(6)

Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde (EPNI) ir pieņēmusi divus atzinumus par labturības aspektiem saistībā ar zināmu sugu dzīvnieku apdullināšanas un nonāvēšanas galvenajām sistēmām, proti, 2004. gadā — par galveno komerciālo sugu dzīvnieku apdullināšanas un nonāvēšanas galveno sistēmu labturības aspektiem — un 2006. gadā — par komerciāli audzēto briežu, kazu, trušu, strausu, pīļu, zosu un paipalu apdullināšanas un nonāvēšanas galveno sistēmu labturības aspektiem. Kopienas likumdošana šajā jomā ir jāpapildina, lai ņemtu vērā šos zinātniskos atzinumus. Ieteikumi pakāpeniski izbeigt ogļskābās gāzes lietošanu cūkām un mājputniem, kā arī mājputnu apdullināšanu ūdens peldē, priekšlikumā netika iekļauti, jo to ietekmes novērtējums atklāja, ka šobrīd tie ES nav ekonomiski dzīvotspējīgi. Turklāt citus ieteikumus nevajadzētu iekļaut šajā regulā, jo tie attiecas uz tehniskajiem parametriem, kuri tiks iekļauti īstenošanas pasākumos vai labas prakses rokasgrāmatās. Ieteikumi par saimniecībās audzētām zivīm netika iekļauti priekšlikumā, jo šajā jomā bija nepieciešami papildu zinātniskie atzinumi un saimnieciskais novērtējums.

(6)

Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde (EPNI) ir pieņēmusi divus atzinumus par labturības aspektiem saistībā ar zināmu sugu dzīvnieku apdullināšanas un nonāvēšanas galvenajām sistēmām, proti, 2004. gadā — par galveno komerciālo sugu dzīvnieku apdullināšanas un nonāvēšanas galveno sistēmu labturības aspektiem — un 2006. gadā — par komerciāli audzēto briežu, kazu, trušu, strausu, pīļu, zosu un paipalu apdullināšanas un nonāvēšanas galveno sistēmu labturības aspektiem. Dzīvnieku veselības un dzīvnieku labturības zinātniskā komiteja (SCAHW) 2001. gadā pieņēma ziņojumu par kažokādu iegūšanai audzējamo dzīvnieku aizsardzību, kurā ir iekļauta to kaušanas metožu analīze, kuras izmanto kažokzvēru fermās. Kopienas likumdošana šajā jomā būtu jāpapildina, lai ņemtu vērā šos zinātniskos atzinumus. Ieteikumi pakāpeniski izbeigt ogļskābās gāzes lietošanu cūkām un mājputniem priekšlikumā netika iekļauti, jo to ietekmes novērtējums atklāja, ka šobrīd tie ES nav ekonomiski dzīvotspējīgi. Turklāt citus ieteikumus nevajadzētu iekļaut šajā regulā, jo tie attiecas uz tehniskajiem parametriem, kuri tiks iekļauti īstenošanas pasākumos vai labas prakses rokasgrāmatās. Ieteikumi par saimniecībās audzētām zivīm netika iekļauti priekšlikumā, jo šajā jomā bija nepieciešami papildu zinātniskie atzinumi un saimnieciskais novērtējums.

(15)

Protokolā par dzīvnieku aizsardzību un labturību arī uzsvērta nepieciešamību ievērot dalībvalstu likumdošanas vai administratīvos noteikumus un paražas, jo īpaši tās, kas saistītas ar reliģiskiem rituāliem, kultūras tradīcijām un reģionālo mantojumu, formulējot un īstenojot Kopienas politiku inter alia lauksaimniecības un iekšējā tirgus jomās. Tādēļ ir lietderīgi no šīs regulas darbības jomas izslēgt kultūras pasākumus, kur dzīvnieku labturības prasību ievērošana nelabvēlīgi ietekmētu attiecīgā pasākuma būtību.

