3.5.2011

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 132/26

---

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums par tematu “Gada izaugsmes pētījums: ES visaptverošās reakcijas uz krīzi izveide”

COM(2011) 11 galīgā redakcija

2011/C 132/06

Galvenais ziņotājs: SMYTH kgs

Eiropas Komisija saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 304. pantu 2011. gada 12. janvārī nolēma konsultēties ar Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteju par tematu

“Gada izaugsmes pētījums: ES visaptverošās reakcijas uz krīzi izveide”

COM(2011) 11 galīgā redakcija.

Komitejas Birojs 2011. gada 18. janvārī uzdeva stratēģijas “Eiropa 2020” koordinācijas komitejai sagatavot Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu par šo jautājumu.

Ņemot vērā jautājuma steidzamību, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja 470. plenārajā sesijā 2011. gada 15. un 16. martā (15. marta sēdē) iecēla Smyth kgu par galveno ziņotāju un ar 164 balsīm par, 8 balsīm pret un 7 atturoties, pieņēma šo atzinumu.

I DAĻA:   GADA IZAUGSMES PĒTĪJUMĀ NAV IZMANTOTA IESPĒJA IEROSINĀT POLITIKAS RISINĀJUMUS, KAS TIEŠI SEKMĒTU VIEDU, ILGTSPĒJĪGU UN IEKĻAUJOŠU IZAUGSMI

1.   Komiteja pilnībā atbalsta stratēģiju “Eiropa 2020” un atzinīgi vērtē Eiropas pusgadā (European Semester) gūtos panākumus fiskālās politikas ex-ante koordinēšanā, kā arī pauž cerību, ka pašreizējie priekšlikumi tiesību aktiem, kuru mērķis ir Eiropas ekonomikas politikas koordinēšana, vismaz euro zonas valstīm būs pirmais solis uz patiešām kopīgu ekonomikas politiku un pilnībā koordinētu fiskālo politiku.

2.   Komitejai ar bažām atzīmē, ka debatēs par Eiropas ekonomisko pārvaldību nerunā par Kopienas metodi, bet apspriež ierobežotus un neskaidrus starpvaldību risinājumus.

3.   Tāpēc Komiteja aicina Eiropas Komisiju aktīvāk iestāties par Eiropas integrāciju, paužot drosmīgus, līdzsvarotus un iekļaujošus priekšlikumus, kas palīdzētu Eiropā nodrošināt viedu, ilgtspējīgu un integrējošu izaugsmi atbilstoši jaunajai stratēģijai “Eiropa 2020”.

4.   Saistībā ar minēto Komiteja uzsver, ka ar Gada izaugsmes pētījumu vajadzētu būtiski veicināt iekļaujošu politikas reformu dalībvalstīs un ES līmenī. Komiteja atzinīgi vērtē to, ka Komisija, izstrādājot Gada izaugsmes pētījumu, izvēlējusies visaptverošu struktūru, nosakot desmit prioritātes, kas grupētas trīs pamattēmās, un tādējādi paver iespēju precīzi debatēt par apspriežamiem jautājumiem.

5.   Komiteja tomēr pauž nožēlu, ka, izstrādājot pirmo Gada izaugsmes pētījumu, Eiropas Komisija nav izmantojusi iespēju turpināt stratēģijas “Eiropa 2020” mērķtiecīgo virzību uz viedu, ilgtspējīgu un iekļaujošu izaugsmi, bet uzmanību veltījusi tikai fiskālajai konsolidācijai šaurā nozīmē un izvirzījusi bieži vien nelīdzsvarotus priekšlikumus par darba tirgu, neņemot vērā vienotā tirgus Eiropas dimensiju un uz nākotni vērstos izaugsmes virzītājspēkus, ko tā ietver.

6.   Runājot par fiskālo konsolidāciju, Komiteja ar nožēlu secina, ka konsolidācijas priekšlikumi attiecas vienīgi uz izdevumiem (izņemot ierosinājumu dažās dalībvalstīs apsvērt netiešo nodokļu bāzes paplašināšanu). Ievērojot, ka pašreizējo valsts parāda krīzi izraisīja finanšu krīze un tādēļ bija jāpiešķir ievērojami valsts finansiālā atbalsta līdzekļi, lai finanšu nozare neizraisītu pilnīgu sistēmas sabrukumu, Komiteja uzskata, ka Komisijai vajadzēja izvirzīt virkni priekšlikumu, kā panākt finanšu nozares līdzdalību valsts budžetu ilgtspējības atjaunošanā. Turklāt, lai iegūtu sabiedrības uzticību un turpmāk nepieļautu šādus satricinājumus, obligāti jāizvirza konkrēti un drosmīgi priekšlikumi par finanšu tirgus kontroli.

7.   Komiteja uzsver, ka valstu budžetu konsolidācija būs iespējama, vienīgi nodrošinot pietiekami strauju ekonomikas izaugsmi. Komiteja pauž nožēlu, ka Komisija nav izstrādājusi izaugsmes scenāriju, lai palielinātu vienotā tirgus potenciālu, bet tā vietā pievērš uzmanību radikālai fiskālajai konsolidācijai, uzskatot, ka tā ir galvenais izaugsmes priekšnoteikums. Daudz lielāka uzmanība būtu jāpievērš izaugsmes virzītājspēkiem, kas ļaus dalībvalstīm konsolidēt budžetus, vienlaikus virzoties uz ilgtspējīgu izaugsmi. Komiteja uzskata, ka ikvienā uz nākotni vērstā ekonomikas stratēģijā obligāti jāparedz makroekonomikas politikas līdzsvarošana, pienācīgi apvienojot gan piedāvājuma, gan pieprasījuma aspektus. Tas nozīmē arī, ka jāmudina dalībvalstis, kam ir tekošā konta pārpalikums, arī turpmāk īstenot visaptverošu pieeju un risināt problēmas, kas saistītas ar pārlieku mazu iekšzemes pieprasījumu.

8.   Uz nākotni vērstiem risinājumiem tādās jomās kā darba tirgus, pensiju sistēmas reforma, bezdarbs un elastdrošība ir jābalstās uz nodarbinātības stabilitāti, darba iespēju radīšanu un to iespēju izmantošanu, ko paver jaunās ekonomikas nozares un vidi saudzējoša enerģētika. EESK uzskata, ka politikā, kas saistīta ar darba tirgu, liela nozīme ir sociālajam dialogam. Būtiskas ir arī sociālā nodrošinājuma sistēmas, jo tās garantē stabilitāti sabiedrībā un ekonomikā un veicina attīstību un produktivitātes uzlabošanos, mazina nabadzību un sekmē ekonomisko un sociālo kohēziju, un tas vajadzīgs, lai gūtu sabiedrības atbalstu Eiropas projektam. Minētie faktori ir Eiropas sociālās tirgus ekonomikas pamatā, un uz tiem jābalstās, arī tiecoties uz viedu, ilgtspējīgu un iekļaujošu izaugsmi. Tāpēc Komiteja uzskata, ka pilnībā neatbilstoši ir Komisijas priekšlikumi, kas acīmredzami ir pretrunā kārtībai, kā dalībvalstīs notiek sarunas par darba koplīgumiem, un dalībvalstu īstenotajiem pasākumiem nodarbinātības drošības jomā.

9.   EESK arī uzskata, ka Eiropas Komisijai ir jāprecizē tās izteikumi par kvotām un “obligātu dalību”, kas ir spēkā noteiktās profesionālās darbības jomās. Nediskriminējošā veidā vajadzētu piemērot atšķirīgus noteikumus publiskajiem/vispārējas nozīmes pakalpojumiem un jomām, kurās patiešām var rasties šķēršļi vienotā tirgus potenciāla īstenošanai. Runājot par tirdzniecības noteikumiem, ir rūpīgi un pilnvērtīgi jāizpēta to ietekme uz nodarbinātību attiecīgajā nozarē, savukārt, risinot ar dalījumu zonās vai darba laikiem saistītus jautājumus, kas galvenokārt saistīti ar vietējām, kultūras, klimata u. c. īpatnībām, jāpiemēro subsidiaritātes princips.

10.   Komiteja arī uzskata, ka Gada izaugsmes pētījumā pietiekami daudz uzmanības nav pievērsts Eiropas vienotā tirgus izaugsmes potenciālam un vien garāmejot pieminēts ļoti svarīgais Vienotā tirgus akts, sīkāk neaplūkojot tā svarīgākos aspektus, kas ir nozīmīgi viedas, ilgtspējīgas un iekļaujošas izaugsmes mērķu sasniegšanai; minētie aspekti ir, piemēram, ES patenti, Eiropas profesionālā karte, Eiropas infrastruktūras projekti, pārrobežu aizdevumi, integrēts hipotekāro kredītu tirgus, sociālā uzņēmējdarbība un sociālie ieguldījumu fondi.

11.   Nākamajā daļā sniegti konkrēti Komitejas ieteikumi saistībā ar ikvienu no desmit Eiropas Komisijas ierosinātajām prioritātēm. Tādējādi Komiteja cer ietekmēt debates, lai pievērstu uzmanību patiešām svarīgajiem jautājumiem.

II DAĻA:   KOMITEJAS PRIEKŠLIKUMI SAISTĪBĀ AR EIROPAS KOMISIJAS IEROSINĀTAJĀM 10 PRIORITĀTĒM

1.   Stingras fiskālās konsolidācijas īstenošana.

1.1   EESK uzskata, ka svarīgākais ir līdzsvarot valstu finanses, vienlaikus izvairoties no pieprasījuma mazināšanās, kas izraisītu lejupslīdi un vēl vairāk palielinātu deficītus, tādējādi izraisot Eiropas ekonomikas stāvokļa neatgriezenisku pasliktināšanos.

1.2   Lai neapdraudētu Eiropas tautsaimniecības atveseļošanas programmas mērķus, EESK iesaka izstrādāt valsts parāda samazināšanas programmas, kas saskaņojamas ar ekonomikas atlabšanas, kā arī sociālajiem un nodarbinātības mērķiem, kas izvirzīti stratēģijā “Eiropa 2020” (1).

1.3   Dalībvalstu nodokļu bāze būs jāpaplašina, tostarp slēdzot t.s. nodokļu oāzes, novēršot konkurenci nodokļu jomā un veicot pasākumus cīņai pret krāpšanu un izvairīšanos no nodokļu maksāšanas (2).

