8.7.2010   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

CE 184/111

A.

tā kā visas dalībvalstis ir parakstījušas, taču līdz šim tikai septiņas dalībvalstis ir ratificējušas Konvenciju un tās fakultatīvo protokolu;

B.

tā kā Konvencija sekmē un aizsargā visu invalīdu cilvēktiesības, tostarp to, kuriem nepieciešams lielāks atbalsts;

C.

tā kā fakultatīvais protokols ir iespēja invalīdiem (invalīdu grupām), kuri uzskata, ka Konvencijas dalībvalstis pārkāpj tiesības, kas noteiktas Konvencijā, iesniegt paziņojumus komitejai;

1.

atbalsta to, ka Kopiena noslēdz Konvenciju un fakultatīvo protokolu;

2.

aicina Komisiju un Padomi kā Kopienas pilnvarotos pārstāvjus iesniegt ratifikācijas instrumentu ANO līdz 2009. gada 3. decembrim;

3.

mudina visas dalībvalstis nekavējoties uzsākt Konvencijas ratificēšanu pilnībā, ieviest dzīvē tās saturu un izveidot nepieciešamo materiālo infrastruktūru;

4.

aicina dalībvalstis parakstīt un / vai ratificēt fakultatīvo protokolu, lai tiem invalīdiem, kuru tiesības ir pārkāptas, būtu visas iespējas šādas diskriminācijas apkarošanai, un lai nodrošinātu viņu aizsardzību pret visu veidu diskrimināciju;

5.

mudina Komisiju precizēt Kopienas kompetenču iespējamo paplašināšanu saistībā ar Konvenciju; iesaka uzsvērt to Kopienas tiesību aktu indikatīvo raksturu, kuri iekļauti deklarācijās, (12) uzsver nepieciešamību deklarācijās īpaši izcelt Kopienas kompetences invalīdu tiesību aizsardzībā un viņu iekļaušanā sadarbībā attīstības jomā un humānajā palīdzībā, veselības aprūpes un patērētāju jautājumu risināšanā;

6.

aicina Komisiju izmantot EK līguma 3. pantu par pamatu, definējot Kopienas kompetenču apjomu attiecībā uz Konvenciju, un to, kuras minētas Eiropas Kopienas deklarācijā par Konvencijas 44. panta 1. punkta piemērošanu, kas minētas Padomes lēmuma priekšlikuma 2. pielikumā; uzsver, ka ir ļoti svarīgi, piemērojot deklarāciju, īpašu uzmanību pievērst sadarbībai attīstības jomā, veselības un patērētāju aizsardzības jautājumiem;

7.

atbalsta dalībvalstis, kuras uzsākušas pakāpenisku Konvencijas un fakultatīvā protokola īstenošanu, un aicina pārējās dalībvalstis rīkoties tāpat;

8.

aicina Kopienu un dalībvalstis iekļaut visus Konvencijas noteikumus likumos, nodrošināt pasākumus un finanšu līdzekļus, kas nepieciešami to piemērošanai noteiktajos termiņos, kā arī noteikt tās kvantitatīvos mērķus; mudina dalībvalstis apmainīties ar informāciju un paraugpraksi saistībā ar īstenošanu;

9.

aicina dalībvalstis piemērot integrēto pieeju dzimumu līdztiesībai lēmumos par politiku un pasākumiem attiecībā uz vīriešiem un sievietēm invalīdiem, meitenēm un zēniem invalīdiem un šo lēmumu īstenošanā visās jomās, jo īpaši saistībā ar integrāciju darbavietā, izglītībā un nediskriminēšanu, kā arī ieviest tiesību aktus sieviešu invalīdu un meiteņu invalīdu tiesību aizsardzībai seksuālas izmantošanas, kā arī psiholoģiskas un fiziskas vardarbības gadījumos sabiedriskās vietās un mājās, kā arī atbalstīt sieviešu un meiteņu invalīdu izveseļošanos pēc šādas vardarbības;

10.

aicina dalībvalstis un Kopienas iestādes nodrošināt Eiropas Savienības pilsoņiem un invalīdu organizācijām brīvu piekļuvi informācijai par viņu tiesībām saskaņā ar Konvenciju un fakultatīvo protokolu un šīs informācijas izplatīšanu šādiem pilsoņiem un organizācijām tiem pieejamā veidā;

11.

uzsver, ka ir nepieciešams Komisiju nodrošināt ar visiem nepieciešamajiem finanšu un cilvēkresursiem, lai tā varētu būt par galveno kontaktpunktu saistībā ar tiem jautājumiem, kas ietilpst Kopienas kompetencē attiecībā uz Konvencijas īstenošanu; aicina ieviest procedūru, kas ļautu adekvāti pārraudzīt Eiropas Savienības un valstu politiku, kas attiecas uz Konvencijas īstenošanu; prasa Komisijai sniegt regulārus pārskatus Parlamentam un Padomei par panākumiem īstenošanā;

12.

aicina dalībvalstis saskaņā ar to pārvaldes sistēmu norīkot vienu vai vairākus kontaktpunktus to valdībās saistībā ar jautājumiem par Konvencijas īstenošanu un tās pārraudzību valstī un izskatīt jautājumu par koordinācijas mehānisma izveidi vai iecelšanu valdībā, lai atvieglotu darbu dažādās jomās un dažādos līmeņos, atbilstīgi Konvencijas 33. panta 1. punktam; prasa veltīt īpašu uzmanību atbilstoša neatkarīga pārraudzības mehānisma izveidei atbilstīgi Konvencijas 33. panta 2. punktam un principiem par valstu iestāžu statusu – Parīzes principiem – kā minēts ANO Ģenerālās asamblejas 1993. gada 20. decembra rezolūcijā 48/134;

13.

mudina Kopienu un dalībvalstis sekmēt labi saskaņotu sociālo dialogu ar ieinteresētajiem partneriem, kā arī aktīvi iesaistīt invalīdu organizācijas Konvencijas pārraudzībā un īstenošanā atbilstīgi Konvencijas 4. pantam un 33. panta 3. punktam;

14.

uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai, kā arī dalībvalstu valdībām un parlamentiem.