(15)

Protokolā par dzīvnieku aizsardzību un labturību arī uzsvērta nepieciešamīb a ievērot dalībvalstu likumdošanas vai administratīvos noteikumus un paražas, jo īpaši tās, kas saistītas ar reliģiskiem rituāliem, kultūras tradīcijām vai reliģiskas izcelsmes tradīcijām un reģionālo mantojumu, formulējot un īstenojot Kopienas politiku inter alia lauksaimniecības un iekšējā tirgus jomās. Tādēļ ir lietderīgi no šīs regulas darbības jomas izslēgt kultūras, reliģiskos un tradicionalos pasākumus, kur dzīvnieku labturības prasību ievērošana nelabvēlīgi ietekmētu attiecīgā pasākuma būtību.

(16)

Bez tam, kultūras tradīcijas liecina par mantotu, izveidotu vai ierastu domāšanas veidu, darbību vai uzvedību, kas faktiski ietver sevī kaut ko nodotu vai iegūtu no senčiem. Tās veicina senu sociālo saikņu kopšanu starp paaudzēm. Ar nosacījumu, ka šīs darbības neiespaido dzīvnieku izcelsmes produktu tirgu un to pamatā nav nolūka veikt ražošanu , ir lietderīgi no šīs regulas darbības jomas izslēgt dzīvnieku nonāvēšanu , kas notiek šajos pasākumos.

(16)

Bez tam, kultūras tradīcijas vai reliģiskas izcelsmes tradīcijas liecina par mantotu, izveidotu vai ierastu domāšanas veidu, darbību vai uzvedību, kas faktiski ietver sevī kaut ko nodotu vai iegūtu no senčiem. Tās veicina senu sociālo saikņu kopšanu starp paaudzēm. Ar nosacījumu, ka šīs darbības neiespaido dzīvnieku izcelsmes produktu tirgu, ir lietderīgi no šīs regulas darbības jomas izslēgt dzīvnieku kaušanu , kas notiek šajos pasākumos.

22.a

Iepriekšminētie jaunie uzdevumi acīmredzami būtiski finansiāli ietekmēs ES uzņēmējus. Lai ievērotu šajā regulā paredzētos noteikumus, būtu jāspēj sagadāt atbilstošus ES finanšu līdzekļus, lai finansiāli atbalstītu ES nepieciešamo vadošo lomu dzīvnieku labturības jomā starptautiskajā vidē.

(24)

Atkarībā no tā, kā kaušanas vai nonāvēšanas laikā tiek izmantotas apdullināšanas metodes, dažas no tām var izraisīt dzīvnieku nāvi bez sāpēm, mazinot stresu un ciešanas. Tādējādi nav nepieciešams uzsvērt atšķirību starp atgriezeniskām un neatgriezeniskām apdullināšanas metodēm.

(24)

Atkarībā no tā, kā kaušanas vai nonāvēšanas laikā tiek izmantotas apdullināšanas metodes, dažas no tām var izraisīt dzīvnieku nāvi bez sāpēm, mazinot stresu un ciešanas.

(32)

Regulā (EK) Nr. 854/2004 iekļauts to uzņēmumu saraksts, no kuriem atļauts Kopienā importēt īpašus dzīvnieku izcelsmes produktus. Kautuvēm izvirzītās vispārīgās un papildu prasības, kas ietvertas šajā regulā, jāņem vērā arī attiecībā uz minēto sarakstu.

(32)

Regulā (EK) Nr. 854/2004 iekļauts to uzņēmumu saraksts, no kuriem atļauts Kopienā importēt īpašus dzīvnieku izcelsmes produktus. Kautuvēm izvirzītās vispārīgās un papildu prasības, kas ietvertas šajā regulā, būtu jāņem vērā arī attiecībā uz minēto sarakstu. Komisijai būtu jāuzrauga, lai gaļas un gaļas produktu imports no trešām valstīm, kas paredzēts iekšējam tirgum, atbilst šajā regulā paredzētajiem vispārējiem noteikumiem.

