6.4.2011

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 107/49

---

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums par tematu “Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam un Padomei par drošības skeneru izmantošanu ES lidostās”

COM(2010) 311 galīgā redakcija

2011/C 107/10

Ziņotājs: Bernardo HERNÁNDEZ BATALLER kgs

Eiropas Komisija saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 304. pantu 2010. gada 15. jūnijā nolēma konsultēties ar Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteju par tematu

“Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam un Padomei par drošības skeneru izmantošanu ES lidostās”

COM(2010) 311 galīgā redakcija.

Par Komitejas dokumenta sagatavošanu atbildīgā Transporta, enerģētikas, infrastruktūras un informācijas sabiedrības specializētā nodaļa savu atzinumu pieņēma 2011. gada 2. februārī.

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja 469. plenārajā sesijā, kas notika 2011. gada 16. un 17. februārī (16. februāra sēdē), ar 104 balsīm par, 1 balsīm pret un 5 atturoties, pieņēma šo atzinumu.

1.   Secinājumi.

1.1   EESK piekrīt, ka aviācijas drošībai jābūt aizsargājamam tiesiskajam labumam, taču uzskata, ka Komisijai vajadzētu izmantot vienotāku pieeju, kurā turpmāk galvenie elementi būs “labāka zināšanu apmaiņa un cilvēciskā faktora analīze”, un nevis tikai tādu tehnoloģiju izmantošana, kas rada nopietnas šaubas un riskus, jo pagaidām nav pietiekami skaidras.

1.2   Šāda veida skeneru izmantošana varētu īpaši ietekmēt pamattiesību ievērošanu attiecībā uz cilvēka cieņu, privātumu un datu aizsardzību, ja tiek nepareizi saglabāti, drukāti, pārraidīti vai glabāti attēli, ko pēc tam var izplatīt. EESK uzskata, ka pārējos apstākļos pasažierim vajadzētu piešķirt tiesības izvēlēties, vai veikt šāda veida pārbaudi vai ne (opt-out), un neatkarīgi no izvēles saglabāt tiesības uz lidojumu. Jebkurā gadījumā ir jāparedz stabilas juridiskas garantijas, ka personām, kas izvēlēsies minēto pārbaudi neveikt, nebūs jācieš no citiem apgrūtinājumiem, piemēram, ilgas kavēšanās, gaidot rindā uz drošības pārbaudi, vai nogurdinošas sīkas pārbaudes.

1.3   Attiecībā uz veselības aizsardzību EESK lūdz Komisiju iesniegt pamatotus pētījumus par šādu ierīču iespējamu ietekmi uz pasažieru un darbinieku, kuri darba gaitā bieži pakļauti pārbaudēm, veselību, jo šaubu gadījumā labāk būtu izmantot cita veida aparatūru.

1.4   EESK atgādina Komisijai, ka paziņojumā nekas nav minēts par efektīviem tiesiskās aizsardzības līdzekļiem, kuri jāgarantē vājākajai pusei, proti, pasažieriem, kas izmanto lidsabiedrību un lidostu pakalpojumus, jo bez pietiekamām procesuālajām garantijām nevar nodrošināt individuālo tiesību ievērošanu.

1.5   Komiteja uzskata, ka būtu rūpīgi jāapsver alternatīvas iespējas drošības skeneru vai ķermeņa skeneru izmantošanai. Viens no alternatīviem risinājumiem varētu būt tādu tehnisku iekārtu izmantošana, kas ļauj shematiski noteikt un atpazīt apdraudējuma avotus, kurus pēc tam precīzāk varētu noteikt ar manuālas kontroles metodi.

2.   Paziņojuma ievads un saturs.

2.1   Komisijas paziņojums attiecas uz tādu drošības skeneru arvien biežāku izmantošanu Eiropas Savienības lidostās, kas reglamentēta valstu līmenī.

2.2   Komisija uzskata, ka tikai kopīgi Eiropas standarti aviācijas drošības jomā var nodrošināt regulējumu, lai piemērotu saskaņotu pieeju drošības skeneru izmantošanai lidostās.

2.3   Komisija norāda, ka pašlaik drošība aviācijas jomā saskaras ar jauna veida apdraudējumiem, pret kuriem lidostās izmantotās tradicionālās drošības tehnoloģijas nevar nodrošināt piemērotu un efektīvu risinājumu. Tādēļ dažas ES dalībvalstis savās lidostās sākušas izmēģināt un izvietot drošības skenerus. Līdz ar to Eiropas Savienībā tiek izmantoti dažādi noteikumi.