1.4   Nodokļu slogs ir jānovirza uz jauniem ieņēmumu avotiem, piemēram, finanšu darījumu nodokļi, enerģijas nodokļi, nodevas finanšu iestādēm, nodevas par CO2 emisiju (iespējams, oglekļa dioksīda emisijas kvotu tirgus reorganizācija) utt. Tādējādi ar nodokļu palīdzību varētu mazināt slogu uz valstu budžetiem un novirzīt resursus uz ilgtspējīgiem ieguldījumiem reālajā ekonomikā. Tas varētu palīdzēt arī nodrošināt jaunus pašu resursus Eiropas Savienības budžetam (3). Apliekot finanšu darījumus ar nodokli, finanšu nozare atmaksātu daļu publisko subsīdiju (4).

1.5   EESK uzskata, ka sankcijas ir jālīdzsvaro ar lielāku Eiropas mēroga solidaritāti valsts parāda pārvaldībā (5).

2.   Makroekonomiskās nelīdzsvarotības novēršana.

2.1   EESK uzskata, ka ikvienā uz nākotni vērstā ekonomikas stratēģijā noteikti jāparedz līdzsvarota makroekonomikas politika, atbilstoši apvienojot gan piedāvājuma, gan pieprasījuma aspektus. EESK uzsver, ka valstu tekošo kontu bilanču lielās atšķirības ir jāmazina. EESK cer, ka vismaz euro zonas valstīs Eiropas ekonomikas politikas koordinēšana būs pirmais solis uz patiešām kopīgu ekonomikas politiku un budžeta politikas koordinēšanu (6).

2.2   EESK uzsver, ka pie makroekonomiskās nelīdzsvarotības ir vainojami arī ar cenu nesaistīti faktori, piemēram, produktu diferencēšana, tehnoloģiskais saturs, produktu kvalitāte, ar produktu saistīto pakalpojumu kvalitāte (pakalpojumi pēc pārdošanas) u.c. Jānosaka mainīgie, ar kuru palīdzību varētu novērtēt minētos faktorus un to izmaiņas Ekonomikas un monetārās savienības dalībvalstīs.

2.3   Lai risinātu ar krīzi saistītās problēmas, ir ļoti svarīgi īstenot politiku pienācīgas darba samaksas nodrošināšanai. Atalgojuma pieaugumu orientējot uz produktivitātes kopējo pieaugumu attiecīgajā valstī, var, raugoties no makroekonomikas viedokļa, līdzsvarot pieprasījuma pieaugumu un cenu konkurētspējas saglabāšanu. Tādēļ sociālajiem partneriem jācenšas panākt, lai nenotiktu atalgojuma samazināšana uz citu rēķina, bet algu politiku pielāgotu produktivitātes izmaiņām (7).

2.4   Ja, uzlabojot ekonomikas politikas koordināciju, euro zonā tiek ciešāk koordinēta ne tikai fiskālā un monetārā politika, bet arī atalgojuma politika, jāņem vērā darba koplīgumu slēgšanas brīvība, tātad — nav pieņemams un pieļaujams, ka valsts varētu norādīt, kādi mērķi jāsasniedz sarunās par darba koplīgumu slēgšanu, vai pat noteikt, ka jāsamazina atalgojums (8).

3.   Finanšu nozares stabilitātes nodrošināšana.

3.1   Komiteja uzskata, ka vairāk pūļu jāiegulda, lai pēc krīzes veidotu finanšu sistēmu, kas ir pārredzama, sociāli un ētiski atbildīga, efektīvāk kontrolēta un novatoriskāka; tās izaugsmei jābūt līdzsvarotai, saderīgai ar pārējo ekonomisko sistēmu, orientētai uz vērtības radīšanu vidējā termiņā un ilgtermiņā, kā arī uz ilgtspējīgu izaugsmi (9).

3.2   EESK ierosina veikt pasākumus, lai varētu vieglāk saskaņot valstu tiesību aktus par finanšu produktu un pakalpojumu lietotāju (patērētāju, uzņēmumu u.c.) aizsardzību, nemazinot dalībvalstu pilnvaras saglabāt stingrākus valsts standartus. Turklāt varētu paredzēt, ka Eiropas uzraudzības iestāžu (pašlaik — Eiropas Finanšu uzraudzības sistēma) darbā iesaistās viens vai vairāki patērētāju pārstāvji, kurus ieceļ sociālie partneri un patērētāju organizācijas (10).

3.3   Komiteja ierosina sekmēt finanšu informācijas radīšanas sistēmu (vārda plašākajā nozīmē), atvieglojot dažādu dalībnieku iesaistīšanos un tādu jaunu noteikumu izstrādi, kas ļauj uzlabot vērtēšanas metožu pārredzamību un efektivitāti, sevišķi atvasināto produktu gadījumā (11).

3.4   EESK ierosina atcelt, tostarp arī starptautiskā līmenī, pašreizējo pašregulācijas sistēmu. Jāturpina dažādu kompetento iestāžu darba koordinēšana, jāizstrādā stingri noteikumi, kas attiecas uz visiem, un jānodrošina pārliecība, ka tos piemēros. ES jādara viss iespējamais, lai šo mērķi sasniegtu starptautiskajās iestādēs (12).

3.5   EESK atzinīgi vērtē likumdošanas iniciatīvas, kuras īstenos, lai pastiprinātu finanšu tirgus regulējumu un pārredzamību, tostarp pastiprinot kredītreitinga aģentūru, uzņēmumu pārvaldības, administratoru atlīdzības un darba samaksas politikas uzraudzību (13).

3.6   Komiteja atzinīgi vērtē priekšlikumu Regulai par īsās pozīcijas pārdošanu un dažiem kredītsaistību nepildīšanas mijmaiņas līgumu aspektiem, kas palīdzēs atcelt pretrunīgus noteikumus un ieviest skaidrību attiecīgajā finanšu tirgus jomā (14).

3.7   Ņemot vērā kredītreitinga aģentūru ietekmi uz neseno pasaules vērtspapīru un finanšu tirgus krīzi, EESK atzinīgi vērtē to, ka pašlaik īsteno trīs posmu programmu, lai regulētu minēto aģentūru darbību, ko tās veic ieguldītāju un patērētāju labā. EESK atzinīgi vērtē to, ka viens no sabiedriskās apspriešanās tematiem būs jautājums par valsts parādu (15).

3.8   Komiteja ierosina regulāri publicēt valsts atbalsta uzraudzības ziņojumu, kurā būtu sniegts sīks pārskats par pasākumu īstenošanu un aprēķināta to ietekme uz tirgiem, vienlaikus izstrādājot rūpniecības potenciāla izmantošanas plānu, kas paredz atbalstīt uzņēmumus, sevišķi mazos un vidējos uzņēmumus, un paaugstināt nodarbinātības līmeni, kas jādara, lai atveseļotu ES ekonomiku (16).

3.9   EESK uzskata, ka nodokļu maksātāju naudu vairs nedrīkst izmantot banku zaudējumu segšanai, un principā atbalsta ieceri izveidot vienotu tīklu, kurā apvienoti nacionālie ex ante noregulējuma fondi, kas saistīti ar saskaņotu un valstīs īstenotu pasākumu kopumu krīžu pārvaldības jomā. Tomēr, lai izveidotu efektīvu noregulējuma fondu sistēmu, dalībvalstīm būtu vēlams iepriekš vienoties par kopēju metožu un vienotu noteikumu pieņemšanu, lai izvairītos no konkurences kropļojumiem.

3.10   Varētu būt lietderīgi, ja Eiropā, īstenojot finanšu politiku, daļu no banku kapitāla paturētu valstu īpašumā, lai varētu gūt ieskatu par stāvokli banku nozarē (17).

4.   Padarīt darbu saistošāku.

4.1   Komiteja uzskata, ka jāveic pasākumi, lai pāreja nodarbinātības jomā būtu izdevīga un lai uzlabotu nodarbinātības pieejamību, īpaši iedzīvotāju grupām, kas saskaras ar problēmām. Tas jādara, palielinot nodarbinātības iespējas, samazinot šķēršļus, kas attur no darba uzsākšanas, uzlabojot nodokļu sistēmu un stimulu sistēmu, lai motivētu strādāt, tostarp nodokļa sloga samazināšanu divās darba vietās nodarbinātajiem un nodrošinot līdzdalībai vajadzīgo pakalpojumu pieejamību. Lai darba nespējīgo ienākumi būtu pietiekami, viņiem jānodrošina pienācīgs ienākumu atbalsts un piekļuve vispārējas nozīmes pakalpojumiem (18).

4.2   Komiteja uzskata, ka jānodrošina piekļuve kvalitatīvai bērnu aprūpes sistēmai, jo tas sniedz iespēju uzlabot dzīves kvalitāti un saskaņot profesionālo, privāto un ģimenes dzīvi, vienlaikus veicinot arī sieviešu līdzdalību darba tirgū un ģimenes ienākumu palielināšanos (19).

4.3   Eurostat darbā vairāk uzmanības jāpievērš nedeklarētam darbam — gan konkrētās valstīs, kur vajadzīga dalībvalstu rīcība, gan ar nelikumīgu imigrāciju saistītos krimināltīklos, un šādi gūtās atziņas varētu izmantot, lai pamatotu tiesiskās sadarbības pastiprināšanu un ES ietekmes palielināšanu, jo nedeklarētais darbs ietekmē iekšējo tirgu un konkurenci. ES līmenī jāīsteno pasākumi, lai mudinātu sociālos partnerus, sadarbojoties citam ar citu un ar pārvaldes iestādēm, dalībvalstīs īstenot valsts un nozaru līmeņa projektus, lai apkarotu nedeklarētu darbu un mazinātu ēnu ekonomikas īpatsvaru. Sociālie partneri varētu sadarboties ES līmenī, lai kopīgi analizētu dalībvalstu labāko praksi un to popularizētu. Nedeklarētā darba apkarošanai vajadzīga efektīva pārrobežu sadarbība, un dalībvalstu iestādēm jāveic uzraudzība un jāizplata informācija par sankcijām (20).

4.4   Svarīgi ir ne vien koordinēt ar nodarbinātību saistīto nodokļu un sociālās apdrošināšanas iemaksu struktūras Eiropas Savienībā, bet analizēt arī aspektus, kas saistīti ar tirdzniecību starp ES un pārējām pasaules valstīm (21).