(33)

Kautuves un tajās izmantotās iekārtas paredzētas noteiktai dzīvnieku kategorijai un daudzumam. Iekārtas ietilpības pārsniegšana vai tās izmantošana neparedzētiem mērķiem nelabvēlīgi iespaido dzīvnieku labturību. Tāpēc informāciju par šiem aspektiem būtu jāpaziņo kompetentajām iestādēm, un tām būtu jākļūst par daļu no kautuves novērtēšanas procedūras.

(33)

Kautuves un tajās izmantotās iekārtas paredzētas noteiktai dzīvnieku kategorijai un daudzumam. Iekārtas ietilpības pārsniegšana vai tās izmantošana neparedzētiem mērķiem nelabvēlīgi iespaido dzīvnieku labturību. Tāpēc informāciju par šiem aspektiem būtu jāpaziņo kompetentajām iestādēm, un tām būtu jākļūst par daļu no kautuves novērtēšanas procedūras. Nelielām, regulāri kontrolētām kautuvēm, kurās nokauj līdz 50 mājlopu vienībām nedēļā vai līdz 150 000 mājputniem gadā un kuras galvenokārt nodarbojas ar pārtikas produktu pārdodošanu tieši gala patērētājiem, nav vajadzīgas sarežģītas atļauju saņemšanas procedūras, lai īstenotu šīs regulas pamatprincipus.

(34a)

Ir jānovērš ciešanas, kuras dzīvniekiem varētu rasties pirms kaušanas baiļu un stresa dēļ. Tāpēc ir atbilstoši jāiekārto kautuves, jāorganizē kautuvē veicamie pasākumi un jāsagatavo darbinieki, lai dzīvniekiem laika posmā no izkraušanas līdz kaušanai novērstu stresu, bailes un sāpes.

(35)

Zinātnes un tehnikas progresa rezultātā pastāvīgi notiek uzlabojumi kautuvju konstrukcijā, izvietojumā un izmantojamās iekārtās. Tāpēc ir svarīgi, ka Kopiena pilnvaro Komisiju veikt grozījumus prasībās, kas attiecas uz kautuvju celtniecību, projektēšanu un tehnisko aprīkojumu, uzturot vienotu un augstu dzīvnieku aizsardzības līmeni.

(35)

Zinātnes un tehnikas progresa rezultātā pastāvīgi notiek uzlabojumi kautuvju konstrukcijā, izvietojumā un izmantojamās iekārtās. Tāpēc ir svarīgi, ka Kopiena pilnvaro Komisiju veikt grozījumus prasībās, kas attiecas uz kautuvju celtniecību, projektēšanu un tehnisko aprīkojumu, uzturot vienotu un augstu dzīvnieku aizsardzības līmeni. Nepārtraukti būtu jāveicina labāku apdullināšanas metožu izstrāde. Būtu jāattīsta arī alternatīvu metožu pētījumi virsnormas cāļu kaušanai.

(37)

Nonāvēšana bez apdullināšanas prasa precīzu kakla pārgriešanu ciešanu mazināšanai. Turklāt dzīvniekiem, kas nav mehāniski sapīti, pēc kakla pārgriešanas asiņošanas process palēninās, tādejādi nevajadzīgi paildzinot dzīvnieka ciešanas. Tāpēc dzīvniekus, kurus nonāvē bez apdullināšanas, jāsapin atsevišķi.

(37)

Kaušana bez apdullināšanas prasa precīzu kakla pārgriešanu ciešanu mazināšanai. Turklāt dzīvniekiem, kas nav mehāniski sapīti, pēc kakla pārgriešanas asiņošanas process palēninās, tādējādi nevajadzīgi paildzinot dzīvnieka ciešanas. Tāpēc dzīvniekus, kurus nonāvē bez apdullināšanas, būtu jāsapin atsevišķi un efektīvi jāapdullina tūlīt pēc grieziena izdarīšanas.

