Choose the experimental features you want to try

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

Document 52009IP0100

Eiropas Mazās uzņēmējdarbības akts “Small Business Act” Eiropas Parlamenta 2009. gada 10. marta rezolūcija par Eiropas Mazās uzņēmējdarbības aktu “Small Business Act” (2008/2237(INI))

OV C 87E, 1.4.2010, p. 48–59 (BG, ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SL, FI, SV)

1.4.2010   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

CE 87/48


Otrdiena, 2009. gada 10. marts
Eiropas Mazās uzņēmējdarbības akts “Small Business Act”

P6_TA(2009)0100

Eiropas Parlamenta 2009. gada 10. marta rezolūcija par Eiropas Mazās uzņēmējdarbības aktu “Small Business Act” (2008/2237(INI))

2010/C 87 E/11

Eiropas Parlaments,

ņemot vērā Komisijas 2008. gada 25. jūnija paziņojumu “Vispirms domāt par mazākajiem” — Eiropas Mazās uzņēmējdarbības akts (COM(2008)0394) un tam pievienoto Komisijas dienestu darba dokumentu par ietekmes novērtējumu (SEC(2008)2102),

ņemot vērā Parlamenta 2006. gada 30. novembra rezolūciju “Laiks palielināt apgriezienus — uzņēmējdarbības un izaugsmes veicināšana Eiropā” (1) un 2006. gada 19. janvāra rezolūciju par Eiropas Mazo uzņēmumu hartas īstenošanu (2),

ņemto vērā Konkurētspējas padomes 2006. gada 13. marta2 715. sēdes secinājumus par MVU politiku izaugsmei un nodarbinātībai un Konkurētspējas padomes 2008. gada 1. un 2. decembra2 891. sēdes secinājumus,

ņemot vērā Reģionu komitejas 2009. gada 12. februāra atzinumu,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas 2009. gada 14. janvāra atzinumu,

ņemot vērā 2008. gada Eiropas Mazo uzņēmumu hartas labas prakses piemēru izlasi,

ņemot vērā 2008. gada 25. jūnija Komisijas dienestu darba dokumentu “Eiropas labāko prakšu kodekss, lai veicinātu MVU pieeju publiskā iepirkuma līgumiem” (SEC(2008)2193),

ņemot vērā Komisijas 2007. gada 8. oktobra paziņojumu “Videi nekaitīgi un konkurētspējīgi MVU — programma, lai palīdzētu maziem un vidējiem uzņēmumiem ievērot vides tiesību aktus” (COM(2007)0379),

ņemot vērā Komisijas 2008. gada 16. jūlija paziņojumu par ilgtspējīga patēriņa un ražošanas un ilgtspējīgas rūpniecības politikas rīcības plānu (COM(2008)0397),

ņemot vērā Komisijas 2008. gada 16. jūlija paziņojumu “Eiropas rūpnieciskā īpašuma tiesību stratēģija” (COM(2008)0465),

ņemot vērā augsta līmeņa neatkarīgu ieinteresēto personu grupas 2008. gada 10. jūlija atzinumu par administratīvo slogu uzņēmējdarbības tiesību prioritārajās jomās un 2008. gada 22. oktobra atzinumu attiecībā uz Direktīvas 2006/112/EK (PVN direktīva) noteikumiem par rēķinu sagatavošanu un piesūtīšanu elektroniski,

ņemot vērā Reglamenta 45. pantu,

ņemot vērā Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejas ziņojumu, kā arī Ekonomikas un monetārās komitejas, Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komitejas, Nodarbinātības un sociālo lietu komitejas, Kultūras un izglītības komitejas, Juridiskās komitejas, Sieviešu tiesību un dzimumu līdztiesības komitejas atzinumus (A6-0074/2009),

A.

tā kā 23 miljoniem mazo un vidējo uzņēmumu (MVU) ES, kas veido apmēram 99 % no visiem uzņēmumiem un nodrošina vairāk nekā 100 miljonus darba vietu, ir svarīga nozīme, sniedzot ieguldījumu ekonomikas izaugsmē, sociālajā kohēzijā un darba vietu radīšanā, un tie ir galvenais jauninājumu avots, kā arī tiem ir būtiska nozīme darbavietu saglābšanā un to skaita palielināšanā;

B.

tā kā MVU ir jābūt visu Kopienas politiku pamatā, lai šiem uzņēmumiem nodrošinātu iespēju attīstīties un piemēroties globalizācijas prasībām, kā arī piedalīties zinību triādē un piemēroties izmaiņām vides un enerģētikas jomā;

C.

tā kā, pat neraugoties uz agrākām Eiropas Savienības iniciatīvām, kopš 2000. gada ir notikuši tikai nelieli vai pat gandrīz nemanāmi MVU uzņēmējdarbības vides uzlabojumi;

D.

tā kā lielākā daļa MVU ir mikrouzņēmumi, amatniecības uzņēmumi, ģimenes uzņēmumi vai kooperatīvi, kas ir uzņēmējdarbības kultūras īstie veidotāji, un tādēļ tiem ir svarīga nozīme sociālās integrācijas un pašnodarbinātības veicināšanā;

E.

tā kā MVU nav nodrošināts pietiekams atbalsts, lai tie varētu sevi aizsargāt pret negodīgu komercdarbības pārrobežu praksi, piemēram, uzņēmumu uzziņu sabiedrību maldinošajām darbībām,

F.

tā kā, neraugoties uz Eiropas MVU atšķirībām, to problēmas uzņēmuma potenciāla īstenošanā bieži vien ir līdzīgas un saistītas ar augstākām administratīvajām un noteikumu ievērošanas izmaksām nekā lielajiem uzņēmumiem, kā arī ar finansējuma un tirgus pieejamību, jauninājumiem un vidi;

G.

tā kā ir jāmaina attieksme pret uzņēmēju lomu un riska uzņemšanos, kas ir MVU labvēlīgas vides veidošanas galvenais nosacījums: politiskajiem vadītājiem un plašsaziņas līdzekļiem atzinīgi jāvērtē uzņēmēji un viņu gatavība uzņemties risku, kā arī jānodrošina iestāžu atbalsts;

H.

tā kā MVU, uzsākot internacionalizācijas procesu, ir jāsaskaras ar īpašām problēmām, piemēram, starptautiskās pieredzes un pieredzējušu darbinieku trūkumu, ļoti sarežģītiem starptautiskiem reglamentējošiem noteikumiem un nepieciešamību mainīt organizatorisko un uzņēmējdarbības kultūru;

I.

tā kā Parlaments bieži vien ar nožēlu ir atzīmējis, ka, trūkstot saistošam Eiropas Mazo uzņēmumu hartas juridiskam spēkam, nav nodrošināta tās reāla īstenošana un tās desmit ieteikumiem lielākoties nav pievērsta uzmanība; tā kā Parlaments ir prasījis Padomei izskatīt šo jautājumu iepriekš minētajā 2006. gada 19. janvāra rezolūcijā;