5.   Pensiju sistēmu pārstrukturēšana.

5.1   Komiteja uzskata, ka pastāvīgi jāseko līdzi demogrāfiskajām prognozēm un tās jāanalizē, lai varētu pensiju sistēmas atbilstīgi un savlaicīgi pielāgot apstākļu izmaiņām. Tomēr prognozes, arī prognozes par to, cik daudz publisko un privāto līdzekļu turpmāk būs jāatvēl pensijām, jālieto piesardzīgi un jāvērtē kritiski, jo to pamatā esošajos aprēķinos, iespējams, izmantoti ilgākā termiņā grūti prognozējami rādītāji (22).

5.2   Komiteja neatbalsta pensijas vecuma automātiskās pielāgošanas mehānismus, kuru pamatā ir paredzamā dzīves ilguma palielināšanās vai demogrāfiskās pārmaiņas. Lielākā daļa minēto mehānismu paredz pensionēšanās vecuma automātisku palielināšanu, pieaugot dzīves ilgumam un mainoties citiem ekonomikas vai darba tirgus rādītājiem. Lēmumi, kas tik būtiski ietekmē dzīves apstākļus, ir jāpieņem parlamentiem, iepriekš veicot plašu apspriešanos ar sabiedrību (tai skaitā ar sociālajiem partneriem un citām ieinteresētajām personām), un tos nedrīkst pieņemt automātiski, pamatojoties uz datorizētiem aprēķiniem. Turklāt dalībvalstīm, kas ievieš minētos mehānismus, ir jāņem vērā fakts, ka šādi mehānismi var mazināt sabiedrības pretošanos reformām, tomēr, ja gados vecākiem darba ņēmējiem nebūs reālu darba iespēju, viņiem būs vajadzīgs finansiāls atbalsts no citiem sociālās nodrošināšanas programmas pīlāriem. Tas nozīmē, ka šādu mehānismu nepārdomāta ieviešana, pretēji cerētajam, nenodrošinās pensiju atbilstību un noturību. Faktiskā pensionēšanās vecuma palielināšana nedrīkst būt vienīgais pasākums — vienlaikus ir jāīsteno pasākumi, lai palielinātu nodarbinātības iespējas cilvēkiem, kuriem līdz pensijai ir atlikuši pāris gadi (23).

5.3   Komiteja atbalsta gados vecāku darba tirgus dalībnieku nodarbinātības veicināšanu, bet uzskata, ka priekšlikums neatbalstīt priekšlaicīgas pensionēšanās shēmas vēl būtu padziļināti jāapspriež, diskutējot par nosacījumiem, apjomu, politiskajiem atbalsta pasākumiem u.c., lai neradītu sociālās problēmas gados vecākiem cilvēkiem (24).

5.4   Komiteja nav pārliecināta, ka tikai ar pensionēšanās vecuma palielināšanu var atrisināt problēmas, kas saistītas ar demogrāfiskajām pārmaiņām. Gluži pretēji, Komiteja uzskata, ka miljoniem vecāka gadagājuma cilvēku, īpaši sievietes, pensionēšanās vecuma palielināšanas dēļ varētu nonākt zem nabadzības sliekšņa. Tāpēc, veicot pasākumus darba dzīves paildzināšanai un izaugsmes un nodarbinātības veicināšanai, jāpanāk faktiskā pensionēšanās vecuma palielināšanās. Vecāka gadagājuma cilvēki bieži pārtrauc darbu priekšlaikus veselības problēmu, pārmērīgas darba slodzes un priekšlaicīgas atlaišanas dēļ, kā arī tāpēc, ka viņiem nav iespēju piedalīties apmācības pasākumos vai atgriezties darba tirgū; minētās iedzīvotāju grupas nodarbinātību var noturīgi palielināt, tikai īstenojot aktīvu vecumdienu politiku un veicinot cilvēku iesaistīšanos apmācībā un mūžizglītībā. Turklāt dažu dalībvalstu pieredze liecina, ka, palielinot tiesību aktos noteikto pensionēšanās vecumu, var pieaugt slogs uz citiem sociālās nodrošināšanas programmas pīlāriem, piemēram, palielināties pieprasījums pēc invaliditātes pensijām vai garantētajiem minimālajiem ienākumiem — tādējādi pensionēšanās vecuma palielināšana īstenībā neveicina valsts finanšu stabilitāti. EESK uzskata, ka līdztekus arodizglītībai mūža garumā, aktīvai darba tirgus politikai, finanšu stimuliem turpināt darbu, kas vērsti arī uz pašnodarbinātiem darba tirgus dalībniekiem, citādai darba devēju attieksmei pret gados vecākiem darbiniekiem, ir jāpaver arī jaunas iespējas gados vecākiem darba ņēmējiem, īstenojot šādus pasākumus:

—	grozījumi dažu dalībvalstu tiesību aktos, kas aizliedz pensionāriem vai invaliditātes pensiju saņēmējiem, kuri vēlas strādāt, vienlaikus saņemt algu un pensiju;

—	stimulu sistēma, lai cilvēki vēlētos turpināt strādāt arī pēc likumā noteiktā pensionēšanās vecuma sasniegšanas, proti, jāievieš princips, ka, turpinot strādāt pēc pensionēšanās vecuma sasniegšanas, iespējams uzkrāt vairāk līdzekļu pensijai nekā strādājot līdz pensionēšanās vecumam;

—	pamudinājumi dalībvalstīm sadarboties ar sociālajiem partneriem jautājumos, kas saistīti ar grūtiem darba apstākļiem;

—	visaptverošas konsultācijas un palīdzība darba meklētājiem, kā arī pasākumi, lai palīdzētu atgriezties darba tirgū uz ilgu laiku;

—	sociāli pieņemami stimuli, kas veicina ilgāku darba dzīves turpināšanu, un, ja vēlams, pievilcīgi un elastīgi modeļi pārejai no nodarbinātas personas uz pensionāra statusu;

—	pasākumi darba fiziskās un garīgās slodzes mazināšanai, lai darba ņēmēji varētu ilgāk turpināt darbu;

—	pamudinājumi gados vecākiem darba ņēmējiem pilnveidot prasmes;

—	vecāka gadagājuma darba ņēmēju un uzņēmēju (īpaši mazo un vidējo) izpratnes veicināšana par novatoriskiem personāla vadības paņēmieniem un vecāka gadagājuma darbinieku vajadzībām piemērotu darba organizāciju (25).

5.5   EESK uzskata, ka paaudžu solidaritātes shēmām ar obligātu iesaistīšanos arī turpmāk jābūt būtiskam pensiju nodrošināšanas avotam un tām jāvelta īpaša uzmanība, lai novērstu aizstājienākumu samazināšanos, kas vērojama daudzās ES dalībvalstīs (26).

5.6   Komiteja norāda, ka līdztekus pašreizējām pensiju shēmām varētu darboties privātas pensiju shēmas ar individuālu brīvprātīgu iesaistīšanos. Tāpēc būtu jāanalizē iespējas sniegt Eiropas līmeņa garantijas, kas būtu pārrobežu darba ņēmēju interesēs. Gaidāmās pensijas apmērs ir atkarīgs no personas ienākumiem un paredzamā mūža ilguma, un šajā gadījumā visvairāk cieš sievietes, tāpēc īpaša uzmanība būtu jāpievērš valstīs izveidotajām privātajām pensiju shēmām, lai mazinātu vecāka gadagājuma sieviešu nabadzības risku (27).

5.7   Komiteja aicina Komisiju pārskatīt Direktīvu 2003/41/EK par papildpensijas kapitāla uzkrāšanas institūciju darbību un uzraudzību, lai nodrošinātu to, ka

—	tiek uzklausīts un ņemts vērā nodarbināto un arodbiedrību pārstāvju viedoklis par ieguldījumiem pensijas uzkrāšanai un ar tiem saistītajiem riskiem;

—	dalībvalstis izmanto paraugpraksi, lai novērstu bankrotus, kas apdraud nodarbināto pensijas, kuras viņi uzkrājuši konkrētos uzņēmumos (28).

5.8   Būtiski ir pārraudzīt pensiju sistēmas vispārējo saistību līmeni. Pašreizējo Eiropas sistēmu varētu papildināt un paredzēt arī netiešo saistību pārraudzību un pārskatu sniegšanu par tām, lietojot atzītas metodes. Jāapsver, vai nevajadzētu pārskatīt Stabilitātes un izaugsmes paktu, lai tā noteikumos pienācīgi ņemtu vērā īstenotās reformas (tostarp pāreju no paaudžu solidaritātes pensiju sistēmām uz daļēji fondētām pensiju sistēmām), ar kurām ir mainīts pensiju sistēmu finansēšanas veids, palielinot tiešās un samazinot netiešās saistības. Tādējādi varētu nodrošināt, ka valsts tiešā parāda pieaugums īstermiņā nekavētu minētās reformas, kuru mērķis ir nodrošināt ilgtermiņa noturību. Pašlaik iecerēto reformu veicināšana, pamatojoties uz prognozēm līdz 2060. gadam, varētu kavēt izvirzītā mērķa sasniegšanu, proti, pensiju sistēmu atbilstības un noturības nodrošināšanu. Komiteja iesaka papildināt paaudžu solidaritātes shēmas ar obligātu iesaistīšanos, atsevišķos gadījumos nodrošinot rezerves finansējumu, lai neaizsargātās grupas nepakļautu riskam, ko rada strauja pielāgošana (29).

6.   Panākt bezdarbnieku atgriešanos darbā.

6.1   Komiteja uzskata — lai cilvēkus stimulētu meklēt darbu, nevajadzētu paļauties uz to, ka viņus motivēs bezdarbnieku pabalsti, bet būtu jāpanāk, ka nodarbinātības dienesti sniedz efektīvus pakalpojumus. Komiteja uzskata, ka krīzes laikā nevajadzētu pieņemt stingrākus bezdarba apdrošināšanas noteikumus. Pašlaik, kad bezdarbs sasniedzis nepieredzēti augstu līmeni, problēma darba tirgū nav darbaspēka vispārējs trūkums, bet gan kvalificēta darbaspēka trūkums dažās dalībvalstīs, kā arī milzīgs darbavietu trūkums. Vairāk uzmanības jāvelta pārdomātai pieprasījuma politikas izstrādei, lai sekmētu izaugsmi un inovāciju un palīdzētu radīt jaunas darbavietas (30).