(38)

Zinātnes un tehnikas progresa rezultātā pastāvīgi notiek uzlabojumi attiecībā uz apiešanos ar dzīvniekiem un to sapīšanu kautuvēs. Tāpēc ir svarīgi, ka Kopiena pilnvaro Komisiju veikt grozījumus prasībās, kas attiecas uz apiešanos ar dzīvniekiem un to sapīšanu pirms kaušanas , uzturot vienotu un augstu dzīvnieku aizsardzības līmeni.

(38)

Zinātnes un tehnikas progresa rezultātā pastāvīgi notiek uzlabojumi attiecībā uz apiešanos ar dzīvniekiem un to sapīšanu kautuvēs un rūpnieciskās kažokzvēru audzētavās . Tāpēc ir svarīgi, ka Kopiena pilnvaro Komisiju veikt grozījumus prasībās, kas attiecas uz apiešanos ar dzīvniekiem un to sapīšanu pirms nonāvēšanas , uzturot vienotu un augstu dzīvnieku aizsardzības līmeni.

(i)

tehnisku vai zinātnisku eksperimentu laikā, ko veic kompetentās iestādes uzraudzībā ,

i)

veicot pasākumus, kurus regulē ar Padomes Direktīvu 86/609/EEK (1986. gada 24. novembris) par dalībvalstu normatīvo un administratīvo aktu tuvināšanu attiecībā uz to dzīvnieku aizsardzību, kurus izmanto izmēģinājumos un citiem zinātniskiem mērķiem (1);

(ii)

medību laikā,

(ii)

medību vai sporta zvejas laikā,

iva)

galvenajos reliģiskajos svētkos, kuri saistīti ar tradicionālo upurēšanu personiskam patēriņam, piemēram, Lieldienās vai Ziemassvētkos un tikai desmit dienu laikā pirms attiecīgo svētku dienām.

ba)

daļēji pieradinātiem briežiem, kas nošauti uz lauka un apstrādāti, izmantojot medību dzīvnieku audzētavas iekārtas,

b)

“radniecīgas darbības” nozīmē, piemēram, apiešanos ar dzīvniekiem, izvietošanu, sapīšanu, apdullināšanu un atasiņošanu, ko veic apstākļos un vietā, kuros dzīvniekus nonāvē ;

b)

“radniecīgas darbības” nozīmē, piemēram, apiešanos ar dzīvniekiem, izkraušanu, izvietošanu, sapīšanu, apdullināšanu un atasiņošanu, ko veic apstākļos un vietā, kuros dzīvniekus nokauj ;

ba)

“kompetentā iestāde” ir dalībvalsts centrālā iestāde, kuras pienākums ir nodrošināt šīs regulas prasību ievērošanu, vai jebkura cita iestāde, kurai centrālā iestāde ir uzdevusi šā pienākuma pildīšanu.

da)

“bezsamaņa” ir bezsamaņas stāvoklis, kura laikā ir daļējs vai pilnīgs smadzeņu darbības pārtraukums, un pēc kura dzīvnieks nav spējīgs reaģēt uz normāliem kairinājumiem, tostarp sāpēm.

(f)

“apdullināšana” nozīmē jebkuru tīši radītu procesu, kas izraisa samaņas un jušanas zudumu bez sāpēm , ieskaitot jebkuru procesu, kas var novest līdz tūlītējai nāvei;

(f) )

“apdullināšana” nozīmē jebkuru tīši radītu procesu, kas izraisa samaņas un jušanas zudumu, ieskaitot jebkuru procesu, kas var novest līdz tūlītējai nāvei;

g)

“reliģisks rituāls” nozīmē darbību virkni, kas saistīta ar dzīvnieku nokaušanu, ko paredz reliģija, piemēram, islāms vai jūdaisms ;

g)