Vispārēja informācija

1.

pauž spēcīgu atbalstu iepriekš minētajam Komisijas 2008. gada 25.jūnija paziņojumam, kura mērķis ir veicināt tālejošu politisku programmu, lai veicinātu MVU izaugsmi, izmantojot desmit pamatprincipus un balstoties uz pieeju “vispirms domāt par mazākajiem” visos politikas veidošanas līmeņos;

2.

tomēr pauž nožēlu, ka Mazās uzņēmējdarbības akts (MUA) nav tiesiski saistošs instruments; uzskata, ka patiesi novatorisks Mazās uzņēmējdarbības akta aspekts ir centieni panākt, ka princips “vispirms domāt par mazākajiem” būtu Kopienas politikas pamatā; aicina Padomi un Komisiju atbalstīt Parlamenta centienus, lai šādu principu pieņemtu kā saistošu noteikumu, kura veids vēl jāapstiprina, lai nodrošinātu, ka turpmākajos Kopienas tiesību aktos to pienācīgi piemēro;

3.

uzsver nepieciešamību īstenot šos 10 pamatprincipus Eiropas, valstu un vietējā līmenī; tādēļ aicina Padomi un Komisiju izstrādāt stingru politisku apņemšanos, lai nodrošinātu to reālu īstenošanu; mudina Komisiju un dalībvalstis cieši sadarboties ar visām attiecīgajām ieinteresētajām pusēm, lai noteiktu prioritātes un nekavējoties, jo īpaši valsts līmenī, ieviestu MUA rīcības plānu, kuru 2008. gada 1. decembrī pieņēmusi Konkurētspējas padome, tā nodrošinot, ka visas iesaistītās puses pilnīgi pievienojas šiem pamatprincipiem;

4.

aicina Komisiju turpmāk uzlabot ar MVU saistīto politikas pasākumu ietekmi un pamanāmību, apvienojot pašreizējos Kopienas instrumentus un līdzekļus, kas paredzēti MVU, atsevišķā izdevumu kategorijā ES budžetā;

5.

pauž stingru pārliecību, ka ir svarīgi ieviest pārraudzības mehānismu, lai uzraudzītu jau uzsākto politikas iniciatīvu pienācīgu un ātru īstenošanu; tādēļ aicina Padomi Lisabonas programmā iekļaut darbības, kas jāveic dalībvalstu līmenī, un katru gadu sniegt informāciju Parlamentam par paveikto darbu;

6.

aicina Komisiju izveidot skrīninga sistēmu, lai uzraudzītu Komisijas un dalībvalstu gūtos panākumus pēc 10 pamatprincipu ieviešanas; aicina Komisiju ieviest vienotus vērtēšanas kritērijus, lai novērtētu sasniegto; aicina dalībvalstis pirmos progresa ziņojumus iekļaut gaidāmajos gada ziņojumos par valsts reformu programmām;

7.

uzsver, ka īpaša uzmanība jāpievērš amatniecības uzņēmumiem, ģimenes uzņēmumiem, kā arī mikrouzņēmumiem un individuālajiem uzņēmumiem ES, valsts un reģionālajā līmenī, un mudina Komisiju un dalībvalstis veikt īpaši šiem uzņēmumiem paredzētus reglamentējošus, administratīvus, nodokļu un mūžizglītības pasākumus; turklāt aicina atzīt brīvo profesiju pārstāvju īpašās pazīmes un nepieciešamību attiekties pret brīvajām profesijām tāpat kā pret citiem MVU, ja vien tas nav pretrunā ar spēkā esošajiem tiesību aktiem, kas reglamentē šīs profesijas; uzsver MVU asociāciju svarīgo nozīmi tirgotājiem, amatniecības uzņēmumiem un citu profesiju pārstāvjiem; aicina Komisiju un dalībvalstis sadarboties, lai šajās nozarēs uzlabotu uzņēmējdarbības vidi, kā arī tiesisko sistēmu profesionālajām un nozares asociācijām;

8.

uzskata, ka Komisijas priekšlikumā trūkst skaidras stratēģijas pašnodarbinātām personām, lai uzlabotu viņu tiesisko stāvokli un tiesības, jo īpaši ja viņu statusu pielīdzina darba ņēmējiem; aicina Komisiju garantēt pašnodarbināto personu tiesības vienoties par standarta tarifiem, apvienoties un slēgt koplīgumus, ja viņu sadarbības partneris ir liels uzņēmums ar dominējošu pozīciju tirgū un ja vien tas netraucē ne tik spēcīgiem potenciālajiem klientiem un nerada tirgus traucējumus;

9.

mudina Komisiju un dalībvalstis jaunizveidotiem MVU nodrošināt mērķtiecīgus atbalsta pasākumus un individuālu atbalstu, piemēram, informāciju, konsultācijas un iespējas piekļūt riska kapitālam;

10.

uzsver nepieciešamību attīstīt sociālu un ekonomisku modeli, lai veidotu atbilstošu drošības tīklu radošiem mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, kuros bieži vien ir nestabili darba apstākļi.

11.

pauž nožēlu par to, ka sievietēm ir grūtības dibināt uzņēmumus un nodrošināt to darbību, jo trūkst informācijas, kontaktu un pieejas tīkliem, nākas saskarties ar dzimumu diskrimināciju un stereotipiem, bērnu aprūpes iestāžu skaits ir nepietiekams un to darbība ir neelastīga, ir grūti apvienot uzņēmējdarbību un ģimenes dzīvi, kā arī sievietēm un vīriešiem ir atšķirīga pieeja uzņēmējdarbībai;

12.

atzinīgi vērtē ierosinājumu izveidot uzņēmējdarbībā iesaistīto sieviešu pārstāvju tīklu, ieviest mentoringa sistēmas, lai sievietes uzsāktu uzņēmējdarbību, un mudināt sievietes ar augstāko izglītību nodarboties ar uzņēmējdarbību; tomēr pievērš uzmanību tam, ka daudzos uzņēmumos joprojām pastāv dzimumu segregācija, kas ir ļoti nopietna problēma un tāda būs ilgstoši, jo, kamēr vien sievietes tiks diskriminētas darba tirgū, ES zaudēs spējīgas darbinieces un uzņēmējas un līdz ar to arī ieņēmumus; tāpēc uzskata, ka projektos jāiegulda vēl vairāk līdzekļu, lai veicinātu sieviešu līdzdalību uzņēmējdarbībā;

13.

uzsver, ka sievietes uzņēmējas palīdz darba tirgū iesaistīt sievietes un uzlabot viņu ekonomisko un sociālo statusu; tomēr pauž nožēlu, ka šajā jomā turpina pastāvēt atšķirības attieksmē pret vīriešiem un sievietēm, jo īpaši atalgojuma ziņā, lai gan sievietēm tiek pievērsta pastiprināta uzmanība, un ka sieviešu uzņēmēju skaits ES joprojām ir zems, kas ir daļēji saistīts ar neatzīto (piemēram, neapmaksāto) un tomēr būtisko sieviešu ieguldījumu MVU ikdienas darbībā;

