1.4.2010   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

CE 87/113

A.

tā kā Eiropas ekonomika cieš no globālās finanšu krīzes sekām un no nopietnākās lejupslīdes pēdējo 60 gadu laikā, kas skārusi ļoti daudzas valstis;

B.

tā kā ES kohēzijas politika sniedz nozīmīgu ieguldījumu Eiropas ekonomikas atveseļošanas plāna īstenošanā un ir Kopienas lielākais avots ieguldījumiem reālajā ekonomikā, jo tā nodrošina mērķtiecīgu palīdzību prioritārajām vajadzībām un jomām gan valsts, gan privātajā sektorā;

C.

tā kā vairāk nekā 65 % no kopējiem ES kohēzijas politikai atvēlētajiem līdzekļiem laikposmā no 2007. gada līdz 2013. gadam finansiālā izteiksmē ir paredzēts ieguldīt atjaunotās Lisabonas stratēģijas četrās prioritārajās jomās izaugsmei un darbavietu radīšanai, proti, cilvēkos, uzņēmējdarbībā, enerģētikā un infrastruktūrā, kā arī pētniecībā un inovācijā un tā kā šie ieguldījumi ir būtiski svarīgi, lai būtu iespējams pienācīgi reaģēt uz pašreizējo finanšu krīzi;

D.

tā kā pašreizējā lejupslīde būtu jāizmanto kā iespēja veicināt ieguldījumus videi nekaitīgos pasākumos un radīt videi nekaitīgas darba vietas;

E.

tā kā tas, cik sekmīgi izdodas mazināt ekonomisko lejupslīdi, ir atkarīgs no dalībvalstu un reģionu vēlmes nevilcinoties īstenot savu programmu mērķus;

1.

ļoti atzinīgi vērtē Eiropas ekonomikas atveseļošanas plāna pieņemšanu, kurā izklāstīta koordinēta dalībvalstu un Komisijas rīcība ekonomiskās krīzes risināšanai; uzskata, ka plāns ir balstīts uz solidaritātes un sociālā taisnīguma principu, ka tas nedrīkst būt pretrunā Lisabonas stratēģijai un ka tajā ierosinātie pasākumi būs ieguldījums dziļākās un ilgtermiņa strukturālajās reformās;

2.

uzskata, ka tā kā ES kohēzijas politikas mērķis ir nodrošināt ekonomikas izaugsmi un sociālo attīstību un patiesi stimulēt ekonomiku īstermiņā, vidējā termiņā un ilgtermiņā, tā var sniegt nopietnu ieguldījumu pašreizējās finanšu krīzes pārvarēšanā un darbā pie dalībvalstu un reģionu, tostarp pastāvīgi grūtā situācijā esošo dalībvalstu un reģionu atveseļošanas;

3.

uzsver to, ka struktūrfondi ir spēcīgi instrumenti, kas izveidoti, lai palīdzētu veikt reģionu pārstrukturēšanu ekonomikas un sociālajā jomā un tādējādi īstenotu pasākumus plāna četrās prioritārajās jomās ekonomikas stimulēšanai, un atbalsta šo fondu izmantošanu, nevis jaunu ekonomisku instrumentu ieviešanu; norāda, ka šie pasākumi papildina valsts līmenī īstenotos pasākumus; uzskata, ka tā kā dalībvalstu budžeti ir ļoti ierobežoti, ir jāpaātrina ES kohēzijas politikas līdzekļu piešķiršana un intervences pasākumu īstenošana, lai savlaicīgi stimulētu ekonomiku un sniegtu atbalstu it īpaši krīzes skartajiem iedzīvotājiem;

4.

atzinīgi vērtē Komisijas likumdošanas priekšlikumus, kas ir iesniegti vienlaikus ar Eiropas ekonomikas atveseļošanas plānu un papildina to un paredz 2007.-2013. gadā grozīt trīs no spēkā esošajām struktūrfondu regulām (regulas Nr. (EK) Nr. 1083/2006, Nr. 1080/2006 un Nr. 1081/2006); pilnībā atbalsta ierosinātās izmaiņas, kuru mērķis ir uzlabot naudas plūsmu un likviditāti dalībvalstīs, atvieglot finansēšanas instrumentu izmantošanu, paplašināt iespējas atbalstīt ieguldījumus energoefektivitātē un atjaunojamos enerģijas avotos mājokļu jomā un palielināt struktūrfondu elastību un pielāgot tos, lai tie atbilstu ārkārtas ekonomisko apstākļu ilgtermiņa vajadzībām;