“reliģisks rituāls” nozīmē darbību virkni, kas saistīta ar dzīvnieku nokaušanu, ko paredz reliģija vai kuru iemesls ir noteikti reliģiskie svētki ;

k)

“kautuve” nozīmē jebkuru uzņēmumu, ko izmanto sauszemes dzīvnieku kaušanai ;

k)

“kautuve” ir uzņēmums, kurā kauj un dīrā dzīvniekus, kuru gaļa paredzēta lietošanai pārtikā ;

(m)

“kažokzvēri” nozīmē zīdītāju sugas dzīvniekus, kurus galvenokārt audzē kažokādas ieguvei, piemēram, ūdeles, seski, lapsas, jenoti, nutrijas un šinšillas;

(m)

“kažokzvēri” nozīmē zīdītāju sugas dzīvniekus, kurus galvenokārt audzē kažokādas ieguvei, piemēram, ūdeles, seski, lapsas, jenoti, jenotsuņi, nutrijas, truši un šinšillas;

(a)

dzīvniekiem tiek nodrošināts fizisks komforts un drošība, turot tos tīrus un optimālā temperatūrā, un pasargājot no kritieniem vai paslīdēšanas;

(a)

dzīvniekiem tiek nodrošināts fizisks komforts un drošība, turot tos optimālā temperatūrā, un pasargājot no kritieniem vai paslīdēšanas;

(d)

dzīvniekiem nav vērojamas sāpju, baiļu, agresijas vai citas anormālas uzvedības pazīmes;

(d)

dzīvniekiem nav vērojamas sāpju, agresijas vai citas anormālas uzvedības pazīmes;

(f)

dzīvnieki tiek atturēti no savstarpēji naidīgas izturēšanās.

(a)

apiešanās ar dzīvniekiem un to aprūpe pirms viņu sapīšanas;

(a)

apiešanās ar dzīvniekiem sapīšanas, apdullināšanas vai kaušanas nolūkā ;

(f)

dzīvu dzīvnieku atasiņošana.

(f)

dzīvu dzīvnieku atasiņošana un/vai 4. panta 2. punktā norādītā kaušanas metode .

(fa)

kažokzvēru kaušana.

(a)

dzīvnieku vai svara kategorijas , kurām paredzēta iekārtas lietošana;

(a)

dzīvnieku sugu vai svara kategorijas, kurām paredzēta iekārtas lietošana;

(ca)

apkopes un kalibrēšanas metodes šādai iekārtai.

(a)

maksimālo katras kaušanas līnijas caurlaidspēju;

(c)

katras izvietošanas platības maksimālo ietilpību, kas paredzēta zirgiem un liellopu, aitu, kazu un cūku sugas dzīvniekiem, kā arī mājputniem un zaķveidīgajiem.

(c)

katras izvietošanas platības maksimālo ietilpību, kas paredzēta zirgiem un liellopu, aitu, kazu un cūku sugas dzīvniekiem, kā arī mājputniem, skrējējputniem un zaķveidīgajiem.

e)

izmantojot elektrisko strāvu, kas neapdullina un nenonāvē dzīvniekus kontrolētos apstākļos, sevišķi izmantojot tādu elektriskās strāvas triecienu, kas neiedarbojas uz smadzenēm.

(a)

piespiedu nokaušanas iemeslus;

(b)

nonāvēto dzīvnieku skaitu un sugu;

(c)

izmantotās apdullināšanas un nonāvēšanas metodes;

(d)

konstatēto problēmu apraksts un, ja iespējams, rastie risinājumi, lai novērstu vai samazinātu attiecīgo dzīvnieku ciešanas;

(e)

visas atkāpes, kas piešķirtas saskaņā ar 3. punktu.