14.

mudina Komisiju un dalībvalstis ņemt vērā jaunrades un kultūras nozari kā ES ekonomiskās un sociālās attīstības veicinātāju, kas veido 2,6 % no IKP un nodarbina 2,5 % no ES darbaspēka; uzsver MVU nozīmi IST un jaunrades nozares attīstības veicināšanā;

15.

uzsver, ka jaunrades nozarē darbojas galvenokārt MVU un ka tas ir īpaši svarīgi ilgtspējīgas nodarbinātības saglabāšanai reģionos;

16.

atzinīgi vērtē Komisijas priekšlikumu direktīvai par samazinātām PVN likmēm darbietilpīgiem vietējā līmeņa pakalpojumiem, kurus sniedz galvenokārt MVU; tomēr uzsver, ka tas nedrīkst izraisīt konkurences izkropļojumus un neskaidras situācijas attiecībā uz direktīvā ietvertajiem pakalpojumiem;

17.

atzīmē nepieciešamību nodrošināt to, ka MVU ir iespēja nelielos apmēros iegādāties videi draudzīgus vietējos produktus, tādējādi kļūstot videi draudzīgākiem un efektīvākiem;

18.

atzinīgi vērtē to, ka neilgā laikā pieņemti vispārīgi grupālie atbrīvojumi attiecībā uz valsts palīdzību, pasākumi saistībā ar Eiropas privātuzņēmumu statūtiem un samazinātām PVN likmēm;

19.

atzinīgi vērtē Komisijas priekšlikumu samazināt PVN likmes vietējo piegāžu pakalpojumiem; aicina Komisiju veikt turpmākas darbības, lai atvieglotu valsts atbalsta noteikumus, tā atvieglojot valsts iepirkuma iespējas vietējiem uzņēmumiem, īpaši vietējiem MVU;

20.

atbalsta to, ka līdz 2012. gadam pagarina periodu, kurā filmu ražošanai nepiemēro EK konkurences noteikumus par valsts atbalstu, un to uzskata par lielisku atbalstu radošiem MVU;

21.

atzinīgi vērtē jaunos valsts atbalsta noteikumus, kuri paredzēti Komisijas 2008. gada 6. augusta Regulā (EK) Nr. 800/2008, kas atzīst noteiktas atbalsta kategorijas par saderīgām ar kopējo tirgu, piemērojot Līguma 87. un 88. pantu (Vispārējā Grupālā atbrīvojuma regula) (3) un kuri nosaka, ka konkrētos apstākļos uz MVU neattiecas reģistrēšanas prasības;

22.

norāda, ka neraugoties uz Mazajā uzņēmējdarbības aktā sākotnēji pausto skaidro apņemšanos, MVU viedoklis netiek pietiekami ņemts vērā sociālajā dialogā; prasa oficiāli novērst šo trūkumu, izstrādājot atbilstošus priekšlikumus saistībā ar Mazo uzņēmējdarbības aktu;

23.

uzskata, ka saistībā ar Mazās uzņēmējdarbības aktu lielāka nozīme jāpiešķir darba tiesību jautājumiem, jo īpaši attiecībā uz elastdrošības principu, kas tieši MVU dod iespēju ātrāk reaģēt uz pārmaiņām tirgū un tādējādi nodrošināt augstāku nodarbinātības līmeni, tostarp uzņēmuma konkurētspēju starptautiskajos tirgos, vienlaicīgi ievērojot sociālās aizsardzības prasības; tādēļ norāda uz 2007. gada 29. novembra rezolūciju par elastdrošību (4);

24.

turklāt uzsver darba tiesību nozīmi, jo īpaši attiecībā uz to optimizētu piemērošanu MVU, piemēram, uzlabojot konsultācijas vai vienkāršojot administratīvās procedūras, un aicina dalībvalstis īpašu uzmanību pievērst MVU saistībā ar specifisko pieeju, ko tās pieņēmušas attiecībā uz elastdrošību, tostarp izmantojot aktīvu darba tirgus politiku, jo mazā darbinieku skaita dēļ MVU var izmantot lielāku iekšējo un ārējo elastību, kas ļauj tiem ātrāk reaģēt uz izmaiņām tirgū, taču šiem uzņēmumiem un tajos strādājošajiem darbiniekiem vajadzīga lielāka drošība; uzskata par svarīgu, ka darba tiesības, kas ir viens no svarīgākajiem elastdrošības elementiem, veido drošu tiesisko pamatu MVU, jo finansiālu apsvērumu dēļ šajos uzņēmumos parasti nav juridiskās vai cilvēkresursu pārvaldības nodaļas; norāda, ka saskaņā ar Eurostat datiem 2003. gadā 91.5 % Eiropas uzņēmumu nodarbināja mazāk nekā 10 cilvēkus;

25.

uzskata, ka jāievieš pasākumi, lai cīnītos pret nelegālu darbu, kas nenoliedzami rada negodīgu konkurenci MVU, kam raksturīga augsta darbietilpība;

26.

aicina dalībvalstis sekmēt mazākumtautību pārstāvju vadīto MVU iesaistīšanu ekonomikas apritē, izstrādājot piegādātāju dažādošanas programmas, kuru mērķis ir nodrošināt vienlīdzīgas iespējas mazāk pazīstamiem uzņēmumiem, lai tie varētu konkurēt ar lielākiem uzņēmumiem par līgumu noslēgšanu;

27.

uzsver Eiropas privātā uzņēmuma kā jaunas, papildu tiesiskās formas statūtu nozīmi, ja tie attiecas uz MVU, kuri plāno iesaistīties pārrobežu darbībā un ja šo situāciju nevar ļaunprātīgi izmantot lielākie uzņēmumi, lai neievērotu vai apietu juridiskās prasības dalībvalstīs, kas veicina tādu uzņēmumu vadības sistēmu, kurā ņem vērā visu iesaistīto pušu intereses;

28.

aicina valsts varas pārstāvjus, pamatojoties uz principu, ka pieeja informācijai ir priekšnosacījums informācijas iegūšanai, un ņemot vērā internetu kā tam piemērotu rīku, pēc iespējas vienkāršot iestāžu tīmekļa vietnes un dot iespēju lietotājiem gūt informāciju un labāk izprast piedāvātos atbalsta mehānismus;

Pētniecības un attīstības, kā arī jauninājumu veicināšana

29.