2.3.1   Drošības skeneri ir vispārējs termins, ko izmanto attiecībā uz tehnoloģijām, kuras spēj noteikt priekšmetus, kas noslēpti personas apģērbā. Lai atklātu priekšmetus, kas nav cilvēka āda, tiek izmantoti dažādi starojuma veidi, kuri atšķiras pēc viļņu garuma un izstarotās enerģijas.

2.4   Saskaņā ar ES tiesību aktiem dalībvalstis drīkst ieviest drošības skenerus lidostās, vai nu i) izmantojot savas tiesības piemērot drošības pasākumus, kas ir stingrāki par spēkā esošajām ES prasībām, vai ii) izmantojot savas tiesības izmēģināt jaunu tehnisku procesu vai metodi uz laiku, kas nepārsniedz 30 mēnešus.

2.5   Attiecībā uz veselību un tieši uz jonizējošā starojuma izmantošanu Eiropas tiesību akti saskaņā ar Euratom līgumu nosaka pieļaujamā starojuma dozu (ad hoc un gada) robežvērtības, pieprasa nodrošināt likumīgu pamatojumu cilvēku pakļaušanai starojuma iedarbībai, kā arī aizsardzības pasākumus, kas maksimāli samazina risku.

2.6   Komisija norāda, ka Eiropas, kā arī starptautisko noteikumu galvenais princips ir nepieļaut, ka gaisa kuģos tiek ienesti bīstami priekšmeti, piemēram, ieroči, naži vai sprāgstvielas (tā dēvētie “aizliegtie priekšmeti”).

2.6.1   Komisija norāda, ka šis kopīgais tiesiskais regulējums paredz “vienas pieturas drošības principu”, kas jau ir ieviests atsevišķās Eiropas Savienības valstīs, lai gan ne pilnībā, un turpmāk būs viens no svarīgākajiem elementiem, kurš atvieglo drošības pārbaudes gan nozarei kopumā, gan pasažieriem.

2.7   Saskaņā ar spēkā esošo ES tiesisko regulējumu aviācijas drošības jomā dalībvalstīm un/vai lidostām ir noteikts saraksts ar pārbaudes un kontroles metodēm un tehnoloģijām, no kurām tām ir jāizvēlas vajadzīgie elementi, lai efektīvi pildītu savus uzdevumus aviācijas drošības jomā.

2.7.1   Komisija norāda, ka spēkā esošie tiesību akti neatļauj lidostām sistemātiski aizvietot kādu no atzītajām pārbaužu metodēm un tehnoloģijām ar drošības skeneriem. Tikai Komisijas lēmums saskaņā ar komitoloģijas procedūru, ko atbalsta dalībvalstis un Eiropas Parlaments, var būt pamatā drošības skeneru atļaušanai kā turpmāk pieļaujamai metodei aviācijas drošības nodrošināšanai.

3.   Piezīmes.

3.1   EESK pauž ļoti nopietnas bažas par Komisijas paziņojumā pausto pieeju. Būtībā EESK ir pret turpmāka regulējuma pieņemšanu un ieviešanu, jo tas varētu radīt būtiskus apgrūtinājumus privātpersonām, ietekmējot pamattiesību ievērošanu.

Tomēr, ņemot vērā tehnoloģiju straujo attīstību, Komiteja varētu atbalstīt vienīgi tādu drošības kontroles mehānismu, kurš ir pilnīgi uzticams un kurā izmantotās tehnoloģijas mazākā mērā apdraud privātumu, neskar pamattiesības un nerada risku cilvēku veselībai.

3.1.1   Precīzāk, paziņojumā ir vismaz četri juridiski nepilnīgi aspekti.

3.1.2   Pirmkārt, pastāv šaubas par to, vai attiecīgā tiesību akta galvenais mērķis (tā dēvēto “drošības skeneru” vispārēja ieviešana visās ES lidostās) ir vispiemērotākais veids, kā panākt maksimālu aviācijas drošību. Lai gan, kā norāda Komisija, skeneru ieviešana nebūtu obligāta, tomēr pasažieri nevarētu izvēlēties, vai pakļaut sevi minētajai pārbaudei vai tai nepiekrist.

Pirms šāda līmeņa pasākuma pieņemšanas būtu jāveic proporcionalitātes pārbaude, izvērtējot pasākuma nepieciešamību un citus aspektus, piemēram, šādu drošības skeneru ieviešanas iespējamās izmaksas.

Šobrīd minēto sistēmu ieviešana (pamataprīkojuma iegādes, kā arī papildus apkalpošanas izmaksas) visās ES lidostās radītu pārāk lielu slogu valsts līdzekļiem, ņemot vērā arī nopietnās bažas par tādiem jautājumiem kā iekārtu uzticamība, sabiedrības veselības aizsardzība un ietekme uz pamattiesībām.