(a)

nodrošināt zinātniskās un tehniskās zināšanas saistībā ar kautuvju apstiprināšanu;

(b)

izvērtēt jaunās apdullināšanas metodes;

(c)

aktīvi aicināt uzņēmējus un citas ieinteresētās personas izstrādāt labas prakses rokasgrāmatas šīs regulas īstenošanai, kā arī publicēt un izplatīt šādas rokasgrāmatas un kontrolēt to izmantošanu;

(d)

izstrādāt vadlīnijas kompetentai iestādei šīs regulas īstenošanas nolūkā;

(e)

akreditēt struktūras un organizācijas kvalifikāciju apliecinošu sertifikātu izdošanai, kā minēts 18. pantā;

(f)

sazināties un sadarboties ar Komisiju un citiem references centriem, lai apmainītos ar tehniskajiem un zinātniskajiem datiem un izplatītu informāciju par labāko praksi, kas attiecas uz šīs regulas īstenošanu.

b)

kvalifikāciju apliecinošu sertifikātu izdošanu, kas apstiprina neatkarīga gala eksāmena nokārtošanu; šā eksāmena priekšmetiem jābūt saistītiem ar attiecīgo dzīvnieku kategoriju un jāatbilst darbībām, kas uzskaitītas 7. panta 2. punktā, un priekšmetiem, kas minēti IV pielikumā;

b)

nodrošināt to, lai ikviena persona, kas atbild par 6. pantā noteikto standarta darba procedūru izstrādi un ievērošanu, tiktu atbilstīgi sagatavota;

(c)

šā panta a) apakšpunktā minētajiem mācību programmas kursiem un b) apakšpunktā minētā eksāmena satura un variantu apstiprināšanu.

a)

kurai ir zināšanas, personāls un aprīkojums, lai to īstenotu;

b)

kas ir neatkarīga un brīva no jebkādiem interešu konfliktiem, kas attiecas uz kvalifikāciju apliecinošo sertifikātu izdošanu;

c)

kuru ir akreditējis references centrs.

7.1a

2.3.

Starp ierobežojošo aploku un eju, kas ved uz apdullināšanas vietu, jābūt uzgaidāmajam aplokam ar līdzenu grīdu un stingrām malām , lai nepārtrauktu apdullināšanai un nonāvēšanai paredzēto dzīvnieku plūsmu un izvairītos no nepieciešamības kopējiem dzīt dzīvniekus no turienes. Uzgaidāmajam aplokam jābūt projektētam tā, lai dzīvnieki neiesprūstu un nemīdītos.

2.3.

Starp ierobežojošo aploku un eju, kas ved uz apdullināšanas vietu, jābūt uzgaidāmajam aplokam, lai nepārtrauktu apdullināšanai un kaušanai paredzēto dzīvnieku plūsmu un izvairītos no nepieciešamības kopējiem dzīt dzīvniekus no turienes. Uzgaidāmajam aplokam jābūt projektētam tā, lai dzīvnieki neiesprūstu un nemīdītos.

3.2.

3.3.

4.1.a

4.2.

7.2.

Mājputniem paredzētajām iekārtām jābūt projektētām un uzbūvētām tā, lai dzīvnieki tiktu novirzīti līdz gāzes kamerām transportēšanas grozos, tos neizkraujot.

7.2.

Dzīvi cāļi būtu jānogādā gāzes kamerā vai nu transportēšanas grozos vai uz konveijera lentām.

1.2.

Mājputnu un zaķveidīgo gadījumā kopējais transportēšanas laiks un laiks starp izkraušanu un nokaušanu nedrīkst pārsniegt 12 stundas.

Zīdītāju gadījumā, izņemot zaķveidīgos, kopējais transporta laiks un laiks starp izkraušanu un nokaušanu nedrīkst pārsniegt:

Pēc šā termiņa beigām dzīvniekus jāizvieto, jāpabaro un pēc tam attiecīgi jādod pietiekošs daudzums barības ar noteiktiem intervāliem. Šādos gadījumos dzīvniekus nodrošina ar guļvietas segumu vai ekvivalentu materiālu, kas garantē komforta līmeni, kas piemērots katrai sugai un attiecīgajam dzīvnieku skaitam. Šim materiālam jāgarantē adekvātu urīna un izkārnījumu absorbēšanu.