uzsver jauninājumu nozīmi MVU un norāda uz grūtībām pētniecības iespēju izmantošanā; uzskata, ka valstu zinātņu akadēmijām un pētniecības institūtiem varētu būt svarīga nozīme inovāciju veicināšanā un to šķēršļu mazināšanā, kas traucē MVU piekļuvi pētniecībai; uzskata, ka uzmanība ir jāpievērš ne vien augsto tehnoloģiju jauninājumiem, bet jāapsver arī vidējā vai zemākā līmeņa tehnoloģiju un neformālie jauninājumi; pauž pārliecību, ka Eiropas Inovāciju un tehnoloģiju institūtam varētu būt svarīga nozīme MVU pētniecības un attīstības veicināšanā; aicina dalībvalstis strādāt pie iniciatīvām, ar ko atvieglo MVU piekļuvi pētniecībai; pauž pārliecību, ka visas Kopienas pētniecības un tehnoloģiju programmas jāizstrādā tā, lai veicinātu MVU pārrobežu līdzdalību;

30.

atbalsta Komisijas iniciatīvu uzlabot pieeju Septītajai pamatprogrammai pētniecībai, tehnoloģiju attīstībai un demonstrējumu pasākumiem (2007. līdz 2013. gads) (5);

31.

aicina Komisiju un dalībvalstis ieviest uzlabotus pamatnosacījumus, kuru mērķis ir MVU jauninājumiem labvēlīgas vides veicināšana, īpaši ieviešot paņēmienus, lai visā ES aizsargātu intelektuālo īpašumu un lai efektīvāk apkarotu viltošanu un krāpniecību; uzskata, ka līdzsvaroti intelektuālā īpašuma tiesību noteikumi var nodrošināt aizsardzību, vienlaikus garantējot informācijas un ideju plūsmu un apmaiņu; uzsver, ka MVU nepieciešams atbalsts, lai tiem būtu pieejama intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzība, tie ar intelektuālā īpašuma tiesību iestāžu atbalstu veicinātu šo tiesību ievērošanu un izmantotu šīs tiesības finansējuma piesaistei;

32.

aicina Komisiju un dalībvalstis prasīt saviem tirdzniecības partneriem piemērot PTO Nolīgumu par intelektuālā īpašuma tiesību komercaspektiem (TRIPS) un pielikt visas vajadzīgās pūles, lai pieņemtu tādus divpusējus, reģionālus vai daudzpusējus nolīgumus cīņai pret viltošanu un pirātismu kā Nolīgums par viltotu preču tirdzniecības apkarošanu (ACTA);

33.

uzskata, ka MVU e-komercijas iespējas vēl pilnībā nav izmantotas un ka vēl daudz jāstrādā, lai izveidotu vienotu Eiropas elektronisko produktu un pakalpojumu tirgu, kurā MVU varētu būt izšķiroša nozīme, lai turpinātu Eiropas tirgus integrāciju;

34.

uzskata, ka ir jāveicina MVU līdzdalība klasteros, lai sekmētu jauninājumus un palielinātu ES ekonomikas konkurētspēju; tāpēc aicina Komisiju atbalstīt klasteru pārvaldības uzlabošanu, jo īpaši ar paraugprakses apmaiņu un apmācības programmām, izveidot un izplatīt instrumentus klasteru darbības novērtēšanai, sadarbības sekmēšanai klasteros un administratīvo procedūru turpmākai vienkāršošanai, lai klasteri līdzdarbotos ES programmās;

35.

aicina ņemt vērā Mazās uzņēmējdarbības aktā minētos korporatīvos noteikumus attiecībā uz MVU (grupu pirkšana un pārdošana), jo prakse rāda, ka šādas grupas ir mazāk pakļautas maksātnespējas riskam nekā atsevišķi uzņēmumi;

36.

pauž stingru pārliecību, ka patentiem ir svarīga nozīme jauninājumu un ekonomiskās darbības rādītāju jomā, jo tie dod iespēju jauninājumu izstrādātājiem gūt ienākumus no novatoriskiem ieguldījumiem un rada nepieciešamo nodrošinājumu ieguldījumiem, kapitālam un aizdevumiem; tāpēc uzskata, ka nekavējoties jāpanāk vienošanās par Kopienas patentu, kas novatoriskiem produktiem un pakalpojumiem nodrošinās izmaksu ziņā ekonomisku, efektīvu, elastīgu un augsta līmeņa tiesisko aizsardzību, kas piemērota MVU, kā arī jāpanāk vienošanās par saskaņotu Eiropas patentu tiesvedības sistēmu;

37.

uzsver, ka ir nepieciešams veicināt novatorisku un pirmskomerciālu publisko iepirkumu, jo tas var sniegt pievienoto vērtību līgumslēdzējām pusēm, pilsoņiem un iesaistītajiem uzņēmumiem; aicina dalībvalstis palielināt inovatīvā publiskā iepirkuma daļu un inovatīvo MVU līdzdalību publiskā iepirkuma procedūrās; aicina Komisiju veicināt paraugprakses izplatību šajā jomā, piemēram, attiecībā uz piedāvājuma konkursu kritērijiem un procedūru, kā arī kārtību riska ierobežošanai un zināšanu apmaiņai;

38.

uzskata, ka ņemot vērā starptautisko publisko iepirkumu, kur jaunās tehnoloģijas ļauj veikt pārrobežu e-komerciju, tādas jaunas formas kā, piemēram, apvienotas izsoles MVU konsorcijiem, kā arī izsoļu publicēšana un reklamēšana tiešsaistē, ļauj ievērojami palielināt valsts iepirkuma darījumu apjomu ne tikai Eiropas Savienībā, bet arī visā pasaulē, tādējādi veicinot pārrobežu e-komerciju;

39.

vērš uzmanību uz to, ka ir nepieciešami pietiekami tehniski izglītoti un prasmīgi darbinieki; tāpēc uzskata, ka ir nepieciešami lielāki ieguldījumi izglītībā un ka ir jāpastiprina saikne starp izglītības iestādēm un MVU, lai valsts izglītības programmās veicinātu pašnodarbinātību, uzņēmējdarbības kultūru un sapratni par uzņēmējdarbību; mudina turpmāk paplašināt personu mobilitātes sistēmas, piemēram, programmas “Erasmus jaunajiem uzņēmējiem” un “Erasmus stažieriem”, jo īpaši nodrošinot ar sieviešu līdzdalību; atbalsta paredzēto Leonardo da Vinci programmas darbības jomas paplašināšanu un Eiropas kredītpunktu uzkrāšanas un pārneses sistēmas profesionālajā izglītībā un apmācībā izveidi; mudina dalībvalstis sadarbībā ar sociālajiem partneriem un apmācības sniedzējiem izveidot ar uz darbu orientētas profesionālās apmācības un pārkvalificēšanas, kā arī mūžizglītības programmas, kuras ir īpaši piemērotas MVU vajadzībām un kuras līdzfinansēs Eiropas Sociālais fonds; aicina Komisiju atvieglot paraugprakses apmaiņu inovatīvās apmācības un pasākumu jomā, lai līdzsvarotu darba un ģimenes dzīvi un veicinātu dzimumu līdztiesību;

40.