6.2   Sociālās labklājības pabalsti jāuzskata nevis par slogu, bet gan par produktīvu ieguldījumu, kas dod labumu ikvienam. Bezdarbnieka pabalsti apvienojumā ar pasākumiem dinamiskam darba tirgum var stabilizēt ekonomiku un veicināt aktīvu pielāgošanos pārmaiņām, pateicoties kvalifikācijas uzlabošanai un efektīvām iniciatīvām darba meklēšanas un pārkvalificēšanās jomā. Ieteicams ievērot piesardzību attiecībā uz pasākumiem, kas paredzēti stingrāku pabalsta piešķiršanas kritēriju piemērošanai. Tas var vēl vairāk palielināt atstumto personu sociālo atstumtību, tādējādi radot ievērojamus šķēršļus jauna darba atrašanai. Šādai selektīvai politikai var būt nevēlamas sekas — cilvēkiem var būt vairāk nepieciešami citi sociālās aizsardzības veidi, piemēram, sociālās palīdzības vai darba nespējas pabalsti (31).

6.3   Darbs ne vienmēr pasargā no nabadzības, tāpēc, radot darbavietas, ir jāpievērš uzmanība tam, lai nodarbinātība būtu stabila un darba samaksa — pienācīga. Svarīgi ir uzlabot darba pievilcību un panākt, ka ikvienam, tostarp nelabvēlīgā situācijā esošiem iedzīvotājiem, strādāt būtu izdevīgi, t.i., jānodrošina nodokļu un sociālā nodrošinājuma sistēmu līdzsvars (32).

6.4   Atzinīgi vērtējams tas, ka Eiropas Globalizācijas pielāgošanas fonda darbības joma paplašināta, lai sniegtu atbalstu darba ņēmējiem, kas zaudējuši darbu starptautiskās ekonomiskās krīzes dēļ (33).

6.5   Komiteja atzinīgi vērtē darbu, ko paveica Prāgā notikušajā sammitā par nodarbinātības jautājumiem, lai noteiktu valstu un ES rīcības virzienus, kuru pamatā ir sociālais dialogs, darba vietu radīšana un pasākumi pieprasījuma veicināšanai (34).

6.6   Komiteja ir uzsvērusi, ka ir svarīgi veicināt uzņēmējdarbību un uzņēmējiem raksturīgu domāšanas veidu, lai veicinātu ekonomikas izaugsmi, kas nepieciešama veiksmīgai Eiropas sociālā modeļa saglabāšanai. Jāņem vērā atšķirības starp reālu uzņēmējdarbību un ekonomiski atkarīgu pašnodarbinātību. Daudzos gadījumos statusa maiņa, kļūstot par pašnodarbinātu un ekonomiski atkarīgu personu, nav brīva izvēle, bet no nosaka ārēji faktori, piemēram, uzņēmums pāriet uz ārpakalpojumu izmantošanu ražošanā vai uzņēmumu pārstrukturē, atlaižot darbiniekus (35).

6.7   Sociālās aizsardzības sistēmas ne tikai ir palīdzējušas pasargāt Eiropas iedzīvotājus no vissmagākajām krīzes sekām, bet darbojas arī kā ekonomiku stabilizējošs faktors, kas mazina krīžu cikliskas atkārtošanās draudus. Ja nav tālejošas konverģences politikas, minēto sistēmu pastāvēšana ir apdraudēta, un jo īpaši to apdraud dažu dalībvalstu pasākumi konkurētspējas nodrošināšanai, proti, tās samazina sociālos izdevumus, lai piesaistītu vairāk ieguldījumu no ārvalstīm. Minēto praksi jau īsteno nodokļu un darba samaksas jomā, un arvien biežāk tā vērojama arī sociālajā jomā (36).

6.8   Komiteja atzinīgi vērtē to, ka daudzas ES dalībvalstis, sākoties pašreizējai krīzei darbavietu jomā, aktīvas darba tirgus politikas jomā ieviesa publiskā atbalsta instrumentus, lai nodarbinātie būtu nevis jāatlaiž, bet varētu saglabāt darba vietas un iesaistīties tālākā apmācībā. Pasākumi, kas uzņēmumiem dod iespēju nodarbināt darba ņēmējus arī krīzes laikā, saīsināta darba laika gadījumā piedāvājot arī iespējas saglabāt stabilus ienākumus, ir daudz tālredzīgāks līdzeklis krīzes pārvarēšanai nekā kvalificētu darbinieku atlaišana, tiklīdz samazinās pasūtījumu apjoms, jo tādējādi uzņēmumi var saglabāt pietiekami kvalificētus darbiniekus, kas atkal būs vajadzīgi, ekonomikai atveseļojoties. Minētos pasākumus vajadzētu īstenot arī tajās ES valstīs, kur to pašlaik nedara, un tie jāattiecina arī uz nodarbinātajiem, ar kuriem ir noslēgti nestandarta darba līgumi (37).

7.   Drošības un elastības līdzsvarošana.

7.1   Elastdrošība nebūtu jāsaprot kā pasākumi, lai atvieglotu strādājošo darba ņēmēju atlaišanu vai mazinātu sociālo aizsardzību kopumā vai bezdarbnieku sociālo aizsardzību. Pašlaik īpaši nozīmīgi ir īstenot ar drošības palielināšanu saistītos elastdrošības pasākumus (38).

7.2   Šobrīd vērojamā saīsināta darba laika modeļu izmantošana liecina, ka lielākajā daļā dalībvalstu darba tirgu elastīgums ir pietiekams, lai uzņēmumi spētu ātri reaģēt uz pasūtījumu apjoma samazināšanos. Aicinājumi mazināt spēkā esošo darba aizsardzības noteikumu stingrību nav pamatoti (39).

7.3   Darba tirgū notiekošo pārmaiņu ietekmē palielinās nepilna laika darba un darba uz noteiktu laiku īpatsvars. Šādas darba attiecības, iespējams, ir atvieglojušas iekļaušanos darba tirgū un veicinājušas nodarbinātības līmeņa paaugstināšanos Eiropā. Pagaidu darbā pieņemtie darbinieki tomēr ir mazāk produktīvi, viņiem ir mazākas iespējas saņemt darba devēju finansētu apmācību un viņi biežāk cieš negadījumos darba vietā. Turklāt pastāv risks, ka šiem darba ņēmējiem neizdosies atrast pastāvīgu darbu. Jāņem vērā jaunie riski un, īstenojot elastdrošības politiku, jānosaka pārejas periodi, un arī beztermiņa darba līgumus nevajadzētu pilnībā anulēt. Eiropas sociālie partneri ir aicinājuši garantēt strādājošajiem pietiekamu drošības līmeni neatkarīgi no līgumattiecību veida (40).

7.4   Elastdrošība var būt sekmīga tikai tad, ja darba ņēmēji ir pienācīgi apmācīti. Jaunas iemaņas un jaunu darba vietu radīšana ir savstarpēji cieši saistītas. Uzņēmumu interesēs ir veikt ieguldījumus darbinieku pastāvīgā apmācībā. Savukārt apmācības turpināšana ir darba ņēmēja atbildība (41).

7.5   Par pamatu nodarbinātības stratēģijai, kuras mērķis ir nodrošināt ekonomikas ilgtspēju, var izmantot dalībvalstīs labi attīstītās zināšanas un zinātību. Eiropas Savienībā ir vajadzīgas kvalificētas darba vietas un ir jāizmanto minētās priekšrocības. Tāpēc dalībvalstīm vairāk jāiegulda izglītības un pastāvīgas apmācības sistēmās, kā arī jāatbalsta zinātne, tehnoloģijas un inženierzinātnes. Pašlaik noteikti ir jāveic daudz vairāk publisko ieguldījumu izglītībā; šādam risinājumam ir jābūt daļai no konsekventas mūžizglītības stratēģijas (42).

7.6   Ar pagaidu pasākumiem darba tirgū jānodrošina, ka līdztekus īstermiņa darba attiecībām tiek piedāvāta attiecīga apmācība, jo īpaši higiēnas un darba drošības jautājumos, un garantēts zināms atalgojuma līmenis (43).

7.7   Ir svarīgi pēc iespējas ātrāk veikt pasākumus, lai jauniešos radītu interesi par tehniskajiem mācību priekšmetiem un dabaszinātnēm visos izglītības un apmācības līmeņos, tādējādi novēršot ar ražošanu saistītu vērtību izzušanu un aizstāšanu ar finansiālām un spekulatīvām vērtībām (44).

7.8   Komiteja atzinīgi vērtē Komisijas iniciatīvu veicināt neformālās izglītības atzīšanu un uzlabot to prasmju atpazīstamību, kas iegūtas ārpus formālās izglītības sistēmas (piemēram, izmantojot Eiropas kvalifikāciju apliecību).

7.9   EESK rosina profesionālāk vadīt inovācijas procesu izglītības jomā. Lai palielinātu nodarbinātības iespējas un mazinātu nevienlīdzību, jāpilnveido ES izglītības un apmācības sistēma. Institucionālās pārmaiņas izglītības sistēmā nenotiek pietiekami strauji un neatbilst sabiedrības vajadzībām. Iestādēm jāņem vērā, ka pārmaiņām, jauninājumiem, izglītībai un apmācībai ir jābūt cieši saistītām (45).

7.10   EESK aicina nodrošināt izglītības un apmācības atbilstību sabiedrības vajadzībām un jaunās izglītojamo paaudzes ieradumiem (46).

7.11   Komiteja atbalsta ieceri veidot Eiropas līmeņa nozaru padomes nodarbinātības un prasmju jautājumos un iesaistīt ieinteresētās personas, lai pielāgotos nozarēs notiekošajām pārmaiņām un prognozētu attīstības tendences nodarbinātības jomā un analizētu prasmju piedāvājumu un pieprasījumu (47).

7.12   Eiropas līmeņa nozaru padomes varētu sekmēt pielāgošanos nozarēs notiekošajām pārmaiņām, iniciatīvas “Jaunas prasmes jaunām darba vietām” mērķu sasniegšanu un ar minētajām pārmaiņām saistīto lēmumu pieņemšanu Eiropas līmenī (48).

8.   Vienotā tirgus potenciāla pilnīga izmantošana.

8.1   Stratēģijas “Eiropa 2020” sekmīgas īstenošanas priekšnoteikums un palīgs ir dinamisks iekšējais tirgus. Tādēļ Komiteja aicina Eiropas Komisiju un dalībvalstis īstenot nozīmīgus un pārliecinošus pasākumus vienotā tirgus izveidei, vienlaikus nodrošinot un pilnveidojot ekonomikas, sociālos un vides standartus. EESK uzskata, ka noteikumi, kas regulē brīvo profesiju pārstāvju darbību, ir noteikumi par patērētāju aizsardzību, kuri nodrošina gan Eiropas iekšējā tirgus, gan starptautiskā tirgus darbību un novērš tirgus traucējumus — īpaši tāda veida tirgus traucējumus, kas izraisīja starptautisko finanšu krīzi (49).