1.5

c)

pacelt vai vilkt dzīvniekus aiz galvas, ausīm, ragiem, kājām, astes vai vilnas, vai apieties ar viņiem veidos, kas radītu neizbēgamas sāpes vai ciešanas;

c)

pacelt vai vilkt dzīvniekus aiz galvas, ausīm, ragiem, kājām (izņemot mājputnus un zaķveidīgos), astes vai vilnas, vai apieties ar viņiem veidos, kas radītu neizbēgamas sāpes vai ciešanas;

1.8.a

1.8b

2.1.

Katram dzīvniekam jābūt pietiekami daudz vietas, lai stāvētu, apgultos un apgrieztos.

2.1.

Izņemot lielus mājdzīvniekus, kurus saprātīgu laika posmu tur atsevišķā iežogojumā, katram dzīvniekam ir jābūt pietiekami daudz vietas, lai stāvētu, apgultos un apgrieztos.

2.a

Triecienpistole jānovieto tā, lai nodrošinātu, ka šāviņš iekļūst smadzeņu garozā. Īpaši, ir aizliegta liellopu šaušana pakausī. Aitas un kazas drīkst šaut pakausī, ja ragu dēļ to nevar izdarīt pieras daļā. Šādos gadījumos šāviens jāveic tūliņ aiz ragu pamatnes un jātēmē mutes virzienā, asiņošanai jāsākas 15 sekunžu laikā pēc šāviena izdarīšanas.

2.b

Dzīvnieku nedrīkst ievietot apdullināšanas iekārtā un tā galvu nedrīkst ievietot iekārtā, kas ierobežo dzīvnieka kustības, ja vien darbinieks, kas apdullinās dzīvnieku, ir gatavs to veikt, tiklīdz dzīvnieks ir ievietots apdullināšanas iekārtā vai tiklīdz tā galva ir piesieta.

3.1.

Ja viena un tā pati persona ir atbildīga par dzīvnieku apdullināšanu, važošanu, pacelšanu un atasiņošanu, tad šī persona visas minētās darbības veic secīgi ar vienu dzīvnieku pirms procedūras atkārtošanas ar nākamo dzīvnieku.

3.1.

Ja viena un tā pati persona ir atbildīga par dzīvnieku apdullināšanu, važošanu, pacelšanu un atasiņošanu, tad šī persona visas minētās darbības veic secīgi ar vienu dzīvnieku pirms procedūras atkārtošanas ar nākamo dzīvnieku. Šo prasību nepiemēro, ja tiek izmantota dzīvnieku apdullināšana grupā.

3.1a.

3.2a

3.2.b

Kautuvēs ir jābūt piemērotām iekārtām, lai ātri veiktu procedūru, ja tāda ir nepieciešama.

3.3.

Putnus nedrīkst nokaut ar automātiskajiem kakla nocirtējiem, ja nav iespējams pārliecināties, vai kakla nocirtēji ir sekmīgi pārgriezuši asinsvadus. Ja tas nav izdevies, putns nekavējoties jānonāvē .

3.3.

Putnus nedrīkst nokaut ar automātiskajiem kakla nocirtējiem, ja nav iespējams pārliecināties, vai kakla nocirtēji ir sekmīgi pārgriezuši asinsvadus. Ja tas nav izdevies, putns nekavējoties jānokauj .

fa)

Apiešanās ar dzīvniekiem un to sapīšanas praktiskie aspekti.

Apdullināšanas metožu praktiskie aspekti.

Apdullināšanas un/vai kaušanas metožu rezerves varianti.

Apdullināšanas un/vai kaušanas iekārtu ekspluatācija.

Apdullināšanas efektivitātes kontrole.