uzsver, cik svarīgi ir veicināt jauno uzņēmēju un sieviešu dalību uzņēmējdarbībā, tostarp ieviešot privātās apmācības (tutoring) un mentoringa programmas; norāda, ka arvien lielāks skaits sieviešu strādā MVU, lai gan galvenokārt mazajos uzņēmumos (mikrouzņēmumos), un ka viņas joprojām ir neaizsargātas pret stereotipu un aizspriedumu negatīvo ietekmi uz uzņēmuma nodošanu un mantošanu, jo īpaši attiecībā uz ģimenes uzņēmumiem; tādēļ, ņemot vērā iedzīvotāju novecošanu, aicina dalībvalstis ieviest piemērotu politiku un mehānismus, jo īpaši nodrošinot diagnosticēšanas, informēšanas, konsultāciju un atbalsta līdzekļus uzņēmumu pārvietošanas gadījumos;

41.

norāda, ka Septītajā pētniecības pamatprogrammā ir finanšu riska sadales mehānisms, kas ļautu atvieglot piekļuvi Eiropas Investīciju bankas aizdevumiem liela apjoma projektiem; aicina Komisiju novērtēt MVU iespējas izmantot šo mehānismu un attiecīgi sniegt nepieciešamos priekšlikumus;

42.

atzinīgi vērtē vienota Eiropas tīkla ieviešanu, kurā ietverti Eiropas Informācijas centru un Jauninājumu apmaiņas centru pasākumi, lai, izmantojot dažādu veidu pakalpojumus, atbalstītu visus MVU pūliņus jauninājumu un konkurētspējas jomā;

43.

aicina Komisiju novērtēt MVU līdzdalību Konkurētspējas un jauninājumu pamatprogrammā (6) un sniegt visus nepieciešamos priekšlikumus;

Finansējuma un finansējuma pieejamības nodrošināšana

44.

norāda, ka MVU galvenais finansējuma avots Eiropā ir šo uzņēmumu darbība, kā arī finanšu iestāžu izsniegti kredīti un aizdevumi; norāda, ka MVU uzskata par augsta riska kredītņēmējiem, un tas kavē piekļūt finansējumam; aicina finanšu iestādes, Komisiju un dalībvalstis apvienot spēkus, lai nodrošinātu MVU pieeju finansējumam un piedāvātu tiem iespēju konsolidēt kapitālu, gūto peļņu ieguldot uzņēmumā; uzskata, ka nedrīkst prasīt, lai MVU veiktu visus maksājumus pirms darbības sākšanas, nodrošinot, ka šie uzņēmumi var veidot pašu kapitālu un resursus; tādēļ norāda uz nepieciešamību steidzami risināt pašreizējo situāciju finanšu jomā un nekavējoties rīkoties;

45.

aicina Komisiju un dalībvalstis pastiprināt centienus, lai veicinātu un nodrošinātu informāciju par Eiropas fondiem un valsts atbalstu, kas paredzēts MVU, un padarīt šos abus instrumentus pieejamākus un saprotamākus;

46.

aicina dalībvalstis radīt labākus nosacījumus, ļaujot MVU veikt ieguldījumus apmācībā, tostarp samazinot tiešos nodokļus un paredzot kompensācijas kārtību starp nodokļu un Eiropas Savienības iestādēm;

47.

atzīst, ka dalībvalstu nodokļu sistēmas var kaitēt uzņēmumu, īpaši ģimenes uzņēmumu, nodošanai, jo palielinātos uzņēmumu likvidācijas vai slēgšanas risks; tāpēc aicina dalībvalstis rūpīgi pārskatīt valsts tiesisko un nodokļu sistēmu, lai uzlabotu nosacījumus uzņēmumu nodošanai, jo īpaši īpašnieka pensionēšanās vai slimības gadījumā; pauž pārliecību, ka šāds uzlabojums veicinās uzņēmumu, jo īpaši ģimenes uzņēmumu, darbības turpināšanu, darbavietu saglabāšanu un peļņas ieguldīšanu uzņēmumā;

48.

pauž gandarījumu par kohēzijas politikas un Lisabonas stratēģijas neseno saskaņošanu; uzskata, ka novirzot reģionālos līdzekļus uzņēmējdarbībai, pētniecībai un jauninājumiem, vietējā līmenī būtu pieejami ievērojami līdzekļi uzņēmējdarbības potenciāla uzlabošanai;

49.

uzsver, ka MVU finansēšanā būtiska nozīme ir dinamiskiem finanšu tirgiem, un atzīmē, ka ir jāatver Eiropas riska kapitāla tirgi, uzlabojot riska kapitāla, starpniekkapitāla finansējuma un mikrokredītu pieejamību un piekļuves iespējas minētajam finansējumam; tādēļ uzskata, ka normālos apstākļos MVU vajadzētu būt iespējai saņemt kapitāla tirgus dalībnieku kredītus, kuri var efektīvāk novērtēt MVU iespējas un atbildēt uz to finansiālajām vajadzībām;

50.

atbalsta Padomes un Eiropas Investīciju bankas lēmumu pieņemt vairākas reformas, lai paplašinātu EIB grupas piedāvāto finanšu produktu klāstu MVU, kā arī ierosināt ievērojamas kvantitatīvas un kvalitatīvas pārmaiņas globālos aizdevumos finanšu partneriem;

51.

uzsver, ka MVU ierobežotās iespējas piekļūt finansējumam ir galvenais šķērslis to izveidei un izaugsmei; tādēļ atzinīgi vērtē Eiropadomes lēmumu par EUR 30 000 miljoniem palielināt EIB finansējumu, kas paredzēts MVU garantijām un citiem MVU finansēšanas instrumentiem; aicina EIB izstrādāt jaunus finanšu instrumentu veidus, kā arī drošus jaunus risinājumus, lai novērstu šķēršļus kredīta saņemšanai, ko rada nodrošinājums; arī aicina dalībvalstis, ņemot vērā pašreizējo ekonomikas krīzi, mudināt bankas nodrošināt MVU pieeju kredītiem ar saprātīgiem nosacījumiem;

52.

atzinīgi vērtē neseno iniciatīvu attiecībā uz vienoto rīcību mikrofinanšu institūciju atbalstam Eiropā (JASMINE), ar kuru atbalstīs uzņēmējdarbības sākšanu un jo īpaši veicinās jauniešu un sieviešu iesaistīšanu uzņēmējdarbībā; aicina dalībvalstis sadarbībā ar MVU organizācijām un kredītiestādēm īstenot aktīvu pieeju, nodrošinot informāciju par piekļuvi mikrokredītiem un pieteikšanos uz tiem, kā arī citiem finansējuma veidiem;

53.

uzsver EIB un Eiropas Investīciju fonda (EIF) svarīgo nozīmi, lai palielinātu finansējumu, kas pieejams MVU, īpaši ņemot vērā pašreizējo finanšu krīzi un tās ietekmi uz kredītu tirgu; aicina Komisiju un dalībvalstis turpmāk izpētīt, kā varētu uzlabot spēkā esošos banku noteikumus un citus finanšu noteikumus, tostarp kredītvērtējuma pārredzamību, lai atvieglotu MVU pieeju finansējumam; aicina Komisiju sadarbībā ar dalībvalstīm un EIB izstrādāt atbilstošus pamatnoteikumus, lai veidotu visas Eiropas riska kapitāla tirgu;