EESK uzskata: ņemot vērā tirgus straujo attīstību, būtu lietderīgi nogaidīt, līdz parādās progresīvākas tehnoloģijas, kuras mazākā mērā skar privātumu un vairāk atbilst izvirzītajam mērķim, proti, aviācijas drošībai. Komiteja uzskata, ka būtu rūpīgi jāapsver alternatīvas iespējas drošības skeneru vai ķermeņa skeneru izmantošanai. Viens no alternatīviem risinājumiem varētu būt tādu tehnisku iekārtu izmantošana, kas ļauj shematiski noteikt un atpazīt apdraudējuma avotus, kurus pēc tam precīzāk varētu noteikt ar manuālas kontroles metodi.

3.1.3   Turklāt nav arī pietiekami apsvērti būtiskie pamattiesību ierobežojumi, ko radīs regulas piemērošana. Diemžēl, piemēram, Floridā kādā tiesā, kurā tiek izmantota milimetru viļņu tehnoloģija, darbinieki bija glabājuši 35 000 attēlu, kas tika izplatīti internetā, pārkāpjot tūkstošiem iedzīvotāju pamattiesības.

3.1.4   Visbeidzot, var apstrīdēt pašu Komisijas tiesību akta veida izvēli, kā arī tā pieņemšanas procedūru.

3.2   Kopumā, ņemot vērā kritērijus, kas lielā mērā noteikti Eiropas Kopienu tiesas un Eiropas Cilvēktiesību tiesas judikatūrā, nešķiet, ka Komisijas paziņojums precīzi atbilstu trim kritērijiem: nepieciešamībai, proporcionalitātei un likumībai, kuriem jāraksturo visi tie pasākumi, ko pieņēmušas Eiropas Savienības (vai valsts) iestādes, pamatojoties uz tiesiskumu, lai nemazinātu vai neierobežotu indivīdu tiesības un brīvības.

3.2.1   Attiecībā uz pirmo minēto aspektu ir jāatzīmē, ka saistība starp ierosināto pasākumu — “drošības skeneru ieviešana” — un augstāku aviācijas drošības standartu nodrošināšanu ir neskaidra, un tas rada nopietnas iebildes

3.2.2   Pati Komisija, izvērtējot jaunu metožu un tehnoloģiju ieviešanas ietekmi pēc dažādiem starpgadījumiem aviācijas drošībā pēdējos gados, šajā paziņojumā skaidri atzīst, ka tā “pēc katra starpgadījuma patiešām kļūst aizvien neefektīvāka”, gluži pretēji atbalsta to, ka “ir vajadzīga vienota pieeja, kurā turpmāk galvenie elementi būs labāka zināšanu apmaiņa un cilvēciskā faktora analīze, piemēram, uzvedības novērošana”.

3.2.3   Nav nejaušība, ka šāds vērtējums atbilst Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītāja nostājai, kurš pēc Eiropas Komisijas pieprasījuma izstrādāja “ad hoc” ziņojumu par šo strīdīgo tiesību aktu un kurš visos savos atzinumos par Eiropas drošības pasākumiem pret terorisma draudiem ir aizstāvējis šo pieeju.

3.2.4   Jāpanāk līdzsvars starp nepieciešamību pieņemt nediskriminējošu Eiropas līmeņa pieeju jautājumā par aviācijas drošību un “vienas pieturas drošības principa” faktisku ieviešanu, ievērojot pamattiesības, jo īpaši attiecībā uz brīvprātīgu izvēli veikt pārbaudes, izmantojot minētās tehnoloģijas.

3.2.5   Tomēr pamatotāka ir Direktīvas 95/46/EK 29. panta darba grupas nostāja, kas savā 2009. gada 11. februārī pieņemtajā priekšlikumā apstiprināja, ka šie skeneri nav alternatīva citām jau izmantotām aviācijas drošības apdraudējumu noteikšanas metodēm, un pat secināja, ka nav tādu aspektu, kuri līdz tam brīdim būtu pierādījuši vajadzību aizstāt pašreizējos lidostu kontroles pasākumus ar šiem skeneriem.

3.3   Otrkārt, komiteja arī pauž nopietnas bažas par ievērojamo ietekmi, ko paziņojumā paustā ierosinājumu piemērošana varētu radīt attiecībā uz pamattiesību ievērošanu.

3.3.1   Aizskartās pamattiesības ir pretstatā plašajai analīzei, kas veltīta lidostu skeneru uzstādīšanas ekonomisko izmaksu novērtēšanai, lai pamatotu to priekšrocības.