8.2   Sevišķi svarīga ir Pakalpojumu direktīvas īstenošana pilnīgā saskaņā ar vienotā tirgus principiem un noteikumiem. Vajadzīgi efektīvi un precīzi īstenošanas noteikumi, lai pienācīgi īstenotu direktīvu par darba ņēmēju norīkošanu darbā un sasniegtu tās mērķus, proti, nodrošinātu godīgu konkurenci uzņēmumu vidū un darba ņēmēju tiesību ievērošanu, kā arī izvairītos no sociālā dempinga (50).

8.3   Steidzami jāatzīst pakalpojumu nozares nozīme ekonomiskas un sociālās attīstības veicināšanā. Prioritātes jānosaka šādā secībā:

—	pasākumi uzņēmējdarbības pakalpojumu jomā un augsta līmeņa grupas izveidošana. Jāizveido augsta līmeņa grupa par uzņēmējdarbības pakalpojumiem, kas veiktu nozares dziļāku analīzi;

—

darba tirgus politikas pasākumi uzņēmējdarbības pakalpojumu nozarē. Raugoties no sociālā viedokļa, nozares līmenī ir padziļināti jāanalizē problēmas, ko izraisa uzņēmējdarbības pakalpojumu un ražošanas mijiedarbībā radušies jaunie nodarbinātības veidi. Jāanalizē izglītības, apmācības un mūžizglītības aspekti, kā arī darbinieku, tostarp arī ārpakalpojumu sniegšanā iesaistīto darbinieku, darba apstākļi. Lai sasniegtu minēto mērķi, ir jāpaplašina sociālais dialogs un jāanalizē konkrētās izmaiņas tādās jomās kā darba apstākļi un nodarbinātības iespējas, ko izraisījušas strukturālās pārmaiņas uzņēmējdarbības pakalpojumu jomā;

—	uzņēmējdarbības pakalpojumi inovācijas programmās. Ievērojams atbalsts jāsniedz pētniecības un izstrādes un inovācijas programmām un pasākumiem, ar ko sekmē inovāciju pakalpojumu jomā;

—	uzņēmējdarbības pakalpojumu standartu izstrāde. Jāmudina uzņēmumi pašregulācijas ceļā noteikt standartus, rūpīgi apspriežoties ar uzņēmējdarbības pakalpojumu izmantotājiem;

—	veicināt pakalpojumu zinātni kā jaunu izglītības un apmācības disciplīnu;

—	iekšējais tirgus un regulējums, kas ietekmē uzņēmējdarbības pakalpojumus. Nav novērtēta Pakalpojumu direktīvas ietekme uz uzņēmējdarbības pakalpojumiem. Tam vajadzētu veltīt ievērojamas pūles, jo īpaši pēc tam, kad direktīva transponēta valstu tiesību aktos;

—	turpmāki uzņēmējdarbības pakalpojumu statistikas uzlabojumi. Dalībvalstīm ir ciešāk jāsadarbojas, lai iegūtu labāku statistiku par uzņēmējdarbības pakalpojumiem (51).

8.4   Vienotajā pakalpojumu tirgū ir jāpievērš lielāka uzmanība patērētāju aizsardzībai. Lai mazinātu ievērojamo juridisko nenoteiktību pārrobežu pakalpojumu jomā, jāizstrādā dalībvalstu un ES līmeņa stratēģija informētības palielināšanai. Pietiekami jāņem vērā vajadzība saņemt precīzu informāciju par pakalpojumu un tā sniedzēju (52).

8.5   Mazumtirdzniecības nozarē ir svarīgi neapgrūtināt veiksmīgāko uzņēmēju stāvokli, izņemot tad, ja to darbība nav savienojama ar iekšējā tirgus izveidi, jo īpaši, ja ir skaidri pierādījumi, kas liecina par dominējoša tirgus stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu vai patērētājiem nodarītu kaitējumu, pārkāpjot Līguma par Eiropas Savienību 81. pantu (53).

8.6   Runājot par Eiropas intelektuālā īpašuma tiesību sistēmu, Komiteja atbalsta ES viltošanas un pirātisma novērošanas centra izveidi, lai apkopotu un izplatītu noderīgu informāciju par viltotāju izmantotajām metodēm un paņēmieniem un sniegtu atbalstu, kas īpaši paredzēts mazajiem un vidējiem uzņēmumiem un mazajiem un vidējiem ražotājiem. Komisijai būtu regulāri jāpublicē pārskats par novērošanas centra savāktajiem datiem un tā darbību (54).

8.7   Komiteja neatbalsta ierosinājumu ieviest tādus īpašus noteikumus saistībā ar autortiesību piemērošanu internetā, ar ko iespējama iejaukšanās privātajā dzīvē, kā tas ir noticis vairāku valstu tiesību aktos. Tā vietā Komiteja iesaka veikt aktīvus patērētāju, jo īpaši jauniešu, izglītošanas un apmācības pasākumus (55).

8.8   Komiteja iesaka, īpaši attiecībā uz nezināmu autoru darbiem, izveidot saskaņotu sistēmu, kurā reģistrētu autortiesības un blakustiesības un kuru regulāri atjauninātu, lai viegli varētu atrast dažādus tiesību īpašniekus. Sistēmā varētu norādīt darba veidu, nosaukumu un dažādos tiesību īpašniekus. Komiteja lūdz Komisijai apsvērt šādas ieceres īstenošanu (56).

8.9   Komiteja atkārtoti aicina izveidot un visās dalībvalstīs efektīvi ieviest Eiropas Savienības patentu (57).

8.10   Tā kā iekšējam tirgum ir globāla dimensija, kopīgas pūles būs jāvelta arī turpmāk. Piemērotam ES rīcības plānam jābūt vērstam uz šādiem mērķiem:

—	ievērojot strukturālu pieeju, izvērst ES ārpolitiku un citu tās politiku ārējos aspektus, uzlabojot to vispārējo saskaņotību un nodrošinot aizvien lielāku vienotību ES dalībvalstu rīcībā;

—	nodrošināt līdzsvarotu tirgu atvēršanu, tostarp arī noslēdzot Dohas sarunu raundu un īstenojot strukturētu dialogu ar nozīmīgākajiem partneriem, tādējādi piemērojot Starptautiskās Darba organizācijas darba pamatstandartus;

—	palielināt ES ietekmi starptautiskā regulējuma jomā un īstenot starptautisku politiku, kuras pamatā ir tiesību veicināšana;

—	aizsargāt darba ņēmēju, patērētāju un vietējā līmeņa ražotāju intereses tirdzniecībā, ko veic partneru tirgos;

—	stiprināt euro starptautisko dimensiju;

—	izveidot plašu īpašas attīstības un ekonomikas izaugsmes telpu, kas ietvertu Eiropas Savienības paplašināšanas ātru pabeigšanu, kaimiņattiecību politiku, Vidusjūras reģiona valstu savienību un spēcīgāku partnerību ar Āfriku (58).

8.11   Joprojām pastāv šķēršļi, kas kavē pakalpojumu digitālās piegādes attīstību un kas rūpīgi jāizpēta, meklējot risinājumus, lai Eiropas uzņēmējdarbības pakalpojumu uzņēmumi var darboties enerģiskāk un paplašināt darbību ārpus ES robežām. Minēto šķēršļu vidū ir standartu un savietojamības trūkums, nepietiekama e–komercijas drošība un neuzticēšanās e–komercijai, nepietiekami ieguldījumi fiksēto un platjoslas sakaru infrastruktūrā un tas, ka mazie un vidējie uzņēmumi joprojām pārlieku maz izmanto informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (59).

8.12   Jānovērš galvenie šķēršļi, kas kavē e–iekļaušanu, paplašinot piekļuvi ātrgaitas internetam, pilnveidojot prasmes informācijas un komunikācijas tehnoloģijas (IKT) jomā, izstrādājot IKT produktus vai pakalpojumus, kas piemēroti novecojošai sabiedrībai un cilvēkiem ar invaliditāti, palielinot finansējumu, lai vairāk koordinētu inovāciju IKT jomā, atbalstot uz atvērtiem standartiem balstītus IKT produktus un pakalpojumus, iekļaujot Galileo programmu digitalizācijas programmā, izstrādājot un darot pieejamus noderīgus tiešsaistes materiālus un pakalpojumus un vienlaikus nodrošinot privātuma aizsardzību un personas datu drošu uzglabāšanu (60).

8.13   Dalībvalstīm jāizstrādā arī pašām savas pētniecības un izstrādes programmas IKT un nākotnes un jauno tehnoloģiju jomā, lai tās kļūtu par spēcīgākiem sadarbības partneriem kā Eiropas, tā starptautiskajā līmenī. Lai īstenotu šo mērķi, jāiegulda lielāka struktūrfondu līdzekļu daļa (61).

8.14   Runājot par mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, Komiteja vēlreiz atkārto tās priekšlikumus attiecībā uz vērienīgu Eiropas Mazās uzņēmējdarbības aktu:

—	juridiski saistošs instruments principa “vispirms domāt par mazākajiem” piemērošanai, lai pilnībā nodrošinātu minēto pārvaldības principu efektīvu un konkrētu īstenošanu ES, dalībvalstu un reģionālajā līmenī;

—	ceļvedis un precīzi termiņi un atbilstīgi līdzekļi, lai īstenotu Eiropas Mazās uzņēmējdarbības akta konkrētos un vērienīgos nosacījumus;

—	konkrētas saistības mazināt birokrātiju un, jo īpaši, piemērot “vienas reizes” principu administratīvo formalitāšu kārtošanā;

—	Eiropas Komisiju dienestu pārstrukturēšana, lai nodrošinātu mazajiem un vidējiem uzņēmējiem sarunu partneri un līdzekļus, ar kuriem veicināt uzņēmumu attīstību Eiropas mērogā;

—	izveidot Eiropas instrumentus, kas varētu sekmēt kapitalizāciju, tīklu veidošanu, ieguldījumus un mūžizglītību mazajos un vidējos uzņēmumos;

—	saskaņot visu Eiropas politikas jomu politisko struktūru, nodrošinot, ka mazos un vidējos uzņēmumus uzskata par normu, nevis izņēmumu;

—	Eiropas Mazās uzņēmējdarbības akta mērķu izvirzīšana dalībvalstu līmenī, tai skaitā arī ar likumdošanas starpniecību, kā arī

—	atjaunot praksi pastāvīgi apspriesties ar starpniekorganizācijām un sociālajiem partneriem (62).