54.

norāda, ka vienā no četriem MVU bankrota gadījumiem cēlonis ir novēloti maksājumi, taču vairākumā gadījumu vainojamas ir valsts pārvaldes iestādes; uzsver, ka pašreizējai kredītu krīzei var būt nesamērīga negatīva ietekme uz MVU, jo lielākie klienti izdara spiedienu uz mazajiem piegādātājiem, lai tie noteiktu garākus maksājumu termiņus; tādēļ atzinīgi vērtē Komisijas priekšlikumu pārskatīt Eiropas Parlamenta un Padomes 2000. gada 29. jūnija Direktīvu 2000/35/EK par kavētu maksājumu novēršanu tirdzniecības darījumos (7) un aicina dalībvalstis uzlabot maksājumu kultūru valsts pārvaldē; mudina Kopienas līmenī noteikt saskaņotu termiņu maksājumu izpildei, iespējams, paredzot saīsinātu termiņu maksājumiem MVU un sodus par šī termiņa pārsniegšanu;

55.

atzinīgi vērtē Mazās uzņēmējdarbības aktā ierosinātos pasākumus, ar kuriem paredzēts uzlabot MVU kapitāla nodrošinājumu; ņemot vērā pašreizējo finanšu krīzi, īpaši aicina paplašināt un turpināt izmēģinātas un pārbaudītas valsts atbalsta programmas MVU, kā arī paplašināt to atbalstu, izmantojot arī finanšu starpniekus;

56.

atzīmē, ka ES Konkurētspējas un inovāciju pamatprogrammai ir milzīgs potenciāls, lai koriģētu tirgus nepilnības MVU finansēšanā, sekmējot jauninājumus vides aizsardzībā un atbalstot uzņēmējdarbības kultūru;

Tirgus pieejamības uzlabošana

57.

norāda, ka standartizācija, atvieglojot piekļuvi tirgiem un veicinot darba ražīgumu, var sekmēt jauninājumus un konkurētspēju; aicina Komisiju uzlabot standartu pieejamību MVU un šo uzņēmumu līdzdalību standartizācijas procesā; mudina Komisiju turpmāk starptautiskā līmenī veicināt Kopienas standartus;

58.

uzsver, ka ir svarīgi pēc iespējas pilnīgāk iesaistīt Eiropas uzņēmumu tīklu, valsts projektu pārvaldes iestādes, tirdzniecības un rūpniecības palātas, kā arī valsts iestādes, lai vietējā līmenī sekmētu Eiropas pētniecības, izstrādes un jauninājumu programmu un struktūrfondu, tostarp Kopienas iniciatīvas “Eiropas apvienotie resursi mikrouzņēmumiem, mazajiem un vidējiem uzņēmumiem” (JEREMIE) piedāvāto iespēju izmantošanu;

59.

atzīmē, ka publiskais iepirkums veido apmēram 17 % no ES IKP; aicina Komisiju un dalībvalstis pastiprināt MVU pieeju un līdzdalību publiskajā iepirkumā, izmantojot iespējas, kuras sniedz iepriekš minētais Eiropas paraugprakses kodekss, kas paredz atvieglot MVU piekļuvi valsts iepirkumu procedūrai, tostarp:

pastiprināti izmantojot elektronisko iepirkumu,

pielāgojot līgumu apjomu,

atvieglojot šo uzņēmumu administratīvo un finanšu slogu konkursa procedūrā,

nodrošinot atbilstošus un samērīgus atlases kritērijus īpašos piedāvājumu konkursos,

uzlabojot pieeju informācijai par MVU paredzētiem atklātiem konkursiem,

saskaņojot prasītos dokumentus;

60.

turklāt mudina dalībvalstis veikt šādus pasākumus:

pieprasīt līgumslēdzējām iestādēm pamatot līgumu nesadalīšanu,

paplašināt iespēju konkursā piedalīties kā konsorcijam;

kā vispārpieņemtu praksi noteikt avansa maksājumus visiem publiskā iepirkuma līgumiem;

61.

atzīmē, ka ir nepieciešams sistemātisku konsultāciju dienests, kas varētu palīdzēt MVU ikdienas darbā visa uzņēmuma pastāvēšanas laikā, lai optimizētu šo uzņēmumu ieguldījumus;

62.

uzskata, ka mūsdienīgi e-komercijas lietojumi, kas balstīti uz sadarbspējīgu elektronisko parakstu un autentiskuma sertifikātu ieviešanu, ir būtisks MVU konkurētspējas veicināšanas faktors, un Komisijai un dalībvalstīm to vajadzētu sekmēt;

63.

uzsver iekšējā tirgus nozīmi attiecībā uz MVU un norāda, ka MVU pieejas veicināšanai iekšējam tirgum jākļūst par prioritāti;

64.

atzīst, ka joprojām pastāv vairāki ierobežojumi MVU iespējām pilnībā izmantot iekšējā tirgus piedāvātās priekšrocības; tādēļ atzīmē, ka vajadzētu uzlabot iekšējā tirgus tiesisko un politisko sistēmu, lai veicinātu MVU pārrobežu darbību; atzīmē arī, ka skaidra normatīvā vide vairāk stimulētu MVU tirdzniecību iekšējā tirgū; uzskata, ka dalībvalstīm jāizveido vienoti kontaktpunkti un interneta portāli;

65.

uzsver, ka dalībvalstu un ES līmenī ir būtiski uzlabot informāciju par pieeju tirgum un eksporta iespējām vienotajā tirgū; tādēļ aicina dalībvalstis un Komisiju pastiprināt informācijas un konsultatīvo dienestu, īpaši iekšējā tirgus problēmu risināšanas tīkla SOLVIT darbību;

66.

atbalsta prasību dalībvalstīm nodrošināt konsultatīvos pakalpojumus, lai MVU varētu sevi aizsargāt pret negodīgu komercdarbības praksi, piemēram, uzņēmumu uzziņu sabiedrību maldinošām darbībām, un lai šie pakalpojumi stiprinātu MVU uzticību pārrobežu darbībai; uzsver Komisijas nozīmi, gan veicinot šādu konsultatīvo pakalpojumu koordināciju, gan sadarbojoties ar šo pakalpojumu sniedzējiem, lai nodrošinātu atbilstošu un efektīvu pārrobežu sūdzību izskatīšanu; tomēr uzstāj, ka gadījumos, kad šādiem mēreniem pasākumiem nav rezultātu, Komisijai jābūt gatavai uzsākt attiecīgas izmaiņas tiesību aktos, lai MVU nodrošinātu patērētāju aizsardzībai līdzvērtīgas garantijas darījumos, kuros tie ir darījuma vājākā puse;