3.3.2   Šajā gadījumā runa ir par pienācīgu līdzsvaru starp brīvību un drošību, un dažādu iemeslu dēļ tas prasa tiesību aktu apdomīgu interpretāciju.

3.3.3   Pirmkārt, visvairāk aizskartās tiesības un brīvības ir tās, kas iekļautas tajā tiesību jomā, kuru Eiropas Cilvēktiesību tiesa uzskata par neaizskaramu sabiedriskās kārtības kodolu, kas noteikts Eiropas Cilvēktiesību konvencijā.

3.3.4   Jebkādi minēto tiesību ierobežojumi pieļaujami vienīgi izņēmuma gadījumos — tad, ja nav iespēju izmantot citas juridiski mazāk stingras alternatīvas, tiem jāpiemēro pārvalstu pārraudzība un tiem jābūt atbilstošiem modernas demokrātiskas sabiedrības praksei. Jebkurā gadījumā turpmākajā regulā Komisijai jāparedz saīsinātas un atvieglotas procedūras vai arī jāatsaucas uz dalībvalstīs jau pastāvošām procedūrām, lai risinātu iespējamos cilvēktiesību pārkāpumus.

3.3.5   Turklāt, kā norādījusi ģenerāladvokāte Sharpston savos secinājumos Lietā C-345/08 (Heinrich), kas arī ir saistīta ar Eiropas Komisijas tiesību akta pieņemšanu aviācijas drošības jomā, ES nav vietas argumentiem, ar kuriem pamatotu vai ierobežotu pamattiesības, lai novērstu riskus sabiedrības drošībai, pat ja sarežģītā laikā vai apstākļos šie riski būtu īpaši augsti.

3.4   EESK pauž īpaši nopietnas bažas par to pasažieru un darbinieku veselību, kuri darba gaitā bieži pakļauti pārbaudēm. Komiteja aicina nodrošināt, lai sarežģīto aparatūru regulāra izmantošana tiktu uzticēta atbilstīgi kvalificētiem darbiniekiem. Lai to īstenotu, ir jānodrošina pienācīgi darba apstākļi un pienācīga darba samaksa. Atbilstīgi kvalificētu darbinieku pieņemšana palīdzētu samazināt atkārtotu kontroļu skaitu, kas ir kaitīgas veselībai, jo tiek veiktas metāla detektoros.

3.5   EESK cer, ka Komisijas priekšlikumā tiks noteikts augstāks veselības aizsardzības līmenis, pamatojoties uz zinātniskiem pētījumiem un atzinumiem, kuriem obligāti jābūt salīdzinātiem, pamatotiem un uzticamiem un kuros jābūt apmierinošiem rezultātiem attiecībā uz pasažieriem, pamatojoties uz iespējami mazāko pakļaušanu potenciālām nelabvēlīgām sekām. Turklāt ir jāparedz īpaši noteikumi pasažieriem, kas ir sevišķi jutīgi un/vai neaizsargāti, piemēram, grūtniecēm, bērniem, invalīdiem un cilvēkiem, kas slimo ar noteiktām slimībām, kuru dēļ šādas pārbaudes veikt nav ieteicams.

3.6   Visbeidzot, nav pamatotu pierādījumu, ka minēto skeneru izmantošana nerada risku cilvēku veselībai, kā arī nav pieņemts labas prakses kodekss atbilstoši personas datu aizsardzības tiesību prasībām gadījumā, ja šādi skeneri tiktu izmantoti vispārīgi. Šajā ziņā Komisijai ir sīkāk jāizstrādā protokolu saturs, lai tajos būtu piemērotas atbildes uz bažām, kas rodas attiecībā uz pamattiesībām, kā arī jāizplata tos pasažieru vispārējai zināšanai, jo sevišķi norādot, ka skeneru izmantošana ir strikti brīvprātīga un nekādā ziņā nav obligāta.

3.6.1   Jebkurā gadījumā ir jānodrošina iespēja izvēlēties neveikt pārbaudes ar skeneriem, un jābūt stingrām juridiskām garantijām, ka tie, kas atteiksies no šādas pārbaudes, necietīs no papildu sloga, piemēram, apgrūtinošiem aizkavējumiem, gaidot drošības pārbaudes rindās, vai nogurdinošām pārmeklēšanas procedūrām — neviens no šiem noteikumiem Komisijas paziņojumā nav minēts.

3.7   Vēl viens aspekts, kas rada zināmas neskaidrības, ir terminoloģijas lietojums un veids, kā izklāstīts Komisijas priekšlikuma saturs.