8.15   Komiteja aicina izveidot kopējo konsolidēto uzņēmumu ienākuma nodokļa bāzi (63), lai vienkāršotu dalībvalstu nodokļu praksi un padarītu to taisnīgāku un pārredzamāku. Svarīgi ir arī apsvērt sadarbības un koordinācijas paplašināšanu uzņēmumu ienākuma nodokļa jomā (64).

8.16   Komiteja uzsver, ka ir jārada vienkārša un saskaņota netiešo nodokļu sistēma, kas ļauj samazināt administratīvo slogu un sniedz acīmredzamus ieguvumus uzņēmumiem un iedzīvotājiem, nodrošina nodokļu sloga taisnīgu sadali un drošus ienākumus valsts budžetā, samazina riskus, kas saistīti ar nodokļu nemaksāšanu, un veicina iekšējā tirgus izveidi un attīstību (65).

8.17   Runājot par krāpšanu pievienotās vērtības nodokļa jomā, pretošanās pārmaiņām nelabvēlīgi ietekmē dalībvalstu un ES finanses; individuālās intereses gūst pārsvaru pār vispārēja labuma interesēm (66).

9.   Privātā kapitāla piesaistīšana, lai finansētu izaugsmi.

9.1   Komisijas ierosinājumi, kas saistīti ar privātā kapitāla piesaisti izaugsmes finansēšanai, šķiet mazliet nekonkrēti. Pašlaik, kad lielākajā daļā dalībvalstu publiskās finanses ir būtiski ierobežotas vai tiek samazinātas, būtu daudz vairāk jākoncentrējas uz vajadzību rast alternatīvus finansējuma avotus izaugsmes stimulēšanai. Ieviešot ES projektu obligācijas, būs vieglāk veikt dažus būtiskus ieguldījumus infrastruktūrā, tomēr vajadzīgi arī sistemātiski pasākumi, lai piesaistītu ieguldījumus no Eiropas pensiju fondiem. Varētu mudināt dalībvalstis, lai tās stimulē pensiju fondus veikt ieguldījumus valsts infrastruktūrā un piedalīties valsts infrastruktūras finansēšanā.

9.2   Atļaujot Eiropas Investīciju bankai (EIB) izdot eiroobligācijas, vai drīzāk ES obligācijas, kas aptver visas 27 dalībvalstis, jaunu kapitālu publiskajam sektoram varētu piesaistīt bez pilnīgas atkarības no privāto finanšu sektora. Finanšu resursi būtu jāiegūst iepriekšējā posmā, piemēram, no papildpensijas kapitāla uzkrāšanas institūcijām, lai EIB tādējādi kļūtu par sasaistes punktu starp šiem jaunajiem kapitāla resursiem un to ieguldīšanu. Eiroobligācijas arī ir iespējami instrumenti ilgtermiņa privāto uzkrājumu veidošanai. Komiteja atbalsta projektu obligāciju strauju ieviešanu, tomēr tās nedrīkst uzskatīt par alternatīvu eiroobligācijām vai par to aizstājējām (67).

9.3   Attiecībā uz mazo un vidējo uzņēmumu finansēšanas struktūrām pašreizējos finanšu apstākļos priekšlikums liberalizēt riska kapitāla fondus, ļaujot tiem darboties visā Savienībā, ir atbalstāms, tomēr tas bija jāveic jau sen. Jāmeklē arī risinājumi, kā palielināt riska kapitāla finansējumu, paplašinoties Eiropas tirgum. Izveidojot nelielas reģionāla mēroga vērtspapīru tirdzniecības platformas, kuras koordinētu Eiropas tīkls, varētu radīt jaunu instrumentu, lai piesaistītu kapitālu nelieliem uzņēmumiem. Tas veicinātu arī ieguldījumus riska kapitālā un finansējuma piesaisti no uzņēmējdarbības mecenātiem (“business angels”). Tas arī palīdzētu nelieliem riska kapitāla ieguldītājiem atbalstīt mazos uzņēmumus (68).

9.4   Vispārēji atzīts, ka tirgū pastāv nepilnības attiecībā uz kapitāla nodrošināšanu jaunu tehnoloģijas jomas uzņēmumu izveidei un darbības uzsākšanai. Minētās nepilnības palīdz novērst, piemēram, uzņēmējdarbības mecenāti un sākuma kapitāla fondi, tomēr pētniecības centri un universitātes visā Eiropā joprojām sastopas ar grūtībām, cenšoties nodot to zināšanas tirgum. Pašlaik aug pieprasījums pēc kapitāla uzņēmējdarbības sākumposmam, bet tā piedāvājums nepieaug. Vairāk jāstimulē indivīdi un iestādes, kam pieejams kapitāls, lai tie ieguldītu vairāk riska finansējuma jaunajos tehnoloģiju uzņēmumos un eksperimentālas uzņēmējdarbības projektos.

9.5   Plašāk jālieto praktiskas mazo un vidējo uzņēmumu atbalstīšanas metodes, piemēram, starpniecība, nodokļu atvieglojumi, tūlītēja maksājumu veikšana un pasākumi, kas, atļaujot neievērot valsts atbalsta noteikumus, sekmē ātru līdzekļu izlietojumu, jo īpaši tajās nozarēs, kuras visvairāk skārusi globalizācija un ekonomikas un finanšu krīzes sekas (69).

10.   Nodrošināt izmaksu ziņā efektīvu piekļuvi enerģijai.

10.1   Trešajā enerģētikas paketē paredzēto pasākumu mērķis ir, dalībvalstīm sadarbojoties, izveidot īstu enerģijas tirgu, uzlabojot tīklu savienojumus un labāk koordinējot operatoru darbību un paplašinot valstu regulatoru pilnvaras (70).

10.2   Energoefektivitāte ir priekšnoteikums, lai nodrošinātu strauju tehnoloģiju attīstību, kas ļaus veikt pāreju uz ekonomiku ar zemu oglekļa dioksīda emisiju līmeni. Lai arī jau panākts progress, tomēr dalībvalstīm to ieguldījumu plānos jāparedz vairāk līdzekļu atjaunojamiem energoresursiem, lai nodrošinātu piemērotu un stabilu tiesību aktu un stimulu sistēmu privātā sektora uzņēmumiem, kas darbojas energoefektīvu produktu un pakalpojumu jomā (71).

10.3   Enerģētikas padomes sēdē, kas notika 2011. gada 4. februārī, izskatīja Komiteja priekšlikumu izvirzīt energoefektivitātes mērķus konkrētās svarīgākajās nozarēs, piemēram, transporta un būvniecības nozarēs, tostarp īstenojot šādus pasākumus:

—	internalizēt visu veidu enerģijas ārējās izmaksas, lai tirgus dabiski pārietu uz darbību veidos, kas rada vismazāko oglekļa dioksīda emisiju;

—	pastiprināt informācijas un apmācības pasākumus saistībā ar jaunām energoefektivitātes tehnoloģijām, piemēram, būvniecības, valsts pasūtītu būvdarbu un transporta nozarē;

—	efektīvāk izmantot iespējas, ko paver IKT, lai ikvienā ražošanas un patēriņa posmā veicinātu energoefektivitāti.

10.4   Komiteja atgādina, ka ēku vajadzībām tiek izmantoti 40 % enerģijas galapatēriņa Eiropas Savienībā un tās ir lielākais enerģijas patērētājs. Īstenojot ar apbūvēto vidi saistītus pasākumus, varētu gandrīz divkārt uzlabot energoefektivitāti kopumā, turklāt saimnieciskās izmaksas samazinātos. Šādi ietaupījumi paši par sevi nodrošinātu Kioto protokolā paredzēto ES saistību izpildi. Turklāt minētos ietaupījumus var nodrošināt, izmantojot jau pašlaik pieejamās tehnoloģijas. Ēku energoefektivitātes uzlabošanai ir tikai un vienīgi pozitīva ietekme, proti, rodas vērtīgas darba vietas, samazinās ekspluatācijas izmaksas, palielinās komforta līmenis un vides tīrība. Tai jābūt visnozīmīgākajai Eiropas Savienības prioritātei. Komiteja norāda arī, ka mājsaimniecības un biroja ierīču izgatavošanas jomā, kā arī enerģētikas un transporta jomā liela nozīme ir jauniem un pilnveidotiem pamatmateriāliem (72).

10.5   Energoietilpīgajās rūpniecības nozarēs ir patiešām jāveicina enerģētikas un klimata politikas mērķu sasniegšana. Rūpīgi jāpārbauda enerģētikas un vides politikas instrumentu ietekme uz konkurētspēju attiecīgajās rūpniecības nozarēs, un tā jāņem vērā, arī veidojot minētos instrumentus (73).

10.6   Daudzu stikla un keramikas izstrādājumu (izolācijas materiālu, logu ar dubultiem stikliem u.c.) teicamie ekoloģiskie raksturlielumi būtu jāpopularizē kā energotaupības etalons ES būvniecības nozarē. Turklāt minēto tehnoloģiju vajadzētu iekļaut ikvienā paredzētajā tehnoloģijas nodošanā tām trešām valstīm, kurām ir liels energotaupības potenciāls (74).

10.7   Komiteja ierosina izvērtēt, vai pašreizējās krīzes apstākļos un ņemot vērā ilgtspējības aspektu, spēkā esošais regulējums (telekomunikāciju, pasta pakalpojumu, elektroapgādes jomā) ir pietiekams, lai nepieļautu nedz sniegto pakalpojumu kvalitātes samazināšanos, nedz atstumtību, sabiedrības noslāņošanos un nabadzību. Būtu lietderīgi arī noteikt, vai uz jaunajām jomām attiecināmi Lisabonas līguma 26. protokolā definētie principi, proti, “augsts kvalitātes, drošības un pieejamības līmenis, vienlīdzīga attieksme un vispārējas piekļuves un patērētāju tiesību veicināšana” (75).

