1.4.2010   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

CE 87/177

A.

tā kā 2009. gada martā aprit 50 gadi, kopš Viņa Svētība Dalailama aizbēga no Tibetas un kopš sākās viņa trimda Indijā;

B.

tā kā Viņa Svētības Dalailamas sūtņu un Ķīnas valdības pārstāvju dialoga astoņās kārtās nav gūti vērā ņemami panākumi un tā kā turpmākas sarunas nav plānotas;

C.

tā kā “Memorandā par tibetiešu patiesu autonomiju”, kas sagatavots pēc Ķīnas valdības prasības un ko Viņa Svētības Dalailamas sūtņi izklāstīja astotajā sarunu kārtā 2008. gada novembrī Pekinā, ir ievēroti Ķīnas Konstitūcijas pamatprincipi un Ķīnas Tautas Republikas teritoriālā integritāte, taču Ķīnas valdība to noraidīja kā “daļējas neatkarības” un “maskētas neatkarības” mēģinājumu;

D.

tā kā Viņa Svētība Dalailama ir lūdzis izvairīties no vardarbības, 1989. gadā ir saņēmis Nobela Miera prēmiju par saviem centieniem un neaicina pasludināt Tibetas neatkarību, bet tikai atsākt sarunas ar Ķīnas varas iestādēm, lai panāktu vispārēju politisku vienošanos par patiesu autonomiju, paliekot Ķīnas Tautas Republikas sastāvā;

E.

tā kā dažās pēdējās dienās Ķīnas iestādes ir pastiprinājušas drošības pasākumus Tibetā, aizliedzot žurnālistiem un ārzemniekiem apmeklēt reģionu un anulējot ārzemniekiem jau izsniegtās atļaujas, tādējādi īstenojot pret tibetiešiem vērstu asu drošības kampaņu;

F.

tā kā liels skaits An Tuo klostera mūki tika arestēti Ķīnas Cjinhai provincē 2009. gada 25. februārī miermīlīga gājiena laikā, kas bija rīkots sakarā ar tibetiešu Jaungadu,

1.

mudina Ķīnas valdību 2008. gada novembra “Memorandu par tibetiešu patiesu autonomiju” uzskatīt par pamatu būtiskai diskusijai, kas Tibetā radītu pozitīvas un nozīmīgas pārmaiņas, kuras atbilstu Ķīnas Tautas Republikas Konstitūcijā noteiktajiem principiem;

2.

aicina Padomi noskaidrot, kas īsti notika sarunās starp Ķīnas Tautas Republiku un Viņa Svētības Dalailamas sūtņiem;

3.

aicina Padomes prezidentūru sakarā ar 50. gadadienu kopš Viņa Svētības Dalailamas došanās trimdā uz Indiju pieņemt deklarāciju, kas aicinātu Ķīnas valdību sākt konstruktīvu dialogu, lai panāktu vispārēju politisku vienošanos, un iekļaut deklarācijā atsauci uz “Memorandu par tibetiešu patiesu autonomiju”;

4.

nosoda visus vardarbības aktus, neatkarīgi no tā, vai tos veikuši demonstranti vai tie ir likumību un kārtību sargājošo spēku nesamērīga apspiešana;

5.

aicina Ķīnas valdību nekavējoties un bez nosacījumiem atbrīvot visus, kas ieslodzīti tikai par iesaistīšanos miermīlīgos protestos, un atskaitīties par visiem nogalinātajiem, pazudušajiem un visiem ieslodzītajiem, kā arī viņiem izvirzītajām apsūdzībām;

6.

prasa Ķīnas iestādēm ļaut ārvalstu plašsaziņas līdzekļiem iebraukt Tibetā, tostarp tajos Tibetas rajonos, kas ir ārpus Tibetas autonomā reģiona, un izbeigt īpašo atļauju režīmu, kurš ieviests, lai kontrolētu piekļuvi Tibetas autonomajam reģionam;

7.

mudina Ķīnas iestādes atļaut ANO cilvēktiesību ekspertiem un atzītām starptautiskām nevalstiskām organizācijām netraucēti ierasties Tibetā, lai izvērtētu situāciju;

8.

aicina Padomes prezidentūru uzņemties iniciatīvu un iekļaut Tibetas jautājumu Vispārējo lietu padomes sanāksmē, lai apspriestu, kā Eiropas Savienība varētu sekmēt Tibetas jautājuma risināšanu;

9.

uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai, dalībvalstu valdībām un parlamentiem, Ķīnas Tautas Republikas prezidentam, valdībai un parlamentam un Viņa Svētībai Dalailamam.