3.7.1   Komisija jau no paša sākuma izmanto terminu “drošības skeneri”, kas aizstāj terminu “ķermeņa skeneri”, kurš iepriekš izmantots publiskajā apspriešanā, ko Komisija veica par to pašu tematu saskaņā ar prasību Eiropas Parlamenta 2008. gada 23. oktobra rezolūcijā.

3.7.2   Terminoloģijas maiņa ir mēģinājums padarīt paziņojumu politiski pievilcīgāku, lai to pieņemtu, par ko liecina Komisijas labvēlīgā nostāja, ka šī aparatūra ieviešama kā daļa no aviācijas drošības pasākumiem, kas būs jāpiemēro ES lidostās.

3.7.3   Piemēram, Komisijas paziņojuma 34. punktā tiek apstiprināts, ka skeneri var pilnībā aizstāt aviācijas drošībā izmantotās metodes.

3.7.4   Tāpat 45. punktā norādīts, ka, ņemot vērā šobrīd pieejamo tehnoloģiju, ir “nepārprotami”, ka šīs ierīces “būs maksimāli palielinājušas” iespējas noteikt apdraudējumu un ka tās “būtiski uzlabos” novēršanas iespējas.

3.7.5   Paziņojuma 82. punktā atkārtots, ka šīs aparatūras izvietošana lielām lidostām ļautu iegūt “lielāku elastību un spēju nostiprināt drošību aviācijas jomā”.

3.7.6   Ņemot vērā dažādās neskaidrības attiecībā uz šīs aparatūras izmantošanu un to nenoliedzamo ietekmi uz personu tiesībām un pamatbrīvībām, būtu atbilstīgāk ierosināt daudzveidīgāku tekstu, kurā būtu objektīvāk atainota pašreizējā situācija un iespējamās alternatīvas.

3.7.7   Komisijas pieeja paziņojuma sagatavošanai ietekmē pēdējo no šiem aspektiem, kas saistīts gan ar tiesību akta veida izvēli (regula), gan tā pieņemšanai izvēlēto procedūru (komitoloģijas procedūra).

3.8   Kopumā šis paziņojums rada nopietnas šaubas ne vairs par tā spēkā esamību, bet gan par leģitimitāti.

3.8.1   Protams, Komisija šajā jomā var rīkoties, pamatojoties uz pilnvarām, kas noteiktas Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas Nr. 300/2008 4. panta 2. punktā.

3.8.2   Tomēr Komisijai vajadzēja būt daudz rūpīgākai, gatavojot tik pretrunīgu priekšlikumu, īpaši ņemot vērā neseno pieredzi, kad pēc attiecīgiem tiesiskiem pasākumiem tai bija jāgroza savi tiesību akti attiecīgajā jomā.

3.8.3   Šajos apstākļos šķiet, ka piemērotāk būtu izvēlēties lēmumu, kas adresēts visām dalībvalstīm, vai pat ieteikumu, lai kompetentajām iestādēm sniegtu lielāku rīcības brīvību un nodrošinātu ilgāku laika posmu, kurā (brīvprātīgi) veikt skeneru testēšanu.

3.8.4   Tāpat ir jāuzsver, ka Komisijas izvēlētā komitoloģijas procedūra, lai pieņemtu turpmāko tiesību akta priekšlikumu, kaut gan tiesiski atbilstoša, ir pārāk ierobežojoša un neskaidra šādam svarīgam tiesību aktam.

3.8.5   Tas ir vēl jo svarīgāk, ņemot vērā to, ka Lisabonas līgums LESD 290. pantā nosaka pamatu jaunam mehānismam, saskaņā ar ko Komisija īstenos pilnvaras, kuras tai piešķīrusi Padome un Parlaments, ļaujot šīm iestādēm atsaukt pilnvaru piešķiršanu bez vajadzības norādīt papildu pamatojumu (209. panta 2. punkta a) apakšpunkts). Šajā sakarā Komisijai vajadzētu rūpīgi apsvērt, vai būtisko ietekmi, ko regulas priekšlikums, ja tas stātos spēkā, varētu radīt attiecībā uz privātpersonu pašreizējām tiesībām, nevajadzētu izstrādāt plašākā institucionālā struktūrā, kura ir atvērta sabiedriskai apspriešanai ar visu ieinteresēto pušu līdzdalību un politiskām debatēm starp pārstāvošajām politiskajām partijām, kas ir neatņemama parlamentārās demokrātijas daļa, un kurā, debatējot par pamattiesībām, galvenajai nozīmei vajadzētu būt Eiropas Parlamentam, kas noteikti neatbilst komitoloģijas procedūrai.

---