67.

norāda, ka tikai 8 % no visiem MVU ir iesaistīti pārrobežu darbībās un ka tas mazina izaugsmes iespējas; uzskata, ka ir svarīgi veicināt iekšējo tirgu; uzskata, ka dalībvalstīm būtu jāsadarbojas, lai saskaņotu administratīvās prasības, kas ietekmē Kopienas iekšējās darbības; aicina dalībvalstis ātri transponēt un īstenot Pakalpojumu direktīvu (8), īpašu uzmanību pievēršot MVU interesēm, kā arī mudina ātri pieņemt Eiropas privātuzņēmumu statūtus;

68.

uzskata, ka uzņēmumu nodokļu sistēmai jābalstās uz vienota pamata; aicina izveidot vienotu iestādi visu ar PVN saistīto jautājumu risināšanai, lai uzņēmēji varētu pildīt savus pienākumus valstī, kurā reģistrēts uzņēmums;

69.

aicina Komisiju nepārtraukti uzlabot pamatprasības, lai MVU būtu pieeja ārvalstu tirgiem un atbalstīt informācijas sniegšanu; mudina izveidot Eiropas uzņēmējdarbības atbalsta centrus Ķīnā un Indijā, kā arī visās jaunajās tirgus ekonomikas valstīs ciešā sadarbībā ar valsts uzņēmējdarbības atbalsta centriem, kas jau darbojas šajās valstīs; tā kā nepietiekamu MVU līdzdalību pārrobežu darbībās var izskaidrot arī ar valodas prasmju un daudzkultūru vides kompetenču trūkumu, ir nepieciešami pastiprināti pasākumi, lai risinātu šo uzdevumu; tomēr atgādina, ka MVU ir nepieciešama labāka pieeja informācijai un kvalificētas konsultācijas savā izcelsmes valstī;

70.

uzsver, cik svarīgi ir turpināt tirdzniecības sarunas, lai samazinātu tirdzniecības regulējuma šķēršļus, kuri nesamērīgi ietekmē MVU;

71.

aicina Komisiju tās darba programmā paredzēt, ka principu, ar ko nodrošina vienlīdzīgu attieksmi pret MVU, iekļauj Pasaules Tirdzniecības organizācijas (PTO) noteikumos par pieeju publiskā iepirkuma līgumiem; aicina Komisiju īpašu uzmanību pievērst MVU problēmām saistībā ar muitas formalitātēm, jo īpaši sniedzot atbalstu uzņēmumu datorsistēmu maksimāli lētai pielāgošanai tām datorsistēmām, kuras izmanto valsts muitas iestādes, un vienkāršojot pasākumus uzņēmēja statusa iegūšanai;

Birokrātijas apkarošana

72.

uzskata, ka atbilstoši apstākļiem obligāti jāsamazina birokrātijas slogs vismaz par 25 % un jāizveido mūsdienīga pārvalde, kas atbilst MVU vajadzībām; tādēļ mudina veicināt apmaiņu ar ciparu tehnoloģiju zināšanām MVU, jo īpaši starp jauniešiem un sievietēm uzņēmējdarbībā, lai, izmantojot uzlabotās zināšanas par digitālajām tehnoloģijām, šiem uzņēmumiem dotu iespēju ietaupīt laiku un naudu, tos atvēlot uzņēmumu attīstībai; aicina Komisiju un dalībvalstis uzņemties iniciatīvu, lai apmainītos ar administratīvo paraugpraksi un to veicinātu, noteiktu stingrus kritērijus, kā arī uzlabotu un veicinātu pamatnostādnes un standartus labvēlīgas administratīvās prakses izveidei attiecībā uz MVU; pauž pārliecību, ka tuvākajā laikā jāievieš arī neatkarīgu ieinteresēto personu augsta līmeņa grupas priekšlikumi par administratīvā sloga mazināšanu, lai sasniegtu izvirzītos mērķus, vienlaicīgi neliedzot MVU piekļūt finansējumam;

73.

uzskata, ka MVU un jo īpaši mikrouzņēmumiem nodokļi jāpiemēro tā, lai pēc iespējas samazinātos administratīvais slogs un lai atvieglotu uzņēmuma darbības sākuma periodu un sekmētu ieguldījumus un inovācijas uzņēmuma darbības laikā;

74.

uzsver, ka ir ļoti svarīgi novērtēt turpmāko likumdošanas iniciatīvu ietekmi uz MVU; tādēļ aicina ieviest obligātus, sistemātiskus un mērķtiecīgus ietekmes novērtējumus MVU, tā dēvēto “MVU testu”, kura rezultāti ir pakļauti neatkarīgam novērtējumam, un tam jābūt pieejamam visām ES likumdevējām iestādēm; uzskata, ka īpaša uzmanība jāpievērš ietekmei uz mazajiem un mikrouzņēmumiem, tostarp šo uzņēmumu administratīvajam slogam; mudina Komisiju MVU testu piemērot visiem jaunajiem ES likumdošanas priekšlikumiem, kas ietekmē uzņēmējdarbību, tostarp vienkāršojot spēkā esošos tiesību aktus un atsaucot iesniegtos likumdošanas priekšlikumus; mudina dalībvalstis valsts līmenī ieviest līdzīgus MVU testus;

75.

uzskata, ka jebkuri jauni tiesību akti, piemēram, lai izvairītos no maksājumiem, autortiesību, uzņēmējdarbības tiesību vai konkurences tiesību jomā (piemēram, noteikumi, kas pieņemti, lai atvieglotu datu iegūšanu tiesas prāvās par konkurences apstākļiem neatbilstošu rīcību vai arī tādu, kas izriet no Vispārējā grupu atbrīvojuma regulas attiecībā uz valsts atbalstu), jānoformulē tā, lai ar tiem nediskriminētu MVU, bet gan atbalstītu tos un to sniegtos pakalpojumus iekšējā tirgū;

76.

uzsver, ka MVU pienācīgi un laikus jāiesaista politikas veidošanā; tādēļ uzskata, ka Komisijas apspriežu periods jāpagarina vismaz līdz 12 nedēļām, sākot no datuma, kad konsultācijas ir pieejamas visās ES valodās; atzīst reprezentatīvu uzņēmējdarbības organizāciju būtisko un vērtīgo nozīmi, tāpēc aicina Komisiju attiecīgā gadījumā savās padomdevēju ekspertu komitejās un augsta līmeņa grupās tieši integrēt MVU un tos pārstāvošās organizācijas;

77.

aicina Komisiju sekmēt uzņēmējdarbības tiesību vienkāršošanu un saskaņošanu un jo īpaši attiecībā uz grāmatvedības uzskaites noteikumiem iekšējā tirgū, lai samazinātu MVU administratīvo slogu un palielinātu pārredzamību visām iesaistītajām pusēm; mudina Komisiju aktīvi veicināt jauno tehnoloģiju, piemēram, paplašināmās biznesa ziņojumu valodas (XBRL), izmantošanu, iepazīstinot ar ceļvedi XBRL ziņošanas sistēmas ieviešanai Eiropas Savienībā, lai saprātīgā laika periodā to noteiktu par obligātu un veicinātu un atbalstītu šā atvērtā standarta izmantošanu;