5.

prasa Komisijai cieši uzraudzīt dalībvalstu īstenotos ekonomiskos pasākumus, lai nodrošinātu, ka tie nekropļo brīvā tirgus konkurenci un sociālos standartus, kas ir bijuši nozīmīgi Eiropas integrācijas un ekonomiskās attīstības balsti jau kopš ES dibināšanas, kā arī uzraudzīt, kā tiek ievērotas Kopienas tiesu aktos noteiktās vides un klimata aizsardzības prasības;

6.

mudina Komisiju un dalībvalstis nodrošināt, ka īstenotie pasākumi, kas paātrina, vienkāršo un padara elastīgāku struktūrfondu un kohēzijas fonda izmantošanu, nemazina atbildību par fondu izmantošanas uzraudzību;

7.

atzinīgi vērtē to, ka Komisija ir izveidojusi ekspertu grupu (“darba grupu procedūru vienkāršošanai”), kas strādās pie turpmākās iespējamās struktūrfondu izmantošanas procedūru vienkāršošanas; ar nepacietību gaida no Komisijas turpmākus vienkāršošanas priekšlikumus, kas plānoti 2009. gada sākumā;

8.

aicina dalībvalstis un reģionus nodrošināt, ka tiek pilnībā piemērots partnerības princips, kas noteikts struktūrfondu pamatregulas (Regulas (EK) Nr. 1083/2006) 11. pantā, un tiek ievērota prasība par partneru pilnīgu iesaistīšanu;

9.

uzsver pamatorganizāciju, NVO un sociālās ekonomikas svarīgo lomu sociālās kohēzijas un integrācijas veicināšanā, it īpaši ekonomiskās krīzes laikā; aicina Komisiju nodrošināt, lai jebkura struktūrfondu vienkāršošana ietvertu šādu organizāciju administratīvā sloga mazināšanu;

10.

pauž īpašas bažas par krīzes teritoriāli nevienmērīgo ietekmi visā Eiropā un to, ka tā smagāk skar tās dalībvalstis, kurās jau tā dzīves kvalitāte ir zemāka par vidējo ES līmeni, un mudina Komisiju un dalībvalstis pienācīgi ņemt vērā teritoriālās kohēzijas mērķi konkrētu pasākumu plānošanā un īstenošanā, lai cīnītos pret ekonomisko krīzi; jo īpaši lūdz Komisijai nodrošināt atbilstošu ģeogrāfisko līdzsvaru, iesniedzot konkrētu projektu sarakstu, ko pieprasījusi Eiropadome, lai palielinātu ieguldījumus infrastruktūrā un energoefektivitātē;

11.

uzskata, ka tādi pasākumi kā maksājumu pielāgošana un paātrināšana, vienreizēju maksājumu un vienotu likmju izmantošana veicinās un paātrinās projektu īstenošanu, it īpaši infrastruktūras, enerģētikas un vides jomā un ESF projektu gadījumā; tādēļ uzskata, ka Komisijai būtu jāsniedz dalībvalstīm skaidri norādījumi; tomēr pauž nožēlu, ka nav ņemti vērā citi nozīmīgi pasākumi, piemēram, priekšlikumi nekavējoties un patiešām palielināt likviditāti uz vietas, nākamajos gados vairāk iejaucoties starpposma maksājumos;

12.

atzinīgi vērtē Komisijas priekšlikumu palielināt avansa maksājumus, lai atvieglotu projektu īstenošanu, nodrošinot finanšu resursus agrīnā projekta īstenošanas stadijā un tādējādi samazinot nepieciešamību pēc aizdevumiem no bankām; tomēr mudina bankas un finanšu iestādes pilnībā izmantot tām dotās iespējas saglabāt un atbalstīt aizdevumu izsniegšanu tautsaimniecībai un padarīt galvenos procentu likmju samazinājumus pieejamus aizdevumu ņēmējiem;

13.

cieši uzsver pozitīvo lomu, kāda kohēzijas politikai var būt solidaritātes nostiprināšanā un uzticēšanās atjaunošanā, ieviešot pasākumus, kuru mērķis ir palielināt iekšējo pieprasījumu ar valsts investīciju palīdzību;

14.

aicina dalībvalstis un reģionālās un pašvaldību iestādes nodrošināt savus ieguldījumus, kas nepieciešami saskaņā ar līdzfinansēšanas noteikumiem, lai būtu iespējams pilnībā izmantot struktūrfondu piešķirtos līdzekļus;

15.

uzsver, ka sekmīgai ekonomikas atveseļošanai svarīgi ir cilvēku un uzņēmējdarbības, bet jo īpaši nodarbinātības atbalsta pasākumi; aicina apņēmīgi rīkoties, atbalstot pieprasījumu ekonomikā, kā arī pasākumus, lai palīdzētu maziem un vidējiem uzņēmumiem, sociālās ekonomikas uzņēmumiem un vietējām un reģionālām iestādēm, tādējādi saglabājot kohēziju un nodrošinot galvenos ieguldījumu un infrastruktūras projektus; aicina dalībvalstis plaši izmantot struktūrfondus, lai stabilizētu darbavietu radīšanu, atbalstītu mazos un vidējos uzņēmumus (MVU), uzņēmējdarbību un profesionālo apmācību;

16.

atzinīgi vērtē priekšlikumu par to, ka ieguldījumiem energoefektivitātē un atjaunojamās enerģijas izmantošanai mājokļu visā Eiropas Savienībā jābūt tiesīgiem pretendēt uz finansējumu no Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF); aicina dalībvalstis un reģionus pilnībā izmantot šo jauno iespēju un attiecīgi pielāgot savas darbības programmas, lai nostiprinātu savu ilgtspējīgas attīstības pieeju un ieguldītu klimatam nekaitīgās infrastruktūrās un jauninājumos; visumā uzsver to, cik svarīgi ir ieguldījumi enerģētikas infrastruktūrā, kas kļuva redzams, piemēram, nesenās gāzes krīzes laikā;

17.

mudina dalībvalstis izpētītu sinerģiju starp kohēzijas politikas finansējumu un citiem Kopienas finansējuma avotiem (TEN-T, TEN-E, Septītā pamatprogramma pētniecības un tehnoloģijas attīstības jomā un Konkurētspējas un jauninājumu pamatprogramma ), kā arī Eiropas Investīciju bankas un Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas nodrošināto finansējumu; mudina dalībvalstis vienkāršot un uzlabot piekļuvi finansējumam, kas pieejami no finanšu instrumentiem JESSICA, JASMINE un JEREMIE, lai veicinātu, ka tos biežāk izmanto MVU un citas ieinteresētās puses;

18.

mudina Komisiju domāt par pasākumiem, kuru mērķis ir uzlabot naudas plūsmu uz atbildīgajām iestādēm, un palielināt tehnisko palīdzību dalībvalstīm un labas prakses piemēru apmaiņu reģionu starpā, lai uzlabotu projektu kvalitāti un projektu īstenošanas efektivitāti; uzsver JASPERS nozīmi projektu sagatavošanā; aicina Komisiju vajadzības gadījumā atbalstīt dalībvalstis darbības programmu pārskatīšanas procesā; tomēr uzskata, ka pašvaldību un reģionālajām iestādēm ir nekavējoties jāsaņem informācija par veiktajām izmaiņām;

19.

uzskata, ka Komisijas apstiprinājums dalībvalstu izveidotajām pārvaldības un kontroles sistēmām ir būtiski svarīgs programmu īstenošanas paātrināšanai un aicina dalībvalstis pēc iespējas ātrāk pabeigt Komisijas informēšanas procesu;

20.

uzsver to, cik svarīga ir izglītība un apmācība, lai nodrošinātu ilgtermiņa ekonomikas atveseļošanu, un prasa atjaunināt pasākumus, kas pieejami saistībā ar ESF, nodrošinot gan labāku piekļuvi resursiem, gan lielāku elastību;

21.

aicina Komisiju izstrādāt piemērotus detalizētus kritērijus un standartus atveseļošanas plānu efektivitātes ciešai uzraudzībai un pastāvīgai atkārtotai novērtēšanai valsts un reģionālā līmenī, īpašu uzmanību pievēršot pārredzamības prasību ievērošanai; prasa 2010. gadā novērtēt, cik efektīvas ir bijušas reformas, kas veiktas pēc pārskatītās struktūrfondu regulas pieņemšanas, lai turpinātu uzlabot šo pasākumu efektivitāti, kā arī analizēt, kādi ir iemesli problēmām un kavējumiem īstenošanas gaitā; mudina Komisiju nākamā posma struktūrfondu priekšlikumos ņemt vērā šos novērojumus;

22.

uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai un dalībvalstīm.