10.8   Būtu jāveic pētījumi par iespējām sniegt Eiropas vispārējas nozīmes pakalpojumus enerģētikas jomā, kurus varētu izmantot kopējās enerģētikas politikas īstenošanā. Tomēr jāatzīmē, ka, ņemot vērā valstu atšķirības un kopīgo nepieciešamību izveidot vienotu Eiropas tirgu, Eiropas iestādēm un valstu valdībām vai dalībvalstīm ir grūti pierast pie idejas par Kopienas vispārējas nozīmes pakalpojumiem (tautsaimnieciskiem vai ar ekonomiku nesaistītiem). Tāpat politikas lēmumu pieņēmēji vēl nav atzinīgi novērtējuši ideju izveidot Eiropas pakalpojumus enerģētikas jomā. Tomēr Kopienas vispārējas nozīmes pakalpojumi ir nepieciešami, lai turpinātu Eiropas integrāciju. Minētā veida pakalpojumi apliecinās Eiropas solidaritāti, un tie palīdzēs risināt problēmas, ar kurām sastopas Eiropas Savienība. Jāveido vienots Eiropas tīkls un jāīsteno kopīgi projekti tā plānošanai un pārvaldībai. Tīklam jābūt tādam, ko varētu viedi pārvaldīt un ekspluatēt visos līmeņos, lai labāk saskaņotu piedāvājumu un pieprasījumu (76).

10.9   Energoietilpīgajām rūpniecības nozarēm ir vajadzīga droša enerģijas piegāde, kas jānodrošina, Eiropā apvienojot dažādus enerģijas veidus un neizslēdzot nevienu enerģijas avotu (akmeņogles, atjaunojamie energoresursi, kodolenerģija), un tās pamatā jābūt efektīvai konkurencei elektroenerģijas un gāzes tirgū, lai energoresursu cena būtu pieņemama. Valstu enerģētikas politikas intereses būtu ciešāk jāapvieno integrētā Eiropas koncepcijā, jo pašlaik enerģijas tirgus attīstība joprojām notiek lēnāk nekā attīstība vienotajā rūpniecības preču tirgū. Ja vēlamies ES turpināt kodolenerģijas ražošanu, Eiropā jāsaglabā zinātība minētās tehnoloģijas jomā, neraugoties uz dažu dalībvalstu lēmumu atteikties no kodolenerģijas izmantošanas. Protams, turpinot izmantot kodolenerģiju, būs vajadzīgs arī augsts drošības līmenis un labi apmācīti darbinieki (77).

10.10   Attiecībā uz ES mēroga standartu izstrādi energoefektīviem produktiem Komiteja norāda uz Komisijas iniciatīvām, piemēram, Energy Star regulu, kuras standarti ir kļuvuši obligāti biroja iekārtu publiskā iepirkuma jomā, saskaņoti enerģijas patēriņa standarti ēkām un valstu regulatoru pilnvaru paplašināšana energoefektivitātes jomā. EESK uzskata, ka brīvprātīgie līgumi ar dalībvalstu enerģētikas uzņēmumiem ir lietderīgs instruments, tomēr visos apstiprinātajos līgumos ir skaidri jānorāda, ka gadījumā, ja mērķi netiks sasniegti, tiks piemēroti obligātie noteikumi (78).

10.11   Saistībā ar minēto Komiteja uzskata, ka rūpīgi jānovērtē enerģijas cenu paaugstināšanās ietekme uz trūcīgām mājsaimniecībām un neaizsargātām iedzīvotāju grupām un jāveido atbilstoša ES un dalībvalstu politika. Sniedzot atbalstu energoefektivitātes uzlabošanas pasākumu īstenošanai, pirmkārt būtu jāizvēlas trūcīgās mājsaimniecības (79).

10.12   EESK atbalsta centienus efektīvi kombinēt vairākveidu pārvadājumus, kā arī optimizēt un izveidot visu transporta veidu tīklu, lai radītu integrētu transporta sistēmu un nodrošinātu transporta saskaņotu darbību (80).

10.13   EESK uzsver, ka transporta nozare ir atkarīga no degizrakteņiem, kuru izmantošana negatīvi ietekmē emisiju, piegādes drošību un neatkarību, un norāda, ka resursi, īpaši naftas resursi, ir ierobežoti; tāpēc EESK uzskata, ka turpmākajā Eiropas transporta politikā, vienlaikus saglabājot nozares konkurētspēju atbilstīgi stratēģijai “Eiropa 2020”, jāizvirza četri galvenie mērķi: transporta veidu ar zemu oglekļa emisiju plašāka izmantošana, energoefektivitāte, piegādes drošība un neatkarība, kā arī satiksmes sastrēgumu novēršana (81).

10.14   Galvenie problēmjautājumi un mērķi, kas jāņem vērā transporta nozares ilgtspējīgā politikā, ir pieaugošā urbanizācija, pieprasījums pēc ērtas pārvietošanās ikdienā, sabiedrības veselības aizsardzība, paredzot pasākumus piesārņojošu vielu un siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanai, tādas tirdzniecības ekonomikas saglabāšana, kurā ņemta vērā nepieciešamība samazināt emisiju līmeni, viendabīgu teritoriju noteikšana, lai izstrādātu patiesi integrētu transporta politiku, iedzīvotāju un ekonomikas dalībnieku izpratne un iesaistīšanās jaunu politiku īstenošanā un jaunu ieradumu veidošanā mobilitātes jomā (82).

10.15   Komiteja ir arī atbalstījusi ES iniciatīvas tīru un energoefektīvu transportlīdzekļu jomā un ierosinājusi, kādi pasākumi turpmāk būtu jāveic. Komiteja uzsver, ka pašlaik vērojama sīva konkurence rūpniecības procesā iesaistīto pušu — autotransporta, akumulatoru ražošanas un energoapgādes nozaru — vidū, un tās sacenšas par to, kurš izstrādās labāko tehnoloģiju par izdevīgākajām cenām. Minētā sacensība ir spēcīgs stimuls inovācijai un to nevajadzētu kavēt, tomēr būs vajadzīgi tirgus stimuli, lai noteiktāk virzītos uz elektrības tīklam pieslēdzamu hibrīdauto nākamo paaudzi un pilnībā elektriskiem transportlīdzekļiem (83).

---

(1)  Sk. EESK atzinumu “Valsts parāda krīzes ietekme uz ES pārvaldību”, OV C 51, 17.02.2011., 15. lpp.

(2)  Sk. EESK brošūru “Programma Eiropai — pilsoniskās sabiedrības priekšlikumi”, CESE 593/2009, 1. dokuments, 2. punkts.

(3)  Citi ierosinājumi par nodokļu politiku iekļauti 8. punktā.

(4)  Sk. EESK atzinumu par tematu “Finanšu darījumu aplikšana ar nodokli”, OV C 44, 11.02.2011., 81. lpp.

(5)  Sk. jau minēto OV C 51, 17.02.2011., 15. lpp.

(6)  Sk. EESK atzinumu par tematu “Lisabonas stratēģija pēc 2010. gada”, OV C 128, 18.05.2010., 3. lpp., un atzinumu par tematu “Ekonomikas atveseļošana: pašreizējais stāvoklis un konkrētas iniciatīvas”, OV C 48, 15.02.2011., 57. lpp.

(7)  Sk. EESK atzinumu par tematu “Sammita par nodarbinātības jautājumiem rezultāti”, OV C 306, 16.12.2009., 70. lpp.

(8)  Sk. EESK atzinumu par tematu “Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Centrālajai bankai, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai Ekonomikas politikas koordinēšanas uzlabošana stabilitātei, izaugsmei un nodarbinātībai — instrumenti labākai ES ekonomikas pārvaldībai”, OV C 107, 6.4.2011, 7. lpp.

(9)  Sk. EESK atzinumu par tematu “Jauna finanšu sistēma iekšējā tirgū pēc krīzes”, OV C 48, 15.02.2011., 38. lpp.

(10)  Sk. EESK atzinumu par tematu “Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par grozījumiem Regulā (EK) Nr. 1060/2009 par kredītreitingu aģentūrām”, OV C 54, 19.02.2011., 37. lpp.

(11)  Sk. jau minēto OV C 54, 19.02.2011., 37. lpp.

(12)  Sk. jau minēto OV C 54, 19.02.2011., 37. lpp.

(13)  Sk. EESK atzinumu par tematu “Jauna finanšu sistēma iekšējā tirgū pēc krīzes”, OV C 48, 15.02.2011., 38. lpp.

(14)  Sk. EESK atzinumu par tematu “Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par īsās pozīcijas pārdošanu un dažiem kredītsaistību nepildīšanas mijmaiņas līgumu aspektiem”, OV C 84, 17.3.2011, 34. lpp.

(15)  Sk. jau minēto OV C 54, 19.02.2011., 37. lpp.

(16)  Sk. EESK atzinumu par tematu “Komisijas ziņojums “2009. gada ziņojums par konkurences politiku””, OV C 84, 17.3.2011, 7. lpp.

(17)  Sk. jau minēto OV C 48, 15.02.2011., 57. lpp.

(18)  Sk. EESK atzinumu par tematu “Sociālā iekļaušana”, OV C 128, 18.05.2010., 10. lpp.

(19)  Sk. EESK atzinumu par tematu “Aprūpe un izglītība agrā bērnībā”, OV C 339, 14.12.2010, 1 lpp.

(20)  Sk. EESK atzinumu par tematu “Zaļā grāmata — Darba likumdošanas modernizēšana, lai risinātu 21. gadsimta radītās problēmas”, OV C 175, 27.07.2007., 65. lpp.

(21)  Sk. EESK atzinumu par tematu “Nodokļu likumdošanas teritoriālās nosacītības ietekme uz rūpniecības pārmaiņām”, OV C 120, 16.05.2008., 51. lpp.

(22)  Sk. EESK atzinumu par tematu “Zaļā grāmata “Ceļā uz atbilstīgām, noturīgām un drošām Eiropas pensiju sistēmām””, OV C 84, 17.3.2011, 38 lpp.

(23)  Sk. jau minēto OV C 84, 17.3.2011, 38 lpp.

(24)  Sk. jau minēto OV C 128, 18.05.2010., 10. lpp.

(25)  Sk. jau minēto OV C 84, 17.3.2011, 38 lpp.

(26)  Sk. jau minēto OV C 84, 17.3.2011, 38 lpp.

(27)  Sk. jau minēto CESE 72/2011 un EESK atzinumu par tematu “Ceļvedis sieviešu un vīriešu līdztiesībā (2006–2010) un turpmākā stratēģija”, OV C 354, 28.12.2010., 1. lpp.

(28)  Sk. EESK pašiniciatīvas atzinumu par tematu “Privātā akciju kapitāla fondu, riska ieguldījumu fondu un valsts ieguldījumu fondu ietekme uz rūpniecības pārmaiņām Eiropā”, OV C 128, 18.05.2010., 56. lpp.

(29)  Sk. jau minēto OV C 84, 17.3.2011, 38. lpp.

(30)  Sk. EESK atzinumu par tematu “Priekšlikums “Padomes lēmums par dalībvalstu nodarbinātības politikas pamatnostādnēm — Stratēģijas “Eiropa 2020” integrēto pamatnostādņu II daļa””, OV C 21, 21.01.2011., 66. lpp.

(31)  Sk. EESK atzinumu par tematu “Sociālo pabalstu pilnveidošana”, OV C 44, 11.02.2011., 28. lpp., CESE 977/2010.

(32)  Sk. EESK atzinumu par tematu “Darbs un nabadzība — ceļā uz visaptverošu pieeju”, OV C 318, 23.12.2009., 52. lpp.

(33)  Sk. EESK atzinumu par priekšlikumu “Eiropas Parlamenta un Padomes Regula, ar kuru groza Regulu (EK) Nr. 1927/2006 par Eiropas Globalizācijas pielāgošanas fonda izveidi”, OV C 228, 22.09.2009., 116. lpp.

(34)  Sk. EESK atzinumu par tematu “Globālās krīzes ietekme uz Eiropas ražošanas un pakalpojumu nozarēm”, OV C 318, 23.12.2009., 43. lpp.

(35)  Sk. EESK atzinumu par tematu “Komisijas Paziņojums Padomei, Eiropas Parlamentam, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “Kopienas Lisabonas programmas īstenošana: izmantojot izglītību un mācības, stimulēt uzņēmējdarbības garu””, OV C 309, 16.12.2006., 110. lpp., un EESK atzinumu par tematu “Pašnodarbinātības jaunās tendences. Ekonomiski atkarīgas pašnodarbinātības jautājumi”, OV C 18, 19.01.2011., 44. lpp.

(36)  Jau minētais OV C 44, 11.02.2011., 28. lpp.

(37)  Jau minētais OV C 306, 16.12.2009., 70. lpp.

(38)  Sk. EESK atzinumu par tematu “Elastdrošības izmantošana pārstrukturēšanā, ņemot vērā attīstības tendences pasaulē”, OV C 318, 23.12.2009., 1. lpp.

(39)  Jau minētais OV C 306, 16.12.2009., 70. lpp.

(40)  Sk. EESK atzinumu par tematu “Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai — Ceļā uz kopīgiem elastīguma un sociālās drošības principiem: vairāk un labākas darba vietas, izmantojot elastīgumu un drošību”, OV C 211, 19.08.2008., 48. lpp.

(41)  Jau minētais OV C 318, 23.12.2009., 1. lpp.

(42)  Sk. EESK atzinumu par tematu “Ar vides, enerģijas un klimata faktoriem saistīto rūpniecības pārmaiņu ietekme uz nodarbinātību”, OV C 44, 11.02.2011., 40. lpp.

(43)  Jau minētais OV C 318, 23.12.2009., 43. lpp.

(44)  Jau minētais OV C 318, 23.12.2009., 43. lpp.

(45)  Sk. EESK atzinumu par tematu “Prasmju pielāgošana pārmaiņām pakalpojumu nozarē un rūpniecībā — kā to varētu sekmēt Eiropas līmeņa nozaru padomju nodarbinātības un prasmju jautājumos izveidošana?”, OV C 347, 18.12.2010., 1. lpp.

(46)  Sk. turpat, OV C 347, 18.12.2010., 1. lpp.

(47)  Sk. turpat, OV C 347, 18.12.2010., 1. lpp.

(48)  Sk. turpat, OV C 347, 18.12.2010., 1. lpp.

(49)  Sk. EESK atzinumu par tematu “Lisabonas programma un iekšējais tirgus”, OV C 347, 18.12.2010., 8. lpp.

(50)  Sk. turpat, OV C 347, 18.12.2010., 8. lpp.

(51)  Sk. EESK atzinumu par tematu “Attīstības tendences uzņēmējdarbības pakalpojumu nozarē Eiropā”, OV C 27, 03.02.2009., 26. lpp.

(52)  Sk. EESK atzinumu par tematu “Vienotais pakalpojumu tirgus — darba tirgus un patērētāju aizsardzības prasības”, OV C 175, 27.07.2007., 14. lpp.

(53)  Sk. EESK atzinumu par tematu “Mazumtirdzniecības nozares attīstības tendences un ietekme uz piegādātājiem un patērētājiem”, OV C 175, 28.07.2009., 57. lpp.

(54)  Sk. EESK atzinumu par tematu “Komisijas paziņojums Padomei, Eiropas Parlamentam un Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai “Intelektuālā īpašuma tiesību stingrāka piemērošana iekšējā tirgū””, OV C 18, 19.01.2011., 105. lpp.

(55)  Sk. turpat, OV C 18, 19.01.2011., 105. lpp.

(56)  Sk. turpat, OV C 18, 19.01.2011., 105. lpp.

(57)  Sk. jau minēto OV C 18, 19.01.2011., 105. lpp.

(58)  Sk. jau minēto OJ C 347, 18.12.2010., 8. lpp. un EESK atzinumu par tematu “Atjauninātās Lisabonas stratēģijas ārējā dimensija”, OV C 128, 18.05.2010., 41. lpp.

(59)  Sk. EESK atzinumu par tematu “Pakalpojumi un Eiropas ražošanas nozares: mijiedarbība un ietekme uz nodarbinātību, konkurētspēju un ražīgumu”, OV C 318, 23.12.2006., 26. lpp.

(60)  Sk. EESK atzinumu par tematu “Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “Digitālā programma Eiropai””, OV C 54, 19.02.2011., 58. lpp.

(61)  Sk. EESK atzinumu par tematu “Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Eiropas Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “Informācijas un sakaru tehnoloģiju neskartās zemes – stratēģija nākotnes un jauno tehnoloģiju pētniecībai Eiropā””, OV C 255, 22.09.2010., 54. lpp.

(62)  Sk. EESK atzinumu par tematu “Komisijas paziņojums Padomei, Eiropas Parlamentam, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “Vispirms domāt par mazākajiem”: Eiropas Mazās uzņēmējdarbības akts “Small Business Act””, OV C 182, 4.08.2009., 30. lpp.

(63)  Sk. Komisijas paziņojumu “Īstenojot Kopienas programmu labākai izaugsmei un nodarbinātībai un stiprākai ES uzņēmumu konkurētspējai: 2006. gadā sasniegtais un turpmākie pasākumi kopējās konsolidētās uzņēmumu ienākuma nodokļa bāzes (KKUINB) priekšlikuma sagatavošanā”, COM(2007) 223 galīgā redakcija, 02.05.2007.

(64)  Sk. jau minēto OV C 120, 16.08.2008., 51. lpp.

(65)  Sk. EESK atzinumu par tematu “Priekšlikums Padomes direktīvai, ar ko groza Direktīvu 2006/112/EK par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu attiecībā uz minimālās pamatlikmes ievērošanas pienākuma ilgumu”, OV C 51, 17.2.2011, 67, lpp.

(66)  Sk. EESK atzinumu par tematu “Priekšlikums Padomes regulai par administratīvu sadarbību un krāpšanas apkarošanu pievienotās vērtības nodokļa jomā”, OV C 347, 18.12.2010., 73. lpp.

(67)  Sk. jau minēto OV C 48, 15.02.2011., 57. lpp.

(68)  Sk. EESK atzinumu par tematu “Mazo un vidējo uzņēmumu finansēšanas veidi pašreizējos finanšu apstākļos”, OV C 48, 15.02.2011., 33. lpp.

(69)  Sk. EESK atzinumu par tematu “Atbalstīt MVU pielāgošanos pārmaiņām pasaules tirgū”, OV C 255, 22.09.2010., 24. lpp.

(70)  Sk. EESK atzinumu par tematu “Liberalizācijas un ekonomikas krīzes ietekme uz enerģētisko nabadzību”, OV C 44, 11.02.2011., 53. lpp.

(71)  Sk. EESK atzinumu par tematu “Enerģētikas stratēģija 2011.–2020. gadam”, OV C 54, 19.02.2011., 1. lpp.

(72)  Sk. EESK atzinumu par tematu “Enerģētikas tirgū notiekošās attīstības ietekme uz rūpniecības vērtību ķēdēm Eiropā”, OV C 77, 31.03.2009., 88. lpp.

(73)  Sk. turpat, OV C 77, 31.03.2009., 88. lpp.

(74)  Sk. EESK atzinumu par tematu “Eiropas stikla un keramikas rūpniecības konkurētspēja, jo īpaši ņemot vērā ES klimata un enerģētikas tiesību aktu kopumu”, OV C 317, 23.12.2009., 7. lpp.

(75)  Sk. EESK atzinumu par tematu “Vispārējas nozīmes pakalpojumi krīzes pārvarēšanai”, OV C 48, 15.02.2011., 77. lpp.

(76)  Sk. EESK atzinumu par tematu “Vispārējas tautsaimnieciskas nozīmes pakalpojumi: kompetenču sadalījums starp ES un dalībvalstīm”, OV C 128, 18.05.2010., 65. lpp.

(77)  Sk. jau minēto OV C 77, 31.03.2009., 88. lpp.

(78)  Sk. EESK atzinumu par tematu “Komisijas Paziņojums Padomei un Eiropas Parlamentam par pirmo novērtējumu, kas sniegts par nacionālajiem energoefektivitātes rīcības plāniem, kuri noteikti Direktīvā 2006/32/EK par enerģijas galapatēriņa efektivitāti un energoefektivitātes pakalpojumiem “Kopīgs progress energoefektivitātes jomā””, OV C 77, 31.03.2009., 54. lpp.

(79)  Sk. jau minēto OV C 54, 19.02.2011., 1. lpp.

(80)  Sk. EESK atzinumu par tematu “Eiropas transporta politika saistībā ar Lisabonas stratēģiju laikposmam pēc 2010. gada un ilgtspējīgas attīstības stratēģiju”, OV C 354, 28.12.2010., 23. lpp.

(81)  Sk. turpat, OV C 354, 28.12.2010., 23. lpp.

(82)  Sk. turpat, OV C 354, 28.12.2010., 23. lpp.

(83)  Sk. EESK atzinumu par tematu “Virzība uz elektrotransportlīdzekļu plašāku ieviešanu”, OV C 44, 11.02.2011., 47. lpp.

---