78.

mudina noteikt “statistikas brīvdienas” mikrouzņēmumiem, piešķirot tiem pagaidu atbrīvojumu obligātos statistikas pārskatu sniegšanā, plaši piemērot “tikai vienreiz” principu attiecībā uz uzņēmumu sniegto informāciju valsts iestādēm un turpmāk attīstīt elektronisko pārvaldi;

79.

uzsver, ka ir nepieciešams ieviest kopējus sākuma datumus jaunajiem Kopienas tiesību aktiem, kas ietekmē šos uzņēmumus; aicina dalībvalstis un MVU asociācijas īsi un plaši informēt MVU par izmaiņām tiesību aktos, kas ietekmē MVU;

80.

mudina dalībvalstis sadarbībā ar MVU organizācijām, pamatojoties uz tādām jau esošajām struktūrām kā Eiropas uzņēmumu tīkls un Eiropas Savienības tiešās pārstāvniecības, izveidot specializētus valsts fiziskus vai elektroniskus pēc vienas institūcijas principa veidotus MVU kontaktpunktus un atbalsta aģentūras, piedāvājot pieeju dažādiem informācijas avotiem un atbalsta pakalpojumiem atbilstoši uzņēmuma dzīvescikla posmam;

81.

atzīst, ka ir grūti uzsākt uzņēmējdarbību, jo dažādās dalībvalstīs ir ieviestas atšķirīgas sistēmas; tādēļ uzskata, ka jāievieš vienota sistēma uzņēmējdarbības uzsākšanai, kurā process notiek pakāpeniski un uzņēmumu ir iespējams dibināt 48 stundu laikā;

82.

atgādina, ka finanšu noteikumi, kas regulē Kopienas programmas, bieži vien izraisa nevajadzīgi birokrātiskas, ilgas un dārgas procedūras, īpaši MVU; aicina Komisiju aktivizēt Eiropas mazo un vidējo uzņēmumu novērošanas centra darbību, publicēt datus par šo uzņēmumu līdzdalību Kopienas programmās, pievienojot ieguvumu novērtējumu, un pēc tam iesniegt priekšlikumus par šo uzņēmumu līdzdalības palielināšanu; aicina Komisiju uzlabot attiecīgo MVU nozīmi un pamanāmību dažādās politikas jomās; turklāt mudina īstenot visas iniciatīvas, ar ko veicina “MVU gara” attīstību valsts iestāžu izstrādātajā politikā, piemēram, Komisijas iniciatīvu “Uzņēmumu pieredzes programma”, kas Eiropas ierēdņiem ļauj iepazīties ar MVU;

83.

pauž nožēlu par dalībvalstu ieradumu “pastiprināt prasības”, kas nodara īpašu ļaunumu MVU, un aicina Komisiju noskaidrot, kādi pasākumi vēl ir jāveic, lai to nepieļautu; aicina atkārtoti veikt ietekmes novērtējumu, analizējot, kā dalībvalstis praktiski īsteno lēmumus valsts un vietējā līmenī;

84.

aicina izveidot īpašu ES tīmekļa vietni, kura paredzēta MVU un kurā jābūt informācijai par ES projektiem un attiecīgajām pieteikuma veidlapām, telefonu numuriem valstī, saitēm uz partneru vietnēm, tirdzniecības informācijai, informācijai par pētniecības projektiem, kā arī internetā pieejamām konsultācijām, informatīviem paziņojumiem un informācijai par jauniem noteikumiem;

85.

aicina Komisiju Kopīgi ar dalībvalstīm sākt darbu pie pieteikumu formu, kuras uzņēmumiem jāaizpilda pieteikumu un konkursu procedūrās, harmonizēšanas;

86.

atzinīgi vērtē apbalvojumu par labāko priekšlikumu birokrātijas samazināšanai valsts varas iestādēs, jo tā ir gūta ierosme novatoriskiem birokrātijas samazināšanas pasākumiem vietējā, reģionālajā un valsts līmenī;

87.

aicina ES kohēzijas fondu maksājumus jau apstiprinātiem projektiem veikt 30 dienu laikā, lai nodrošinātu šo projektu nepārtrauktību, pastāvēšanu un iznākumu;

Ilgtspējības sniegtās iespējas uzņēmējdarbībai

88.

atzīst, ka centieni ilgtspējības uzlabošanai varētu kļūt par svarīgu jauninājumu, tostarp ekoloģisko jauninājumu, avotu un par svarīgāko līdzekli rūpniecības konkurētspējas nodrošināšanai; pievērš uzmanību tam, ka MVU bieži vien nav pietiekami informēti par jauniem energoefektīviem un videi draudzīgiem risinājumiem vai arī nav tiem nepieciešamo finanšu resursu, lai tos apgūtu; tāpēc aicina Komisiju izpētīt, kā Kopiena varētu palīdzēt MVU kļūt efektīvākiem resursu un energoefektivitātes ziņā;

89.

atkārtoti norāda, cik svarīga nozīme ir mazo uzņēmumu sociālajai atbildībai, kuras īstenošanai nepieciešama horizontāla saikne, tīkli un pakalpojumi; uzskata, ka nav efektīvi atsaukties uz Kopienas vides vadības un audita sistēmas sertifikāciju tāpēc, ka tas novirzītu uzmanību no pašreizējiem sertifikātiem, kā arī tāpēc, ka tas saistīts tikai ar vides uzdevumu risināšanu;

90.

atzinīgi vērtē pašreizējās iniciatīvas, lai palīdzētu MVU ievērot vides tiesību aktus, tostarp nosakot tiem mazākas starpniecības maksas, nodrošinot pieeju informācijai par vides standartiem vai ieviešot īpašus atbrīvojumus no Kopienas tiesību aktiem;

*

* *

91.

uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu valdībām un parlamentiem.


(1)  OV C 316 E, 22.12.2006., 378. lpp.

(2)  OV C 287 E, 24.11.2006., 258. lpp.

(3)  OV L 214, 9.8.2008., 3. lpp.

(4)  OV C 297 E, 20.11.2008, 174. lpp.

(5)  OV L 412, 30.12.2006., 1. lpp.

(6)  Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmums Nr. 1639/2006/EK (2006. gada 24. oktobris), ar ko izveido konkurētspējas un inovāciju pamatprogrammu (2007. līdz 2013. gads) (OV L310, 9.11.2006, 15. lpp.).

(7)  OV L 200, 8.8.2000., 35. lpp.

(8)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2006/123/EK (2006. gada 12. decembris) par pakalpojumiem iekšējā tirgū (OV L 376, 27.12.2006., 36. lpp.).


Top
  翻译: