nozarēm līdz galam nesaskaņotu Eiropas Savienības vispārējo politiku. EESK aicina Komisiju izvairīties no tirdzniecības koncesijām, kas negatīvi ietekmē Kopienas priekšrocības principu, un iesaka nodrošināt stingru tarifu kvotu pārvaldi un saglabāt īpašas drošības klauzulas, ņemot vērā arī to, ka pasaules mērogā ES ir vislielākā augļu un dārzeņu importētāja, ka vairāk nekā 70 % no tās importa nāk no valstīm, ar kurām tai ir atvieglotas tirdzniecības līgumi un ka šajā sektorā ir arī tā saucamie “jūtīgie” produkti.

3.11

EESK, atbalstot vienkāršošanas tendenci, uzskata, ka tirdzniecības standartu saglabāšana ir būtisks instruments gan garantijai, ko tie dod patērētājiem, atsaucoties uz produkcijas drošību un izcelsmi, gan būtiskajai nozīmei, kas tiem ir tirgus regulēšanā. Šajā nolūkā EESK uzsver, ka ir svarīgi, lai ES izdotos ieviest izsekojamību kā veselības un augu aizsardzības risku pārvaldības pamatpasākumu atbilstoši standartiem, kas nosaka starptautisko tirdzniecību.

3.12

Turklāt EESK norāda, ka Eiropas Savienībai ir jākļūst par vides un sociālo standartu, kurus piemēro ražošanas procesā iesaistītajiem darbiniekiem, ieviešanas un atzīšanas veicinātāju pasaules mērogā.

3.13

EESK atzinīgi vērtē Komisijas politiku, kas vērsta uz aktīvu vides aizsardzību. Šajā sakarā EESK uzskata, ka iedarbīgāka par nemainīgu noteikumu un procentu likmju noteikšanu ir pieaugošā līdzfinansējuma metodes piemērošana, izejot no obligātas minimālās summas, kuras uzdevums ir atbalstīt darbības programmas, kas vērstas uz šo mērķu sasniegšanu.

3.14

Attiecībā uz augļu un dārzeņu produkcijas patēriņa veicināšanu atsevišķu patērētāju kategoriju vidū EESK piekrīt nozīmei, kādu Komisija velta šim mērķim, un līdz ar to lūdz Komisiju izstrādāt īpašu veicināšanas stratēģiju horizontālās veicināšanas politikas ietvaros, bet pauž bažas par veicināšanas pasākumu obligātā rakstura efektivitāti, kuriem darbības programmās neizbēgami būs ierobežots vēriens.

4.1

Komiteja norāda, ka Komisijas priekšlikumā neparādās pārstrādei paredzēto sarkano augļu audzētāju problēmas risinājums. EESK uzskata, ka ir svarīgi izveidot tieša atbalsta sistēmu pārstrādei paredzēto sarkano augļu sektorā, līdzīgi kā tas ir citu pārstrādei paredzēto augļu un dārzeņu gadījumā (piemēram, riekstu gadījumā).

4.2

EESK atzinīgi vērtē garšaugu iekļaušanu to produktu vidū, kuriem var izveidot RO, un turklāt aicina Komisiju pārbaudīt, vai tās priekšlikumā izstrādātajā sarakstā ir ņemtas vērā visu ES reģionu vajadzības.

4.3

Pamatojoties uz līdzīgu pieredzi, kas iegūta izplatīšanā labdarības nolūkos, EESK vērš Komisijas uzmanību uz nepieciešamību paredzēt ātrus un efektīvus piemērošanas noteikumus.

4.4

EESK aicina Komisiju izskatīt iespēju iekļaut bezmaksas izplatīšanas pasākumos izmantošanu ar pārtiku nesaistītā nolūkā.

4.5

EESK aicina Komisiju ņemt vērā jauno dalībvalstu ražotāju īpašās grūtības līdzfinansēt krīžu vadību.

4.6

EESK uzskata, ka ražotāja tiešas tirdzniecības minimālās robežas paredzēšana ir pretrunā ar reformas mērķiem, un iesaka saglabāt iepriekšējās regulas formulējumu.

4.7

EESK neiebilst pret dalībvalstu valsts stratēģijas noteikšanu darbības programmām, tai skaitā, lai izmantotu un attīstītu jau esošās publiskās iestādes; tomēr tā uzskata, ka minētajām valstu stratēģijām jābūt fakultatīvām ieinteresētajai dalībvalstij un tām nav jāizraisa jauna valsts pozitīvo pasākumu saraksta izveidošana.

4.8

Turklāt EESK konstatē, ka dažos gadījumos Kopienas politika, kas virzīta uz piedāvājuma koncentrēšanas veicināšanu, tajā skaitā ar ražotāju organizāciju apvienošanās palīdzību, var būt pretrunā ar Kopienas vai atsevišķu valstu konkurences institūcijas pasākumiem. Tādēļ EESK aicina konkurences noteikumu piemērošanas gadījumā ņemt vērā augļu un dārzeņu tirgus ES dimensiju.

4.9

Komiteja ierosina Komisijai izveidot Kopienas cenu un tirdzniecības prakšu novērošanas centru, kas varēs uzlabot tirgus pārredzamību par labu visiem dalībniekiem.

4.10

Ņemot vērā, ka ierosinātā reforma apstiprina autonomu nozares kopīgā tirgus organizāciju, EESK aicina Komisiju regulā par tā saucamo vienotu KTO neieviest papildu īpašus nosacījumus attiecībā uz augļu un dārzeņu sektoru.